(1)

Savā 2025. gada 29. janvāra paziņojumā “ES Konkurētspējas kompass” un 2025. gada 11. februāra paziņojumā “Vienkāršāka un ātrāka Eiropa: paziņojums par īstenošanu un vienkāršošanu” Komisija uzsvēra, ka jāuzlabo konkurētspēja, jāveicina inovācija un jāatbalsta izaugsme visā Savienībā, tālab vienkāršošana un administratīvā sloga samazināšana ir būtiski veicinoši faktori. Tāpēc ir jānovērš dārgs regulatīvais slogs, Savienības tiesību aktu un to īstenošanas sarežģītība, tostarp pārmērīgi ziņošanas pienākumi, vienlaikus pievēršot uzmanību mazo un vidējo struktūru īpašajām vajadzībām.

(2)

Savā 2025. gada 19. februāra paziņojumā par redzējumu attiecībā uz lauksaimniecības un pārtikas nozari Komisija uzsver, ka, lai veicinātu inovāciju un lauksaimniecības prakses ilgtspēju, lauksaimniekiem vajadzētu būt uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem, kuriem nav uzlikts lieks birokrātisks vai regulatīvs slogs. Minētā redzējuma un nozares daudzveidības īstenošanai ir vajadzīgas īpaši izstrādātas pieejas, nevis standarta risinājumi, kā arī reālās situācijas apzināšana attiecībā uz Savienības tiesību aktiem un vienkāršošana, ko veicina digitālās tehnoloģijas, piemēram, tehnoloģijas, kuras nodrošina automatizētu ziņošanu. Lai virzītu lauksaimniecības pāreju uz ilgtspēju un veicinātu inovāciju, ir svarīgi rast labāku līdzsvaru starp prasībām un stimuliem. Mazās lauku saimniecības uztur lauku kopienu dzīvotspēju, aizsargājot dabu un nodrošinot iztikas līdzekļus, un to īpašās vajadzības prasa piemērotāku un vienkāršāku atbalstu saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), līdz minimumam samazinot administratīvo slogu. Mazās lauku saimniecības bieži saskaras ar grūtībām piekļūt finansējumam un to izmantot, kas kavē to spēju investēt, ieviest jauninājumus un izmantot attīstības iespējas.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (3) izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar KLP (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA). Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2116 (4) izveido noteikumus par KLP finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību. 2024. gadā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1468 (5) tika pieņemta ar mērķi Savienības KLP atbalsta satvaru labāk pielāgot lauku saimniecību realitātei, uzlabot KLP stratēģisko plānu pārvaldību dalībvalstīs un samazināt ar pārbaudēm saistīto slogu. Turklāt Komisija pieņēma Deleģēto regulu (ES) 2024/1235 (6), ar ko grozīja Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2022/126 (7), jo īpaši paredzot iespēju dalībvalstīm koriģēt laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) 1. standarta atsauces īpatsvaru, pamatojoties uz lauksaimniecības sistēmu strukturālajām izmaiņām, un paredzot atkāpes no pienākuma lauksaimniekiem un citiem labuma guvējiem noteikt pārveidošanas pienākumus.

(4)

Atsauksmes un pieredze, kas gūta KLP stratēģisko plānu īstenošanas divos gados saskaņā ar pašreizējo KLP Savienības tiesisko regulējumu, liecina, ka ir vajadzīgi turpmāki, ierobežoti minētā tiesiskā regulējuma pielāgojumi, lai novērstu konstatētos trūkumus un sarežģītību. Minētajos konstatējumos ir ietverts tas, ka KLP Savienības tiesiskajā regulējumā vēl nav pietiekami ņemti vērā atsevišķu lauksaimnieku grupu, piemēram, bioloģisko lauksaimnieku, gados jaunu lauksaimnieku, sieviešu lauksaimnieču, kalnu apgabalu lauksaimnieku, mazo lauksaimnieku un lopkopju, konkrētie apstākļi, prakse un vajadzības, kas neļauj dalībvalstīm pielāgot dažādos instrumentus minēto lauksaimnieku konkrētajiem apstākļiem, praksei un vajadzībām. Turklāt dažas KLP vienkāršošanas iespējas, piemēram, fiksētās summas maksājumu vai vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošana, netiek pietiekami izmantotas to īstenošanas un pārvaldības sarežģītības dēļ. Minētais var radīt situāciju, kad prasības lauksaimniekiem pārklājas vai ir neskaidras, sarežģīt lauksaimnieku piekļuvi atbalstam un kavēt darījumdarbības attīstības iespējas lauksaimniekiem, piemēram, gados jauniem lauksaimniekiem un jaunpienācējiem lauksaimniekiem. Noteikumos ir arī zināma neelastība, kas ietekmē to, kā dalībvalstis pārvalda un groza savus KLP stratēģiskos plānus un pilda ziņošanas pienākumus. Visbeidzot, joprojām ir jāmazina lauku saimniecību apmeklējumu un pārbaužu slogs gan lauksaimniekiem, gan administratīvajām struktūrām, jo īpaši ieviešot efektīvākas metodoloģijas integrētās administrācijas un kontroles sistēmas (IAKS) kvalitātes novērtējumiem un nosacījumu sistēmas kontrolēm. Minēto trūkumu, sarežģītības un neelastīguma pārvarēšana palīdzētu dalībvalstīm KLP stratēģiskos plānus izmantot tā, lai maksimāli palielinātu iespējas lauksaimnieku un citu KLP labuma guvēju labā, samazinātu administratīvo slogu un sarežģītību un labāk izmantotu ierobežotos resursus. Lai maksimāli palielinātu to tiešo maksājumu ietekmi, kas piešķirti saskaņā ar atbalsta sistēmu, kura izveidota ar KLP tiesisko regulējumu, jo īpaši attiecībā uz taisnīgiem lauksaimnieku ienākumiem un dzīves līmeni, ir svarīgi, lai valstu pasākumi ārpus KLP būtu izstrādāti tādā veidā, ka tie negatīvi neietekmē tiešos maksājumus.

(5)

Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 3. punkta c) apakšpunktā ir noteikts, ka tad, ja lauksaimniecības platību izmanto par zālāju un piecus gadus vai ilgāk neiekļauj saimniecības augsekas sistēmā, to uzskata par ilggadīgo zālāju. Tomēr dažas lauksaimniecības sistēmas ietver augseku tādā aramzemē, kur stiebrzāles vai citi lopbarības zālaugi augsekā nav iekļauti ilgāk nekā piecus gadus, bet kur minētās platības tiek uzartas, lai aramzemi saglabātu. Tādējādi lauksaimnieki dalībvalstīs, kurās šādas lauksaimniecības sistēmas tiek piemērotas, saskaras ar grūtībām pārvaldīt savu agronomisko rotāciju, saglabāt dzīvotspēju un vienlaikus izpildīt LLVS 1. standarta īstenošanas prasības. Turklāt ilgākas augsekas izmantošana zālājos var sniegt ievērojamus ieguvumus biodaudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu ziņā, vienlaikus nodrošinot lauksaimniekiem lielāku elastību agronomiskajā pārvaldībā. Tāpēc, lai veicinātu šādu elastīgu un ilgtspējīgu agronomijas praksi zālāju apsaimniekošanā, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai laikposmu, kurā platība klasificējama kā ilggadīgie zālāji, pagarināt no pieciem uz septiņiem gadiem. Tāpēc Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 3. punkta c) apakšpunkts būtu attiecīgi jāgroza.

(6)

Tomēr aramzemes automātiska pārveidošana par ilggadīgiem zālājiem pēc noteikta laikposma var radīt nevajadzīgu regulatīvo spiedienu uz tiem lauksaimniekiem, kuri vēlas saglabāt savai zemei aramzemes klasifikāciju. Tāpēc, lai nodrošinātu lielāku elastību, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nolemt, ka zeme, kas 2026. gada 1. janvārī klasificēta kā aramzeme, joprojām ir aramzeme, pat ja piecu vai septiņu gadu laikposms ir beidzies. Šādā gadījumā būtu jādod iespēja lauksaimniekiem atteikties no dalībvalsts pieņemtā lēmuma un turpināt piemērot noteikumu par viņu aramzemes pārveidošanu par ilggadīgiem zālājiem pēc piecu vai septiņu gadu laikposma beigām. Lai nodrošinātu konsekvenci un juridisko noteiktību, dalībvalstīm, kas īsteno šādu elastību, būtu arī jānodrošina, ka to lēmums neietekmē pašreizējās daudzgadu saistības vides jomā, ko tās uzņēmušās saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 70. pantu, un ka labuma guvējiem nākamajā gadā pēc dalībvalstu lēmuma pieņemšanas tiek dota iespēja attiecīgi grozīt vai atsaukt Regulas (ES) 2021/2116 69. panta 1. punktā minēto pieteikumu.

(7)

Lai mazinātu risku, ka jaunie krīzes maksājumi, kas lauksaimniekiem saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 78.a pantu izmaksājami pēc dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem vai katastrofāliem notikumiem, varētu negatīvi ietekmēt vienoto tirgu un starptautisko tirdzniecību, intervences, saskaņā ar kurām minēto Savienības atbalstu piešķir, dalībvalstīm būtu jāizstrādā tā, lai tās atbilstu PTO Lauksaimniecības nolīguma 2. pielikuma kritērijiem.

(8)

Regulas (ES) 2021/2115 11. pantā ir paredzēts mehānisms saprašanās memoranda par eļļas augiem īstenošanai, tostarp noteikumi par plānotās izlaides palielināšanu un samazinājuma koeficientiem, lai izvairītos no maksimālās atbalsta platības pārsniegšanas visā Savienībā. Minētais noteikums ir jāgroza, lai ņemtu vērā ar šo regulu ieviestos grozījumus minētās regulas 119. pantā.

(9)

Nosacījumu sistēmas, kas ietver tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības (TANPP) un LLVS standartus, mērķis ir veicināt ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstību, palielinot labuma guvēju informētību par nepieciešamību ievērot minētos pamatstandartus un prasības. Tās mērķis ir arī palielināt KLP saskaņotību ar Savienības tiesību aktos izvirzītajiem vides, sabiedrības veselības, augu veselības un dzīvnieku labturības mērķiem. Tomēr, ņemot vērā, ka lauksaimniecības platība, ko apsaimnieko mazie lauksaimnieki, kuri saņem maksājumus saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 28. pantā minētajām intervencēm, ir ierobežota, nosacījumu sistēmas piemērošana šādiem mazajiem lauksaimniekiem, kuri pārvalda lielāko daļu lauku saimniecību Savienībā, nesniedz pietiekamus ieguvumus salīdzinājumā ar ievērojamām izmaksām un rada ievērojamu administratīvo slogu minētajiem lauksaimniekiem un valsts pārvaldes iestādēm. Lai samazinātu šādas izmaksas un mazinātu saistīto administratīvo slogu, ir lietderīgi mazos lauksaimniekus atbrīvot no nosacījumu sistēmas piemērošanas.

(10)

Regulas (ES) 2021/2115 13. pantā minētie LLVS standarti ir daļa no minētās regulas 12. pantā minētās nosacījumu sistēmas. Tie palīdz mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, un aizsargāt vidi, tostarp ūdeni, augsni un ekosistēmu biodaudzveidību. Vispārīgie principi, uz kuriem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/848 (8) 5. pantu balstās bioloģiskā ražošana, ietver dabas ainavas elementu, piemēram, dabas mantojuma vietu, saglabāšanu un enerģijas un dabas resursu, piemēram, ūdens, augsnes, organisko vielu un gaisa, atbildīgu izmantošanu.

(11)

Regulas (ES) 2021/2115 III pielikumā uzskaitītā LLVS 1. standarta mērķis ir uzturēt ilggadīgos zālājus, lai saglabātu oglekļa uzkrājumu. Regulas (ES) 2018/848 II pielikuma 1.7.3. un 1.9.1.1. punktā ir uzsvērts, cik svarīgi ir maksimāli palielināt ganīšanas un ganību izmantošanu, kas neļauj ilggadīgos zālājus pārveidot par citiem zemes izmantojumiem, un saskaņā ar LLVS 1. standarta galveno mērķi saglabā oglekļa uzkrājumu ilggadīgajos zālājos. Regulas (ES) 2021/2115 III pielikumā uzskaitītā LLVS 3., 5. un 6. standarta mērķis ir attiecīgi saglabāt augsnes organiskās vielas, ierobežot eroziju un aizsargāt augsni jutīgos periodos. Minētie mērķi jau ir sasniegti, pateicoties augsnes apstrādes un audzēšanas metodēm, ko izmanto bioloģiskajā augkopībā, jo īpaši tām, kas minētas Regulas (ES) 2018/848 II pielikuma 1.9. punktā. Regulas (ES) 2021/2115 III pielikumā uzskaitītā LLVS 4. standarta mērķis ir aizsargāt ūdeni pret piesārņojumu. Tāpat Regulas (ES) 2018/848 II pielikuma 1.5., 1.7., 1.9. un 1.10. punkta mērķis ir samazināt ūdens piesārņojuma risku, ierobežojot veterināro zāļu lietošanu, samazinot mēslošanas līdzekļu un pesticīdu izmantošanu un samazinot ganāmpulka blīvumu. Pieredze liecina, ka bioloģiskajai lauksaimniecībai ir pozitīva ietekme uz barības vielu izskalošanos un noteci, samazinot iespējamību, ka bioloģiskais lauksaimnieks varētu apdraudēt ūdens kvalitāti, tādējādi sasniedzot LLVS 4. standarta galveno mērķi. Tāpēc, ņemot vērā Regulā (ES) 2018/848 noteiktos principus un noteikumus un bioloģiskās lauksaimniecības sistēmās pastāvošo praksi, būtu jāuzskata, ka lauksaimnieki, kuri ir sertificēti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/848, atbilst LLVS 1., 3., 4., 5., 6. un, kā tas jau ir pašlaik, 7. standartam attiecībā uz viņu bioloģiskās ražošanas vienībām un pārejas ražošanas vienībām, kā definēts Regulā (ES) 2018/848. Lai samazinātu administratīvo slogu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, vienlaikus cenšoties piemērot minēto iespēju izdarīt pieņēmumu par atbilstību konkrētiem LLVS standartiem visatbilstošākajā veidā, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nolemt, ka šāds pieņēmums ir piemērojams tikai tad, ja visu lauksaimnieka saimniecību, kas sertificēta saskaņā ar Regulu (ES) 2018/848, veido bioloģiskās ražošanas vienības vai pārejas ražošanas vienības, kā definēts Regulā (ES) 2018/848, vai arī abas šādas ražošanas vienības.

(12)

Lai uzlabotu lauksaimniekiem noteikto prasību konsekvenci un vienkāršotu to, kā dalībvalstis nosaka LLVS standartus, Regulas (ES) 2021/2115 13. panta 1. punkts būtu jāgroza, lai precizētu, ka dalībvalstis LLVS standartus savos KLP stratēģiskajos plānos var noteikt saskaņā ar obligātajām valsts prasībām, ar noteikumu, ka šādas valsts prasības atbilst minētās regulas III pielikumā uzskaitītajiem LLVS standartiem. Jo īpaši būtu jāprecizē, ka KLP stratēģiskajos plānos izklāstītajiem LLVS standartiem nav jāpārsniedz spēkā esošās obligātās valsts prasības, ar noteikumu, ka minētās valsts prasības atbilst Regulas (ES) 2021/2115 III pielikumā uzskaitītajiem LLVS standartiem, jo īpaši minēto LLVS standartu galvenajiem mērķiem.

(13)

Regulas (ES) 2021/2115 13. panta 2.a punkts būtu jāgroza, lai dalībvalstis, īstenojot LLVS standartus, varētu paredzēt pagaidu atkāpes no minimālo standartu prasībām arī augu slimību vai kaitīgo organismu invāzijas gadījumā, kas liedz lauksaimniekiem konkrētā gadā izpildīt minētās prasības.

14)

LLVS 9. standarts nosaka aizliegumu pārveidot vai apart ilggadīgos zālājus, kas Natura 2000 teritoriju tīklā atzīti par vidiski jutīgiem. Tomēr, kā liecina pieredze, var būt ārkārtas situācijas, kad šādi vidiski jutīgi ilggadīgie zālāji tiek bojāti, piemēram, invazīvu sugu dēļ, un šādu situāciju risināšanai varētu būt vajadzīgi piemēroti pasākumi, tostarp izņēmumi no attiecīgo platību aparšanas aizlieguma, lai atjaunotu šādus ilggadīgos zālājus, kā arī lai nodrošinātu, ka LLVS 9. standarta prasības veicina sugu un to dzīvotņu aizsardzību. Saskaņā ar vienkāršošanas mērķi dalībvalstis jo īpaši varētu izmantot savas esošās kontroles sistēmas Natura 2000 teritorijās, pamatojoties uz riska analīzi. Turklāt dalībvalstis varētu izmantot obligātās prasības, kas noteiktas Natura 2000 pārvaldības plānos, ar noteikumu, ka minētās prasības atbilst LLVS 9. standartam, kas uzskaitīts Regulas (ES) 2021/2115 III pielikumā.

(15)

Regulas (ES) 2021/2115 19. pants ļauj dalībvalstīm paturēt līdz 3 % no tiešajiem maksājumiem, kas ir izmaksājami lauksaimniekam, lai atbalstītu lauksaimnieku iemaksu riska pārvaldības instrumentā. Dalībvalstij, kas nolemj izmantot minēto iespēju, tā jāpiemēro visiem tiešo maksājumu saņēmējiem attiecīgajā gadā. Pieredze liecina, ka tikai dažas dalībvalstis izmanto minēto iespēju. Diskusijas ar dalībvalstīm ir parādījušas, ka šķērslis minētā panta īstenošanai ir tas, ka ne visiem lauksaimniekiem, kas saņem tiešos maksājumus, ir pieejami vai nu dalībvalstu izveidoti, vai ar privātas apdrošināšanas starpniecību pieejami riska pārvaldības instrumenti. Lai palielinātu minētās iespējas ieviešanu un izmantošanu, minētais 19. pants ir jāgroza tā, lai tā īstenošana būtu elastīgāka, un tas ir jāpielāgo dalībvalstīs esošajiem riska pārvaldības instrumentiem. Minētā grozījuma rezultātā dalībvalstīm, kas nolemj izmantot šo iespēju paturēt līdz 3 % no lauksaimniekiem izmaksājamiem tiešajiem maksājumiem kā lauksaimnieku iemaksu riska pārvaldības instrumentos, vajadzētu būt iespējai lemt, vai tas attiecas uz visiem lauksaimniekiem, kuri saņem tiešos maksājumus attiecīgajā gadā, vai arī tas attiecas uz lauksaimniekiem, kuriem riska pārvaldības instruments ir pieejams attiecīgajā gadā, ar noteikumu, ka dalībvalstu lēmums atbilst ieviestajiem riska pārvaldības instrumentiem.

(16)

Vienkāršotā maksājuma shēma, ko dalībvalstis izstrādājušas mazajiem lauksaimniekiem saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 28. pantu, mazina ienākumu atbalsta pieteikumu iesniegšanas procesa sarežģītību gan mazajiem lauksaimniekiem, gan pārvaldes iestādēm. Lai palielinātu tās pievilcību un mudinātu lielāku skaitu mazo lauksaimnieku gūt labumu no minētās shēmas, būtu jāpalielina maksimālā summa, ko var saņemt saskaņā ar minēto shēmu. Lai veicinātu to mazo lauksaimnieku dalību minētās regulas 31. pantā minētajās ekoshēmās, kuri saņem minētajā pantā minētos maksājumus, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai no minētās regulas 28. pantā norādītās maksimālās maksājuma summas izslēgt maksājumus, ko minētie lauksaimnieki saņēmuši saskaņā ar ekoshēmām.

(17)

Ja dalībvalsts, ievērojot Regulas (ES) 2021/2115 28. panta otro daļu, nolemj, ka minētās regulas 28. panta pirmajā daļā minētais maksājums mazajiem lauksaimniekiem neaizstāj atbalstu ekoshēmām, kas izveidotas saskaņā ar minētās regulas 31. pantu, ekoshēmām arī turpmāk būtu jāatbilst visām minētās regulas 31. panta 5. punktā noteiktajām prasībām. Minētais princips būtu jāievēro arī attiecībā uz minētās regulas 70. pantā paredzētajām intervencēm attiecībā uz lauksaimniekiem, kas saņem minētās regulas 28. pantā noteiktos maksājumus. Lai nodrošinātu atbilstību vispārējam principam, ka maksājumi tiek paredzēti tikai par saistībām, kas pārsniedz nosacījumu sistēmas prasības, un lai aizsargātu KLP vidiskās un klimatiskās arhitektūras ietvaros ietilpstošo intervenču vērienīgumu, lauksaimniekiem, kas saņem minētās regulas 28. pantā noteiktos maksājumus, maksājumi saskaņā ar minētās regulas 31. pantā minētajām ekoshēmām vai maksājumi saskaņā ar minētās regulas 70. pantā minētajām intervencēm būtu jāsaņem tikai tad, ja tie atbilst minētās regulas 31. panta 5. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nosacījumiem vai minētās regulas 70. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nosacījumiem.

(18)

Lai nodrošinātu, ka ietekme uz attiecīgo lauksaimnieku finansiālo un ekonomisko stāvokli ir ierobežota, kad dalībvalstis palielina vidisko, klimatisko, dzīvnieku labturības un rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem mērķu sasniegšanu, saglabājot vai pieņemot valsts tiesību aktus, kas pārsniedz attiecīgās Savienības tiesību aktos noteiktās minimālās prasības, Regulas (ES) 2021/2115 31. panta 5. punkts ir jāgroza. Šādam grozījumam būtu jāļauj dalībvalstīm piešķirt atbalstu par saistībām, kas veicina atbilstību valsts tiesību aktos noteiktajām obligātajām prasībām, kuras pārsniedz Savienības tiesību aktos noteiktās minimālās prasības, neatkarīgi no tā, vai tās ir noteiktas no jauna vai jau spēkā esošas. Turklāt, ja tiktu atcelts ierobežojums laikposmam, kurā drīkst piešķirt atbalstu par saistībām saskaņā ar ekoshēmām, tas dalībvalstīm vienkāršotu ekoshēmu pārvaldību. Tas samazinātu vajadzību šajā plānošanas periodā KLP stratēģiskajos plānos veikt izmaiņas ekoshēmās sakarā ar grozījumiem šādos valsts tiesību aktos vai sakarā ar to, ka beidzies 24 mēnešu laikposms, kurā iespējams piešķirt atbalstu par saistībām, kas veicina atbilstību šādiem valsts tiesību aktiem.

(19)

Regulas (ES) 2021/2115 III pielikumā uzskaitītā LLVS 2. standarta mērķis ir aizsargāt ar oglekli bagātu augsni. Regulas (ES) 2021/2115 III pielikumā uzskaitītā LLVS 9. standarta mērķis ir aizsargāt dzīvotnes un sugas, izmantojot aizliegumu pārveidot vai apart ilggadīgos zālājus, kas ir iekļauti Natura 2000 teritorijās kā ekoloģiski jutīgi ilggadīgi zālāji. Pieredze liecina, ka, garantējot attiecīgi ar oglekli bagātas augsnes un ekoloģiski jutīgu ilggadīgo zālāju aizsardzību Natura 2000 teritorijās, prasības, kas KLP stratēģiskajos plānos noteiktas saskaņā ar LLVS 2. un 9. standartu, ir radījušas problēmas lauksaimniekiem un dalībvalstīm, jo īpaši attiecībā uz attiecīgo lauksaimnieku ekonomiskās dzīvotspējas saglabāšanu. Atbilstība noteiktām prasībām, kas ieviestas saskaņā ar LLVS 2. un 9. standartu, piemēram, prasībām, kas saistītas ar ražošanas ierobežojumiem vai aizliegumu pārveidot vai apart ilggadīgos zālājus, kas ir iekļauti Natura 2000 teritorijās kā ekoloģiski jutīgi ilggadīgi zālāji, lauksaimniekiem var dārgi izmaksāt vai ievērojami ierobežot viņu spēju mainīt vai pielāgot savas zemes izmantojumu. Turklāt LLVS 2. un 9. standarts ietekmē lauksaimniekus dažās dalībvalstīs vairāk nekā citās, jo mitrāju un kūdrāju vai ekoloģiski jutīgu ilggadīgo zālāju Natura 2000 teritorijās īpatsvars to teritorijā ir atšķirīgs. Saglabājot esošās LLVS 2. un 9. standarta prasības, kas attiecīgā gadījumā noteiktas saskaņā ar obligātajām valsts prasībām, kuras ieviestas ar šo regulu, vajadzētu būt iespējai kompensēt lauksaimniekiem no minētajiem standartiem izrietošo pienākumu izpildi. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai LLVS 2. un 9. standartu izslēgt no minētās regulas 31. panta 5. punkta a) apakšpunktā noteiktās prasības. Tam būtu jādod dalībvalstīm iespēja savos KLP stratēģiskajos plānos paredzēt atbalstu saskaņā ar minētās regulas 31. pantā minētajām ekoshēmām, lai aktīvie lauksaimnieki, uz kuriem attiecas LLVS 2. un 9. standarts, izpildītu minēto standartu prasības, vienlaikus saglabājot attiecīgi mitrāju un kūdrāju augsta līmeņa aizsardzību, jo īpaši minēto teritoriju oglekļa sekvestrēšanas potenciālu, un augstu ekoloģiski jutīgu ilggadīgo zālāju Natura 2000 teritorijās aizsardzības līmeni.

(20)

Lai Regulas (ES) 2021/2115 31. pantā minēto ekoshēmu ietvaros varētu atbalstīt lauksaimniecības dzīvnieku bioloģiskās lauksaimniecības metodes, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nolemt, ka atbalstu, ko piešķir par saistībām, kuras attiecas uz bioloģiskās lauksaimniecības prakses un metožu pārveidošanu vai uzturēšanu saskaņā ar Regulu (ES) 2018/848, ir jāpiešķir kā ikgadējs maksājums par liellopu vienībām. Būtu arī jāprecizē, ka atbalstu saistībām, kas uzlabo ar biškopību saistīto lauksaimniecības praksi, var piešķirt kā ikgadēju maksājumu par bišu stropiem, jo tādējādi tiks vienkāršota minēto saistību maksājumu aprēķināšana. Lai nodrošinātu KLP stratēģiskajos plānos izmantoto definīciju saskaņotību, Regulas (ES) 2021/2115 31. pantā minēto ekoshēmu atbalsta piešķiršanas vajadzībām “bišu strops” būtu jāsaprot kā “bišu strops”, kā tas definēts deleģētajā aktā, kas norādīts minētās regulas 56. panta b) punktā.

(21)

Regulas (ES) 2021/2115 48. pants būtu jāgroza, lai svītrotu atsauci uz ikgadējo snieguma noskaidrošanu, ņemot vērā, ka minētā procedūra ar šo regulu tiek svītrota no Regulas (ES) 2021/2116.

(22)

Ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām augļu un dārzeņu nozarē ir svarīga nozīme lauksaimnieku pozīcijas stiprināšanā piegādes ķēdē. KLP atbalsts šīm organizācijām ir ļoti svarīgs, lai pievērstos konkrētiem jautājumiem un nozaru mērķiem vai atalgotu labvēlīgu praksi. Tāpēc ir lietderīgi ļaut ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām, kas savās darbības programmās īsteno vienu vai vairākas nozariskās intervences, kuras saistītas ar kādu no Regulas (ES) 2021/2115 46. panta d), e), f), h), i) vai j) punktā minētajiem mērķiem, gūt labumu no palielinātā Savienības finansiālās palīdzības ierobežojuma, kas norādīts minētās regulas 52. panta 2. punktā, ar noteikumu, ka summa, kura pārsniedz minētās regulas 52. panta 2. punkta pirmajā daļā noteiktos ierobežojumus, tiek izlietota tikai minēto nozarisko intervenču finansēšanai.

(23)

Regulas (ES) 2021/2115 69. pants būtu jāgroza, lai minētā panta e) punktā minētā lauku attīstības intervences veida nosaukumu saskaņotu ar minētās regulas 75. panta grozījumiem un iekļautu minētās regulas 78.a pantā minētā jaunā intervences veida nosaukumu.

(24)

Lai nodrošinātu, ka ietekme uz attiecīgo lauksaimnieku finansiālo un ekonomisko stāvokli ir ierobežota, gadījumos, kad dalībvalstis palielina vides, klimatisko, dzīvnieku labturības un rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem mērķu sasniegšanu, saglabājot vai pieņemot valsts tiesību aktus, kas pārsniedz attiecīgās Savienības tiesību aktos noteiktās minimālās prasības, Regulas (ES) 2021/2115 70. panta 3. punkts ir jāgroza. Šādam grozījumam būtu jāļauj dalībvalstīm piešķirt atbalstu par saistībām, kas veicina atbilstību valsts tiesību aktos noteiktajām obligātajām prasībām, kuras pārsniedz Savienības tiesību aktos noteiktās minimālās prasības, neatkarīgi no tā, vai tās ir noteiktas no jauna vai jau spēkā esošas. Turklāt, ja tiktu atcelts ierobežojums laikposmam, kurā drīkst piešķirt atbalstu par agrovides un klimata saistībām, tas dalībvalstīm vienkāršotu šo saistību pārvaldību. Tas samazinātu nepieciešamību šajā plānošanas periodā KLP stratēģiskajos plānos veikt izmaiņas minētajās intervencēs sakarā ar grozījumiem šādos valsts tiesību aktos vai sakarā ar to, ka beidzies 24 mēnešu laikposms, kurā iespējams piešķirt atbalstu par saistībām, kas veicina atbilstību šādiem valsts tiesību aktiem.

(25)

Pieredze liecina, ka prasības, kas KLP stratēģiskajos plānos noteiktas saskaņā ar LLVS 2. un 9. standartu, ir radījušas būtiskas problēmas lauksaimniekiem un dalībvalstīm, jo īpaši attiecībā uz attiecīgo lauksaimnieku ekonomiskās dzīvotspējas saglabāšanu, garantējot attiecīgi ar oglekli bagātas augsnes un ekoloģiski jutīgu ilggadīgo zālāju aizsardzību Natura 2000 teritorijās. Atbilstība noteiktām prasībām, kas ieviestas saskaņā ar LLVS 2. un 9. standartu, piemēram, prasībām, kas saistītas ar ražošanas ierobežojumiem vai aizliegumu pārveidot vai apart ilggadīgos zālājus, kas ir iekļauti Natura 2000 teritorijās kā ekoloģiski jutīgi ilggadīgi zālāji, lauksaimniekiem varētu dārgi izmaksāt vai ievērojami ierobežot viņu spēju mainīt vai pielāgot savas zemes izmantojumu. Turklāt LLVS 2. un 9. standarts ietekmē lauksaimniekus dažās dalībvalstīs vairāk nekā citās, jo mitrāju un kūdrāju vai ekoloģiski jutīgu ilggadīgo zālāju Natura 2000 teritorijās īpatsvars to teritorijā ir atšķirīgs. Saglabājot esošās LLVS 2. un 9. standarta prasības, kas attiecīgā gadījumā noteiktas saskaņā ar obligātajām valsts prasībām, kuras ieviestas ar šo regulu, vajadzētu būt iespējai kompensēt lauksaimniekiem no minētajiem standartiem izrietošo pienākumu izpildi. Tāpēc attiecībā uz intervencēm, kas pamatotas ar Regulas (ES) 2021/2115 70. pantu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai LLVS 2. un 9. standartu izslēgt no minētās regulas 70. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktās prasības. Tam būtu jāļauj dalībvalstīm savos KLP stratēģiskajos plānos paredzēt atbalstu saskaņā ar minētās regulas 70. pantā minētajām intervencēm, lai lauksaimnieki un citi labuma guvēji, uz kuriem attiecas LLVS 2. un 9. standarts, izpildītu minēto standartu prasības, vienlaikus saglabājot attiecīgi mitrāju un kūdrāju augsta līmeņa aizsardzību, jo īpaši šo teritoriju oglekļa sekvestrēšanas potenciālu, un ekoloģiski jutīgu ilggadīgo zālāju Natura 2000 teritorijās augstu aizsardzības līmeni.

(26)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 70. panta 8. punktu dalībvalstīm maksājumi par agrovides un klimata saistībām vai par apņemšanos pāriet uz bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodēm vai tās turpināt, jānosaka tikai kā maksājumi par hektāru. Lai nodrošinātu konsekvenci atbalsta maksājumos saskaņā ar minētās regulas 31. pantā minētajām ekoshēmām, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pienācīgi pamatotos gadījumos par šādām saistībām piešķirt atbalstu kā maksājumu par liellopu vienību. Lai veicinātu videi labvēlīgas darbības biškopības gadījumā, vajadzētu būt iespējai, ka atbalsts par agrovides un klimata saistībām vai apņemšanos pāriet uz bioloģisko lauksaimniecību vai to turpināt tiek piešķirts kā maksājums par katru bišu stropu. Lai nodrošinātu KLP stratēģiskajos plānos izmantoto definīciju saskaņotību, minēto saistību atbalsta piešķiršanā “bišu strops” būtu jāsaprot kā “bišu strops”, kā tas definēts deleģētajā aktā, kas minēts Regulas (ES) 2021/2115 56. panta b) punktā.

(27)

Regulas (ES) 2021/2115 72. panta 5. punkts paredz noteikumus par to, kā aprēķināmi maksājumi par platībatkarīgiem traucēkļiem, lai kompensētu papildu izmaksas un negūtos ienākumus, kas izriet no atbilstības konkrētām obligātajām prasībām, kuras pārsniedz attiecīgos LLVS standartus. Minētais punkts nepiešķir maksājumus par platībatkarīgiem traucēkļiem, kas izriet no attiecīgajiem LLVS standartiem. Tomēr atbilstība konkrētām prasībām, kas ieviestas saskaņā ar LLVS 2. standartu, lauksaimniekiem var dārgi izmaksāt, jo šīs prasības ietver ražošanas ierobežojumus būtisku zemes izmantošanas ierobežojumu dēļ. Lai izmaksas, kas saistītas ar LLVS 2. standarta ievērošanu, integrētu maksājumu aprēķinos par platībatkarīgiem traucēkļiem, kas izriet no atbilstības konkrētām obligātajām prasībām, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai šādos aprēķinos iekļaut traucēkļus, kas izriet no minētā LLVS standarta prasībām.

(28)

Lai nodrošinātu, ka lauksaimniekiem ir vairāk laika un elastības pielāgoties jaunajām Savienības tiesību aktu prasībām arvien sarežģītākā ģeopolitiskās spriedzes, strukturālo problēmu un ekonomisko grūtību kontekstā, kas cita starpā saistītas ar augstajām enerģijas cenām un augstajām resursu cenām, Regulas (ES) 2021/2115 73. panta 5. punkts būtu jāgroza. Ar šādu grozījumu laikposms, kurā var piešķirt atbalstu investīcijām, kas palīdz nodrošināt atbilstību šādām jaunajām prasībām, būtu jāpagarina no 24 uz 36 mēnešiem no dienas, kad minētās jaunās prasības saimniecībai kļūst obligātas.

(29)

Savienības lauksaimniecības nozare saskaras ar demogrāfiskām grūtībām, jo darbaspēks noveco. Lai gan gados jaunu lauksaimnieku piesaistīšana ir būtiska, lai nodrošinātu ilgtspējīgu nākotni lauksaimniecībai, jaunu saimniecisko darbību izveide un attīstība, ko veic gados jaunie lauksaimnieki, lauksaimniecības nozarē ir finansiāli sarežģīta. Lai vēl vairāk veicinātu gados jauno lauksaimnieku pirmās darījumdarbības uzsākšanu, attiecībā uz viņiem būtu jāpagarina attiecināmības periods, lai investīcijas atbilstu jaunajiem Savienības standartiem.

(30)

Lai stiprinātu Savienības pārtikas sistēmas konkurētspēju un ilgtspēju, ir vajadzīgas ievērojamas investīcijas un uzņēmumu attīstība. Jo īpaši būtu jāveicina tādu mazo lauku saimniecību attīstība, kuras saskaras ar specifiskām problēmām un ir potenciāli ekonomiski dzīvotspējīgas. Tajā pašā laikā, lai samazinātu administratīvo slogu, ir jāvienkāršo atbalsta īstenošana mazajām lauku saimniecībām. Minēto vajadzību apmierināšanai ir lietderīgi grozīt Regulas (ES) 2021/2115 75. pantu, lai starp intervencēm, kuras dalībvalstis var atbalstīt, iekļautu mazo lauku saimniecību darījumdarbības attīstību un minētajai intervencei paredzētu vienreizēju atbalstu 75 000 EUR apmērā. Konsekvences labad dalībvalstīm būtu jāizmanto viena un tā pati mazo lauku saimniecību definīcija attiecībā uz investīcijām, ievērojot minētās regulas 73. panta 4. punkta b) apakšpunktu, un darījumdarbības attīstību, ievērojot minētās regulas 75. pantu.

(31)

Riska pārvaldības intervences ir ļoti noderīgas lauksaimnieku noturības veicināšanā, tāpēc tās būtu jāveicina. Tomēr pieredze liecina, ka pašreizējie noteikumi ir pārāk neelastīgi, lai pilnībā izmantotu minētā veida intervences potenciālu. Jo īpaši šķiet, ka pašreizējā zaudējumu aprēķināšanas formula nav pielāgota atsevišķu labuma guvēju konkrētajai situācijai, piemēram, gados jauniem lauksaimniekiem, platībām ar ilggadīgām kultūrām vai citiem pamatotiem gadījumiem, kad zaudējumu aprēķina formula nav piemērota. Lai palielinātu riska pārvaldības instrumentu izmantošanu un apgūšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 76. pantu, dalībvalstīm vajadzētu būt lielākai elastībai šādu labuma guvēju vai kultūraugu zaudējumu aprēķināšanā, ļaujot tām ņemt vērā savu konkrēto situāciju.

(32)

Lai efektīvi atbalstītu lauksaimniekus, kuru produkciju ir izpostījušas dabas katastrofas, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi vai citi katastrofāli notikumi, piemēram, epizootisku slimību uzliesmojumi un karantīnas organismu strauja izplatīšanās, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nodrošināt krīzes maksājumus, izmantojot lauku attīstības intervences. Šāda veida atbalstam būtu jānodrošina dalībvalstīm pietiekama elastība intervenču plānošanā. Aprēķinot kompensējamo produkcijas zudumu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izmantot indeksus un ņemt vērā nesenās cenu izmaiņas, lai aprēķinā atspoguļotu faktisko tirgus vērtību. Lai nodrošinātu Savienības līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka lauksaimnieka saņemtā kopējā kompensācija apvienojumā ar citiem Savienības vai valsts atbalsta veidiem, tostarp valsts papildfinansējumu, un finansējumu no privāto apdrošināšanu vai citām riska pārvaldības shēmām, nerada pārmērīgu kompensāciju vai dubultu finansējumu.

(33)

Regulas (ES) 2021/2115 79. panta 1. punkts nosaka noteikumus par to, kā vadošās iestādes nosaka atlases kritērijus intervencēm, kas saistītas ar noteiktiem intervenču veidiem. To intervenču veidu saraksts, attiecībā uz kuriem dalībvalstīm jāizmanto atlases kritēriji, būtu jāgroza, lai ņemtu vērā minētās regulas 75. pantā minēto intervenču veidu grozījumus.

(34)

Regulas (ES) 2021/2015 80. pantā ir izklāstīti noteikumi un principi finanšu instrumentu īstenošanai KLP. Minētās regulas 80. panta 2. punkts nodrošina atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2021/1060 (9) par finanšu instrumentiem. Lai vēl vairāk stiprinātu īstenošanas un kontroles sinerģiju starp KLP finanšu instrumentiem un citiem finanšu instrumentiem, ko reglamentē Regula (ES) 2021/1060, būtu jāgroza Regulas (ES) 2021/2115 80. pants, lai nodrošinātu, ka Regulā (ES) 2021/2115 un Regulā (ES) 2021/1060 noteiktās prasības attiecībā uz finanšu instrumentu revīzijas izsekojamību ir vienādas.

(35)

Regulas (ES) 2021/2115 80. panta 3. punktā ir noteikts maksimālais piemērojamais dotācijas bruto ekvivalenta apjoms, kad finanšu instrumenti atbalsta darbības, kas ietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 42. panta darbības jomā. Lai nodrošinātu saskaņotību ar nesen ieviestajām izmaiņām vispārējā valsts atbalsta režīmā saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) 2023/2831 (10) 3. panta 2. punktu, maksimālais apjoms ir attiecīgi jāpalielina. Turklāt atsauces laikposms būtu jāmaina no “fiskālie gadi” uz “gadi”, lai to saskaņotu ar Regulas (ES) 2023/2831 3. panta 2. punktu. Attiecībā uz atbalstu apgrozāmajam kapitālam darbībām, uz kurām neattiecas LESD 42. pants, būtu jāturpina piemērot vispārējos valsts atbalsta noteikumus.

(36)

Regulas (ES) 2021/2115 80. panta 5. punktā ir definēta izdevumu attiecināmība, ja atbalstu sniedz, izmantojot finanšu instrumentus. Lai nodrošinātu skaidrību un vienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz visiem finanšu instrumentiem, ko reglamentē Regula (ES) 2021/1060, Regulas (ES) 2021/2115 80. panta 5. punkts būtu jāgroza, lai paredzētu attiecināmības noteikumus attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli (“PVN”).

(37)

Regulas (ES) 2021/2115 81. pantā ir paredzēti noteikumi un nosacījumi par to, kā dalībvalstis pārvieto ELFLA piešķīrumus uz programmu InvestEU, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523 (11). Lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku jaunieviesto iespēju izmantošanu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/523 10.a panta 4. punktu, Regulas (ES) 2021/2115 81. pants būtu jāgroza.

(38)

Regulas (ES) 2021/2115 83. pantā ir izklāstīti noteikumi par vienkāršotu izmaksu iespēju aprēķināšanu un piemērošanu. Lai vienkāršotu un veicinātu investīciju un citu lauku attīstības intervenču īstenošanu un palielinātu vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošanu, vajadzētu būt iespējai izmantot aprēķina metodes, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1060, bez nepieciešamības sniegt papildu pamatojumus.

(39)

Regulas (ES) 2021/2115 86. panta 2. un 3. punktā ir paredzēti noteikumi par to izdevumu attiecināmību, kuri KLP stratēģisko plānu grozīšanas rezultātā kļūst par attiecināmiem attiecīgi ELGF un ELFLA iemaksu saņemšanai. Lai vienkāršotu noteikumus par izdevumu attiecināmību, uzlabotu sinerģiju starp ELGF un ELFLA un palielinātu dalībvalstu elastību noteikt ar ELGF saistīto KLP stratēģisko plānu grozījumu spēkā stāšanās datumu, ir lietderīgi atļaut izdevumus, kas izriet no KLP stratēģiskā plāna apstiprināta stratēģiskā grozījuma attiecībā uz ELGF iemaksām, uzskatīt par attiecināmiem no dienas, kad attiecīgā dalībvalsts noteikusi grozījumu saskaņā ar minētās regulas 119. panta 8. punktu, bet ne agrāk kā no dienas, kad Komisijai iesniegts grozījuma pieprasījums. Attiecībā uz citiem KLP stratēģisko plānu grozījumiem, kas attiecas uz ELGF, izdevumiem vajadzētu būt attiecināmiem uz ELGF iemaksām no dienas, kad par grozījumiem paziņots Komisijai, kā noteikts ar šo regulu grozītās Regulas (ES) 2021/2115 119. panta 9. punktā.

(40)

Lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu jaunajam intervences veidam saistībā ar krīzes maksājumiem, kas lauksaimniekiem izmaksājami pēc dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem vai katastrofāliem notikumiem, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai rezervēt noteiktu daļu no ELFLA finansējuma minētā veida intervencei. Tomēr, lai nodrošinātu, ka joprojām ir pieejams pietiekams finansējums citu KLP prioritāšu segšanai, minētā daļa būtu jāierobežo līdz maksimālajai gada summai, kas pieejama katrai dalībvalstij un atbilst 3 % no tiešo maksājumu un ELFLA finansējuma apvienotās kopsummas gadā.

(41)

Ņemot vērā tā īpašo raksturu, jaunais intervences veids saistībā ar krīzes maksājumiem, kas lauksaimniekiem izmaksājami pēc dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem vai katastrofāliem notikumiem būtu jāatbrīvo no pienākuma sniegt ieguldījumu Regulas (ES) 2021/2115 I pielikumā uzskaitīto rezultātu rādītāju sasniegšanā.

(42)

Ir lietderīgi ļaut dalībvalstīm, kurām ir tālākie reģioni, daļu no lauku attīstībai iepriekš piešķirtā finansējuma, kas paredzēts tālākajiem reģioniem, pārvietot, lai finansētu pasākumus, izmantojot attālu un salu reģionu īpašo attīstības problēmu pārvarēšanas programmas (“POSEI programmas”). Šādai elastībai būtu jāpalielina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 228/2013 (12) POSEI programmām izklāstītie maksimālie finanšu piešķīrumi par summu, kas pārvietota uz šīm programmām no lauku attīstības finansējuma.

(43)

Regulas (ES) 2021/2115 119. panta 4. punkts paredz, ka Komisija apstiprina dalībvalstu iesniegtos KLP stratēģisko plānu grozījumu pieprasījumus. Minētās regulas 119. panta 9. punkts ļauj dalībvalstīm izdarīt un piemērot izmaiņas tajos savu KLP stratēģisko plānu elementos, kuri attiecas uz minētās regulas III sadaļas IV nodaļā minētajām intervencēm. Minētās izmaiņas ir iekļautas nākamajā KLP stratēģisko plānu grozījumu pieprasījumā, kas jāapstiprina Komisijai. Pieredze liecina, ka pat tad, ja grozījumi nemaina KLP stratēģisko plānu stratēģisko ievirzi, tie bieži ietver daudzus tehniskus elementus, kas tās padara sarežģītas un apgrūtinošas dalībvalstīm un izraisa kavēšanos apstiprināšanas procedūrās. Tas kavē KLP stratēģisko plānu savlaicīgu un efektīvu pielāgošanu mainīgajām ekonomiskajām realitātēm un lauksaimnieku un citu labuma guvēju vajadzībām dalībvalstīs un negatīvi ietekmē minēto KLP stratēģisko plānu īstenošanu. Lai vienkāršotu un uzlabotu grozījumu procedūru efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz tiem KLP stratēģisko plānu elementiem, kas nav stratēģiski, Komisijas apstiprinājums būtu jāprasa tikai attiecībā uz KLP stratēģisko plānu stratēģiskiem grozījumiem. Minētajā nolūkā stratēģiskie grozījumi Regulā (ES) 2021/2115 būtu jādefinē kā grozījumi tādos svarīgos KLP stratēģisko plānu elementos, kas būtiski ietekmē minēto plānu stratēģiju un intervences loģiku, tostarp finanšu piešķīrumu pārvietojumi starp ELFLA un ELGF, maksimālie un minimālie finanšu piešķīrumi un izmaiņas mērķrādītājos un finanšu plānos. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izdarīt un piemērot visus pārējos grozījumus savos KLP stratēģiskajos plānos pēc to paziņošanas Komisijai. Minētajiem grozījumiem Komisijas apstiprinājums nav vajadzīgs.

(44)

Lai nodrošinātu KLP stratēģisko plānu saderību ar KLP tiesisko regulējumu, Komisijai vajadzētu būt pilnvarām iebilst pret paziņotajiem grozījumiem, ja tā uzskata, ka minētie grozījumi nav saderīgi ar Regulu (ES) 2021/2115, Regulu (ES) 2021/2116 vai deleģētajiem un īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šīm regulām. Lai lauksaimniekiem un citiem labuma guvējiem nodrošinātu juridisko noteiktību, dalībvalstīm, saņemot Komisijas iebildumu pret paziņoto grozījumu, minētais grozījums nebūtu jāpiemēro un šāds grozījums būtu jāsvītro no Komisijai iesniegtā grozītā KLP stratēģiskā plāna. Izdevumiem, kas saistīti ar šādiem grozījumiem, arī nevajadzētu būt attiecināmiem uz ELGF vai ELFLA iemaksām. Pieredze liecina, ka dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos var paziņot par sarežģītiem un daudzskaitlīgiem grozījumiem. Tādēļ Komisijai vajadzētu būt pietiekami ilgam laikam, lai novērtētu paziņotos grozījumus un vajadzības gadījumā iebilstu pret tiem. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai iesniegt grozījumus, par kuriem Komisija ir izteikusi iebildumus apstiprināšanai kā daļu no stratēģiskā grozījuma pieprasījuma, kas minēts ar šo regulu grozītās Regulas (ES) 2021/2115 119. panta 2. punktā. Tam būtu jānodrošina, ka minētie grozījumi juridiski stājas spēkā tikai tad, ja tie atbilst Regulai (ES) 2021/2115 un Regulai (ES) 2021/2116, kā arī deleģētajiem un īstenošanas aktiem, kas pieņemti, ievērojot minētās regulas.

(45)

Regulas (ES) 2021/2115 119. panta 8. punkta trešajā daļā noteikts, ka ar ELGF saistīto KLP stratēģisko plānu grozījumi stājas spēkā dienā, kas jānosaka dalībvalstīm. Šādai dienai vajadzētu būt vēlākai par dienu, kad Komisija apstiprinājusi grozījuma pieprasījumu. Lai palielinātu dalībvalstu elastību spēkā stāšanās dienu noteikšanā ar ELGF saistītiem KLP stratēģisko plānu stratēģiskajiem grozījumiem un lai palielinātu sinerģiju starp noteikumiem, kas piemērojami ar ELGF saistītiem KLP stratēģisko plānu stratēģiskajiem grozījumiem un ar ELFLA saistītiem KLP stratēģisko plānu grozījumiem, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt KLP stratēģisko plānu stratēģisko grozījumu spēkā stāšanās dienu no dienas, kad Komisijai iesniegts ar šo regulu grozītās Regulas (ES) 2021/2115 119. panta 2. punktā minētais stratēģiskā grozījuma pieprasījums, līdz dienai, kad Komisija apstiprinājusi šādu pieprasījumu.

(46)

Regulas (ES) 2021/2115 120. pants nodrošina, ka KLP stratēģiskie plāni tiek atjaunināti, lai atspoguļotu grozījumus, kas attiecībā uz vidi un klimatu izdarīti minētās regulas XIII pielikumā uzskaitītajos tiesību aktos, kuru mērķu sasniegšanu KLP stratēģiskajiem plāniem vajadzētu veicināt un ar kuriem tiem vajadzētu būt saskaņotiem. Minētajā nolūkā dalībvalstīm jānovērtē, vai to KLP stratēģiskie plāni būtu jāgroza, un vajadzības gadījumā būtu jāiesniedz grozījumu pieprasījums, ja kāds no tiesību aktiem tiek grozīts. Lai KLP stratēģisko plānu īstenošanas beigu posmā izvairītos no nevajadzīgiem administratīviem procesiem, Regulas (ES) 2021/2115 120. pants būtu jāsvītro.

(47)

Regulas (ES) 2021/2115 122. pants būtu jāgroza, lai atspoguļotu ar šo regulu ieviestos minētās regulas 119. panta grozījumus.

(48)

Regulas (ES) 2021/2115 124. panta 4. punkts būtu jāgroza, lai uzraudzības komiteja varētu sniegt atzinumu par visu ar ELGF saistīto grozījumu spēkā stāšanās dienu ar mērķi nodrošināt, ka lauksaimniekiem un labuma guvējiem ir pietiekami daudz laika ierosināto grozījumu ņemšanai vērā.

(49)

Regulas (ES) 2021/2115 134. pantā ir noteiktas prasības par saturu un procedūru, kas piemērojama gada snieguma ziņojumiem, kuri ir Regulas (ES) 2021/2116 54. pantā minētās ikgadējās snieguma noskaidrošanas pamats. Ņemot vērā to, ka ar šo regulu no Regulas (ES) 2021/2116 tiek svītrota ikgadējā snieguma noskaidrošanas procedūra, minētās prasības būtu jāmaina. Šādām izmaiņām būtu jāietver tādas informācijas svītrošana, kas prasīta tikai minētās procedūras vajadzībām, piemēram, informācija par realizētajām (faktiskajām) summām par vienību un pamatojumu, kas dalībvalstīm jāsniedz, ja realizētās summas par vienību pārsniedz atbilstošās plānotās summas par vienību, kuras noteiktas KLP stratēģiskajos plānos.

(50)

Regulas (ES) 2021/2115 134. panta 7. punkts ir jāprecizē, lai stiprinātu saikni starp gada snieguma ziņojumu un minētās regulas 135. pantā minēto snieguma divgadu izskatīšanu attiecībā uz to, ka snieguma divgadu izskatīšanas vajadzībām gada snieguma ziņojumā tiek iekļauti pamatojumi par deficītiem attiecībā pret starpposma mērķrādītājiem.

(51)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 134. panta 13. punktu Komisija var izteikt apsvērumus par pieņemamu gada snieguma ziņojumu viena mēneša laikā pēc tā iesniegšanas. Pieredze liecina, ka gada snieguma ziņojuma pieņemamības novērtējumu, ievērojot minētās regulas 134. panta 3. punktu, un paša iesniegtā gada snieguma ziņojuma visaptverošu novērtējumu nevar veikt paralēli. Tāpēc saskaņā ar minētās regulas 134. panta 3. punktu ir jāgroza diena, no kuras tiek aprēķināts minētās regulas 134. panta 13. punktā minētais apsvērumu nosūtīšanas termiņš, uz dienu, kurā gada snieguma ziņojums kļūst pieņemams.

(52)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 159. pantu Komisijai līdz 2025. gada 31. decembrim ir jāpārskata minētās regulas XIII pielikumā iekļautais tiesību aktu saraksts un attiecīgā gadījumā jāiesniedz leģislatīvo aktu priekšlikumi, lai minētajam pielikumam pievienotu papildu tiesību aktus. Ņemot vērā minētās regulas 120. panta svītrošanu, ar šo regulu būtu jāsvītro arī minētās regulas 159. pants, lai nodrošinātu KLP stratēģisko plānu saskaņotību un izvairītos no tā, ka valstu iestādes, lauksaimnieki un citi labuma guvēji kavē KLP stratēģisko plānu īstenošanu.

(53)

Regulas (ES) 2021/2115 I pielikumā ir noteikti ietekmes rādītāji, rezultātu rādītāji un izlaides rādītāji, ievērojot minētās regulas 7. pantu. Minētās regulas I pielikuma tabula “Ikgadēja snieguma noskaidrošana – IZLAIDE – Intervenču veidi un to izlaides rādītāji” būtu jāaizstāj, lai ieviestu izlaides rādītājus, kas saistīti ar jaunieviesto intervences veidu un grozītajiem intervenču veidiem, un lai ņemtu vērā to, ka ar šo regulu ir svītrota ikgadējā snieguma noskaidrošana, kas paredzēta Regulas (ES) 2021/2116 54. pantā.

(54)

Regulas (ES) 2021/2115 II pielikumā ir uzskaitīti attiecīgie PTO Nolīguma par lauksaimniecību 2. pielikuma punkti par katru minētās regulas intervences veidu. Tāpēc jaunieviestais intervences veids saistībā ar krīzes maksājumiem, kas lauksaimniekiem izmaksājami pēc dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem vai katastrofāliem notikumiem, būtu jāiekļauj II pielikumā.

(55)

Regulas (ES) 2021/2115 III pielikumā uzskaitītā LLVS 1. standarta mērķis ir uzturēt ilggadīgos zālājus, lai saglabātu oglekļa uzkrājumu, pamatojoties uz ilggadīgo zālāju platības un lauksaimniecības platības attiecību valsts, reģionālā, apakšreģionālā, saimniecību grupas vai saimniecības līmenī salīdzinājumā ar 2018. atsauces gadu, ar maksimālo samazinājumu par 5 % salīdzinājumā ar atsauces gadu. Strukturālas izmaiņas saimniecībās, kas varētu notikt 2023.–2027. gada plānošanas periodā, jo īpaši lopkopības nozarē, varētu papildināt ar straujām izmaiņām zemes izmantojumā saimniecību līmenī, jo īpaši, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi uz barības un lopbarības pieejamību. Šādas strukturālas izmaiņas tomēr pieejamajos datos varētu parādīties tikai ar kavēšanos. Šāda saimniecību strukturālo izmaiņu attīstība varētu izraisīt ilggadīgo zālāju ikgadējā īpatsvara atšķirības salīdzinājumā ar 2018. atsauces gadu. Ņemot vērā šīs atšķirības un lai atvieglotu LLVS 1. standarta īstenošanu, ilggadīgo zālāju īpatsvara samazinājuma maksimālā procentuālā daļa salīdzinājumā ar 2018. atsauces gadu būtu jāpalielina līdz 10 %, lai dalībvalstis varētu ņemt vērā norises 2023.–2027. gada plānošanas periodā un saimniecību vajadzības, jo īpaši lopkopības nozarē.

(56)

Regulas (ES) 2021/2115 III pielikumā uzskaitītā LLVS 4. standarta mērķis ir aizsargāt upes pret piesārņojumu un noteci, izveidojot buferjoslas gar ūdenstecēm. Pieredze liecina, ka šā LLVS standarta vajadzībām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai ūdensteces definīciju saskaņot ar ūdensteces definīciju, ko dalībvalstis noteikušas valsts tiesību aktos, tostarp valsts tiesību aktos, ar kuriem īsteno Savienības tiesību aktus, kas ir daļa no minētās regulas III pielikumā uzskaitītajām TANPP. Tomēr ūdensteces definīcijai, ko dalībvalstis izmanto LLVS 4. standarta vajadzībām, būtu jāatbilst minētā LLVS standarta galvenajam mērķim, jo īpaši mērķim samazināt risku, ka no minētā LLVS standarta darbības jomas tiek izslēgtas mazākas ūdensteces, kas varētu radīt piesārņojumu lejtecē.

(57)

Regulas (ES) 2021/2116 21. panta 1. punkts, kurā izklāstīti noteikumi par mēneša maksājumiem, un 32. panta 8. punkts, kurā izklāstīti noteikumi par starpposma maksājumiem, būtu jāgroza, lai ņemtu vērā to, ka ar šo regulu tiek svītrota minētās regulas 54. pantā paredzētā ikgadējā snieguma noskaidrošana. Turklāt būtu jāgroza arī Regulas (ES) 2021/2116 21. panta 2. punkts, lai nodrošinātu, ka pēc grozījumiem, kas ar šo regulu ieviesti Regulas (ES) 2021/2115 86. panta 2. punktā un 119. panta 8. punktā, izdevumi, kuri kļūst attiecināmi uz ELGF iemaksu no spēkā stāšanās dienas, kas ir pirms grozījuma apstiprināšanas Komisijā, bet pēc tam, kad Komisijai iesniegts grozījuma pieprasījums, tiek deklarēti Komisijai tikai pēc tam, kad Komisija grozījumu ir apstiprinājusi saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 119. panta 10. punktu. Minētajā nolūkā vajadzētu būt iespējai deklarēt izdevumus, kurus nevar deklarēt attiecīgajā mēnesī sakarā ar to, ka grozījums vēl nav apstiprināts, tā paša finanšu gada turpmākajos mēnešos vai, vēlākais, attiecīgā finanšu gada pārskatos, kas jānosūta Komisijai līdz tā gada 15. februārim, kas seko attiecīgajam finanšu gadam. Nosakot grozījuma spēkā stāšanās dienu un lai nodrošinātu, ka visus tos no grozījuma izrietošos izdevumus, kuri jau izmaksāti labuma guvējiem, joprojām var deklarēt attiecīgajā finanšu gadā, dalībvalstīm būtu jāņem vērā Regulas (ES) 2021/2115 119. pantā noteiktie apstiprināšanas procedūras termiņi.

(58)

Regulas (ES) 2021/2116 40. pants par maksājumu apturēšanu saistībā ar ikgadējo snieguma noskaidrošanu ir jāgroza, lai ņemtu vērā to, ka ar šo regulu tiek svītrota minētās regulas 54. pantā paredzētā ikgadējā snieguma noskaidrošana.

(59)

Regulas (ES) 2021/2116 44. panta 2. punktā noteikts, ka tiešo maksājumu intervencēm un Regulas (ES) Nr. 228/2013 IV nodaļā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 229/2013 (13) IV nodaļā minētajiem pasākumiem dalībvalstis var izmaksāt avansus līdz 50 % apmērā un Regulā (ES) 2021/2115 paredzētajām platībatkarīgajām un dzīvniekatkarīgajām lauku attīstības intervencēm – līdz 75 % apmērā. Regulas (ES) 2021/2116 44. panta 6. punktā ir noteikts, ka pēc dalībvalsts lūguma ārkārtas apstākļos Komisijai attiecīgā gadījumā jāpieņem īstenošanas akti, ar ko atkāpjas no minētās regulas 44. panta 2. punkta, bet tikai tādā apmērā un uz tādu laiku, kāds noteikti vajadzīgs. Par katru gadu pašreizējā plānošanas periodā, t. i., 2023., 2024. un 2025. gadu, dalībvalstis ir pieprasījušas atkāpes no Regulas (ES) 2021/2116 44. panta 2. punkta, lai varētu piemērot augstāku avansa maksājumu likmi. Minēto atkāpju iemesli ir bijuši dažādi, tostarp militārs konflikts Eiropā un Tuvajos Austrumos, nelabvēlīgi laikapstākļi un ārkārtēji klimatiskie apstākļi, kā arī neparedzēts resursu cenu un inflācijas pieaugums lauksaimniekiem apvienojumā ar salīdzinoši zemām lauksaimniecības preču cenām. Tā kā ir maz ticams, ka minētie papildu noslogojumi 2026. vai 2027. gadā tiks novērsti, vienkāršošanas labad ir lietderīgi pastāvīgi mainīt avansa maksājumu maksimālās likmes Regulā (ES) 2021/2116, lai lielāko likmi varētu izmaksāt pašreizējā plānošanas perioda atlikušajā daļā.

(60)

Regulas (ES) 2021/2116 53. pantā noteikts, ka Komisijai, pamatojoties uz 9. panta 3. punkta pirmās daļas a) un d) apakšpunktā minēto informāciju, ir jāpieņem īstenošanas akti, kuros ir lēmums par akreditēto maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu attiecībā uz minētās regulas 5. panta 2. punktā un 6. pantā minētajiem izdevumiem. Regulas (ES) 2021/2116 53. pants būtu jāgroza, lai ņemtu vērā to, ka ar šo regulu tiek svītrota Regulas (ES) 2021/2116 54. pantā paredzētā ikgadējā snieguma noskaidrošana.

(61)

Regulas (ES) 2021/2116 54. pantā noteikts: ja izdevumiem, kuri minēti minētās regulas 5. panta 2. punktā un 6. pantā un atbilst Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļā minētajām intervencēm, gada snieguma ziņojumā, kas minēts Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 3. punktā un 10. pantā un Regulas (ES) 2021/2115 134. pantā, nav uzrādīta atbilstoša izlaide, Komisija pirms tā gada 15. oktobra, kas seko attiecīgajam budžeta gadam, pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka summas, par kādām jāsamazina Savienības finansējums. Pieredze, kas gūta ikgadējās snieguma noskaidrošanas pirmajā gadā un sagatavojot procedūras otro gadu, liecina, ka dalībvalstīm ir jāiztur nesamērīgs administratīvais slogs, sagatavojot un sniedzot informāciju, kas vajadzīga gada snieguma ziņojumam, kā arī ikgadējās snieguma noskaidrošanas laikā. Lai mazinātu administratīvo slogu dalībvalstīm, Regulas (ES) 2021/2116 54. pantā paredzētā ikgadējā snieguma noskaidrošana būtu jāsvītro. Uz minētās regulas 37. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā noteikto prasību, ka maksājumu aģentūru veiktie izdevumi jāsaskaņo ar atbilstošu izlaidi, attiecas minētās regulas 55. pantā minētā atbilstības procedūra.

(62)

Prasību, ka izdevumi ir jāveic saskaņā ar piemērojamajām pārvaldības sistēmām, kas noteiktas Regulas (ES) 2021/2116 37. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā, kontrolē maksājumu aģentūras, un pēc tam katru gadu verificē sertifikācijas struktūras un Komisija, izskatot sertifikācijas struktūras atzinumus un ziņojumus un veicot turpmākus pasākumus saistībā ar konstatējumiem, kā arī minētās regulas 55. pantā minēto atbilstības procedūru laikā. Minētās procedūras nodrošina nepieciešamo pārliecību, ka izlaides ir realizētas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Kopā ar Regulas (ES) 2021/2115 135. pantā minēto snieguma divgadu izskatīšanu minētās procedūras arī nodrošina, ka dalībvalstis sasniedz minētās regulas 109. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos starpposma mērķrādītājus un mērķrādītājus, ko tās noteikušas kā daļu no savām snieguma sistēmām KLP stratēģiskajos plānos. Tāpēc Regulas (ES) 2021/2116 54. pants būtu jāsvītro.

(63)

Ja struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus, pierāda kumulatīvo nosacījumu kopuma izpildi, pārkāpumu un finanšu korekciju kontekstā ir jāpanāk turpmāka tādu KLP finanšu instrumentu un citu politikas jomu finanšu instrumentu saskaņošana, uz kuriem attiecas dalītā pārvaldība. Tāpēc, lai nodrošinātu atbilstību Regulas (ES) 2021/1060 103. panta 6. punktam, būtu jāgroza Regulas (ES) 2021/2116 57. pants.

(64)

Lauksaimnieki ir vairākkārt sūdzējušies par spiedienu, ko rada nepieciešamība veikt vairākas pārbaudes visa gada garumā. Dalībvalstīm jau tagad ir iespēja apvienot vairākas pārbaudes vienā apmeklējumā uz vietas. Lai samazinātu apmeklējumu uz vietas skaitu katrā saimniecībā un tādējādi mazinātu administratīvo slogu labuma guvējiem, ja iespējams, dalībvalstīm nebūtu jāatlasa labuma guvējs, kas attiecīgajā gadā jau ir atlasīts pārbaudei uz vietas, izņemot gadījumus, kad apstākļu dēļ ir nepieciešama turpmāka pārbaude, lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu aizsardzību. Turklāt minētajam samazinājumam nevajadzētu pazemināt pārbaužu līmeni. Tāpēc Regulas (ES) 2021/2116 60. panta 1. punkts būtu attiecīgi jāgroza.

(65)

Regulas (ES) 2021/2116 67. panta 1. punkts būtu jāgroza, lai svītrotu atsauci uz minētās regulas 54. pantā minēto ikgadējo snieguma noskaidrošanu.

(66)

Gūtā pieredze liecina, ka lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmas (ZNIS), ģeotelpisko pieteikumu sistēmas (ĢPS) un platību uzraudzības sistēmas (PUS) kvalitātes novērtējumi būtu jāapvieno. Tā kā minētās sistēmas ir cieši saistītas, ir sarežģīti novērtēt vienas sistēmas kvalitāti, neņemot vērā ietekmi uz pārējām sistēmām. Turklāt, apvienojot minēto sistēmu kvalitātes novērtējumus, dalībvalstu pārvaldes iestādēm samazinātos darba slodze, kas saistīta ar inspekcijas procedūrām un ziņošanas pienākumiem. Turklāt vajadzības gadījumā dalībvalstīm varētu ierosināt vienu korektīvo pasākumu, kas aptvertu minētās trīs sistēmas, tādējādi palielinot to efektivitāti. Tāpēc Regulā (ES) 2021/2116 būtu jāiekļauj jauns pants, un attiecīgās atsauces būtu attiecīgi jāgroza.

(67)

Pamatojoties uz pirmajiem īstenošanas gadiem, šķiet lieki uz vietas pārbaudīt intervences pasākumus, ko uzrauga Copernicus Sentinels satelītdati vai citi vismaz līdzvērtīgas vērtības dati, tādējādi radot nepamatotu slogu dalībvalstīm un lauksaimniekiem. Tāpēc saistībā ar minētajiem attiecināmības nosacījumiem dalībvalstīm nevajadzētu būt pienākumam veikt pārbaudes uz vietas, tostarp tās, kas veiktas attālināti, izmantojot tehnoloģiju. Minētajā nolūkā Regulas (ES) 2021/2116 72. pants būtu attiecīgi jāgroza.

(68)

Pieredze, kas gūta ar nosacījumu sistēmu saistītās kontroles sistēmas piemērošanā, tostarp izmantojot atbilstības procedūras, liecina, ka daži nosacījumi ir nevajadzīgi stingri un rada nepamatotu slogu dalībvalstīm, ne vienmēr uzlabojot Savienības līdzekļu aizsardzību. Lai racionalizētu kontroles sistēmu un samazinātu administratīvo slogu, vienlaikus saglabājot tās efektivitāti, pārbaudot atbilstību nosacījumu sistēmas prasībām, dalībvalstīm būtu jāpiešķir lielāka elastība savu kontroles sistēmu izstrādē. Minētajā nolūkā būtu jāsvītro prasība katru gadu pārskatīt kontroles sistēmu un riska analīzē vērā ņemamie faktori būtu jāatstāj dalībvalstu ziņā.

(69)

Ar Regulu (ES) 2024/1468 tika grozīts Regulas (ES) 2021/2116 83. un 84. pants, lai mazinātu slogu mazajiem lauksaimniekiem un valsts pārvaldes iestādēm attiecībā uz kontrolēm un sodiem, kas saistīti ar nosacījumu sistēmu. Konkrētāk, grozījums atbrīvo lauksaimniekus, kuru saimniecības maksimālais lielums nepārsniedz 10 hektārus lauksaimniecības zemes, kas deklarēta saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 69. panta 1. punktu, no nosacījumu izpildes kontroles un no administratīvo sodu piemērošanas par nosacījumu sistēmas prasību neievērošanu. Tomēr ģeotelpiskais pieteikums, kas minēts Regulas (ES) 2021/2116 69. panta 1. punktā, ietver platības, kas nav lauksaimniecības platības, un pastāv tehniski ierobežojumi lauksaimniecības platību aprēķināšanai, jo atsevišķus elementus un ainavas iezīmes varētu neiekļaut mērījumos vai laika gaitā tie varētu mainīties. Tāpēc atbrīvojumu pamatā vajadzētu būt platībai, par kuru ir tiesības saņemt maksājumus, un atbalstam, kas attiecas uz nosacījumu sistēmu.

(70)

Turklāt mazie labuma guvēji, kas nav lauksaimnieki, piemēram, zemes apsaimniekotāji, nevar izmantot atbrīvojumus no kontrolēm un sodiem, kas saistīti ar nosacījumu sistēmu. Tomēr administratīvais slogs, kas saistīts ar minēto nosacījumu sistēmas prasību izpildes kontroli un sodu piemērošanu, kuru nosaka Regula (ES) 2021/2116, minētajiem labuma guvējiem varētu būt nesamērīgi liels. Līdzīgi, tā kā minēto labuma guvēju apsaimniekotā platība ir ierobežota un viņiem noteiktie sodi kopumā ir mazi, šādu sodu piemērošana varētu uzlikt nesamērīgu slogu arī dalībvalstu pārvaldes iestādēm. Tāpēc mazie labuma guvēji, kas nav lauksaimnieki, arī būtu jāatbrīvo no kontrolēm, kas saistītas ar nosacījumu sistēmu, un no to administratīvo sodu piemērošanas, kas saistīti ar nosacījumu sistēmas prasībām. Tomēr ir svarīgi, lai KLP, izmantojot nosacījumu sistēmas prasības, arī turpmāk veicinātu Regulas (ES) 2021/2115 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā izklāstīto vides mērķu sasniegšanu un nodrošinātu minēto prasību stabilitāti kā kopīgu pamatu dalībvalstīm un labuma guvējiem. Tāpēc nosacījumu sistēmas prasības būtu jāturpina piemērot visiem Regulas (ES) 2021/2116 83. panta 1. punktā uzskaitītajiem labuma guvējiem.

(71)

Administratīvais slogs, kas saistīts ar Regulā (ES) 2021/2116 paredzētajām LLVS 7. standarta prasību kontrolēm, mazākiem lauksaimniekiem un valstu pārvaldes iestādēm var būt nesamērīgi liels. Tāpēc attiecībā uz LLVS 7. standartu būtu jāatvieglo ar Regulā (ES) 2021/2116 paredzētajām kontrolēm saistītais slogs mazākiem lauksaimniekiem un valstu pārvaldes iestādēm. Lauksaimnieki, kuru saimniecības maksimālais lielums nepārsniedz 30 hektārus deklarētās lauksaimniecības zemes, būtu jāatbrīvo no pārbaudēm attiecībā uz LLVS 7. standarta prasībām.

(72)

Tā kā lauksaimniecības platība saskaņā ar LLVS 7. standarta prasībām, ko pārvalda mazāki lauksaimnieki, ir ierobežota un sodu piemērošana varētu radīt nesamērīgu slogu dalībvalstu pārvaldes iestādēm, mazākie lauksaimnieki, kas atbrīvoti no nosacījumu sistēmas kontroles attiecībā uz LLVS 7. standartu, būtu arī jāatbrīvo no administratīvo sodu piemērošanas par neatbilstību LLVS 7. standarta prasībām.

(73)

Regulas (ES) 2021/2116 102. un 103. pants, ar ko nosaka noteikumus par deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaru deleģēšanu un komiteju procedūru, kas piemērojama īstenošanas aktiem, būtu jāgroza, lai ņemtu vērā ar šo regulu ieviestos grozījumus citos Regulas (ES) 2021/2116 noteikumos, jo īpaši tās 54. panta svītrošanu.

(74)

Lai nodrošinātu saskaņotību starp dažādajiem Regulas (ES) 2021/2116 noteikumiem, minētā regula būtu jāgroza, lai svītrotu atsauces uz ikgadējo snieguma noskaidrošanas procedūru, jo īpaši atsauces uz minētās regulas 54. pantu.

(75)

Tāpēc Regulas (ES) 2021/2115 un (ES) 2021/2116 būtu attiecīgi jāgroza.

(76)

Saistībā ar Regulas (ES) 2021/2115 119. panta grozījumiem, kas ieviesti ar šo regulu, būtu jāparedz pārejas noteikumi, lai nodrošinātu, ka KLP stratēģisko plānu grozījumu pieprasījumi un paziņojumi par izmaiņām, ko dalībvalstis iesniegušas Komisijai pirms šīs regulas stāšanās spēkā, tiek apstiprināti, izmantojot procedūras, kas bija piemērojamas minēto grozījumu pieprasījumu vai paziņojumu iesniegšanas brīdī.

(77)

Lai ņemtu vērā to, ka ar šo regulu tiek svītrota Regulas (ES) 2021/2116 54. pantā paredzētā ikgadējā snieguma noskaidrošana, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/127 (14) attiecīgu grozīšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanas, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanas tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (15). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(78)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, ņemot vērā Regulas (ES) 2021/2116 54. pantā paredzētās ikgadējās snieguma noskaidrošanas svītrošanu, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecīgi grozīt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/128 (16). Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (17).

(79)

Lai nodrošinātu ar šo regulu ieviesto pasākumu raitu īstenošanu un panāktu vajadzīgo saskaņotības pakāpi starp administratīvā sloga samazināšanu dalībvalstu iestādēm, kas iesaistītas gada snieguma ziņojuma par 2025. lauksaimniecības finanšu gadu sagatavošanā, no vienas puses, un snieguma ikgadējās noskaidrošanas svītrošanu no 2025. finanšu gada, no otras puses, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Attiecīgie noteikumi par gada snieguma ziņojumu un snieguma noskaidrošanu būtu jāpiemēro attiecībā uz 2025. lauksaimniecības finanšu gadu un visiem turpmākajiem gadiem, un tiem nevajadzētu ietekmēt iepriekšējos gadus.

(80)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, ievērojot saikni starp šo regulu un citiem KLP instrumentiem, kā arī Savienības finansējuma daudzgadu garantiju, un to, kā šī regula ir cieši saistīta ar Savienības galveno prioritāšu sasniegšanu, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(81)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (18) 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2025. gada 10. jūlijā sniedzis atzinumu.

1)

regulas 4. panta 3. punkta c) apakšpunkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“ “ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības” (kopā saukti par “ilggadīgajiem zālājiem”) ir zeme, kuru izmanto dabiskai zāles vai citu lopbarības zālaugu audzēšanai (pašsējā) vai kultivējot (iesējot) un kura piecus gadus vai ilgāk, vai, ja dalībvalstis tā nolemj, septiņus gadus vai ilgāk nav iekļauta saimniecības augmaiņas sistēmā un kura, ja dalībvalstis tā nolemj, piecus gadus vai ilgāk, vai septiņus gadus vai ilgāk nav aparta vai apstrādāta vai nav atkal apsēta ar cita veida stiebrzāli vai citiem lopbarības zālaugiem; tur var augt arī citi augi, piemēram, krūmi vai koki, kurus var noganīt, un, ja dalībvalstis tā nolemj, tādas citas sugas kā krūmi vai koki, kas ražo lopbarību, ar noteikumu, ka pārsvaru saglabā stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi.

Dalībvalstis var nolemt, ka zeme, kas 2026. gada 1. janvārī klasificēta kā aramzeme, joprojām ir klasificēta kā aramzeme un netiek pārklasificēta kā ilggadīgie zālāji pat tad, ja pirmajā daļā minētais periods ir beidzies un zeme nav aparta vai apstrādāta vai nav atkal apsēta ar cita veida stiebrzāli vai citiem lopbarības zālaugiem.”

2)

regulas 10. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Jo īpaši ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts, ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts, ienākumu papildatbalsts gados jauniem lauksaimniekiem un klimata, vides un dzīvnieku labturības shēmas attiecīgajām intervencēm un krīzes maksājumi, kas lauksaimniekiem izmaksājami pēc dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem vai katastrofāliem notikumiem, kvalificējas saskaņā ar PTO Lauksaimniecības nolīguma 2. pielikuma punktu kritērijiem, kas uzskaitīti šīs regulas II pielikumā. Citām intervencēm indikatīvi ir tie PTO Lauksaimniecības nolīguma 2. pielikuma punkti, kas uzskaitīti šīs regulas II pielikumā, un minētās intervences savukārt var atbilst šīs regulas II pielikumā neuzskaitītajam PTO Lauksaimniecības nolīguma 2. pielikuma punktam, ja tas ir precizēts un izskaidrots KLP stratēģiskajā plānā.”

3)

regulas 11. pantu groza šādi:

4)

regulas 12. pantā iekļauj šādu punktu:

5)

regulas 13. pantu groza šādi:

6)

regulas 19. pantu aizstāj ar šādu:

7)

regulas 28. pantu aizstāj ar šādu:

8)

regulas 31. pantu groza šādi:

9)

regulas 48. pantu aizstāj ar šādu:

10)

regulas 49. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Šīs regulas 42. panta a) punktā minētajā augļu un dārzeņu nozarē dalībvalstis tiecas sasniegt vienu vai vairākus no 46. pantā izklāstītajiem mērķiem. Regulas 46. panta d) līdz i) un k) punktā izklāstītie mērķi attiecas uz produktiem gan svaigā, gan pārstrādātā veidā, savukārt citos minētā panta punktos izklāstītie mērķi attiecas tikai uz svaigiem produktiem.”

11)

regulas 52. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Ja darbības programma ietver vienu vai vairākas intervences, kuras saistītas ar kādu no 46. panta d), e), f), h), i) vai j) punktā minētajiem mērķiem, minētos ierobežojumus var palielināt par 0,5 procentpunktiem, ar noteikumu, ka summu, kas pārsniedz šā punkta pirmajā daļā noteikto attiecīgo procentuālo daļu, izmanto vienīgi, lai finansētu izdevumus, kuri rodas šo intervenču īstenošanas rezultātā. Ražotāju organizāciju apvienību, tostarp transnacionālu ražotāju organizāciju apvienību, gadījumā apvienība minētās intervences var īstenot savu locekļu vārdā.”

12)

regulas 69. pantu groza šādi:

13)

regulas 70. pantu groza šādi:

14)

regulas 72. panta 5. punktam pievieno šādu daļu:

“Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, dalībvalstis var nolemt aprēķinā iekļaut papildu izmaksas un negūtos ienākumus saistībā ar traucēkļiem, kuri izriet no atbilstības LLVS 2. standartam, kas noteikts saskaņā ar šīs sadaļas I nodaļas 2. iedaļu.”

15)

regulas 73. pantu groza šādi:

16)

regulas 75. pantu groza šādi:

17)

regulas 76. panta 5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis nodrošina, ka ar atbalstu sedz vienīgi tādus zaudējumus, kuri pārsniedz sliekšņvērtību, proti, vismaz 20 % no lauksaimnieka gada vidējās produkcijas vai ienākumiem iepriekšējo triju gadu laikposmā vai no trīsgadu vidējās vērtības iepriekšējo piecu gadu laikposmā, no kura izslēgti augstākā un zemākā rādītāja gadi. Nozaru ražošanas riska pārvaldības instrumenti aprēķina zaudējumus saimniecības līmenī, saimniecības darbības līmenī attiecīgajā nozarē vai saistībā ar konkrēto apdrošināto platību.

Ja pirmajā daļā minētās aprēķina metodes nav piemērotas, dalībvalstis var novērtēt zaudējumus, pamatojoties uz lauksaimnieka gada vidējo produkciju vai ienākumiem laikposmā, kurš nepārsniedz astoņus gadus un no kura izslēgti augstākā un zemākā rādītāja gadi.

Lai aprēķinātu gados jaunu lauksaimnieku un lauksaimniecības nozares jaunpienācēju zaudējumus, dalībvalstis var piemērot citu piemērotu novērtēšanas metodi.”

18)

regulas 77. panta 8. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

;

19)

regulas III sadaļas IV nodaļas 1. iedaļā pievieno šādu pantu:

(*2)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1882 (2018. gada 3. decembris) par dažu slimību profilakses un kontroles noteikumu piemērošanu attiecībā uz sarakstā norādīto slimību kategorijām un ar ko izveido sarakstu ar sugām un sugu grupām, kas rada sarakstā norādīto slimību ievērojamu izplatības risku (OV L 308, 4.12.2018., 21. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2018/1882/oj).”;"

20)

regulas 79. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Pēc apspriešanās ar 124. pantā minēto uzraudzības komiteju (“uzraudzības komiteja”) valsts vadošā iestāde, attiecīgā gadījumā reģionālās vadošās iestādes vai izraudzītās starpniekstruktūras nosaka intervenču atlases kritērijus šādiem intervenču veidiem: investīcijas, gados jaunu lauksaimnieku un jaunpienācēju, un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana, un mazo lauku saimniecību darījumdarbības attīstība, sadarbība, zināšanu apmaiņa un informācijas izplatīšana. Minēto atlases kritēriju mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret pieteikuma iesniedzējiem, finanšu resursu labāku izmantošanu un atbalsta orientēšanu uz intervences mērķi.”

21)

regulas 80. pantu groza šādi:

22)

regulas 81. pantu groza šādi:

23)

regulas 83. panta 2. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

;

24)

regulas 86. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

25)

iekļauj šādu pantu:

26)

regulas 103. pantam pievieno šādu punktu:

27)

regulas 111. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Pirmās daļas e) apakšpunktu nepiemēro intervencēm, kuras pieder pie 55. panta 1. punkta a) un c) līdz g) apakšpunktā minētajiem intervenču veidiem biškopības nozarē, 58. panta 1. punkta h) līdz k) apakšpunktā minētajiem intervenču veidiem vīna nozarē, ar kvalitātes shēmām saistītiem informēšanas un veicināšanas pasākumiem, kuri pieder pie 77. pantā minētajiem sadarbības intervenču veidiem, un intervencēm, kuras pieder pie 78.a pantā minētajām lauksaimniekiem izmaksājamo krīzes maksājumu intervencēm, kas izmaksājami pēc dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem vai katastrofāliem notikumiem.”

28)

regulas 119. pantu aizstāj ar šādu:

29)

regulas 120. pantu svītro;

30)

regulas 122. panta a) punktu aizstāj ar šādu:

;

31)

regulas 124. panta 4. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

;

32)

regulas 134. pantu groza šādi:

33)

regulas 155. panta 3. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“Izdevumi, kas izriet no juridiskām saistībām pret labuma guvējiem atbilstoši daudzgadu pasākumiem, kuri minēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 22., 28., 29., 33. un 34. pantā, vai atbilstoši minētās regulas 31. pantā minētajam pasākumam, var būt attiecināmi ELFLA ieguldījuma saņemšanai KLP stratēģiskā plāna laikposmā, ja ievēroti šādi nosacījumi:”

34)

regulas 159. pantu svītro;

35)

regulas I, II un III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

36)

šīs regulas II pielikumā izklāstīto tekstu pievieno kā XV pielikumu.

1)

regulas 9. panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

;

2)

regulas 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

;

3)

regulas 12. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

;

4)

regulas 21. pantu groza šādi:

5)

regulas 32. panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

6)

regulas 40. pantu groza šādi:

7)

regulas 44. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Neatkarīgi no pirmās daļas dalībvalstis var:

8)

regulas 45. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

;

9)

regulas 53. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Minētie īstenošanas akti aptver iesniegto gada pārskatu pilnīgumu, pareizumu un ticamību un neskar vēlāk saskaņā ar 55. pantu pieņemto īstenošanas aktu saturu.”

10)

regulas 54. pantu svītro;

11)

regulas 57. pantam pievieno šādu punktu:

12)

regulas 60. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Ja labuma guvējs ir atlasīts pārbaudei uz vietas attiecībā uz atbalsta pieteikumu, maksājuma pieprasījumu vai, ievērojot 83. pantu, nosacījumu sistēmas noteikumu izpildi, dalībvalstis, ciktāl iespējams un ņemot vērā saistītos riskus, minēto labuma guvēju neatlasa turpmākai pārbaudei un kontrolizlasei par attiecīgo gadu, izņemot gadījumus, kad attiecīgo apstākļu dēļ ir nepieciešama turpmāka pārbaude, lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu efektīvu aizsardzību. Šis noteikums pārbaužu līmeni nepazemina.”

13)

regulas 67. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis reģistrē un glabā visus datus un dokumentus par ikgadējām izlaidēm, kas uzrādītas saistībā ar paziņoto progresu, kurš panākts KLP stratēģiskajā plānā izvirzīto un saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 128. pantu uzraudzīto mērķrādītāju sasniegšanā.”

14)

regulas 68. panta 3. punktu svītro;

15)

regulas 69. pantu groza šādi:

16)

regulas 70. panta 2. punktu svītro;

17)

regulā iekļauj šādu pantu:

18)

regulas 72. pantu aizstāj ar šādu:

19)

regulas 74. panta a) punktu aizstāj ar šādu:

;

20)

regulas 75. pantu aizstāj ar šādu:

21)

regulas 83. pantu groza šādi:

22)

regulas 84. pantu groza šādi:

23)

regulas 102. pantu groza šādi:

24)

regulas 103. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Šīs regulas 11., 12., 17., 18., 23., 26., 32., 39. līdz 44., 47., 51. līdz 53., 55., 58., 59., 60., 64., 75., 82., 92., 95. un 100. panta nolūkos attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiešo maksājumu intervencēm, intervencēm konkrētās nozarēs, lauku attīstības intervencēm un tirgu kopīgo organizāciju, Komisijai attiecīgi palīdz Lauksaimniecības fondu komiteja, Kopējās lauksaimniecības politikas komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) 2021/2115, un Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013.”