<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.00-20081231.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="ECRCJ2005LVB.0700735501.case.xml"><NO.CASE>C-515/03</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62003C0515</NO.CELEX><NO.SEQ>0019.0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>7357</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>7369</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>13</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><LEFT>D. RUIZJARABO SECINĀJUMI — LIETA C-515/03</LEFT><RIGHT>EICHSFELDER SCHLACHTBETRIEB</RIGHT></CURR.TITLE><CONTENTS.CONCLUSION><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Dámaso Ruisa-Harabo Kolomera</HT></P><P><HT TYPE="UC">[Dámaso Ruiz-Jarabo Colomer] secinājumi,</HT></P><P>sniegti <DATE ISO="20050525">2005. gada 25. maijā</DATE><NOTE NOTE.ID="E0001" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Oriģinālvaloda — spāņu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>I —</NO.P><TXT>Ievads</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>Šis prejudiciālais jautājums attiecas uz precēm, kas nosūtītas uz trešo valsti, samaksājot attiecīgās nodevas un ievedmuitas nodokli, un neilgi pēc tam neatgriezeniski pārstrādātas tika ievestas atpakaļ Kopienā, iepriekš notiekot minēto nodokļu atmaksai. Tiek mēģināts noskaidrot, vai tas uzskatāms par īstu <QUOT.START ID="QS0001" REF.END="QE0001" CODE="201C"/>importu<QUOT.END ID="QE0001" REF.START="QS0001" CODE="201D"/> trešā valstī Regulas (EEK) Nr. 3665/87<NOTE NOTE.ID="E0002" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Komisijas <DATE ISO="19871127">1987. gada 27. novembra</DATE> Regula, ar kuru nosaka kopējus siki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="351" DATE.PUB="1987" PAGE.FIRST="1">OV L 351, 1.1pp.</REF.DOC.OJ>), ko groza Komisijas <DATE ISO="19950619">1995. gada 19. jūnija</DATE> Regula (EK) Nr. 1384/95, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 3665/87 attiecībā uz vajadzīgiem piemērojumiem par Urugvajas kārtas Lauksaimniecības nolīguma ieviešanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="134" DATE.PUB="1995" PAGE.FIRST="14">OV L 134, 14. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> 17. panta 3. punkta izpratnē un vai tādējādi tā piešķir tiesības uz eksporta kompensāciju.</TXT></NP><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Tuvākā atsauce uz judikatūru ir atrodama <DATE ISO="20001017">2000. gada 17. oktobra</DATE> spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">Roquette Frères<NOTE NOTE.ID="E0003" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-114/99" YEAR="2000" PAGE.ECR="I-8823">C-114/99 (Recueil, I-8823. lpp.)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</HT> Tomēr, kā to izskaidrošu turpinājumā, minētais precedents uz šo lietu nav attiecināms.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>II —</NO.P><TXT>Fakti un pamata prāva</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">HauptzollamtHamburg-Jonas</HT> (Hambur-gas-Jonas Galvenā muitas pārvalde) (turpmāk tekstā — <HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START ID="QS0002" REF.END="QE0002" CODE="201C"/>Hauptzollamt<QUOT.END ID="QE0002" REF.START="QS0002" CODE="201D"/>),</HT> kuras pienākums ir pārvaldīt Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) maksājumus Vācijā un kas ir atbildētāja pamata prāvā, ar <DATE ISO="19960201">1996. gada 1. februāra</DATE> lēmumu apmierināja <HT TYPE="ITALIC">Eichsfelder Schlachtbetrieb GmbH</HT> (turpmāk tekstā — <HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START ID="QS0003" REF.END="QE0003" CODE="201C"/>Eichsfelder<QUOT.END ID="QE0003" REF.START="QS0003" CODE="201D"/>),</HT> kas ir gaļas ražošanas sabiedrība un prasītāja pamata prāvā, lūgumu saņemt diferencētu eksporta kompensāciju DEM <FT TYPE="DECIMAL">36653,23</FT> apmērā (atbilstoši — EUR <FT TYPE="DECIMAL">18740,50</FT>) par <FT TYPE="NUMBER">20134</FT> kg atkaulotas teļa gaļas eksportu uz Poliju, kas toreiz bija trešā valsts.</TXT></NP><NP><NO.P>4.</NO.P><TXT>Kā pierādījumu par preču laišanu brīvā apgrozībā galamērķa valstī prasītāja saskaņā<?PAGE NO="I-7358"?> ar Regulas Nr. 3665/87 16. panta 1. punktu saistībā ar 18. panta 1. punkta a) apakšpunktu iesniedza apliecinātu <DATE ISO="19951230">1995. gada 30. decembra</DATE> muitas dokumenta norakstu, ar kuru tika apliecināts, ka tā iepriekš pārdevusi eksportējamo gaļu uzņēmumam <HT TYPE="ITALIC">Appelt GmbH,</HT> kas atrodas Kotbusā <HT TYPE="ITALIC">[Cottbus]</HT> (Vācija).</TXT></NP><NP><NO.P>5.</NO.P><TXT>Kompetentas izmeklēšanas iestādei — <HT TYPE="ITALIC">Zollfahndungsamt Hannover</HT> (Hanoveres Muitas izmeklēšanas dienests) — veicot izmeklēšanu, tika konstatēts:</TXT><P>Polijā tika sagatavotas teļa gaļas ruletes, gaļas šķēli vārot kopā ar vienu vai divām speķa šķēlēm, sīpoliem, pipargurķīšiem un sinepēm. Tās tika ievestas Vācijā, iepriekš samaksājot parasto Kopienas ievedmuitas nodokli, saskaņā ar līgumu, ko <DATE ISO="19951003">1995. gada 3. oktobrī</DATE> savā starpā noslēdza <HT TYPE="ITALIC">Appelt GmbH</HT> (importētāja) un divi citi Polijas partneri.</P><P>Saskaņā ar līguma 3. punkta 6. apakšpunktu viens no šiem partneriem <DATE ISO="19960207">1996. gada 7. februārī</DATE> iesniedza pieteikumu samaksātā muitas nodokļa atmaksai, pielikumā pievienojot nodokļa aprēķinu, kā arī attiecīgos eksporta dokumentus.</P><P>Torunas <HT TYPE="ITALIC">[Torun]</HT> (Polija) Muitas pārvalde piekrita atmaksāt ievedmuitas nodokli.</P></NP><NP><NO.P>6.</NO.P><TXT><DATE ISO="19991027">1999. gada 27. oktobrī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Hauptzollamt</HT> pieprasīja atmaksāt piešķirto eksporta kompensāciju saistībā ar to, ka Polijas policijas iestāžu veiktās izmeklēšanas rezultātā izrādījies, ka strīdā aplūkotā krava pēc tās pārstrādes saskaņā ar pasūtījumu tika ievesta Vācijā.</TXT></NP><NP><NO.P>7.</NO.P><TXT><DATE ISO="19991119">1999. gada 19. novembra</DATE> vēstulē prasītāja pret šo lēmumu iesniedza sūdzību, ko <HT TYPE="ITALIC">Hauptzollamt</HT> ar <DATE ISO="20021021">2002. gada 21. oktobra</DATE> lēmumu noraidīja kā nepamatotu.</TXT></NP><NP><NO.P>8.</NO.P><TXT>Šis pēdējais lēmums tika pārsūdzēts, <DATE ISO="20021126">2002. gada 26. novembrī</DATE> iesniedzējtiesā ceļot prasību pamata prāvā.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>III —</NO.P><TXT>Prejudiciālais jautājums</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>9.</NO.P><TXT>Šajā posmā <HT TYPE="ITALIC">Finanzgericht Hamburg</HT> [Hamburgas Finanšu tiesa] nolēma apturēt<?PAGE NO="I-7359"?> tiesvedību un saskaņā ar EKL 234. panta trešo daļu Tiesai uzdot šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0004" REF.END="QE0004" CODE="201C"/>Vai 17. panta 3. punkts Regulā (EEK) Nr. 3665/87 tā Regulas (EK) Nr. 1384/95 versijā ir interpretējams tādējādi, ka produkts ir atzīstams par importētu, ja, veicot muitas formalitātes saistībā ar tās nodošanu patēriņam trešā valstī, tas ir pakļauts būtiskai pārstrādei vai apstrādei Regulas (EK) Nr. 2913/92 24. panta izpratnē un ja tas pēc tam ir reeksportēts Kopienā, par to saņemot kompensāciju un samaksājot parasto ievedmuitas likmi?<QUOT.END ID="QE0004" REF.START="QS0004" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>IV —</NO.P><TXT>Atbilstošais Kopienu tiesiskais regulējums</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>10.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 3665/87 5. panta 1. punktā noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0005" REF.END="QE0005" CODE="201C"/>1.</NO.P><TXT>Papildus nosacījumam, ka produkts ir atstājis Kopienas muitas teritoriju, diferencētas vai nediferencētas kompensācijas samaksa ir atkarīga no tā, vai produkts, ja vien tas transportēšanas laikā nav gājis bojā nepārvaramas varas apstākļu rezultātā, divpadsmit mēnešu laikā pēc eksporta deklarācijas pieņemšanas ir importēts trešajā valstī un:</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>ja pastāv nopietnas šaubas attiecībā uz produkta patieso galamērķi, vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>ja attiecībā uz produktu, pamatojoties uz atšķirību starp eksportētam produktam piemērojamo kompensāciju un piemērojamo ievedmuitu līdzvērtīgam produktam brīdī, kad pieņemta eksporta deklarācija, pastāv iespēja, ka tas atkārtoti tiek ievests Kopienā.</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>[..]</P><P>Tāpat kompetenti dalībvalstu dienesti var pieprasīt iesniegt papildu pierādījumus, lai pierādītu, ka attiecīgais produkts nemainīgā stāvoklī tik tiešām ir nokļuvis importētājvalsts tirgū.<QUOT.END ID="QE0005" REF.START="QS0005" CODE="201D"/></P></NP></QUOT.S></P></NP><?PAGE NO="I-7360"?><NP><NO.P>11.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Regulas Nr. 3665/87 16. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0006" REF.END="QE0006" CODE="201C"/>1.</NO.P><TXT>Gadījumā, ja kompensācija tiek diferencēta atkarībā no galamērķa, kompensācijas samaksa ir pakārtota papildu nosacījumiem, kas noteikti 17. un 18. pantā.<QUOT.END ID="QE0006" REF.START="QS0006" CODE="201D"/></TXT></NP></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>12.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 3665/87 17. pantā noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0007" REF.END="QE0007" CODE="201C"/>1.</NO.P><TXT>Produkts divpadsmit mēnešu laikā pēc eksporta deklarācijas pieņemšanas ir nemainīgā stāvoklī jāimportē uz trešo valsti vai vienu no trešajām valstīm, kur ir paredzēta kompensācija; tomēr šo termiņu var pagarināt saskaņā ar 47. pantā paredzētajiem nosacījumiem.</TXT></NP><P>[..]</P><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>Produkts ir uzskatāms par importētu, ja veiktas visas muitas formalitātes, produktu nododot patēriņam trešajā valstī.<QUOT.END ID="QE0007" REF.START="QS0007" CODE="201D"/></TXT></NP></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>13.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 3665/87 18. pantā detalizēti noteikta kārtība, kā konstatējama muitas formalitāšu nokārtošana.</TXT></NP><NP><NO.P>14.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 3665/87 11. panta 3. punkta pirmajā teikumā precizēts, ka kompensācijas nepamatotas samaksas gadījumā saņēmējam ir jāatmaksā šādi saņemtās summas un jāmaksā saskaņā ar 1. punkta pirmo daļu piemērojamā soda nauda kopā ar procentiem, kas aprēķināti par laiku no maksājuma brīža līdz atmaksāšanas brīdim.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>V —</NO.P><TXT>Tiesvedība Tiesā</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>15.</NO.P><TXT>Uzdotais prejudiciālais jautājums Tiesas kancelejā tika iesniegts <DATE ISO="20031209">2003. gada 9. decembrī</DATE>. Bez <HT TYPE="ITALIC">Eichsfelder</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Hauptzollamt</HT> lietā iestājās arī Eiropas Kopienu Komisija.</TXT></NP><NP><NO.P>16.</NO.P><TXT>Lieta tika nodota Tiesas trešajai palātai. <DATE ISO="20050317">2005. gada 17. martā</DATE> tika noturēta atklāta tiesas sēde, kurā piedalījās <HT TYPE="ITALIC">Eichsfelder</HT> un Komisija.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-7361"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>VI —</NO.P><TXT>Uzdotā jautājuma analīze</TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A —</NO.P><TXT>Lietas dalībnieku apsvērumi</TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Eichsfelder</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>17.</NO.P><TXT>Prasītāja pamata prāvā uzskata, ka Regulas Nr. 3665/87 17. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka prece uzskatāma par laistu tirgū un importētu galamērķa valstī, ja pēc tam, kad tā tikusi laista brīvā apgrozībā, tā šajā valstī ir tikusi pārstrādāta vai būtiski apstrādāta Padomes <DATE ISO="19921012">1992. gada 12. oktobra</DATE> Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi<NOTE NOTE.ID="E0004" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="302" DATE.PUB="1992" PAGE.FIRST="1">OV L 302, 1. lpp</REF.DOC.OJ>.</P></NOTE> 24. panta izpratnē.</TXT></NP><NP><NO.P>18.</NO.P><TXT>Veicot šādu būtisku pārstrādi trešā valstī, tiesības uz kompensāciju nav atkarīgas no tā, kādā muitas režīmā tā tiek veikta (laižot brīvā apgrozībā vai ievedot pārstrādei). Šādas tiesības uz kompensāciju būtu pat tad, ja teļa gaļa tiktu apstrādāta rulešu sagatavošanai un pēc tam tiktu izvesta uz Vāciju, ievedot pārstrādei atmaksas sistēmas ietvaros.</TXT></NP><NP><NO.P>19.</NO.P><TXT>Polijas iestādēm samaksātā ievedmuitas nodokļa sekojoša atmaksa neietekmē ievešanas sākotnējo klasifikāciju. Pretējā gadījumā tiktu ievērojami apgrūtināts kompensācijas saņēmējs, kam draudētu tas, ka <HT TYPE="ITALIC">a posteriori</HT> varētu tikt konstatēts, ka eksports nav noticis no viņa gribas neatkarīgu apstākļu dēļ.</TXT></NP><NP><NO.P>20.</NO.P><TXT>Tiesas sēdē <HT TYPE="ITALIC">Eichsfelder</HT> uzsvēra, ka esot maz ticams, ka Vācijā ievestās ruletes būtu sagatavotas no izvestās teļa gaļas, jo Polijas ražotnē netika veikta preču muitas identifikācija. Turklāt tā noliedz arī to, ka par teļa gaļu ticis atmaksāts Polijas ievedmuitas nodoklis.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Hauptzollamt</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>21.</NO.P><TXT>Atbildētāja iestāde apgalvo, ka pamata prāvas apstākļi, it īpaši <DATE ISO="19951003">1995. gada 3. oktobra</DATE><?PAGE NO="I-7362"?> līguma noteikumi, liecinot par to, ka attiecīgās personas esot rīkojušās ļaunprātīgi, izdarīdamas krāpnieciskas darbības, mākslīgi radot labuma saņemšanai vajadzīgos apstākļus. Neapsūdzot <HT TYPE="ITALIC">Eichsfelder</HT> detalizētas informācijas zināšanā par darījumu, <HT TYPE="ITALIC">Hauptzollamt</HT> norāda, ka trešo personu negodīga rīcība ir uzskatāma par parastu komerciālu risku, kas jāuzņemas saistībā ar eksporta kompensāciju. Saņēmējs nevarot apgalvot, ka rīkojies labticīgi, bet gan viņam līgumsaistību veidā ir jānodrošinās, ka prece netiks novirzīta no tā, kam tā domāta.</TXT></NP><NP><NO.P>22.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Hauptzollamt</HT> vispārīgi uzskata, ka tiesības uz diferencētu kompensāciju ir pakārtotas nosacījumam, vai ir nokārtotas formalitātes laišanai brīvā apgrozībā trešā valstī, tostarp samaksāts iekasējamais ievedmuitas nodoklis, līdz ar kura atmaksāšanu tiek zaudēts kompensācijas juridiskais pamats, jo parastos apstākļos eksportētāja attiecīgajā tirgū nebūtu iekļuvusi.</TXT></NP><NP><NO.P>23.</NO.P><TXT>No rīkojuma par prejudiciālā jautājuma uzdošanu izriet arī tas, ka preču identifikāciju un [muitas] nodokļa atmaksu <HT TYPE="ITALIC">Haupzollamt</HT> uzskata par pierādītu ar rakstveida dokumentiem. Strīdā aplūkotajā gadījumā esot uzskatāmi atspoguļots, ka laišana brīvā apgrozībā ar sekojošu nodokļa atmaksu pēc preču pārstrādes ir izvēlēta vienīgi, lai saņemtu eksporta kompensāciju un tādēļ nav uzskatāma par parastu komercdarījumu.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Komisija</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>24.</NO.P><TXT>Komisija paskaidro, ka kopš 1998. gada tā esot Vācijas Finanšu ministrijai darījusi zināmu savu nostāju, kura atbilst <HT TYPE="ITALIC">Hauptzollamt</HT> nostājai. Tā uzskata, ka lietā aplūkotās preces esot tikušas pakļautas pārstrādei pārstrādes procesa ar ievedmuitas nodokļa atmaksu līdz to reimportam Kopienā ietvaros. Attiecīgā Polijas kompetento dienestu veiktā atmaksa liecina par to, ka preces ir tikušas importētas, neizpildot muitas formalitātes. Tātad laišana brīvā apgrozībā neesot notikusi, tādējādi zūdot kompensācijas juridiskajam pamatam.</TXT></NP><NP><NO.P>25.</NO.P><TXT>Turpinājumā Komisija precizē nosacījumus, kādiem būtiskai pārstrādei būtu jāatbilst, lai tā varētu ietekmēt muitas klasifikāciju.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-7363"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesas viedoklis</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>26.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Finanzgericht Hamburg</HT> šaubās par to, vai, ņemot vērā Kopienu tiesības, šajā lietā tiek atspēkota Regulas Nr. 3665/87 17. panta 3. punktā noteiktā laišana tirgū un prasītājai saskaņā ar 11. panta 3. punkta pirmo teikumu būtu jāatmaksā saņemtā eksporta kompensācija.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B —</NO.P><TXT>Izvērtējums pēc būtības</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>27.</NO.P><TXT>Iesākumā vēlos atzīmēt, ka tiesas sēdē <HT TYPE="ITALIC">Eichsfelder</HT> pārstāvis izvirzīja argumentus, kas atšķiras no <HT TYPE="ITALIC">Finanzgericht</HT> rīkojuma pamatā esošajiem konstatējumiem<NOTE NOTE.ID="E0005" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. iepriekš 20. punktu.</P></NOTE>. Tā kā EKL 234. pantā noteiktās sadarbības ietvaros faktiskos apstākļus ir jākonstatē valsts tiesai, es izvērtējumu iesākšu ar konstatējumiem, kas kā pierādīti ir minēti rīkojumā par prejudicialā jautājuma uzdošanu.</TXT></NP><NP><NO.P>28.</NO.P><TXT>Ir jāizvērtē saturs uzdotajam jautājumam, kura mērķis ir noskaidrot, vai pamata prāvā izklāstītajiem faktiskajiem apstākļiem ir piemērojams Regulas Nr. 3665/87, ko groza Regula Nr. 1384/95, 17. panta 3. punkts. Saskaņā ar šo tiesību normu produkts jāuzskata par <QUOT.START ID="QS0008" REF.END="QE0008" CODE="201C"/>importētu<QUOT.END ID="QE0008" REF.START="QS0008" CODE="201D"/>, radot tiesības saņemt kompensāciju, ja <QUOT.START ID="QS0009" REF.END="QE0009" CODE="201C"/>veiktas visas muitas formalitātes, produktu nododot patēriņam trešajā valstī<QUOT.END ID="QE0009" REF.START="QS0009" CODE="201D"/>. Ar <QUOT.START ID="QS0010" REF.END="QE0010" CODE="201C"/>trešo valsti<QUOT.END ID="QE0010" REF.START="QS0010" CODE="201D"/> tiek saprasta norādītā galamērķa valsts, jo runa ir par tiesību normu, kas attiecas uz diferencētu kompensāciju, proti, tādu, ko aprēķina atkarībā no eksporta valsts.</TXT></NP><NP><NO.P>29.</NO.P><TXT>Konkrēti [ar šo jautājumu iesniedzējtie-sa] vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 3665/87 17. panta 3. punktā ietvertais pieņēmums attiecas uz precēm, kas:</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>laistas brīvā apgrozībā trešā valstī;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>pakļautas būtiskai pārstrādei vai apstrādei;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>no jauna ievestas Kopienā, iepriekš atmaksājot samaksāto ievedmuitas nodokli.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP><?PAGE NO="I-7364"?><NP><NO.P>30.</NO.P><TXT>Es atzīstu par pārliecinošiem gan argumentus, ko par labu šim risinājumam izvirza <HT TYPE="ITALIC">Eichsfelder</HT> un daļēji pati iesniedzējtiesa, gan tos, ko tā atspēkošanai izvirza <HT TYPE="ITALIC">Hauptzollamt</HT> un Komisija.</TXT><P>Savukārt, pastāvot vēlmei izvērtēt visus apgalvojumus, šķiet, vajag atteikties no dažiem iesniedzējtiesas veiktajiem juridiskajiem pieņēmumiem. Konkrēti, pastāv pamatotas domstarpības jautājumā par to, vai preces ir laistas brīvā apgrozībā, vai vismaz par to, vai laišana tirgū ir bijusi galīga.</P></NP><NP><NO.P>31.</NO.P><TXT>Vācijā par muitas jautājumiem atbildīgā iestāde nenodošanu patēriņam trešā valstī uzskata par kompensāciju sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu, ņemot vērā Padomes <DATE ISO="19951218">1995. gada 18. decembra</DATE> Regulas Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību<NOTE NOTE.ID="E0006" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="312" DATE.PUB="1995" PAGE.FIRST="1">OV L 312, 1. lpp</REF.DOC.OJ>.</P></NOTE> 4. panta 3. punktu. Tā piebilst, ka jēdziens <QUOT.START ID="QS0011" REF.END="QE0011" CODE="201C"/>krāpšana<QUOT.END ID="QE0011" REF.START="QS0011" CODE="201D"/> šajā kontekstā būtu jāsaista ar pretlikumīgu darbību, mākslīgi radot apstākļus, lai saņemtu priekšrocību, un nevis krimināltiesībās piemērojamā nozīmē.</TXT></NP><NP><NO.P>32.</NO.P><TXT>Komisija pamata prāvā esošo situāciju kvalificē kā tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, ņemot vērā Regulas Nr. 3665/87 17. pantu un nevis tās 5. panta 1. punktu. Strīdīgie fakti esot saturējuši [tiesību] ļaunprātīgu izmantošanu tādējādi, ka ieinteresētās personas ir vienojušās slēpt izvešanu pārstrādei, gūstot labumu no diferencētas eksporta kompensācijas. Sava apgalvojuma atbalstam tā atsaucas uz <DATE ISO="20001214">2000. gada 14. decembra</DATE> spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Emsland-Stärke<NOTE NOTE.ID="E0007" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-110/99" YEAR="2000" PAGE.ECR="I-11569">C-110/99 (Recueil, I-11569. lpp.)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</HT></TXT></NP><NP><NO.P>33.</NO.P><TXT>Ir jāpamatojas uz rīkojumā par prejudicială jautājuma uzdošanu ietverto konstatējumu, ka <HT TYPE="ITALIC">Eichsfelder</HT> atbilstoši Regulas Nr. 3665/87 16. panta 1. punktam saistībā ar 18. panta 1. punkta a) apakšpunktu iesniedza apliecinātu importēšanas muitas dokumenta norakstu. Principā preces ir uzskatāmas par importētām 17. panta 3. punkta izpratnē.</TXT></NP><NP><NO.P>34.</NO.P><TXT>Tomēr saskaņā ar pastāvīgo judikatūru atmuitošanas apliecinājums, lai arī būdams viens no svarīgākajiem pierādīšanas līdzekļiem, ir atspēkojams pierādījums vienīgi tam, ka darbība, par kuru piešķirta kompensācija,<?PAGE NO="I-7365"?> ir faktiski notikusi<NOTE NOTE.ID="E0008" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><DATE ISO="19840711">1984. gada 11. jūlija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="89/83" YEAR="1984" PAGE.ECR="2815">89/83 Dimex (Recueil, 2815. lpp., 11. punkts)</REF.DOC.ECR> un <DATE ISO="19930331">1993. gada 31. marta</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-27/92" YEAR="1993" PAGE.ECR="I-1701">C-27/92 Möllmann-Fleisch (Recueil, I-1701.lpp., 13. punkts)</REF.DOC.ECR>. Abos (spriedumos] izklāstīts, kā interpretēt Komisijas <DATE ISO="19750117">1975. gada 17. janvāra</DATE> Regulas (EEK) Nr. 192/75 par sīki izstrādātiem noteikumiem eksporta kompensācijas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="025" DATE.PUB="1975" PAGE.FIRST="1">OV L 25,1. lpp.</REF.DOC.OJ>) 11. panta 1. punktu un Komisijas <DATE ISO="19791129">1979. gada 29. novembra</DATE> Regulas (EEK) Nr. 2730/79 par vispārējiem sīki izstrādātiem noteikumiem eksporta Kompensāciju režīma piemērošanai lauksaimniecības produktiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="317" DATE.PUB="1979" PAGE.FIRST="1">OV L 317,1. lpp.</REF.DOC.OJ>) 20. panta 2. un 3. punktu, kuru saturs tomēr ir gandrīz vienāds ar Regulas Nr. 3665/87 17. panta 3. punkta un 18. panta 1. punkta saturu.</P></NOTE>. Tādējādi, rodoties pamatotām šaubām par preču faktisku nokļūšanu galamērķa teritorijas tirgū to laišanai tirgū, šādam apliecinājumam parasti zūd tam piedēvējamais pierādījuma spēks<NOTE NOTE.ID="E0009" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Sprieduma iepriekš minētajā lietā Mõllmann-Fteisch 15. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>35.</NO.P><TXT>Tomēr jāvaicā, vai minētajā 17. pantā 3. punktā noteiktais nosacījums ir uzskatāms par izpildītu.</TXT></NP><NP><NO.P>36.</NO.P><TXT>Es piekrītu <HT TYPE="ITALIC">Hauptzollamt</HT> un Komisijas viedoklim, kas ir pretējs iesniedzējtiesas savā rīkojumā paustajam un saskaņā ar kuru formulējums <QUOT.START ID="QS0012" REF.END="QE0012" CODE="201C"/>veiktas [visas] muitas formalitātes, produktu nododot patēriņam trešā valstī<QUOT.END ID="QE0012" REF.START="QS0012" CODE="201D"/> jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecīgajā gadījumā ietvertu arī ievedmuitas nodok|a samaksu.</TXT></NP><NP><NO.P>37.</NO.P><TXT>Domstarpības vērojamas arī jautājumā par to, kāda nozīme šajā sakarā ir šādām tiesību normām:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>Kioto <DATE ISO="19730518">1973. gada 18. maijā</DATE> noslēgtās un Kopienas vārdā <DATE ISO="19850307">1985. gada 7. martā</DATE> ar Padomes Lēmumu Nr. 85/204/EEK akceptētās Starptautiskās muitas procedūru vienkāršošanas un saskaņošanas konvencijas B pielikuma I nodaļa<NOTE NOTE.ID="E0010" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="087" DATE.PUB="1985" PAGE.FIRST="8">OV L 87, 8. lpp</REF.DOC.OJ>.</P></NOTE></P></ITEM><ITEM><P>Kopienas Muitas kodeksa<NOTE NOTE.ID="E0011" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Minēts iepriekš.</P></NOTE> 79. panta otrā daļa;</P></ITEM><ITEM><P>Komisijas <DATE ISO="19990415">1999. gada 15. aprīļa</DATE> Regulas (EK) Nr. 800/1999, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem<NOTE NOTE.ID="E0012" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="102" DATE.PUB="1999" PAGE.FIRST="11">OV L 102, 11. lpp</REF.DOC.OJ>.</P></NOTE>, preambulas septiņpadsmitais apsvērums.</P></ITEM></LIST></P></NP><NP><NO.P>38.</NO.P><TXT>Šo normu pareiza izpratne rada iespaidu, ka nodošanai patēriņam nepieciešamās muitas formalitātes ietver iespējamā ievedmuitas nodokļa samaksu, jo tām ir jāaptver visas attiecīgajam darījumam nepieciešamās [formalitātes].</TXT></NP><?PAGE NO="I-7366"?><NP><NO.P>39.</NO.P><TXT>Tādējādi minētās Kioto Konvencijas B pielikuma I nodaļā <QUOT.START ID="QS0013" REF.END="QE0013" CODE="201C"/>nodošana patēriņam<QUOT.END ID="QE0013" REF.START="QS0013" CODE="201D"/> tiek definēta kā muitas procedūra, ar ko nodrošina, ka ievestās preces, nomaksājot attiecīgos muitas nodokļus un nokārtojot nepieciešamās muitas formalitātes, tiek ievestas muitas teritorijā.</TXT></NP><NP><NO.P>40.</NO.P><TXT>Interpretējot šo definīciju pārlieku burtiski, varētu domāt, ka <QUOT.START ID="QS0014" REF.END="QE0014" CODE="201C"/>muitas formalitātes<QUOT.END ID="QE0014" REF.START="QS0014" CODE="201D"/> ir kas cits bez nodokļu un nodevu samaksas. Iesniedzējtiesa, šķiet, dod priekšroku šādai interpretācijai. Es tomēr uzskatu, ka tas izriet nevis no šādu <QUOT.START ID="QS0015" REF.END="QE0015" CODE="201C"/>formalitāšu<QUOT.END ID="QE0015" REF.START="QS0015" CODE="201D"/> konkrētās tehniskās izpratnes, bet gan no to mērķa, proti, preču nodošanas brīvam patēriņam.</TXT></NP><NP><NO.P>41.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Kopienas Muitas kodeksa 79. panta otro daļu laišana brīvam patēriņam <QUOT.START ID="QS0016" REF.END="QE0016" CODE="201C"/>nozīmē tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanu, pārējo ar preču ievešanu saistīto formalitāšu izpildi un jebkādu likumā noteikto nodokļu uzlikšanu<QUOT.END ID="QE0016" REF.START="QS0016" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>42.</NO.P><TXT>Neņemot vērā dažas nelielas atšķirības terminoloģijā, nav šaubu par to, ka minētajā tiesību normā tiek ievērota tā pati loģika, kas Kioto Konvencijas B pielikumā. Uzsveru, ka, lai pareizi izprastu Regulas Nr. 3665/87 17. panta 3. punktu, ir jāņem vērā diferencēto kompensāciju pamatmērķis, proti, nodrošināt subsidēto preču nonākšanu konkrētas valsts tirgū, un tādēļ jābūt izpildītiem visiem ievešanas nosacījumiem, tai skaitā par maksājamām nodevām un nodokļiem.</TXT></NP><NP><NO.P>43.</NO.P><TXT>Turklāt varētu iebilst, ka tiktāl, ciktāl tas saistīts ar diferencēto kompensāciju, šo [nodokļu] summu samaksa ir vissvarīgākā muitas formalitāte, jo to aprēķins tiek ņemts vērā, aprēķinot attiecīgo kompensāciju.</TXT></NP><NP><NO.P>44.</NO.P><TXT>Tas apstiprināts Regulas Nr. 800/1999 preambulas septiņpadsmitajā apsvērumā, kur minēts, ka <QUOT.START ID="QS0017" REF.END="QE0017" CODE="201C"/>ievedmuitas formalitāšu kārtošana lielā mērā nozīmē samaksāt piemērojamos ievedmuitas nodokļus, lai šo produktu [preci] varētu tirgot attiecīgajā trešā valstī<QUOT.END ID="QE0017" REF.START="QS0017" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>45.</NO.P><TXT>Tādēļ ir pilnīgi skaidrs, ka ievedmuitas nodokļa samaksa ir viena no Regulas Nr. 3665/87 17. panta 3. punktā minētajām prasībām. Tā der par pierādījumu ievešanai un — attiecīgajā gadījumā — dot tiesības saņemt kompensāciju.</TXT></NP><?PAGE NO="I-7367"?><NP><NO.P>46.</NO.P><TXT>Un otrādi — no iepriekš minētā izriet, ka ievedmuitas nodokļa atmaksāšana atspēko pieņēmumu par ievešanu un vienlaikus tās rezultātā zūd pamats piešķirt kompensāciju.</TXT></NP><NP><NO.P>47.</NO.P><TXT>Par pārējo būtībā piekritu <HT TYPE="ITALIC">Hauptzollamt</HT> vērtējumam, ka tāda trešās personas negodīga rīcība, pieprasot importa kompensāciju, ar ko tiek iznīcināts mērķis, kādam tā saņemta, ir uzskatāma par parastu komerciālu risku, tāpēc saņēmējs nevar atsaukties uz labticīgumu, jo viņam ir jāatbild par to, lai preces netiku novirzītas no tā, kam tās domātas.</TXT></NP><NP><NO.P>48.</NO.P><TXT>Lai izdarītu šo secinājumu, iesaistītajiem uzņēmumiem nav vajadzības pārmest līdzdalību slepenas apstrādes shēmas radīšanā, kā to centušās darīt <HT TYPE="ITALIC">Hauptzollamt</HT> un Komisija. Lai arī izplānotās darbības iznākums praksē sakrīt ar šajā muitas režīmā veikto darbību rezultātu, uzmanība drīzāk būtu jāpievērš apstāklim, ka nav izpildīts viens no priekšnosacījumiem, lai saņemtu eksporta kompensāciju. Tas pats attiecas uz apgalvojumu par strīdā aplūkotā darījuma iespējamo kvalificēšanu kā krāpšanu.</TXT></NP><NP><NO.P>49.</NO.P><TXT>Ar šādu risinājumu var izvairīties no vajadzības pārbaudīt kompensējamo preču iespējamo būtisko pārstrādi, kā tas notika lietā <HT TYPE="ITALIC">Roquette Frères.</HT></TXT></NP><NP><NO.P>50.</NO.P><TXT>Minētās lietas fakti no apskatāmajiem atšķiras ar to, ka tie skāra spēkā esošās tiesības saņemt kompensāciju par glikozes sīrupa eksportēšanu, ievedot pārstrādei un daļēji reimportējot penicilīnā pārvērstu preparātu.</TXT></NP><NP><NO.P>51.</NO.P><TXT>Toreiz <HT TYPE="ITALIC">Cour administrative d'appel de Nancy</HT> (Nansī Administratīvā apelācijas tiesa, Francija) lūdza interpretēt Regulas Nr. 3665/87 5. panta 1. punkta pēdējo daļu, kurā kā priekšnosacījums kompensācijas samaksai bija fakts, ka zālēm faktiski ir jānokļūst importētājvalsts tirgū nepārveidotā stāvoklī.</TXT></NP><NP><NO.P>52.</NO.P><TXT>Tiesa uzskatīja, ka būtiskas pārstrādes gadījumā neesot vajadzīgi papildu pierādījumi par [preces] laišanu trešās importētājvalsts tirgū nepārveidotā stāvoklī, un tādēļ izvērtēja tiesību normas mērķi, konstatējot, ka tas ir sekmēt dalībvalstu iestāžu cīņu pret<?PAGE NO="I-7368"?> [tiesību] ļaunprātīgu izmantošanu, eksportētu preci no jauna ievedot Kopienā<NOTE NOTE.ID="E0013" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Sprieduma lietā Roquette Frères 17. punkts, kur izdarīta atsauce uz <DATE ISO="19990121">1999. gada 21. janvāra</DATE> sprieduma lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-54/95" YEAR="1999" PAGE.ECR="I-35">C-54/95 Vācija/Komisija (Recueil, I-35. lpp.) 45. un 46. punktu</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>53.</NO.P><TXT>Tiesa noteica, ka šāda [tiesību] ļaunprātīga izmantošana nepastāv, ja maisījums ir bijis pakļauts būtiskai un neatgriezeniskai apstrādei, kā rezultātā tā vairs nav kā tāda un ir iegūts jauns produkts, kam ir piemērojama cita tarifa pozīcija<NOTE NOTE.ID="E0014" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Sprieduma lietā Roquette Frères 19. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>54.</NO.P><TXT><DATE ISO="20000203">2000. gada 3. februārī</DATE> par lietu <HT TYPE="ITALIC">Roquette Frères</HT> sniegtajos secinājumos<NOTE NOTE.ID="E0015" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Recueil, I-8825. lpp., 56. un turpmākie punkti, kuru redakcijā īpaši labi izskaidrota sprieduma iespējamā jēga.</P></NOTE> ģenerāladvokats Albērs <HT TYPE="ITALIC">[Alber]</HT> norādīja, ka Eiropas likumdevējs nav vēlējies liegt Kopienas preču eksportu, lai tās apstrādātu vai pārstrādātu trešā importētājvalstī, un tā ir preces lietošana trešā valsti. Neatkarīgi no tā, vai šis darījums ir uzskatāms par patēriņu, lietošanu vai faktisku laišanu tirgū nepārveidotā stāvoklī, nolūks ir skaidrs: pārstrāde vai būtiska apstrāde atbilst šim nosacījumam, un tādējādi šeit nav būtiskas nozīmes tam, kādā muitas režīmā pārstrāde tiek veikta.</TXT></NP><NP><NO.P>55.</NO.P><TXT>Iztirzājot jautājumu par to, cik lielā mērā minētā judikatūra ir attiecināma uz šo lietu, jāatzīmē, ka neviens no lietas dalībniekiem neapstrīd to, ka pamata prāvā aplūkotās preces tikušas pakļautas būtiskai pārstrādei Kopienas Muitas kodeksa 24. panta izpratnē. Turklāt tā to uzskata arī iesniedzējtiesa.</TXT></NP><NP><NO.P>56.</NO.P><TXT>Turklāt nekādi secinājumi nav jāizdara no apstākļa, ka lietā <HT TYPE="ITALIC">Roquette Frères</HT> strīdīgā kompensācija nebija diferencēta. Saskaņā ar rīkojumu par prejudiciālā jautājuma uzdošanu Regulas Nr. 3665/87 5. panta nosacījumi ir piemērojami gan diferencētajām, gan arī pārējām kompensācijām, nerodot nekādu iemeslu kā citādi kvalificēt iespējamo nelikumīgo darījumu par preces, ko eksportējot rodas tiesības uz kompensāciju, kas aprēķināma atkarībā no galamērķa valsts (diferencēšanas hipotēze), būtisku apstrādi.</TXT></NP><NP><NO.P>57.</NO.P><TXT>Šīs lietas noteicošā īpatnība ir tā, ka ievedmuitas nodoklis tika atmaksāts un tādējādi uz precēm ar atpakaļejošu spēku nebija attiecināms Regulas Nr. 3665/87 17. panta 3. punkta nosacījums, savukārt<?PAGE NO="I-7369"?> lietas <HT TYPE="ITALIC">Roquette Frères</HT> pamatjautājums aprobežojās ar to, vai būtiskas apstrādes gadījumā eksporta kompensāciju saskaņā ar Regulas Nr. 3665/87 5. panta 1. punktu varētu pakārtot pienākumam sniegt papildu pierādījumus, kas apliecinātu to laišanu galamērķa valsts tirgū. Neatgriezeniskai pārstrādei pakļautas preces reimportu Kopienā Tiesa uzskatīja par pieņemamu, jo tā tika uzskatīta par citu preci. Tādēļ — kā izriet no sprieduma 19. punkta — tā vienīgi noliedza, ka pastāv ļaunprātīgas izmantošanas risks.</TXT></NP><NP><NO.P>58.</NO.P><TXT>Kopumā — lai arī abas lietas šķiet esam līdzīgas, no padziļinātas izpētes izriet, ka katrai no tām ir atšķirīga būtība, un lietā <HT TYPE="ITALIC">Roquette Frères</HT> pieņemtais risinājums nav piemērojams šai lietai.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>VII —</NO.P><TXT>Secinājumi</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>59.</NO.P><TXT>Ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto, ierosinu Tiesai uz uzdoto prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0018" REF.END="QE0018" CODE="201C"/>Komisijas <DATE ISO="19871127">1987. gada 27. novembra</DATE> Regulas (EEK) Nr. 3665/87, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem, ko groza Komisijas <DATE ISO="19950619">1995. gada 19. jūnija</DATE> Regula (EK) Nr. 1384/95, 17. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka [preces] laišanai patēriņam galamērķa valstī veicamās muitas formalitātes nav izpildītas, ja pēc attiecīga ievedmuitas nodokļa samaksas preces tiek reimportetas Kopienā, saņemot šā nodokļa atmaksu.<QUOT.END ID="QE0018" REF.START="QS0018" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>