<TI><P><HT TYPE="ITALIC">PVN direktīva</HT></P></TI>3PVN direktīvas 2. panta 1. punktā ir noteikts:PVN uzliek šādiem darījumiem:
[..]
- d)preču importam.
4PVN direktīvas 5. pantā, kas ietilpst tās II sadaļā Teritoriālā darbības joma, ir noteikts:Šīs direktīvas piemērošanas nolūkā:
1)Kopiena un Kopienas teritorija ir dalībvalstu teritoriju kopums, kā tas definēts 2. punktā;2)dalībvalsts un dalībvalsts teritorija ir Kopienas katras dalībvalsts teritorija, kurai piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu saskaņā ar tā 299. pantu, izņemot vienu vai vairākas šīs direktīvas 6. pantā minētās teritorijas;3)trešās teritorijas ir teritorijas, kas ir minētas 6. pantā;4)trešā valsts ir jebkura valsts vai teritorija, kurā nepiemēro Līgumu.
5Šīs direktīvas 6. pantā ir noteikts:1.Šo direktīvu nepiemēro šādām teritorijām, kas ir Kopienas muitas teritorijas daļa:
- a)Atosa kalnam;
- b)Kanāriju salām;
- c)Francijas aizjūras departamentiem;
- d)Ālandu salām;
- e)Normandijas salām.
2.Šo direktīvu nepiemēro šādām teritorijām, kas nav Kopienas muitas teritorijas daļa:
- a)Helgolandes salai;
- b)Bizingenas teritorijai;
- c)Seūtai;
- d)Meliļai;
- e)Livinjo;
- f)Kampionei d'Italia;
- g)Lugāno ezera Itālijas ūdeņiem.
6Atbilstoši PVN direktīvas 30. pantam:Preču imports ir tādu preču ievešana Kopienā, kas neatrodas brīvā apgrozībā Līguma 24. panta nozīmē.Papildus pirmajā daļā minētajam darījumam tādu brīvā apgrozībā laistu preču importu, ko ieved Kopienā no kādas trešās teritorijas, kas ir Kopienas muitas teritorijas daļa, uzskata par preču importu.”
7Šīs direktīvas 60. pants ir formulēts šādi:Preču importa vieta ir dalībvalsts, kuras teritorijā preces atrodas, kad tās tiek ievestas Kopienā.
8Minētās direktīvas 61. pantā ir paredzēts:Atkāpjoties no 60. panta, ja uz precēm, kuras importē Kopienā un kuras nav brīvā apgrozībā, attiecas kāds no 156. pantā minētajiem režīmiem vai gadījumiem vai arī pagaidu importa režīms ar pilnīgu atbrīvošanu no importa nodevas, vai ārējā tranzīta pasākums, tad šādu preču importa vieta ir dalībvalsts, kuras teritorijā uz tām beidz atteikties šie režīmi vai gadījumi.Tāpat, ja uz precēm, kuras importē Kopienā un kuras ir laistas brīvā apgrozībā, attiecas kāds no 276. un 277. pantā minētajiem režīmiem vai gadījumiem, šādu preču importa vieta ir dalībvalsts, kuras teritorijā uz tām beidz atteikties šie režīmi vai gadījumi.
9PVN direktīvas 70. pantā ir noteikts:Nodokļa iekasējamības gadījums iestājas un nodoklis kļūst iekasējams tad, kad preces faktiski tiek importētas.”
10Atbilstoši šīs direktīvas 71. pantam:1.Ja, ievedot tās Kopienā, precēm piemēro vai nu kādu no 156., 276. un 277. pantā minētajiem režīmiem vai apstākļiem, vai arī pagaidu importa režīmu ar pilnīgu atbrīvošanu no importa nodevas vai ārējā tranzīta pasākumu, tad nodokļa iekasējamības gadījums iestājas un nodoklis kļūst iekasējams vienīgi tad, kad uz precēm vairs neattiecas šie pasākumi vai apstākļi.Tomēr, ja importētajām precēm uzliek muitas nodevu [nodokli], lauksaimniecības nodokļus vai līdzvērtīgas nozīmes maksas, kas paredzētas kopējā politikā, tad nodokļa iekasējamības gadījums iestājas un nodoklis kļūst iekasējams tad, kad faktiski iestājas šo nodevu iekasējamības gadījums un šīs nodevas kļūst iekasējamas.2.Ja importētām precēm neuzliek nevienu no 1. punkta otrajā daļā minētajām nodevām [nodokļiem], dalībvalstis attiecībā uz nodokļa iekasējamības gadījumu un nodokļa iekasējamību piemēro spēkā esošos muitas nodevu noteikumus.
11Šīs pašas direktīvas 156. pantā ir paredzēts:1.Dalībvalstis var atbrīvot no nodokļa šādus darījumus:
- a)to preču piegādi, kuras paredzēts uzrādīt muitai un, attiecīgos gadījumos, novietot pagaidu glabāšanā;
- b)to preču piegādi, kuras paredzēts novietot brīvā zonā vai brīvā noliktavā;
- c)to preču piegādi, kuras paredzēts nodot glabāšanā citā, nevis muitas, noliktavā vai nodot iekšējai apstrādei;
- d)to preču piegādi, kuras paredzēts ielaist teritoriālajos ūdeņos, lai iekļautu urbšanas vai ražošanas platformās šādu platformu būvei, remontam, apkopei, pārbūvei vai aprīkošanai vai lai saistītu šādas urbšanas vai ražošanas platformas ar cietzemi;
- e)to preču piegādi, kuras paredzēts ielaist teritoriālos ūdeņos, lai apgādātu urbšanas vai ražošanas platformas.
2.Šā panta 1. punktā minētās vietas ir tās, kas tā definētas Kopienas spēkā esošos muitas noteikumos.
12PVN direktīvas 202. pantā ir noteikts:PVN maksā persona, kura izraisa tādus apstākļus, ka uz precēm vairs neattiecas 156., 157., 158., 160. un 161. pantā norādītā kārtība vai gadījumi.
<TI><P><HT TYPE="ITALIC">Muitas kodekss</HT></P></TI>13Muitas kodeksa 4. pantā ir paredzēts:Šajā Kodeksā terminiem ir šāda nozīme:
[..]
- 7)Kopienas preces nozīmē preces, kas ir:
pilnīgi iegūtas vai saražotas Kopienas muitas teritorijā saskaņā ar 23. panta nosacījumiem, atskaitot preces, kas ievestas no valstīm vai teritorijām, kuras neveido Kopienas muitas teritoriju. Neuzskata, ka precēm, kas iegūtas no precēm, kuras atrodas neuzlikšanas režīmā, ir Kopienas statuss īpašas saimnieciskas nozīmības gadījumos, ko nosaka saskaņā ar komitejas procedūru,
ievestas no valstīm vai teritorijām, kas neveido Kopienas muitas teritoriju, un ir laistas brīvā apgrozībā,
iegūtas vai saražotas Kopienas muitas teritorijā vai nu tikai no precēm, kas minētas otrajā ievilkumā, vai no precēm, kas minētas pirmajā un otrajā ievilkumā.
- 8)Ārpuskopienas preces nozīmē preces, kas nav minētas 7. apakšpunktā.
Neskarot 163. un 164. pantu, Kopienas preces zaudē savu statusu, kad tās ir faktiski izvestas no Kopienas muitas teritorijas.
[..]
- 10)Ievedmuitas nodokļi nozīmē:
muitas nodokļus un muitas nodokļiem līdzvērtīgus maksājumus, kas jāmaksā, preces ievedot,
lauksaimniecības maksājumus un citus ievedmuitas maksājumus, kas ieviesti ar kopējo lauksaimniecības politiku vai īpašu režīmu, kurš attiecas uz atsevišķām lauksaimniecības ražojumu pārstrādes precēm.
[..]
- 15)Muitas noteikumos atzīta preču izmantošana nozīmē:
- a)muitas procedūras piemērošanu precēm,
- b)preču ievešanu brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā,
[..]
- 16)Muitas procedūra nozīmē:
[..]
- b)tranzītu,
[..].
14Muitas kodeksa 37. pantā ir noteikts:1.“Preces, kas ievestas Kopienas muitas teritorijā, no to ievešanas brīža atrodas muitas uzraudzībā. Tās var pakļaut muitas dienestu kontrolei saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem.2.Tām ir jāpaliek šādā uzraudzībā tik ilgi, cik vajadzīgs, lai noteiktu to statusu muitā, ja tas vajadzīgs, un, neskarot 82. panta 1. punktu, ārpuskopienas preču gadījumā – līdz to muitas statuss tiek nomainīts, tās nonāk brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā vai tās ir atkal izvestas vai iznīcinātas saskaņā ar 182. pantu.
15Atbilstoši šā kodeksa 92. pantam:1.Ārējā tranzīta procedūra beidzas un tranzīta dokumentu turētāja [procedūras izmantotāja] pienākumi ir izpildīti, kad preces, uz kurām procedūra attiecas, un vajadzīgie dokumenti ir uzrādīti galamērķa muitas iestādē saskaņā ar attiecīgās procedūras noteikumiem.2.Muitas dienesti izbeidz procedūru, ja tie, pamatojoties uz nosūtītāja muitas iestādē un galamērķa muitas iestādē pieejamo datu salīdzinājumu, var konstatēt, ka procedūra ir beigusies pareizi.
16Minētā kodeksa 96. pantā ir noteikts:1.Kopienas ārējā tranzīta procedūras izmantotājs ir galvenais atbildīgais. Viņš ir atbildīgs:
- a)par preču neskartu nogādāšanu galamērķa muitas iestādē noliktajā termiņā, pienācīgi izpildot muitas dienestu noteiktos identifikācijas nodrošināšanas pasākumus;
- b)par Kopienas tranzīta procedūras noteikumu ievērošanu.
2.Neatkarīgi no 1. punktā minētajiem galvenā atbildīgā pienākumiem preču pārvadātājam vai saņēmējam, kurš pieņem preces un zina, ka preces tiek pārvietotas Kopienas tranzītā, tāpat ir pienākums preces neskartas nogādāt saņēmēja muitas iestādē noliktajā termiņā, pienācīgi izpildot muitas dienestu noteiktos identifikācijas nodrošināšanas pasākumus.
17Atbilstoši šī paša kodeksa 166. pantam:Brīvās zonas un brīvās noliktavas ir Kopienas muitas teritorijas daļas vai telpas, kas atrodas šajā teritorijā un ir norobežotas no pārējās teritorijas, kur:
- a)ievedmuitas nodokļu un tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanas vajadzībām Kopienas preces tiek uzskatītas par ārpus Kopienas muitas teritorijas esošām, ja tās nav laistas brīvā apgrozībā vai nodotas citā muitas procedūrā, vai netiek izmantotas vai patērētas tādā veidā, kas nav paredzēts muitas noteikumos;
- b)Kopienas preces, par kurām ir pieņemti attiecīgi Kopienas noteikumi īpašās jomās, atbilst preču izvešanas gadījumos parasti piemērojamiem pasākumiem tādēļ, ka tās novietotas brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā.
18Muitas kodeksa 167. pantā ir paredzēts:1.Dalībvalstis var Kopienas muitas teritorijas daļas norādīt kā brīvās zonas vai atļaut ierīkot brīvās noliktavas.2.Dalībvalst[i]s nosaka katras zonas aizņemto teritoriju. Telpas, kas tiek norādītas kā brīvās noliktavas, ir jāapstiprina dalībvalstīm.3.Brīvās zonas, izņemot tās, kas norādītas saskaņā ar 168.a pantu, norobežo. Dalībvalstīm ir jānosaka katras brīvās zonas vai brīvās noliktavas ieejas un izejas punkt[i].[..]
19Šī kodeksa 170. pantā ir noteikts:1.Neskarot 168. panta 4. punktu, preces, ko ieved brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā, nav jāuzrāda muitas dienestiem, un par tām nav jāiesniedz muitas deklarācija.2.Preces uzrāda muitas dienestiem un izpilda tām paredzētās muitas formalitātes, ja:
- a)tām ir bijusi piemērota kāda muitas procedūrā, ko noslēdz, kad preces nonāk brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā; tomēr, ja attiecīgā muitas procedūra ļauj atbrīvot no pienākuma uzrādīt preces, tās nav jāuzrāda;
[..].
20Saskaņā ar minētā kodeksa 202. panta 1. un 2. punktu:1.Ievedmuitas parāds rodas:
- a)pretlikumīgi Kopienas muitas teritorijā ievedot ar ievedmuitas nodokli apliekamās preces
vai
- b)šādas preces pretlikumīgi ievedot citā šās teritorijas daļā no brīvās zonas vai brīvās noliktavas.
Šajā pantā pretlikumīga ievešana nozīmē jebkādu ievešanu, pārkāpjot 38.–41. pantu un 177. panta otro ievilkumu.
2.Muitas parāds rodas brīdī, kad preces tiek pretlikumīgi ievestas.
21Šī paša kodeksa 203. pantā ir paredzēts:1.Ievedmuitas parāds rodas:
nelikumīgi izņemot no muitas uzraudzības ar ievedmuitas nodokli apliekamās preces.
2.Muitas parāds rodas brīdī, kad preces tiek izņemtas no muitas uzraudzības.3.Parādnieki ir:
persona, kas izņēmusi preces no muitas uzraudzības,
jebkura persona, kas piedalījusies šādā izņemšanā vai apzinājusies, vai kurai būtu bijis jāapzinās, ka preces tikušas izņemtas no muitas uzraudzības,
jebkura persona, kas ieguvusi vai valdījusi attiecīgās preces un preču iegūšanas vai saņemšanas brīdī apzinājusies, vai kurai būtu bijis jāapzinās, ka tās izņemtas no muitas uzraudzības,
kā arī
attiecīgā gadījumā – persona, kam jāizpilda pienākumi, ko uzliek preču pagaidu glabāšana vai tās muitas procedūras piemērošana, kurā preces nodotas.
22Muitas kodeksa 204. pantā ir noteikts:1.Ievedmuitas parāds rodas:
- a)neizpildot kādu no pienākumiem, ko uzliek ievedmuitas nodoklim pakļaujamo preču pagaidu glabāšana vai tās muitas procedūras izmantošan[a], kurā tās nodotas,
[..]
gadījumos, kas nav minēti 203. pantā, ja vien netiek konstatēts, ka neizpildīšana nav būtiski iespaidojusi attiecīgās pagaidu glabāšanas vai muitas procedūras pareizu norisi.
2.Muitas parāds rodas vai nu brīdī, kad pienākums, kura neizpildīšana rada muitas parādu, netiek vairs pildīts, vai brīdī, kad preces tiek nodotas attiecīgajā muitas procedūrā, ja pēcāk tiek konstatēts, ka faktiski nav bijis izpildīts kāds nosacījums, kas regulē preču nodošanu attiecīgajā procedūrā ar pazeminātas ievedmuitas nodokļa likmes vai nulles likmes piemērošanu sakarā ar preču galapatēriņu.3.Parādnieks ir persona, kam atkarībā no apstākļiem vai nu jāpilda pienākumi, ko uzliek ievedmuitas nodoklim pakļaujamo preču pagaidu glabāšana vai tās muitas procedūras izmantošana, kurā tās nodotas, vai arī jāievēro nosacījumi preču nodošanai šajā procedūrā.
<TI><P><HT TYPE="ITALIC">Īstenošanas regula</HT></P></TI>23Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Regulai Nr. 2913/92 (OV 1993, L 253, 1. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas 2008. gada 17. novembra Regulu (EK) Nr. 1192/2008 (OV 2008, L 329, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – Īstenošanas regula), 356. pantā ir noteikts:1.Nosūtītāja iestāde nosaka termiņu, kādā precēm jānonāk galamērķa iestādē, ņemot vērā maršrutu, visus spēkā esošos transporta vai citus likumus un, ja vajadzīgs, principāla [galvenā atbildīgā] paziņotos datus.2.Nosūtītāja iestādes noteiktais termiņš ir saistošs to dalībvalstu muitas dienestiem, kuru teritorijā notiek Kopienas tranzīts, un minētās iestādes to nedrīkst mainīt.
24Īstenošanas regulas II daļas V sadaļā Citi muitas noteikumi ir ietverta 1. nodaļa attiecībā uz Brīvajām zonām un brīvajām noliktavām, kurā ietilpst šīs regulas 799. pants. Šajā pantā ir paredzēts:Šajā nodaļā:
- a)I kontroles tips ir kontrole, kas galvenokārt pamatojas uz žoga esamību;
[..].”
25Īstenošanas regulas IV daļa attiecībā uz muitas parādu ietver II sadaļu Parāda rašanās, kurā ietilpst šīs regulas 859. pants. Atbilstoši šim pantam:Uzskata, ka šāda saistību nepildīšana būtiski neietekmē pagaidu glabāšanas vai muitas procedūras pareizu norisi [Muitas] kodeksa 204. panta 1. punkta izpratnē, ar noteikumu, ka:saistību nepildīšanas mērķis nav bijis nelikumīgi izvairīties no muitas uzraudzības pār precēm,
saistību nepildīšanas cēlonis nav attiecīgās personas acīmredzama nolaidība un
vēlāk tiek nokārtotas visas formalitātes, kas vajadzīgas preču stāvokļa labošanai.
[..]
- 2)tādu preču gadījumā, kas atrodas kādā tranzīta procedūrā, ja neizpilda kādu no pienākumiem, ko uzliek šīs procedūras izmantošana, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
- a)preces, kas atrodas kādā procedūrā, neskartas faktiski uzrādīja saņēmējā muitas iestādē;
[..]
- 6)attiecībā uz precēm pagaidu glabāšanā vai precēm, kas nodotas muitas procedūrai – šo preču aizvešana no Kopienas muitas teritorijas vai ievešana I kontroles tipa brīvajā zonā 799. panta nozīmē vai brīvajā noliktavā bez nepieciešamo formalitāšu nokārtošanas;
[..].