L_2021204LV.01000701.xml

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/931

(2021. gada 1. marts),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros nosaka metodi, ar ko apzina atvasināto instrumentu darījumus, kuriem ir viens vai vairāki būtiski risku raksturojošie rādītāji atbilstoši 277. panta 5. punktam, formulu pirkšanas un pārdošanas iespējas līgumu uzraudzības delta rādītāja aprēķināšanai, kas attiecināts uz procentu likmju riska kategoriju, un metodi, ar kuru nosaka, vai darījums ir garā vai īsā pozīcija attiecībā uz primāro risku raksturojošo rādītāju vai visbūtiskāko risku raksturojošo rādītāju konkrētajā riska kategorijā atbilstoši 279.a panta 3. punkta a) un b) apakšpunktam darījuma partnera kredītriska standartizētājā pieejā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši tās 277. panta 5. punkta trešo daļu un 279.a panta 3. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Iestādēm būtu jāapzina atvasināto instrumentu darījuma risku raksturojošie rādītāji, nosakot riska faktorus, no kuriem ir atkarīgas minētā darījuma naudas plūsmas. Lai nodrošinātu, ka iestādes izmanto saskaņotu pieeju šādai apzināšanai, tām būtu jāņem vērā vismaz tie riska faktori, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas IV sadaļas 1.a nodaļas 3. iedaļā.

(2)

Metodei, ar ko apzina atvasināto instrumentu darījumus, kuriem ir tikai viens būtisks risku raksturojošs rādītājs, nolūkā minētos atvasināto instrumentu darījumus attiecināt uz attiecīgo riska kategoriju, vajadzētu būt vienkāršai visos gadījumos, kad atvasināto instrumentu darījuma primārais un vienīgais būtiskais risku raksturojošais rādītājs ir uzreiz nosakāms pēc minētā darījuma būtības un naudas plūsmām.

(3)

Lai ierobežotu ārvalstu valūtas risku, kas rodas no finansējuma vai ieguldījumiem ārvalstu valūtās, iestādes izmanto dažādu valūtu procentu likmju mijmaiņas līgumus. Lai gan šādi darījumi galvenokārt ir atkarīgi no ārvalstu valūtas risku raksturojošiem rādītājiem, tie var būt atkarīgi arī no citiem risku raksturojošiem rādītājiem, piemēram, procentu likmju risku raksturojošiem rādītājiem. Tomēr, tā kā tirgus pieredze liecina, ka šo citu risku raksturojošo rādītāju ietekme uz šiem konkrētajiem darījumu veidiem ļoti bieži ir nebūtiska, attiecībā uz šāda veida darījumiem vajadzētu būt pietiekami tos atzīt par atvasināto instrumentu darījumiem, kuriem ir tikai viens būtisks risku raksturojošs rādītājs.

(4)

Neatkarīgi no atvasināto instrumentu darījuma būtības un naudas plūsmām procentu likmes, ko izmanto, lai diskontētu darījuma naudas plūsmas (“diskonta likme”), nebūtu jāuzskata par būtisku risku raksturojošu rādītāju. Prasība iestādēm ņemt vērā diskonta likmi metodē, ar ko apzina atvasināto instrumentu darījumus, kuriem ir tikai viens būtisks risku raksturojošs rādītājs, būtu nesamērīga un apgrūtinoša, jo empīriskā pieredze liecina, ka šim risku raksturojošajam rādītājam parasti ir ierobežotāka ietekme uz atvasināto instrumentu darījumu vērtību nekā pārējiem risku raksturojošajiem rādītājiem, no kuriem tiek atvasinātas to naudas plūsmas.

(5)

Attiecībā uz atvasināto instrumentu darījumiem, kuriem ir vairāk nekā viens risku raksturojošs rādītājs, iestādēm, lai apzinātu tos risku raksturojošos rādītājus, kas ir būtiski katrā riska kategorijā, un visbūtiskākos no šiem risku raksturojošiem rādītājiem katrā riska kategorijā, būtu jāņem vērā pamatā esošā instrumenta jutīgumi un svārstīgums.

(6)

Attiecībā uz atvasināto instrumentu darījumiem, kuriem ir vairāk nekā viens risku raksturojošs rādītājs, un ja minētie risku raksturojošie rādītāji attiecas uz dažādām riska kategorijām, var nebūt iespējams secināt, kuri no šiem risku raksturojošajiem rādītājiem ir būtiski, pat pēc tam, kad ir ņemti vērā darījuma pamatā esošā instrumenta jutīgumi un svārstīgums. Šādos gadījumos iestādēm būtu jāizmanto vienkārša, konservatīva alternatīvā pieeja – uzskatīt visus darījuma risku raksturojošos rādītājus par būtiskiem un līdz ar attiecināt atvasināto instrumentu darījumu uz riska kategorijām, kas atbilst šiem risku raksturojošiem rādītājiem, pamatojoties uz visbūtiskākajiem risku raksturojošajiem rādītājiem katrā riska kategorijā.

(7)

Metode, ar ko apzina atvasināto instrumentu darījumus, kuriem ir tikai viens būtisks risku raksturojošs rādītājs, būtu jāpielieto tikai uzsākšanas brīdī, ja šādi atvasināto instrumentu darījumi to uzsākšanas brīdī ir atzīti par tādiem, kuriem ir tikai viens risku raksturojošs rādītājs, jo minētais risku raksturojošais rādītājs ir šo darījumu pamatīpašība un tāpēc nav paredzams, ka tas mainīsies. Ja atvasināto instrumentu darījumi to uzsākšanas brīdī ir atzīti par tādiem, kuriem ir vairāk nekā viens risku raksturojošs rādītājs, būtisko un visbūtiskāko risku raksturojošo rādītāju apzināšanas process būtu jāveic reizi ceturksnī, lai jebkādas izmaiņas minētajos darījumos varētu pienācīgi atspoguļot šo atvasināto instrumentu darījumu attiecinājumā uz attiecīgajām riska kategorijām.

(8)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 279.a panta 3. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka formula, kas jāizmanto pirkšanas un pārdošanas iespējas līgumu uzraudzības delta rādītāja aprēķināšanai, kas attiecināts uz procentu likmju riska kategoriju, kura salīdzināma [saderīga] ar tirgus apstākļiem, kuros procentu likmes var būt negatīvas, ir jānosaka saskaņā ar starptautiskajām regulatīvajām norisēm. Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (BCBS) 2018. gada 22. martā (2) publicēja “Bieži uzdotos jautājumus par Bāzeles III standartizēto pieeju darījuma partnera kredītriska darījumu novērtēšanai”, paskaidrojot, ka uzraudzības delta rādītājs procentu likmju iespējas līgumiem negatīvas procentu likmes apstākļos būtu jānosaka saskaņā ar īpašu formulu, kurā šajā formulā izmantotajai tūlītējai vai nākotnes procentu likmei un iespējas līguma norunas cenai tiek piemērota lambda (λ) pārbīde, lai tādējādi nodrošinātu, ka šī tūlītējā vai nākotnes procentu likme un iespējas līguma norunas cena ir pozitīvas.

(9)

Lai tūlītējo vai nākotnes procentu likmi un iespējas līgumu norunas cenu padarītu pozitīvas, λ pārbīdei vajadzētu būt pietiekami lielai, lai iestādes varētu darījuma uzraudzības delta rādītāju aprēķināt saskaņā ar formulu, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 575/2013 279.a panta 1. punktā, bet tajā pašā laikā pietiekami mazai, lai neradītu nevajadzīgu neobjektivitāti uzraudzības delta rādītāja aprēķina rezultātos.

(10)

Uzraudzības svārstīgums, kas ir viens no uzraudzības delta rādītāja aprēķināšanas parametriem, būtu jānosaka, ņemot vērā konkrēto formulu uzraudzības delta rādītāja aprēķināšanai pārdošanas un pirkšanas iespējas līgumiem procentu likmju riska kategorijā. Šajā ziņā tiek uzskatīts, ka izmantošanai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem ir piemērota uzraudzības svārstīguma vērtība pārdošanas un pirkšanas iespējas līgumiem procentu likmju riska kategorijā, kas noteikta atbilstošiBCBS pieņemtajiem starptautiskajiem standartiem.

(11)

Lai iestādes varētu noteikt, vai darījums ir garā vai īsā pozīcija attiecībā uz primāro risku raksturojošo rādītāju, būtisko risku raksturojošo rādītāju vai visbūtiskāko risku raksturojošo rādītāju konkrētajā riska kategorijā, būtu jāparedz, kāda informācija par darījumu iestādēm būtu jāizmanto, lai veiktu šādu noteikšanu. Lai izvairītos no nevajadzīga sloga iestādēm, tām būtu jāļauj izmantot to pašu informāciju, ko tās izmanto, lai apzinātu būtiskos risku raksturojošos rādītājus.

(12)	Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Eiropas Banku iestāde iesniegusi Komisijai.

(13)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz kuru balstīta šī regula, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (3) 37. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. NODAĻA

Metode, ar ko apzina darījumus, kuriem ir tikai viens būtisks risku raksturojošs rādītājs, darījumus, kuriem ir vairāk nekā viens būtisks risku raksturojošs rādītājs, un visbūtiskākos no šiem risku raksturojošajiem rādītājiem

1. pants

Metode, ar ko apzina atvasināto instrumentu darījuma risku raksturojošos rādītājus

1. Lai apzinātu darījumus, kuriem ir tikai viens būtisks risku raksturojošs rādītājs, un darījumus, kuriem ir vairāk nekā viens būtisks risku raksturojošs rādītājs, iestādes katra darījuma uzsākšanas brīdī apzina visus darījuma risku raksturojošos rādītājus, nosakot riska faktorus, no kuriem ir atkarīgas minētā darījuma naudas plūsmas, tālab ņemot vērā vismaz tos riska faktorus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.l līdz 325.q pantā. Iestāžu apzinātie riska faktori ir darījuma risku raksturojošie rādītāji.

2. Iestādes par darījuma risku raksturojošiem rādītājiem neuzskata procentu likmju riska faktorus, ko izmanto, lai diskontētu darījuma naudas plūsmas.

2. pants

Metode, ar ko apzina darījumus, kuriem ir tikai viens būtisks risku raksturojošs rādītājs

1. Pēc visu darījuma risku raksturojošo rādītāju apzināšanas saskaņā ar 1. pantu iestādes katra darījuma uzsākšanas brīdī apzina darījumus, kuriem ir tikai viens būtisks risku raksturojošs rādītājs, piemērojot šādus noteikumus:

a)	ja darījuma naudas plūsmas ir atkarīgas tikai no viena risku raksturojošā rādītāja, kas pieder vienai no Regulas (ES) Nr. 575/2013 277. panta 1. punktā minētajām riska kategorijām, iestādes minēto risku raksturojošo rādītāju atzīst par vienīgo būtisko minētā darījuma risku raksturojošo rādītāju;

ja darījuma naudas plūsmas ir atkarīgas no vairāk nekā viena risku raksturojošā rādītāja un ja iestādes tikai vienu šā darījuma risku raksturojošo rādītāju ir atzinušas par būtisku saskaņā ar 4. panta 3. punktā noteikto metodi vai 4. panta 4. punktā noteikto metodi, iestādes šo risku raksturojošo rādītāju atzīst par vienīgo būtisko minētā darījuma risku raksturojošo rādītāju.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, attiecībā uz dažādu valūtu procentu likmju mijmaiņas līgumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikuma 2. punkta a) apakšpunktā, iestādes var par vienīgo būtisko darījuma risku raksturojošo rādītāju atzīt ārvalstu valūtas risku raksturojošo rādītāju.

3. pants

Metode, ar ko apzina darījumus, kuriem ir vairāk nekā viens būtisks risku raksturojošs rādītājs

Piemērojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 277. panta 3. punktu, visus darījumus, kas nav 2. pantā minētie darījumi, iestādes atzīst par darījumiem, kuriem ir vairāk nekā viens būtisks risku raksturojošs rādītājs.

4. pants

Metode, ar ko apzina būtiskos risku raksturojošos rādītājus un visbūtiskākos no šiem risku raksturojošajiem rādītājiem

1. Pēc tam, kad saskaņā ar 1. pantu ir apzināti visi darījuma risku raksturojošie rādītāji un ja darījuma naudas plūsmas ir atkarīgas no vairāk nekā viena risku raksturojošā rādītāja, iestādes apzina būtiskos risku raksturojošos rādītājus un visbūtiskākos no šiem risku raksturojošajiem rādītājiem, piemērojot vienu no attiecīgi 2., 3. un 4. punktā noteiktajām metodēm.

2. Iestādes darījuma uzsākšanas brīdī veic šādas darbības:

a)	tās visus darījuma risku raksturojošos rādītājus, kas apzināti saskaņā ar 1. pantā minēto procedūru, uzskata par būtiskiem risku raksturojošiem rādītājiem;

katrai riska kategorijai, kas atbilst minētajiem būtiskajiem risku raksturojošajiem rādītājiem, tās par visbūtiskāko risku raksturojošo rādītāju atzīst to risku raksturojošo rādītāju, kas atbilst augstākajam riska kategorijas papildinājumam no Regulas (ES) Nr. 575/2013 280.a līdz 280.f pantā minētajiem papildinājumiem.

3. Iestādes darījuma uzsākšanas brīdī un pēc tam vismaz reizi ceturksnī veic šādas darbības:

a)	tās katram risku raksturojošajam rādītājam, kas apzināts saskaņā ar šīs regulas 1. pantu, aprēķina delta riska jutīgumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.r pantu;

b)	tās aprēķina svērtos jutīgumus saskaņā ar minētās regulas 325.f panta 6. punktā noteikto formulu, pamatojoties uz jutīgumiem, kas aprēķināti saskaņā ar a) apakšpunktu;

katrai no minētās regulas 277. panta 1. punktā norādītajām riska kategorijām tās saskaņā ar minētās regulas 325.f panta 8. punktā noteikto formulu aprēķina riska klasei specifisko pašu kapitāla prasību attiecībā uz tirgus risku, pamatojoties uz visiem b) apakšpunktā minētajiem svērtajiem jutīgumiem, kas aprēķināti risku raksturojošajiem rādītājiem, kuri iedalīti minētajā riska kategorijā;

d)	tās sarindo visas c) apakšpunktā minētās riska klasei specifiskās pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku no lielākās uz mazāko absolūtos lielumos, lai iegūtu monotoni samazinošos ierakstu rindu, kurā ieraksts a1 ir lielākais absolūtais lielums, a2 ir otrais lielākais lielums utt.;

tās attiecībā uz katru ierakstu ai , kas aprēķināts un sarindots saskaņā ar d) apakšpunktu, un secībā, kas izriet no to sarindojuma, pārbauda, vai ir izpildīts šāds nosacījums:

kur:

i = indekss, kas apzīmē Regulas (ES) Nr. 575/2013 277. panta 1. punktā minētās riska kategorijas, kuras sarindotas saskaņā ar d) apakšpunktu, secībā, kas izriet no minētās sarindošanas;

Y% = 60 %;

tās par būtiskiem uzskata:

i)	risku raksturojošos rādītājus, kas atbilst riska kategorijām, attiecībā uz kurām ir izpildīts šā punkta e) apakšpunktā paredzētais nosacījums;

ii)	risku raksturojošos rādītājus, kas atbilst pirmajai riska kategorijai, attiecībā uz kuru minētais nosacījums nav izpildīts;

attiecībā uz katru riska kategoriju, kas atbilst risku raksturojošajiem rādītājiem, kuri nav būtiski saskaņā ar f) apakšpunktu, tās pārbauda, vai attiecīgais ieraksts ai atbilst šādam nosacījumam:

kur:

i = indekss, kas apzīmē Regulas (ES) Nr. 575/2013 277. panta 1. punktā minētās riska kategorijas, kuras sarindotas saskaņā ar d) apakšpunktu, secībā, kas izriet no minētās sarindošanas, un kuras atbilst risku raksturojošajiem rādītājiem, kas saskaņā ar f) apakšpunktu nav būtiski;

Z% = 30 %;

h)	papildus būtiskajiem risku raksturojošajiem rādītājiem, kas apzināti saskaņā ar f) apakšpunktu, tās par būtiskiem risku raksturojošiem rādītājiem uzskata arī tos risku raksturojošos rādītājus, kas atbilst riska kategorijām, attiecībā uz kurām ir izpildīts g) apakšpunkta nosacījums;

i)	attiecībā uz katru f) un h) apakšpunktā minēto riska kategoriju tās par visbūtiskāko risku raksturojošo rādītāju konkrētajai riska kategorijai uzskata risku raksturojošo rādītāju, kas atbilst b) apakšpunktā minēto svērto jutīgumu augstākajai absolūtajai vērtībai.

4. Iestādes, kas vai nu atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 94. panta 1. punkta nosacījumiem vai ir atbrīvotas no pārskatu sniegšanas prasības saskaņā ar minētās regulas 325.a panta 1. punktu, var apzināt visbūtiskāko risku raksturojošo rādītāju, darījuma uzsākšanas brīdī un pēc tam vismaz reizi ceturksnī veicot šādas darbības:

tās aprēķina riska kategorijas papildinājumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 attiecīgi 280.a līdz 280.f pantā, katram risku raksturojošajam rādītājam, kas apzināts saskaņā ar 1. pantu. Ja vienā un tajā pašā riska kategorijā ir iedalīts vairāk nekā viens risku raksturojošais rādītājs, kas apzināts saskaņā ar 1. pantu, iestādes b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā patur tās riska kategorijas risku raksturojošo rādītāju, kas atbilst minētās riska kategorijas augstākajam riska kategorijas papildinājumam;

b)	tās veic 3. punkta d)–h) apakšpunktā noteiktās darbības, minētajās darbībās izmantotos ierakstus balstot uz riska kategorijas papildinājumiem, kas aprēķināti saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu;

c)	tās par visbūtiskākajiem risku raksturojošajiem rādītājiem attiecīgajās riska kategorijās atzīst būtiskos risku raksturojošos rādītājus, kas apzināti b) apakšpunktā minētās metodes rezultātā.

2. NODAĻA

Formula, kas jāizmanto, lai aprēķinātu pirkšanas un pārdošanas iespējas līgumu uzraudzības delta rādītāju, kas attiecināts uz procentu likmju riska kategoriju, un uzraudzības svārstīgumu, kas ir piemērots minētajai formulai, un metode, ar ko nosaka, vai darījums ir garā vai īsā pozīcija attiecībā uz primāro risku raksturojošo rādītāju vai visbūtiskāko risku raksturojošo rādītāju konkrētajā riska kategorijā

5. pants

Formula, ar ko aprēķina uz pirkšanas un pārdošanas iespējas līgumu uzraudzības delta rādītāju, kas attiecināts uz procentu likmju riska kategoriju, un uzraudzības svārstīgums, kas ir piemērots šādai formulai

1. Pirkšanas un pārdošanas iespējas līgumu uzraudzības delta rādītāju (δ), kas attiecināts uz procentu likmju riska kategoriju, kurs saderīga ar tirgus apstākļiem, kuros procentu likmes var būt negatīvas, iestādes aprēķina šādi:

kur:

N(x) = standartizēta normāli sadalīta gadījuma lieluma kumulatīvā sadalījuma funkcija, kas atspoguļo varbūtību, ka normāli sadalīts gadījuma lielums ar vidējo vērtību 0 un dispersiju 1 ir mazāks vai vienāds ar “x”;

P = iespējas līguma pamatā esošā instrumenta tūlītējā vai nākotnes cena;

K = iespējas līguma norunas cena;

T = iespējas līguma beigu termiņš, kas izteikts gados, izmantojot attiecīgo vienošanos par darbdienām;

λ = pārbīde, kas ir piemērota, lai gan P, gan K ievirzītu pozitīvā vērtībā, ko nosaka saskaņā ar 2. punktu;

σ = iespējas līguma uzraudzības svārstīgums, ko nosaka saskaņā ar 3. punktu.

2. Šā panta 1. punkta nolūkos iestādes pārbīdi (λ) visiem pirkšanas un pārdošanas iespējas līgumiem aprēķina šādi:

λj =max(threshold - min(Pj ,Kj ),0)

kur:

Pj = iespējas līguma j pamatā esošā instrumenta tūlītējā vai nākotnes cena;

Kj = iespējas līguma j norunas cena;

Slieksnis = 0.10 %

3. Šā panta 1. punkta nolūkos iestādes nosaka iespējas līguma uzraudzības svārstīgumu, pamatojoties uz darījuma riska kategoriju un iespējas līguma pamatā esošā instrumenta būtību saskaņā ar šādu tabulu:

Tabula

Riska kategorija	Pamatā esošais instruments	Uzraudzības svārstīgums
Procentu likme	Visi	50 %

6. pants

Metodes, ar ko nosaka, vai darījums ir garā vai īsā pozīcija attiecībā uz primāro risku raksturojošo rādītāju vai visbūtiskāko risku raksturojošo rādītāju konkrētajā riska kategorijā

Iestādes nosaka, vai darījums ir garā vai īsā pozīcija attiecībā uz primāro risku raksturojošo rādītāju vai visbūtiskāko risku raksturojošo konkrētajā riska kategorijā, piemērojot jebkuru no turpmāk minētajām metodēm:

tās aprēķina minēto risku raksturojošo rādītāju delta riska jutīgumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.r pantu un atzīst darījumu par garo pozīciju risku raksturojošā rādītājā, ja atbilstošais delta riska jutīgums ir pozitīvs, vai kā īso pozīciju, ja atbilstošais delta riska jutīgums ir negatīvs;

b)	tās novērtē darījuma naudas plūsmu struktūras atkarību no minētā risku raksturojošā rādītāja vai darījuma riska ierobežošanas nolūku saistībā ar minēto risku raksturojošo rādītāju un atzīst darījumu vai nu par garo vai īso pozīciju, pamatojoties uz minēto novērtējumu.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 1. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(2) Bieži uzdotie jautājumi par Bāzeles III standartizēto pieeju darījuma partnera kredītriska darījumu novērtēšanai, 2018. gada 22. marts.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).