<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><ORDER xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.00-20081231.xd"><BIB.ORDER><REF.CASE FILE="ECRCJ2007LVA.0800707501.case.xml"><NO.CASE>C-73/07</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62007O0073</NO.CELEX><NO.SEQ>0007.0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>7077</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>7082</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>6</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.ORDER><CURR.TITLE><LEFT><DATE ISO="20070912">2007. GADA 12. SEPTEMBRA</DATE> RĪKOJUMS — LIETA C-73/07</LEFT><RIGHT>SATAKUNNAN MARKKINAPÖRSSI UN SATAMEDIA</RIGHT></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas priekšsēdētāja rīkojums</HT></P><P><DATE ISO="20070912">2007. gada 12. septembrī</DATE><NOTE NOTE.ID="E0001" NUMBERING="STAR"><P>Tiesvedības valoda — somu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><ORDER.INIT><P>Lieta C-73/07</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Korkein hallinto-oikeus</HT> (Somija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20070208">2007. gada 8. februārī</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20070212">2007. gada 12. februārī</DATE>, tiesvedībā</P></ORDER.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P>Tietosuojavaltuutettu</P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P>Satakunnan Markkinapörssi Oy un <HT TYPE="ITALIC">Satamedia Oy,</HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE.GEN><PREAMBLE.INIT><P>TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS,</P><P>ņemot vērā tiesneša referenta E. Levita priekšlikumu,</P></PREAMBLE.INIT><P>uzklausījis ģenerāladvokāti J. Kokoti [J. Kokott],</P><?PAGE NO="I-7078"?><PREAMBLE.FINAL><P>izdod šo rīkojumu.</P></PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE.GEN><CONTENTS.ORDER><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Rīkojums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>1</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20070607">2007. gada 7. jūnija</DATE> prasības pieteikumu Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0001" REF.END="QE0001" CODE="201C"/>datu uzraudzītājs<QUOT.END ID="QE0001" REF.START="QS0001" CODE="201D"/>) lūdza atļauju iestāties šajā lietā, lai iesniegtu apsvērumus par <HT TYPE="ITALIC">Korkein hallinto-oikeus</HT> uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem.</TXT></NP><NP><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis prasības pieteikums tika iesniegts, pamatojoties uz 47. panta 1. punkta i) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20001218">2000. gada 18. decembra</DATE> Regulā (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="008" DATE.PUB="2000" PAGE.FIRST="1">OV L 8, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</TXT></NP><NP><NO.P>3</NO.P><TXT>Lai pamatotu savu pieteikumu, datu uzraudzītājs apgalvo, ka Tiesa savos iepriekšējos rīkojumus atzinusi datu uzraudzītāja tiesības iestāties lietās, kuras tā izskata. Šajā sakarā datu uzraudzītājs atsaucas uz <DATE ISO="20050317">2005. gada 17. marta</DATE> rīkojumiem lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-317/04" YEAR="2005" PAGE.ECR="I-2457">C-317/04 Parlaments/Padome (Krājums, I-2457. lpp.)</REF.DOC.ECR> un lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-318/04" YEAR="2005" PAGE.ECR="I-2467">C-318/04 Parlaments/Padome (Krājums, I-2467. lpp.)</REF.DOC.ECR>.</TXT></NP><NP><NO.P>4</NO.P><TXT>Šajās lietās Tiesa atļāva datu uzraudzītājam iestāties lietā, kaut arī viņš nav minēts EKL 7. panta 1. punkta sarakstā un šādas viņas tiesības nevar tikt pamatotas ne ar minēto tiesību normu, ne Tiesas Statūtu 40. pantu. Tiesa uzskatīja, ka Regulas Nr. 45/2001 47. panta 1. punkta i) apakšpunkts ir pietiekams juridiskais pamats.</TXT></NP><?PAGE NO="I-7079"?><NP><NO.P>5</NO.P><TXT>Tāpat no minētajiem rīkojumiem izriet, ka datu uzraudzītāja tiesības iestāties lietā ir ierobežotas ar attiecīgo uzdevumu, kas viņam ir uzticēts. Kā minēts Regulas Nr. 45/2001 41. panta 2. punktā, šis uzdevums cita starpā nozīmē, ka datu uzraudzītājs atbild par padomu sniegšanu Kopienas iestādēm un struktūrām un datu subjektiem visās lietās, kas attiecas uz personas datu apstrādi.</TXT></NP><NP><NO.P>6</NO.P><TXT>Jautājumi, kas šajā lietā ir uzdoti Tiesai, attiecas uz 3. panta 1. punkta, 9. panta un 17. panta interpretāciju Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="19951024">1995. gada 24. oktobra</DATE> Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="281" DATE.PUB="1995" PAGE.FIRST="31">OV L 281, 31. lpp.</REF.DOC.OJ>). Saskaņā ar šīs direktīvas 1. pantu, tās mērķis ir nodrošināt, lai dalībvalstis aizsargātu fizisku personu pamattiesības un brīvības un it īpaši viņu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību attiecībā uz personas datu apstrādi.</TXT></NP><NP><NO.P>7</NO.P><TXT>Datu uzraudzītājs uzskata, ka lūguma sniegt prejudiciālo nolēmumu mērķis ir skaidri ietverts tam piešķirtajā uzdevumā.</TXT></NP><NP><NO.P>8</NO.P><TXT>Attiecībā uz datu uzraudzītāja pieteikumu iestāties šajā lietā ir jāatgādina, ka tiesības iestāties lietā, kuru izskata Tiesa, ir regulētas Tiesas Statūtu 40. pantā, kurā šādas tiesības ir atzītas visām fiziskām un juridiskām personām, kas konstatē, ka Tiesā iesniegtas lietas iznākums skar to intereses. Tāpat šajā pantā ir noteikts, ka ar argumentiem, kas ietverti pieteikumā par iestāšanos lietā, drīkst atbalstīt tikai vienas puses prasījumus. Līdz ar to šo pantu var piemērot, lai atrisinātu tiesvedībā Tiesā izskatāmo strīdu (skat. Tiesas priekšsēdētāja <DATE ISO="20040330">2004. gada 30. marta</DATE> rīkojumu lietā<?PAGE NO="I-7080"?> C-453/03 <HT TYPE="ITALIC">ABNA</HT> u.c., Krājumā nav publicēts, 14. punkts; <DATE ISO="20040525">2004. gada 25. maija</DATE> rīkojumu lietā 0458/03 <HT TYPE="ITALIC">Parking Brixen,</HT> Krājumā nav publicēts, 5. punkts, kā arī <DATE ISO="20060609">2006. gada 9. jūnija</DATE> rīkojumu lietā C-305/05 <HT TYPE="ITALIC">Ordre des barreaux francophones</HT> un <HT TYPE="ITALIC">germanophone</HT> u.c. (Francijas Advokātu kolēģijas lūgums), Krājumā nav publicēts, 7. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>9</NO.P><TXT>EKL 234. pantā, saskaņā ar kuru tika ierosināta šī lieta, nav paredzēta tiesvedībā izskatāmā strīda atrisināšana, bet tiesvedība, kuras mērķis ir nodrošināt vienādu Kopienu tiesību interpretāciju, Tiesai sadarbojoties ar valsts tiesām, tādējādi ļaujot pēdējām minētajām lūgt interpretēt Kopienu tiesību normas, kuras tās piemēros to izskatāmajos strīdos (šajā sakarā skat. <DATE ISO="19730301">1973. gada 1. marta</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="62/72" YEAR="1973" PAGE.ECR="269">62/72 <HT TYPE="ITALIC">Bollmann, Recueil,</HT> 269. lpp., 4. punkts</REF.DOC.ECR>; Tiesas priekšēdētāja <DATE ISO="20060502">2006. gada 2. maija</DATE> rīkojumu lietā C-306/05 <HT TYPE="ITALIC">SGAE,</HT> Krājumā nav publicēts, 4. punkts, un iepriekš minēto rīkojumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Ordre des barreaux francophones</HT> un <HT TYPE="ITALIC">germanophone</HT> u.c., 8. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>10</NO.P><TXT>Līdz ar to iestāšanās lietā prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā nav iespējama (skat. Tiesas priekšsēdētāja <DATE ISO="19640603">1964. gada 3. jūnija</DATE> rīkojumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="6/64" YEAR="1964" PAGE.ECR="1194">6/64 <HT TYPE="ITALIC">Costa, Recueil,</HT> 1194. lpp.</REF.DOC.ECR>, un iepriekš minēto rīkojumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Ordre des barreaux francophones</HT> un <HT TYPE="ITALIC">germanophone</HT> u.c., 9. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>11</NO.P><TXT>Piedalīšanās tiesvedībā EKL 234. pantā paredzētajos gadījumos ir regulēta Tiesas Statūtu 23. pantā, kurā tiesības iesniegt Tiesai procesuālos rakstus vai apsvērumus ir paredzētas tikai attiecīgajām pusēm, dalībvalstīm, Eiropas Kopienu Komisijai, vajadzības gadījumā arī Eiropas Savienības Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas zonas līguma līgumslēdzējām pusēm, kā arī EBTA Uzraudzības iestādei un trešajām valstīm. Ar jēdzienu <QUOT.START ID="QS0002" REF.END="QE0002" CODE="201C"/>attiecīgās puses<QUOT.END ID="QE0002" REF.START="QS0002" CODE="201D"/> šajā tiesību normā tiek saprastas tikai puses valsts tiesā izskatāmajā prāvā (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Bollmann,</HT> 4. punkts, un iepriekš minēto Tiesas priekšsēdētāja rīkojumu lietā <HT TYPE="ITALIC">SGAE,</HT> 5. punkts).</TXT></NP><?PAGE NO="I-7081"?><NP><NO.P>12</NO.P><TXT>Tā kā datu uzraudzītājs nav skaidri minēts Tiesas Statūtu 23. pantā un tā kā pamata tiesvedībā viņš nav <QUOT.START ID="QS0003" REF.END="QE0003" CODE="201C"/>attiecīgā puse<QUOT.END ID="QE0003" REF.START="QS0003" CODE="201D"/> minētā panta izpratnē, tad viņš nav tiesīgs iesniegt Tiesai apsvērumus par iesniedzējtiesas uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem.</TXT></NP><NP><NO.P>13</NO.P><TXT>Tā kā datu uzraudzītāja iesniegtais lūgums nevar tikt izskatīts ne saskaņā ar Tiesas Statūtu 40. pantu, ne arī saskaņā ar šo statūtu 23. pantu, tas ir jānoraida kā nepieņemams.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par tiesāšanās izdevumiem</P></TI></TITLE><NP><NO.P>14</NO.P><TXT>Tā kā tiesāšanās izdevumi nav bijuši, par tiem nav jālemj.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO><P>Ar šādu pamatojumu</P><P>TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS</P><P>izdod rīkojumu:</P></INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>datu uzraudzītāja pieteikumu par iestāšanos lietā noraidīt kā nepieņemamu;</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="I-7082"?><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>nav jālemj par tiesāšanās izdevumiem,</TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.ORDER><SIGNATURE.CASE><P>[Paraksti]</P></SIGNATURE.CASE></ORDER>