<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2025-01-202501C123202107660-00-TRA-DOC-LV-CONCL-C-0766-21-202312712-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="5/05/2025 12:08:55" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="CNC" name="TypeDoc"/>
    <meta content="uWCfmLR5UUbzp3hofK+HYirIfNNdx28tZq2z5XFuMkHvu051UlnldPbIiBeiAgTxmzqeF8f8TvhheUBstgYT+BjDrhRIKMjfRkiTJTc0YZIxHZmKspyQvVMHNzVL0no+4JIA28nu05bChMlvys1hxtTvapoRsjoFhdCYgzYUJZk=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="vasutil" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="0766" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2021" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="vasutil" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="CNC_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 05-01-24 11:42:13" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="07588fb39520469ea6095494ea6cebd2" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0766" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="PV" name="NatureAff"/>
    <meta content="PV" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId25" style="first"/>
      <div id="rId21" style="even">N. Emiliou secinājumi – Lieta C‑766/21 P</div>
      <div id="rId22" style="default">Parlaments/Axa Assurances Luxembourg u.c.</div>
    </div>
    <p class="C36Centre" id="para-1" title="page-1">
      ĢENERĀLADVOKĀTA NIKOLASA EMILIU [NICHOLAS EMILIOU]
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-2" title="page-1">
      SECINĀJUMI,
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-3" title="page-1">
      sniegti 2024. gada 18. janvārī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">1</a>
</span>)
      
    </p>
    <p class="C38Centregrasgrandespacement" id="para-4" title="page-1">
      Lieta C‑766/21 P
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-5" title="page-1">
      Eiropas Parlaments
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-6" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-7" title="page-1">
      AXA Assurances Luxembourg SA,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-8" title="page-1">
      Bâloise Assurances Luxembourg SA,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-9" title="page-1">
      Luksemburgaeoise SA,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-10" title="page-1">
      Nationale‑Nederlanden Schadeverzekering Maatschappij NV
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-11" title="page-1">
      Apelācija – LESD 272. pants – Eiropas Savienības noslēgtā līgumā ietverta šķīrējklauzula – Vispārējās tiesas Reglamenta 123. pants – Atbildētājs, kas nav atbildējis uz prasības pieteikumu – Aizmugurisks spriedums – Protests par aizmugurisku spriedumu – Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. pants – Tiesas Reglamenta 172. un 176. pants – Atbildes raksts uz apelācijas sūdzību – Pretapelācijas sūdzība – Kļūda interpretācijā – Nepietiekams un pretrunīgs pamatojums
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-12" title="page-2">
      
        <br/>
      
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-13" title="page-4">
      
        <br/>
      
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">I.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievads</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Dokumenti, kas reglamentē tiesvedības kārtību Savienības tiesās, ir līdzīgi dzelzceļa sistēmai. Katrs sliežu ceļš līdzinās procesuālajam maršrutam, savukārt vilcieni, kas kursē pa šiem sliežu ceļiem, simbolizē lietas, kas tiek iesniegtas šajā tiesu iestādē. Lietas virzības gaitā procesuālie noteikumi kalpo kā dzelzceļa signalizācija, nodrošinot, ka lieta tiek virzīta pa pareizo ceļu uz tās galamērķi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr tiesvedībā – tāpat kā braucienā ar vilcienu – var notikt pavērsieni. Apelācijas sūdzības, pretapelācijas sūdzības un citi mehānismi var izraisīt lietas virzības virziena maiņu, dodot iespēju alternatīvam ceļam uz galamērķi, vienlaikus ievērojot spēkā esošos procesuālos noteikumus. Šajā ziņā, kā vilciens paļaujas uz vienmērīgi funkcionējošu dzelzceļa tīklu, tā tiesvedības lietu taisnīgs un pienācīgs iznākums ir atkarīgs no precīzi definētiem procesuālajiem noteikumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā runa ir par tādiem apsvērumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Parlaments ar savu apelācijas sūdzību lūdz Tiesu daļēji atcelt Vispārējās tiesas spriedumu Parlaments/Axa Assurances Luxembourg u.c.,  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">2</a>
</span>) ar kuru minētā tiesa noraidīja – lielākajā daļā – tā prasību atlīdzināt izmaksas, kas radušās sakarā ar 2016. gada maijā ūdens nodarītajiem bojājumiem tā Konrad Adenauer ēkai (turpmāk tekstā – “KAD”) Luksemburgas pilsētā (Luksemburga).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vienlaikus šī lieta attiecas uz pretapelācijas sūdzību, ko iesniegusi Nationale‑Nederlanden Schadeverzekering Maatschappij NV (turpmāk tekstā – “NN”), kas bija viena no atbildētājām pirmajā instancē, lūdzot atcelt pārsūdzēto spriedumu (citas tā daļas), ciktāl Vispārējā tiesa tai aizmuguriski piesprieda atlīdzināt Parlamentam daļu no prasītajiem izdevumiem, kā arī likumiskos nokavējuma procentus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc Tiesas lūguma šajos secinājumos galvenā uzmanība tiks pievērsta NN iesniegtajai pretapelācijas sūdzībai. Tomēr šīs lietas apstākļi sniedz Tiesai iespēju sniegt lielāku skaidrību par konkrētām aizmuguriskas tiesvedības iezīmēm, un tas šajā lietā ir vēl jo svarīgāk, jo Vispārējā tiesa, manuprāt, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, piemērojot šajā ziņā attiecīgos noteikumus. Līdz ar to šajos secinājumos tiks aplūkoti arī šie jautājumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">II.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Savienības Tiesas statūti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Savienības Tiesas statūtu (turpmāk tekstā – “Statūti”) 41. pants ir formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-24" title="page-4">
      “Ja atbildētāja puse pēc atbilstīga uzaicinājuma neiesniedz rakstiskus argumentus aizstāvībai, spriedumu attiecībā uz šo pusi pieņem aizmuguriski. Iebildumus pret spriedumu var iesniegt mēneša laikā pēc tā paziņošanas. [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Statūtu 56. pantu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-26" title="page-4">
      “Tiesā var iesniegt apelāciju divos mēnešos pēc tam, kad paziņots lēmums, ko pārsūdz [..].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-27" title="page-4">
      Šādas apelācijas var iesniegt personas, kuru prasījumi vai iebildumi nav apmierināti vai ir apmierināti daļēji. [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas Reglaments</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas Reglamenta 172. pantā “Lietas dalībnieki, kuriem ir tiesības iesniegt atbildes rakstu uz apelācijas sūdzību” ir paredzēts, ka “Vispārējā tiesā izskatītās attiecīgās lietas dalībnieks, kuram ir interese, lai apelācijas sūdzība tiktu apmierināta vai noraidīta, atbildes rakstu uz apelācijas sūdzību var iesniegt divu mēnešu laikā no dienas, kad tam ir izsniegta apelācijas sūdzība. [..]”</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas Reglamenta 176. pants attiecas uz “pretapelācijas sūdzībām”. Saskaņā ar tā 1. punktu “šā [Tiesas Reglamenta] 172. pantā minētie lietas dalībnieki var iesniegt pretapelācijas sūdzību tādā pašā termiņā, kāds noteikts atbildes raksta uz apelācijas sūdzību iesniegšanai”. Šajā ziņā saskaņā ar Tiesas Reglamenta 178. panta 1. punktu pretapelācijas sūdzībā lūdz pilnībā vai daļēji atcelt Vispārējās tiesas nolēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">C.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējās tiesas Reglaments</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 123. pantu “Aizmugurisks spriedums”:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-33" title="page-4">
      “1. Ja Vispārējā tiesa konstatē, ka atbildētājs, kam atbilstoši noteikumiem ir izsniegts prasības pieteikums, [..] noteiktā formā vai laikā nav atbildējis uz prasības pieteikumu [..], prasītājs priekšsēdētāja noteiktajā termiņā var iesniegt Vispārējai tiesai pieteikumu par aizmuguriska sprieduma taisīšanu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-34" title="page-4">
      2. Atbildētājs, kas nav atbildējis uz prasības pieteikumu, neiestājas aizmuguriska sprieduma tiesvedībā, un tam neizsniedz procesuālos dokumentus, izņemot galīgo nolēmumu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-35" title="page-4">
      3. Vispārējā tiesa ar aizmugurisku spriedumu apmierina prasītāja prasījumus, izņemot, ja prasības izskatīšana un izlemšana acīmredzami nav Vispārējās tiesas kompetencē vai ja šī prasība ir acīmredzami nepieņemama vai acīmredzami juridiski nepamatota.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-36" title="page-4">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 166. pantu atbildētājs, kas nav atbildējis uz prasības pieteikumu, par aizmugurisku spriedumu var iesniegt protestu atbilstoši Statūtu 41. pantam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">III.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedības priekšvēsture, tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedības priekšvēsture</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedības priekšvēsture ir sīki izklāstīta pārsūdzētajā spriedumā.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-3" href="#t-3">3</a>
</span>) Faktiskos apstākļus, kas ir būtiski šo secinājumu kontekstā, var apkopot šādi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Parlaments 2011. gadā uzsāka konkursa procedūru, lai nodrošinātu tous risques chantier (“būvniecības visu risku”) apdrošināšanas polisi lieliem remontdarbiem un būvdarbiem, kas bija daļa no KAD paplašināšanas projekta Luksemburgas pilsētā. Tika izvēlēts priekšlikums, ko iesniedza AXA Assurances Luxembourg SA (turpmāk tekstā – “AXA”), Bâloise Assurances Luxembourg SA, Luxembourgeoise SA un Delta Lloyd Schadeverzekering NV. 2018. gada 12. decembrī šo pēdējo minēto sabiedrību pārņēma NN (turpmāk tekstā kopā – “atbildētājas pirmajā instancē”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Savienība, ko pārstāvēja Parlaments, 2012. gada 3. aprīlī noslēdza konkursa piedāvājumā minēto līgumu par būvniecības visiem riskiem (turpmāk tekstā – “CAR līgums”) ar atbildētājām pirmajā instancē. Līgumā kā galvenais apdrošinātājs tika noteikta AXA.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-4" href="#t-4">4</a>
</span>)
      </p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc ievērojamiem nokrišņiem 2016. gada 27. un 30. maijā KAD pagrabstāvā iesūcās lietusūdens no tās būvlaukuma. Šo ūdens uzkrāšanos nevarēja novadīt, un tā radīja mitru vidi telpās, kur jau bija uzstādītas tehniskās iekārtas. Tā rezultātā šīs iekārtas tika bojātas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šos apstākļus, 2016. gada 30. maijā uzņēmums, kas uzraudzīja galvenos darbus šajā būvlaukumā, iesniedza apdrošināšanas prasību. AXA kā galvenais apdrošinātājs ar 2016. gada 15. jūlija vēstuli informēja Parlamentu, ka, balstoties uz tās ekspertu pārbaudīto informāciju, minētajos apstākļos CAR līgums nav piemērojams, un tādēļ noliedza, ka tai būtu atbildība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Neraugoties uz sarakstes apmaiņu un tikšanos, domstarpības starp AXA un Parlamentu saglabājās. Parlaments nosūtīja atbildētājām pirmajā instancē formālu brīdinājuma vēstuli, kas bija pamatota ar provizorisku zaudējumu aplēsi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc šīs pirmās vēstules Parlaments 2018. gada 28. novembrī atjaunoja šo paziņojumu, norādot, ka nodarītais kaitējums ir 800 624,33 EUR bez pievienotās vērtības nodokļa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Parlaments 2019. gada 20. jūnijā, pamatojoties uz LESD 272. pantu, cēla prasību Vispārējā tiesā, lūdzot piespriest atbildētājām pirmajā instancē atlīdzināt izdevumus, kas saistīti ar KAD iekārtām 2016. gada maijā nodarītajiem ūdens radītajiem bojājumiem. Savas prasības pamatojumam Parlaments izvirzīja sešus pamatus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">AXA, Bâloise Assurances Luxembourg un La Luxembourgeoise 2019. gada 10. septembrī iesniedza iebildumu rakstus Vispārējā tiesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc tam, kad Vispārējās tiesas kanceleja ar 2020. gada 13. janvāra vēstuli tika informēta, ka NN ir pārņēmusi Delta Lloyd Schadeverzekering, tā ar 2020. gada 13. janvāra vēstuli NN paziņoja par prasības celšanu un norādīja termiņu iebildumu raksta iesniegšanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">NN noteiktajā termiņā neiesniedza iebildumu rakstu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējās tiesas kanceleja ar 2020. gada 29. jūnija vēstuli informēja NN, ka tā vairs nepiedalīsies aizmuguriskās tiesvedības procesā – atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 123. pantam, kas attiecas uz aizmuguriskiem spriedumiem, un pēc Parlamenta lūguma un ka tai tikai tiks paziņots galīgais nolēmums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējā tiesa 2021. gada 29. septembrī ar pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 2. un 4. punktu noraidīja prasību tiktāl, ciktāl tā attiecās uz atbildētājām pirmajā instancē, izņemot NN. Šā sprieduma rezolutīvās daļas 1. un 3. punktā šī tiesa piesprieda NN atmaksāt Parlamentam summu 79 653,89 EUR apmērā (kas atbilst summai, kuru Parlaments norādīja savos prasījumos pret NN) kopā ar likumiskiem nokavējuma procentiem, kā arī atlīdzināt aizmuguriskās tiesvedības izdevumus, ciktāl šī tiesvedība attiecās uz to.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">NN 2021. gada 18. novembrī, pamatojoties uz Statūtu 41. pantu un Vispārējās tiesas Reglamenta 166. pantu, iesniedza protesta pieteikumu atcelt pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 1. un 3. punktu. Ar 2022. gada 10. janvāra lēmumu Vispārējā tiesa apturēja šo tiesvedību līdz brīdim, kad Tiesa pieņems nolēmumu par šo apelācijas sūdzību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">IV.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedība Tiesā un lietas dalībnieku prasījumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2021. gada 8. decembra procesuālo rakstu Parlaments iesniedza šo apelācijas sūdzību par pārsūdzēto spriedumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sūdzībā Parlaments lūdz Tiesu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atcelt pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 2. un 4. punktu;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu, izņemot tos, kas attiecas uz pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 3. punktu; un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">pakārtoti, atcelt pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 2. un 4. punktu un apmierināt Parlamenta prasību pret atbildētājām pirmajā instancē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbildes rakstā uz šo apelācijas sūdzību atbildētājas pirmajā instancē, tostarp NN, lūdz Tiesu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">noraidīt Parlamenta apelācijas sūdzību;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">noraidīt Parlamenta lūgumu atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">pakārtoti, gadījumā, ja Tiesa apmierinātu Parlamenta apelācijas sūdzību, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai; un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">pakārtoti, noraidīt Parlamenta prasījumus pret AXA, Bâloise Assurances Luxembourg un La Luxembourgeoise, pamatojoties uz to pirmajā instancē izvirzītajiem argumentiem, un līdz ar to lemt atbilstoši to prasījumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pretapelācijas sūdzībā, kas iesniegta 2022. gada 6. aprīlī, NN lūdz Tiesu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atzīt pretapelācijas sūdzību par pieņemamu; un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atcelt pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 1. un 3. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbildes rakstā uz pretapelācijas sūdzību Parlaments lūdz Tiesu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atzīt pretapelācijas sūdzību par nepieņemamu;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">pakārtoti, atzīt pretapelācijas sūdzību par nepamatotu; un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest NN atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar pretapelācijas sūdzību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">V.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Juridiskā analīze</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā Tiesā ir iesniegtas divas apelācijas sūdzības, no kurām vienu iesniedza Parlaments, bet otru – NN.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Galvenās apelācijas sūdzības pamatojumam Parlaments izvirza trīs pamatus, lai apstrīdētu Vispārējās tiesas sniegto CAR līguma I.15.1.1. pantā ietvertā jēdziena “plūdi” interpretāciju. Šajā ziņā Parlaments norāda uz i) Savienības tiesību interpretācijas principu pārkāpumu, ii) pamatojuma trūkumu un iii) faktu un pierādījumu sagrozīšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pretapelācijas sūdzības pamatojumam NN izvirza divus pamatus. Pirmkārt, tā apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Vispārējās tiesas Reglamenta 45. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kas attiecas uz tiesvedības valodas noteikšanas kārtību, nekonstatējot, ka Parlamenta franču valodā sagatavotā prasība bija acīmredzami nepieņemama, ciktāl tā attiecas uz NN.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, pakārtoti, tā norāda uz pārkāpumu saistībā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 123. panta 3. punktu (kas attiecas uz pasākumiem, kuri Vispārējai tiesai ir jāveic, lai pieņemtu aizmugurisku spriedumu), kā arī uz pamatojuma trūkumu, ciktāl pārsūdzētajā spriedumā tika apmierināta prasība attiecībā pret NN, vienlaikus to noraidot attiecībā pret pārējām atbildētājām pirmajā instancē, lai gan Parlamenta prasījumi bija balstīti uz tiem pašiem juridiskajiem un faktiskajiem argumentiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā atzīmēts iepriekš, pēc Tiesas lūguma šajos secinājumos galvenā uzmanība ir pievērsta otrās apelācijas, tas ir, NN pretapelācijas sūdzības, pieņemamības analīzei. Tomēr jāuzsver, ka NN pretapelācijas sūdzību nevar aplūkot izolēti, bez pienācīgiem apsvērumiem par plašāku kontekstu, it īpaši to, ka NN ir atbildētāja, kas nav atbildējusi uz prasības pieteikumu, un ka tā ir izmantojusi divus atšķirīgus procesuālos mehānismus. Uzskatu, ka ir jāizvērtē arī šie aspekti, pat ja tie nedaudz pārsniedz pretapelācijas sūdzības robežas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos savus secinājumus sākšu ar dažiem ievadapsvērumiem, kas attiecas uz NN kā atbildētājas, kas nav atbildējusi uz prasības pieteikumu, statusu un – kā minēts šo secinājumu 26. punktā –Vispārējai tiesai iesniegto protestu par pārsūdzēto spriedumu (jeb “aizmuguriskā sprieduma”) (A). Pēc tam pievērsīšos NN atbildes raksta uz galveno apelācijas sūdzību pieņemamībai (B). Tālāk izvērtēšu, vai NN var iesniegt pretapelācijas sūdzību (C). Visbeidzot, noslēgumā pievērsīšos dažiem interpretācijas jautājumiem, kas izriet no Vispārējās tiesas Reglamenta 123. panta 3. punkta, kā arī veidam, kādā Vispārējā tiesa šo tiesību normu piemēroja pārsūdzētajā spriedumā (D).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Aizmugurisks spriedums un NN protesta pieteikums par to</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Statūtu 41. pantu kopsakarā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 123. pantu gadījumā, ja atbildētājs, kam atbilstoši noteikumiem ir izsniegts prasības pieteikums, neiesniedz rakstveida apsvērumus savai aizstāvībai noteiktā formā vai laikā un ja prasītājs to lūdz, Vispārējā tiesa var pieņemt aizmugurisku spriedumu attiecībā uz šo lietas dalībnieku.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos šāda lietas dalībnieka statuss būs “atbildētājs, kas nav atbildējis uz prasības pieteikumu”.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-5" href="#t-5">5</a>
</span>)
      </p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr saskaņā ar Statūtu 41. pantu un Vispārējās tiesas Reglamenta 166. pantu atbildētājs, kas nav atbildējis uz prasības pieteikumu, viena mēneša laikā pēc aizmuguriskā sprieduma teksta izsniegšanas dienas var celt iebildumus, iesniedzot Vispārējā tiesā protesta pieteikumu par aizmugurisko spriedumu.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-6" href="#t-6">6</a>
</span>) Tādējādi dokumentos, kas reglamentē tiesvedības kārtību Savienības tiesās, ir skaidri noteikts tiesību aizsardzības procesuālais ceļš jebkuram lietas dalībniekam, kurš ir atbildētājs, kas nav atbildējis uz prasības pieteikumu. Šīs procesuālās iespējas izmantošana ļauj šādam atbildētājam panākt lietas atjaunošanu un jautājuma, kas (provizoriski) tika izskatīts inaudita altera parte, pārskatīšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">NN 2021. gada 18. novembrī izmantoja šo procesuālo iespēju, iesniedzot protestu par Vispārējās tiesas aizmugurisko spriedumu. Tomēr Vispārējā tiesa 2022. gada 10. janvārī nolēma apturēt šo tiesvedību, ņemot vērā to, ka Parlaments bija iesniedzis galveno apelācijas sūdzību par pārsūdzēto spriedumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc tam, 2022. gada 6. aprīlī, NN iesniedza atbildes rakstu uz apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību Parlamenta ierosinātajā apelācijas tiesvedībā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā Parlaments uzskata, ka gan atbildes raksts uz apelācijas sūdzību, gan NN iesniegtā pretapelācijas sūdzība ir nepieņemami. Nākamajās divās sadaļās pievērsīšos Parlamenta argumentiem šajā sakarā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">NN atbildes raksta uz galveno apelācijas sūdzību pieņemamība</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, Parlaments apgalvo, ka atbildētāju pirmajā instancē kopīgi iesniegtais atbildes raksts esot nepieņemams, ciktāl tas attiecas uz NN, jo šī sabiedrībai neesot intereses, lai apelācijas sūdzība tiktu apmierināta vai noraidīta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Parlaments apgalvo, ka tā apelācijas sūdzība attiecoties tikai uz pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 2. un 4. punktu, ar kuriem Vispārējā tiesa noraidīja tā prasību tiktāl, ciktāl tā bija vērsta pret citām atbildētājām pirmajā instancē. Līdz ar Parlaments apgalvo, ka galvenā apelācijas sūdzība neietekmējot NN tiesisko stāvokli.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Es nepiekrītu šādam viedoklim.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas Reglamenta 172. pantu “izskatītās attiecīgās lietas dalībnieks, kuram ir interese, lai apelācijas sūdzība tiktu apmierināta vai noraidīta”, divu mēnešu laikā pēc dienas, kad tam izsniegta apelācijas sūdzība, Vispārējā tiesā var iesniegt atbildes rakstu uz apelācijas sūdzību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi no Tiesas Reglamenta 172. panta skaidrā formulējuma izriet, ka ikviena persona, kurai pirmajā instancē bija formāls “lietas dalībnieka” statuss, principā var piedalīties apelācijas tiesvedībā, iesniedzot atbildes rakstu uz cita lietas dalībnieka apelācijas sūdzību, ar nosacījumu, ka tai ir interese, lai apelācijas sūdzība tiktu apmierināta vai noraidīta. Līdz ar to papildus piemērojamajam termiņam dalība ir atkarīga no divu kumulatīvu nosacījumu izpildes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, atbildes raksts ir jāiesniedz “attiecīgās lietas dalībniekam”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt, atbilstoši jēdzienu “lietas dalībnieks” un “puse” definīcijai Vispārējās tiesas Reglamenta 1. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā šī frāze ietver vienu vai vairākus prasītājus un atbildētājus, kā arī personu(-as), kas iestājusies(-šās) šajā lietā.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-7" href="#t-7">7</a>
</span>) NN, atbildētāja pārsūdzētajā spriedumā, atbilst šim nosacījumam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">NN kvalificēšana par “atbildētāju, kas nav atbildējusi uz prasības pieteikumu”, neietekmē tās kā “lietas dalībnieces” statusu. NN saglabāja atbildētājas statusu visā tiesvedības laikā Vispārējā tiesā. Proti, tieši šā iemesla dēļ tai tika paziņots pārsūdzētais spriedums.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-8" href="#t-8">8</a>
</span>)
      </p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat Tiesas Reglamenta 172. pantā ir skaidri noteikts, ka attiecīgās lietas dalībniekiem ir jāizsniedz apelācijas sūdzība, ja tāda ir iesniegta. Tas, ka Parlaments izsniedza NN apelācijas sūdzību, arī skaidri apstiprina, ka NN ir lietas dalībniece.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-9" href="#t-9">9</a>
</span>)
      </p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, lietas dalībniekam, kurš vēlas iesniegt atbildes rakstu uz apelācijas sūdzību, ir jābūt “interesei, lai apelācijas sūdzība tiktu apmierināta vai noraidīta”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ir vispārpieņemts, ka lietas dalībniekam, kas vēlas celt prasību, ir jāspēj pierādīt, ka šī tiesvedība, ja tā būtu sekmīga, varētu nodrošināt šim lietas dalībniekam priekšrocības.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-10" href="#t-10">10</a>
</span>) Šajā ziņā tas pats būtu sakāms par lietas dalībnieku, kas vēlas iesniegt atbildes rakstu uz apelācijas sūdzību, jo arī tam, lai to izdarītu, ir jābūt “interesei” tās iznākumā. Lai gan piekrītu, ka šis jēdziens var aptvert plašu priekšrocību klāstu, kas pārsniedz absolūti tiesiskus faktorus,  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-11" href="#t-11">11</a>
</span>) tomēr attiecīgās tiesvedības iznākumam ir jābūt tādam, kas var radīt tiesiskas sekas lietas dalībniekam, kurš ierosina šo tiesvedību, un, manuprāt, arī personām, kuras vēlas tajā piedalīties.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-12" href="#t-12">12</a>
</span>)
      </p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā minēts iepriekš, NN, pamatojoties uz Statūtu 41. pantu un Vispārējās tiesas Reglamenta 166. pantu, iesniedza protestu par pārsūdzēto spriedumu. Tomēr Vispārējā tiesa šo protesta izskatīšanu ir apturējusi, kamēr tiek gaidīts Tiesas nolēmums galvenajā apelācijas tiesvedībā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Gaidāmajā spriedumā par galveno apelācijas sūdzību, pamatojoties uz Parlamenta izvirzītajiem pamatiem, Tiesai būs jāpārbauda, vai Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu pamatojumā, noraidot prasību pret pārējām atbildētājām pirmajā instancē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā sakarā ir vērts uzsvērt, ka Parlaments pret visām atbildētājām (tātad arī pret NN) izvirzīja vienus un tos pašus faktus un juridiskos argumentus. Tādējādi ir pilnīgi skaidrs, ka Tiesas vērtējums par Parlamenta argumentiem apelācijas tiesvedībā, visticamāk, noteiks NN protesta pieteikuma, kas pašlaik tiek izskatīts (lai gan apturēts) Vispārējā tiesā, iznākumu. Ja Tiesa atceltu Vispārējās tiesas spriedumu un apmierinātu Parlamenta prasījumus, NN protesta pieteikuma, kas iesniegts Vispārējā tiesā, liktenis, iespējams, būs izšķirts. Un otrādi: ja Tiesa noraidītu Parlamenta apelācijas sūdzību, NN izredzes panākt aizmuguriska sprieduma atcelšanu ievērojami palielināsies.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to man šķiet pilnīgi skaidrs, ka, pretēji Parlamenta minētajiem argumentiem, NN ir būtiska un tieša tiesiskā interese par šīs apelācijas tiesvedības iznākumu. Tādējādi NN atbilst šo secinājumu 49. un 53. punktā minētajiem attiecīgajiem nosacījumiem un var iesniegt atbildes rakstu uz šo apelācijas sūdzību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot to vērā, manuprāt, pastāv arī principiāli iemesli, kādēļ NN, lai gan tā ir atbildētāja, kas nav atbildējusi uz prasības pieteikumu, tādā situācijā kā šajā lietā vajadzētu būt iespējai iesniegt atbildes rakstu uz galveno apelācijas sūdzību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Galvenās apelācijas sūdzības iesniegšanas rezultātā Vispārējā tiesa apturēja NN protesta pieteikumu par aizmuguriskā sprieduma atcelšanu. Šajā ziņā sākotnēji NN rīcībā esošais tiesību aizsardzības līdzeklis uz Statūtu 41. panta un Vispārējās tiesas Reglamenta 166. panta pamata tika uz laiku apturēts, savukārt Parlamenta izmantotajam tiesību aizsardzības līdzeklim, proti, apelācijas sūdzībai, tika piešķirta prioritāte.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt, tas būtu pretrunā gan tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību, gan tiesībām tikt uzklausītam, ja lietas dalībnieks, lai gan tas ir atbildētājs, kas nav atbildējis uz prasības pieteikumu pirmajā instancē, nonāktu šādā tiesiskās nenoteiktības stāvoklī, kurā tas nevarētu iedarbīgi izmantot tā situācijā pieejamo tiesību aizsardzības līdzekli, proti, protesta pieteikumu par aizmugurisku spriedumu, nedz arī piedalīties apelācijas tiesvedībā, kas attiecas uz pašu lietu, kurā tā bija un joprojām ir lietas dalībnieks.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesības tikt uzklausītam ir vispārējs Savienības tiesību princips. Tas attiecas uz tiesībām uz aizstāvību, kas ietvertas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) tiesību normās, it īpaši tās 47. pantā. Vispārīgi runājot, šīs tiesības nodrošina visiem lietas dalībniekiem tiesības rakstveidā vai mutvārdos izteikt savus apsvērumus, pirms tiek pieņemts lēmums, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt šā lietas dalībnieka intereses.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-13" href="#t-13">13</a>
</span>)
      </p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi Tiesai ir jānodrošina, lai katram lietas dalībniekam būtu saprātīga iespēja izklāstīt savus prasījumus apstākļos, kas tam nerada acīmredzami nelabvēlīgāku situāciju salīdzinājumā ar pārējiem lietas dalībniekiem.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-14" href="#t-14">14</a>
</span>)
      </p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ja tāda lietas dalībniece kā NN nevar atbildēt uz iesniegto apelācijas sūdzību, tā nevar paust savu juridisko nostāju un tikt uzklausīta, pamatojoties uz saviem iebildumu rakstā izvirzītajiem juridiskajiem argumentiem, kas Tiesai būs pienācīgi jāizvērtē. Šādos apstākļos ir diezgan grūti saprast, kā Tiesa varētu garantēt NN tiesību tikt uzklausītai un tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību īstenošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatu, ka atbildētāju pirmajā instancē kopīgi iesniegtais atbildes raksts kopumā ir pieņemams, arī tiktāl, ciktāl tas attiecas uz NN.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">C.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">NN pretapelācijas sūdzības pieņemamība</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, Parlaments lūdz Tiesu atzīt NN pretapelācijas sūdzību par nepieņemamu ar tādu pamatojumu, ka tā kā atbildētāja, kas nav atbildējusi uz prasības pieteikumu, neatbilstot nosacījumiem, kas nepieciešami, lai izmantotu šo procesuālo tiesību aizsardzības līdzekli.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izvērtējot NN pretapelācijas sūdzības pieņemamību, vispirms apskatīšu atbilstošās tiesību normas, kas ir šā juridiskā mehānisma izmantošanas pamatā. Šajā nolūkā izvērtēšu Tiesas Reglamenta 176. pantu par pretapelācijas sūdzībām un paskaidrošu, kāpēc arī uzskatu, ka šajā konkrētajā kontekstā nozīmīgs ir Statūtu 56. pants, kas attiecas uz apelācijas sūdzībām (1). Turpmāk pievērsīšu uzmanību šajā Statūtu tiesību normā paredzētajām prasībām un paskaidrošu, kāpēc uzskatu, ka NN nav tiesīga iesniegt pretapelācijas sūdzību šajā lietā (2). Visbeidzot, sniegšu dažas īsas pārdomas par atbildētājam, kas nav atbildējis uz prasības pieteikumu, pieejamo tiesisko aizsardzības līdzekļu sistēmu, jo īpaši par to, vai šāds atbildētājs var vienlaikus izmantot vairākus mehānismus (3).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par atbilstošajām tiesību normām pretapelācijas sūdzības iesniegšanai</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas Reglamenta 176. pantā ir noteikta pretapelācijas sūdzību procesuālā kārtība. Saskaņā ar šo tiesību normu Tiesas Reglamenta 172. pantā minētie lietas dalībnieki var iesniegt pretapelācijas sūdzību. Šajā ziņā pretapelācijas sūdzības iesniedzējs var būt jebkurš Vispārējā tiesā izskatāmās lietas dalībnieks, kuram ir interese, lai apelācijas sūdzība tiktu apmierināta vai noraidīta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savā judikatūrā Tiesa ir atzinusi, ka lietas dalībnieks, kas ietilpst šo tiesību normu piemērošanas jomā, vienlaikus var iesniegt gan atbildes rakstu uz apelācijas sūdzību, gan pretapelācijas sūdzību.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-15" href="#t-15">15</a>
</span>) Tomēr atbildes rakstā uz apelācijas sūdzību nevar lūgt atcelt Vispārējās tiesas nolēmumu atšķirīgu iemeslu dēļ, kas nav atkarīgi no apelācijas sūdzībā norādītajiem, jo tādi pamati var tikt izvirzīti vienīgi pretapelācijas sūdzībā.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-16" href="#t-16">16</a>
</span>) Šajā ziņā pretapelācijas sūdzība ir jāiesniedz atsevišķā dokumentā, kas nav atbildes raksts, un tajā ir ietverti tikai atšķirīgi pamati un argumenti, kas nav atkarīgi no tiem, kuri ir izvirzīti šā paša lietas dalībnieka atbildes rakstā uz apelācijas sūdzību.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-17" href="#t-17">17</a>
</span>)
      </p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs lietas kontekstā, kā paskaidrots iepriekš, NN ir kvalificējama kā lietas dalībniece, kas ir tiesīga iesniegt atbildes rakstu uz galveno apelācijas sūdzību Tiesas Reglamenta 172. panta izpratnē. Līdz ar to, pamatojoties uz Tiesas Reglamenta 176. panta gramatisko interpretāciju, NN, šķiet, ir arī tiesīga iesniegt pretapelācijas sūdzību –ar iepriekš izklāstītajiem nosacījumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā šie nosacījumi šķiet izpildīti. Proti, no lietas materiāliem izriet, ka atbildētājas pirmajā instancē, tostarp NN, atbildes rakstu uz galveno apelācijas sūdzību iesniedza tajā pašā dienā, kad NN iesniedza savu pretapelācijas sūdzību atsevišķā dokumentā un noteiktajā termiņā. Ar šo pretapelācijas sūdzību tiek lūgts atcelt pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 1. un 3. punktu. Līdz ar to šīs pretapelācijas sūdzības saturs ir balstīts uz citiem pamatiem nekā tie, kas izvirzīti galvenajā apelācijas sūdzībā (kas attiecas uz pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 2. un 4. punktu), un tas ir atšķirīgs un neatkarīgs no argumentiem, kas minēti atbildes rakstā uz apelācijas sūdzību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā un pretēji tam, ko šajā ziņā apgalvo Parlaments, nesaskatu nekādu problēmu saistībā ar to, ka NN pretapelācijas sūdzībā ir sniegti atšķirīgi argumenti salīdzinājumā ar tiem, ko šī puse izvirzīja pamatlietā, un ka tā cenšas panākt atšķirīgu risinājumu.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-18" href="#t-18">18</a>
</span>)
      </p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr formālo Tiesas Reglamenta 172. un 176. pantā izklāstīto formālo prasību izpilde ir tikai viens no šķēršļiem, kas lietas dalībniekam ir jāpārvar, lai tā varētu sekmīgi iesniegt pretapelācijas sūdzību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Statūtu 56. pantā ir izklāstīti pamatnosacījumi, kas jāizpilda lietas dalībniekam, lai iesniegtu apelācijas sūdzību. Šajā ziņā tā otrajā daļā ir paredzēts, ka apelācijas sūdzību var iesniegt “personas, kuru prasījumi vai iebildumi nav apmierināti vai ir apmierināti daļēji”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā sakarā uzreiz nāk prātā viens jautājums: vai Statūtu 56. pantā ir ietverta gan parastā “apelācija”, gan “pretapelācijas sūdzība”, ja tas nav norādīts ar tiešu formulējumu?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt, atbilde ir diezgan skaidra.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā tiesību normā ir atsauce uz jēdzienu “apelācijas sūdzība”, ar ko apzīmē tiesību aizsardzības līdzekli, ko puse var izmantot, lai apstrīdētu tiesas nolēmumu vai tā daļu, iesniedzot juridiskus argumentus, kuru mērķis ir pilnībā vai daļēji atcelt šo nolēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">“Pretapelācijas sūdzība” ir tiesību aizsardzības līdzeklis, kas kalpo tieši šim mērķim. Faktiski tas būtībā ir līdzīgi, taču būtiska atšķirība ir tāda, ka puse iesniedz pretapelācijas sūdzību pēc galvenās apelācijas sūdzības iesniegšanas un, protams, atsaucas uz atšķirīgiem tiesiskajiem argumentiem un pamatiem nekā tie, kas izvirzīti galvenajā apelācijas sūdzībā. Šajā ziņā atšķirība starp apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību ir nevis šo mehānismu būtība, bet gan to temporālā dimensija un to neatkarīgais vai papildinošais raksturs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, apelācijas sūdzība ir jāiesniedz divu mēnešu laikā no nolēmuma, par kuru ir celta prasība, paziņošanas,  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-19" href="#t-19">19</a>
</span>) savukārt pretapelācijas sūdzību var iesniegt arī pēc šā termiņa beigām. Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 172. un 176. pantu to var iesniegt “tādā pašā termiņā, kāds noteikts atbildes raksta uz apelācijas sūdzību iesniegšanai”, proti, divu mēnešu laikā pēc tam, kad apelācijas sūdzība ir izsniegta lietas dalībniekam.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-20" href="#t-20">20</a>
</span>)
      </p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, ja dažādi lietas dalībnieki iesniedz atsevišķas apelācijas sūdzības par vienu un to pašu Vispārējās tiesas nolēmumu, katrai no šīm apelācijas sūdzībām būs “patstāvīga dzīve”. Vajadzības gadījumā Tiesa (dažas vai visas) šīs lietas var apvienot tiesvedības rakstveida vai mutvārdu daļā vai sprieduma taisīšanai.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-21" href="#t-21">21</a>
</span>) Tomēr, ja kāda no šīm lietām tiktu atsaukta vai noraidīta kā nepieņemama, netiktu ietekmēts citu apelācijas sūdzību izskatīšanas process.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpretim pretapelācijas sūdzība ir lieta, kas tiek pārcelta uz esošu lietu. Tas nozīmē, ka pretapelācijas sūdzības izskatīšana Tiesā var būt atkarīga no galvenās apelācijas sūdzības. Faktiski saskaņā ar Tiesas Reglamenta 183. pantu pretapelācijas sūdzībai var zust priekšmets, ja apelācijas sūdzības iesniedzējs atsakās no apelācijas sūdzības vai ja apelācijas sūdzība ir atzīta par acīmredzami nepieņemamu noteiktu konkrētu iemeslu dēļ.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-22" href="#t-22">22</a>
</span>)
      </p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minēto, šķiet, ka pretapelācijas mehānisms, pirmkārt un galvenokārt, ir izstrādāts procesuālās ekonomijas apsvērumu dēļ un it īpaši tādēļ, lai atturētu no nevajadzīgas tiesāšanās un ļautu savstarpēji saistītas lietas izskatīt vienā un tajā pašā procesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc Vispārējās tiesas sprieduma (vai cita apstrīdama lēmuma) pasludināšanas neapmierinātā puse parasti nekavējoties iesniedz apelācijas sūdzību. Tomēr var būt gadījumi, kad puse var būt neapmierināta ar noteiktiem nolēmuma aspektiem, vienlaikus būdama apmierināta ar citiem tā aspektiem. Šādos gadījumos ir iespējams, ka puse ir gatava pieņemt iznākumu pirmajā instancē ar nosacījumu, ka arī pārējie lietas dalībnieki tam piekrīt, un tādējādi strīds tiek galīgi atrisināts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, ja nebūtu tāda noteikuma kā Tiesas Reglamenta 176. panta 1. punkts, jebkuras puses pieeja “sēdēt un gaidīt” būtu riskanta, jo cita puse varētu iesniegt apelācijas sūdzību divu mēnešu termiņa beigās, apgrūtinot pirmās puses savlaicīgu reakciju. Šādā scenārijā palielinātos nepamatotu apelācijas sūdzību iesniegšanas iespējamība, pat gadījumos, kad puses, iespējams, būtu bijušas ieinteresētas atturēties no vēl vienas tiesvedības kārtas uzsākšanas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Balstoties uz iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem, secinu, ka pretapelācijas sūdzības un galvenās apelācijas sūdzības ir vienkārši vienas ģints – apelācijas – divas sugas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to nelielās atšķirības terminoloģijā, kas izmantota atbilstošajos noteikumos attiecībā uz katru apelācijas veidu, vienkārši palīdz tos nošķirt, atsaucoties uz šiem attiecīgajiem tiesību aizsardzības līdzekļiem konkrētās tiesvedības ietvaros. Tas tomēr nenozīmē, ka tādā situācijā kā pamatlietā aplūkojamā pret tiem būtu jāizturas atšķirīgi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Faktiski tas būtu pretrunā pareizas tiesvedības nodrošināšanas svarīgumam un jēdzienu, ka pusēm ir jābūt vienlīdzīgām, ja Statūtu 56. pants būtu piemērojams tikai pusei, kura vēlas iesniegt apelācijas sūdzību, nevis pusei, kura vēlas iesniegt pretapelācijas sūdzību pēc tam, kad galvenā apelācijas sūdzība jau ir iesniegta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">88.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to uzskatu, ka Statūtu 56. pants ir piemērojams visiem apelācijas veidiem, kas pieejami saskaņā ar tiesību aktiem, kuri reglamentē tiesvedību šajā tiesu iestādē, tostarp pretapelācijas sūdzībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">89.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc šajā lietā, lai gan esmu pārliecināts, ka NN atbilst Tiesas Reglamenta 172. un 176. panta nosacījumiem, ir jānosaka, vai tā atbilst arī Statūtu 56. pantā noteiktajām formālajām prasībām.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-23" href="#t-23">23</a>
</span>)
      </p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Statūtu 56. panta prasībām</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">90.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā jau minēju šo secinājumu 74. punktā, Statūtu 56. panta otrajā daļā ir paredzēts, ka apelācijas sūdzību var iesniegt “personas, kuru prasījumi vai iebildumi nav apmierināti vai ir apmierināti daļēji”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">91.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan vairumā gadījumu būtu samērā viegli pārbaudīt, vai šis nosacījums ir izpildīts, var būt gadījumi, kad šis uzdevums nav tik vienkāršs. Tā tas var būt it īpaši tāpēc, ka vārdi “nav apmierināti”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-24" href="#t-24">24</a>
</span>) un “prasījumi vai iebildumi” nav nepārprotami.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-25" href="#t-25">25</a>
</span>) Šāda neskaidrība daļēji ir saistīta ar dažām atšķirībām dažādās Statūtu valodu versijās.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-26" href="#t-26">26</a>
</span>)
      </p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">92.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr neatkarīgi no šīm interpretācijas šaubām, manuprāt, diez vai ir apstrīdams, ka atbildētājs, kas nav atbildējis uz prasības pieteikumu, neatbilst šiem kritērijiem. Šāds atbildētājs nav iesniedzis nekādus apsvērumus un tādējādi nav izvirzījis konkrētus prasījumus. Turklāt no tā izriet, ka nevar apgalvot, ka šāds dalībnieks “nav apmierināts” Statūtu 56. panta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">93.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izmantojot šo secinājumu ievadā minēto metaforu, var teikt, ka, lai sasniegtu vilciena galamērķi, vispirms ir jāiegādājas biļete un jāizvēlas maršruts un pēc tam ir jāiekāpj vilcienā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">94.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šķiet, ka šī nostāja atbilst Tiesas pieejai spriedumā Bayer CropScience un Bayer/Komisija. Šajā lietā gan Bayer CropScience, gan Bayer iesniedza apelācijas sūdzību Tiesā, lai gan tikai Bayer CropScience bija lietas dalībniece tiesvedībā Vispārējā tiesā. Tā kā Bayer nepiedalījās šajā sākotnējā tiesvedībā un nebija norādījusi nevienu īpašu apstākli, kas attiecīgā gadījumā būtu tai devusi tiesības iesniegt apelācijas sūdzību, Tiesa nosprieda, ka apelācijas sūdzība nav pieņemama, ciktāl tā ir iesniegta šīs sabiedrības vārdā.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-27" href="#t-27">27</a>
</span>)
      </p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">95.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat Tiesa ir nonākusi pie līdzīga secinājuma atsevišķās preču zīmju lietās attiecībā uz iespējamajām personām, kas iestājušās lietā apelācijas tiesvedībā. Proti, gadījumā, ja apelācijas sūdzības iesniedzējs nav atbildējis uz prasības pieteikumu, Tiesa ir konstatējusi, ka šādu lietas dalībnieku nevar uzskatīt par tādu, kas būtu piedalījies tiesvedībā Vispārējā tiesā, jo tas nav nedz iesniedzis savus prasījumus, nedz norādījis, ka tas atbalsta pārējo lietas dalībnieku prasījumus.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-28" href="#t-28">28</a>
</span>)
      </p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">96.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot to vērā un piekrītot Parlamenta izvirzītajiem argumentiem, uzskatu, ka NN pretapelācija ir nepieņemama.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par plašākiem procesuālajiem apsvērumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">97.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr pat, ja iepriekš minēto secinājumu izdarīju, ņemot vērā šīs lietas apstākļus, tas pats pamatojums attiecas uz plašāku procesuālo regulējumu, kas reglamentē tiesību aizsardzības līdzekļus Savienības tiesās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">98.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Dažādu šīs tiesvedības dalībnieku izvirzītie argumenti atklāj ievērojamu neskaidrību saistībā ar konkrētu juridisko mehānismu izmantošanu šajā tiesu iestādē un atbilstīgo brīdi, kad tos var izmantot.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">99.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā sakarā, uz brīdi noliekot malā šīs lietas īpašos apstākļus, ir jāpievēršas diviem acīmredzami savstarpēji saistītiem jautājumiem: (i) vai atbildētājs, kas nav atbildējis uz prasības pieteikumu, var iesniegt apelācijas sūdzību par aizmugurisku spriedumu, vai tam ir jāizmanto procesuālais ceļš, kas tam ļauj iesniegt protesta pieteikumu par šo spriedumu un, ja tā ir otrā iespēja, tad (ii) vai šāds atbildētājs var izmantot abus līdzekļus vienlaikus, vai, kā tas ir šajā lietā, iesniegt šādu protesta pieteikumu vienlaikus ar pretapelācijas sūdzību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">100.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt, atbilde uz abiem jautājumiem ir samērā skaidra.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">101.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, atbildētājs, kas nav atbildējis uz prasības pieteikumu, nevar iesniegt apelācijas sūdzību par pirmās instances nolēmumu, jo tam ir jāizmanto īpašs tiesību aizsardzības līdzeklis, t.i., protesta pieteikums par aizmugurisku spriedumu. A fortiori atbildētājs, kas nav atbildējis uz prasības pieteikumu, nevar vienlaikus izmantot abus līdzekļus, iesniedzot Tiesā apelācijas sūdzību un Vispārējā tiesā – protesta pieteikumu par aizmugurisku spriedumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">102.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šķiet, ka visjaunākais spriedums, kurā Tiesa apstiprinājusi šādu interpretāciju, ir Eulex Kosovo/SC, kas tiek pasludināts tajā pašā dienā, kad tiek sniegti šie secinājumi.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-29" href="#t-29">29</a>
</span>)
      </p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">103.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad abas procesuālās iespējas ne tikai ir savstarpēji izslēdzošas alternatīvas, bet arī nav savstarpēji aizstājamas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">104.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No vienas puses, lai iesniegtu apelācijas sūdzību, pusei ir jāizpilda Statūtu 56. pantā izklāstītās formālās prasības, kas būtībā paredz dalību pirmajā instancē. Tādējādi iepriekš izskaidroto iemeslu dēļ atbildētājs, kas nav atbildējis uz prasības pieteikumu, neatbilst šim kritērijam. Jebkurš mēģinājums pienācīgi iesniegt apelācijas sūdzību šķistu veltīgs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">105.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No otras puses, ja puse ir piedalījusies pirmās instances tiesvedībā, to pēc definīcijas nevar kvalificēt kā atbildētāju, kas nav atbildējis uz prasības pieteikumu. Līdz ar to nebūtu aizmuguriska sprieduma, par kura atcelšanu šis lietas dalībnieks varētu iesniegt protesta pieteikumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">106.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Citāds skatījums būtu pretrunā Savienībā pastāvošās tiesību aizsardzības līdzekļu sistēmas loģikai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">107.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, tas ne tikai apietu noteikumus, kuros ir paredzēts procesuālais tiesību aizsardzības līdzeklis, kurš konkrēti paredzēts tam, lai nepieļautu aizmugurisku spriedumu, bet arī mazinātu šāda tiesību aizsardzības līdzekļa vērtību, ņemot vērā atšķirīgos termiņus, kas reglamentē šos mehānismus, un Tiesas sprieduma izšķirošo nozīmi apelācijas tiesvedībā. Tāpat tas grautu pašu aizmugurisko spriedumu būtību, kuru mērķis ir veicināt aktīvu līdzdalību tiesvedībā, ierobežojot iesaistīšanos un pieejamos līdzekļus tai pusei, kas nav piedalījusies sākotnējā tiesvedībā, neraugoties uz lūgumu to darīt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">108.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt tas, ja tiktu atļauta divu tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošana paralēli, nozīmētu, ka atbildētājam, kas nav atbildējis uz prasības pieteikumu, tiktu atļauts “divreiz iekosties ķirsī” vai, turpinot metaforu, vienlaikus braukt ar diviem vilcieniem. Tas būtu pretrunā pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principam. Šādi raugoties, kā varētu būt pieļaujams, ka puse, kas nepiedalījās pirmajā instancē, tomēr varētu izmantot vienu tiesību aizsardzības līdzekli Vispārējā tiesā un otru tiesību aizsardzības līdzekli Tiesā, galu galā ar abiem cenšoties panākt vienu un to pašu rezultātu?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">109.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, šāda situācija pat varētu traucēt pareizu tiesvedību, ietekmējot procesuālā regulējuma integritāti, radot neskaidrības par piemērotāko tiesību aizsardzības līdzekli konkrētajā gadījumā, kā arī tā varētu veicināt izmaksu palielināšanos ikvienam paralēlajās procedūrās iesaistītajam lietas dalībniekam, kā arī šai tiesu iestādei.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-30" href="#t-30">30</a>
</span>)
      </p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">110.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šie apsvērumi ir tikpat būtiski attiecībā uz pretapelācijas sūdzības izmantošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">111.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos argumenti, kurus atbildētājs, kas nav atbildējis uz prasības pieteikumu, ir izvirzījis protesta pieteikumā par aizmugurisku spriedumu, var būt līdzīgi tiem, kurus šis pats atbildētājs ir izvirzījis pretapelācijas sūdzībā. Tomēr, kā to pierāda NN pretapelācijas sūdzība, var būt arī tā, ka pretapelācijas sūdzībā izvirzītie argumenti ir pilnīgi atšķirīgi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">112.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā nepiekrītu NN viedoklim, saskaņā ar kuru šādā gadījumā sekas būtu tādas, ka tiktu racionalizēta procedūra, ļaujot Tiesai pieņemt galīgu spriedumu, ar kuru tiktu galīgi atrisināti arī Vispārējā tiesā iesniegtajā protesta pieteikumā par aizmugurisku spriedumu izvirzītie jautājumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">113.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Gluži pretēji, šāda situācija netīši rada priekšrocību atbildētājam, kas nav atbildējis uz prasības pieteikumu, izmantot papildu procesuālos līdzekļus, lai iesniegtu jaunus juridiskus argumentus, un negarantējot, ka sākotnējie argumenti, kas Vispārējā tiesā izvirzīti protesta pieteikumā par aizmugurisku spriedumu saistībā ar lietas faktiskajiem apstākļiem tiks pienācīgi izskatīti, pat ja Tiesa pretapelācijas sūdzību atzīst par pamatotu. Tas ir tāpēc, ka pretapelācijas sūdzības ietvaros Tiesai ir jālemj tikai par tiesību jautājumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">114.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt, tikko aprakstītās sekas neatspoguļo paredzēto tiesību aizsardzības līdzekļu sistēmas darbību, kas noteikta Savienības tiesās notiekošo procedūru reglamentējošajos dokumentos, jo viens vilciens nevar vienlaikus braukt pa diviem sliežu ceļiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">115.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, man šķiet, ka procesuālais līdzeklis, kas atbildētājam, kas nav atbildējis uz prasības pieteikumu, ļauj iesniegt Vispārējai tiesai protesta pieteikumu par aizmugurisku spriedumu, ir vispiemērotākais (rectius, vienīgais) rīcības veids, ko šāds lietas dalībnieks šādos apstākļos var izmantot.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">116.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ja Vispārējā tiesa no atbildētāja saņem protesta pieteikumu par aizmugurisku spriedumu, sākotnējais pirmās instances spriedums netiek uzskatīts par galīgu. Praktiski, ja šis protesta pieteikums tiks apmierināts, aizmuguriskais spriedums tiks aizstāts ar jaunu spriedumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">117.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt šāda protesta pieteikuma noraidīšanas gadījumā aizmuguriskais spriedums paliks spēkā un attiecībā uz pirmās instances tiesvedību kļūs galīgs. Šajā stadijā atbildētājs, kas nav atbildējis uz prasības pieteikumu, varēs iesniegt apelācijas sūdzību divu mēnešu laikā pēc paziņojuma par šo spriedumu saņemšanas, ja tas to vēlēsies. Manuprāt, šis process atbilst procesuālajā regulējumā pieejamo tiesību aizsardzības līdzekļu sistēmas plānotajai darbībai.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-31" href="#t-31">31</a>
</span>)
      </p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">118.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minēto, atkārtoju savu secinājumu, ka NN pretapelācijas sūdzība ir jāatzīst par nepieņemamu. Līdz ar to Tiesai nav jāizvērtē abi NN izvirzītie apelācijas sūdzības pamati.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">119.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr gadījumā, ja Tiesa nepiekristu manai iepriekš sniegtajai analīzei un tādējādi nonāktu pie secinājuma, ka NN pretapelācijas sūdzība ir pieņemama, uzskatu, ka turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ tai būtu jākonstatē šīs pretapelācijas sūdzības pamatotība un līdz ar to jāatceļ pārsūdzētais spriedums, ciktāl tas attiecas uz NN.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">D.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējās tiesas pieeja aizmuguriska sprieduma taisīšanā attiecībā uz NN</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">120.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā jau minēju šo secinājumu 34. punktā, NN savā pretapelācijas sūdzībā izvirza divus pamatus. Procesuālās ekonomijas apsvērumu dēļ ierosinu Tiesai vispirms izvērtēt NN otro pamatu. Tā kā uzskatu, ka šis pamats ir acīmredzami pamatots, Tiesai nebūs jāizvērtē NN pirmais apelācijas pamats.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">121.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar otro pamatu NN apgalvo, ka esot pārkāpts Vispārējās tiesas Reglamenta 123. panta 3. punkts, kas attiecas uz nosacījumiem, ar kādiem Vispārējā tiesa var taisīt aizmugurisku spriedumu, un neesot norādīts pamatojums, ciktāl pārsūdzētajā spriedumā ir apmierināta pret to celtā prasība, noraidot šo prasību pret pārējām atbildētājām pirmajā instancē, lai gan Parlamenta prasījumi bija balstīti uz tiem pašiem juridiskajiem un faktiskajiem argumentiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">122.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma 45.–61. punktā Vispārējā tiesa pārbaudīja, vai ir jāapmierina Parlamenta pieteikums par aizmuguriska sprieduma taisīšanu attiecībā uz NN, ņemot vērā minētā 123. panta 3. punktā minētos nosacījumus. Saskaņā ar šo tiesību normu, lai Vispārējā tiesa varētu taisīt prasītājam labvēlīgu aizmugurisku spriedumu, tai ir jāpārbauda, vai (i) tai ir kompetence izskatīt un izlemt tai iesniegto prasību, (ii) prasība nav acīmredzami nepieņemama un (iii) prasība acīmredzami nav juridiska nepamatota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">123.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā uzskatīja, ka 123. panta 3. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">124.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc tam, kad Vispārējā tiesa konstatēja, ka tai ir kompetence izskatīt un izlemt Parlamenta prasību un ka šī prasība nav acīmredzami nepieņemama, tā pievērsās iepriekš minētā trešā nosacījuma pārbaudei. Vienā īsā rindkopā tā norādīja:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-175" title="page-4">
      “[..] Parlamenta argumentu prima facie analīze nepierāda, ka prasība ir acīmredzami juridiski nepamatota. Proti, lai noskaidrotu, vai prasība, kuru tas lūdz atlīdzināt, ir vai nav ietverta CAR līgumā, ja uz to neattiecas izslēgšanas klauzula, kas izriet no šā līguma, ir nepieciešams rūpīgāk izvērtēt šā līguma noteikumus, tos aplūkojot kontekstā un ņemot vērā pušu nodomu” [neoficiāls tulkojums].  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-32" href="#t-32">32</a>
</span>)
      
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">125.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatojoties uz to, Vispārējā tiesa apmierināja Parlamenta prasību pret NN. Tomēr, izvērtējot prasības pret pārējām atbildētājām pirmajā instancē pamatotību, Vispārējā tiesa pēc Parlamenta argumentu sīkāka izvērtējuma secināja, ka šie argumenti nav pamatoti, un tādējādi noraidīja šo prasības daļu.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-33" href="#t-33">33</a>
</span>)
      </p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">126.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajās pārsūdzētā sprieduma daļās konstatēju divas atsevišķas kļūdas tiesību piemērošanā: Vispārējās tiesas Reglamenta 123. panta interpretācijas kļūdu un pamatojuma trūkumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">127.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, Vispārējās tiesas pieeja liecina par nepareizu izpratni attiecībā uz Vispārējās tiesas Reglamenta 123. pantā paredzētās pārbaudes tiesā mērķi un apjomu, kā arī tajā ietverto jēdzienu “acīmredzams”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">128.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatojoties uz paskaidrojumiem, kurus sniedzu savos nesenajos secinājumos lietā Komisija/Apvienotā Karaliste (Augstākās tiesas spriedums),  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-34" href="#t-34">34</a>
</span>) vēlos uzsvērt, ka no Savienības procesuālajām noteikumiem par aizmuguriskām tiesvedībām, kā arī no Tiesas judikatūras skaidri izriet, ka atbildētāja nepiedalīšanās tiesvedībā automātiski nenozīmē, ka tiesa, kas izskata lietu, atzīst prasītāja prasījumus. Proti, aizmuguriskas tiesvedības gadījumā pati doma par to, ka prasītāja apgalvojumiem varētu piemērot patiesuma prezumpciju, ir gluži vienkārši izslēgta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">129.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr vienlaikus Savienības tiesām piemērojamais pārbaudes standarts ir relatīvi labvēlīgs pret pieteikuma iesniedzēja prasībām. Tiesai nav jāveic prasītāja apgalvoto faktu un izvirzīto juridisko argumentu pilnīga pārbaude, kā arī nevar sagaidīt, ka tā izstrādās faktiskos un juridiskos argumentus, kurus atbildētājs būtu varējis izvirzīt, ja tā būtu piedalījusies tiesvedībā. Zaudējot savas tiesības piedalīties lietas izskatīšanā tiesā, atbildētājs izvēlas atteikties no iespējas citastarp iesniegt pierādījumus, kas varētu likt apšaubīt prasītāja apgalvoto faktu pareizību, vai izvirzīt aizstāvības argumentus, kas principā ir jāiesniedz un jāpamato atbildētājam.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-35" href="#t-35">35</a>
</span>)
      </p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">130.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Īsāk sakot, aizmuguriskas tiesvedības gadījumā prasītājam ir pienākums pierādīt, ka tā apgalvojumi nav “prima facie nepamatoti”.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-36" href="#t-36">36</a>
</span>) Šis pienākums ir izpildīts, ja prasītāja apgalvojumu pamatošanai izvirzītie argumenti pirms padziļināta izvērtējuma šķiet ticami, tas ir, juridiski un faktiski pamatoti un attiecīgā gadījumā balstīti uz atbilstīgiem pierādījumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">131.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedības procesuālās ekonomijas apsvērumu labad Savienības procesuālie noteikumi ļauj Savienības tiesām izvairīties no prasītāja prasījumu padziļinātas pārbaudes, ja atbildētājs, lai gan viņam ir pienācīgi izsniegta prasības pieteikums, ir izvēlējies nepiedalīties tiesvedībā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">132.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Toties nevar uzskatīt, ka šis jēdziens nozīmē, ka nav jāveic nekāda pārbaude, ja prasītāja izvirzītie argumenti ir sarežģīti. Acīmredzami pastāv atšķirība starp vieglu pārbaudi un pārbaudes neveikšanu vispār.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">133.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vēlos uzsvērt šo nostāju. Vispārējās tiesas Reglamenta 123. panta 3. punktā paredzētais kritērijs neļauj Vispārējai tiesai uzskatīt, ka prasītājs ir prima facie pierādījis savu apgalvojumu tikai tāpēc vien, ka prasītāja izvirzītais jautājums ir tik sarežģīts (juridiski un/vai faktiski), ka tas prasa rūpīgāku pārbaudi. Sarežģītība izvirzīto argumentu ziņā nav attaisnojums tam, ka nav veikta nekāda veida šo argumentu izvērtēšana tiesā.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-37" href="#t-37">37</a>
</span>)
      </p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">134.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr tieši tas ir noticis šajā lietā saistībā ar Parlamenta prasībām pret NN. No pārsūdzētā sprieduma 57. punkta nepārprotami izriet, ka Vispārējā tiesa nav veikusi šo prasījumu izvērtējumu pēc būtības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">135.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iepriekš minētā izriet, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, interpretējot un piemērojot Vispārējās tiesas Reglamenta 123. pantu. Vispārējai tiesai bija vismaz jāpārbauda, vai, ņemot vērā līguma noteikumus, lasot tos kontekstā, Parlamenta izvirzītā tā interpretācija bija pietiekami ticama, lai prima facie pamatotu prasību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">136.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jebkurā gadījumā man ir tikpat skaidrs, ka attiecīgais arguments vairs nav ticams, ja tajā pašā lēmumā Vispārējā tiesa gan lemj par šā argumenta pamatotību, gan nonāk pie secinājuma, ka tas, veicot rūpīgāku pārbaudi, ir nepamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">137.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā jau iepriekš paskaidroju, saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 123. pantu Vispārējā tiesa aizmuguriskas tiesvedības procesā var atteikties no pieteikuma iesniedzēja prasījumu detalizētas pārbaudes. Tomēr šo tiesību normu nevar interpretēt tādējādi, ka tai ir pienākums aprobežoties tikai ar vieglu pārbaudi, izvērtējot pret atbildētāju, kas nav atbildējis uz prasības pieteikumu, izvirzītos argumentus, ja kādu iemeslu dēļ šie paši argumenti ir jāpārbauda rūpīgāk.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">138.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ir grūti saskatīt šāda tiesas nolēmuma pamatā esošo loģiku, saskaņā ar kuru tiesa uzskata, ka vieni un tie paši argumenti (gan faktiski, gan juridiski) nav acīmredzami kļūdaini vienā šā nolēmuma daļā (šajā gadījumā – vērtējumā attiecībā uz NN), un pēc tam atzīst tos par kļūdainiem citā šā nolēmuma daļā (šajā gadījumā, kad NN tika izvērtēts attiecībā pret pārējām atbildētājām pirmajā instancē).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">139.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šķiet, ka Vispārējās tiesas sniegtā Vispārējās tiesas Reglamenta 123. panta interpretācija varētu nozīmēt, ka dažos gadījumos tai faktiski ir pienākums atbalstīt argumentu, pilnībā apzinoties, ka šāds arguments ir nepareizs, un – vēl ļaunāk – neraugoties uz to, ka tā to ir skaidri atzinusi tajā pašā nolēmumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">140.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt, to nevar uzskatīt par Vispārējās tiesas tiesu funkcijas pienācīgu un taisnīgu īstenošanu. Būtībā tas nozīmētu, ka tiesas nolēmums ir nelabvēlīgs atbildētājam, kas nav atbildējis uz prasības pieteikumu, tikai tādēļ vien, ka tas nav piedalījies tiesvedībā. Taču, kā minēts iepriekš, tas nav paredzēts Savienības tiesību normās par aizmuguriskiem procesiem. Šajos noteikumos joprojām ir prasīts, lai Savienības tiesas veiktu lietas izvērtēšanu, kurai, lai arī tā tiek veikta vieglā formā, tomēr ir jāatbilst prasībām, kas izriet no Hartas 47. panta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">141.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā nevajadzētu aizmirst, ka izvēle nepiedalīties tiesvedībā, lai arī par to ir jāpauž nožēla, ir pilnībā katra atsevišķa lietas dalībnieka ziņā un līdz ar to leģitīma.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-38" href="#t-38">38</a>
</span>) Protams, šāda izvēle rada risku tikt uzskatītam par atbildētāju, kas nav atbildējis uz prasības pieteikumu, un tas var būt pamats aizmuguriskam spriedumam, kam, kā jau tika paskaidrots, ir vairākas procesuālas sekas, no kurām dažas ir nelabvēlīgas atbildētājam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">142.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr tas pārāk paplašinātu Savienības procesuālo noteikumu formulējumu un mērķi, kā arī radītu pārmērīgi represīvas sekas, ja tiesa tos interpretētu kā tādus, kas tai uzliek pienākumu apstiprināt prasītāja argumentus neatkarīgi no apstākļiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">143.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Mana nostāja, šķiet, ir apstiprināta Tiesas virspalātas spriedumā Tomkins, kurā Tiesa atstāja spēkā Vispārējās tiesas nolēmumu samazināt sabiedrībai piedēvētās pret konkurenci vērstās rīcības ilgumu, pamatojoties uz konstatējumiem, kas izdarīti attiecībā uz citu sabiedrību, lai gan pirmā sabiedrība nebija izvirzījusi nekādu prasību attiecībā uz pārkāpuma ilgumu.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-39" href="#t-39">39</a>
</span>) Komisija pārmeta Vispārējai tiesai, ka tā esot lēmusi ultra petita. Tomēr Tiesa noraidīja apelācijas sūdzību, būtībā norādot, ka abas sabiedrības (mātessabiedrība un meitassabiedrība) bija saistītas un ka runa nebija par divu atšķirīgu veidu darbībām, ar kurām tika pārkāpti konkurences noteikumi, bet gan par vienu pārkāpumu, par kuru varēja saukt pie atbildības abas sabiedrības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">144.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā mutatis mutandis ir piemērojami principi, kas izriet no minētā sprieduma. Atbildētājas pirmajā instancē ir savstarpēji saistītas, jo tām visām ir saistošs viens un tas pats līgums, un Parlaments tās kopīgi iesūdzēja Vispārējā tiesā par iespējamu šā līguma neievērošanu. Šajā tiesvedībā četri apdrošinātāji atradās identiskā faktiskā un juridiskā situācijā: Parlaments, pamatojoties uz tiem pašiem juridiskajiem pamatiem, apgalvoja, ka tie ir solidāri atbildīgi par to izmaksu saistībā ar zaudējumiem atlīdzināšanu, kas radušās viena konkrēta notikuma (tas ir, iespējamā KAD ēkas applūšanas) rezultātā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">145.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat kā spriedumā Tomkins, kurā Savienības tiesas nevarēja vienai un tai pašai rīcībai piešķirt divus atšķirīgus laikposmus atkarībā no attiecīgā uzņēmuma, pamatojoties uz tā rīcību tiesvedībā, arī šajā lietā Vispārējā tiesa nevar uzskatīt, ka tiem pašiem viena līguma noteikumiem atkarībā no attiecīgā uzņēmuma ir divas dažādas nozīmes tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar tā rīcību tiesvedībā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">146.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt no iepriekš minētā izriet, ka pārsūdzētais spriedums ir kļūdains arī pamatojuma trūkuma dēļ: tā 57. punktā nav nekāda prasītāja izvirzīto argumentu prima facie novērtējuma, un tas ir pretrunā minētā sprieduma 62.–138. punktam.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-40" href="#t-40">40</a>
</span>)
      </p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">147.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, uzskatu, ka pārsūdzētajā spriedumā ir (i) pieļauta kļūda Vispārējās tiesas Reglamenta 123. panta interpretācijā un (ii) sniegts nepietiekams un pretrunīgs pamatojums tam, ka būtu izpildīts šajā tiesību normā minētais trešais nosacījums, kas ļauj Vispārējai tiesai pieņemt prasītājam labvēlīgu aizmugurisku spriedumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">148.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to, ja Tiesa atzītu NN pretapelācijas sūdzību par pieņemamu, manuprāt, Tiesai būtu jāatceļ pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 1. un 3. punkts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">VI.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">149.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, ierosinu Tiesai:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atzīt, ka Nationale‑Nederlanden Schadeverzekering Maatschappij NV atbildes raksts uz apelācijas sūdzību ir pieņemams;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nationale‑Nederlanden Schadeverzekering Maatschappij pretapelācijas sūdzību noraidīt kā nepieņemamu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">1</a>
</span>) Oriģinālvaloda – angļu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">2</a>
</span>) Spriedums, 2021. gada 29. septembris (T‑384/19, EU:T:2021:630, turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-3" href="#c-3">3</a>
</span>) Skat. it īpaši pārsūdzētā sprieduma 1.–31. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-4" href="#c-4">4</a>
</span>) Apdrošināšanas jautājumos, ja būtiska riska apdrošināšanā ir iesaistītas vairākas apdrošināšanas sabiedrības, standarta prakse ir noteikt vienu apdrošināšanas sabiedrību par galveno apdrošinātāju. Šī sabiedrība uzņemas galveno lomu, lai gan visi iesaistītie apdrošinātāji kopīgi dala risku.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-5" href="#c-5">5</a>
</span>) No Statūtu 41. panta un RPCG 123. panta skaidri izriet, ka, lai izvairītos no aizmuguriska sprieduma pasludināšanas riska, ja Vispārējā tiesā ir iesniegts prasības pieteikums, atbildētājam, pret kuru ir celta prasība, ir jāizpilda formālās prasības, iesniedzot iebildumu rakstu, kurā citastarp ir ietverti prasījumi, kā arī pamati un argumenti, kas ir izvirzīti, atbildot uz prasību. Sīkāk skat. Vispārējās tiesas Reglamenta 81. pantā, kurā ir izklāstīta būtiskā informācija, kas atbildētājam ir jāiekļauj, iesniedzot savu iebildumu rakstu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-6" href="#c-6">6</a>
</span>) Sīkāku informāciju skat. pārsūdzētā sprieduma 45.–61. punktā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-7" href="#c-7">7</a>
</span>) Saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 1. panta 2. punkta c) apakšpunktu “lietas dalībnieks” un “lietas dalībnieki” ir “jebkurš lietas dalībnieks tiesvedībā, tostarp persona, kas iestājusies lietā”. Kā teikts tā 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā, “puse” un “puses” ir “prasītājs vai atbildētājs, vai abi”.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-8" href="#c-8">8</a>
</span>) Saskaņā ar Statūtu 55. pantu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-9" href="#c-9">9</a>
</span>) No lietas materiāliem izriet, ka apelācijas sūdzība NN tika izsniegta 2022. gada 26. janvārī saskaņā ar Tiesas Reglamenta 171. panta 1. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-10" href="#c-10">10</a>
</span>) Spriedums, 2023. gada 16. marts, Komisija/Jiangsu Seraphim Solar System un Padome/Jiangsu Seraphim Solar System un Komisija (apvienotās lietas C‑439/20 P un C‑441/20 P, EU:C:2023:211, 65. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-11" href="#c-11">11</a>
</span>) Skat. ģenerāladvokāta P. Mengoci [P. Mengozzi] secinājumus lietā Mory u.c./Komisija (C‑33/14 P, EU:C:2015:409, 28. punkts) un ģenerāladvokātes J. Kokotes [J. Kokott] secinājumus apvienotajās lietās Fresh Del Monte Produce/Komisija un Komisija/Fresh Del Monte Produce (C‑293/13 P un C‑294/13 P, EU:C:2014:2439, 44. un 45. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-12" href="#c-12">12</a>
</span>) Pēc analoģijas par to, ka prasībai ir jārada tiesiskas sekas, skat. spriedumus, 2015. gada 17. septembris, Mory u.c./Komisija (C‑33/14 P, EU:C:2015:609, 55. punkts), un 2019. gada 27. marts, Canadian Solar Emea u.c./Padome (C‑236/17 P, EU:C:2019:258, 91. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-13" href="#c-13">13</a>
</span>) Šajā ziņā skat. spriedumu, 2020. gada 25. novembris, ACRE/Parlaments (T‑107/19, EU:T:2020:560, 182. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-14" href="#c-14">14</a>
</span>) Skat. rīkojumu, 2020. gada 16. jūlijs, HSBC Holdings u.c./Komisija (C‑883/19 P, EU:C:2020:601 un EU:C:2020:561, 22. punkts). Manuprāt, var konstatēt analoģiju starp šo lietu un Tiesas priekšsēdētāja lēmumu minētajā lietā piešķirt noteiktām sabiedrībām tiesības iestāties lietā, lai atbalstītu HSBC sabiedrību prasījumus, pamatojoties uz to tiešo un pastāvošo interesi šīs lietas iznākumā. Lēmumā bija uzsvērts, ka gadījumā, ja šīm sabiedrībām netiktu atļauts iestāties lietā, tām tiktu liegta iespēja tikt uzklausītām.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-15" href="#c-15">15</a>
</span>) Skat., piemēram, neseno spriedumu, 2023. gada 14. septembris, Land Rheinland‑Pfalz/Komisija (C‑466/21 P, EU:C:2023:666, 50. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-16" href="#c-16">16</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2020. gada 3. septembris, Vereniging tot Behoud van Natuurmonumenten in Nederland u.c./Komisija (C‑817/18 P, EU:C:2020:637, 48. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-17" href="#c-17">17</a>
</span>) Skat. spriedumus, 2023. gada 14. septembris, Land Rheinland-Pfalz/Komisija (C‑466/21 P, EU:C:2023:666, 51. punkts), un 2020. gada 3. septembris, Vereniging tot Behoud van Natuurmonumenten in Nederland u.c./Komisija (C‑817/18 P, EU:C:2020:637, 47. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-18" href="#c-18">18</a>
</span>) Šajā ziņā skat. 16. zemsvītras piezīmē minēto judikatūru.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-19" href="#c-19">19</a>
</span>) Statūtu 56. pants.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-20" href="#c-20">20</a>
</span>) Abu (atbildes raksta uz apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzības) termiņu saskaņošanas mērķis ir nodrošināt pusei taisnīgu iespēju saprātīgā termiņā reaģēt pēc tam, kad tai ir izsniegta citas puses galvenā apelācijas sūdzība.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-21" href="#c-21">21</a>
</span>) Tiesas Reglamenta 54. pants.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-22" href="#c-22">22</a>
</span>) Tomēr, lai gan galvenās apelācijas sūdzības noraidīšana ir saistīta, tā ne vienmēr liedz Tiesai izskatīt pretapelācijas sūdzību pēc būtības. Piemēram, 2021. gada 20. janvāra spriedumā Komisija/Printeos (C‑301/19 P, EU:C:2021:39) Tiesa galveno apelācijas sūdzību noraidīja pilnībā, bet apmierināja pretapelācijas sūdzību. Skat. arī jaunāku piemēru spriedumā 2023. gada 21. decembris, International Skating Union/Komisija (C-124/21 P, EU:C:2023:1012). Ar šo spriedumu Tiesa International Skating Union apelācijas sūdzību noraidīja, bet apmierināja pretapelācijas sūdzību, kuru bija iesniegusi atbildētāja pirmajā instancē un ar kuru bija lūgts atcelt daļu no pārsūdzētā sprieduma</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-23" href="#c-23">23</a>
</span>) Faktiski varētu apgalvot, ka šāda pārbaude loģiski būtu jāveic pirms Tiesas Reglamenta un Vispārējās tiesas Reglamenta noteikumu ievērošanas pārbaudes. Proti, Statūtiem, kas ir izklāstīti atsevišķā protokolā, kurš pievienots Savienības Līgumiem, ir īpaša nozīme kā primārajās tiesībās nostiprinātam tekstam (LESD 281. pants). Šajā ziņā skat. ģenerāladvokāta H. Saugmandsgora Ēe [H. Saugmandsgaard Øe] secinājumus lietā HF/Parlaments (C‑570/18 P, EU:C:2020:44, 34. punkts) un ģenerāladvokātes J. Kokotes secinājumus apvienotajās lietās Fresh Del Monte Produce/Komisija un Komisija/Fresh Del Monte Produce (C‑293/13 P un C‑294/13 P, EU:C:2014:2439, 50–55. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-24" href="#c-24">24</a>
</span>) Skat., piemēram, ģenerāladvokāta M. Vatelē [M. Wathelet] secinājumus apvienotajās lietās Société des produits Nestlé un Mondelez UK Holdings &amp; Services/EUIPO un EUIPO/Mondelez UK Holdings &amp; Services (C‑84/17 P, C‑85/17 P un C‑95/17 P, EU:C:2018:266, 32.–41. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-25" href="#c-25">25</a>
</span>) Skat., piemēram, ģenerāladvokāta P. Mengoci secinājumus lietā British Airways/Komisija (C‑122/16 P, EU:C:2017:406, 39.–42. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-26" href="#c-26">26</a>
</span>) Turpat.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-27" href="#c-27">27</a>
</span>) Spriedums, 2021. gada 6. maijs, Bayer CropScience un Bayer/Komisija (C‑499/18 P, EU:C:2021:367, 43. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-28" href="#c-28">28</a>
</span>) Skat. rīkojumus, 2015. gada 12. februāris, Enercon/Gamesa Eólica (C‑35/14 P, EU:C:2015:158) un 2015. gada 24. novembris, Sun Mark un Bulldog Energy Drink/Red Bull (C‑206/15 P, EU:C:2015:773).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-29" href="#c-29">29</a>
</span>) Spriedums, 2024. gada 18. janvāris, Eulex Kosovo/SC (C-785/22 P, 31.–33. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-30" href="#c-30">30</a>
</span>) Šajā ziņā skat. spriedumu, 2015. gada 1. oktobris, Electrabel un Dunamenti Erőmű/Komisija (C‑357/14 P, EU:C:2015:642, 30. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-31" href="#c-31">31</a>
</span>) Šādos apstākļos šķiet, ka attiecīgajās tiesību normās, tostarp Statūtu 56. pantā, paredzētās formālās prasības būtu izpildītas.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-32" href="#c-32">32</a>
</span>) Pārsūdzētā sprieduma 57. punkts. Tā kā pārsūdzētais spriedums ir pieejams tikai franču valodā, esmu iesniedzis šo tulkojumu. Mans izcēlums.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-33" href="#c-33">33</a>
</span>) Pārsūdzētā sprieduma 62.–138. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-34" href="#c-34">34</a>
</span>) Mani secinājumi (C‑516/22, EU:C:2023:857, 44. punkts), atsaucoties arī uz ģenerāladvokāta Ž. Mišo [J. Mischo] secinājumiem lietā Portugāle/Komisija (C‑365/99, EU:C:2001:184, 16. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-35" href="#c-35">35</a>
</span>) Turpat, 46. un 47. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-36" href="#c-36">36</a>
</span>) Šajā kontekstā jānorāda, ka ir neliela atšķirība to noteikumu formulējumā, kas reglamentē aizmuguriskās tiesvedības procedūras abās attiecīgajās Savienības tiesās. Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 152. panta 3. punktu Tiesai ir jāizvērtē, “vai prasības pieteikums šķiet pamatots”, savukārt Vispārējās tiesas Reglamenta 123. panta 3. punktā Vispārējai tiesai ir uzdots pārbaudīt, vai prasība “acīmredzami nav juridiski nepamatota”. Man šķiet, ka Vispārējās tiesas vērtējuma slieksnis attiecībā uz prasītāju argumentiem ir nedaudz zemāks nekā Tiesas slieksnis. Tas, visticamāk, ir izskaidrojams ar to, ka Tiesa Savienības tiesu sistēmā ir pēdējās instances tiesa.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-37" href="#c-37">37</a>
</span>) Pēc analoģijas skat. manus secinājumus lietā ECB/Crédit lyonnais (C‑389/21 P, EU:C:2022:844, 56.–58. un 62. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-38" href="#c-38">38</a>
</span>) Šajā ziņā skat. manus secinājumus lietā Komisija/Apvienotā Karaliste (Augstākās tiesas spriedums) (C‑516/22, EU:C:2023:857, 52. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-39" href="#c-39">39</a>
</span>) Pēc analoģijas skat. spriedumu, 2013. gada 22. janvāris, Komisija/Tomkins (C‑286/11 P, EU:C:2013:29).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-40" href="#c-40">40</a>
</span>) Faktiski, ja Vispārējā tiesa būtu nolēmusi izskatīt Parlamenta pretenzijas pret pārējām trim atbildētājām pirmajā instancē pirms tā prasījumiem pret NN, pārsūdzētā sprieduma pretrunīgais raksturs būtu bijis vēl acīmredzamāks. Šajā ziņā šaubos, ka Vispārējā tiesa būtu nonākusi pie tādiem pašiem secinājumiem attiecībā uz NN.</p>
</body>
</html>
