<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C‑558/15</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62015CC0558</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:785">EU:C:2016:785</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>8</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>8</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="ITALIC">P. MENGOZZI</HT> SECINĀJUMI – LIETA C‑558/15</P><P><HT TYPE="ITALIC">VIEIRA DE AZEVEDO</HT> U.C.</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Paolo Mengoci</HT> [<HT TYPE="UC">Paolo Mengozzi</HT>]</P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20161019">2016. gada 19. oktobrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – franču.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑558/15</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">Alberto José Vieira de Azevedo ,</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">Maria da Conceição Ferreira da Silva ,</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">Carlos Manuel Ferreira Alves ,</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">Rui Dinis Ferreira Alves ,</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">Vítor José Ferreira Alves</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">pret</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">C.E.D. Portugal Unipessoal, Lda ,</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">Instituto de Seguros de Portugal – Fundo de Garantia Automóvel</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(Tribunal da Relação do Porto (Porto apelācijas tiesa, Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšana</KEYWORD><KEYWORD>Atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvis</KEYWORD><KEYWORD>Apdrošināšanas sabiedrība</KEYWORD><KEYWORD>Pārstāvības tiesā pilnvaras</KEYWORD><KEYWORD>Cietušās personas</KEYWORD><KEYWORD>Domicila dalībvalsts</KEYWORD></INDEX><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I –</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT><DATE ISO="20071017">2007. gada 17. oktobrī</DATE> uz autoceļa Spānijā notika satiksmes negadījums, kas izraisīja vienas personas nāvi un vienai personai radīja ievainojumus. Vadītājs, kas ir Portugāles pilsonis un kurš strādā Portugālē reģistrētā sabiedrībā, zaudēja kontroli pār īrēto transportlīdzekli, kas bija nodots minētās sabiedrības rīcībā. Transportlīdzekli, kas izraisīja negadījumu, tā īpašnieks bija apdrošinājis sabiedrībā <HT TYPE="ITALIC">Helvetia Seguros</HT>, Spānijā, kuras izraudzītā pārstāve Portugālē ir <HT TYPE="ITALIC">C.E.D. Portugal Unipessoal</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Lda</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/><HT TYPE="ITALIC">C.E.D</HT>.<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>). Prasītāji pamatlietā ir, pirmkārt, izdzīvojušais cietušais un, otrkārt, negadījumā nogalinātās personas tiesību pārņēmēji.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Lai Portugāles pirmās instances tiesā saņemtu atlīdzību par negadījumā nodarīto kaitējumu, prasītāji pamatlietā vērsās pamatā pret <HT TYPE="ITALIC">C.E.D</HT>. un pakārtoti pret <HT TYPE="ITALIC">Fundo de Garantia Automóvel</HT>. Pamatojoties it īpaši uz pārstāvības līguma, kas saista <HT TYPE="ITALIC">C.E.D</HT>. un <HT TYPE="ITALIC">Helvetia Seguros</HT>, saturu, tiesa tomēr konstatēja, ka <HT TYPE="ITALIC">C.E.D</HT>. nav tiesībspējas, un prasību noraidīja.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="2"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Prasītāji pamatlietā iesniedza iesniedzējtiesā apelācijas sūdzību par šo spriedumu. Iesniedzējtiesa uzskata, ka nav valsts tiesību normas, ar ko apdrošināšanas sabiedrību Portugāles pārstāvjiem, kuri darbojas citas dalībvalsts teritorijā, būtu skaidri piešķirta tiesībspēja, lai pret tiem atbildētāja statusā varētu vērsties Portugāles tiesā saistībā ar prasību par zaudējumu atlīdzību, ko cēlusi persona, kura cietusi satiksmes negadījumā, kurš noticis ārpus tās dzīvesvietas dalībvalsts teritorijas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Lai gan no lietas materiāliem skaidri nevar secināt, kādas ir atbilstošās valsts tiesību normas, iesniedzējtiesa kā atbilstīgu un pamatlietā piemērojamu tiesību normu min 43. pantu <DATE ISO="19851231">1985. gada 31. decembra</DATE> Dekrētlikumā Nr. 522/85 par transportlīdzekļa īpašnieka obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Dekrētlikumu Nr. 72‑A/2003 (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Dekrētlikums Nr. 522/85<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>). Šajā tiesību normā Portugālē reģistrētām apdrošināšanas sabiedrībām un apdrošināšanas sabiedrībām, kuru juridiskā adrese ir trešajās valstīs un kurām Portugālē ir filiāles, ir paredzēts pienākums katrā no citām Savienības dalībvalstīm izvēlēties pārstāvi, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>piešķirot viņam pilnvaras administrēt atlīdzības prasības cietušā dzīvesvietas valstī saistībā ar nelaimes gadījumiem, kuri notikuši valstī, kas nav tā dzīvesvietas valsts<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/> (Dekrētlikuma Nr. 522/85 43. panta 1. punkts). Tajā arī ir noteiktas saistības, par ko minētais pārstāvis ir atbildīgs, – paredzot, ka viņam būs <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>pietiekamas pilnvaras, lai pārstāvētu apdrošināšanas sabiedrību attiecībās ar cietušajām personām [..] un pilnībā apmierinātu viņu prasības par zaudējumu atlīdzību<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> (Dekrētlikuma Nr. 522/85 43. panta 3. punkts), ka viņš savāks <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>visu informāciju, kas nepieciešama, lai vienotos par attiecīgo atlīdzības prasību administrēšanu<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> (Dekrētlikuma Nr. 522/85 43. panta 4. punkts).</P><P>Lai gan Tiesai nav jānosaka, kuras ir valsts tiesības, kas piemērojamas pamatlietas faktiem, ir jānorāda, ka Dekrētlikuma Nr. 522/85 43. panta mērķis, kā rosināts Direktīvas 2000/26 preambulas 15. apsvērumā, ir reglamentēt apdrošināšanas sabiedrību, kuru juridiskā adrese vai filiāle ir Portugālē, pārstāvju, <HT TYPE="ITALIC">kuri atrodas citu dalībvalstu teritorijā</HT>, statusu. Šajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu jautājums ir par apdrošināšanas sabiedrības, kuras juridiskā adrese ir Spānijā, atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvi Portugālē. Iesniedzējtiesa nav minējusi tiesību normu, kurā vārda tiešā nozīmē būtu paredzēts Portugāles teritorijā esošo pārstāvju statuss un funkciju apjoms.</P></NOTE>, un kurā iesaistīts transportlīdzeklis, ko apdrošinājis kāds no minētajiem uzņēmumiem. Minētā tiesa arī norāda, ka šajā jautājumā gan Portugāles judikatūrā, gan doktrīnā ir pretrunīgi viedokļi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa arī piebilst, ka apdrošināšanas sabiedrībām, kuru juridiskā adrese ir kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, noteiktā pienākuma katrai no citām dalībvalstīm izraudzīties pārstāvi avots ir Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20000516">2000. gada 16. maija</DATE> Direktīva 2000/26/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu lietošanas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ar kuru tiek grozītas Padomes Direktīvas 73/239/EEK un 88/357/EEK (Ceturtā direktīva par mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="181" PAGE.FIRST="65" DATE.PUB="2000">OV 2000, L 181, 65. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Direktīvas 2000/26 4. panta 4. punktā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvis savāc visu nepieciešamo informāciju saistībā ar prasību nokārtošanu un veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai vienotos par atlīdzības prasījumu nokārtošanu. Prasība iecelt atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvi nekavē [neliedz] cietušai personai vai viņa apdrošināšanas sabiedrībai iesniegt prasību tieši pret personu, kas izraisījusi negadījumu, vai tās apdrošināšanas sabiedrību<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Direktīvas 2000/26 4. panta 5. punktā ir paredzēts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvim ir piešķirtas pietiekamas pilnvaras pārstāvēt apdrošināšanas sabiedrību attiecībās ar cietušajām personām 1. pantā minētajos negadījumos un pilnībā apmierināt viņu prasības [par zaudējumu atlīdzību]. Viņiem jābūt iespējai iepazīties ar lietu cietušās personas dzīvesvietas dalībvalsts oficiālajā(‑s) valodā(‑s)<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Direktīvas 2000/26 4. panta 8. punkts ir grozīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20050511">2005. gada 11. maija</DATE> Direktīvu 2005/14/EK, ar ko groza Padomes Direktīvas 72/166/EEK, 84/5/EEK, 88/357/EEK un 90/232/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/26/EK attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu lietošanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="149" PAGE.FIRST="14" DATE.PUB="2005">OV 2005, L 149, 14. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>, un tajā kopš tā laika ir precizēts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvja norīkošana pati par sevi nav filiāles atvēršana 1. panta b) punkta nozīmē [Padomes <DATE ISO="19920618">1992. gada 18. jūnija</DATE>] Direktīvā 92/49/EEK [par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, ar kuru groza Direktīvu 73/239/EEK un Direktīvu 88/357/EEK (Trešā nedzīvības apdrošināšanas direktīva)] un atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvi neuzskata par iestādi Direktīvas 88/357/EEK 2. panta c) punkta nozīmē vai [..] iestādi, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 44/2001<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Tādējādi, tikai izlasot Direktīvas 2000/26 normas vien, iesniedzējtiesa nevar atrisināt tajā izskatīšanā esošo lietu bez Tiesas paskaidrojuma par jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>pietiekamas pilnvaras<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>, kādām jāpiemīt atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvim, jo šis jēdziens nav pietiekami skaidrs, lai noteiktu, vai tas ietver iespēju satiksmes negadījumos cietušajiem tieši vērsties pret minēto pārstāvi savas dzīvesvietas tiesās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Saskārusies ar šīm grūtībām Savienības tiesību interpretācijā, <HT TYPE="ITALIC">Tribunal da Relação do Porto</HT> (Porto apelācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un ar lūgumu, kas Tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20151102">2015. gada 2. novembrī</DATE>, uzdot Tiesai šādus prejudiciālos jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>1)</NO.P><TXT>Vai ar [..] preambulas 16.a apsvērumu[, kas Direktīvā 2000/26 ieviests ar Direktīvu 2005/14,] un [..] [Direktīvas 2000/26] 4. panta 4., 5. un 8. punktu ir atļauts celt prasību par zaudējumu atlīdzību saistībā ar negadījumu, kas noticis citā Eiropas Savienības valstī, pret apdrošināšanas sabiedrības, kas nedarbojas valstī, pārstāvi, pamatojoties uz [transportlīdzekļa īpašnieka] obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu[, kas iegādāta citā Eiropas Savienības dalībvalstī]?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ja atbilde ir apstiprinoša, vai minētā iespēja celt prasību pret pārstāvi ir atkarīga no konkrētiem noteikumiem [pārstāvības līgumā], kas minēto pārstāvi saista ar apdrošināšanas sabiedrību?<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Par šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu ir saņemti rakstveida apsvērumi, ko iesnieguši <HT TYPE="ITALIC">Fundo de Garantia Automóvel</HT>, Portugāles Republika, kā arī Eiropas Komisija.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II –</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Juridiskā analīze</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Ko nozīmē tas, ka ir paredzēts, ka atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvim atbilstoši Direktīvai 2000/26 ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>piešķirtas pietiekamas pilnvaras pārstāvēt apdrošināšanas sabiedrību attiecībās ar cietušajām personām [..] un pilnībā apmierināt viņu prasības [par zaudējumu atlīdzību]<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Direktīvas 2000/26 4. panta 5. punkts.</P></NOTE>? Vai tādējādi Savienības likumdevējs ir vēlējies cietušajiem, uz kuriem attiecas šīs direktīvas piemērošanas joma, ietvert iespēju tieši vērsties pret viņu savas dzīvesvietas dalībvalsts tiesās? Tādi ir galvenie juridiskie problēmjautājumi, kas izvirzīti ar iesniedzējtiesas uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem, kurus es aplūkošu kopā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un tiesību aktā, kurā šī norma ir ietverta, izvirzītie mērķi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150326">2015. gada 26. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Litaksa</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑556/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:202">EU:C:2015:202</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>. Vispirms analizēšu atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvja statusu, kas definēts Direktīvās 2000/26 un 2005/14. Pēc tam tekstuālā analīze būs jāpapildina ar attiecīgā tiesiskā regulējuma kontekstuālo, teleoloģisko un sistēmisko analīzi.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvis Direktīvās 2000/26 un 2005/14</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Tāpat kā Eiropa, arī tiesiskais regulējums par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu nav radies vienā dienā; par to liecina secīgās direktīvas, kuras pieņemtas atbilstoši tam, kas satraucis likumdevēju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Atgādinu, ka pirmā direktīva ir Padomes <DATE ISO="19720424">1972. gada 24. aprīļa</DATE> Direktīva 72/166/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="103" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1972">OV 1972, L 103, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>, Īpašais izdevums latviešu valodā, 6. nod., 1. sēj., 10. – 12. lpp.). Pēc tās tika pieņemta otrā – Padomes <DATE ISO="19831230">1983. gada 30. decembra</DATE> Direktīva 84/5/EEK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="008" PAGE.FIRST="17" DATE.PUB="1984">OV 1984, L 8, 17. lpp.</REF.DOC.OJ>), tad trešā – Padomes <DATE ISO="19900514">1990. gada 14. maija</DATE> direktīva (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="129" PAGE.FIRST="33" DATE.PUB="1990">OV 1990, L 129, 33. lpp.</REF.DOC.OJ>), kā arī Direktīva 2000/26. Šīs direktīvas turklāt tika grozītas ar Direktīvu 2005/14, pēc tam kodificētas ar Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20090916">2009. gada 16. septembra</DATE> Direktīvu 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="263" PAGE.FIRST="11" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 263, 11. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>. Tikai Direktīvā 2000/26 – proti, ceturtajā direktīvā par šo tēmu – tika ieviests atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvis.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Šīs direktīvas mērķis ir novērst iepriekšējo direktīvu nepilnības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Skat. Direktīvas 2000/26 preambulas 8. apsvērumu.</P></NOTE>, paredzot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>īpašus noteikumus, kas piemērojami cietušajām personām, kurām ir tiesības uz kompensāciju par jebkuriem zaudējumiem vai miesas bojājumiem, kas radušies negadījumos, kuri notikuši dalībvalstī, kas nav cietušās personas dzīvesvietas dalībvalsts, un ko radījusi tādu transportlīdzekļu lietošana, kuri ir apdrošināti un parasti atrodas dalībvalstī<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Direktīvas 2000/26 1. pants. Skat. arī Direktīvas 2000/26 preambulas 11. apsvērumu.</P></NOTE>. Šādā skatījumā visas apdrošināšanas sabiedrības katrā dalībvalstī, izņemot dalībvalsti, kurā tās ir saņēmušas administratīvo atļauju, brīvi ieceļ<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvja brīva izvēle ir nodrošināta ar Direktīvas 2000/26 4. panta 2. punktu.</P></NOTE> atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvi, kurš dzīvo vai ir reģistrēts dalībvalstī, kurā viņš ir iecelts, un kura uzdevums ir izskatīt un administrēt atlīdzības prasības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Direktīvas 2000/26 4. panta 1. punkts.</P></NOTE>. Šajā nolūkā viņam ir jāsavāc visa nepieciešamā informācija, jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai vienotos par attiecīgo atlīdzības prasību administrēšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Direktīvas 2000/26 4. panta 4. punkts. Skat. arī Direktīvas 2000/26 preambulas 15. apsvērumu.</P></NOTE>, un viņam jābūt pietiekamām pilnvarām, lai pārstāvētu apdrošināšanas sabiedrību attiecībā pret cietušajiem, kā arī lai <HT TYPE="ITALIC">pilnībā</HT> apmierinātu viņu prasības par zaudējumu atlīdzību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Direktīvas 2000/26 4. panta 5. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Tajā pašā laikā Savienības likumdevējs ir uzskatījis, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>prasība iecelt atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvi <HT TYPE="ITALIC">nekavē</HT> [<HT TYPE="ITALIC">neliedz</HT>] cietušai personai vai viņa apdrošināšanas sabiedrībai iesniegt prasību tieši pret personu, kas izraisījusi negadījumu, vai tās apdrošināšanas sabiedrību<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Direktīvas 2000/26 4. panta 4. punkts. Mans izcēlums.</P></NOTE>. Šis precizējums nebūtu bijis lietderīgs, ja minētais likumdevējs nebūtu par iespējamu uzskatījis prasību tiesā pret pašu atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Visbeidzot, likumdevējs ir vēlējies precizēt, ka atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvja iecelšana pati par sevi nav filiāles atvēršana<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Direktīvas 92/49 1. panta b) punkta izpratnē (skat. Direktīvas 2000/26 4. panta 8. punktu).</P></NOTE> un ka pats pārstāvis nevar tikt uzskatīts par iestādi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Skat. Direktīvas 2000/26, kas grozīta ar Direktīvu 2005/14, 4. panta 8. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvja uzdevums, funkcijas un pienākumi Direktīvā 2009/103<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Skat. Direktīvas 2009/103 preambulas 34.–40., 43., 47. un 50. apsvērumu, kā arī 21. un 22. pantu. Jāpiebilst, ka Direktīvas 2000/26 4. panta saturs Direktīvā 2009/103 ir vienīgi pārstrukturēts un sadalīts divos atsevišķos pantos.</P></NOTE> – kura ir tikai kodifikācijas direktīva – saglabājās nemainīgi. Tas nozīmē, ka tekstā netika izdarīti nekādi precizējumi par to, ko ietver <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>pietiekamas pilnvaras<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Direktīvas 2000/26 4. panta 5. punkta un Direktīvas 2009/103 21. panta 5. punkta izpratnē.</P></NOTE>, un ka likumdevējs, to neizslēgdams, nav skaidri paudis nostāju par to, vai personas, kuras cietušas negadījumā, kas noticis ārpus valsts teritorijas, var pret atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvi tieši celt prasību savas dzīvesvietas tiesās. Tiesas par Direktīvas 2009/103 21. panta 5. punktu izdarītais secinājums, saskaņā ar kuru <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>šajā tiesību normā, kurā tādējādi ir noteikti minētās pārstāvības mērķi, nav precizēts šajā nolūkā uzticēto pilnvaru precīzs apjoms<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131010">2013. gada 10. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Spedition Welter</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑306/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:650">EU:C:2013:650</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0018">18.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, tātad ir pilnībā piemērojams attiecībā uz Direktīvas 2000/26 4. panta 5. punktu. Tagad, šķiet, ir jāpāriet pie kontekstuālās, teleoloģiskās un sistēmiskās analīzes.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="5"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Kontekstuālā, teleoloģiskā un sistēmiskā analīze</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>No Direktīvas 2000/26 gramatiskās analīzes secinājām, ka atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvja <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>pietiekamās pilnvaras<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> ir jānosaka tā, lai viņam ļautu nodrošināt divas galvenās viņam uzticētās funkcijas, proti, funkciju <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>pārstāvēt apdrošināšanas sabiedrību attiecībās ar cietušajām personām<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> un funkciju <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/><HT TYPE="ITALIC">pilnībā</HT> apmierināt [cietušo] prasības [par zaudējumu atlīdzību]<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Direktīvas 2000/26 4. panta 5. punkts. Mans izcēlums.</P></NOTE>. Tomēr šis Direktīvas 2000/26 burtiskais izklāsts būtu nepilnīgs, ja netiktu ņemti vērā arī atsevišķi skaidrojumi, kas sniegti tās preambulas apsvērumos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Tādējādi Savienības likumdevējs ir precizējis, ka vēršanās pie atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvja <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>neietekmē ne materiālo tiesību normas, kuras piemēro katrā atsevišķā gadījumā, ne jautājumu par jurisdikciju<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Direktīvas 2000/26 preambulas 13. apsvērums.</P></NOTE>. Šis precizējums par piemērojamajām materiālajām tiesībām un par jurisdikcijas noteikšanu no jauna ļauj domāt, ka šim pārstāvim var tikt piešķirta tiesas loma. Tādā pašā veidā ir arī precizēts, ka atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvja darbības <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>[nav pietiekamas, lai] piešķirt[u] jurisdikciju ties[ām] cietuš[ās] personas dzīvesvietas dalībvalstī, ja to neparedz starptautiskās privāttiesību normas par jurisdikcijas noteikšanu<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Direktīvas 2000/26 preambulas 16. apsvērums.</P></NOTE>. Tādējādi atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvja dalība varbūtējās prasībās tiesā nekādi nav izslēgta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Vienlaikus ar likumdevēja piesardzību attiecībā uz prasību administrēšanas pārstāvja iesaistīšanās iespējamo ietekmi noteikumu par jurisdikciju un starptautisko privāttiesību normu noteikšanā cietušajiem ir atzītas tiesības celt tiešu prasību pret apdrošināšanas sabiedrību, kura atrodas citas dalībvalsts teritorijā. Šīs tiesības celt prasību ir norādītas nevis kā vienīgais ceļš, kādā tiesā izšķirt prasības, bet tikai kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/><HT TYPE="ITALIC">loģisks papildinājums</HT> minēt[ā] pārstāvj[a] iecelšanai un <HT TYPE="ITALIC">uzlabo tiesisko stāvokli</HT> [cietušajiem]<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Direktīvas 2000/26 preambulas 14. apsvērums. Mans izcēlums.</P></NOTE>. Turklāt, pieņemot Padomes <DATE ISO="20001222">2000. gada 22. decembra</DATE> Regulu Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="012" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2001">OV 2001, L 12, 1. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>, šīs direktīvas preambula ir tikusi papildināta ar 16.a apsvērumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Direktīvā 2000/26 pievienots ar Direktīvas 2005/14 5. pantu.</P></NOTE>, atbilstoši kuram saskaņā ar šīs regulas 11. panta 2. punktu kopsakarā ar 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu cietušie <HT TYPE="ITALIC">var</HT> ierosināt prasību tiesā <HT TYPE="ITALIC">pret</HT> civiltiesiskās atbildības <HT TYPE="ITALIC">apdrošinātāju</HT> dalībvalstī, kuras teritorijā cietušajiem ir domicils. Tātad principā cietušie varēs vērsties arī pret apdrošināšanas sabiedrībām savas dzīvesvietas dalībvalsts tiesās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Saskaņā ar šīs direktīvas normatīvajiem noteikumiem, kā arī tās preambulas apsvērumiem šķiet, ka cietušās personas var celt prasību tiesā vai nu tieši pret apdrošināšanas sabiedrību, vai arī pret tās pārstāvi; šķiet, ka Savienības likumdevējs ir atstājis iespējamus abus prasību veidus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Tādējādi preambulas apsvērumu teksts nedaudz izskaidro Direktīvas 2000/26 iekšējo loģiku. Tomēr vēl ir jāpārbauda, vai mans starpsecinājums, kas balstīts uz šīs direktīvas gramatisko un kontekstuālo analīzi, nav pretrunā tās teleoloģiskajai interpretācijai, kura ir jāņem vērā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Direktīvas 2000/26 mērķis ir garantēt ceļu satiksmes negadījumā cietušajiem līdzvērtīgu attieksmi neatkarīgi no tā, kurā vietā negadījums noticis<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131010">2013. gada 10. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Spedition Welter</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑306/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:650">EU:C:2013:650</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0019">19.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tas nozīmē, ka ir jāņem vērā atšķirība objektīvajā situācijā, kādā ir cietušie negadījumos, kas notikuši ārpus tās dalībvalsts teritorijas, kurā viņi dzīvo, lai to kompensētu, tādējādi atvieglojot viņiem veicamās darbības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131010">2013. gada 10. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Spedition Welter</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑306/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:650">EU:C:2013:650</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Darbību atvieglošana Tiesas skatījumā ir atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvja galvenais uzdevums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131010">2013. gada 10. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Spedition Welter</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑306/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:650">EU:C:2013:650</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šajā ziņā ar Direktīvu 2000/26 ieviestajā sistēmā ir paredzēts, piemēram, ka sūdzības cietušā valodā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Turpat.</P></NOTE> var tikt iesniegtas minētajam pārstāvim, pie kura var tikt veiktas visas iepriekšējās darbības pirms zaudējumu atlīdzības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvja <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>tiesībspējas<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>, proti, viņa <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>spējas aizstāvēt<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Ģenerāladvokāta M. Darmona [<HT TYPE="ITALIC">M. Darmon</HT>] secinājumi lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Parlaments/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>302/87</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1988:263">EU:C:1988:263</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0008">8.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, atzīšana, protams, pilnībā būtu vērsta uz Direktīvā 2000/26 izvirzīto mērķi. Tieši pie viņa cietušie veic visas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>iepriekšējās darbības<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131010">2013. gada 10. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Spedition Welter</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑306/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:650">EU:C:2013:650</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, un ir arī iespējams, ka viņš ir cietušo vienīgais partneris. Tādējādi loģisks turpinājums – nākamais sasniedzamais posms – ir atzīt, ka šo cietušo ierosinātā prasība pret apdrošināšanas sabiedrības pārstāvi ir celta pareizi, vēl jo vairāk – piešķirt viņam aktīvu lomu zaudējumu atlīdzības procesā. Manuprāt, lai pilnībā apmierinātu prasības par zaudējumu atlīdzību, kas ir viena no funkcijām, kas ar Direktīvu 2000/26 uzticētas atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvim, viņam ir jāpiešķir – nebūt ne mazsvarīga – loma tiesvedībā, proti, aizstāvja loma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Tieši tā arī es saprotu cietušo tiesiskā stāvokļa uzlabošanu, kas minēta Direktīvas 2000/26 preambulas 14. apsvērumā. Ievērojot pamatlietas apstākļus, šiem cietušajiem būtu grūti saprast, ja to prasība – ņemot vērā ciešās saites, kādas vieno apdrošināšanas sabiedrību un atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvi, – tiktu noraidīta visai formālā iemesla dēļ, ka minētā prasība ir vērsta pret minēto pārstāvi, nevis pret pašu apdrošināšanas sabiedrību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Lai vai kā, vairums ieinteresēto personu, kuras piedalījušās rakstveida procesā, ir ļoti uzsvērušas, ka Tiesa <DATE ISO="20131010">2013. gada 10. oktobra</DATE> spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Spedition Welter</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>(<REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑306/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:650">EU:C:2013:650</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> ir uzskatījusi, ka atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvja pilnvarojums ir ierobežots un ka šis ierobežojums nozīmē, ka pret minēto pārstāvi nevar vērsties cietušo personu dzīvesvietas dalībvalsts tiesās. Šī tēze, manuprāt, ir balstīta uz attiecīgā sprieduma nepilnīgu interpretāciju, pie kura man tādēļ ir jāatgriežas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Minētajā lietā jautājums bija par to, vai jēdzienam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>pietiekamas pilnvaras<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> ir jāietver pilnvarojums, ka atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvim var tikt derīgi izsniegti tiesas dokumenti, kas nepieciešami, lai kompetentajā tiesā ierosinātu tiesvedību par atlīdzības saņemšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Šajā ziņā Tiesa ir atzinusi, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>savas tiesības uz atlīdzinājumu šīm cietušajām personām ir jāvar izmantot savas dzīvesvietas dalībvalstī <HT TYPE="ITALIC">pret</HT> atlīdzības prasību administrēšanas <HT TYPE="ITALIC">pārstāvi</HT>, ko attiecīgajā valstī iecēlusi atbildīgās personas apdrošināšanas sabiedrība<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131010">2013. gada 10. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Spedition Welter</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑306/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:650">EU:C:2013:650</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0019">19.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Mans izcēlums.</P></NOTE>. Pēc tam tā ir apliecinājusi, ka Direktīvas 2009/103 preambulas 37. apsvērumā – kas ir ekvivalents Direktīvas 2000/26 preambulas 15. apsvērumam – dalībvalstīm bija noteikts pienākums piešķirt attiecīgajam pārstāvim pietiekamas pilnvaras apdrošināšanas sabiedrības pārstāvībai ne tikai attiecībā pret cietušajiem, bet arī valsts iestādēs <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>un vajadzības gadījumā tiesās, ciktāl tas atbilst starptautiskām privāttiesību normām<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131010">2013. gada 10. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Spedition Welter</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑306/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:650">EU:C:2013:650</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tā ir secinājusi, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>apdrošināšanas sabiedrību pārstāvība, kāda tā paredzēta [Direktīvā 2000/26] – un kuras<?PAGE NO="7"?> dēļ gan nav apšaubāms starptautisko privāttiesību normu saistošais spēks – ietve[r] arī pārstāvību, kas cietušajām personām ļauj valstu tiesās ar juridiski saistošu spēku celt prasību par ciestā [nodarītā] kaitējuma atlīdzināšanu<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131010">2013. gada 10. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Spedition Welter</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑306/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:650">EU:C:2013:650</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šīs norādes ir svarīgas izskatāmajai lietai attiecībā uz jautājumu par tiesībspēju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Tomēr, pēc tam, kad tā bija tik acīmredzami plaši atzinusi prasību administrēšanas pārstāvja pilnvaras, Tiesa, tādējādi piebalsodama ģenerāladvokāta secinājumiem, vēlāk precizēja, ka no Direktīvas 2000/26 sagatavošanas materiāliem izriet, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>cietušās personas valstī esošā apdrošinātāja pārstāvībā, pēc likumdevēja domām, būtu jāietilpst pilnvarojumam saņemt paziņotus tiesas dokumentus, <HT TYPE="ITALIC">lai arī tas būtu ierobežots</HT>, jo nedrīkstētu būt pretrunā starptautisko privāttiesību normām par jurisdikcijas noteikšanu<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131010">2013. gada 10. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Spedition Welter</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑306/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:650">EU:C:2013:650</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Mans izcēlums.</P></NOTE>. Tātad pēdējais minētais apliecinājums ir spēkā tikai attiecībā uz pārstāvja īpašo pilnvarojumu saņemt paziņojumus, kas adresēti apdrošināšanas sabiedrībai, ja prasība ir celta pret apdrošināšanas sabiedrību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Šajā lietā ir aplūkots visai atšķirīgs gadījums. Jautājums nav par prasību, kas būtu celta pret apdrošināšanas sabiedrību ar pārstāvja starpniecību, kurš saņem par to paziņojumu, bet gan par cietušo iespēju izraudzīties atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvi par aizstāvi savā lietā. Šī nianse ir svarīga. Pirmajā gadījumā leģitīmi var rasties delikāti jautājumi saistībā ar apdrošināšanas sabiedrības atbildētājas statusu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Savos secinājumos lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Spedition Welter</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑306/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:359">EU:C:2013:359</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) ģenerāladvokāts P. Kruss Viljalons [<HT TYPE="ITALIC">P. Cruz Villalón</HT>] uzsvēra, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>pārstāvības [..] priekšmets nav nedz aizstāvība tiesā, nedz [..] vispārīga pārstāvība [..] tiesās [..]. Pilnvarojums attiecas vienīgi uz tiesas dokumentu izsniegšanu, kas nekādā gadījumā neietekmē [apdrošināšanas sabiedrības] atbildētājas statusu un vēl jo mazāk to, kā tai jāaizstāvas<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> (minēto secinājumu 17. punkts). Tomēr lietā <HT TYPE="ITALIC">Spedition Welter</HT> prasība, kas bija lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pamatā, bija skaidri vērsta tikai pret apdrošināšanas sabiedrību.</P></NOTE>; tas ir pamats – kā ir izdarījusi Tiesa – atzīt atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvim tikai ierobežotu pārstāvības pilnvarojumu. Otrajā gadījumā vismaz sākotnēji jautājums ir par vienkāršākām tiesiskajām attiecībām starp diviem dalībniekiem, proti, cietušo (prasītāju) un atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvi, saistībā ar kurām ir jānosaka, vai viņš ir tiesīgs aizstāvēt tiesā apdrošināšanas sabiedrību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Tādējādi šajā analīzes posmā izrādās, ka, pretēji tam, ko iesniedzējtiesa liek saprast savā otrajā jautājumā, jautājums par atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvja tiesībspēju ir pilnīgi neatkarīgs, nošķirts no konkrētā satura, kāds ir pilnvarojumam, kurš šo pārstāvi saista ar apdrošināšanas sabiedrību. Lai panāktu līdzvērtīgu attieksmi pret cietušajiem un atvieglotu viņu darbības, tostarp, kad tās tiek veiktas tiesā, spēja vērsties pret atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvi kā atbildētāju nekādi nevar būt atkarīga no līgumtiesiskās saites, kāda to saista ar apdrošināšanas sabiedrību. Tas pats attiecas uz atlīdzības tiesisko līdzekļu un procedūru, kas ar Direktīvu 2000/26 ieviestas par labu cietušajiem, paredzamību. Citiem vārdiem sakot, šajā direktīvā ir paredzēta sava veida tiesībspēja, par kuru nevar paredzēt, ka lietas dalībnieki to varētu noraidīt tikai ar savu gribu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Ja Tiesa uz pirmo prejudiciālo jautājumu atbildētu apstiprinoši, vai tas – kā apgalvo Komisija – apdraudētu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>delikāto līdzsvaru, kurš ir raksturīgs tiesību normām par starptautisko jurisdikciju un likumu, kas piemērojams ceļu pārrobež[u] mēroga satiksmes negadījumos nodarītā kaitējuma atlīdzinājuma prasībās<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Ģenerāladvokāta P. Krusa Viljalona secinājumi lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Spedition Welter</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑306/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:359">EU:C:2013:359</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Es tā nedomāju. Likumdevēja rūpes attiecībā uz starptautiskajām privāttiesību normām un jurisdikcijas noteikšanu ir leģitīmas, ja prasība ir celta pret apdrošināšanas sabiedrību. Šobrīd mums uzdotais jautājums tomēr ir citāds, jo tas neattiecas nedz uz kompetentās tiesas noteikšanu, nedz lietai piemērojamo likumu. Ir vienkārši jānosaka, vai prasību administrēšanas pārstāvim var būt atbildētāja statuss. Turklāt, kā liecina fakts, ka pamatlietas dalībnieki apspriež Portugāles tiesu jurisdikciju, nebūdami pārliecināti par viena prasītāja faktiskās dzīvesvietas dalībvalsti, atbilde, kādu Tiesa sniegs iesniedzējtiesai, nekādi iepriekš neliek to noteikt. Tātad spēja aizstāvēt ir jēdziens, kas ir pilnībā<?PAGE NO="8"?> nošķirts no jurisdikcijas jēdziena. Pat ja būtu jāapgalvo pretējais, varētu šķist, ka Direktīvas 2000/26 4. panta 5. punktā paredzētā norma – saskaņā ar kuru atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvim ir jābūt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>pietiekamām pilnvarām<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>, lai pilnībā apmierinātu cietušo prasības par zaudējumu atlīdzību, – ir norma par īpašo jurisdikciju – kaut vai netieši – attiecībā pret tiesību normām par starptautisko jurisdikciju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Citiem vārdiem sakot, rīkojums piešķirt atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvim pietiekamas pilnvaras, lai pilnībā apmierinātu cietušo prasības, ir tik spēcīgs, ka nebūtu jēgas to interpretēt tādējādi, ka tas nesniedz iespēju šiem cietušajiem vērsties tiesā pret minēto pārstāvi.</P></NOTE>. Ievērojot to un ņemot vērā likumdevēja neatlaidību šajā ziņā, var šķist saprātīgi šo ierobežojumu atgādināt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Tādējādi visu iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ uzskatu, ka Direktīvas 2000/26 4. panta 5. punkts ir jāinterpretē tā, ka pietiekamajās pilnvarās, kādām ir jābūt atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvim, ietilpst spēja vērsties pret viņu tiesā atbildētāja statusā prasībā, ko cēluši satiksmes negadījumos cietušie, kuri minēti šīs direktīvas 1. panta 1. punktā, ar tajā paredzētajiem nosacījumiem, jo līguma, kas saista apdrošināšanas sabiedrību ar šo pārstāvi, noteikumi nevar ietekmēt minētā pārstāvja spēju aizstāvēt.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III –</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz <HT TYPE="ITALIC">Tribunal da Relação do Porto</HT> (Porto apelācijas tiesa, Portugāle) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:</TXT><P>4. panta 5. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20000516">2000. gada 16. maija</DATE> Direktīvā 2000/26/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu lietošanas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ar kuru tiek grozītas Padomes Direktīvas 73/239/EEK un 88/357/EEK (Ceturtā direktīva par mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu), ir jāinterpretē tā, ka pietiekamajās pilnvarās, kādām ir jābūt atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvim, ietilpst spēja vērsties pret viņu tiesā atbildētāja statusā prasībā, ko cēluši satiksmes negadījumos cietušie, kuri minēti šīs direktīvas 1. panta 1. punktā, ar tajā paredzētajiem nosacījumiem, jo līguma, kas saista apdrošināšanas sabiedrību ar šo pārstāvi, noteikumi nevar ietekmēt minētā pārstāvja spēju aizstāvēt.</P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>