<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2026-07-202607C109202407680-00-TRA-DOC-LV-ARRET-C-0768-24-202606215-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="true" name="ParExtraits_2021"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="20-08-26 23:24:08" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="TL675Fh4yaS8bFv23UgJo+TjwSe65npXtLfdqsA7BvM19XNbFoEGgBRlhAGM5Bi9S71BdX0uMsInNN+HJkvIIeBrOC2Y9Zb2XZ324Nqqt6+a9xK2tq+F+8bMGDYFXcGXVsz9LjhiSah/X5EjzK1Ov1TeRRWjr5OBbNK89OrZCKM=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="svc_wsgendoc" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="10, 3, 0, 1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Tag"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="0f69953c-4f95-46eb-aff5-7f50bc4ac826" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0768" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2024" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 01-07-26 16:47:49" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2026-07-10T06:52:59Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="8c0ed0b7b79c472ea1bbee7a147fe22b" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0768" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">Spriedums, 9.7.2026. – Lieta C‑768/24</div>
      <div id="rId21" style="default">Hortis</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      TIESAS SPRIEDUMS (septītā palāta)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2026. gada 9. jūlijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-3" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Konvencija par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām – 3. pants – Pušu izvēle – 6. pants – Darba līgums – Imperatīvās tiesību aktu normas, kas būtu piemērojamas, ja nav izdarīta izvēle – Šo tiesību aktu noteikšana – Darba līguma ciešāka saistība ar citu valsti – Vērtējuma kritēriji – Ciešāka saistība, kas, izpildot darba līgumu, izriet no pušu izvēles attiecībā uz šim līgumam piemērojamiem tiesību aktiem
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-4" title="page-1">
      Lietā C‑768/24
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-5" title="page-1">
      par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Cour de cassation (Francija) iesniegusi ar 2024. gada 23. oktobra lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2024. gada 6. novembrī, tiesvedībā
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-6" title="page-1">
      Hortis GRC SA
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-7" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-8" title="page-1">
      JA,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-9" title="page-1">
      France Travail Île‑de‑France, iepriekš – Pôle emploi Île‑de‑France,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-10" title="page-1">
      TIESA (septītā palāta)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-11" title="page-1">
      šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs F. Šalīns [F. Schalin], tiesneši M. Gavalecs [M. Gavalec] un Z. Čehi [Z. Csehi] (referents),
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-12" title="page-1">
      ģenerāladvokāts: N. Emiliu [N. Emiliou],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-13" title="page-1">
      sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-14" title="page-1">
      ņemot vērā rakstveida procesu,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-15" title="page-1">
      ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Hortis GRC SA vārdā – J.‑J. Gatineau un V. Rebeyrol, avocats,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">JA vārdā – I. Goulet un F. Rocheteau, avocats,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">France Travail Île‑de‑France vārdā – N. Boullez, avocat,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Francijas valdības vārdā – B. Dourthe, F. du Couëdic un T. Lechevallier, pārstāvji,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Čehijas valdības vārdā – A. Pagáčová, M. Smolek un J. Vláčil, pārstāvji,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Komisijas vārdā – J. Hottiaux un S. Noë, pārstāvji,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-22" title="page-1">
      ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-23" title="page-1">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-24" title="page-1">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Konvencijas par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atklāta parakstīšanai Romā 1980. gada 19. jūnijā (OV 1980, L 266, 1. lpp.; turpmāk – Romas konvencija), 6. panta 2. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis lūgums iesniegts tiesvedībā saistībā ar strīdu starp Hortis GRC SA, kas ir atbilstoši Šveices tiesībām dibināta akciju sabiedrība ar juridisko adresi Šveicē, un vienu no tās darbiniekiem JA, kā arī France Travail Île‑de‑France, iepriekš – Pôle emploi Île‑de‑France, par darba līguma izbeigšanu starp šo sabiedrību un JA.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesiskais regulējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Romas konvencija</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Romas konvencijas 3. panta 1. punkts noteic:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-31" title="page-1">
      “Līgumu reglamentē tiesību akti, kurus izvēlas puses. Izvēlei ir jābūt skaidri izteiktai vai pietiekami skaidri paustai līguma noteikumos vai pēc lietas apstākļiem. Puses pēc savas izvēles var izvēlēties tiesību aktus, kas piemērojami visam līgumam vai tikai tā daļai.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs konvencijas 6. pants “Individuālie darba līgumi” paredz:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-33" title="page-2">
      “1. Neatkarīgi no 3. panta pušu izdarīta tiesību aktu izvēle darba līgumā neliedz darbiniekam to imperatīvo tiesību normu aizsardzību, kas būtu piemērojamas saskaņā ar 2. punktu, ja nav izdarīta izvēle.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-34" title="page-2">
      2. Neatkarīgi no 4. panta darba līgumu, ja nav izdarīta izvēle saskaņā ar 3. pantu, reglamentē:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-35" title="page-2">
      a) tās valsts tiesību akti, kurā darbinieks parasti veic savu līguma izpildes darbu [veic darbu, pildot līgumu], pat gadījumā, ja viņš uz laiku ir nodarbināts citā valstī;
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-36" title="page-2">
      vai
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-37" title="page-2">
      b) ja darbinieks parasti neveic savu darbu kādā vienā valstī – tās profesionālās darbības [tā uzņēmuma] atrašanās vietas valsts, kurā darbinieks tika nolīgts, tiesību akti,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-38" title="page-2">
      ja vien no visiem lietas apstākļiem neizriet, ka līgums ir ciešāk saistīts ar citu valsti, tādā gadījumā līgumu reglamentē šīs citas valsts tiesību akti.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Romas I regula</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Romas konvencija ir aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 593/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) (OV 2008, L 177, 6. lpp.; turpmāk – Romas I regula). Atbilstoši šīs regulas 28. pantam tā ir piemērojama līgumiem, kas noslēgti pēc 2009. gada 17. decembra.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Romas I regulas 8. pantā “Individuālie darba līgumi” noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-42" title="page-2">
      “1. Individuālos darba līgumus reglamentē tiesību akti, ko puses izvēlējušās atbilstīgi 3. pantam. Tomēr šādas izvēles iznākumā darbiniekam nedrīkst būt liegta aizsardzība, kas tam piešķirta ar noteikumiem, no kuriem nevar atkāpties, savstarpēji vienojoties, atbilstīgi tiesību aktiem, kurus piemērotu saskaņā ar šā panta 2., 3. un 4. punktu, ja nebūtu izdarīta izvēle.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-43" title="page-2">
      2. Ciktāl puses nav izdarījušas izvēli attiecībā uz individuālajam darba līgumam piemērojamiem tiesību aktiem, līgumu reglamentē tās valsts tiesību akti, kurā vai – ja tā nav – no kuras darbinieks pastāvīgi veic darbu, pildot līgumu. Ja darbinieks uz laiku ir nodarbināts citā valstī, neuzskata, ka ir mainījusies valsts, kurā darbinieks pastāvīgi veic savu darbu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-44" title="page-2">
      3. Ja piemērojamos tiesību aktus nevar noteikt atbilstīgi 2. punktam, līgumu reglamentē tās valsts tiesību akti, kurā atrodas uzņēmums, kas pieņēma darbinieku.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-45" title="page-3">
      4. Ja apstākļi kopumā liecina, ka līgums ir ciešāk saistīts ar citu valsti, kas nav 2. vai 3. punktā norādītā valsts, piemēro šīs citas valsts tiesību aktus.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Francijas tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Code du travail (Darba kodekss) L.1232‑1. pants paredz:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-48" title="page-3">
      “Ikvienai atbrīvošanai no darba personisku iemeslu dēļ tiek norādīts pamatojums, ievērojot šajā nodaļā definētos nosacījumus.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-49" title="page-3">
      To attaisno reāls un nopietns iemesls.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī kodeksa L1232‑2. pants formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-51" title="page-3">
      “Darba devējs, kas vēlas atbrīvot darbinieku, pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas uzaicina to uz iepriekšēju interviju.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-52" title="page-3">
      Uzaicinājumu veic ar ierakstītu vēstuli vai nododot personīgi saņēmējam pret parakstu. Šajā vēstulē norāda uzaicinājuma priekšmetu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-53" title="page-3">
      Iepriekšēja intervija var notikt ne agrāk kā piecas darbdienas pēc uzaicinājuma vēstules izsniegšanas ar ierakstītu vēstuli vai nodošanas saņēmējam.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētā kodeksa L1232‑3. pants paredz:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-55" title="page-3">
      “Iepriekšējā intervijā darba devējs norāda paredzētā lēmuma iemeslus un saņem darbinieka paskaidrojumus.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā paša kodeksa L1232‑6. pants noteic:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-57" title="page-3">
      “Ja darba devējs nolemj atbrīvot darbinieku, tas viņam paziņo savu lēmumu ar ierakstītu vēstuli ar paziņojumu par saņemšanu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-58" title="page-3">
      Šajā vēstulē ir izklāstīts iemesls vai iemesli, uz ko atsaucas darba devējs.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-59" title="page-3">
      Tā var tikt izsniegta ne agrāk kā divas darbdienas pēc tam, kad pirms atbrīvošanas no darba ir notikusi iepriekšējā intervija, uz kuru ticis uzaicināts darbinieks.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-60" title="page-3">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Hortis, kuras darbību veido informātikas pakalpojumu sniegšana uzņēmējiem, no 2007. gada 1. septembra pieņēma darbā par direktoru JA, kas dzīvo Francijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izpildot starp Hortis un JA noslēgto darba līgumu, kuram bija piemērojami Šveices tiesību akti, JA dzīvoja un savu profesionālo darbību veica Francijā. Ar 2012. gada 25. janvāra vēstuli viņš tika atbrīvots no darba saskaņā ar Šveices tiesību aktos noteiktajām darba līguma izbeigšanas prasībām, kas neparedz ne iepriekšēju interviju pirms darba līguma izbeigšanas, ne pienākumu pamatot vēstuli par atbrīvošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">JA apstrīdēja šīs atbrīvošanas procedūru un pamatotību conseil de prud’hommes de Paris (Parīzes Darba strīdu padome, Francija), kas, vispirms atzinusi savu jurisdikciju izšķirt strīdu, ar 2016. gada 7. jūnija spriedumu noraidīja viņa prasījumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izskatot JA apelācijas sūdzību, cour d’appel de Paris (Parīzes apelācijas tiesa, Francija) ar 2020. gada 29. janvāra spriedumu tostarp atzina, ka, pamatojoties uz Romas konvencijas 6. pantu, strīdam ir piemērojami tikai Francijas tiesību akti, un nosprieda, ka atbrīvošanai nav reāla un nopietna iemesla, un piesprieda Hortis samaksāt JA kompensāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai atzītu, ka attiecīgā līguma izbeigšanai ir piemērojami Francijas tiesību akti, cour d’appel de Paris (Parīzes apelācijas tiesa) norādīja, ka ar līgumu nevar atkāpties no šīm tiesību normām attiecībā uz iepriekšēju interviju pirms atbrīvošanas un pienākumu pamatot vēstuli par atbrīvošanu, jo būtībā darba izpildes vieta ir Francija. Proti, tā kā Šveices tiesību akti neparedz ne iepriekšēju interviju pirms atbrīvošanas, ne rakstveidā pamatotu vēstuli par atbrīvošanu, JA ir tiesības uz aizsardzību, ko piešķir imperatīvas Francijas tiesību normas, kuras saistībā ar atbrīvošanu ir labvēlīgākas, ņemot vērā to sniegtās procesuālās garantijas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Hortis par cour d’appel de Paris (Parīzes apelācijas tiesa) 2020. gada 29. janvāra spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību iesniedzējtiesā – Cour de cassation (Kasācijas tiesa, Francija). Šajā kasācijas sūdzībā tā apgalvo, ka cour d’appel de Paris (Parīzes apelācijas tiesa) kļūdaini atturējusies izpētīt, vai ciešākas saiknes dēļ, kas attiecīgo darba līgumu pamatlietā saista ar Šveici, nav piemērojami Šveices tiesību akti, it īpaši, ņemot vērā JA izdevīgā atalgojuma saņemšanu Šveices frankos (CHF), kas tika pārskaitīts uz Šveices bankas kontu, JA piesaisti Šveices sociālajiem fondiem, labvēlīgāka nodokļu režīma – kas piemērojams darbiniekiem, kuri strādā Šveicē, – attiecināmību uz viņu, kā arī to, ka JA ir Šveices e‑pasta adrese un Šveices mobilā tālruņa numurs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Hortis atsaucas uz Cour de cassation (Kasācijas tiesa) judikatūru, saskaņā ar kuru tad, kad puses ir noteikušas darba līgumam piemērojamos tiesību aktus un tiesa, kas izskata lietu pēc būtības, nolemj tos nepiemērot, šai tiesai, pirmkārt, esot jāraksturo, ka tiesību akti, kurus tā uzskata par piemērojamiem, ir šī līguma izpildes vietas tiesību akti un, otrkārt, ka minētais līgums nav ciešāk saistīts ar citu valsti kā vien to, kurā parasti tiek veikts darbs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saistībā ar šo kasācijas sūdzību JA norāda – tas, ka attiecīgais darbinieks parasti savu darbu veic tajā pašā valstī, ir īpaši nozīmīgs elements, kas saista līgumu ar šo valsti, un to var neņemt vērā tikai tad, ja pastāv daudz nozīmīgāki elementi, kas līgumu saista ar citu valsti. JA uzskata, ka Cour de cassation (Kasācijas tiesa) judikatūra, uz ko atsaucas Hortis, būtu jāinterpretē tādējādi, ka tiesai, kas izskata lietu pēc būtības, situācijā, kad darbinieks parasti strādā vairākās valstīs, ir arī jāizpēta, vai darba līgums nav ciešāk saistīts ar citu valsti, nevis Franciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa pauž šaubas attiecībā uz imperatīvu Francijas tiesību normu, kas ir aizsargājošākas nekā Šveices tiesību normas, piemērošanu, ņemot vērā tajā izskatāmās lietas apstākļus, saskaņā ar kuriem, pirmkārt, Hortis un JA ir skaidri izvēlējušies Šveices tiesību normas, lai reglamentētu attiecīgo līgumu pamatlietā, un, otrkārt, JA parasti sava darba izpildi veica Francijā. Šajā ziņā tā vēlas zināt, vai tai, piemērojot Romas konvencijas 6. panta 2. punkta pēdējo teikuma daļu, ir jānoskaidro šī līguma ciešākas saiknes esība ar Šveici, ņemot vērā arī saiknes, kas minētā līguma izpildē izriet no pušu izvēles attiecībā uz tam piemērojamiem tiesību aktiem. Ja tas tā ir, tā vēlas noskaidrot, vai tai jāatstāj bez piemērošanas Francijas tiesību akti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Cour de cassation (Kasācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-72" title="page-5">
      “1) Vai [Romas konvencijas] 6. panta beigu daļa jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja puses ir izvēlējušās tiesību aktus, kuri reglamentē darba līgumu, valsts tiesai atbilstoši šīs normas pēdējai daļai ir jāatstāj bez piemērošanas tā likuma imperatīvās normas – kuras aizsargā labāk nekā autonomijas tiesību aktu normas –, kuru darbinieks lūdz piemērot un kurš būtu piemērojams, ja nebūtu izdarīta izvēle saskaņā ar šī panta 2. punktu, ja no visiem apstākļiem izriet, ka pastāv ciešāka saikne starp minēto līgumu un valsti, ko puses ir izvēlējušās, lai tās tiesību akti reglamentētu darba līgumu?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-73" title="page-5">
      2) Ja atbilde ir apstiprinoša – vai valsts tiesai ir jāņem vērā ciešāka saikne, kura darba līguma izpildē izriet no pušu izdarītās piemērojamā likuma izvēles, vai arī valsts tiesa šo saikni nedrīkst ņemt vērā, lai noteiktu, vai ir piemērojamas darbinieka prasītās citas valsts likuma imperatīvās normas saskaņā ar Romas konvencijas 6. panta 2. punktu?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par prejudiciālajiem jautājumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Romas konvencijas 6. panta 2. punkta pēdējā teikuma daļa jāinterpretē tādējādi, ka tad, kad puses izvēlas darba likumam piemērojamos tiesību aktus, valsts tiesai jādod priekšroka šiem tiesību aktiem, nepiemērojot imperatīvās, vairāk aizsargājošās tiesību normas, kas izriet no tiesību akta, kuru darbinieks lūdz piemērot, lai gan pēdējais minētais tiesību akts saskaņā ar minētā 6. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu būtu piemērojams, ja nebūtu izdarīta izvēle, – gadījumā, ja, ņemot vērā visus apstākļus, šis darba līgums ir ciešāk saistīts ar valsti, kuras tiesību aktus puses izvēlējušās kā piemērojamus minētajam līgumam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka atbilstoši Romas konvencijas 3. pantā paredzētajam vispārīgajam noteikumam līgumu reglamentē tiesību akti, ko izvēlējušās puses.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr šīs konvencijas 6. pantā ir noteiktas īpašas kolīziju normas attiecībā uz individuālajiem darba līgumiem, kas atkāpjas no šīs vispārīgās normas, pirmkārt, saistībā ar 6. panta 1. punktu, ierobežojot pušu izdarītās tiesību aktu izvēles brīvību, un, otrkārt, saistībā ar 6. panta 2. punktu, paredzot tiesību aktu noteikšanas kritērijus, ja šāda izvēle nav izdarīta (spriedums, 2025. gada 11. decembris, Locatrans, C‑485/24, EU:C:2025:955, 34. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi atbilstoši Romas konvencijas 6. panta 1. punktam pušu izdarīta piemērojamā tiesību aktu izvēle darba līgumā atbilstoši šīs konvencijas 3. pantam neliedz darbiniekam to imperatīvo tiesību normu aizsardzību, kas būtu piemērojamas saskaņā ar 6. panta 2. punktu, ja nav izdarīta izvēle (spriedums, 2025. gada 11. decembris, Locatrans, C‑485/24, EU:C:2025:955, 35. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētajā 2. punktā ir uzskaitīti darba līguma piesaistes kritēriji, uz kuru pamata jānosaka lex contractus, ja puses nav izdarījušas izvēli. Tomēr no Romas konvencijas 6. panta 1. punktā ietvertās atsauces uz 6. panta 2. punktu izriet, ka pēdējā minētajā punktā ietvertie kritēriji ir vērā ņemami arī tad, ja puses ir izvēlējušās līgumam piemērojamos tiesību aktus. Proti, arī šādā gadījumā šie kritēriji, lai atbilstoši minētā 6. panta 1. punktam nodrošinātu darbiniekam to imperatīvo tiesību normu aizsardzību, kas būtu piemērojamas saskaņā ar šiem kritērijiem, ļauj noteikt pēdējās minētās tiesību normas. Tātad šo kritēriju piemērošanas rezultātā var tikt piemēroti citi tiesību akti, nevis tie, kurus izvēlējušās līguma puses (spriedums, 2025. gada 11. decembris, Locatrans, C‑485/24, EU:C:2025:955, 36. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrētāk, divi Romas konvencijas 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētie darba līguma piesaistes kritēriji pirmām kārtām ir valsts, kurā darbinieks “parasti veic savu līguma izpildes darbu”, kritērijs un pakārtoti – šādas saiknes neesības gadījumā – “profesionālās darbības [tā uzņēmuma] atrašanās vietas [..], kurā darbinieks tika nolīgts”, kritērijs (spriedums, 2011. gada 15. decembris, Voogsgeerd, C‑384/10, EU:C:2011:842, 26. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt atbilstoši Romas konvencijas 6. panta 2. punkta pēdējai teikuma daļai, ja no visiem lietas apstākļiem izriet, ka darba līgums ir ciešāk saistīts ar citu valsti, nevis ar to, kas noteikta, balstoties uz abiem šiem kritērijiem, valsts tiesai šie kritēriji jānoraida un jāpiemēro šīs citas valsts tiesību akti (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 12. septembris, Schlecker, C‑64/12, EU:C:2013:551, 36. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, no Tiesas judikatūras izriet, ka valsts tiesa var ņemt vērā citus darba tiesisko attiecību elementus, ja izrādās, ka tie elementi, kas attiecas uz Romas konvencijas 6. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajiem diviem piesaistes kritērijiem, ļauj uzskatīt, ka līgumam ir daudz ciešāka saikne ar citu valsti, nevis ar to, kas izriet no abu šo kritēriju piemērošanas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 12. septembris, Schlecker, C‑64/12, EU:C:2013:551, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī interpretācija atbilst to jauno noteikumu par kolīziju normām darba līgumu jomā formulējumam, kuri ieviesti ar Romas I regulu, kas pamatlietā tomēr nav piemērojama ratione temporis. Atbilstoši šīs regulas 8. panta 4. punktam, ja no visiem lietas apstākļiem izriet, ka līgumam ir ciešāka saikne ar citu valsti, nevis minētā 8. panta 2. vai 3. punktā norādīto, ir jāpiemēro šīs citas valsts tiesību akti (spriedums, 2013. gada 12. septembris, Schlecker, C‑64/12, EU:C:2013:551, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jānorāda – lai gan Romas I regulas 8. panta 2.–4. punkta saturs nedaudz atšķiras no Romas konvencijas 6. panta 2. punkta satura, tā struktūra atspoguļo Savienības likumdevēja gribu, izmantojot atšķirīgas rindkopas, paskaidrot dažādos apsvērumu posmus, kas jāveic valsts tiesai, lai noteiktu piemērojamos tiesību aktus gadījumā, ja puses nav izdarījušas izvēli.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izskatāmajā lietā pirmais jautājums konkrēti ir par to, vai valsts tiesai ir jāpiemēro tās valsts tiesību aktu normas, ar kuru attiecīgajam līgumam ir ciešāka saikne gadījumā, kad šie tiesību akti ir arī tie, kurus puses izvēlējušās kā šim līgumam piemērojamos tiesību aktus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, pirmkārt, jānorāda, ka Romas konvencijas 6. panta 2. punkta pēdējā teikuma daļā esošie vārdi “citas valsts” ir jāsaprot kā atsauce uz “valsti”, kas noteikta, balstoties uz vienu no diviem 6. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētajiem piesaistes kritērijiem. Tādējādi šīs tiesību normas formulējums neļauj izslēgt, ka šī “cita valsts” ir valsts, kuras tiesību aktus puses ir izvēlējušās atbilstoši šīs konvencijas 3. pantam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, 2025. gada 11. decembra sprieduma Locatrans (C‑485/24, EU:C:2025:955) 63. punktā Tiesa ir konstatējusi, ka “iesniedzējtiesai jānosaka, vai atbilstoši Romas konvencijas 6. panta 2. punkta pēdējai teikuma daļai no visiem apstākļiem izriet, ka pamatlietā aplūkotais darba līgums ar Franciju ir saistīts ciešāk nekā ar Luksemburgu, kuras tiesību aktus puses ir izvēlējušās kā šim līgumam piemērojamos tiesību aktus”. No tā izriet, ka Tiesa ir skaidri atzinusi, ka šī tiesību norma var uzlikt iesniedzējtiesai pienākumu dot priekšroku tiesību aktiem, kurus puses izvēlējušās kā attiecīgajam darba līgumam piemērojamiem tiesību aktiem, tad, kad šiem tiesību aktiem ir ciešāka saikne ar valsti, kuras tiesību akti ir tikuši izraudzīti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Tiesa ir arī precizējusi, ka, tā kā Romas konvencijas 6. panta mērķis ir nodrošināt pienācīgu darbinieku aizsardzību, minētajam 6. pantam ir jāgarantē, lai darba līgumam tiktu piemērotas tās valsts tiesību akti, ar kuru šim līgumam ir visciešākās saiknes. Taču šāda interpretācija nebūt nenozīmē, ka visos gadījumos ir jāpiemēro darbiniekam labvēlīgākie tiesību akti (spriedums, 2013. gada 12. septembris, Schlecker, C‑64/12, EU:C:2013:551, 34. punkts). Citiem vārdiem, tās valsts tiesību aktu piemērošana, ar kuru līgums ir ciešāk saistīts, ļauj nodrošināt darbiniekam pienācīgu aizsardzību, un šie tiesību akti nebūt nav labvēlīgākie.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi izskatāmajā lietā tad, kad no visiem apstākļiem izriet, ka attiecīgais darba līgums pamatlietā ir ciešāk saistīts ar Šveici – kuras tiesību aktus puses ir izvēlējušās kā piemērojamus šim līgumam – nekā ar Franciju, kur JA, izpildot minēto līgumu, parasti veica savu darbu, iesniedzējtiesai, pamatojoties uz Romas konvencijas 6. panta 2. punkta pēdējo teikuma daļu, nav jāpiemēro imperatīvās Francijas tiesību aktu normas, kas ir aizsargājošākas nekā Šveices tiesību aktu normas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz pirmo jautājumu jāatbild, ka Romas konvencijas 6. panta 2. punkta pēdējā teikuma daļa jāinterpretē tādējādi, ka tad, kad puses izvēlas darba likumam piemērojamos tiesību aktus, valsts tiesai jādod priekšroka šiem tiesību aktiem, nepiemērojot imperatīvās, vairāk aizsargājošās tiesību aktu normas, kas izriet no tiesību aktiem, kurus darbinieks lūdz piemērot un kuri saskaņā ar 6. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu būtu piemērojami, ja nebūtu izdarīta izvēle, – gadījumā, ja, ņemot vērā visus apstākļus, šis darba līgums ir ciešāk saistīts ar valsti, kuras tiesību aktus puses izvēlējušās kā piemērojamus minētajam līgumam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Romas konvencijas 6. panta 2. punkta pēdējā teikuma daļa jāinterpretē tādējādi, ka, lai noteiktu, vai ir piemērojamas citas valsts, nevis tās, kas ir paredzēta minētā 6. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, imperatīvās tiesību aktu normas, iesniedzējtiesai ir jāņem vērā ciešākas saiknes, kas, izpildot darba līgumu, izriet no pušu izvēles attiecībā uz šim līgumam piemērojamiem tiesību aktiem, vai arī tai tās nav jāpiemēro.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No Tiesas judikatūras izriet, ka, lai vērtētu saiknes, kas darba līgumam ir ar citu valsti, nevis to, kurā attiecīgais darbinieks parasti veic savu darbu vai kurā atrodas uzņēmums, kas darbinieku pieņēmis darbā, iesniedzējtiesai ir jāņem vērā visi elementi, kuri raksturo darba attiecības. Šajā ziņā ir jāvērtē tas vai tie no šiem elementiem, kuri iesniedzējtiesas ieskatā ir visnozīmīgākie. Tomēr šī tiesa nevar automātiski secināt, ka Romas konvencijas 6. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā paredzētais noteikums nav jāpiemēro vienīgi tāpēc, ka skaitliski vairāki citi nozīmīgi apstākļi, izņemot darba veikšanas vietu vai uzņēmuma, kas pieņēmis darbā darbinieku, atrašanās vietu, norāda uz citu valsti (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 12. septembris, Schlecker, C‑64/12, EU:C:2013:551, 40. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Tiesa jau ir konstatējusi – kā nozīmīgs piesaistes elements ir jāņem vērā valsts, kurā attiecīgais darbinieks no saviem ienākumiem par profesionālo darbību maksā nodokļus un nodevas, kā arī valsts, kurā tas ir piesaistīts sociālā nodrošinājuma sistēmai un dažādām pensijas, slimības apdrošināšanas un invaliditātes sistēmām. Tāpat valsts tiesai ir jāņem vērā arī visi lietas apstākļi, kā, piemēram, atalgojuma noteikšanas kritēriji vai citi darba nosacījumi (spriedums, 2013. gada 12. septembris, Schlecker, C‑64/12, EU:C:2013:551, 41. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izskatāmajā lietā iesniedzējtiesa konkrēti cenšas noskaidrot, vai starp elementiem, kuri jāņem vērā, lai identificētu valsti, kas ir ciešāk saistīta ar darba līgumu Romas konvencijas 6. panta 2. punkta pēdējās teikuma daļas izpratnē, ir arī tie, kuri, izpildot darba līgumu, izriet no pušu izvēles attiecībā uz šim līgumam piemērojamiem tiesību aktiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms jānorāda, ka no šīs tiesību normas izriet – lai vērtētu, vai darba līgums ir ciešāk saistīts ar citu valsti, ir jāņem vērā “visi apstākļi”. Tātad minētās tiesību normas formulējums neļauj no šī vērtējuma izslēgt elementus, kas, izpildot šo darba līgumu, izriet no tiesību aktiem, kurus puses izvēlējušās kā šim līgumam piemērojamos tiesību aktus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpinot – jāatgādina, ka, tā kā Romas konvencijas, kopumā aplūkotas, mērķis ir paaugstināt tiesiskās drošības līmeni, pastiprinot uzticēšanos darba līguma pušu attiecību stabilitātei, kam nepieciešams, lai piemērojamo tiesību aktu noteikšana ir skaidra un lai šī noteikšana ir paredzama ar zināmas pakāpes pārliecību, šīs konvencijas 6. panta 2. punkta pēdējā teikuma daļā paredzētā piesaistes kritērija piemērošanai atbilstoši šai tiesiskās drošības un paredzamības prasībai ir jābalstās uz objektīviem elementiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2025. gada 11. decembris, Locatrans, C‑485/24, EU:C:2025:955, 61. un 62. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi darba līguma pušu izvēle attiecībā uz tam piemērojamiem tiesību aktiem pati par sevi nevar būt kritērijs, ko var ņemt vērā, lai noteiktu, vai šis līgums ir ciešāk saistīts ar citu valsti, nevis to, kurā attiecīgais darbinieks parasti veic savu darbu, vai to, kurā atrodas uzņēmums, kas viņu pieņēmis darbā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, attiecībā konkrēti uz Romas konvencijas 6. panta mērķi – tas ir nodrošināt pienācīgu aizsardzību darbiniekam, ko no sociāli ekonomiskā skatpunkta parasti uzskata par vājāko pusi darba attiecībās, ņemot vērā subordinācijas saikni, kas raksturo tādas attiecības (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 15. marts, Koelzsch, C‑29/10, EU:C:2011:151, 40. punkts). Tātad 6. panta mērķis ir novērst risku, ka darba devējs piemēro tās valsts tiesību aktus, kurai nav objektīvas saiknes ar viņus saistošo līgumattiecību realitāti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, lai nodrošinātu, ka šīs attiecības regulē tās valsts tiesību akti, kas vislabāk atspoguļo darba līguma pušu līgumattiecību realitāti, ir jāņem vērā visi šādas attiecības raksturojošie objektīvie elementi, tostarp tie, kas izriet no šī līguma pušu izvēles attiecībā uz līgumam piemērojamiem tiesību aktiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpretim šādā visaptverošā vērtējumā katram no attiecīgā darba līguma elementiem piešķiramais nozīmīgums var atšķirties. Tādējādi valsts tiesai ir jāizsver katrs no tai iesniegtajiem elementiem atkarībā no šo elementu nozīmīguma un būtības un jāvērtē, kurš vai kuri no tiem šķiet visnozīmīgākie neatkarīgi no to skaita. Šajā ziņā, lai novērstu to, ka darba devējs instrumentalizē darba līguma piesaistes kritērijus, valsts tiesai it īpaši ir jāizvērtē, vai minētie elementi izriet no kopīgas vienošanās vai arī darbiniekam tos ir uzspiedis darba devējs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad izskatāmajā lietā iesniedzējtiesai ir jānosaka, vai atbilstoši Romas konvencijas 6. panta 2. punkta pēdējai teikuma daļai no visiem apstākļiem izriet, ka pamatlietā aplūkotais darba līgums ir ciešāk saistīts ar Franciju vai ar Šveici. Šajā izvērtējumā šai tiesai būs jāņem vērā visi objektīvie elementi, kas raksturo attiecīgās darba attiecības, un jāveic to izsvēršana, lai noteiktu valsti, kuras tiesību akti vislabāk atspoguļo šo attiecību realitāti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz otro jautājumu jāatbild, ka Romas konvencijas 6. panta 2. punkta pēdējā teikuma daļa jāinterpretē tādējādi, ka, lai noteiktu, vai darba līgums ir ciešāk saistīts ar citu valsti, nevis to, kas paredzēta 6. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, valsts tiesai, veicot visaptverošu vērtējumu, ir jāņem vērā visi objektīvie elementi, kas raksturo attiecīgās darba attiecības, tostarp tie, kuri, izpildot šo līgumu, izriet no pušu izvēles attiecībā uz minētajam līgumam piemērojamiem tiesību aktiem. Šajā visaptverošajā vērtējumā šai tiesai ir jāveic pienācīga šo elementu izsvēršana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-107" title="page-10">
      Ar šādu pamatojumu Tiesa (septītā palāta) nospriež:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konvencijas par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā 1980. gada 19. jūnijā, 6. panta 2. punkta pēdējā teikuma daļa</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-109" title="page-10">
      jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-110" title="page-10">
      tad, kad puses izvēlas darba likumam piemērojamos tiesību aktus, valsts tiesai jādod priekšroka šiem tiesību aktiem, nepiemērojot imperatīvās, vairāk aizsargājošās tiesību aktu normas, kas izriet no tiesību aktiem, kurus darbinieks lūdz piemērot un kuri saskaņā ar 6. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu būtu piemērojami, ja nebūtu izdarīta izvēle, – gadījumā, ja, ņemot vērā visus apstākļus, šis darba līgums ir ciešāk saistīts ar valsti, kuras tiesību aktus puses izvēlējušās kā piemērojamus minētajam līgumam.
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konvencijas par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā 1980. gada 19. jūnijā, 6. panta 2. punkta pēdējā teikuma daļa</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-112" title="page-11">
      jāinterpretē tādējādi, ka,
    </p>
    <p class="C32Dispositifmarge1" id="para-113" title="page-11">
      lai noteiktu, vai darba līgums ir ciešāk saistīts ar citu valsti, nevis to, kas paredzēta 6. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, valsts tiesai, veicot visaptverošu vērtējumu, ir jāņem vērā visi objektīvie elementi, kas raksturo attiecīgās darba attiecības, tostarp tie, kuri, izpildot šo līgumu, izriet no pušu izvēles attiecībā uz minētajam līgumam piemērojamiem tiesību aktiem. Šajā visaptverošajā vērtējumā šai tiesai ir jāveic pienācīga šo elementu izsvēršana.
    </p>
    <div class="signatures">
<p class="C77Signatures" id="para-114" title="page-11">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
</div>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) Tiesvedības valoda – franču.</p>
</body>
</html>
