<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-817/18 P</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62018CC0817</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:255">EU:C:2020:255</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>14</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>14</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">M. Szpunar</HT> secinājumi – Lieta C‑817/18 P</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Vereniging tot Behoud van Natuurmonumenten in Nederland</HT> u.c./<HT TYPE="ITALIC">Vereniging Gelijkberechtiging Grondbezitters</HT> u.c.</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Maceja Špunara</HT> [<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">Maciej Szpunar</HT></HT>]</P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20200402">2020. gada 2. aprīlī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – franču.</P></NOTE></P></TI><STI><P>Lieta C‑817/18 P</P><P><HT TYPE="ITALIC">Vereniging tot Behoud van Natuurmonumenten in Nederland</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Stichting Het Groninger Landschap</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Vereniging It Fryske Gea</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Stichting Het Drentse Landschap</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Stichting Het Overijssels Landschap</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Stichting Het Geldersch Landschap</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Stichting Flevo‑Landschap</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Stichting Het Utrechts Landschap</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Stichting Landschap Noord‑Holland</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Stichting Het Zuid‑Hollands Landschap</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Stichting Het Zeeuwse Landschap</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Stichting Het Noordbrabants Landschap</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Stichting Het Limburgs Landschap</HT>,</P><P>Eiropas Komisija</P><P>pret</P><P><HT TYPE="ITALIC">Vereniging Gelijkberechtiging Grondbezitters</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Exploitatiemaatschappij De Berghaaf BV</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Stichting Het Nationale Park De Hoge Veluwe</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">BV Landgoed Den Alerdinck II</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Landgoed Ampsen BV</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Pallandt van Keppel Stichting</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Landgoed Kasteel Keppel BV</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Baron van Lynden</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Stichting het Lijndensche Fonds voor Kerk en Zending</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Landgoed Welna BV</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Landgoed</HT> <HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/>Huis te Maarn</HT><HT TYPE="ITALIC"><QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> BV</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Vicariestichting De Vijf Capellarijen/Ambachtsheerlijkheid Kloetinge</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Maatschappij tot Exploitatie van het Landgoed Tongeren onder Epe BV</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Landgoed Anderstein NV</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Landgoed Bekspring BV</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Landgoed Nijenhuis en Westerflier BV</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Landgoed Caprera BV</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Landgoed Schapenduinen BV</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Stichting Schapenduinen</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Landgoed de Noetselenberg BV</HT></P></STI></TITLE><?PAGE NO="2"?><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Apelācija</KEYWORD><KEYWORD>Valsts atbalsts</KEYWORD><KEYWORD>Atbalsta shēma saistībā ar dabas teritoriju subsidētu iegādi vai nodošanu bezatlīdzības lietošanā</KEYWORD><KEYWORD>Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu</KEYWORD><KEYWORD>Jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>ieinteresētā persona<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></KEYWORD><KEYWORD>Nopietnas grūtības</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Ar apelācijas sūdzību <HT TYPE="ITALIC">Vereniging tot Behoud van Natuurmonumenten in Nederland</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Stichting Het Groninger Landschap</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Vereniging It Fryske Gea</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Stichting Het Drentse Landschap</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Stichting Landschap Overijssels</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Stichting Het Geldersch Landschap</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Stichting Flevo‑Landschap</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Stichting Het Utrechts Landschap</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Stichting Landschap Noord‑Holland</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Stichting Het Zuid‑Hollands Landschap</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Stichting Het Zeeuwse Landschap</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Stichting Het Noordbrabants Landschap</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Stichting Het Limburgs Landschap</HT> lūdz Tiesu atcelt Vispārējās tiesas <DATE ISO="20181015">2018. gada 15. oktobra</DATE> spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Vereniging Gelijkberechtiging Grondbezitters</HT> u.c./Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Spriedums, <DATE ISO="20181015">2018. gada 15. oktobris</DATE> (T‑79/16, nav publicēts, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>pārsūdzētais spriedums<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:680">EU:T:2018:680</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, ar kuru tā atcēla Komisijas <DATE ISO="20150902">2015. gada 2. septembra</DATE> Lēmumu C(2015) 5929 <HT TYPE="ITALIC">final</HT> par valsts atbalstu SA.27301 (2015/NN) – Nīderlande, saistībā ar dabas teritoriju subsidētu iegādi vai nodošanu bezatlīdzības lietošanā, kura kopsavilkums ticis publicēts <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P><REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="009" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2016">OV 2016, C 9, 1. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/>strīdīgais lēmums<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas lūgumu šajos secinājumos tiks analizēta vienīgi apelācijas sūdzības pirmā pamata otrā daļa un otrā pamata pirmā daļa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Pirmā pamata otrā daļa būtībā attiecas uz jautājumu par to, vai <HT TYPE="ITALIC">Vereniging Gelijkberechtiging Grondbezitters</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/><HT TYPE="ITALIC">VGG</HT><QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>), <HT TYPE="ITALIC">Exploitatiemaatschappij De Berghaaf BV</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Stichting Het Nationale Park De Hoge Veluwe</HT>, <HT TYPE="ITALIC">BV Landgoed Den Alerdinck II</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Landgoed Ampsen BV</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Pallandt van Keppel Stichting</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Landgoed Kasteel Keppel BV</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Baron van Lynden</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Stichting het Lijndensche Fonds voor Kerk en Zending</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Landgoed Welna BV</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Landgoed <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/>Huis te Maarn<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> BV</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Vicariestichting De Vijf Capellarijen</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Ambachtsheerlijkheid Kloetinge</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Maatschappij tot Exploitatie van het Landgoed Tongeren onder Epe BV</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Landgoed Anderstein NV</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Landgoed Bekspring BV</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Landgoed Nijenhuis en Westerflier BV</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Landgoed Caprera BV</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Landgoed Schapenduinen BV</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Stichting Schapenduinen</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Landgoed de Noetselenberg BV</HT>, prasītājas pirmajā instancē (turpmāk tekstā visas kopā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/><HT TYPE="ITALIC">VGG</HT> u.c.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>), varēja tikt kvalificētas kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/>ieinteresētās personas<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> Regulas (EK) Nr. 659/1999<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Padomes Regula (<DATE ISO="19990322">1999. gada 22. marts</DATE>), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus [LESD 108. panta] piemērošanai (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="083" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1999">OV 1999, L 83, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> 1. panta h) punkta izpratnē, savukārt otrā pamata pirmās daļas mērķis būtībā ir apstrīdēt Vispārējās tiesas atzinumu, ka pastāv nopietnas grūtības, kas lika Eiropas Komisijai uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 659/1999 1. panta h) punktā jēdziens <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/>ieinteresētās personas<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> ir definēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/>Ieinteresētās personas<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> ir visas dalībvalstis un visas personas, uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības, kuru intereses var ietekmēt atbalsta piešķīrums, jo īpaši attiecīgā atbalsta saņēmējs, konkurējošie uzņēmumi un arodapvienības.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Atbilstoši šīs regulas 4. panta 1.–4. punktam:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="004.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Komisija izskata paziņojumu, tiklīdz tas ir saņemts. Neskarot 8. pantu, Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar šā panta 2., 3. vai 4. punktu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="004.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Ja Komisija pēc iepriekšējas izskatīšanas konstatē, ka paziņotais pasākums nav atbalsts, tā nostiprina minēto konstatējumu ar lēmumu.</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="3"?><PARAG IDENTIFIER="004.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Ja Komisija pēc iepriekšējas izskatīšanas konstatē, ka nav šaubu par to, ka paziņotais pasākums, ciktāl uz to attiecas Līguma 92. panta 1. punkts, ir saderīgs ar kopējo tirgu, tā nolemj, ka pasākums ir saderīgs ar kopējo tirgu [..]. Minētajā lēmumā norāda, kuru no Līgumā paredzētajiem izņēmumiem piemēro.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="004.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Ja Komisija pēc iepriekšējas izskatīšanas konstatē, ka ir neskaidrības par to, vai paziņotais pasākums ir saderīgs ar kopējo tirgu, tā nolemj sākt procedūras saskaņā ar [LESD 108. panta 2. punktu].<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>No Komisijas <DATE ISO="20120111">2012. gada 11. janvāra</DATE> paziņojuma <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0013" ID="QS0013"/>Eiropas Savienības nostādnes par valsts atbalstu, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P><REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="008" PAGE.FIRST="15" DATE.PUB="2012">OV 2012, C 8, 15. lpp.</REF.DOC.OJ>, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0014" ID="QS0014"/>VTNP nostādnes<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> (pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi).</P></NOTE> 11. punkta izriet, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0015" ID="QS0015"/>valsts atbalsts [..] var tikt paziņots par saderīgu ar [LESD] 106. panta 2. punktu, ja tas ir vajadzīgs attiecīgā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanai un neietekmē tirdzniecības attīstību tiktāl, lai kaitētu Savienības interesēm<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības priekšvēsture</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>No pārsūdzētā sprieduma izrietošais tiesvedības priekšvēstures apkopojums ir šāds.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Zemes apsaimniekošanas organizācijas (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0016" ID="QS0016"/>ZAO<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>) ir nevalstiskas bezpeļņas apvienības un fondi, kuru statūtos norādītais mērķis ir vides saglabāšana un aizsardzība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Lai izveidotu ekoloģisku struktūru un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0017" ID="QS0017"/>Natura 2000<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> tīklu bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai, Nīderlandes Karaliste piešķīra subsīdijas dabas teritoriju iegūšanai (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0018" ID="QS0018"/>PNB shēma<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>) trīspadsmit ZAO (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0019" ID="QS0019"/>trīspadsmit ZAO<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>), kuras ir personas, kas ir iestājušās lietā pirmajā instancē. Izmaksas, par kurām saskaņā ar šo shēmu varēja pretendēt uz subsīdijām, bija zemesgabalu iegādes cena, citas iegādes izmaksas un izmaksas par lauksaimniecībā izmantojamas zemes nomas pārtraukšanu minētajos zemesgabalos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Papildus to pamatdarbībai – dabas apsaimniekošanai – šīs trīspadsmit ZAO veica arī pakārtotas saimnieciska rakstura darbības, piemēram, zemesgabalu iegādi, mežkopību, kokmateriālu un gaļas tirdzniecību, medību un zvejas atļauju piešķiršanu un tūrisma aktivitātes. Šīs darbības tām rada ienākumus un ir finansējuma avots to pamatdarbībai, un tās tāpat kā subsīdijas, kas saņemtas atbilstoši PNB shēmai, ir jāizmanto apsaimniekošanas izmaksu segšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>PNB shēma bija spēkā no 1993.–2012. gadam. <DATE ISO="20081223">2008. gada 23. decembrī</DATE> Komisija saņēma sūdzību no diviem saskaņā ar Nīderlandes tiesībām reģistrētiem privātiem bezpeļņas fondiem, proti, <HT TYPE="ITALIC">Stichting het Nationale Park De Hogue Veluwe</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Stichting Linschoten</HT>, kas apsaimnieko zemesgabalus un veic vides saglabāšanas un kultūras mantojuma apsaimniekošanas darbības, kā arī pakārtotas darbības, piemēram, zemes nomu, lauksaimniecības, mežkopības un tūrisma darbības. 2009. gadā sūdzības iesniedzējas attiecīgajā administratīvajā procesā aizstāja <HT TYPE="ITALIC">VGG</HT> – iestāde, kuras darbības joma ir nodrošināt visu privāto zemes īpašnieku tiesību vienlīdzību zemesgabalu iegādes subsidēšanas ietvaros.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Pēc vairākām viedokļu apmaiņām un sanāksmēm starp Komisiju, <HT TYPE="ITALIC">VGG</HT> un Nīderlandes iestādēm Komisija pēc iepriekšējās izskatīšanas stadijas <DATE ISO="20150902">2015. gada 2. septembrī</DATE> pieņēma strīdīgo lēmumu, ar kuru tā dabas teritoriju iegādes shēmu atzina par saderīgu ar iekšējo tirgu atbilstoši LESD 106. panta 2. punktam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Strīdīgajā lēmumā Komisija vispirms uzskatīja, ka, lai gan ZAO galvenais uzdevums nebija saimnieciska rakstura, ciktāl tas attiecas uz dabas aizsardzību, ZAO tomēr veica zināmas pakārtotas saimnieciska rakstura darbības, tādējādi ZAO attiecībā uz šīm darbībām bija jākvalificē par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0020" ID="QS0020"/>uzņēmumiem<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> konkurences noteikumu izpratnē.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Otrkārt, Komisija norādīja iemeslus, kuru dēļ tā uzskatīja, ka PNB shēma ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Tā arī uzsvēra, ka subsīdijas, kuras tika piešķirtas trīspadsmit ZAO teritoriju ieguvei, tām piešķir primāras ekonomiskās priekšrocības, kas ir iegūtas, izmantojot valsts līdzekļus. Tā turklāt uzskatīja, ka šīs ZAO varēja iegūt arī otru ekonomisko priekšrocību, kas izriet no zemesgabalu, kuri iegūti ar subsīdiju palīdzību, tālākpārdošanas. Komisija turklāt norādīja, ka PNB shēma bija selektīva, jo tā tika piešķirta vienīgi šīm trīspadsmit ZAO. Visbeidzot tā uzskatīja, ka nav izpildīti nosacījumi, kurus Tiesa noteica spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Altmark Trans</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Regierungspräsidium Magdeburg</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030724">2003. gada 24. jūlijs</DATE> (<NO.CASE>C‑280/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:415">EU:C:2003:415</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, jo PNB shēmas labuma guvēju kompensācija netika noteikta saskaņā ar atbilstošo procedūru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Treškārt, Komisija pētīja aplūkotā atbalsta pasākuma saderību, ņemot vērā noteikumus par pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Konkrētāk, tā uzskatīja, ka saskaņā ar atbalsta pasākumu trīspadsmit ZAO bija uzticēts sniegt sabiedriskos pakalpojumus dabas aizsardzības jomā un ka PNB shēma atbilda VTNP pamatnostādnēm, līdz ar to šī shēma bija jāatzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu atbilstoši LESD 106. panta 2. punktam.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2016. gada 19. februārī, <HT TYPE="ITALIC">VGG</HT> u.c. cēla prasību, lūdzot atcelt strīdīgo lēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20160517">2016. gada 17. maijā</DATE>, trīspadsmit ZAO lūdza atļauju iestāties šajā lietā Komisijas prasījumu atbalstam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Ar Vispārējās tiesas otrās palātas priekšsēdētāja <DATE ISO="20170406">2017. gada 6. aprīļa</DATE> rīkojumu, uzklausot lietas dalībniekus, pieteikums par iestāšanos lietā tika apmierināts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P><HT TYPE="ITALIC">19.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">VGG</HT> u.c. izvirzīja četrus pamatus savas prasības atcelt tiesību aktu pamatojumam; pirmais attiecās uz to procesuālo tiesību pārkāpumu, otrais – uz atpakaļejoša spēka aizlieguma principa un tiesiskās drošības principa pārkāpumu, trešais pakārtoti – uz tiesību kļūdu un pamatojuma neesamību, piemērojot VTNP nostādnes, un ceturtais – uz LESD 106. panta 2. punkta pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Komisija un trīspadsmit ZAO apstrīdēja <HT TYPE="ITALIC">VGG</HT> u.c. kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0021" ID="QS0021"/>ieinteresēto personu<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> statusu un arī prasības otrā un ceturtā pamata pieņemamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Ar pārsūdzēto spriedumu Vispārējā tiesa prasību atzina par pieņemamu, apmierināja pirmo <HT TYPE="ITALIC">VGG</HT> u.c. pamatu un attiecīgi atcēla strīdīgo lēmumu, neizskatot pārējos pamatus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Lietas dalībnieku prasījumi un tiesvedība Tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>atcelt pārsūdzēto spriedumu un</P></ITEM><ITEM><P>galvenokārt, piespriest <HT TYPE="ITALIC">VGG</HT> u.c. atlīdzināt tiesāšanās izdevumus vai</P></ITEM><ITEM><P>pakārtoti, nodot lietu atkārtotai izskatīšanai Vispārējā tiesā un atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>atcelt pārsūdzēto spriedumu,</P></ITEM><ITEM><P>prasību noraidīt un</P></ITEM><ITEM><P>piespriest <HT TYPE="ITALIC">VGG</HT> u.c. atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Nīderlandes valdība prasa Tiesai atcelt pārsūdzēto spriedumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P><HT TYPE="ITALIC">25.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">VGG</HT> u.c. prasījumi Tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>noraidīt apelācijas sūdzību un</P></ITEM><ITEM><P>piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Tiesas sēde netika sasaukta.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VI.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmā pamata otro daļu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieku argumenti</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Ar pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas, kuras šajā ziņā atbalsta Komisija un Nīderlandes valdība, apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, atzīstot <HT TYPE="ITALIC">VGG</HT> u.c. prasību par pieņemamu, jo tās neesot jāuzskata par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0022" ID="QS0022"/>ieinteresētajām personām<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> LESD 108. panta 2. punkta un Regulas Nr. 659/1999 1. panta h) punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzējas un Komisija uzskata, ka, lai tās varētu kvalificēt kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0023" ID="QS0023"/>ieinteresētās personas<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>, bija jāpierāda, pirmkārt, ka <HT TYPE="ITALIC">VGG</HT> u.c. atrodas konkurences attiecībās ar atbalsta saņēmējiem un, otrkārt, ka atbalstam var būt konkrēta ietekme uz to situāciju, kropļojot attiecīgās konkurences attiecības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Tomēr apelācijas sūdzības iesniedzējas un Komisija apgalvo, ka, izvērtējot atbalsta konkrēto ietekmi uz <HT TYPE="ITALIC">VGG</HT> u.c. konkurences situāciju, Vispārējās tiesas argumentācijā ir pieļautas tiesību kļūdas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Es uzskatu, ka ir nepieciešams paust zināmus vispārējus apsvērumus par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0024" ID="QS0024"/>ieinteresētās personas<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> jēdzienu LESD 108. panta 2. punkta un Regulas Nr. 659/1999 izpratnē un tad šo apsvērumu gaismā pētīt Vispārējās tiesas argumentāciju pārsūdzētajā spriedumā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0025" ID="QS0025"/>ieinteresētā persona<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Atgādinu, ka LESD 108. pantā norādītajā pārbaudes procedūrā ir jāizšķir divas stadijas. LESD 108. panta 3. punktā ieviestā iepriekšējās izskatīšanas stadija, kas ļauj Komisijai formulēt pirmo viedokli par aplūkotā atbalsta saderību, no vienas puses. LESD 108. panta 2. punktā paredzētā formālā izmeklēšanas procedūra, kas ļauj Komisijai saņemt pilnīgu informāciju par lietas apstākļiem, no otras puses. Tikai šīs pēdējās minētās procedūras kontekstā LESD paredz Komisijas pienākumu aicināt<?PAGE NO="6"?> ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Tostarp skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19930519">1993. gada 19. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cook</HT>/Komisija</NAME.CASE>, (<NO.CASE>C‑198/91</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1993:197">EU:C:1993:197</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19930615">1993. gada 15. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Matra</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑225/91</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1993:239">EU:C:1993:239</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0016">16.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150917">2015. gada 17. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mory</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑33/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:609">EU:C:2015:609</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0094">94.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Ja nav uzsākta formāla izmeklēšanas procedūra, ieinteresētajām personām, kuras būtu varējušas iesniegt apsvērumus šajā otrajā stadijā, šāda iespēja ir liegta. Lai to novērstu, tām tiek atzītas tiesības Savienības tiesā apstrīdēt Komisijas pieņemto lēmumu neuzsākt formālu izmeklēšanas procedūru<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080717">2008. gada 17. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Athinaïki Techniki</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑521/06 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:422">EU:C:2008:422</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tādējādi prasība atcelt lēmumu, kura pamatā ir LESD 108. panta 3. punkts, kuru ir cēlusi ieinteresētā persona LESD 108. panta 2. punkta izpratnē, ir pieņemama, ja šīs prasības autors vēlas aizsargāt procesuālās tiesības, kas tam izriet no šīs pēdējās minētās tiesību normas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080717">2008. gada 17. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Athinaïki Techniki</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑521/06 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:422">EU:C:2008:422</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20101118">2010. gada 18. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">NDSHT</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑322/09 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:701">EU:C:2010:701</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Šajā gadījumā nav šaubu par to, ka Komisija neuzsāka formālu izmeklēšanas procedūru un ka <HT TYPE="ITALIC">VGG</HT> u.c. Vispārējā tiesā atsaucās uz savu procesuālo tiesību pārkāpumu. Līdz ar to, kā to pamatoti norādīja Vispārējā tiesa<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Pārsūdzētā sprieduma 59. punkts.</P></NOTE>, prasības pieņemamība galvenokārt ir atkarīga no jautājuma, vai <HT TYPE="ITALIC">VGG</HT> u.c. ir pierādījušas, ka tās ir ieinteresētās personas LESD 108. panta 2. punkta un Regulas Nr. 659/1999 1. panta h) punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Šajā otrajā tiesību normā ieinteresētā persona ir definēta kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0026" ID="QS0026"/>visas dalībvalstis un visas personas, uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības, kuru intereses var ietekmēt atbalsta piešķīrums, jo īpaši attiecīgā atbalsta saņēmējs, konkurējošie uzņēmumi un arodapvienības<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>. Šajā tiesību normā būtībā ir pārņemta nemainīga <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0027" ID="QS0027"/>ieinteresētās personas<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> jēdziena definīcija, kādu to Tiesa ir noteikusi savā judikatūrā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Tostarp skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19841114">1984. gada 14. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Intermills</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>323/82</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1984:345">EU:C:1984:345</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0016">16.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19980402">1998. gada 2. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Sytraval</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Brink’s France</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑367/95 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1998:154">EU:C:1998:154</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111027">2011. gada 27. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Austrija/<HT TYPE="ITALIC">Scheucher‑Fleisch</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑47/10 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:698">EU:C:2011:698</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0132">132.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Citiem vārdiem, runa ir par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0028" ID="QS0028"/>nenoteiktu adresātu kopumu<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Tostarp skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19841114">1984. gada 14. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Intermills</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>323/82</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1984:345">EU:C:1984:345</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0016">16.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110524">2011. gada 24. maijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Kronoply</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Kronotex</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑83/09 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:341">EU:C:2011:341</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0063">63.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111027">2011. gada 27. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Austrija/<HT TYPE="ITALIC">Scheucher‑Fleisch</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑47/10 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:698">EU:C:2011:698</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0132">132.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, līdz ar to no pastāvīgās judikatūras izriet, ka minētā tiesību norma <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0029" ID="QS0029"/>neizslēdz, ka uzņēmums, kas nav atbalsta saņēmēja tiešs konkurents, [..] ir kvalificējams kā ieinteresētā persona, ja tas apgalvo, ka tā intereses var ietekmēt atbalsta piešķīrums<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110524">2011. gada 24. maijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Kronoply</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Kronotex</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑83/09 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:341">EU:C:2011:341</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0064">64.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111027">2011. gada 27. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Austrija/<HT TYPE="ITALIC">Scheucher‑Fleisch</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑47/10 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:698">EU:C:2011:698</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0132">132.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Ir skaidrs, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0030" ID="QS0030"/>ieinteresētās personas<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> statuss galvenokārt ir atkarīgs no tā, vai vienības, kura atsaucas uz šo statusu, intereses var ietekmēt atbalsta pasākuma piešķiršana. Tādējādi ir jānosaka, kādā veidā var noteikt, vai uzņēmuma intereses var ietekmēt atbalsta piešķiršana, lai tam varētu piešķirt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0031" ID="QS0031"/>ieinteresētās personas<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> statusu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Manuprāt, gan no Regulas Nr. 659/1999 teksta, gan Tiesas un Vispārējās tiesas judikatūras izriet, ka ir jānodala divas situācijas, proti, tādu uzņēmumu situācija, kuri ir atbalsta saņēmēja konkurenti, no vienas puses, un to vienību situācija, kuras nav saņēmēja konkurentes, no otras puses.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Pirmkārt, attiecībā uz uzņēmumiem, kuri ir pasākuma saņēmēja konkurenti, no Tiesas judikatūras izriet, ka tie <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0032" ID="QS0032"/><HT TYPE="ITALIC">nenoliedzami</HT> ir vienas no ieinteresētajām personām<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20101118">2010. gada 18. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">NDSHT</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑322/09 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:701">EU:C:2010:701</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra). Mans izcēlums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Arī Vispārējā tiesa pastāvīgajā judikatūrā šī vienīgā iemesla dēļ atzīst <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0033" ID="QS0033"/>ieinteresētās personas<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> statusu uzņēmumam, kurš atrodas konkurences attiecībās ar atbalsta saņēmēju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Tostarp skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20041201">2004. gada 1. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kronofrance</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑27/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2004:348">EU:T:2004:348</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120328">2012. gada 28. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ryanair</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑123/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2012:164">EU:T:2012:164</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0073">73.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140612">2014. gada 12. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Sarc</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑488/11</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2014:497">EU:T:2014:497</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141105">2014. gada 5. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Vtesse Networks</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑362/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2014:928">EU:T:2014:928</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190619">2019. gada 19. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">NeXovation</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑353/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2019:434">EU:T:2019:434</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0069">69.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī rīkojums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140326">2014. gada 26. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Adorisio</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑321/13</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2014:175">EU:T:2014:175</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Citiem vārdiem, uzņēmuma gadījumā, lai pierādītu, ka tā intereses ietekmēs atbalsta piešķiršana, un lai tādējādi to varētu kvalificēt kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0034" ID="QS0034"/>ieinteresēto personu<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>, pietiek vienīgi ar to, ka tam ir atbalsta saņēmēja konkurenta statuss. Šādā situācijā uzņēmumam, kurš atsaucas uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0035" ID="QS0035"/>ieinteresētās personas<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> statusu, jo tam ir atbalsta saņēmēja konkurenta statuss, ir vienīgi jāspēj pierādīt, ka tas atrodas konkurences attiecībās ar šo saņēmēju. Kā Vispārējā tiesa norāda savā judikatūrā: <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0036" ID="QS0036"/>ikvienam uzņēmumam, kas atsaucas uz konkurences attiecībām – esošām vai potenciālām – [ar pasākuma saņēmēju], var tikt piešķirts <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0037" ID="QS0037"/>ieinteresētās personas<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> statuss<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190619">2019. gada 19. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">NeXovation</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑353/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2019:434">EU:T:2019:434</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0069">69.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Otrkārt, vienībai, kura nav atbalsta saņēmēja konkurents, var atzīt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0038" ID="QS0038"/>ieinteresētās personas<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> statusu, ja vien tā var pierādīt, ka ar atbalsta piešķiršanu varētu tikt ietekmētas tās intereses. Šim nolūkam tai atbilstoši judikatūrai ir jāpierāda, ka pasākumam var būt konkrēta ietekme uz tās situāciju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Tostarp skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110524">2011. gada 24. maijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Kronoply</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Kronotex</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑83/09 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:341">EU:C:2011:341</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 65. punkt), kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111027">2011. gada 27. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Austrija/<HT TYPE="ITALIC">Scheucher‑Fleisch</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑47/10 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:698">EU:C:2011:698</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0132">132.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Tiesa tostarp atzina, ka darbinieku arodbiedrība var tikt uzskatīta par ieinteresēto personu, ar nosacījumu, ka tās pašas vai tās dalībnieku intereses eventuāli ietekmēs atbalsta piešķiršana, pierādot, ka atbalstam var būt konkrēta ietekme uz tās vai darbinieku, kurus tā pārstāv, interesēm<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090709">2009. gada 9. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">3F</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑319/07 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:435">EU:C:2009:435</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Proti, lai vienības varētu kvalificēt par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0039" ID="QS0039"/>ieinteresētajām personām<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/>, tām ir jāpierāda, ka, piešķirot atbalstu, tiks ietekmētas to intereses. Šim nolūkam uzņēmumiem, kuri ir atbalsta saņēmēja konkurenti, ir vienkārši jāpierāda konkurences attiecību esamība ar saņēmēju. Turpretī uzņēmumiem, kuri neatrodas šādās konkurences attiecībās, savukārt ir jāpierāda, ka atbalsts var radīt konkrētu ietekmi uz to situāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Šajā ziņā man ir jānorāda, ka šāda nošķiršana ir pretrunā Vispārējās tiesas judikatūras (mazākumā esošajam) virzienam, kurā ietilpst pārsūdzētais spriedums.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Vispārējās tiesas argumentācija pārstrīdētajā spriedumā un judikatūras virziens, kurā tas ietilpst</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Vispārējās tiesas judikatūru vienībai, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0040" ID="QS0040"/>lai to varētu kvalificēt par ieinteresēto personu, pirmkārt, ir jāpierāda, ka tā atrodas konkurences attiecībās ar atbalsta saņēmējiem, <HT TYPE="ITALIC">un</HT>, otrkārt, jāpierāda, ka atbalstam var būt konkrēta ietekme uz tās situāciju, kropļojot aplūkotās konkurences attiecības<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160512">2016. gada 12. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Hamr – Sport</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑693/14</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:292">EU:T:2016:292</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); pārsūdzētais spriedums (54. punkts), kā arī rīkojums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180928">2018. gada 28. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Motex</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑713/17</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:631">EU:T:2018:631</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Mans izcēlums.</P></NOTE>. Citiem vārdiem sakot, uzņēmumiem, kuri ir atbalsta saņēmēja konkurenti, tiks pieprasīts pierādīt gan konkurences attiecību esamību, gan to, ka atbalsts konkrēti ietekmē to situāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Es tomēr uzskatu, ka šādu risinājumu nevar saglabāt. Tā kā ar to, atzīstot <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0041" ID="QS0041"/>ieinteresētās personas<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> statusu, saņēmēja konkurenta statusam tiek noteikti papildu nosacījumi, tas, vispirms, ir pretrunā Regulas Nr. 659/1999 tekstam, kurā saņēmēja konkurents ir tieši norādīts kā ieinteresētā persona, kā arī Tiesas judikatūrai, saskaņā ar kuru saņēmēja konkurents neapšaubāmi ietilpst ieinteresēto personu lokā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Šāds risinājums turklāt ir pretrunā Vispārējās tiesas bagātīgajai judikatūrai, saskaņā ar kuru konkurenta statusa pierādīšana pati par sevi ir pietiekama, lai uzņēmumu, kurš atsaucas uz šo statusu, kvalificētu par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0042" ID="QS0042"/>ieinteresēto personu<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Tostarp skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20041201">2004. gada 1. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kronofrance</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑27/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2004:348">EU:T:2004:348</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120328">2012. gada 28. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ryanair</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑123/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2012:164">EU:T:2012:164</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0073">73.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140612">2014. gada 12. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Sarc</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑488/11</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2014:497">EU:T:2014:497</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141105">2014. gada 5. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Vtesse Networks</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑362/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2014:928">EU:T:2014:928</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190619">2019. gada 19. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">NeXovation</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑353/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2019:434">EU:T:2019:434</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0069">69.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī rīkojums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140326">2014. gada 26. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Adorisio</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑321/13</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2014:175">EU:T:2014:175</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, un nav nepieciešams papildus pierādīt atbalsta konkrētas ietekmes risku uz konkurējoša uzņēmuma situāciju, ar kuru tiktu kropļotas iedibinātās konkurences attiecības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Visbeidzot es uzskatu, ka šāds risinājums varētu izraisīt zināmas neskaidrības saistībā ar judikatūru par konkurenta prasības pieņemamību, ja pēdējais minētais vēlētos apstrīdēt ne tikai tā procesuālo tiesību pārkāpumu, kā tas ir šajā gadījumā, bet arī lēmuma, ar kuru tiek novērtēta atbalsta saderība ar iekšējo tirgu, pamatotību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Saistībā ar lietderīgu dažādu pieņemamības nosacījumu kopsavilkumu atkarībā no prasības priekšmeta skat. <DATE ISO="20051213">2005. gada 13. decembra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Aktionsgemeinschaft Recht und Eigentum</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑78/03 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:761">EU:C:2005:761</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) vai jaunāku <DATE ISO="20190506">2019. gada 6. maija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Scor</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑135/17</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2019:287">EU:T:2019:287</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Saskaņā ar šo judikatūru uzņēmums, kurš apstrīd Komisijas lēmuma pamatotību neuzsākt formālu izmeklēšanas procedūru, nevar pamatoties vienīgi uz tā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0043" ID="QS0043"/>konkurenta<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> statusu, salīdzinot ar uzņēmumu‑atbalsta saņēmēju, bet tam turklāt ir jāpierāda, ka aplūkotais atbalsts būtiski ietekmēs tā situāciju tirgū<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20071122">2007. gada 22. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Spānija/<HT TYPE="ITALIC">Lenzing</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑525/04 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:698">EU:C:2007:698</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Vispārējās tiesas judikatūrā piedāvātais risinājums, pretēji pastāvīgai Tiesas judikatūrai, zināmā mērā pielīdzina pieņemamības nosacījumus neatkarīgi no tā, vai uzņēmums apstrīd tā procesuālo tiesību pārkāpumus, Komisijai atsakoties uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru, vai arī lēmuma, ar kuru tiek novērtēta atbalsta saderība, pamatotību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Abos gadījumos konkurējošais uzņēmums nevarētu vienīgi pierādīt konkurences attiecību esamību, bet tam turklāt būtu jāpierāda, ka tā situāciju ir konkrēti ietekmējis atbalsta pasākums, ciktāl ar to ir tikušas kropļotas konkurences attiecības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Šādu risku tostarp atklāj prasītāju un Komisijas procesuālo dokumentu interpretācija. Tajos ir norādīts, ka, apstiprinot, ka <HT TYPE="ITALIC">VGG</HT> u.c. nav jāiesniedz pierādījumi tam, ka to konkurences stāvoklis ir būtiski ietekmēts, bet vienīgi tam, ka atbalsts to ir ietekmējis, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu. Prasītājas konkrētāk apgalvo, ka <HT TYPE="ITALIC">VGG</HT> u.c. esot vajadzējis iesniegt ekonomisko analīzi, kas pierādītu konkrētu ietekmi uz to konkurences stāvokli.</P></NOTE>. Tādējādi tiktu lielā mērā novērstas atšķirības starp pieņemamības nosacījumiem atkarībā no prasības priekšmeta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Līdz ar to, pretēji tam, ko Vispārējā tiesa nosprieda pārsūdzētā sprieduma 54. punktā, un pretēji prasītāju apgalvotajam, manuprāt, <HT TYPE="ITALIC">VGG</HT> u.c., lai tās pierādītu savu kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0044" ID="QS0044"/>ieinteresēto personu<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/> statusu, nevar likt pierādīt gan konkurences attiecību esamību ar trīspadsmit ZAO, kas ir aplūkotā atbalsta saņēmējas, gan pasākuma konkrēto ietekmi uz to situāciju, ar kuru tiekot kropļotas šīs konkurences attiecības. Tādējādi es uzskatu, ka Vispārējās tiesas veiktais atbalsta konkrētās ietekmes uz <HT TYPE="ITALIC">VGG</HT> u.c. situāciju izvērtējums ir uzskatāms par <HT TYPE="ITALIC">ad abundantiam</HT> pamatu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Tā kā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 61.–64. punktā konstatēja, ka <HT TYPE="ITALIC">VGG</HT> u.c. atrodas konkurences attiecībās ar trīspadsmit ZAO, tā pamatoti kvalificēja <HT TYPE="ITALIC">VGG</HT> u.c. kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0045" ID="QS0045"/>ieinteresētās personas<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/> atbilstoši Tiesas judikatūrai, kas tika atgādināta šo secinājumu 37.–39. punktā, un Regulas Nr. 659/1999 noteikumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Nospriežot, ka <HT TYPE="ITALIC">VGG</HT> u.c. ir jāuzskata par uzņēmumiem, kas konkurē ar minētajām ZAO, Vispārējā tiesa varēja pamatoti kvalificēt <HT TYPE="ITALIC">VGG</HT> u.c. kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0046" ID="QS0046"/>ieinteresētās personas<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Tādējādi, pat ja, kā to norāda prasītājas un Komisija, būtu izrādījies, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, izvērtējot pasākuma konkrēto ietekmi uz <HT TYPE="ITALIC">VGG</HT> u.c. situāciju, šāda kļūda katrā ziņā nevarētu izraisīt pārsūdzētā sprieduma atcelšanu, jo, šķiet, ka tā vērtējums ir pamatots ar citiem juridiskiem apsvērumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19980402">1998. gada 2. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Sytraval</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Brink’s France</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑367/95 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1998:154">EU:C:1998:154</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110329">2011. gada 29. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ThyssenKrupp Nirosta</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑352/09 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:191">EU:C:2011:191</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0136">136.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos es uzskatu, ka pirmā pamata daļa nav efektīva un tāpēc to nevar apmierināt.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">c)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Pakārtoti apsvērumi par Vispārējās tiesas vērtējumu par pasākuma konkrētās ietekmes risku uz VGG u.c. situāciju</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, norādīšu, ka prasītājas, Komisija un Nīderlandes valdība pirmā pamata pirmajā daļā apstrīd konstatējumu par konkurences attiecību esamību starp <HT TYPE="ITALIC">VGG</HT> u.c. un trīspadsmit ZAO, kuras ir aplūkotās shēmas labuma guvējas. Pilnības labad man ir jāizvērtē jautājums, vai Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, nospriežot, ka atbalsta pasākumam var būt konkrēta ietekme uz <HT TYPE="ITALIC">VGG</HT> u.c. situāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Gadījumā, ja būtu jāapmierina pirmā pamata pirmā daļa, <HT TYPE="ITALIC">VGG</HT> u.c. varētu tikt kvalificētas kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0047" ID="QS0047"/>ieinteresētās personas<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/> vienīgi tad, ja būtu ticis pareizi nospriests, ka aplūkotais pasākums varēja radīt konkrētu ietekmi uz to situāciju. Precīzāk, tā kā <HT TYPE="ITALIC">VGG</HT> u.c. tika kļūdaini kvalificētas kā konkurentes trīspadsmit ZAO, ir jāpārbauda, ka to intereses katrā ziņā neietekmē atbalsta piešķiršana, ciktāl ar atbalstu varēja tikt radīta konkrēta ietekme uz to situāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Prasītājas, kuras atbalsta Nīderlandes valdība, un Komisija apgalvo, pirmkārt, ka kritērijs, kuru Vispārējā tiesa ir identificējusi, nosakot atbalsta konkrētu ietekmi uz <HT TYPE="ITALIC">VGG</HT> u.c. situāciju, ir tiesiski kļūdains. Otrkārt, šie paši lietas dalībnieki norāda, ka Vispārējā tiesa nevar vienīgi konstatēt atbalsta ietekmi uz <HT TYPE="ITALIC">VGG</HT> u.c. situāciju, ja pēdējām minētajām tiek pieprasīts pierādīt konkrētas atbalsta sekas uz to situāciju. Vispārējās tiesas argumentācijā līdz ar to esot pieļauta tiesību kļūda.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Attiecībā uz kritēriju, kuru Vispārējā tiesa izstrādāja, lai pierādītu atbalsta konkrētas ietekmes risku uz <HT TYPE="ITALIC">VGG</HT> u.c. situāciju, tā pārsūdzētā sprieduma 68. punktā norādīja – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0048" ID="QS0048"/>ja ar valsts piešķirtu atbalstu tiek nostiprināta kāda uzņēmuma situācija, salīdzinot ar citiem uzņēmumiem, kuri ir konkurenti Kopienas tirdzniecībā, šie pēdējie minētie ir jāuzskata par tādiem, kurus atbalsts ir ietekmējis<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/>. Kā pamatoti norāda prasītājas un Komisija, judikatūra, uz kuru pamatojas Vispārējā tiesa, ir saistīta ar ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm LESD 107. panta 1. punkta izpratnē<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 68. punktā min <DATE ISO="19800917">1980. gada 17. septembra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Philip Morris Holland</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>730/79</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1980:209">EU:C:1980:209</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0011">11.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šāds kritērijs, kas ļauj pierādīt, vai atbalsta pasākums ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, manuprāt, ir acīmredzami nenozīmīgs, nosakot, vai šim pasākumam var būt ietekme uz <HT TYPE="ITALIC">VGG</HT> u.c. situāciju. Līdz ar to man šķiet, ka šajā argumentācijā, kuru raksturo neskaidrības judikatūras interpretācijā, ir pieļauta tiesību kļūda.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Es tomēr neuzskatu, ka šāda tiesību kļūda, nosakot atbilstošo kritēriju, lai noteiktu, ka pastāv risks, ka var būt konkrēta ietekme uz VGG u.c. situāciju, būtu ietekmējusi Vispārējās tiesas veiktā šī nosacījuma vērtējuma rezultātu. No Tiesas judikatūras izriet, ka Vispārējās tiesas pieļauta tiesību kļūda pārsūdzēto spriedumu nepadara par spēkā neesošu, ja tā rezolutīvā daļa šķiet pamatota citu juridisku apsvērumu dēļ<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19980402">1998. gada 2. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Sytraval</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Brink’s France</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑367/95 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1998:154">EU:C:1998:154</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110329">2011. gada 29. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ThyssenKrupp Nirosta</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑352/09 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:191">EU:C:2011:191</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0136">136.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, kā tas, manuprāt, ir pārsūdzētā sprieduma gadījumā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Pirmām kārtām un pretēji tam, ko norāda prasītājas un Komisija, no judikatūras izriet, ka, lai pierādītu, ka atbalsts varētu ietekmēt prasītāja intereses, nav jāpierāda faktiskas izmaiņas tā situācijā, bet gan vienīgi konkrētas <HT TYPE="ITALIC">ietekmes risks</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Tostarp skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110524">2011. gada 24. maijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Kronoply</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Kronotex</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑83/09 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:341">EU:C:2011:341</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0065">65.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111027">2011. gada 27. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Austrija/<HT TYPE="ITALIC">Scheucher‑Fleisch</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑47/10 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:698">EU:C:2011:698</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0132">132.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Mans izcēlums.</P></NOTE>. Līdz ar to es nedomāju, ka Vispārējā tiesa būtu pieļāvusi tiesību kļūdu, pārsūdzētā sprieduma 73. punktā nospriežot, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0049" ID="QS0049"/>prasītājiem nav jāiesniedz [..] pierādījumi tam, ka to konkurences stāvoklis būtu būtiski ietekmēts, bet vienīgi pierādījumi vienkāršai ietekmei<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/>, ko atbalsts rada to situācijai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Otrām kārtām nav strīda par to, ka valsts atbalsts var ietekmēt tirgus dalībnieka situāciju <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0050" ID="QS0050"/>citādos veidos, tostarp radot peļņas zudumu vai nelabvēlīgāku attīstību par to, kas būtu pastāvējusi šāda atbalsta neesamības gadījumā<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20081222">2008. gada 22. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">British Aggregates</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑487/06 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:757">EU:C:2008:757</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Tomēr pārsūdzētā sprieduma 71. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka <HT TYPE="ITALIC">VGG</HT> u.c. bija <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0051" ID="QS0051"/>jāinvestē dabas teritorijās, lai īstenotu [pakārtotu un] līdzīgu saimniecisko darbību<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/> tai, kuru veic trīspadsmit ZAO, izraisot neizdevīgus apstākļus, salīdzinot ar pēdējām minētajām, kuras varēja iegādāties zemesgabalus labvēlīgākos apstākļos, pateicoties aplūkotajam pasākumam. Turklāt pārsūdzētā sprieduma 69. punktā Vispārējā tiesa norādīja uz neapstrīdētu <HT TYPE="ITALIC">VGG</HT> u.c. argumentāciju, saskaņā ar kuru <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0052" ID="QS0052"/>to neiespējamība paplašināt savus zemes īpašumus ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi ir saņēmējiem, izraisīja tādu to darbības attīstību, kas bija mazāk labvēlīga par to, kas būtu tikusi reģistrēta šāda atbalsta pasākuma neesamības gadījumā<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos nevar pārmest Vispārējai tiesai, ka tā būtu pieļāvusi tiesību kļūdu, būtībā uzskatot, ka aplūkotajam pasākumam varētu būt tieša ietekme uz <HT TYPE="ITALIC">VGG</HT> u.c. situāciju, un nospriežot, ka šīs pēdējās minētās līdz ar to ir jākvalificē par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0053" ID="QS0053"/>ieinteresētajām personām<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Tādējādi es uzskatu, ka pirmā pamata otrā daļa nav efektīva vai katrā ziņā – tā nav pamatota un nav jāapmierina.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par otrā pamata pirmo daļu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Ar otro pamatu prasītājas, kuras šajā ziņā atbalsta Komisija un Nīderlandes valdība, apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir nepamatoti atzinusi nopietnu grūtību esamību, izvērtējot aplūkotā pasākuma saderību ar tirgu, kas liek uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto formālo izmeklēšanas procedūru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Ar otrā pamata pirmo daļu prasītājas, pirmkārt, norāda, ka Vispārējā tiesa, nepieļaujot tiesību kļūdas, nevarēja nospriest, ka ZAO piešķirtā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0054" ID="QS0054"/>vispārējā<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/> un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0055" ID="QS0055"/>netipiskā<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/> VTNP esamības konstatēšana atklātu nopietnas grūtības, otrkārt, ka tās argumentācijai turklāt trūkst pamatojuma un, treškārt, katrā gadījumā nospriežot, ka VTNP kvalificēšana par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0056" ID="QS0056"/>vispārēju<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/> un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0057" ID="QS0057"/>netipisku<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/> norādot uz nopietnu grūtību esamību, Vispārējā tiesa esot balstījusies uz pretrunu esamību strīdīgajā lēmumā, uz kuru prasītājas nebija norādījušas.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par apgalvoto Vispārējās tiesas konstatēto pretrunu strīdīgajā lēmumā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Iesākumam es uzskatu, ka nevar apmierināt argumentu, saskaņā ar kuru Vispārējā tiesa esot lēmusi <HT TYPE="ITALIC">ultra petita</HT>, pamatojoties uz pretrunu esamību Komisijas argumentācijā strīdīgajā lēmumā, uz kuru <HT TYPE="ITALIC">VGG</HT> u.c. neesot norādījusi.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Neapšaubāmi pārsūdzētā lēmuma 117.–120. punktā Vispārējā tiesa norādīja uz pretrunas esamību strīdīgajā lēmumā starp Komisijas secinājumiem saistībā ar ZAO kvalificēšanu par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0058" ID="QS0058"/>uzņēmumiem<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/> un secinājumiem saistībā ar aplūkoto VTNP definīciju, kas nosedzot gan dabas aizsardzības pamatdarbību, gan ZAO pakārtotās darbības. Lietas dalībnieki pirmajā instancē uz šādu pretrunu nenorādīja.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Tomēr, pirmkārt, šādi rīkojoties, Vispārējā tiesa vienīgi norādīja dažādu lietas dalībnieku argumentus saistībā ar šo pretrunu, par kuru šie pēdējie minētie tika iztaujāti saistībā ar procesa organizatoriskajiem pasākumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Otrkārt, lai gan pārsūdzētā sprieduma 126. punktā Vispārējā tiesa norādīja uz Komisijas argumentāciju saistībā ar ZAO pakārtoto darbību saimniecisko raksturu, tā turpretī neuzsvēra iespējamas pretrunas esamību starp šo argumentāciju un iemesliem, kuru dēļ tika noteikta VTNP definīcija strīdīgajā lēmumā, uz kuru lietas dalībnieki neesot norādījuši.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Līdz ar to risinājuma, kādu ir radusi Vispārējā tiesa, saskaņā ar kuru ZAO darbību definēšana par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0059" ID="QS0059"/>vispārējiem<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/> vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0060" ID="QS0060"/>netipiskiem<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/> VTNP varot norādīt uz nopietnu grūtību esamību, pamatā nav pretruna Komisijas lēmumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Pati Komisija savos procesuālajos rakstos piekrīt, ka Vispārējā tiesa nav apstrīdējusi pretrunas esamību strīdīgajā lēmumā.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Tādējādi, pat ja Vispārējā tiesa <HT TYPE="ITALIC">lietas dalībnieku argumentu izklāstīšanas stadijā</HT> būtu norādījusi uz argumentu, kuru <HT TYPE="ITALIC">VGG</HT> u.c. nav minējušas, tas neietekmētu rasto risinājumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par Vispārējās tiesas argumentāciju attiecībā uz nopietnu grūtību esamību saistībā ar VTNP definēšanu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>Prasītājas, kuras šajā ziņā atbalsta Komisija, apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdas, nospriežot, ka tas, ka Komisija VTNP definēja kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0061" ID="QS0061"/>netipisku<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/> VTNP, liecina par nopietnām grūtībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT>Vispirms Vispārējā tiesa esot sajaukusi jautājumu par to, vai ZAO darbība ir saimnieciska darbība, ar jautājumu, vai šī darbība ir daļa no ZAO uzticētajiem VTNP. Tad Vispārējā tiesa esot piemērojusi acīmredzami kļūdainu kritēriju, lai noteiktu, vai pakārtotās darbības ietilpst VTNP. Turpinājumā Vispārējā tiesa esot kļūdaini uzskatījusi, ka Komisijas rīcībā nebija pietiekamas informācijas, lai tā varētu izlemt, ka pakārtotās ZAO darbības ietilpst vispārējos vai netipiskos VTNP. Šādi rīkojoties, Vispārējā tiesa neesot ievērojusi dalībvalstu rīcības brīvību, definējot VTNP. Visbeidzot prasītājas un Komisija norāda, ka Vispārējās tiesas argumentācija nav saprotama, un līdz ar to būtībā izvirza nepietiekamu pamatojumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>No pārsūdzētā sprieduma 127. punkta izriet, ka Vispārējā tiesa konstatēja nopietnu grūtību esamību saistībā ar VTNP definēšanu strīdīgajā lēmumā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0062" ID="QS0062"/>izvērtējuma, kuru Komisija veica iepriekšējās izskatīšanas procedūras laikā, nepietiekamā vai nepilnīgā rakstura dēļ<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/>, kas atbilstoši judikatūrai ir uzskatāma par norādi uz nopietnām grūtībām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Tostarp skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150317">2015. gada 17. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pollmeier Massivholz</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑89/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2015:153">EU:T:2015:153</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa atgādināja, ka, lai gan dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība saistībā ar VTNP uzdevumu definēšanu, šī brīvība tomēr nav neierobežota. Saskaņā ar judikatūru, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0063" ID="QS0063"/>lai attiecīgo pakalpojumu varētu kvalificēt [par VTNP], tam ir jābūt ar tādu vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kurai ir īpašas iezīmes, salīdzinot ar to, kāda piemīt citām saimnieciskām darbībām<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19911210">1991. gada 10. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Merci convenzionali porto di Genova</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑179/90</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1991:464">EU:C:1991:464</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19970717">1997. gada 17. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">GT‑Link</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑242/95</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1997:376">EU:C:1997:376</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78.</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma 126. punktā Vispārējā tiesa konstatēja, pirmkārt, ka Komisija uzskatīja, ka, lai gan ZAO pakārtotās darbības izrietēja no dabas aizsardzības pamatdarbības, šī pamatdarbība nenoteica, ka pakārtotās darbības būtu obligātas, un, otrkārt, ka Komisija nav izvērtējusi, vai ZAO pakārtotajām darbībām būtu vispārēja nozīme.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79.</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma 128. punktā Vispārējā tiesa precizēja, ka, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0064" ID="QS0064"/>lai gan ienākumi, kas gūti no pakārtotajām darbībām, tika paredzēti, lai segtu daļu no vides saglabāšanas pamatdarbības izdevumiem, un, lai gan tās ir cieši saistītas ar minētās pamatdarbības vispārīgas nozīmes uzdevumu, Komisijas rīcībā esošie apstākļi tai, pamatojoties vienīgi uz šo pamatu, neļāva konstatēt [..], ka tām būtu vispārēja tautsaimnieciska nozīme<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80.</NO.P><TXT>129. punktā Vispārējā tiesa piebilda, ka, lai arī uzņēmums, kuram ir uzticēti VTNP, var veikt citas ar tam uzticēto vispārējas nozīmes uzdevumu saistītas saimnieciskas darbības, tas automātiski nenozīmējot, ka pēdējās minētās ietilpst VTNP.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisijas izvērtējums ir nepilnīgs un ir uzskatāms par norādi uz nopietnu grūtību esamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82.</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma 128. punktā Vispārējā tiesa uzskatīja – šo secinājumu apstiprina fakts, ka apstākļi, kas bija Komisijas rīcībā, tai turklāt neļāva <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0065" ID="QS0065"/>secināt, ka VTNP darbībai būtu nepieciešamas pakārtotas darbības [VTNP] nostādņu 11. punkta izpratnē, kuru tā piemēroja apstrīdētajā lēmumā<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83.</NO.P><TXT>Šajā ziņā norādīšu, ka Vispārējā tiesa, neapšaubāmi, pamatoti atgādināja, ka izvērtējuma saistībā ar VTNP definīciju nepilnīgais vai nepietiekamais raksturs varēja būt par norādi nopietnu grūtību esamībai. Es tomēr uzskatu, ka Vispārējās tiesas argumentācijā, kas tai lika šādi secināt, ir pieļautas vairākas neatbilstības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84.</NO.P><TXT>Pirmkārt, saistībā ar Vispārējās tiesas konstatējumu, saskaņā ar kuru Komisija, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem apstākļiem, nevarēja secināt, ka ZAO pakārtotās darbības bija nepieciešamas VTNP sniegšanai VTNP nostādņu 11. punkta izpratnē, līdz ar to nebija noteikts par pienākumu pakārtotās darbības iekļaut VTNP un tas radīja nopietnas grūtības, es, tāpat kā prasītājas un Komisija, uzskatu, ka Vispārējā tiesa veica kļūdainu šo VTNP nostādņu interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85.</NO.P><TXT>VTNP nostādņu 11. punktā ir vienkārši paredzēts, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0066" ID="QS0066"/><HT TYPE="ITALIC">valsts atbalsts</HT> [..] var tikt paziņots par saderīgu ar [LESD] 106. panta 2. punktu, ja <HT TYPE="ITALIC">tas</HT> ir vajadzīgs [VTNP] sniegšanai<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE>. Līdz ar to tās pat nav pakārtotās darbības, kam ir jābūt nepieciešamām VTNP sniegšanai, bet tādam ir jābūt atbalsta pasākumam, kura saderība tiek izvērtēta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86.</NO.P><TXT>Tādējādi Vispārējā tiesa noteica acīmredzami kļūdainu kritēriju, pārmetot Komisijai, ka tā nav pierādījusi pakārtotu darbību nepieciešamību VTNP sniegšanai, lai gan VTNP nostādņu 11. punktā Komisijai šāds pienākums nav noteikts. Līdz ar to vienīgi šī iemesla dēļ Komisijai nevar pārmest to, ka tā nav pareizi piemērojusi minēto punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos Vispārējā tiesa, nepieļaujot tiesību kļūdu, nevarēja pamatoties uz šo apstākli, lai secinātu, ka Komisijas izvērtējums nav bijis pilnīgs un ka tādējādi VTNP definēšanā pastāv nopietnas grūtības.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88.</NO.P><TXT>Tomēr, tā kā Komisijas izvērtēšanas nepilnības, definējot VTNP, nav pamatotas vienīgi ar apgalvoto kļūdu VTNP nostādņu piemērošanā, ar šādu tiesību kļūdu pašu par sevi nepietiek, lai apmierinātu šo otrā pamata daļu. Faktiski Vispārējās tiesas tiesību kļūda pārsūdzēto spriedumu nepadara par spēkā neesošu, ja tā rezolutīvā daļa ir pamatota citu juridisko apsvērumu dēļ<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19980402">1998. gada 2. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Sytraval</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Brink’s France</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑367/95 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1998:154">EU:C:1998:154</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110329">2011. gada 29. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ThyssenKrupp Nirosta</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑352/09 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:191">EU:C:2011:191</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0136">136.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Ņemot vērā, ka Vispārējā tiesa arī pamatojās uz faktu, ka Komisija neesot pierādījusi, ka ZAO pakārtotajām darbībām būtu vispārēja nozīme, lai secinātu, ka Komisijas veiktais izvērtējums nav bijis pilnīgs, man līdz ar to ir jāpārbauda arī Vispārējās tiesas argumentācija saistībā ar šo apstākli.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89.</NO.P><TXT>Tādējādi, otrkārt, attiecībā uz konstatējumu, saskaņā ar kuru Komisija neesot pierādījusi, ka pakārtotajām darbībām būtu vispārēja nozīme, un tādēļ Komisijas izvērtējums arī šajā jautājumā esot nepilnīgs, es uzskatu, ka šāds konstatējums nav pietiekami pamatots.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa vienīgi norāda, ka Komisijas rīcībā esošie apstākļi nebija pietiekami, lai izdarītu secinājumu, saskaņā ar kuru šīm pakārtotajām darbībām būtu vispārēja nozīme, lai gan Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 128. un 129. punktā piekrita, ka Komisija bija norādījusi apstākļus, kas pierāda zināmu saikni starp dabas aizsardzības darbībām un ZAO pakārtotajām darbībām, kuras tādējādi piedalās arī noteikta vispārējas nozīmes uzdevuma īstenošanā. Šādā veidā Vispārējā tiesa nekādi nav norādījusi iemeslus, kuru dēļ šie apstākļi, lai arī acīmredzami būtiski, tomēr nebija pietiekami.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91.</NO.P><TXT>Turklāt Vispārējās tiesas argumentācija neļauj arī saprast, kādi apstākļi būtu ļāvuši juridiski pietiekami pierādīt, ka ZAO pakārtotajām darbībām ir vispārēja nozīme, vēl jo vairāk tādēļ, ka Vispārējā tiesa uzskatīja, ka to neļauj pierādīt ciešas saiknes esamība starp šīm darbībām un vēlamo vispārējo nozīmi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92.</NO.P><TXT>Šajā ziņā atgādināšu, ka pienākums norādīt sprieduma pamatā esošo pamatojumu rodas saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 36. pantu, kas piemērojams Vispārējai tiesai saskaņā ar šo statūtu 53. panta pirmo daļu un Vispārējās tiesas Reglamenta 81. pantu. Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai Vispārējās tiesas sprieduma pamatojumam ir skaidri un nepārprotami jāparāda tās argumentācija, lai ieinteresētajām personām ļautu saprast pieņemtā lēmuma pamatojumu un Tiesai veikt tiesas kontroli<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121219">2012. gada 19. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mitteldeutsche Flughafen</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Flughafen Leipzig‑Halle</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑288/11 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:821">EU:C:2012:821</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0083">83.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93.</NO.P><TXT>Tomēr Vispārējā tiesa vienīgi apstiprināja, ka Komisijas rīcībā esošie apstākļi nebija pietiekami, lai secinātu, ka tā nav pierādījusi, ka pakārtotajām darbībām ir vispārēja nozīme, tomēr nepierādot, kāpēc šie apstākļi nav pietiekami, un neprecizējot, kādi apstākļi būtu bijuši pietiekami. Šādos apstākļos ir jākonstatē, ka Vispārējās tiesas argumentācijai trūkst skaidrības un, manuprāt, tā ieinteresētajām personām neļauj uzzināt panāktā risinājuma pamatojumu, tādēļ tajā, manuprāt, nav pietiekama pamatojuma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94.</NO.P><TXT>Līdz ar to Vispārējās tiesas argumentācijā saistībā ar to, ka Komisijas veiktais izvērtējums attiecībā uz VTNP definīciju nebija pilnīgs, pirmkārt, ir pieļauta tiesību kļūda un, otrkārt, nav pietiekama pamatojuma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95.</NO.P><TXT>Tādējādi es uzskatu, ka ir jāapmierina otrā pamata pirmā daļa.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="14"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VII.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, es uzskatu, ka pirmā pamata otrā daļa ir jānoraida kā neefektīva un otrā pamata pirmā daļa ir jāapmierina, bet tas neietekmē citu apelācijas sūdzības pamatu daļu pamatotību.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>