–

Igaunijas valdības vārdā – M. Kriisa, pārstāve,

–

Eiropas Komisijas vārdā – D. Drambozova un J. Hradil, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV 2013, L 347, 320. lpp.), 2. panta 36. punktu un 143. panta 2. punktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Obshtina Svishtov (Svištovas pašvaldība, Bulgārija) un Rakovoditel na Upravlyavashtia organ na Operativna programa “Regioni v rastezh” 2014–2020 (Iestādes, kas vada 2014.–2020. gada darbības programmu “Reģioni izaugsmē”, vadītājs; turpmāk tekstā – “vadošā iestāde”) par lēmumu, ar kuru pēdējais minētais šai pašvaldībai piemēroja finanšu korekciju pretendenta izraudzīšanās noteikumu pārkāpuma dēļ publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā.

Atbilstošās tiesību normas

Savienības tiesības

Regula Nr. 1303/2013

3

Saskaņā ar Regulas Nr. 1303/2013 120. apsvērumu, “lai dalībvalstīm nodrošinātu juridisko noteiktību, būtu lietderīgi noteikt īpašu kārtību un procedūras finanšu korekcijām, ko veic dalībvalstis un [Eiropas] Komisija attiecībā uz fondiem un EJZF, ievērojot proporcionalitātes principu”.

4

Šīs regulas 2. panta “Definīcijas” 36. un 37. punktā paredzēts:

5

Minētās regulas 143. panta “Dalībvalstu veiktās finanšu korekcijas” 1. un 2. punktā noteikts:

6

Šīs pašas regulas 144. panta “Kritēriji finanšu korekciju veikšanai” 1. un 2. punktā paredzēts:

Komisijas 2019. gada pamatnostādnes

7

Atbilstoši Komisijas Lēmuma C(2019) 3452 final (2019. gada 14. maijs), ar ko nosaka pamatnostādnes par tādu finanšu korekciju noteikšanu, kuras publiskajam iepirkumam piemērojamo noteikumu neievērošanas gadījumā veic attiecībā uz izdevumiem, ko finansē Savienība (turpmāk tekstā – “Komisijas 2019. gada pamatnostādnes”), 1.4. punktam “Kritēriji, kas jāizvērtē, lemjot par proporcionālu korekcijas likmi”, “[..] ja pārkāpuma veida dēļ nav iespējams precīzi skaitliski izmērīt finansiālo ietekmi, bet pārkāpums var ietekmēt budžetu, Komisija var aprēķināt piemērojamās korekcijas summu, ņemot vērā trīs kritērijus, proti, pārkāpumu veidu un nopietnību [..] un izrietošos finansiālos zaudējumus fondiem. Tas nozīmē, ka attiecībā uz finanšu korekcijām, kas piemērotas, pamatojoties uz šo pamatnostādņu 2. sadaļā norādīto vienotās likmes apjomu (5 %, 10 %, 25 % un 100 %), ir ievērots proporcionalitātes princips. Tas neietekmē prasību, ka piemērojamās korekcijas galīgās summas aprēķinā būtu jāņem vērā visas tās pārkāpuma iezīmes, kas konstatētas attiecībā uz elementiem, kurus ņem vērā, nosakot vienoto likmi [..].”

Bulgārijas tiesību akti

8

Atbilstoši Zakon za upravlenie na sredstvata ot evropeyskite fondove pri spodeleno upravlenie (Likums par Eiropas fondu līdzekļu pārvaldību saskaņā ar dalīto pārvaldību, 2015. gada 22. decembra DV Nr. 101, grozīts nosaukums – 2022. gada 1. jūlija DV Nr. 51), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (2020. gada 9. jūnija DV Nr. 52) (turpmāk tekstā – “ZUSEFSU”), 70. panta 1. punkta 9. apakšpunktam “finansiālo atbalstu no [Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem] var pilnībā vai daļēji atcelt, veicot finanšu korekciju tāda ceturtajā nodaļā paredzēto pretendenta izraudzīšanās noteikumu pārkāpuma dēļ, kas izdarīts ar atbalsta saņēmēja darbību vai bezdarbību, kura rada vai varētu radīt kaitējumu [Eiropas strukturālo un investīciju fondu līdzekļiem]”. ZUSEFSU 70. panta 2. punktā noteikts, ka “tādu pārkāpumu gadījumi, kuri pamato finanšu korekcijas saskaņā ar 1. punkta 9. apakšpunktu, norādīti Ministru padomes normatīvā aktā”.

9

Naredba za posochvane na nerednosti, predstavlyavashti osnovania za izvarshvane na finansovi korektsii, i protsentnite pokazateli za opredelyane razmera na finansovite korektsii po reda na Zakona za upravlenie na sredstvata ot Evropeyskite strukturni i investitsionni fondove (Noteikumi par tādu pārkāpumu konstatēšanu, kuri rada pamatu finanšu korekciju veikšanai, kā arī par procentuālajiem indikatoriem finanšu korekciju apmēra noteikšanai atbilstoši Likumam par Eiropas fondu līdzekļu pārvaldību saskaņā ar dalīto pārvaldību; 2017. gada 31. marta DV Nr. 27), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – “Noteikumi”), 1. panta 1. punktā paredzēti “tādu pārkāpumu gadījumi, kas ir līgumslēdzēja izraudzīšanās noteikumu pārkāpumi saskaņā ar [ZUSEFSU] ceturto nodaļu – kurus izraisījusi atbalsta saņēmēja darbība vai bezdarbība, kas rada vai varētu radīt kaitējumu Eiropas strukturālo un investīciju fondu līdzekļiem [..] – un kas pamato finanšu korekciju saskaņā ar [ZUSEFSU] 70. panta 1. punkta 9. apakšpunktu.”

10

Atbilstoši Noteikumu 2. panta 1. un 2. punktam 1. panta 1. punktā minētie pārkāpumi – tostarp tie, kas izdarīti pirms Publisko iepirkumu likuma stāšanās spēkā, – un par tiem piemērojamās finanšu korekcijas likmes ir norādītas šo noteikumu pielikumā Nr. 1.

Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

11

Saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar vadošo iestādi, Svištovas pašvaldība saņēma dotāciju projektam 2014.–2020. gada darbības programmā “Reģioni izaugsmē”, kas daļēji finansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF).

12

Projekta īstenošanai Svištovas pašvaldība, rīkojoties kā līgumslēdzēja iestāde, saskaņā ar valsts Publisko iepirkumu likumu izsludināja atklātu iepirkuma procedūru attiecībā uz divām daļām. Šīs procedūras beigās tika parakstīti divi līgumi ar diviem deklarētajiem ekonomikas dalībniekiem, no kuriem katrs bija izraudzītais pretendents vienai no šīm daļām.

13

Veicot pārbaudi pēc ziņojuma saņemšanas, vadošā iestāde konstatēja minētajā procedūrā pieļautu pārkāpumu. Ar 2022. gada 18. februāra lēmumu šī iestāde tāpēc šai pašvaldībai piemēroja finanšu korekciju 10 % apmērā no piešķirtās dotācijas summas.

14

Ar 2022. gada 28. aprīļa spriedumu Administrativen sad Veliko Tarnovo (Veliko Tarnovas Administratīvā tiesa, Bulgārija), kurā Svištovas pašvaldība cēla prasību, atcēla šo lēmumu, pamatojumā norādot, ka nav pārkāpta neviena valsts Publiskā iepirkuma likuma norma un tāpēc būvdarbu publiskā iepirkuma procedūrā nav pieļauti pārkāpumi.

15

Vadošā iestāde par šo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību Varhoven administrativen sad (Augstākā administratīvā tiesa, Bulgārija), kura, neatceļot minēto spriedumu, atzina, ka strīdīgie fakti ir cita veida pārkāpums, kas izriet no Noteikumu pielikuma Nr. 1 noteikumu neievērošanas, attiecībā uz kuru bija paredzēta cita finanšu korekcijas likme.

16

Pēc jauna ziņojuma saņemšanas vadošā iestāde veica jaunu projekta pārvaldības pārbaudi, uz kuras pamata tā konstatēja pārkāpumu, kas izriet no publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpuma. Ar 2022. gada 14. novembra lēmumu tā Svištovas pašvaldībai piemēroja finanšu korekciju, kas atbilst 5 % no abu ar ekonomikas dalībniekiem noslēgto līgumu attiecināmajām izmaksām.

17

Šī pašvaldība pārsūdzēja šo lēmumu Administrativen sad Veliko Tarnovo (Veliko Tarnovas Administratīvā tiesa), kas ir iesniedzējtiesa.

18

Šī tiesa norāda, ka vadošā iestāde, neizvērtējusi, vai Savienības budžetam ir radušies vai var tikt nodarīti zaudējumi, un neņēmusi vērā aplūkotā pārkāpuma smagumu, kad tā piemēroja šajā pielikumā paredzēto atbilstošo finanšu korekcijas likmi, ir konstatējusi pārkāpuma esamību Noteikumu pielikuma Nr. 1 izpratnē.

19

Iesniedzējtiesas ieskatā, lai gan ZUSEFSU 70. panta 1. punkta 9. apakšpunkts atbilst Regulas Nr. 1303/2013 2. panta 36. punktam attiecībā uz pārkāpuma jēdziena definīciju, toties ZUSEFSU 70. panta 2. punkts un Noteikumu 2. pants “faktiski iedibina neatspēkojamu prezumpciju, saskaņā ar kuru [šajos noteikumos] uzskaitītie valsts likumu (tostarp likuma, ar ko paredz publisko iepirkumu noteikumus) pārkāpumi jau sākotnēji tiek uzskatīti par pārkāpumiem [šīs regulas 2. panta 36. punkta izpratnē], proti, arī attiecībā uz prezumpciju par nodarītajiem vai iespējamajiem zaudējumiem, kā arī uz prezumpciju par cēloņsakarību starp pārkāpumu un zaudējumiem vai zaudējumu risku”.

20

Tā kā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu, kā norāda šī tiesa, vadošajai iestādei ir noteikts pienākums maksājamās finanšu korekcijas apmēru noteikt, pamatojoties tikai uz iepriekš minētajā pielikumā paredzēto vienoto likmi, šī tiesa jautā, vai šāds tiesiskais regulējums pilnībā garantē samērīguma principa – kāds izriet no Regulas Nr. 1303/2013 143. panta 2. punkta – piemērošanu.

21

Šādos apstākļos Administrativen sad Veliko Tarnovo (Veliko Tarnovas Administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

Par prejudiciālajiem jautājumiem

22

Ar abiem jautājumiem, kas jāizvērtē kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 1303/2013 143. panta 2. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru jebkurš publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpums ir “pārkāpums” šīs regulas 2. panta 36. punkta izpratnē un automātiski izraisa tādas finanšu korekcijas piemērošanu, kuras apmērs tiek noteikts, pamatojoties uz iepriekš sagatavotu vienoto korekcijas likmju skalu.

23

Pirmām kārtām, jēdziens “pārkāpums” Regulas Nr. 1303/2013 2. panta 36. punktā definēts kā jebkurš Savienības tiesību akta vai valsts tiesību akta saistībā ar tā piemērošanu pārkāpums, kas noticis ekonomikas dalībnieka darbības vai bezdarbības dēļ un kas rada vai varētu radīt kaitējumu Savienības budžetam, prasot no Savienības budžeta segt nepamatotu izdevumu daļu. Tātad, lai pastāvētu šāds pārkāpums, jābūt izpildītiem trim nosacījumiem, proti, jābūt piemērojamo tiesību aktu pārkāpumam, ekonomikas dalībnieka darbībai vai bezdarbībai, kas ir šī pārkāpuma pamatā, un faktiskam vai iespējamam kaitējumam Savienības budžetam (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2020. gada 1. oktobris, Elme Messer Metalurgs, C‑743/18, EU:C:2020:767, 50. un 51. punkts, kā arī 2023. gada 8. jūnijs, ANAS, C‑545/21, EU:C:2023:451, 27. un 29. punkts).

24

Pirmais nosacījums attiecas ne tikai uz gadījumiem, kad tiek pārkāptas Savienības tiesību normas, bet arī – valsts tiesību normas, kas piemērojamas no Savienības strukturālajiem fondiem atbalstītajām darbībām un šādi palīdz nodrošināt no šiem fondiem finansēto projektu pārvaldību reglamentējošo Savienības tiesību piemērošanu (spriedumi, 2020. gada 1. oktobris, Elme Messer Metalurgs, C‑743/18, EU:C:2020:767, 52. punkts, un 2023. gada 8. jūnijs, ANAS, C‑545/21, EU:C:2023:451, 30. punkts).

25

Attiecībā uz otro nosacījumu, proti, ka aplūkotā pārkāpuma pamatā ir ekonomikas dalībnieka darbība vai bezdarbība, Regulas Nr. 1303/2013 2. panta 37. punktā “ekonomikas dalībnieks” definēts kā jebkura fiziska vai juridiska persona vai cita struktūra, kas piedalās palīdzības no fondiem īstenošanā, izņemot dalībvalstis, kuras īsteno valsts varu.

26

Trešais nosacījums saistīts ar prasību, ka piemērojamo tiesību aktu pārkāpums, ko izdarījis ekonomikas dalībnieks, “rada vai varētu radīt” kaitējumu Savienības vispārējam budžetam. No šīs regulas 2. panta 36. punkta formulējuma paša un konkrēti no frāzes “varētu radīt” izriet, ka, lai gan “pārkāpums” šīs tiesību normas izpratnē neliek pierādīt, ka pastāv konkrēta finansiāla ietekme uz Savienības budžetu, piemērojamo noteikumu neievērošana ir “pārkāpums”, ja vien nevar izslēgt iespēju, ka šai neievērošanai varētu būt ietekme uz attiecīgā fonda budžetu (spriedumi, 2017. gada 6. decembris, Compania Nağională de Administrare a Infrastructurii Rutiere, C‑408/16, EU:C:2017:940, 60. un 61. punkts, kā arī 2023. gada 8. jūnijs, ANAS, C‑545/21, EU:C:2023:451, 38. punkts).

27

No iepriekš minētā izriet, ka par “pārkāpumu” Regulas Nr. 1303/2013 2. panta 36. punkta izpratnē var kvalificēt tikai tādu pārkāpumu, kas “rada vai varētu radīt” kaitējumu Savienības budžetam. Līdz ar to šī tiesību norma liedz uzskatīt, ka jebkurš tāda Savienības tiesību akta vai valsts tiesību akta pārkāpums, kas piemērojams no Savienības strukturālajiem fondiem atbalstītajām darbībām, automātiski rada kaitējumu Savienības budžetam vai ka tas vienmēr var radīt kaitējumu šim budžetam, neatkarīgi no šāda pārkāpuma ietekmes uz pēdējo minēto.

28

Otrām kārtām, attiecībā uz finanšu korekcijas apmēra noteikšanu no Regulas Nr. 1303/2013 143. panta 1. un 2. punkta izriet, ka dalībvalstīm prioritāri ir jāizmeklē individuāli un sistemātiski pārkāpumi, kā arī jāveic samērīgas finanšu korekcijas saistībā ar pārkāpumiem, kas konstatēti darbībās vai darbības programmās. Finanšu korekcijas veic, atceļot visu darbības programmai piešķirto publisko ieguldījumu vai tā daļu, piemērojot kritērijus, kas saistīti ar pārkāpumu veidu, to smagumu, kā arī izrietošo finansiālos zaudējumus fondiem.

29

Turklāt no Regulas Nr. 1303/2013 144. panta 1. un 2. punkta izriet, ka tad, ja Komisija secina, ka dalībvalsts nav izpildījusi 143. pantā noteiktās saistības, tai jāveic finanšu korekcijas un jāatceļ viss Savienības ieguldījums aplūkotajā darbības programmā vai tā daļa, pamatojoties uz individuāliem identificēto pārkāpumu gadījumiem un ņemot vērā, vai pārkāpums ir sistemātisks. Ja nav iespējams precīzi noteikt no fondiem pieprasīto kļūdaino izdevumu summu, Komisija piemēro vienotas likmes vai ekstrapolētu finanšu korekciju, ievērojot samērīguma principu un it īpaši ņemot vērā pārkāpuma veidu un smagumu. Šajā nolūkā Komisija var sagatavot vienoto korekcijas likmju skalu, kas piemērojama par Savienības tiesību vai valsts tiesību pārkāpumiem, kuri jākvalificē par “pārkāpumiem” minētās regulas 2. panta 36. punkta izpratnē.

30

Dalībvalstīm ir arī tiesības sagatavot šādu vienoto korekcijas likmju skalu, pamatojoties uz Regulas Nr. 1303/2013 143. pantu tās 120. apsvēruma gaismā, lai, “ievērojot proporcionalitātes principu”, nodrošinātu tiesisko drošību.

31

Lai konkretizētu kritērijus, kas piemērojami finanšu korekcijām, kuras tiek veiktas, pamatojoties uz vienoto korekcijas likmju skalu, dalībvalstis var ņemt vērā tādu dokumentu kā Komisijas 2019. gada pamatnostādnes, lai gan tās šīm valstīm nav saistošas. Šo pamatnostādņu 1.1. punktā dalībvalstu iestādēm ir ieteikts, “kad tās novērš savu dienestu noteiktos pārkāpumus, piemērot šajās pamatnostādnēs norādītos kritērijus un finanšu korekcijas likmes” (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2023. gada 8. jūnijs, ANAS, C‑545/21, EU:C:2023:451, 45. punkts).

32

Taču no minēto pamatnostādņu 1.4. punkta izriet, ka gadījumā, ja nav iespējams precīzi skaitliski izmērīt finansiālo ietekmi attiecībā uz konkrēto tirgu, bet pārkāpums var ietekmēt budžetu, piemērojot finanšu korekcijas likmi 5 %, 10 %, 25 % vai 100 % apmērā, kā paredzēts Regulas Nr. 1303/2013 144. panta 1. punktā, tomēr jāņem vērā konstatētā pārkāpuma veids un smagums, kā arī izrietošie finansiālie zaudējumi fondiem, tādējādi, lai, piemērojot šādu likmi, būtu ievērots samērīguma princips (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2023. gada 8. jūnijs, ANAS, C‑545/21, EU:C:2023:451, 46. punkts).

33

Turklāt, lai gan Komisija un dalībvalstis var pamatoties uz vienoto korekcijas likmju skalu, tomēr piemērojamās korekcijas galīgās summas noteikšanai obligāti jāveic individualizēts un detalizēts izvērtējums, ievērojot visas īpatnības, kas raksturo konstatēto pārkāpumu salīdzinājumā ar elementiem, kuri ņemti vērā, lai noteiktu šo skalu, kas var attaisnot lielākas vai, gluži pretēji, samazinātas korekcijas piemērošanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 14. jūlijs, Wrocław–Miasto na prawach powiatu, C‑406/14, EU:C:2016:562, 48. un 49. punkts).

34

No iepriekš minētā izriet, ka finanšu korekcijas summa principā nav jānosaka automātiski, pamatojoties tikai uz iepriekš sagatavotu vienoto korekcijas likmju skalu.

35

Trešām kārtām, ciktāl iesniedzējtiesa uzskata, ka pamatlietā aplūkotā valsts tiesiskā regulējuma piemērošana praktiski nozīmē atzīt, ka jebkurš publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpums ir “pārkāpums” Regulas Nr. 1303/2013 2. panta 36. punkta izpratnē, par ko ir jāsoda, automātiski piemērojot iepriekš noteiktu vienotas likmes korekciju, jāatgādina, ka Savienības tiesībām atbilstīgas interpretācijas princips citastarp valsts tiesām liek ņemt vērā valsts tiesības kopumā un piemērot tajās atzītās interpretācijas metodes, lai garantētu Savienības tiesību pilnīgu efektivitāti un nonāktu pie risinājuma, kas atbilst to mērķim (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2012. gada 24. janvāris, Dominguez, C‑282/10, EU:C:2012:33, 27. punkts, un 2015. gada 11. novembris, Klausner Holz Niedersachsen, C‑505/14, EU:C:2015:742, 34. punkts).

36

Valsts tiesa nevar pamatoti uzskatīt, ka tai nav iespējams kādu valsts tiesību normu interpretēt atbilstīgi Savienības tiesībām tikai tāpēc vien, ka šī norma ir pastāvīgi tikusi interpretēta veidā, kas nav saderīgs ar šīm tiesībām, vai to šādā veidā ir piemērojušas kompetentās valsts iestādes (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2016. gada 19. aprīlis, DI, C‑441/14, EU:C:2016:278, 34. punkts, un 2020. gada 4. marts, Telecom Italia, C‑34/19, EU:C:2020:148, 61. punkts).

37

Tomēr šo atbilstīgas interpretācijas pienākumu ierobežo vispārējie tiesību principi, tostarp tiesiskās drošības princips, un tas nevar būt pamats valsts tiesību contra legem interpretācijai (skat. it īpaši spriedumus, 2014. gada 14. janvāris, Association de médiation sociale, C‑176/12, EU:C:2014:2, 39. punkts, un 2021. gada 21. janvāris, Whiteland Import Export, C‑308/19, EU:C:2021:47, 62. punkts).

38

Tāpēc iesniedzējtiesai, pirmkārt, jāizvērtē, vai pamatlietā aplūkoto valsts tiesisko regulējumu var interpretēt tādējādi, ka par “pārkāpumu” Regulas Nr. 1303/2013 2. panta 36. punkta izpratnē var tikt kvalificēti tikai tādi Savienības tiesību vai valsts tiesību pārkāpumi, kas rada vai varētu radīt kaitējumu Savienības budžetam. Otrkārt, tai jānosaka, vai šis tiesiskais regulējums ļauj ņemt vērā tostarp pārkāpuma veidu un smagumu un piemērot “samērīgu korekciju” šīs regulas 143. panta 2. punkta izpratnē.

39

Gadījumā, ja šāda atbilstīga interpretācija izrādītos neiespējama, vēl jāatgādina, ka ikvienai valsts tiesai, izskatot tās kompetencē esošu lietu, atbilstoši LES 4. panta 3. punktā noteiktajam sadarbības principam ir pienākums nepiemērot nevienu valsts tiesību normu, kura ir pretrunā tieši piemērojamām Savienības tiesībām, tādām kā regulas normas, un tādējādi aizsargāt tiesības, kas ar tām piešķirtas privātpersonām (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2010. gada 8. septembris, Winner Wetten, C‑409/06, EU:C:2010:503, 55. punkts, kā arī 2021. gada 21. janvāris, Whiteland Import Export, C‑308/19, EU:C:2021:47, 31. un 63. punkts).

40

Ņemot vērā iepriekš minētos iemeslus, uz uzdotajiem jautājumiem jāatbild, ka Regulas Nr. 1303/2013 143. panta 2. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru jebkurš publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpums ir “pārkāpums” šīs regulas 2. panta 36. punkta izpratnē un automātiski izraisa tādas finanšu korekcijas piemērošanu, kuras apmērs tiek noteikts, pamatojoties uz iepriekš sagatavotu vienoto korekcijas likmju skalu.

Par tiesāšanās izdevumiem

41

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.