<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<!DOCTYPE A_Doc_Ref SYSTEM "ARR.dtd">
<A_Doc_Ref A_Langue="lv" A_Version_doc="4.0" A_Debut_ID="LV62013J0616">
   <Properties>
      <Property name="Juridiction">C</Property>
      <Property name="NumeroOrdre">0616</Property>
      <Property name="Annee">2013</Property>
      <Property name="Formation">V</Property>
      <Property name="Langue">LV</Property>
      <Property name="TypeDoc">ARR</Property>
      <Property name="NatureAff">PV</Property>
      <Property name="CreatedFrom">Litige</Property>
      <Property name="EP_Mode">0</Property>
      <Property name="EP_ModeText">DEF</Property>
      <Property name="EP_Titre1"/>
      <Property name="EP_Titre2">D. Svaby - Projet d'arrêt relu avec grisé pour TRAD</Property>
      <Property name="EP_Titre3"/>
      <Property name="EP_Mention">0</Property>
      <Property name="EP_Mention_Texte">Texte pour publication</Property>
      <Property name="EP_IsMention_Texte">0</Property>
      <Property name="Version"/>
      <Property name="EP_Version">0</Property>
      <Property name="NEW">0</Property>
      <Property name="FileDoc">Document64</Property>
      <Property name="TypeOrd"/>
      <Property name="TOC_Position_NotVademecum">0</Property>
      <Property name="NumProc">1</Property>
      <Property name="TypeProc">P</Property>
      <Property name="NumSuite">1</Property>
      <Property name="LitFilePath">C:\Users\bche\AppData\Local\Temp\canevas\Litige.xml</Property>
      <Property name="Created">Canevas 3.8.8 K 10/02/2016 16:24:28</Property>
      <Property name="FootNotes">False</Property>
      <Property name="EP_Titre0"/>
      <Property name="EP_DocDeTravail">0</Property>
      <Property name="EP_FormJug_Footer">0</Property>
      <Property name="EP_FormJug_ID">-</Property>
      <Property name="EP_FormJug_Texte"/>
      <Property name="Filename">^CONVERSION^vasutil@TRA-DOC-LV-ARRET-C-0616-2013-201603089-06_90</Property>
      <Property name="QuotationMark_Open">“</Property>
      <Property name="QuotationMark_Close">”</Property>
      <Property name="serveur_nom">Doc2XML_2003_PC_TRAD SV2_PUB</Property>
      <Property name="serveur_config_path">C:\Documents and Settings\gti_prod\Application Data\Doc2XML\PR_Doc2XML_2003_SV2_PUB.xml</Property>
      <Property name="watch">P:\GTiWebTools\Automates\Suivi_II\conversion\doc2xml_pub\In\</Property>
   </Properties>
   <A_Header_Gauche>
      <blockquote id="A010000000">
         <para style="header" id="A150000000">2016. GADA 9. JŪNIJA SPRIEDUMS – LIETA C‑616/13 P</para>
      </blockquote>
   </A_Header_Gauche>
   <A_Header_Droit>
      <blockquote id="A010000001">
         <para style="header" id="A150000001">
            <emphasis role="italc" id="A400000000">PROAS</emphasis>/KOMISIJA</para>
      </blockquote>
   </A_Header_Droit>
   <A_Footer_Gauche>
      <blockquote id="A010000002">
         <para style="footer" id="A150000002">I - 14<emphasis role="tab" id="A400000001"/>
         </para>
      </blockquote>
   </A_Footer_Gauche>
   <A_Footer_Droit>
      <blockquote id="A010000003">
         <para style="footer" id="A150000003">
            <emphasis role="tab" id="A400000002"/>
            <emphasis role="tab" id="A400000003"/>I - 15</para>
      </blockquote>
   </A_Footer_Droit>
   <Affaire>
      <Introduction>
         <section id="A000000000">
            <para style="19Centre" id="A150000004">TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)</para>
            <para style="19Centre" id="A150000005">2016. gada 9. jūnijā <footnote role="fNote" id="A110000000">
                  <number>*</number>
                  <para style="42FootnoteLangue" id="A150000006"> Tiesvedības valoda – spāņu.</para>
               </footnote>
            </para>
            <para style="71Indicateur" id="A150000007">
               <phrase role="motcle" id="A410000000">Apelācija </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000001">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000002"> Aizliegtas vienošanās </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000003">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000004"> EKL 81. pants </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000005">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000006"> Spānijas ceļu seguma bitumena tirgus </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000007">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000008"> Tirgus sadale un cenu noteikšana </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000009">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000010"> Pārmērīgi ilga tiesvedība Eiropas Savienības Vispārējā tiesā </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000011">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000012"> Pārmērīgi ilga administratīvā procedūra Eiropas Komisijā </phrase>
               <phrase role="Separator" id="A410000013">–</phrase>
               <phrase role="motcle" id="A410000014"> Apelācijas sūdzība par tiesāšanās izdevumiem</phrase>
            </para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000008">Lieta C‑616/13 P</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000009">par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. pantam, ko 2013. gada 27. novembrī iesniedza</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000010">
               <emphasis role="bold" id="A400000004">
                  <emphasis role="italc" id="A400000005">Productos Asfálticos (PROAS) SA</emphasis>
               </emphasis>, Madride (Spānija), ko pārstāv <emphasis role="italc" id="A400000006">C.</emphasis> <emphasis role="italc" id="A400000007">Fernández Vicién</emphasis>, <emphasis role="italc" id="A400000008">abogada</emphasis>,</para>
            <para style="72Alineadroite" id="A150000011">apelācijas sūdzības iesniedzēja,</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000012">otra lietas dalībniece –</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000013">
               <emphasis role="bold" id="A400000009">Eiropas Komisija</emphasis>, ko pārstāv <emphasis role="italc" id="A400000010">C.</emphasis> <emphasis role="italc" id="A400000011">Urraca Caviedes</emphasis> un <emphasis role="italc" id="A400000012">F.</emphasis> <emphasis role="italc" id="A400000013">Castillo de la Torre</emphasis>, pārstāvji, kuriem palīdz <emphasis role="italc" id="A400000014">A. J. Rivas</emphasis>, <emphasis role="italc" id="A400000015">advocat</emphasis>,</para>
            <para style="72Alineadroite" id="A150000014">atbildētāja pirmajā instancē.</para>
            <para style="19Centre" id="A150000015">TIESA (piektā palāta)</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000016">šādā sastāvā: ceturtās palātas priekšsēdētājs T. fon Danvics [<emphasis role="italc" id="A400000016">T. von Danwitz</emphasis>], kas pilda piektās palātas priekšsēdētāja pienākumus, Tiesas priekšsēdētājs K. Lēnartss [<emphasis role="italc" id="A400000017">K. Lenaerts</emphasis>], kas pilda piektās palātas tiesneša pienākumus, tiesneši D. Švābi [<emphasis role="italc" id="A400000018">D. Šváby</emphasis>] (referents), A. Ross [<emphasis role="italc" id="A400000019">A. Rosas</emphasis>] un K. Vajda [<emphasis role="italc" id="A400000020">C. Vajda</emphasis>],</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000017">ģenerāladvokāts N. Jēskinens [<emphasis role="italc" id="A400000021">N. Jääskinen</emphasis>],</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000018">sekretārs A. Kalots Eskobars [<emphasis role="italc" id="A400000022">A. Calot Escobar</emphasis>],</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000019">ņemot vērā rakstveida procesu,</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000020">ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,</para>
            <para style="02AlineaAltA" id="A150000021">pasludina šo spriedumu.</para>
         </section>
      </Introduction>
      <A_Motif>
         <section id="B000000000">
            <para style="75Debutdesmotifs" id="B150000000">
               <emphasis role="bold" id="B400000000">Spriedums</emphasis>
            </para>
            <blockquote id="B010000000">
               <title id="B210000000">
                  <number>1</number>
               </title>
               <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000001">Ar apelācijas sūdzību <emphasis role="italc" id="B400000001">Productos Asfálticos (PROAS) SA</emphasis> lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2013. gada 16. septembra spriedumu <emphasis role="italc" id="B400000002">PROAS</emphasis>/Komisija (T‑495/07, turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”, EU:T:2013:452), ar kuru šī tiesa ir noraidījusi tās prasību atcelt Komisijas 2007. gada 3. oktobra lēmumu C(2007) 4441, galīgā redakcija, par [EKL 81]. panta piemērošanas procedūru (Lieta COMP/38.710 – Bitumens (Spānija)) (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), ciktāl tas skar prasītāju, kā arī, pakārtoti, samazināt šajā lēmumā prasītājai piemērotā naudas soda apmēru.</para>
            </blockquote>
            <section id="B000000001">
               <title style="04Titre1" id="B200000000">
                  <titlecontent id="B300000000">
                     <emphasis role="bold" id="B400000003">Tiesiskais regulējums</emphasis>
                  </titlecontent>
               </title>
               <section id="B000000002">
                  <title style="05Titre2" id="B200000001">
                     <titlecontent id="B300000001">
                        <emphasis role="italc" id="B400000004">Regula (EK) Nr. 1/2003</emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <blockquote id="B010000001">
                     <title id="B210000001">
                        <number>2</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000002">Padomes 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti [Līguma 81. un 82. pantā] (OV 2003, L 1, 1. lpp.), 31. pantā ir noteikts, ka “Tiesai ir neierobežota kompetence pārskatīt lēmumus, ar ko Komisija noteikusi naudas sodu vai kavējuma naudu, [un ka tā] var atcelt, samazināt vai palielināt uzlikto naudas sodu vai kavējuma naudu”.</para>
                  </blockquote>
               </section>
               <section id="B000000003">
                  <title style="05Titre2" id="B200000002">
                     <titlecontent id="B300000002">
                        <emphasis role="italc" id="B400000005">1998. gada pamatnostādnes</emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <blockquote id="B010000002">
                     <title id="B210000002">
                        <number>3</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000003">Pamatnostādņu sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un [EOTK līguma 65.] panta [5. punktu] (OV 1998, C 9, 3. lpp.; turpmāk tekstā – “1998. gada pamatnostādnes”), 1. punkta A daļā, kas veltīta pārkāpuma smaguma novērtēšanai, ir noteikts:</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000004">“A. Pārkāpuma smagums</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000005">Novērtējot pārkāpuma smagumu, jāņem vērā tā raksturs, faktiskā ietekme uz tirgu gadījumos, kad to iespējams noteikt, un attiecīgā ģeogrāfiskā tirgus apjoms.</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000006">Tādējādi pārkāpumi tiek grupēti vienā no trim pārkāpumu kategorijām: sīkāki pārkāpumi, smagi pārkāpumi un sevišķi smagi pārkāpumi.</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000007">[..]</para>
                     <itemizedlist id="B030000000">
                        <listitem id="B060000000">
                           <blockquote id="B010000003">
                              <title id="B210000003">
                                 <number>–</number>
                              </title>
                              <para style="03Tiretlong" id="B150000008">Sevišķi smagi pārkāpumi</para>
                           </blockquote>
                        </listitem>
                     </itemizedlist>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000009">Šie pēdējie ir tostarp tādi horizontāli ierobežojumi kā “cenu karteļi” un tirgus sadales kvotas [..]</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000010">Piemērojamās sodanaudas [naudas sodi]: vairāk par 20 miljoniem [EUR].</para>
                     <para style="02AlineaAltA" id="B150000011">[..]”</para>
                  </blockquote>
               </section>
            </section>
            <section id="B000000004">
               <title style="04Titre1" id="B200000003">
                  <titlecontent id="B300000003">
                     <emphasis role="bold" id="B400000006">Tiesvedības priekšvēsture un apstrīdētais lēmums</emphasis>
                  </titlecontent>
               </title>
               <blockquote id="B010000004">
                  <title id="B210000004">
                     <number>4</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000012">Tiesvedības priekšvēsturi, kas aprakstīta pārsūdzētā sprieduma 1.–89. punktā, var rezumēt šādi.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000005">
                  <title id="B210000005">
                     <number>5</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000013">Produkts, uz ko attiecas pārkāpums, ir impregnēšanas bitumens – bitumens, kas nekādi nav pārveidots un ko izmanto ceļu būvē un uzturēšanā.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000006">
                  <title id="B210000006">
                     <number>6</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000014">Spānijas bitumena tirgū, pirmkārt, ir trīs ražotāji – <emphasis role="italc" id="B400000007">Repsol</emphasis> koncerns, <emphasis role="italc" id="B400000008">CEPSA-PROAS </emphasis>koncerns un <emphasis role="italc" id="B400000009">BP </emphasis>koncerns un, otrkārt, importētāji, kuru starpā ir <emphasis role="italc" id="B400000010">Nynäs </emphasis>koncerns un <emphasis role="italc" id="B400000011">Petrogal </emphasis>koncerns.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000007">
                  <title id="B210000007">
                     <number>7</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000015">
                     <emphasis role="italc" id="B400000012">CEPSA-PROAS</emphasis> koncerns ir starptautiska biržā kotēta uzņēmumu grupa, kas darbojas vairākās valstīs. <emphasis role="italc" id="B400000013">PROAS</emphasis>, kurš ir pilnībā kopš 1991. gada 1. marta <emphasis role="italc" id="B400000014">Compañía Española de Petróleos (CEPSA)</emphasis> <emphasis role="italc" id="B400000015">SA</emphasis> piederošs meitasuzņēmums, ražo bitumenu un ražo, kā arī tirgo citus bitumena produktus.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000008">
                  <title id="B210000008">
                     <number>8</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000016">Pēc tam, kad viens no <emphasis role="italc" id="B400000016">BP</emphasis> koncerna uzņēmumiem 2002. gada 20. jūnijā atbilstoši Komisijas paziņojumam par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un sodanaudas [naudas soda] samazināšanu karteļu [aizliegtu vienošanos] gadījumos (OV 2002, C 45, 3. lpp.; turpmāk tekstā – “2002. gada paziņojums par sadarbību”) iesniedza pieteikumu par atbrīvojumu no naudas soda, 2002. gada 1. un 2. oktobrī <emphasis role="italc" id="B400000017">Repsol</emphasis>, <emphasis role="italc" id="B400000018">CEPSA-PROAS</emphasis>, <emphasis role="italc" id="B400000019">BP</emphasis>, <emphasis role="italc" id="B400000020">Nynäs</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000021">Petrogal</emphasis> koncernos tika veiktas pārbaudes.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000009">
                  <title id="B210000009">
                     <number>9</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000017">2004. gada 6. februārī Komisija attiecīgajiem uzņēmumiem nosūtīja pirmo virkni ar pieprasījumiem sniegt paskaidrojumus atbilstoši Padomes 1962. gada 6. februāra Pirmās regulas Nr. 17 par Līguma [81.] un [82.] panta īstenošanu (OV 1962, 13, 204. lpp.) 11. panta 3. punktam.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000010">
                  <title id="B210000010">
                     <number>10</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000018">2004. gada 31. martā un 5. aprīlī <emphasis role="italc" id="B400000022">Repsol</emphasis> koncerna uzņēmumi un <emphasis role="italc" id="B400000023">PROAS</emphasis> pa faksu Komisijai atbilstoši 2002. gada paziņojumam par sadarbību iesniedza pieteikumu, kam bija pievienota uzņēmuma deklarācija.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000011">
                  <title id="B210000011">
                     <number>11</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000019">Pēc tam, kad Komisija attiecīgajiem uzņēmumiem bija nosūtījusi četrus citus pieprasījumus sniegt paskaidrojumus, tā formāli uzsāka procedūru un 2006. gada 24. un 28. augustā koncernu <emphasis role="italc" id="B400000024">BP</emphasis>, <emphasis role="italc" id="B400000025">Repsol</emphasis>, <emphasis role="italc" id="B400000026">CEPSA-PROAS</emphasis>, <emphasis role="italc" id="B400000027">Nynäs</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000028">Petrogal </emphasis>sabiedrībām nosūtīja iebildumu paziņojumu.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000012">
                  <title id="B210000012">
                     <number>12</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000020">Komisija 2007. gada 3. oktobrī pieņēma apstrīdēto lēmumu, kurā tā konstatēja, ka trīspadsmit uzņēmumi, kas ir šī lēmuma adresāti, esot piedalījušies saskaņotu līgumu un darbību kopumā impregnēšanas bitumena nozarē Spānijas teritorijā (izņemot Kanāriju salas).</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000013">
                  <title id="B210000013">
                     <number>13</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000021">Komisija uzskatīja, ka abi konstatētie konkurences ierobežojumi, proti, horizontālās vienošanās par tirgus sadali un cenu saskaņošanu, atbilstoši EKL 81. pantam pēc savas būtības ir uzskatāmi par vissmagākajiem pārkāpumiem, kuri atbilstoši judikatūrai ir kvalificējami kā “sevišķi smagi” pārkāpumi.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000014">
                  <title id="B210000014">
                     <number>14</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000022">Komisija uzliekamo naudas soda “sākumsummu” EUR 40 000 000 noteica, ņemot vērā pārkāpuma smagumu, attiecīgā tirgus lēsto vērtību EUR 286 400 000 apmērā 2001. gadā, kas ir pēdējais pilnais gads, kurā izdarīts pārkāpums, un to, ka pārkāpums attiecās tikai uz bitumena pārdošanu, kas veikta tikai vienā dalībvalstī.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000015">
                  <title id="B210000015">
                     <number>15</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000023">Tālāk Komisija uzņēmumus, kas ir apstrīdētā lēmuma adresāti, klasificēja dažādās kategorijās atkarībā no to relatīvās ietekmes uz attiecīgo tirgu nolūkā piemērot diferencētu pieeju un ņemt vērā to faktisko ekonomisko spēju radīt nopietnu kaitējumu konkurencei.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000016">
                  <title id="B210000016">
                     <number>16</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000024">
                     <emphasis role="italc" id="B400000029">Repsol</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000030">PROAS</emphasis> koncerni, kuru daļas attiecīgajā tirgū 2001. finanšu gadā bija 34,04 % un 31,67 %, tika klasificēti pirmajā kategorijā, <emphasis role="italc" id="B400000031">BP</emphasis> koncerns ar tirgus daļu 15,19 % – otrajā kategorijā un <emphasis role="italc" id="B400000032">Nynäs</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000033">Petrogal</emphasis> koncerni, kuru tirgus daļas bija no 4,54 % līdz 5,24 % – trešajā kategorijā. Pamatojoties uz to, uzliekamās naudas sodu “sākumsummas” bija pielāgotas šādi:</para>
                  <itemizedlist id="B030000001">
                     <listitem id="B060000001">
                        <blockquote id="B010000017">
                           <title id="B210000017">
                              <number>–</number>
                           </title>
                           <para style="03Tiretlong" id="B150000025">pirmā kategorija <emphasis role="italc" id="B400000034">Repsol</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000035">PROAS </emphasis>koncerniem: EUR 40 000 000;</para>
                        </blockquote>
                     </listitem>
                     <listitem id="B060000002">
                        <blockquote id="B010000018">
                           <title id="B210000018">
                              <number>–</number>
                           </title>
                           <para style="03Tiretlong" id="B150000026">otrā kategorija <emphasis role="italc" id="B400000036">BP </emphasis>koncernam: EUR 18 000 000 un</para>
                        </blockquote>
                     </listitem>
                     <listitem id="B060000003">
                        <blockquote id="B010000019">
                           <title id="B210000019">
                              <number>–</number>
                           </title>
                           <para style="03Tiretlong" id="B150000027">trešā kategorija <emphasis role="italc" id="B400000037">Nynäs</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000038">Petrogal</emphasis> koncerniem: EUR 5 500 000.</para>
                        </blockquote>
                     </listitem>
                  </itemizedlist>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000020">
                  <title id="B210000020">
                     <number>17</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000028">Pēc naudas sodu “sākumsummas” palielināšanas atkarībā no pārkāpuma ilguma, proti, vienpadsmit gadiem un septiņiem mēnešiem (no 1991. gada 1. marta līdz 2002. gada 1. oktobrim) <emphasis role="italc" id="B400000039">PROAS</emphasis> gadījumā, Komisija uzskatīja, ka piespriežamā naudas soda summa ir jāpalielina par 30 % pastiprinošu apstākļu dēļ, jo šis uzņēmums ir bijis viens no būtiskākajiem attiecīgās vienošanās “virzītājspēkiem”.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000021">
                  <title id="B210000021">
                     <number>18</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000029">Komisija arī nolēma, ka, piemērojot 2002. gada paziņojumu par sadarbību, <emphasis role="italc" id="B400000040">PROAS </emphasis>ir tiesības uz 25 % samazinājumu no naudas soda summas, kura tai parastos apstākļos būtu bijusi jāuzliek.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000022">
                  <title id="B210000022">
                     <number>19</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000030">Balstoties uz to, <emphasis role="italc" id="B400000041">CEPSA</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000042">PROAS </emphasis>kopā un solidāri bija jāuzliek naudas sods EUR 83 850 000 apmērā.</para>
               </blockquote>
            </section>
            <section id="B000000005">
               <title style="04Titre1" id="B200000004">
                  <titlecontent id="B300000004">
                     <emphasis role="bold" id="B400000043">Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums</emphasis>
                  </titlecontent>
               </title>
               <blockquote id="B010000023">
                  <title id="B210000023">
                     <number>20</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000031">Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējas tiesas kancelejā iesniegts 2007. gada 20. decembrī, prasītāja cēla prasību par apstrīdētā lēmuma atcelšanu, ciktāl šis lēmums to skar, un, pakārtoti, par šajā lēmumā uzliktā naudas soda summas samazinājumu. Turklāt tā lūdza piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000024">
                  <title id="B210000024">
                     <number>21</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000032">Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirzīja astoņus pamatus.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000025">
                  <title id="B210000025">
                     <number>22</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000033">Vispārējā tiesa noraidīja katru no šiem pamatiem un prasību kopumā.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000026">
                  <title id="B210000026">
                     <number>23</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000034">Komisija savukārt prasīja Vispārējai tiesai, īstenojot kompetenci par neierobežotu pārbaudi, palielināt <emphasis role="italc" id="B400000044">PROAS</emphasis> uzliktā naudas soda apmēru, ko šī tiesa atteicās apmierināt.</para>
               </blockquote>
            </section>
            <section id="B000000006">
               <title style="04Titre1" id="B200000005">
                  <titlecontent id="B300000005">
                     <emphasis role="bold" id="B400000045">Lietas dalībnieku prasījumi</emphasis>
                  </titlecontent>
               </title>
               <blockquote id="B010000027">
                  <title id="B210000027">
                     <number>24</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000035">Ar savu apelācijas sūdzību <emphasis role="italc" id="B400000046">PROAS</emphasis> lūdz Tiesu:</para>
                  <itemizedlist id="B030000002">
                     <listitem id="B060000004">
                        <blockquote id="B010000028">
                           <title id="B210000028">
                              <number>–</number>
                           </title>
                           <para style="03Tiretlong" id="B150000036">atcelt pārsūdzēto spriedumu;</para>
                        </blockquote>
                     </listitem>
                     <listitem id="B060000005">
                        <blockquote id="B010000029">
                           <title id="B210000029">
                              <number>–</number>
                           </title>
                           <para style="03Tiretlong" id="B150000037">pieņemt lietā galīgo lēmumu, nenosūtot lietu otrreizējai izskatīšanai Vispārējā tiesā, un atcelt apstrīdēto lēmumu vai, pakārtoti, samazināt pārsūdzētajā spriedumā tai piespriesto naudas soda summu,</para>
                        </blockquote>
                     </listitem>
                     <listitem id="B060000006">
                        <blockquote id="B010000030">
                           <title id="B210000030">
                              <number>–</number>
                           </title>
                           <para style="03Tiretlong" id="B150000038">pakārtoti, nodot lietu atkārtotai izskatīšanai Vispārējā tiesā un</para>
                        </blockquote>
                     </listitem>
                     <listitem id="B060000007">
                        <blockquote id="B010000031">
                           <title id="B210000031">
                              <number>–</number>
                           </title>
                           <para style="03Tiretlong" id="B150000039">piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās tiesvedībās.</para>
                        </blockquote>
                     </listitem>
                  </itemizedlist>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000032">
                  <title id="B210000032">
                     <number>25</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000040">Komisija lūdz Tiesu:</para>
                  <itemizedlist id="B030000003">
                     <listitem id="B060000008">
                        <blockquote id="B010000033">
                           <title id="B210000033">
                              <number>–</number>
                           </title>
                           <para style="03Tiretlong" id="B150000041">noraidīt apelācijas sūdzību un</para>
                        </blockquote>
                     </listitem>
                     <listitem id="B060000009">
                        <blockquote id="B010000034">
                           <title id="B210000034">
                              <number>–</number>
                           </title>
                           <para style="03Tiretlong" id="B150000042">piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</para>
                        </blockquote>
                     </listitem>
                  </itemizedlist>
               </blockquote>
            </section>
            <section id="B000000007">
               <title style="04Titre1" id="B200000006">
                  <titlecontent id="B300000006">
                     <emphasis role="bold" id="B400000047">Par apelāciju</emphasis>
                  </titlecontent>
               </title>
               <blockquote id="B010000035">
                  <title id="B210000035">
                     <number>26</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000043">Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja ir izvirzījusi četrus pamatus.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000036">
                  <title id="B210000036">
                     <number>27</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000044">Pirmais pamats, kuram ir četras daļas, ir saistīts ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 47. panta, LESD 261. panta un Regulas Nr. 1/2003 31. panta pārkāpumu. Otrā pamata ietvaros, kurš ir jāizskata vispirms, apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa kļūdaini esot interpretējusi 1998. gada pamatnostādņu 1. punkta A daļu. Trešais pamats ir balstīts uz principa par saprātīga termiņa ievērošanu pārkāpumu. Ceturtais pamats attiecas uz Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punkta, tā redakcijā, kas piemērojama lietā, neievērošanu.</para>
               </blockquote>
               <section id="B000000008">
                  <title style="05Titre2" id="B200000007">
                     <titlecontent id="B300000007">
                        <emphasis role="italc" id="B400000048">Par otro pamatu, kas balstīts uz kļūdainu 1998. gada pamatnostādņu 1. punkta A daļas interpretāciju</emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <section id="B000000009">
                     <title style="06Titre3" id="B200000008">
                        <titlecontent id="B300000008">Lietas dalībnieču argumenti</titlecontent>
                     </title>
                     <blockquote id="B010000037">
                        <title id="B210000037">
                           <number>28</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000045">Ar savu otro pamatu, kas ir vērsts pret pārsūdzētā sprieduma 129.–135., 140.–143., 149., kā arī 439.–442. punktu, apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet Vispārējai tiesai, ka tā esot pārkāpusi tiesiskās paļāvības un vienlīdzīgas attieksmes principus, kā arī tās tiesības uz aizstāvību, jo kļūdaini ir tulkojusi 1998. gada pamatnostādņu 1. punkta A daļu.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000038">
                        <title id="B210000038">
                           <number>29</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000046">Pirmkārt, tā uzskata, ka saskaņā ar šī punkta burtu un konkurences politikas mērķiem Vispārējai tiesai esot bijis jāpārbauda, vai Komisija, nosakot naudas soda pamatsummu, ir ņēmusi vērā ietekmi uz aplūkotā pārkāpuma skarto tirgu, jo šai gadījumā ietekme esot bijusi “izmērāma”.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000039">
                        <title id="B210000039">
                           <number>30</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000047">Vispārējā tiesa esot piekritusi tam, ka Komisija strīdīgo pārkāpumu kvalificē kā “sevišķi smagu pārkāpumu” minētā punkta izpratnē un naudas soda pamatsummu nosaka divkāršā apmērā, kāds ir paredzēts par šādiem pārkāpumiem, nevērtējot tā ietekmi.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000040">
                        <title id="B210000040">
                           <number>31</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000048">Šādi rīkodamās, Vispārējā tiesa arī esot apšaubījusi pašai Komisijai saistošo pamatnostādņu raksturu, ļāvusi tai ievērot savu iepriekšējo lēmumu pieņemšanas praksi un pārkāpusi Hartas 47. pantu, apelācijas sūdzības skatījumā pārveidojot pieņēmumu, saskaņā ar kuru aizliegtās vienošanās ir sevišķi smagi pārkāpumi “to būtības dēļ”, kas ir neatspēkojama prezumpcija.</para>
                     </blockquote>
                  </section>
                  <section id="B000000010">
                     <title style="06Titre3" id="B200000009">
                        <titlecontent id="B300000009">Tiesas vērtējums</titlecontent>
                     </title>
                     <blockquote id="B010000041">
                        <title id="B210000041">
                           <number>32</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000049">Šī pamata ietvaros apelācijas sūdzības iesniedzēja Vispārējai tiesai pārmet, ka tā esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā ir nospriedusi, ka Komisija strīdīgo pārkāpumu varēja kvalificēt kā “sevišķi smagu” 1998. gada pamatnostādņu 1. punkta A daļas izpratnē pārkāpuma būtības dēļ.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000042">
                        <title id="B210000042">
                           <number>33</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000050">Šai sakarā saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pietiek vien atgādināt, ka no 1998. gada pamatnostādnēm izriet, ka horizontālās aizliegtās vienošanās par cenām vai tirgu sadali var tikt kvalificētas kā sevišķi smagi pārkāpumi tikai to būtības dēļ, nepastāvot nepieciešamībai, lai Komisija pierādītu pārkāpuma konkrēto ietekmi uz tirgu (šai ziņā skat. spriedumus, 2009. gada 3. septembris, <emphasis role="italc" id="B400000049">Prym</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000050">Prym Consumer</emphasis>/Komisija, C‑534/07 P, EU:C:2009:505, 75. punkts; 2009. gada 24. septembris, <emphasis role="italc" id="B400000051">Erste Group Bank </emphasis>u.c./Komisija, C‑125/07 P, C‑133/07 P un C‑137/07 P, EU:C:2009:576, 103. punkts, kā arī 2013. gada 8. maijs, <emphasis role="italc" id="B400000052">Eni</emphasis>/Komisija, C‑508/11 P, EU:C:2013:289, 97. punkts).</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000043">
                        <title id="B210000043">
                           <number>34</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000051">Tādējādi – pamatoti un nepārkāpjot tiesiskās paļāvības un vienlīdzīgas attieksmes principus, apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības uz aizstāvību vai Hartas 47. pantu – Vispārēja tiesa, pārsūdzētā sprieduma 130. punktā atgādinādama, ka strīdīgais pārkāpums horizontālas vienošanās par tirgus sadali un cenu saskaņošanu, un tālāk šī sprieduma 133. punktā – būtībā šī sprieduma iepriekšējā punktā minēto judikatūru, noraidīja apelācijas sūdzības argumentu, saskaņā ar kuru Komisija neesot varējusi strīdīgo pārkāpumu kvalificēt kā “ļoti smagu pārkāpumu” 1998. gada pamatnostādņu 1. punkta A daļas izpratnē, neizvērtējot tā ietekmi uz tirgu.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000044">
                        <title id="B210000044">
                           <number>35</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000052">Līdz ar to otrais apelācijas sūdzības pamats ir noraidāms kā nepamatots.</para>
                     </blockquote>
                  </section>
               </section>
               <section id="B000000011">
                  <title style="05Titre2" id="B200000010">
                     <titlecontent id="B300000010">
                        <emphasis role="italc" id="B400000053">Par pirmo pamatu, kas balstīts uz Hartas 47. panta, LESD 261. panta un Regulas Nr. 1/2003 31. panta pārkāpumu</emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <section id="B000000012">
                     <title style="06Titre3" id="B200000011">
                        <titlecontent id="B300000011">Par pirmā pamata pirmo un otro daļu, kas attiecīgi ir saistītas ar apelācijas sūdzības iesniedzējas pieminēto pamatu sagrozīšanu un tiesību uz efektīvu aizsardzību tiesā pārkāpumu</titlecontent>
                     </title>
                     <section id="B000000013">
                        <title style="07Titre4" id="B200000012">
                           <number>–</number>
                           <titlecontent id="B300000012">Lietas dalībnieču argumenti</titlecontent>
                        </title>
                        <blockquote id="B010000045">
                           <title id="B210000045">
                              <number>36</number>
                           </title>
                           <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000053">Ar pirmā pamata pirmo daļu apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet Vispārējai tiesai, ka tā pārsūdzētā sprieduma 125., 127. un 140.–142. punktā ir sagrozījusi pirmās minētās pieminētos faktus. Tādējādi tā esot uzskatījusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja, pirmkārt, apstrīdot vien aplūkotā “ļoti smagā pārkāpuma” kvalifikāciju, nemaz atsevišķi neesot apstrīdējusi tai piespriestā naudas soda pamatsummas apmēru. Otrkārt, tā esot uzskatījusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja ir atsaukusies uz Spānijas tirgum raksturīgiem elementiem kā mīkstinošiem apstākļiem, nevis kā faktoriem, kas raksturo strīdīgā pārkāpuma mazāk smago pakāpi.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000046">
                           <title id="B210000046">
                              <number>37</number>
                           </title>
                           <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000054">Šādi rīkodamās, Vispārējā tiesa tai nevienā brīdī neesot ļāvusi apstrīdēt Komisijas strīdīgajā lēmumā pieņemto pamatsummu EUR 40 000 000 apmērā un šādi apelācijas sūdzības iesniedzējai esot liegusi iespēju aizstāvēties.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000047">
                           <title id="B210000047">
                              <number>38</number>
                           </title>
                           <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000055">Šai sakarā apelācijas sūdzības iesniedzēja pirmā pamata otrās daļas, kas vērsta pret pārsūdzētā sprieduma 129.–143., 149.–160. un 439.–446. punktu, ietvaros ir arī norādījusi, ka, autonomi neanalizēdama argumentus, kurus tā ir minējusi saistībā ar pārkāpuma smagumu, un tikai vērtēdama Komisijas novērtēto, kas minēts apstrīdētajā lēmumā, kā arī interpretāciju, ko šī iestāde veic saistībā ar savām pamatnostādnēm, Vispārējā tiesa nav izpildījusi “savu pienākumu saistībā ar strīdīgā lēmuma neierobežotu pārbaudi tiesā saskaņā ar LESD 261. pantu un Regulas Nr. 1/2003 31. pantu”.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000048">
                           <title id="B210000048">
                              <number>39</number>
                           </title>
                           <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000056">Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Vispārējā tiesa vien atkārto strīdīgajā lēmumā ietvertos apgalvojumus par pārkāpuma smagumu un ģeogrāfisko izplatību, lai arī tā Komisijai pārmeta, ka Komisija šai sakarā neesot pietiekami pamatojusi savu lēmumu. Tā arī uzskata, ka Vispārējā tiesa nepietiekami aptver Spānijas valdības izdarīto spiedienu šajā gadījumā, proti, pārsūdzētā sprieduma 138. punktā uzskatot, ka tā ir bijusi vienkārši valsts iestāžu izdarīta piekrišana pārkāpumam vai tā pieļaušana. Tā arī uzskata, ka Vispārējā tiesa vien atsaucas uz 1998. gada pamatnostādnēm konkrētas strīdīgās vienošanās ietekmes uz tirgu kontekstā un pieņem neefektīvu pamatojumu saistībā ar naudas soda pamatsummas pielāgošanu.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000049">
                           <title id="B210000049">
                              <number>40</number>
                           </title>
                           <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000057">Turklāt Vispārējā tiesa esot atturējusies “[strīdīgo] lēmumu izvērtēt no jauna, īstenojot tai noteikto neierobežoto pārbaudi tiesā”.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000050">
                           <title id="B210000050">
                              <number>41</number>
                           </title>
                           <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000058">Komisija uzskata, ka pirmā pamata pirmā un otrā daļa ir acīmredzami nepamatotas.</para>
                        </blockquote>
                     </section>
                     <section id="B000000014">
                        <title style="07Titre4" id="B200000013">
                           <number>–</number>
                           <titlecontent id="B300000013">Tiesas vērtējums</titlecontent>
                        </title>
                        <blockquote id="B010000051">
                           <title id="B210000051">
                              <number>42</number>
                           </title>
                           <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000059">Runājot par pirmā pamata otro daļu, kas ir jāizskata vispirms, pirmkārt, ir jāatgādina, ka Komisijas lēmumu, kas attiecas uz LESD 101. un 102. panta piemērošanas procedūrām, pārbaudes tiesā sistēma sastāv no LESD 263. pantā noteiktās iestāžu tiesību aktu likumības pārbaudes, kas saskaņā ar LESD 261. pantu pēc prasītāju pieprasījuma var tikt papildināta ar Vispārējās tiesas īstenotu kompetenci par neierobežotu pārbaudi attiecībā uz šajā jomā Komisijas noteiktām sankcijām (spriedums, 2016. gada 21. janvāris, <emphasis role="italc" id="B400000054">Galp Energía España </emphasis>u.c./Komisija (C‑603/13 P, EU:C:2016:38, 71. punkts).</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000052">
                           <title id="B210000052">
                              <number>43</number>
                           </title>
                           <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000060">Šajā ziņā – kā Tiesai to ir bijusi iespēja vairākkārtīgi precizēt – LESD 263. pantā paredzētās likumības pārbaudes tvērums attiecas uz visiem Komisijas lēmumiem par LESD 101. un 102. panta piemērošanas procedūru, kur Vispārējā tiesa prasītāju izvirzīto pamatu gaismā nodrošina padziļinātu pārbaudi – kā tiesību, tā faktu, un ņemot vērā visu to iesniegto informāciju neatkarīgi no tā, vai tā attiecas uz laiku pirms vai pēc pieņemtā lēmuma vai arī tā jau ir tikusi iesniegta iepriekš administratīvajā procedūrā vai pirmoreiz tiesvedībā lietā, ko izskata Vispārējā tiesa, ja šai informācijai ir nozīme Komisija lēmuma tiesiskuma pārbaudē (spriedums, 2016. gada 21. janvāris, <emphasis role="italc" id="B400000055">Galp Energía España </emphasis>u.c./Komisija (C‑603/13 P, EU:C:2016:38, 72. punkts).</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000053">
                           <title id="B210000053">
                              <number>44</number>
                           </title>
                           <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000061">Savukārt naudas soda apmēra noteikšanā kompetences par neierobežotu pārbaudi tvērums, atšķirībā no LESD 263. pantā paredzētās likumības pārbaudes, ir strikti ierobežots (spriedums, 2016. gada 21. janvāris, <emphasis role="italc" id="B400000056">Galp Energía España </emphasis>u.c./Komisija (C‑603/13 P, EU:C:2016:38, 76. punkts).</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000054">
                           <title id="B210000054">
                              <number>45</number>
                           </title>
                           <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000062">Tādējādi pirmā pamata otrā daļa, kas attiecas uz LESD 261. panta un Regulas Nr. 1/2003 31. panta pārkāpumu, ir jāsaprot kā tāda, kas ir vērsta pret to, ka Vispārējā tiesa nav īstenojusi ar strīdīgo lēmumu noteiktā naudas soda apmēra neierobežotu pārbaudi tiesā.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000055">
                           <title id="B210000055">
                              <number>46</number>
                           </title>
                           <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000063">Ir jākonstatē, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 129.–164. punktā ir izvērsti norādījusi faktorus, kurus tā ir ņēmusi vērā, lai izvērtētu strīdīgā pārkāpuma smaguma pakāpi, ko Komisija ir minējusi strīdīgajā lēmumā.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000056">
                           <title id="B210000056">
                              <number>47</number>
                           </title>
                           <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000064">Šai sakarā Vispārējā tiesa, pirmkārt, uzskatīja, ka Komisija pamatoti esot strīdīgo pārkāpumu kvalificējusi kā “ļoti smagu pārkāpumu” 1998. gada pamatnostādņu 1. punkta A daļas izpratnē.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000057">
                           <title id="B210000057">
                              <number>48</number>
                           </title>
                           <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000065">Tā, otrkārt, uzskatīja, ka Komisija katrā ziņā ir varējusi pieturēties pie <emphasis role="italc" id="B400000057">PROAS</emphasis> noteiktās EUR 40 000 000 naudas soda pamatsummas, neņemot vērā aizliegtās vienošanās konkrēto ietekmi uz attiecīgo tirgu. Tālab tā uzskatīja, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja nav pierādījusi, ka šis tirgus nav bijis valsts mēroga tirgus. Turklāt tā ņēma vērā impregnēšanas bitumena Spānijas tirgus kopējo vērtību 2001. gadā, kā arī tā <emphasis role="italc" id="B400000058">PROAS</emphasis> piederošās tirgus daļas, kas bija 31,67 %.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000058">
                           <title id="B210000058">
                              <number>49</number>
                           </title>
                           <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000066">Visbeidzot, ņemot vērā šos elementus, tā pārsūdzētā sprieduma 158. punktā uzskatīja, ka, “pat pieņemot, ka aizliegtās vienošanās konkrētas ietekmes uz attiecīgo tirgu nav bijis, tas nevarēja Vispārējo tiesu mudināt grozīt naudas soda apmēru”.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000059">
                           <title id="B210000059">
                              <number>50</number>
                           </title>
                           <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000067">Pārsūdzētā sprieduma 439.–446. punktā atrodamais pamatojums nevar tikt kritizēts arī tādēļ, ka Vispārējā tiesa neesot īstenojusi savu kompetenci par neierobežotu pārbaudi. Faktiski Vispārējā tiesa sniedz detalizētu atbildi uz apelācijas sūdzības iesniedzējas iebildumiem argumentācijā saistībā ar katru no tiem. Runa ir par iebildumiem, pirmkārt, saistībā ar pamatojuma neesamību strīdīgajā lēmumā, kas attiecas uz strīdīgās aizliegtās vienošanās konkrētas ietekmes neesamību uz tirgu, otrkārt, saistībā ar pārkāpuma dalībnieku sajaukšanu vienošanās likumības kontekstā, kas radies Spānijas valdībai praktizējot iejaukšanās politiku, un, treškārt, saistībā ar pārkāpuma dalībnieku attiecīgā nozīmīguma novērtējumu, pamatojoties uz viņu impregnēšanas bitumena apgrozījumu.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000060">
                           <title id="B210000060">
                              <number>51</number>
                           </title>
                           <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000068">Turklāt tikai tas vien, ka pārsūdzētā sprieduma 157., 158. un 449. punktā Vispārējā tiesa, īstenojot savu kompetenci par neierobežotu pārbaudi saistībā <emphasis role="italc" id="B400000059">PROAS</emphasis> noteikto naudas sodu, arī atbalstīja vairākus tā vērtējuma elementus, ko strīdīgajā lēmumā bija veikusi Komisija un kura likumība jau iepriekš tikusi konstatēta, neraksturo šīs tiesas neierobežoto kompetenci veikt pārbaudi tiesā (šajā ziņā skat. spriedumu, 2013. gada 8. maijs, <emphasis role="italc" id="B400000060">Eni</emphasis>/Komisija, C‑508/11 P, EU:C:2013:289, 99. punkts).</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000061">
                           <title id="B210000061">
                              <number>52</number>
                           </title>
                           <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000069">Turklāt saistībā ar to, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja apstrīd Vispārējās tiesas veikto pierādījumu novērtējumu saistībā ar Spānijas valdības izdarīto spiedienu un, it īpaši, ka to šī tiesa ir uzskatījusi par valsts iestāžu izdarītu vienkāršu piekrišanu pārkāpumam vai tā pieļaušanu, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru tikai un vienīgi Vispārējās tiesas kompetencē ir konstatēt un vērtēt faktus un principā vērtēt pierādījumus, ko tā ņem vērā šo faktu apstiprināšanai. Ja šie pierādījumi ir likumīgi iegūti un ir ievēroti vispārīgie tiesību principi, kā arī piemērojamie procesuālie noteikumi par pierādīšanas pienākumu un pierādījumu sniegšanu, tai iesniegto pierādījumu izvērtējums ir jāveic Vispārējai tiesai pašai. Tādēļ šis izvērtējums, ja vien nav sagrozīti šie pierādījumi, nav tiesību jautājums, kas pats par sevi ir jāpārbauda Tiesai (spriedums, 2016. gada 20. janvāris, <emphasis role="italc" id="B400000061">Toshiba Corporation</emphasis>/Komisija, C‑373/14 P, EU:C:2016:26, 40. punkts).</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000062">
                           <title id="B210000062">
                              <number>53</number>
                           </title>
                           <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000070">Līdz ar to pirmā pamata otrā daļa ir jānoraida kā daļēji nepieņemama un daļēji nepamatota.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000063">
                           <title id="B210000063">
                              <number>54</number>
                           </title>
                           <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000071">Runājot par pirmā pamata pirmo daļu, kas attiecas uz apgalvoto Vispārējā tiesā izvirzīto pamatu sagrozīšanu, arguments, saskaņā ar kuru Vispārējā tiesa kļūdaini esot uzskatījusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja apstrīd tikai aplūkotā pārkāpuma kvalifikāciju kā “īpaši smagu pārkāpumu”, atsevišķi neapstrīdot tai piemērotā naudas soda pamatsummu, nav derīgs. Faktiski – kā tas izriet no šī sprieduma 48. punkta – Vispārējā tiesa nav tikai vērtējusi aplūkotā pārkāpuma kvalifikāciju kā “īpaši smagu pārkāpumu”, bet arī pārbaudījusi pamatsummas noteikšanu.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000064">
                           <title id="B210000064">
                              <number>55</number>
                           </title>
                           <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000072">Tas pats attiecas uz argumentu, saskaņā ar kuru Vispārējā tiesa esot uzskatījusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja ir atsaukusies uz Spānijas tirgum raksturīgiem elementiem kā mīkstinošiem apstākļiem, nevis kā faktoriem, kas raksturo strīdīgā pārkāpuma mazāk smago pakāpi. Tā kā Vispārējā tiesa ir izvērtējusi apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvojumus par Spānijas tirgum raksturīgajiem elementiem mīkstinošu apstākļu vērtējuma kontekstā, tai nekādā ziņā nevar tikt pārmests, ka tiek nav tikuši vērtēti pārkāpuma smaguma pakāpes pārbaudē (skat. spriedumu, 2013. gada 5. decembris, <emphasis role="italc" id="B400000062">Solvay Solexis</emphasis>/Komisija, C‑449/11 P, nav publicēts, EU:C:2013:802, 78. un 79. punkts).</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000065">
                           <title id="B210000065">
                              <number>56</number>
                           </title>
                           <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000073">No tā izriet, ka pirmā pamata pirmā daļa ir jānoraida kā nederīga.</para>
                        </blockquote>
                     </section>
                  </section>
                  <section id="B000000015">
                     <title style="06Titre3" id="B200000014">
                        <titlecontent id="B300000014">Par pirmā pamata trešo daļu, kas ir balstīta uz vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu</titlecontent>
                     </title>
                     <blockquote id="B010000066">
                        <title id="B210000066">
                           <number>57</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000074">Pirmā pamata trešajā daļā apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet Vispārējai tiesai, ka tā, pārsūdzētā sprieduma 161.–164. punktā nospriezdama, ka Komisija varēja novirzīties no savas iepriekšējās lēmumu pieņemšanas prakses konkurences jomā, kāda tā it īpaši izriet no Komisijas 2006. gada 13. septembra lēmuma C(2006) 4090, galīgā redakcija, par [EKL 81]. panta piemērošanas procedūru (Lieta COMP/F/38.456 – Bitumens (Nīderlande)), ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000067">
                        <title id="B210000067">
                           <number>58</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000075">Šai sakarā pietiek atgādināt – kā to pārsūdzētā sprieduma 161. punktā dara Vispārējā tiesa –, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru Komisijas iepriekšējā lēmumu pieņemšanas prakse nepieder pie naudas sodiem konkurences tiesību jomā piemērojamām tiesību normām (spriedums, 2015. gada 23. aprīlis, <emphasis role="italc" id="B400000063">LG Display et LG Display Taiwan</emphasis>/Komisija, C‑227/14 P, EU:C:2015:258, 67. punkts un tajā minētā judikatūra).</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000068">
                        <title id="B210000068">
                           <number>59</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000076">Līdz ar to apelācijas sūdzības pirmā pamata trešā daļa ir jānoraida kā nepamatota.</para>
                     </blockquote>
                  </section>
                  <section id="B000000016">
                     <title style="06Titre3" id="B200000015">
                        <titlecontent id="B300000015">Par pirmā pamata ceturto daļu, kas attiecas uz Vispārējās tiesas neveiktu faktisku analīzi par <emphasis role="italc" id="B400000064">PROAS</emphasis> īpašo lomu strīdīgajā pārkāpumā un par tās atteikšanos noteikt pieprasītos procesa organizatoriskos pasākumus</titlecontent>
                     </title>
                     <section id="B000000017">
                        <title style="07Titre4" id="B200000016">
                           <number>–</number>
                           <titlecontent id="B300000016">Lietas dalībnieču argumenti</titlecontent>
                        </title>
                        <blockquote id="B010000069">
                           <title id="B210000069">
                              <number>60</number>
                           </title>
                           <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000077">Pirmā pamata ceturtajā daļā, kas ir vērsta pret pārsūdzētā sprieduma 209. un 215. punktu, apelācijas sūdzības iesniedzēja Vispārējai tiesai pārmet, ka tā, pirmkārt, ir pieļāvusi kļūdu, neanalizēdama – jo runa esot par jaunu apgalvojumu – apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentu, saskaņā ar kuru Komisijas izmantotā pārdošanas apjomu aprēķina metode var būt pamats fiktīvam argumentam par tās lomu aizliegtajā kartelī, jo Komisija esot izslēgusi citu aizliegtās vienošanās dalībnieku pārdotos apjomus koncerna iekšienē un citus produktus, kas nav impregnēšanas bitumens.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000070">
                           <title id="B210000070">
                              <number>61</number>
                           </title>
                           <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000078">Otrkārt, tā uzskata, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā ir noraidījusi prasību par procesa organizatoriskajiem pasākumiem nolūkā noteikt Komisijai iesniegt dokumentus, lai apelācijas sūdzības iesniedzēja varētu pierādīt, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nosakot <emphasis role="italc" id="B400000065">PROAS</emphasis> īpašo lomu aplūkotajā kartelī. Šī iemesla dēļ Vispārējā tiesa esot padarījusi par neiespējamu apelācijas sūdzības iesniedzējai lietderīgi izvirzīt savus argumentus.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000071">
                           <title id="B210000071">
                              <number>62</number>
                           </title>
                           <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000079">Komisija uzskata, ka šī pirmā pamata daļa ir jānoraida.</para>
                        </blockquote>
                     </section>
                     <section id="B000000018">
                        <title style="07Titre4" id="B200000017">
                           <number>–</number>
                           <titlecontent id="B300000017">Tiesas vērtējums</titlecontent>
                        </title>
                        <blockquote id="B010000072">
                           <title id="B210000072">
                              <number>63</number>
                           </title>
                           <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000080">Attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentu par to, ka Vispārējā tiesa faktiski nav analizējusi <emphasis role="italc" id="B400000066">PROAS</emphasis> specifisko lomu strīdīgajā pārkāpumā, ir jākonstatē, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja ir nepareizi sapratusi pārsūdzēto spriedumu.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000073">
                           <title id="B210000073">
                              <number>64</number>
                           </title>
                           <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000081">Faktiski no tā izriet, ka Vispārējā tiesa šo iebildumu ir noraidījusi pēc būtības. Šai sakarā tā primāri pārsūdzētā sprieduma 204.–208. punktā norādīja iemeslus, kuru dēļ Komisijai nebija iespējams ņemt vērā par finanšu gadu, kas tika izmantots kā atsauce naudas soda pamatsummas noteikšanai, <emphasis role="italc" id="B400000067">Repsol</emphasis> koncerna <emphasis role="italc" id="B400000068">Composán Distribución SA </emphasis>pārdotos apjomus, un, pakārtoti, šī sprieduma 211.–215. punktā – ka apelācijas sūdzības iesniedzēja neizvirzīja nevienu argumentu saistībā ar citām šim koncernam piederošām sabiedrībām.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000074">
                           <title id="B210000074">
                              <number>65</number>
                           </title>
                           <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000082">Tādējādi, pieņemot, ka Vispārējā tiesa tā paša sprieduma 209. punktā kļūdaini konstatēja, ka šai sakarā prasītājas izvirzītais arguments ir jauns, tā, izvērtējot faktus, juridiski pietiekami norādīja uz iemesliem, kuru dēļ tā uzskatīja, ka Komisija apelācijas sūdzības iesniedzējai uzliktā naudas soda pamatsummas noteikšanā nav pārkāpusi samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principu.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000075">
                           <title id="B210000075">
                              <number>66</number>
                           </title>
                           <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000083">Attiecībā uz Vispārējās tiesas atteikšanos apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzējas prasību par procesa organizatoriskajiem pasākumiem, ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Vispārējā tiesa principā ir vienīgā, kas spriež par iespējamo vajadzību papildināt tās rīcībā esošo informāciju saistībā ar lietām, kuras ir tās izskatīšanā (šajā ziņā skat. spriedumu, 2013. gada 14. marts, <emphasis role="italc" id="B400000069">Viega</emphasis>/Komisija (C‑276/11 P, nav publicēts, EU:C:2013:163, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000076">
                           <title id="B210000076">
                              <number>67</number>
                           </title>
                           <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000084">Ņemot vērā Vispārējās tiesas pietiekamo pamatojumu pārsūdzētā sprieduma 204.–208. punktā, lai pierādītu, ka ar <emphasis role="italc" id="B400000070">Repsol</emphasis> koncerna <emphasis role="italc" id="B400000071">Composán Distribución </emphasis>veikto pārdošanu saistītajiem dokumentiem nav nekādas nozīmes, tikai apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvojumi vien saistībā ar šo dokumentu iespējamo noderīgo nozīmi tās aizstāvības nolūkā nav uzskatāmi par pietiekamiem, lai pierādītu, ka Vispārējā tiesa nav varējusi spriest, labi zinādama faktus. Tādējādi no šiem apgalvojumiem neizriet, ka Vispārējai tiesai būtu bijuši jāveic procesa organizatoriskie vai pierādījumu savākšanas pasākumi (skat. pēc analoģijas spriedumu, 2015. gada 19. marts, <emphasis role="italc" id="B400000072">Dole Food</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000073">Dole Fresh Fruit Europe</emphasis>/Komisija, C‑286/13 P, EU:C:2015:184, 59. punkts).</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000077">
                           <title id="B210000077">
                              <number>68</number>
                           </title>
                           <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000085">No tā izriet, ka šis iebildums ir jānoraida kā nepamatots, tieši tāpat kā pirmā pamata ceturtā daļa visā tās pilnībā.</para>
                        </blockquote>
                        <blockquote id="B010000078">
                           <title id="B210000078">
                              <number>69</number>
                           </title>
                           <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000086">Ņemot vērā iepriekš minēto, apelācijas sūdzības pirmais pamats ir jānoraida.</para>
                        </blockquote>
                     </section>
                  </section>
               </section>
               <section id="B000000019">
                  <title style="05Titre2" id="B200000018">
                     <titlecontent id="B300000018">
                        <emphasis role="italc" id="B400000074">Par trešo pamatu, kas ir balstīts uz saprātīga termiņa ievērošanas principa pārkāpumu</emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <section id="B000000020">
                     <title style="06Titre3" id="B200000019">
                        <titlecontent id="B300000019">Lietas dalībnieču argumenti</titlecontent>
                     </title>
                     <blockquote id="B010000079">
                        <title id="B210000079">
                           <number>70</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000087">Ar trešo pamatu, kas ir vērsts pret pārsūdzētā sprieduma 372.–400. punktu, apelācijas sūdzības iesniedzēja Vispārējai tiesai pārmet, ka tā, pirmkārt, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo ir uzskatījusi, ka Komisijas īstenotā administratīvā procedūra, kas aptuveni ilga piecus gadus un četrus mēnešus, ir noritējusi saprātīgā termiņā un ka tādējādi labas pārvaldības princips nav ticis pārkāpts. Šai sakarā tā norāda, ka šīs procedūras ilguma saprātīga termiņa raksturs nevar tikt konstatēts, jo Komisija ir ievērojusi Regulā Nr. 1/2003 noteikto termiņu. Tā arī uzskata, ka minētās procedūras pārmērīgais ilgums ir bijis pamats augstāka naudas soda uzlikšanai salīdzinājumā ar to, kāds tai būtu uzlikts, ja procedūra tiktu izbeigta saprātīgā termiņā, ievērojot Komisijas pakāpeniski stingrāko politiku naudas sodu par konkurences tiesību normu pārkāpumiem jomā.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000080">
                        <title id="B210000080">
                           <number>71</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000088">Otrkārt, tā Vispārējai tiesai pārmet pārmērīgi garo tiesvedību tiesā – proti, piecus gadus un deviņus mēnešus –, kas neesot pamatojams ne ar vienu ārkārtas apstākli.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000081">
                        <title id="B210000081">
                           <number>72</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000089">Ņemot vērā, ka gan administratīvās procedūras, gan tiesvedības tiesā kopējais ilgums pārsniedz vienpadsmit gadus, kam vēl ir jāpieskaita šīs apelācijas sūdzības izskatīšanas laiks, apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz Tiesai tieši izdarīt secinājumus no šī principa par saprātīga termiņa ievērošanu un labas pārvaldības principa pārkāpumu, atceļot pārsūdzēto spriedumu un izspriežot lietu nolūkā atcelt strīdīgo lēmumu vai, pakārtoti, samazināt naudas sodu, nenosakot pienākumu celt prasību par zaudējumu atlīdzību Vispārējā tiesā.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000082">
                        <title id="B210000082">
                           <number>73</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000090">Komisija norāda, ka attiecībā uz apgalvojumiem par saprātīgu termiņu gan administratīvajā procedūrā, gan tiesvedībā tiesā apelācijas sūdzības iesniedzējai esot bijis jāvēršas Vispārējā tiesā ar prasību par zaudējumu atlīdzību. Tā piebilst, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja nav iesniegusi nevienu pierādījumu par to, ka procedūra Komisijā un tiesvedība Vispārējā tiesā, tās vērtējot kopā vai atsevišķi, būtu bijušas pārmērīgi garas, ņemot vērā lietas apstākļus.</para>
                     </blockquote>
                  </section>
                  <section id="B000000021">
                     <title style="06Titre3" id="B200000020">
                        <titlecontent id="B300000020">Tiesas vērtējums</titlecontent>
                     </title>
                     <blockquote id="B010000083">
                        <title id="B210000083">
                           <number>74</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000091">Runājot par šī pamata pirmo daļu, kurā apelācijas sūdzības iesniedzēja Vispārējai tiesai pārmet, ka tā esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo ir uzskatījusi, ka administratīvajā procedūrā saprātīgs termiņš nav pārsniegts, ir jāatgādina, ka, lai arī principa par saprātīga termiņa ievērošanu pārkāpums pamato tāda lēmuma atcelšanu, kas ir pieņemts administratīvajā procedūrā, balstoties uz LESD 101. un 102. pantu, jo tas sevī ietver arī attiecīgā uzņēmuma tiesību uz aizstāvību pārkāpumu (šajā ziņā skat. spriedumu, 2006. gada 21. septembris, <emphasis role="italc" id="B400000075">Nederlandse Federatieve Vereniging voor de Groothandel op Elektrotechnisch Gebied</emphasis>/Komisija, C‑105/04 P, EU:C:2006:592, 42. un 43. punkts), fakts, ka Komisija nav ievērojusi saprātīgu šādas administratīvās procedūras termiņu, ja tas ir pierādīts, nevar būt pamats uzliktā naudas soda summas samazināšanai (šajā ziņā skat. spriedumu, 2014. gada 8. maijs, <emphasis role="italc" id="B400000076">Bolloré</emphasis>/Komisija (C‑414/12 P, nav publicēts, EU:C:2014:301, 109. punkts).</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000084">
                        <title id="B210000084">
                           <number>75</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000092">Šajā gadījumā ir jānorāda, ka pārsūdzētā sprieduma 375.–377. punktā Vispārējā tiesa galīgi konstatēja – ko turklāt šajā apelācijas tiesvedībā arī neapstrīd apelācijas sūdzības iesniedzēja –, ka tā nav pierādījusi, ka tās tiesības uz aizstāvību varēja tikt skartas to iemeslu dēļ, kas ir saistīti ar apgalvoto pārmērīgo administratīvās procedūras ilgumu.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000085">
                        <title id="B210000085">
                           <number>76</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000093">Tādējādi Vispārējā tiesa nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, noraidot apelācijas sūdzības iesniedzējas pamatu, kura mērķis, pamatojoties uz apgalvoto pārmērīgo administratīvās procedūras ilgumu, ir atcelt strīdīgo lēmumu.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000086">
                        <title id="B210000086">
                           <number>77</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000094">Šai sakarā tas, ka minētās procedūras pārmērīgais ilgums apelācijas sūdzības iesniedzējas skatījumā ir bijis pamats augstāka naudas soda uzlikšanai salīdzinājumā ar to, kāds būtu uzlikts, ja šī pati procedūra tiktu izbeigta saprātīgā termiņā, šī argumenta izteikti spekulatīvā rakstura dēļ ir zaudējis nozīmi.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000087">
                        <title id="B210000087">
                           <number>78</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000095">Apelācijas sūdzības iesniedzējas arguments šai sakarā tādējādi ir jānoraida kā nepamatots.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000088">
                        <title id="B210000088">
                           <number>79</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000096">Saistībā ar to, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja pakārtoti prasa samazināt tai noteikto naudas soda apmēru, ņemot vērā apgalvoto pārmērīgo administratīvās procedūras ilgumu, ir jānorāda – kā tas ir ticis atgādināts šī sprieduma 74. punktā –, ka šis arguments nav derīgs.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000089">
                        <title id="B210000089">
                           <number>80</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000097">Tādējādi trešā pamata pirmajai daļai nav nozīmes.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000090">
                        <title id="B210000090">
                           <number>81</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000098">Saistībā ar šī pamata otro daļu, kur apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet Vispārējai tiesai, ka tā nav ievērojusi tiesības uz saprātīgu lietas izskatīšanas termiņu, ir jāatgādina, ka tas, ka Savienības tiesa ir pārkāpusi Hartas 47. panta otrajā daļā tai uzlikto pienākumu laikus izskatīt tās izskatīšanai nodotās lietas, ir sodāms ar Vispārējā tiesā celtu prasību par zaudējumu atlīdzību, jo šāda prasība – atšķirībā no apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvotā – ir efektīvs tiesību aizsardzības līdzeklis. Tā prasība atlīdzināt kaitējumu, ko radījis tas, ka Vispārējā tiesa nav ievērojusi saprātīgu lietas izskatīšanas termiņu, nevar tikt celta tieši Tiesai apelācijas ietvaros, bet tā ir jāceļ pašā Vispārējā tiesā (skat. it īpaši spriedumus, 2014. gada 10. jūlijs, <emphasis role="italc" id="B400000077">Telefónica</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000078">Telefónica de España</emphasis>/Komisija, C‑295/12 P, EU:C:2014:2062, 66. punkts; 2014. gada 9. oktobris, <emphasis role="italc" id="B400000079">ICF</emphasis>/Komisija, C‑467/13 P, EU:C:2014:2274, 57. punkts, kā arī 2014. gada 12. novembris, <emphasis role="italc" id="B400000080">Guardian Industries</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000081">Guardian Europe</emphasis>/Komisija, C‑580/12 P, EU:C:2014:2363, 17. un 18. punkts).</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000091">
                        <title id="B210000091">
                           <number>82</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000099">Vispārējai tiesai, kuras kompetencē atbilstoši LESD 256. panta 1. punktam ietilpst šādu prasību izlemšana, jālemj citā iztiesāšanas sastāvā, kas ir atšķirīgs no tā, kādā tika izskatīta lieta, kuras izskatīšanas ilgums tiek kritizēts (skat. it īpaši spriedumus, 2014. gada 10. jūlijs, <emphasis role="italc" id="B400000082">Telefónica</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000083">Telefónica de España</emphasis>/Komisija, C‑295/12 P, EU:C:2014:2062, 67. punkts; 2014. gada 9. oktobris, <emphasis role="italc" id="B400000084">ICF</emphasis>/Komisija, C‑467/13 P, EU:C:2014:2274, 58. punkts, kā arī 2014. gada 12. novembris, <emphasis role="italc" id="B400000085">Guardian Industries</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000086">Guardian Europe</emphasis>/Komisija, C‑580/12 P, EU:C:2014:2363, 19. punkts).</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000092">
                        <title id="B210000092">
                           <number>83</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000100">Tā kā šajā lietā ir acīmredzams, ka Vispārējā tiesa ir pietiekami nopietni pārkāpusi savu pienākumu izskatīt lietu saprātīgā termiņā, un šajā ziņā lietas dalībniekiem nav jāsniedz pierādījumi, Tiesa var to konstatēt (skat. it īpaši spriedumus, 2014. gada 9. oktobris, <emphasis role="italc" id="B400000087">ICF</emphasis>/Komisija C‑467/13 P, EU:C:2014:2274, 59. punkts, kā arī 2014. gada 12. novembris, <emphasis role="italc" id="B400000088">Guardian Industries</emphasis> un <emphasis role="italc" id="B400000089">Guardian Europe</emphasis>/Komisija, C‑580/12 P, EU:C:2014:2363, 20. punkts).</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000093">
                        <title id="B210000093">
                           <number>84</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000101">Tā tas ir šajā gadījumā. Tiesvedības ilgums Vispārējā tiesā, proti, gandrīz pieci gadi un deviņi mēneši, kas it īpaši ietver četru gadu un viena mēneša laikposmu – kā tas izriet no pārsūdzētā sprieduma 90.–92. punkta –, kurā nav ticis pieņemts neviens tiesību akts, sākot no rakstveida procesa pabeigšanas līdz tiesas sēdei, nekādi nav izskaidrojams nedz ar lietas sarežģītību vai būtību, nedz, vēl jo vairāk, ar tās kontekstu.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000094">
                        <title id="B210000094">
                           <number>85</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000102">Katrā ziņā no šī sprieduma 81. punktā izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka šī pamata otrā daļa ir jānoraida.</para>
                     </blockquote>
                     <blockquote id="B010000095">
                        <title id="B210000095">
                           <number>86</number>
                        </title>
                        <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000103">No tā izriet, ka trešais pamats ir jānoraida kopumā.</para>
                     </blockquote>
                  </section>
               </section>
               <section id="B000000022">
                  <title style="05Titre2" id="B200000021">
                     <titlecontent id="B300000021">
                        <emphasis role="italc" id="B400000090">Ceturtais pamats, kas ir balstīts uz Vispārējās tiesas Reglamenta, tā redakcijā, kas piemērojama lietā, 87. panta 2. punkta pārkāpumu</emphasis>
                     </titlecontent>
                  </title>
                  <blockquote id="B010000096">
                     <title id="B210000096">
                        <number>87</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000104">Ceturtajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa, piespriežot <emphasis role="italc" id="B400000091">PROAS</emphasis> atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, lai gan tai tiesāšanās izdevumi esot bijuši jāsadala, jo abām pusēm spriedums nav bijis labvēlīgs, esot pārkāpusi Vispārējās tiesas Reglamenta, tā redakcijā, kas ir piemērojama lietā, 87. panta 2. punktu.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000097">
                     <title id="B210000097">
                        <number>88</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000105">Šai sakarā saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, ja visi citi apelācijas sūdzības pamati ir noraidīti, prasījumi saistībā ar apgalvoto Vispārējās tiesas lēmuma par tiesāšanās izdevumiem prettiesiskumu ir jānoraida kā nepamatoti atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58. panta otrajai daļai, saskaņā ar kuru apelāciju nevar iesniegt tikai par izdevumu apjomu vai pusi, kurai jāsedz šie izdevumi (šajā ziņā skat. rīkojumu, 1995. gada 13. janvāris, <emphasis role="italc" id="B400000092">Roujansky</emphasis>/Padome, C‑253/94 P, EU:C:1995:4, 13. un 14. punkts, kā arī spriedumu, 2014. gada 2. oktobris, <emphasis role="italc" id="B400000093">Strack</emphasis>/Komisija, C‑127/13 P, EU:C:2014:2250, 151. punkts).</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000098">
                     <title id="B210000098">
                        <number>89</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000106">Tā kā visi šie trīs apelācijas sūdzībā izvirzītie pamati ir noraidīti, pēdējais pamats par tiesāšanās izdevumu sadalījumu līdz ar to ir jāatzīst par nepieņemamu.</para>
                  </blockquote>
                  <blockquote id="B010000099">
                     <title id="B210000099">
                        <number>90</number>
                     </title>
                     <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000107">Tātad apelācijas sūdzība ir jānoraida kopumā.</para>
                  </blockquote>
               </section>
            </section>
            <section id="B000000023">
               <title style="04Titre1" id="B200000022">
                  <titlecontent id="B300000022">
                     <emphasis role="bold" id="B400000094">Par tiesāšanās izdevumiem</emphasis>
                  </titlecontent>
               </title>
               <blockquote id="B010000100">
                  <title id="B210000100">
                     <number>91</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000108">Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktu, ja apelācijas sūdzība nav pamatota, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000101">
                  <title id="B210000101">
                     <number>92</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000109">Atbilstoši šī reglamenta 138. panta 1. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz tā 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.</para>
               </blockquote>
               <blockquote id="B010000102">
                  <title id="B210000102">
                     <number>93</number>
                  </title>
                  <para style="01PointnumeroteAltN" id="B150000110">Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest <emphasis role="italc" id="B400000095">PROAS</emphasis> atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā tai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt ar apelācijas sūdzību saistītos tiesāšanās izdevumus.</para>
               </blockquote>
            </section>
         </section>
      </A_Motif>
      <Dispositif>
         <section id="D000000000">
            <para style="41DispositifIntroduction" id="D150000000">Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:</para>
            <orderedlist id="D020000000">
               <listitem id="D060000000">
                  <blockquote id="D010000000">
                     <title id="D210000000">
                        <number>1)</number>
                     </title>
                     <para style="08Dispositif" id="D150000001">
                        <emphasis role="bold" id="D400000000">apelācijas sūdzību noraidīt;</emphasis>
                     </para>
                  </blockquote>
               </listitem>
               <listitem id="D060000001">
                  <blockquote id="D010000001">
                     <title id="D210000001">
                        <number>2)</number>
                     </title>
                     <para style="08Dispositif" id="D150000002">
                        <emphasis role="bold" id="D400000001">
                           <emphasis role="italc" id="D400000002">Productos Asfálticos (PROAS) SA</emphasis> atlīdzina tiesāšanās izdevumus.</emphasis>
                     </para>
                  </blockquote>
               </listitem>
            </orderedlist>
         </section>
      </Dispositif>
      <A_Signatures>
         <section id="D000000001">
<para style="77Signatures" id="D150000003">[Paraksti]</para>

</section>
      </A_Signatures>
   </Affaire>
</A_Doc_Ref>