<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.00-20081231.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="ECRCJ2005LVA.0100012701.case.xml"><NO.CASE>C-175/02</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62002J0175</NO.CELEX><NO.SEQ>0004.0002</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>130</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>138</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>9</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><LEFT><DATE ISO="20050113">2005. GADA 13. JANVĀRA</DATE> SPRIEDUMS — LIETA C-175/02</LEFT><RIGHT><HT TYPE="ITALIC">PAPE</HT></RIGHT></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (pirmā palāta)</P><P><DATE ISO="20050113">2005. gada 13. janvārī</DATE><NOTE NOTE.ID="E0001" NUMBERING="STAR"><P>Tiesvedības valoda — holandiešu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C-175/02</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Hoge Raad der Nederlanden</HT> (Nīderlande) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20020308">2002. gada 8. martā</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20020513">2002. gada 13. maijā</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P>F. J. Pape</P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P>Minister van Landbouw, Natuurbeheer en Visserij.</P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (pirmā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Janns [<HT TYPE="ITALIC">P. Jann</HT>], tiesneši A. Ross [<HT TYPE="ITALIC">A. Rosas</HT>], K. Lēnartss [<HT TYPE="ITALIC">K. Lenaerts</HT>], S. fon Bārs [<HT TYPE="ITALIC">S. von Bahr</HT>] un K. Šīmans [<HT TYPE="ITALIC">K. Schiemann</HT>] (referents),</P><?PAGE NO="I-131"?><P>generāladvokāts L. A. Hēlhuds [<HT TYPE="ITALIC">L. A. Geelhoed</HT>],</P><P>sekretāre M. F. Kontē [M. <HT TYPE="ITALIC">F. Contet</HT>], galvenā administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi <DATE ISO="20040122">2004. gada 22. janvārī</DATE>,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā mutvārdu apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>Nīderlandes valdības vārdā — H. H. Sevenstere [<HT TYPE="ITALIC">H. G Sevenster</HT>], pārstāve,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Kopienu Komisijas vārdā — J. Flets [J. <HT TYPE="ITALIC">Flett</HT>] un H. van Vlīts [<HT TYPE="ITALIC">H. van Vliet</HT>], pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē <DATE ISO="20040304">2004. gada 4. martā</DATE>,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL><P>pasludina šo spriedumu.</P></PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P>Spriedums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudicial nolēmumu, tāpat kā lūgums lietā C-174/02 <HT TYPE="ITALIC">Streekgewest Westelijk Noord-Brabant</HT> (Krājums, I-85. lpp., turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0001" REF.END="QE0001" CODE="201C"/><HT TYPE="ITALIC">SWNB</HT> spriedums<QUOT.END ID="QE0001" REF.START="QS0001" CODE="201D"/>), attiecas uz EK līguma 93. panta 3. punkta (jaunajā redakcijā — EKL 88. panta 3. punkta) interpretāciju.</TXT></NP><?PAGE NO="I-132"?><NP><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums tika iesniegts prāvā starp Papes [<HT TYPE="ITALIC">Pape</HT>] kungu, lauksaimnieku, un <HT TYPE="ITALIC">Minister van Landbouw, Natuurbeheer en Visserij</HT> (lauksaimniecības, vides un zvejniecības ministru) jautājumā par nodokli par kūtsmēslu pārpalikumu, kas šim lauksaimniekam tika uzlikts, piemērojot <DATE ISO="19861127">1986. gada 27. novembra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Meststoffenwet</HT> (likums par kūtsmēsliem, <HT TYPE="ITALIC">Staatsblad 1986,</HT> 598) 13. pantu, uzskatot, ka tas tika uzlikts, pārkāpjot EKL 93. panta 3. punkta pēdējā teikumā noteikto aizliegumu īstenot šos pasākumus.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Atbilstošās tiesību normas</P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Kopienu tiesiskais regulējums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>3</NO.P><TXT>EKL 93. panta 3. punkts nosaka:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0002" REF.END="QE0002" CODE="201C"/>Visi plāni piešķirt vai mainīt atbalstu ir jādara zināmi Komisijai laikus, lai Komisija varētu iesniegt savas piezīmes. Ja Komisija atzīst, ka, ievērojot 92. pantu, šādi plāni nav saderīgi ar kopējo tirgu, tā nevilcinoties sāk 2. punktā paredzēto procedūru. Attiecīgā dalībvalsts nesāk īstenot pašas ierosinātos pasākumus, kamēr šī procedūra nav beigusies ar galīgo lēmumu.<QUOT.END ID="QE0002" REF.START="QS0002" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P>Valsts tiesiskais regulējums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>4</NO.P><TXT>Nīderlandē <HT TYPE="ITALIC">Meststoffenwet</HT> 13. pants, kas saskaņā ar <DATE ISO="19870422">1987. gada 22. aprīļa</DATE> lēmumu, kurš stājās spēkā <DATE ISO="19870501">1987. gada 1. maijā</DATE> (<HT TYPE="ITALIC">Staatsblad 1987,</HT> 189), ieviesa nodokli par kūtsmēslu pārpalikumu, <QUOT.START ID="QS0003" REF.END="QE0003" CODE="201C"/>lai segtu izmaksas, kas saistītas ar:</TXT><?PAGE NO="I-133"?><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>(a)</NO.P><TXT>9. pantā paredzēto kūtsmēslu administratīvo banku;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>(b)</NO.P><TXT>ieguldījumu 9. panta 4. punkta izpratnē;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>(c)</NO.P><TXT>nepieciešamo infrastruktūru izveidošanu, lai efektīvi varētu veikt kūtsmēslu pārpalikumu aizvākšanu, apstrādi, pārstrādi vai likvidēšanu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>(d)</NO.P><TXT>III un IV nodajas izpildes kontroli<QUOT.END ID="QE0003" REF.START="QS0003" CODE="201D"/>.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP><NP><NO.P>5</NO.P><TXT>Šis nodoklis jāmaksā tad, kad kūtsmēsli ir saražoti. Nodoklis, kas ir nomaksājams kāda perioda laikā (parasti kalendārā gada laikā), ir jāsamaksā, iesniedzot deklarāciju (parasti viena mēneša laikā pēc perioda beigu datuma).</TXT></NP><NP><NO.P>6</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Meststoffenwet</HT> 9. panta 4. punkts, norādot uz šī likuma 13. panta b) apakšpunktu, nosaka, no kūtsmēslu bankas var segt izdevumus, kas saistīti ar dzīvnieku izkārnījumu transportēšanu, ja tiek uzskatīts, ka tas palīdz efektīvākai pārstrādei vai likvidēšanai atbilstoši likuma mērķiem. Šajā sakarā <DATE ISO="19890425">1989. gada 25. aprīlī</DATE> tika izdoti <HT TYPE="ITALIC">Reglament Mestbank inzake vangnetfunctie ne Kwaliteitspremiëringssystem</HT> (noteikumi par utilizācijas funkciju un piemaksu sistēmu par kvalkāti, <HT TYPE="ITALIC">Staatscourant 1989,</HT> 86). Šie noteikumi stājās spēkā <DATE ISO="19890401">1989. gada 1. aprīlī</DATE>. Tie paredzēja atbalstu par augstas kvalitātes kūtsmēslu transportēšanu atbilstoši kvalitātes piemaksu sistēmai.</TXT></NP><?PAGE NO="I-134"?><NP><NO.P>7</NO.P><TXT>Nīderlandes Karaliste paziņoja Komisijai šos noteikumus <DATE ISO="19880726">1988. gada 26. jūlija</DATE> un <DATE ISO="19890116">1989. gada 16. janvāra</DATE> vēstulēs. Komisija <DATE ISO="19890310">1989. gada 10. marta</DATE> vēstulē tai paziņoja savu lēmumu līdz 1989. gada beigām necelt iebildumus pret minēto regulējumu. Vēlākā vēstulē Komisija apstiprināja, ka, sākot ar <DATE ISO="19880101">1988. gada 1. janvāri</DATE>, atbalsts tiek uzskatīts par saderīgu ar kopējo tirgu.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Pamata prāva un prejudiciālie jautājumi</P></TI></TITLE><NP><NO.P>8</NO.P><TXT>No kūtsmēsliem, kas tika saražoti viņa fermā 1988. gadā, Papem bija jāmaksā nodoklis par kūtsmēslu pārpalikumiem par 1988. finanšu gadu. Taču viņš neiesniedza deklarāciju noteiktajā viena mēneša termiņā. Līdz ar to <DATE ISO="19890331">1989. gada 31. marta</DATE> izdotajā nodokļa samaksas pieprasījuma paziņojumā par šo finanšu gadu no viņa tika pieprasīts nodoklis NLG <FT TYPE="DECIMAL">10283,50</FT> apmērā par kūtsmēslu pārpalikumu, kā arī šīs summas nokavējuma maksājums.</TXT></NP><NP><NO.P>9</NO.P><TXT>Pape iesniedza sūdzību par šo nodokļa paziņojumu <HT TYPE="ITALIC">Bureau Heffingen van het ministerie van Landbouw, Natuurbeheer ne Visserij</HT> (Lauksaimniecības, vides un zvejniecības ministrijas Nodokļu biroja inspektoram). Inspektors samazināja nodokļa samaksas pieprasījuma paziņojumā noteikto nodokli par kūtsmēslu pārpalikumiem līdz NLG <FT TYPE="DECIMAL">1779,60</FT> un nokavējuma maksājumu — līdz NLG 177,96. Pape pārsūdzēja šo lēmumu <HT TYPE="ITALIC">Gerechtshof te Leeuwarden</HT> (Lēvardenes tiesā, Nīderlande). <HT TYPE="ITALIC">Gerechtshof</HT> apstiprināja [inspektora] lēmumu bez nokavējuma maksājuma. Tad Pape iesniedza apelācijas sūdzību <HT TYPE="ITALIC">Hoge Raad</HT> (Augstākajā tiesā).</TXT></NP><NP><NO.P>10</NO.P><TXT>Šī apelācijas sūdzība daļēji ir balstīta uz pieņēmumu, ka daļa no ieņēmumiem no nodokļa par kūtsmēslu pārpalikumu 1988. gadā bija paredzēta un izmantota valsts atbalsta īstenošanai 1989. gadā.</TXT></NP><?PAGE NO="I-135"?><NP><NO.P>11</NO.P><TXT>Uzskatot, ka pamata prāvas risinājums bija atkarīgs no EKL 93. panta 3. punkta interpretācijas, <HT TYPE="ITALIC">Hoge Raad der Nederlanden</HT> nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0004" REF.END="QE0004" CODE="201C"/>1)</NO.P><TXT>Tā kā [..] Līguma 93. panta 3. punkta pēdējais teikums aizliedz īstenot atbalsta pasākumus, vai šajā normā noteiktais aizliegums attiecas arī uz tāda nodokļa ieviešanu, no kura ienākumi atbilstoši attiecīgajam likumam daļēji ir paredzēti minētā atbalsta finansēšanai neatkarīgi no tā, vai pastāv tirdzniecības traucējumi starp dalībvalstīm, kas (daļēji) var būt šī nodokļa — atbalsta pasākuma — finansēšanas dēļ? Vai atbilde uz šo jautājumu ir atkarīga no saiknes veida, kas pastāv starp finansējuma nodokli un atbalsta pasākumu, no laika, kad ieņēmumi no šī finansējuma nodokļa tiek faktiski izmantoti atbalsta pasākumam, vai no citiem apstākļiem? Kuri apstākļi ir atbilstīgi šajā sakarā?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ja aizliegums īstenot atbalsta pasākumu attiecas arī uz finansējuma nodokli, vai nodokļa maksātājs, atsaucoties uz [Līguma] 93. panta 3. punkta tiešo iedarbību, var apstrīdēt visu šī nodokļa summu, vai tikai to summas daļu, kuru acīmredzot skar vai kura faktiski tika skarta ar atbalsta pasākuma finansējumu tajā laika posmā, kad pasākuma īstenošana ir vai bija aizliegta iepriekš minētajā normā noteiktā iemesla dēļ?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Vai no Kopienas tiesībām izriet īpašas prasības par veidu, kā jānosaka, uz kuru nodokļa daļu attiecas Līguma 93. panta 3. punkta pēdējā teikumā noteiktais aizliegums, ja runa ir par finansējuma nodokli, no kura ieņēmumi ir paredzēti dažādiem mērķiem, kuriem bez minētā nodokļa ir arī citi finansējuma avoti, un uz ne visiem no kuriem attiecas Līguma 93. panta aizliegums, ja valsts nodokļu tiesiskais regulējums neparedz sadales kritēriju? Vai tādā gadījumā tā daļa no<?PAGE NO="I-136"?> nodokļa, kas ir paredzēta atbalsta pasākuma finansēšanai un uz kuru attiecas Līguma 93. pants, ir nosakāma, novērtējot [datus] nodokļa uzlikšanas dienā, vai tas ir darāms, balstoties uz vēlāk zināmiem datiem par visu ienākuma summu no finansējuma nodokļa un par izdevumiem dažādiem mērķiem?<QUOT.END ID="QE0004" REF.START="QS0004" CODE="201D"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par pirmo jautājumu</P></TI></TITLE><NP><NO.P>12</NO.P><TXT>Pirmais jautājums sastāv no trīs dažādām daļām. Iesniedzējtiesa pēc būtības jautā, vai īstenošanas aizliegums, kas ir noteikts Līguma 93. panta 3. punkta pēdējā teikumā:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>var aizkavēt nodokļa, kas ir paredzēts atbalsta finansēšanai, ieviešanu;</P></ITEM><ITEM><P>ir piemērojams arī tad, ja nodoklim nav nekādas ietekmes uz tirdzniecību starp dalībvalstīm;</P></ITEM><ITEM><P>ir piemērojams neatkarīgi no attiecības, kas pastāv starp finansējuma nodokli un minēto atbalsta pasākumu.</P></ITEM></LIST></P></NP><NP><NO.P>13</NO.P><TXT>Uz šī jautājuma trešo daļu ir jāatbild, pirms tiek sniegta atbilde uz pārējām daļām.</TXT></NP><?PAGE NO="I-137"?><NP><NO.P>14</NO.P><TXT>No Tiesas judikatūras izriet, ka nodokļi netiek iekļauti Līguma noteikumu, kas attiecas uz dalībvalstu atbalstu, piemērošanas jomā, ja vien tie neveido atbalsta pasākuma finansējuma neatņemamu sastāvdaļu (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">SWNB,</HT> 25. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>15</NO.P><TXT>Lai nodokli vai tā daļu varētu uzskatīt par tādu, kas veido būtisku atbalsta pasākuma dalu, noteikti ir jāpastāv tiešai saiknei starp nodokli un atbalstu atbilstoši attiecīgajiem valsts tiesību aktiem. Ja tāda saikne pastāv, tad ienākums no nodokļa tieši ietekmē atbalsta nozīmīgumu un tā rezultātā arī šī atbalsta saderības ar kopējo tirgu vērtējumu (skat. <DATE ISO="19700625">1970. gada 25. jūnija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="47/69" YEAR="1970" PAGE.ECR="487">47/69 Francija/Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil,</HT> 487. 1pp., 17., 20. un 21. punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī iepriekš minēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">SWBN,</HT> 26. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>16</NO.P><TXT>Lietas materiālos, kas ir iesniegti Tiesā, nav norādes uz tiešu saikni starp <HT TYPE="ITALIC">Meststoffenwet</HT> uzlikto nodokli un atbalstu kūtsmēslu transportam, kas tika ieviests, pamatojoties uz <HT TYPE="ITALIC">Meststoffenwet</HT> 9. panta 4. punktu. Atbilstoši <HT TYPE="ITALIC">Meststoffenwet</HT> kompetentas iestādes drīkst lemt par to, kā sadalīt ienākumu no nodokļa starp dažādiem mērķiem, jo īpaši 9. panta 4. punktā minēto. Tādējādi ienākumam no nodokļa nav tiešas ietekmes uz atbalsta lielumu, jo to var izmantot citu šajā likumā paredzēto pasākumu finansēšanai, kuriem nav visas atbalstam raksturīgās iezīmes Līguma 92. panta 1. punkta (jaunajā redakcijā — EKL 87. panta 1. punkta) nozīmē.</TXT></NP><NP><NO.P>17</NO.P><TXT>Tādējādi uz pirmā jautājuma trešo daļu ir jāatbild — Līguma 93. panta 3. punkta pēdējā teikumā paredzēto aizliegumu īstenot pasākumus nevar piemērot attiecībā uz nodokli, ja tas vai tā ienākuma noteikta daļa nav ieviesta tieši atbalsta pasākuma finansēšanai.</TXT></NP><?PAGE NO="I-138"?><NP><NO.P>18</NO.P><TXT>Ņemot vērā atbildi uz pirmā jautājuma trešo daļu, nav vajadzības atbildēt ne uz pirmā jautājuma citām daļām, ne uz otro un trešo jautājumu.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P>Par tiesāšanās izdevumiem</P></TI></TITLE><NP><NO.P>19</NO.P><TXT>Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata lietā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO><P>Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:</P></INTRO><P>EK līguma 93. panta 3. punkta pēdējā teikumā (jaunajā redakcijā — EKL 88. panta 3. punkta pēdējais teikums) paredzētais pasākumu īstenošanas aizliegums neattiecas uz nodokli, ja tas vai tā ienākuma noteikta daļa nav ieviests tieši atbalsta pasākuma finansēšanai.</P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><P>[Paraksti]</P></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>