European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija


2025/2081

20.10.2025

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2025/2081

(2025. gada 17. oktobris),

ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda kāpurķēžu posmu importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Procedūras sākšana

(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2024. gada 23. augustā sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts” jeb ĶTR) izcelsmes tērauda kāpurķēžu posmu (“TKP”) importu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu, reaģējot uz sūdzību, ko 2024. gada 12. jūlijā iesniedza Duferco Travi e Profilati S.p.A. (“Duferco” jeb “sūdzības iesniedzējs”). Sūdzību iesniedza Savienības TKP ražošanas nozare pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

1.2.   Reģistrēšana

(3)

Ar Komisijas 2024. gada 24. oktobra Īstenošanas regulu (ES) 2024/2721 (3) (“reģistrācijas regula”) Komisija noteica, ka ĶTR izcelsmes TKP imports jāreģistrē.

1.3.   Pagaidu pasākumi

(4)

Saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu Komisija 2025. gada 25. martā ieinteresētajām personām nodrošināja ierosināto maksājumu kopsavilkumu un detalizētu informāciju par to, kā aprēķinātas dempinga starpības un starpības, kas ir atbilstošas tam, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei (“iepriekšēja informācijas izpaušana”). Ieinteresētās personas tika aicinātas trīs darbdienu laikā iesniegt piezīmes par minēto aprēķinu precizitāti. Par aprēķinu precizitāti piezīmes netika saņemtas. Divas ieinteresētās personas – Liebherr-Werk Ehingen GmbH (“Liebherr”), kas ir tērauda kāpurķēžu posmu importētājs, un Italtractor ITM S.p.A. (“Italtractor”), kas ir ražotājs Savienībā un TKP importētājs, – iesniedza piezīmes par citiem jautājumiem, nevis par aprēķinu precizitāti. Šīs piezīmes attiecās uz izmeklējamā ražojuma tvērumu, un tās ir sīkāk aplūkotas turpmāk 26. un turpmākajos apsvērumos.

(5)

Komisija 2025. gada 22. aprīlī ar Komisijas 2025. gada 16. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) 2025/780 (4) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes TKP importam.

1.4.   Turpmākā procedūra

(6)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata tika noteikts pagaidu antidempinga maksājums (“pagaidu informācijas izpaušana”), importētāji Liebherr, Linser Industrie Service GmbH (“Linser”) un Italtractor, kā arī eksportētāji AsiaTrak (Tianjin) Ltd. un Caterpillar Undercarriage (Xuzhou) Co. Ltd., kas abi ietilpst Caterpillar grupā, USCO SpA (“USCO”), kurš ir TKP importētājs, un Astrak grupa, kas ietver piecus Savienības importētājus (“Astrak”), pagaidu regulas 2. panta 1. punktā noteiktajā termiņā iesniedza rakstisku informāciju, kurā darīja zināmu savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Piezīmes sniedza arī 7. apsvērumā minētais tērauda kāpurķēžu posmu importētājs Verhoeven Grondverzetmachines B.V. (“Verhoeven”).

(7)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Verhoeven apstrīdēja to, ka sūdzībā Duferco sevi ir identificējis kā vienīgo Savienības ražošanas nozares pārstāvi, un norādīja, ka tas daudzus gadus ir bijis iesaistīts TKP importēšanā, bet sūdzības iesniedzējs ar to nav sazinājies pirms sūdzības iesniegšanas.

(8)

Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta nozīmē saprot kā tādu, kas attiecas uz līdzīgo ražojumu Savienības ražotājiem kopumā vai lielāko to daļu. Tādējādi importētāji neietilpst Savienības ražošanas nozarē. Turklāt Savienības ražošanas nozarei, kas iesniegusi sūdzību, nav pienākuma informēt ieinteresētās personas par šādu sūdzību, un tā izmeklēšanas sākšanas dienā bija darīta pieejama visām ieinteresētajām personām.

(9)

Personām, kas to lūdza, bija iespēja tikt uzklausītām. Tika veikta divu TKP importētāju – Liebherr un Verhoeven – uzklausīšana.

(10)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Izdarot galīgos konstatējumus, Komisija ņēma vērā ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes un vajadzības gadījumā pārskatīja savus provizoriskos secinājumus.

(11)

Komisija informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata plānoja noteikt galīgo antidempinga maksājumu ĶTR izcelsmes TKP importam (“izpaustā galīgā informācija”). Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto galīgo informāciju.

(12)

Piezīmes pēc galīgās informācijas izpaušanas tika saņemtas 2025. gada 25. jūlijā.

(13)

Personām, kuras to lūdza, tika arī sniegta iespēja tikt uzklausītām. Tika veikta importētāja Astrak uzklausīšana.

1.5.   Atlase

(14)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas nesaistīts importētājs Verhoeven apgalvoja, ka Komisija nav vērsusies pie tā Ķīnas TKP piegādātāja, lai uzaicinātu to piedalīties izmeklēšanā, neraugoties uz tā vēlmi sadarboties. Turklāt Verhoeven apgalvoja, ka šis ražotājs bija iesniedzis dokumentus, bet nekad nebija oficiāli iesaistīts kā ieinteresētā persona aktīvajā izmeklēšanas posmā. No otras puses, Verhoeven norādīja, ka tika uzaicinātas trīs citas personas, bet pēc tam tās nesadarbojās.

(15)

Komisija norādīja, ka Verhoeven neidentificēja nevienu no uzņēmumiem, uz kuriem tas atsaucās, un tāpēc Komisija nevarēja novērtēt šos apgalvojumus. Komisija norādīja, ka, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju, tā informēja visus zināmos ražotājus eksportētājus par jaunas izmeklēšanas sākšanu. Pirms procedūras sākšanas Komisija arī lūdza Ķīnas Tautas Republikas valdību (“ĶV”) sniegt sīkāku informāciju par visiem papildu TKP ražotājiem Ķīnā. Tomēr ĶV nesniedza sīkāku informāciju ne par vienu papildu ražotāju. Paziņojumā par procedūras sākšanu visas ieinteresētās personas tika aicinātas sadarboties un sniegt Komisijai izmeklēšanai nepieciešamo informāciju. Visi Ķīnas TKP ražotāji eksportētāji, kas pieteicās pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas, tika pieņemti kā ieinteresētās personas. Informācija, ko ražotāji eksportētāji sniedza atlases posmā, tika pienācīgi ņemta vērā un tika izmantota par pamatu ražotāju eksportētāju atlasei. Neviens no izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem nepieprasīja atsevišķu pārbaudi. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(16)

Astrak apgalvoja, ka sūdzībā tā netika minēta kā zināmais importētājs/lietotājs un ka tā netika informēta par izmeklēšanas sākšanu, un tāpēc tai nebija iespējas sadarboties no izmeklēšanas sākuma.

(17)

Kā norādīts pagaidu regulas 4. apsvērumā, Komisija aicināja visas ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Šajā saistībā nav svarīgi, vai uzņēmums bija minēts sūdzībā, un tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(18)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas papildu piezīmes par Savienības ražotāju, nesaistīto importētāju un ražotāju eksportētāju atlasi netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 6.–11. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

1.6.   Atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumi

(19)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Caterpillar grupa apgalvoja, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem bija praktiskas grūtības atbildēt uz anketas jautājumiem, jo tie piegādāja TKP citiem uzņēmumiem Ķīnā, tai skaitā Caterpillar grupai, kas savukārt ražoja gaitas iekārtas grupas un pilnas gaitas iekārtas grupas. Līdz ar to šādi Ķīnas ražotāji eksportētāji nespēja sniegt pilnīgu informāciju par eksporta cenām un apjomiem. Caterpillar grupa šos apgalvojumus pamatoja ar atbildēm, ko daži Ķīnas ražotāji eksportētāji sniedza, atbildot uz Komisijas papildu jautājumiem par atlases veidlapās sniegto informāciju (5). Šajās atbildēs attiecīgie Ķīnas ražotāji eksportētāji informēja Komisiju, ka tie nevar noteikt, vai iekšzemes tirgū pārdotie TKP tiek reeksportēti uz Savienības tirgu.

(20)

Tomēr neviens Ķīnas TKP ražotājs eksportētājs Komisijai kā nesadarbošanās iemeslu nebija norādījis praktiskas grūtības, kas saistītas ar atbildēšanu uz anketas jautājumiem. Caterpillar izdarīja secinājumus, balstoties uz dažādiem atklātajos lietas materiālos esošiem informācijas fragmentiem, kas tika izrauti no konteksta. Komisija nepiekrita Caterpillar grupai un uzskatīja, ka apgalvotās praktiskās grūtības, kas saistītas ar atbildēšanu uz anketas jautājumiem, nav pamatotas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(21)

Citas piezīmes par šo jautājumu netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 12.–22. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

1.7.   Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(22)

Piezīmes par izmeklēšanas periodu (“IP”) un attiecīgo periodu netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 23. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

1.8.   Atsevišķa pārbaude

(23)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Komatsu Machinery Manufacturing (Shandong) Co., Ltd. (“Komatsu”) norādīja, ka tas TKP iegādājās ne tikai no Ķīnas, bet arī no Japānas, un lūdza precizēt, vai tas ietekmē atsevišķas pārbaudes pieprasījuma noraidījumu.

(24)

Komisija uzskatīja, ka šis papildu elements neietekmē secinājumu par to, ka atsevišķas pārbaudes pieprasījumu nevar apmierināt.

(25)

Citas piezīmes par šo jautājumu netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 24. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

2.   IZMEKLĒJAMAIS RAŽOJUMS, ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

(26)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas vairākas personas vērsās pie Komisijas ar lūgumu izslēgt konkrētus ražojuma veidus no pašreizējās izmeklēšanas tvēruma.

(27)

Liebherr, kas ir konkrēta veida lietā tērauda kāpurķēžu posmu importētājs un lietotājs, lūdza izslēgt šos ražojumus no tvēruma, pamatojoties uz to, ka tiem ir būtiskas fizikālo un tehnisko īpašību atšķirības un ka tiem salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares ražotajiem ražojumiem ir atšķirīgi galalietojumi, un ka tie nekonkurē ar Savienības ražošanas nozares ražotajiem ražojumiem. Tie arī tiek ražoti, izmantojot pilnīgi atšķirīgus ražošanas procesus.

(28)

Šī persona apgalvoja, ka tās importētais ražojums tiek izmantots kalnrūpniecības ekskavatoros un kāpurķēžu celtņos, kuriem vajadzīgas īpašas grīdas plāksnes (tērauda kāpurķēžu posmi) no lietā tērauda, nevis kāpurķēžu posmi, ko ražo sūdzību iesniegušais Savienības ražotājs un kas izgatavoti no velmētiem tērauda profiliem. Liebherr importētie lietā tērauda kāpurķēžu posmi ir īpaši projektēti tā, lai izturētu kāpurķēžu celtņu un kalnrūpniecības ekskavatoru lielo slodzi, un tāpēc tie ir ievērojami lielāki un smagāki nekā Savienības ražošanas nozares ražotie TKP. Tāpēc Liebherr importētie lietā tērauda kāpurķēžu posmi un Savienības ražošanas nozares ražotais ražojums nav savstarpēji aizstājami.

(29)

Sūdzības iesniedzējs iebilda pret lietā tērauda kāpurķēžu posmu izslēgšanu, pirmkārt, pamatojoties uz to, ka pieprasījums tika iesniegts pēc piezīmju par izmeklējamā ražojuma tvērumu iesniegšanas termiņa, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, un ka uzņēmums pirms pieprasījuma iesniegšanas izmeklēšanā nesadarbojās. Atsaucoties uz iepriekšējo praksi, tas uzskatīja, ka Komisijai nevajadzētu pieņemt šādu novēlotu pieprasījumu, jo tas ļautu personām selektīvi iesaistīties izmeklēšanā, kas apdraudētu taisnīgumu un vienlīdzīgu attieksmi pret ieinteresētajām personām. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka sniegtā informācija ir nekonsekventa.

(30)

Turklāt sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Liebherr apgalvojums nav pamatots ar objektīviem un pārbaudāmiem pierādījumiem. Jo īpaši tas apstrīdēja Liebherr sniegtā TÜV SÜD Autoservice GmbH tehniskā atzinuma atbilstību un apgalvoja, ka tas nepierāda, ka Liebherr importētais ražojums funkcionāli vai komerciāli atšķiras no TKP, ko ražo un pārdod sūdzību iesniegušais Savienības ražotājs.

(31)

Pēc būtības sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Liebherr importētais ražojuma veids atbilst paziņojumā par procedūras sākšanu sniegtajai ražojuma definīcijai un ka tam ir tādas pašas tehniskās un fizikālās pamatīpašības un pamata galalietojumi kā izmeklējamajam ražojumam, proti, tas nodrošina pārvietošanos un atbalsta kāpurķēžu transportlīdzekļus (t. i., nodrošina strukturālu atbalstu un atvieglo kāpurķēžu transportlīdzekļu kustību). Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Liebherr importētajiem ražojumiem bija tikai nelielas atšķirības izmēra un ražošanas metodes ziņā, bet tie galvenokārt tika ražoti vienā un tajā pašā rūpniecības sistēmā (t. i., zemesdarbu mašīnu nozarē) un tādējādi bija funkcionāli aizstājami ar Savienībā ražoto ražojumu. Faktam, ka Liebherr importētie TKP bija pielāgoti, nav nozīmes, ja vien ieviestās atšķirības nemaina ražojumu būtisko identitāti. Turklāt, lai uzskatītu, ka divi ražojumi ietilpst vienā un tajā pašā ražojuma tvērumā, nav nepieciešama pilnīga savstarpēja aizstājamība, ja tiem ir kopīgas tehniskās pamatīpašības un tie tiek ražoti vienā un tajā pašā rūpniecības sistēmā. Lai pamatotu šos argumentus, sūdzības iesniedzējs atsaucās uz judikatūru (6) un iepriekšējo izmeklēšanu par konkrētu ĶTR izcelsmes bezšuvju cauruļu un caurulīšu importu (7).

(32)

Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka TKP vienmēr tiek ražoti un samontēti lietošanai konkrētā zemesdarbu mašīnā. Duferco arī paskaidroja, ka tas konsekventi apkopo un uzglabā visas attiecīgās tehniskās specifikācijas katram zemesdarbu mašīnu veidam un nolūkā saglabāt konkurētspēju pielāgo savu ražošanas procesu un pēcapstrādes darbības, lai pielāgotu saražotos TKP. Tādējādi uzņēmums var ražot vairākus tūkstošus atšķirīgu TKP konfigurāciju, kas izstrādātas tā, lai tās būtu saderīgas ar gandrīz visām zemesdarbu mašīnām, kuras pašlaik izmanto visā Savienībā. Tie arī apgalvoja, ka abiem pārējiem Savienības ražotājiem būtu tehnoloģiskās spējas, rūpnieciskā infrastruktūra un speciālās zināšanas, kas vajadzīgas lietā tērauda kāpurķēžu posmu ražošanai un kas ir funkcionāli līdzvērtīgas tām, attiecībā uz kurām tiek pieprasīta izslēgšana.

(33)

Turklāt sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka tas vien, ka lietā tērauda kāpurķēžu posmi ir ražoti, izmantojot citu ražošanas procesu, nav derīgs pamatojums tam, lai izslēgtu tos no ražojuma klāsta, ja vien šāds process nerada būtiskas atšķirības starp ražojumiem, kas tomēr šajā gadījumā tā nav. Šajā saistībā sūdzības iesniedzējs atsaucās uz Vispārējās tiesas spriedumu Brosmann (8) lietā. Lai gan sūdzības iesniedzējs atzina, ka atšķirīgi ražošanas procesi var ietekmēt noteiktas saražoto TKP konstrukcijas iespējas vai cenu struktūras, šīs atšķirības ir būtiskas tikai tad, ja to dēļ tiktu iegūts ražojums, kas ir funkcionāli vai komerciāli atšķirīgs. Tomēr šajā lietā fizikālās un tehniskās atšķirības ir nebūtiskas un neliek apšaubīt to, ka tie joprojām ir TKP, kuri paredzēti integrēšanai kāpurķēdēs, kas ir izmeklējamā ražojuma galvenā īpašība.

(34)

Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs, atsaucoties uz iepriekšējo praksi (9), apgalvoja, ka tas, ka Savienības ražošanas nozare neražo konkrētus ražojuma veidus, nav pamatots iemesls šo ražojuma veidu izslēgšanai no ražojuma tvēruma, jo šāda neražošana pati par sevi varētu būt kaitējumu radoša dempinga sekas. Jebkurā gadījumā tas apgalvoja, ka Italtractor, kas ir viens no Savienības ražotājiem, Savienībā ražo lietā tērauda kāpurķēžu posmus.

(35)

Komisija uzskatīja, ka, lai gan pieprasījums izslēgt konkrētus lietā TKP tika iesniegts pēc termiņa, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, tas tika iesniegts pirms iepriekšējas informācijas izpaušanas pamatregulas 19.a panta nozīmē. Kā Komisija atzinusi pagaidu regulas 35. apsvērumā, lai gan Komisija nevarēja laikus analizēt šo pieprasījumu, lai noteiktu pagaidu pasākumus, tā tomēr turpinās izmeklēt šo apgalvojumu un pieņems lēmumu izmeklēšanas galīgajā posmā. Patiešām, Komisija uzskatīja, ka šajā konkrētajā lietā bija pietiekami daudz laika, lai analizētu pieprasījumu, un tas atbilst iedibinātajai praksei, tāpēc sūdzības iesniedzēja šajā saistībā sniegtais apgalvojums tika noraidīts.

(36)

Pēc būtības izmeklēšanā tika konstatēts, ka, neraugoties uz to, ka Liebherr importētie lietā tērauda kāpurķēžu posmi atbilst pašreizējam ražojuma aprakstam, tiem salīdzinājumā ar sūdzību iesniegušā Savienības ražotāja ražoto ražojumu ir būtiskas fizikālās un tehniskās atšķirības un tos izmanto atšķirīgos īpašos lietojumos. Konkrētāk, salīdzinot ar kalšanas/velmēšanas procesu, liešanas process nodrošina ievērojami lielāku konstrukcijas elastību, kas savukārt pieļauj atšķirīgu slodzes sadalījumu un optimizāciju. Līdz ar to lietā tērauda kāpurķēžu posmiem piemīt mehāniskas īpašības, ko ne vienmēr var panākt ar kalšanu, it īpaši gadījumos, kad svarīga nozīme ir svara sadalījumam, iekšējiem dobumiem un sarežģītām slodzi izturīgām ģeometriskās formām. Tas attiecas uz lielas noslodzes lietojumiem, piemēram, celtņiem, kas ceļ smagas kravas. Turpretī sūdzības iesniedzēja ražojumi tiek ražoti, gareniski sagriežot kaltus/velmētus tērauda profilus, un tāpēc tiem ir daudz vienkāršāka un viendabīgāka struktūra. Turklāt sūdzības iesniedzēja ražojumu viena no galvenajām īpašībām ir saķeres izciļņu esība, kas nav Liebherr importētajiem ražojumiem, jo to konkrētajiem lietojumiem tie nav nepieciešami.

(37)

Tika uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozares ražotajiem ražojumiem salīdzinājumā ar Liebherr importētajiem ir atšķirīgas galvenās tehniskās un fizikālās īpašības.

(38)

Turklāt pretēji sūdzības iesniedzēja apgalvotajam izmeklēšanā atklājās, ka minētā veida TKP pašlaik netiek ražoti un Savienības ražošanas nozare to tuvākajā nākotnē nevarēs ražot. Sūdzības iesniedzējam tas prasītu lielus ieguldījumus, kas, visticamāk, netiks veikti īstermiņā vai vidējā termiņā. Sūdzības iesniedzējs arī neapgalvoja, ka tas varētu ražot šāda veida TKP, kā arī nesniedza nekādus pierādījumus šajā saistībā. Tādējādi izmeklēšanas lietas materiālos nebija pierādījumu, ka sūdzības iesniedzējam būtu bijis nodoms tuvākajā nākotnē ražot minētā veida ražojumu. Attiecībā uz Italtractor, kas ir Savienības ražotājs, kurš neatbalstīja sūdzību, izmeklēšanā tika konstatēts, ka, lai gan tas ražoja dažus lietā tērauda kāpurķēžu posmu veidus, tā ražotais veids nekonkurēja ar Ķīnas ražotāju eksportētāju ražotajiem ražojumiem (piemēram, Liebherr importēto ražojumu). Kā minēts iepriekš, izmeklēšanas lietas materiālos netika atklāta informācija vai pierādījumi, ka Italtractor spētu ražot šāda veida ražojumu un varētu to ražot tuvākajā nākotnē. Tas pats attiecās uz trešo Savienības ražotāju, kas iesniedza paziņojumu, kurā paskaidrots, ka pretēji sūdzības iesniedzēja apgalvotajam tam pašlaik nav liešanas tehnoloģijas lietā tērauda kāpurķēžu posmu ražošanai. Tāpēc tas nespēj ražot tāda veida ražojumu, ko importē Liebherr.

(39)

Savukārt arguments, ka tas vien, ka Savienības ražošanas nozare neražo šāda veida TKP, pats par sevi var būt importa no Ķīnas par dempinga cenām radītā kaitējuma sekas, netika pamatots ar pierādījumiem. Piemēram, sūdzību iesniegušais Savienības ražotājs nesniedza nekādus pierādījumus tam, ka tas iepriekš ražojis šāda veida TKP un ka ražošana bija jāpārtrauc importa par dempinga cenām no Ķīnas dēļ. Tiem nebija arī piemērotas iekārtas un ražošanas procesa, lai tuvākajā nākotnē sāktu ražot lietā tērauda kāpurķēžu posmus. Tas, ka tie apgalvoja, ka ražo vairākus tūkstošus atšķirīgu TKP konfigurāciju, nemaina to, ka šie TKP ir izgatavoti no velmētiem tērauda profiliem atšķirībā no lietā TKP un ka tie neražo konkrēto ražojumu, ko importē Liebherr. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(40)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Liebherr importētie lietā tērauda kāpurķēžu posmi būtu jāizslēdz no šīs izmeklēšanas tvēruma. Ražojuma veids, kas jāizslēdz, ir TKP, kuru garums pārsniedz 380 mm, augstums – 140 mm un svars – 118 kg un kuriem nav nekādas formas saķeres izciļņu ar izmēru 1 mm vai vairāk.

(41)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Italtractor lūdza izslēgt kaltus TKP, pamatojoties uz to, ka sūdzības iesniedzējs tos nevar ražot un ka tiem ir atšķirīgas tehniskās īpašības, ko nodrošina atšķirīgs ražošanas process. Italtractor apgalvoja, ka kaltiem TKP ir atšķirīga galīgā forma ar izliektiem saķeres izciļņiem atšķirībā no sūdzības iesniedzēja ražotajiem lineārajiem saķeres izciļņiem. Turklāt Italtractor apgalvoja, ka kaltiem TKP ir lielāka konstrukcijas elastība, kas pieļauj augstuma variācijas visā TKP garumā, ļaujot optimizēt tērauda izlietojumu un lieces pretestību. Italtractor arī apgalvoja, ka šā ražojuma veida izslēgšana ir tikpat loģiska kā lietā tērauda kāpurķēžu posmu izslēgšana un ka to var izsecināt no tā iepriekšējām piezīmēm.

(42)

Tomēr šis apgalvojums tika saņemts ļoti vēlīnā izmeklēšanas posmā. Pamatojoties uz izmeklēšanas lietas materiālos esošajiem pierādījumiem, Komisija konstatēja, ka kaltiem TKP ir tāds pats vai līdzīgs lietojums kā citiem attiecīgā ražojuma veidiem, un tas nepamato ražojuma izslēgšanu. Sūdzības iesniedzējs patiešām ražoja dažādu veidu TKP, ko izmanto dažādās zemesdarbu mašīnās. Šajā vēlīnajā izmeklēšanas posmā Komisija nevarēja noskaidrot, vai kaltie TKP patiešām tehniski atšķiras no sūdzības iesniedzēja ražotā ražojuma tik lielā mērā, lai tos varētu uzskatīt par atšķirīgu ražojumu, ko izmanto atšķirīgos lietojumos. Turklāt Savienības tirgū bija arī trešais ražotājs, kurš nesadarbojās un attiecībā uz kuru Komisija nevarēja noskaidrot, vai tas ražo kaltus TKP un tādējādi vai Savienības tirgū ir citi kaltu TKP piegādātāji. Pat ja Savienībā netika ražoti kalti TKP, kalti TKP nepārprotami ir ietverti pagaidu regulas 25. apsvērumā minētā izmeklējamā ražojuma tvērumā. Italtractor nesniedza pierādījumus, kas apliecinātu, ka kalti TKP nekonkurē ar Savienības ražošanas nozares ražotajiem TKP. Tāpēc kalti TKP ir TKP ražojumu veids, kas ir aizstājams ar Savienības ražošanas nozares ražotajiem TKP, un tāpēc starp tiem pastāv konkurence un konkurences spiediens. No tā izriet, ka Italtractor iesniegto ražojuma izslēgšanas pieprasījumu šajā izmeklēšanas posmā nebija iespējams ne tikai pārbaudīt, bet tas nebija arī pamatots.

(43)

Tiek arī norādīts, ka katrs pieprasījums par izslēgšanu no ražojuma tvēruma ir jāizskata, ņemot vērā tā būtību un faktisko kontekstu, un secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz vienu ražojuma veidu, nevar attiecināt uz pieprasījumu izslēgt citus ražojuma veidus. Šajā vēlīnajā izmeklēšanas posmā Komisija nevar sīkāk izvērtēt izslēgšanas pieprasījuma pamatotību. Komisija norāda, ka Italtractor iepriekš sniegtajā informācijā nebija iekļauts neviens pieprasījums izslēgt ražojumu. Šādiem pieprasījumiem jābūt skaidriem un jāsniedz visaptveroša informācija un pierādījumi, kas apliecina, ka izslēgšana ir iespējama un pamatota. Nevar sagaidīt, ka Komisija pati secinās, ka vispārīgi apgalvojumi par pasākumu nenoteikšanu konkrētiem ražojuma veidiem tiks uzskatīti par pieprasījumiem izslēgt ražojumu. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(44)

Linser, kas ir TKP importētājs un lietotājs, pieprasīja izslēgt konkrētu TKP veidu, ko tas importēja no Ķīnas, t. i., TKP ar izliektiem galiem, jo Savienības ražošanas nozares ražotajiem TKP bija daži tehniski trūkumi salīdzinājumā ar TKP, kas importēti no Ķīnas. Šis uzņēmums nepamatoja savu pieprasījumu ar pietiekamiem pierādījumiem. Jo īpaši izmeklēšanā nevarēja apstiprināt, ka Savienības ražošanas nozare šādus ražojumus neražo vai nevar ražot. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(45)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Linser atkārtoti pieprasīja izslēgt TKP ar izliektiem galiem, pamatojoties uz to, ka Savienības ražošanas nozare nevar tos ražot.

(46)

Tomēr netika sniegti papildu būtiski pierādījumi, un tika apstiprināti pagaidu regulas 25.–28. apsvērumā izklāstītie secinājumi. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(47)

USCO, kas ir TKP importētājs un lietotājs, pieprasīja izslēgt TKP ar gumijas uzlikām, pamatojoties uz to, ka tie netiek ražoti Savienības tirgū. Uzņēmums apgalvoja, ka ražojums sastāv no tērauda konstrukcijas, kam piestiprināta gumija, un tērauds ražojumā ir mazāk par 15 % no tā kopējās vērtības.

(48)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, kā izklāstīts iepriekš 29. apsvērumā, ka šis pieprasījums tika iesniegts pēc termiņa, kas norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, un ka uzņēmums pirms pieprasījuma iesniegšanas izmeklēšanā nesadarbojās. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka USCO importētais ražojums atbilst ražojuma definīcijai un, neraugoties uz nelielām tehniskām vai fizikālām atšķirībām, ir komerciāli aizstājams ar Savienībā ražotajiem ražojumiem. Kā minēts iepriekš 31. apsvērumā, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka pilnīga savstarpēja aizstājamība pati par sevi nav nepieciešama un ražojumi joprojām var ietilpt vienā un tajā pašā ražojuma tvērumā. Tas, izmantojot tos pašus argumentus, kas izklāstīti 31.–34. apsvērumā, arī apgalvoja, ka TKP ar gumijas uzlikām ir tie paši pamata galalietojumi un lietojumi.

(49)

Komisija uzskatīja, ka USCO nav sniedzis pierādījumus, kas pamatotu tā apgalvojumu. Konkrētāk, ražojuma aprakstā TKP ar gumijas uzlikām ir skaidri iekļauti izmeklējamā ražojuma tvērumā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts un nebija vajadzības sīkāk izskatīt sūdzības iesniedzēja sniegtos argumentus.

(50)

Divi Caterpillar grupas Ķīnas meitasuzņēmumi, kas ir gaitas iekārtu grupu un TKP eksportētāji (bet paši neražo TKP), arī pieprasīja izslēgt TKP, ko tie eksportē uz Savienību (vai nu atsevišķi, vai iekļautus gaitas iekārtas grupās). Caterpillar uzņēmumi apgalvoja, ka konkrētais TKP ir pielāgots to stingrajām tehniskajām specifikācijām. Turklāt tie apgalvoja, ka šādu TKP ražošanai ir vajadzīgs īpašs aprīkojums, kam nepieciešami ievērojami ieguldījumi (0,5–1,5 miljoni EUR par katru ražojumu) un kas Savienības ražošanas nozarei pašlaik nav.

(51)

Sūdzības iesniedzējs iebilda pret šo pieprasījumu, sniedzot argumentus, kas līdzīgi iepriekš 29.–34. apsvērumā izklāstītajiem, proti, ka Caterpillar grupas eksportētajiem ražojumiem ir tādas pašas tehniskās un fizikālās pamatīpašības un tādi paši pamata galalietojumi kā Savienībā ražotajam ražojumam. Tas vien, ka tie ir ražoti, izmantojot citu ražošanas procesu, vai nav pilnībā aizstājami ar Savienībā ražotu ražojumu, nav pamatots iemesls šādu ražojuma veidu izslēgšanai no ražojuma tvēruma, ja vien tie neietilpst būtiski atšķirīgās ražojumu kategorijās. Tas piebilda, ka pielāgota ražošana ir standarta prakse rūpniecības piegādes ķēdēs un automātiski nenozīmē, ka attiecīgais ražojums ir funkcionāli vai komerciāli nošķirts no citiem tās pašas saimes ražojumiem.

(52)

Komisija uzskatīja, ka Caterpillar grupa nav pamatojusi savu apgalvojumu ar pietiekamiem pierādījumiem un nav pierādījusi, ka tās eksportētais ražojums nav savstarpēji aizstājams ar Savienībā ražoto ražojumu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts un nebija vajadzības detalizēti izskatīt sūdzību iesniegušā Savienības ražotāja sniegtos argumentus.

(53)

Astrak apgalvoja, ka tās importētie TKP galvenokārt ir paredzēti pēcpārdošanas tirgum, savukārt TKP, ko ražo un pārdod sūdzības iesniedzējs, ir paredzēti oriģinālā aprīkojuma ražotāju (OEM) tirgum. Tāpēc tiem ir atšķirīgi galalietojumi, un tie nebūtu jāuzskata par līdzīgiem ražojumiem. Šis uzņēmums nesniedza pierādījumus tam, ka tā importētajiem ražojumiem salīdzinājumā ar izmeklējamo ražojumu būtu būtiski atšķirīgas tehniskās, fizikālās vai ķīmiskās īpašības. Tāpat arī uzņēmums nepaskaidroja, cik lielā mērā ražojumi tika izmantoti atšķirīgos lietojumos. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(54)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Astrak norādīja, ka vienīgais ES ražotājs Duferco nespēj ražot visus ražojuma veidus, uz kuriem attieksies maksājums, tai skaitā izliektus vai “spārnotus” kāpurķēžu posmus vai kāpurķēžu posmus ar piestiprinātu gumiju.

(55)

Tomēr importētājs šo apgalvojumu sīkāk nepamatoja, tāpēc tas tika noraidīts.

(56)

Citas piezīmes par izmeklējamo ražojumu, attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 25.–35. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

3.   DEMPINGS

3.1.   Pamatregulas 2. panta 6.a punktā paredzētā normālās vērtības noteikšanas procedūra

(57)

Piezīmes par pamatregulas 2. panta 6.a punktā paredzēto normālās vērtības noteikšanas procedūru netika saņemtas, tāpēc tika apstiprināti pagaidu regulas 36.–40. apsvērumā izklāstītie konstatējumi.

3.2.   Normālā vērtība

(58)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tika apstiprināti pagaidu regulas 41.–43. apsvērumā izklāstītie konstatējumi.

3.2.1.   Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana

(59)

Piezīmes par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē netika saņemtas, tāpēc tika apstiprināti pagaidu regulas 44.–86. apsvērumā izklāstītie konstatējumi.

3.2.2.   Reprezentatīvā valsts

(60)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tika apstiprināti pagaidu regulas 87.–101. apsvērumā izklāstītie konstatējumi.

3.2.3.   Neizkropļotu izmaksu noteikšanai izmantotie avoti

Dabasgāze

(61)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Caterpillar grupa apgalvoja, ka normālās vērtības aprēķinā izmantotā Turcijas gāzes atsauces vērtība ir pārāk augsta salīdzinājumā ar gāzes cenām tās ražotnē Francijā.

(62)

Komisija jau pašā sākumā norādīja, ka šis apgalvojums tika iesniegts krietni pēc termiņa beigām (proti, 2024. gada 25. novembra), līdz kuram bija jāsniedz piezīmes par vienīgo paziņojumu lietas materiālos attiecībā uz normālās vērtības noteikšanai izmantotajiem avotiem. Jebkurā gadījumā Komisija arī norādīja, ka gāzes atsauces vērtība bija balstīta uz Turcijas Statistikas institūta publicēto un atspoguļoja gāzes cenu rūpnieciskajiem lietotājiem, kā norādīts pagaidu regulas 110. apsvērumā. Tādējādi izmantotā gāzes cena bija samērīga un uzticama atsauces vērtība cenām, ko maksā ražotājs Turcijā. Caterpillar grupa nepaskaidroja, kāpēc un cik lielā mērā gāzes atsauces vērtība nebūtu pareiza, tikai pieņēma, ka cenas ir pārāk augstas salīdzinājumā ar gāzes cenām Francijā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(63)

Turklāt Caterpillar grupa apgalvoja, ka izmantotās gāzes cenas nav ticamas un no tām iegūtā normālā vērtība ir pārspīlēta, jo iekšzemes ražotāju cenu indekss, kas tika izmantots, lai cenas pielāgotu izmeklēšanas periodam, neatspoguļoja gāzes cenu faktisko dinamiku Turcijā. Lai parādītu gāzes cenu tendences Turcijā, Caterpillar grupa iesniedza PriceWaterhouseCoopers (“PwC”) (10) ziņojumu.

(64)

Sūdzības iesniedzējs nepiekrita šim apgalvojumam, uzsverot Komisijas ilgstošo praksi, kas skaidri apstiprina Turcijas Statistikas institūta datu ticamību un objektivitāti. Tas apgalvoja, ka Caterpillar grupas sniegtie dati, proti, PwC ziņojums, ir balstīts nevis uz primārajiem datiem, bet gan uz nenorādītiem trešo personu avotiem. PwC, kā privātam konsultāciju uzņēmumam, nav tāda paša līmeņa piekļuve pārbaudītām valsts datu kopām, kā arī tā ziņojumiem nav tāda pati institucionālā autoritāte. Tāpēc nebūtu iemesla uzskatīt, ka PwC ziņojuma konstatējumi ir saprātīgāki nekā oficiālā valsts statistika, ko sniedz valdības avots.

(65)

Kā minēts iepriekš 51. apsvērumā, Caterpillar grupas apgalvojums tika iesniegts krietni pēc termiņa beigām (proti, 2024. gada 25. novembra), līdz kuram bija jāsniedz piezīmes par vienīgo paziņojumu lietas materiālos attiecībā uz normālās vērtības noteikšanai izmantotajiem avotiem. Jebkurā gadījumā Komisija izmantoja indeksāciju, jo Turcijas Statistikas institūts 2022. gadā pārtrauca publicēt gāzes cenas un iekšzemes ražotāju cenu indekss tika uzskatīts par vispiemērotāko šādai indeksācijai. Caterpillar grupas sniegtie dati par gāzes cenām neaptvēra izmeklēšanas periodu, tāpēc tos nevarēja uzskatīt par precīzākiem par datiem nekā tos, kas norādīti ražotāju cenu indeksā. Turklāt vienam no PwC ziņojuma avotiem (Stambulas Enerģijas birža – EPİAŞ jeb EXIST) iekšzemes atsauces cena ir vispārēja cena, kas iegūta no cenu svērtā vidējā rādītāja. Tāpēc tā nav konkrēta cena rūpniecības uzņēmumam atšķirībā no Turcijas Statistikas institūta ziņotās atsauces vērtības. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņa

(66)

Caterpillar grupa lūdza Komisiju sniegt informāciju par to, kāds ir ar TKP ražošanu saistīto izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu līmenis.

(67)

Komisija uzskatīja, ka pieprasījums ir pamatots, un atklātajos lietas materiālos darīja pieejamu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu līmeni, uz kuru tā pamatojās.

(68)

Citas piezīmes par šo jautājumu netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja pagaidu regulas 102.–119. apsvērumā izklāstītos konstatējumus.

3.3.   Eksporta cena

(69)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Caterpillar grupa apstrīdēja to, ka eksporta cenas tika noteiktas, pamatojoties uz rēķinu kopumu par desmit veidu TKP piegādi, ko pieci ražotāji eksportētāji veica lietotājiem Savienībā izmeklēšanas periodā, kā norādīts sūdzībā. Tā apgalvoja, ka ieinteresētajām personām netika darīta pieejama pilnīga informācija par šiem piedāvājumiem un rēķiniem, un tāpēc tās nevarēja sniegt piezīmes par šo piedāvājumu un/vai rēķinu reprezentativitāti vai citiem jautājumiem. Caterpillar grupa apgalvoja, ka jebkurā gadījumā šādus pierādījumus nevajadzēja izmantot, bet gan eksporta cenas būtu bijis jānosaka, pamatojoties uz divu dalībvalstu muitas dienestu sniegto informāciju par TKP importa apjomiem. Šajā saistībā Caterpillar grupa lūdza, lai ieinteresētajām personām tiktu izpausts muitas dienestu sniegto datu nekonfidenciāls kopsavilkums.

(70)

Pretēji Caterpillar grupas apgalvojumam informācija par Ķīnas ražotāju eksportētāju piedāvājumiem un/vai rēķiniem tika darīta pieejama nekonfidenciālajos lietas materiālos, tāpēc apgalvojums, ka šāda informācija netika izpausta, tika noraidīts. Attiecībā uz muitas dienestu sniegto informāciju Komisija informēja Caterpillar grupu, ka muitas dienestu atbildes pēc būtības ir konfidenciālas un nebija iespējams sniegt kopsavilkuma veidā. Komisija no atbildēm nevarēja izmeklēšanas vajadzībām noteikt importa apjomu vai cenas. Tāpēc apgalvojums, ka eksporta cenas bija jānosaka, pamatojoties uz valsts muitas dienestu sniegto informāciju, tika noraidīts.

(71)

Citas piezīmes par eksporta cenas noteikšanu netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja pagaidu regulas 120. apsvērumā izklāstītos konstatējumus.

3.4.   Salīdzinājums

(72)

Piezīmes par normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja pagaidu regulas 121.–124. apsvērumā izklāstītos konstatējumus.

3.5.   Dempinga starpība

(73)

Piezīmes par dempinga starpības aprēķinu netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja pagaidu regulas 125.–127. apsvērumā izklāstītos konstatējumus.

(74)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas (CIF) cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums

Galīgā dempinga starpība

Viss attiecīgās valsts izcelsmes imports

62,5  %

4.   KAITĒJUMS

4.1.   Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms

(75)

Piezīmes par Savienības ražošanas nozares definīciju un Savienības ražošanas apjomu netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savu pagaidu regulas 128. un 129. apsvērumā izklāstīto secinājumu.

4.2.   Patēriņš Savienībā

(76)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Caterpillar grupa kritizēja to, ka patēriņš Savienībā tika noteikts, pilnībā balstos uz sūdzības iesniedzēja sniegto metodiku un datiem. Tā apgalvoja, ka patēriņa Savienībā aprēķināšanai izmantotā metodika netika pienācīgi pārbaudīta un ka Komisija nav aicinājusi citas personas paust viedokli par sūdzības iesniedzēja pieņēmumiem. Caterpillar grupa apstrīdēja konkrētus pieņēmumus par ekskavatoru īpatsvaru kāpurķēžu tehnikā un TKP nomaiņas intervālu un iesniedza pieņēmumus, kas atšķīrās no sūdzības iesniedzēja pieņēmumiem.

(77)

Informācija, uz kuras pamata Komisija noteica TKP kopējo patēriņu Savienībā, bija iekļauta sūdzības nekonfidenciālajā versijā un no izmeklēšanas sākšanas dienas bija pieejama nekonfidenciālajos lietas materiālos. Visām personām, kas reģistrējās kā ieinteresētās personas, bija piekļuve šiem materiāliem, un tām bija iespēja sniegt piezīmes. Turklāt Komisija pagaidu regulā izpauda TKP patēriņa noteikšanai Savienībā izmantoto metodiku un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes. Tāpēc arguments, ka Komisija nav aicinājusi ieinteresētās personas paust viedokli, tika noraidīts.

(78)

Caterpillar grupa nesniedza nekādus papildu pierādījumus par saviem izdarītajiem pieņēmumiem un nepierādīja, ka tie būtu piemērotāki par tiem, ko sniedza sūdzības iesniedzējs. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(79)

Citas piezīmes par patēriņu Savienībā netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 130.–133. apsvērumā izklāstītos konstatējumus.

4.3.   Imports no attiecīgās valsts

4.3.1.   Importa no attiecīgās valsts apjoms un tirgus daļa

(80)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Caterpillar grupa, kā jau minēts 69. apsvērumā, lūdza Komisiju sniegt divu dalībvalstu muitas dienestu sniegtās informācijas par TKP importa apjomiem nekonfidenciālu kopsavilkumu. Kā izklāstīts 70. apsvērumā, muitas dienestu sniegtās atbildes pēc būtības bija konfidenciālas un nebija iespējams sniegt kopsavilkuma veidā. Komisija no atbildēm nevarēja izmeklēšanas vajadzībām noteikt importa apjomus vai importa cenas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(81)

Citas piezīmes par importa no attiecīgās valsts apjomu un tirgus daļu netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 134.–137. apsvērumā izklāstītos konstatējumus.

4.4.   Importa no attiecīgās valsts cenas un cenu samazinājums

(82)

Kā izklāstīts 69. apsvērumā, pēc pagaidu informācijas izpaušanas Caterpillar grupa apgalvoja, ka Komisija nav izpaudusi sūdzībā ietverto informāciju, uz kuras pamata Komisija noteica TKP importa cenas. Šī informācija sastāvēja no rēķinu kopuma un piecu Ķīnas TKP ražotāju eksportētāju piedāvājumiem. Kā minēts iepriekš 70. apsvērumā, šī informācija tika iekļauta izmeklēšanas nekonfidenciālajos lietas materiālos, tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(83)

Turklāt pēc pagaidu informācijas izpaušanas Caterpillar grupa apgalvoja, ka importa cenām vajadzētu būt balstītām uz informāciju, kas saņemta no muitas dienestiem, kā minēts iepriekš 69. apsvērumā, un kas būtu labāks pamats nekā sūdzībā iekļautais rēķinu kopums. Tā arī apgalvoja, ka šāda informācija būtu jāizpauž ieinteresētajām personām kopsavilkuma veidā.

(84)

Kā izklāstīts 70. un 80. apsvērumā, attiecīgo muitas dienestu sniegtā informācija pēc būtības bija konfidenciāla un to nebija iespējams sniegt kopsavilkuma veidā. Katrā ziņā, pamatojoties uz minēto informāciju, nebija iespējams noteikt TKP importa apjomu un importa cenas, un tāpēc minētā informācija netika izmantota importa cenas noteikšanā.

(85)

Tāpēc Caterpillar grupas šajā saistībā sniegtie apgalvojumi tika noraidīti.

(86)

Citas piezīmes par importa no attiecīgās valsts cenām un cenu samazinājumu netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 138.–143. apsvērumā izklāstītos konstatējumus.

4.5.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

(87)

Piezīmes par Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 144.–177. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

5.   CĒLOŅSAKARĪBA

(88)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pagaidu posmā pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. Komisija raudzījās, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu izraisījuši citi faktori, kuri nav imports no attiecīgās valsts par dempinga cenām, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ir: imports no trešām valstīm un Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji.

5.1.   Importa par dempinga cenām ietekme

(89)

Piezīmes attiecībā uz importa par dempinga cenām ietekmi netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 179.–181. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

5.2.   Citu faktoru ietekme

(90)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Italtractor apgalvoja, ka pārdošanas apjoma, ražošanas apjoma un nodarbinātības samazināšanos izraisīja būvniecības un lauksaimniecības nozaru globāla sarukšana un tikai daļēji imports no Ķīnas (un Korejas Republikas (“Koreja”)).

(91)

Šis uzņēmums neiesniedza nekādus pierādījumus, kas pamatotu tā apgalvojumu. Pretēji uzņēmuma apgalvojumam TKP patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 3 %, kas neliecina par pieprasījuma samazināšanos Savienības tirgū. Šajā laikā importa no Ķīnas tirgus daļa palielinājās par 23 %, t. i., no 49 % 2021. gadā līdz 59 % izmeklēšanas periodā (t. i., par 10 procentpunktiem). Šis pieaugums notika uz tās Savienības ražošanas nozares rēķina, kura zaudēja 42 % tirgus daļu, t. i., tā samazinājās no 31 % 2021. gadā līdz 18 % izmeklēšanas periodā (t. i., par 13 procentpunktiem). Tāpēc apgalvojums, ka kaitējumu izraisīja pieprasījuma samazināšanās Savienības ražošanas nozarē, tika noraidīts.

(92)

Kā norādīts pagaidu regulas 12. tabulā, attiecīgajā periodā imports no Korejas salīdzinājumā ar importu no Ķīnas bija ļoti zemā līmenī un tirgus daļas bija salīdzinoši stabilas (3–5 %). No Korejas ievestā importa vidējā cena uzrādīja augšupejošu tendenci (+20 % attiecīgajā periodā) un visā attiecīgajā periodā pārsniedza Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu Savienības tirgū. Tādējādi TKP imports no Korejas neradīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tāpēc apgalvojums, ka kaitējumu daļēji izraisīja TKP imports no Korejas, tika noraidīts.

(93)

Astrak apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu izraisīja OEM tirgus samazināšanās Savienībā, nevis imports par dempinga cenām no Ķīnas. Šis apgalvojums neatbilda izmeklēšanā konstatētajiem faktiem. Kā norādīts pagaidu regulas 3. un 6. tabulā, imports no Ķīnas ieguva ievērojamu tirgus daļu (+10 procentpunkti) uz Savienības ražošanas nozares rēķina, kas attiecīgajā periodā zaudēja ievērojamu tirgus daļu (–13 procentpunkti), savukārt patēriņš Savienībā (pagaidu regulas 2. tabula) tajā pašā periodā palielinājās (+3 %). Jāatgādina, ka attiecīgajā periodā importa cenas samazinājās (pagaidu regulas 4. tabula). Tās bija ievērojami, proti, par 28,8 %, zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas (pagaidu regulas 143. apsvērums). Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(94)

Astrak arī apgalvoja, ka nodarbinātības samazināšanās ir saistīta nevis ar importu no Ķīnas, bet ar ieguldījumiem iekārtās, kas aizstāj darbaspēku. Šis apgalvojums nebija pamatots ar pierādījumiem. Kā noteikts pagaidu regulas 172. apsvērumā, ieguldījumi attiecīgajā periodā kopumā bija zemā līmenī un galvenokārt tika veikti, lai panāktu efektivitātes pieaugumu un saglabātu esošās iekārtas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(95)

Astrak arī apgalvoja, ka Ķīnas cenas atbilda pasaules tērauda cenu un enerģijas izmaksu dinamikai Ķīnā. Krājumu līmenis izraisīja pieprasījuma samazināšanos OEM tirgū. Kā minēts iepriekš, šie apgalvojumi nebija pamatoti ar pierādījumiem. Attiecībā uz izmaksām Komisija konstatēja, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja palielināt savas pārdošanas cenas atbilstoši izmaksu pieaugumam importa no Ķīnas radītā cenu spiediena dēļ. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(96)

Citas piezīmes par cēloņsakarību netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja pagaidu regulas 182.–191. apsvērumā izklāstītos konstatējumus.

6.   PASĀKUMU LĪMENIS

(97)

Piezīmes par pasākumu līmeni netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 192.–202. apsvērumā izklāstītos konstatējumus.

(98)

Atbilstīgi minētajam novērtējumam saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu būtu jānosaka šādi galīgie antidempinga maksājumi.

Valsts

Uzņēmums

Dempinga starpība (%)

Kaitējuma starpība (%)

Galīgais antidempinga maksājums (%)

Ķīna

Viss attiecīgās valsts izcelsmes imports

62,5  %

63,8  %

62,5  %

7.   SAVIENĪBAS INTERESES

(99)

Pēc iepriekšējas informācijas izpaušanas, pagaidu informācijas izpaušanas un pagaidu regulas publicēšanas vairākas ieinteresētās personas iesniedza piezīmes par Savienības interesēm. Komisija ņēma vērā šos apgalvojumus un tos detalizēti izvērtēja, kā norādīt turpmāk.

7.1.   Savienības ražošanas nozares intereses

(100)

Pēc iepriekšējas informācijas izpaušanas un pagaidu informācijas izpaušanas Italtractor apgalvoja, ka pasākumu noteikšana nāktu par labu importam no Korejas, nevis Savienības ražošanas nozarei. Italtractor apgalvoja, ka, tā kā importam no Korejas nebūs piemērojami antidempinga maksājumi, šo importu varēs orientēt uz pircējiem Savienībā uz paša Italtractor TKP pārdošanas apjoma Savienības tirgū rēķina. Italtractor sniedza informāciju par savu ražošanu, kā arī pirkumiem no sūdzības iesniedzēja un tā importu no Ķīnas. Tas arī sniedza informāciju par savu TKP tālākpārdošanu.

(101)

Vispirms jāatgādina, ka Italtractor nesadarbojās ne kā Savienības ražotājs, ne kā TKP importētājs un neaizpildīja šīm personām paredzēto anketu. Informācija, kas tika sniegta pēc pagaidu informācijas izpaušanas, bija ļoti ierobežota, un to vairs nevarēja pārbaudīt. Turklāt sniegtā informācija nepamatoja iesniegtos apgalvojumus. Attiecībā uz TKP importu no Korejas, kā izklāstīts 92. apsvērumā, visā attiecīgajā periodā tas saglabājās zemā līmenī un par cenām, kas bija augstākas par Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu Savienības tirgū. Tāpēc imports no Korejas attiecīgajā periodā neradīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(102)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 205. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka maksājums palielinātu importa no Ķīnas cenu līmeni un tādējādi mazinātu Savienības ražošanas nozarei importa no Ķīnas izraisīto cenu apspiešanas spiedienu. Tāpēc apgalvojums, ka Savienības ražošanas nozare negūtu labumu no pasākumu noteikšanas, tika noraidīts.

(103)

Citas piezīmes par Savienības ražošanas nozares interesēm netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 205.–208. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

7.2.   Nesaistītu importētāju un tirgotāju intereses

(104)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas viens importētājs – Verhoeven – apgalvoja, ka maksājumu noteikšana izraisīs cenu inflāciju, t. i., TKP iepirkuma cenas pieaugumu importētājiem, kas tieši ietekmē to starpības un galīgo cenu to klientiem ES. Šis apgalvojums netika pamatots ar pierādījumiem. Verhoeven nesadarbojās izmeklēšanā, neatbildēja uz anketas jautājumiem un pieteicās tikai ļoti vēlā izmeklēšanas posmā. Tas neiesniedza nekādus skaitļus, kas pamatotu tā apgalvojumus, kuri tāpēc tika noraidīti.

(105)

Citas piezīmes par nesaistītu importētāju un tirgotāju interesēm netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 209.–212. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

7.3.   Lietotāju intereses

(106)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Caterpillar grupa apgalvoja, ka pagaidu regulā nav ņemtas vērā gaitas iekārtas grupu un pilnu gaitas iekārtas grupu ražotāju intereses. Tā apgalvoja, ka konstatējumos nav ņemta vērā maksājumu noteikšanas negatīvā ietekme uz šiem lietotājiem un zemesdarbu iekārtu ražošanas nozari. Tā apgalvoja, ka maksājumu dēļ pieaugs gaitas iekārtas grupu un pilnu gaitas iekārtas grupu cenas, kas negatīvi ietekmēs pieprasījumu pēc šiem ražojumiem Savienībā, kā arī trešo valstu (eksporta) tirgos. Tāpēc maksājumu noteikšana nav plašākās Savienības interesēs.

(107)

Caterpillar grupa nesniedza pierādījumus, kas pamatotu šo apgalvojumu. Neviens no gaitas iekārtas grupu vai pilnu gaitas iekārtas grupu ražotājiem izmeklēšanā nesadarbojās un nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tāpēc Komisija nevarēja noteikt maksājuma iespējamo ietekmi, ja tāda būtu, uz gaitas iekārtas grupu un pilnu gaitas iekārtas grupu tālākpārdošanas apjomiem vai cenām Savienībā vai trešās valstīs, kā arī jebkādu ietekmi uz uzņēmumu rentabilitāti. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(108)

Astrak apgalvoja, ka pasākumi izraisīs strauju cenu pieaugumu Savienības tirgū, kas nesamērīgi ietekmēs lietotājus. Attiecībā uz šo apgalvojumu netika sniegti nekādi pierādījumi, tāpēc tas tika noraidīts.

(109)

Citas piezīmes par lietotāju interesēm netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 213.–216. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

7.4.   Piedāvājums Savienības tirgū

(110)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas viens no importētājiem – Verhoeven – apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs nevēlēsies un/vai nespēs piegādāt visu veidu ražojumus, it īpaši tos, kas jāražo atbilstoši konkrētām prasībām. Tas arī apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs iepriekš ir atteicies piegādāt tam TKP. Šī persona arī apgalvoja, ka sūdzības iesniedzēja ražošanas jauda nevarēs apmierināt visu pieprasījumu Savienībā un ka, ja tiks noteikti antidempinga maksājumi, TKP piedāvājums Savienībā būs ierobežots un piegādes laiks būs garāks, un tas kaitēs pircējiem Savienībā. Šī persona apgalvoja, ka, ņemot vērā sūdzības iesniedzēja ierobežoto ražošanas jaudu, tas par prioritāti noteiks “standarta apjomu” piegādi, kas kaitēs klientiem Savienībā, kuri ir atkarīgi no specializētiem un pielāgotiem ražojumiem. Tāpat Astrak apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs iepriekš ir atteicies piegādāt tai vai piedāvājis ilgu izpildes laiku un augstas cenas un ka Savienības tirgū būs piedāvājuma deficīts.

(111)

Neviens no šiem apgalvojumiem nebija pamatots ar pietiekamiem pierādījumiem, tāpēc Komisija noraidīja šos apgalvojumus. Jebkurā gadījumā antidempinga maksājumu mērķis nav slēgt Savienības tirgu importam no trešām valstīm, bet gan atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Šajā konkrētajā lietā vairākas citas trešās valstis eksportēja TKP uz Savienību, un šis eksports joprojām varēs ienākt Savienībā bez antidempinga maksājumiem. Tāpēc visi šajā saistībā paustie apgalvojumi tika noraidīti.

(112)

Citas piezīmes par piedāvājums Savienības tirgū netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 217.–219. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

7.5.   Citi apgalvojumi

(113)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas Italtractor apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs ir vienīgais Savienības ražotājs, kas Savienībā ražo tērauda profila daļas, kurus izmanto TKP ražošanā, un ka pasākumu noteikšana radīs monopolu Savienības tirgū. Tas sniegs sūdzības iesniedzējam iespēju paaugstināt pārdošanas cenas, kas radīs kaitējumu klientiem Savienībā. Tāpat Verhoeven un Astrak apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējam ir (de facto) monopols Savienībā un ka pasākumi, iespējams, radīs negodīgu tirgus situāciju, jo tie likvidēs konkurenci no citu trešo valstu tirgiem. Astrak apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs ir nepareizi izmantojis savu stāvokli Savienības tirgū, radot nedrošu ekonomisko vidi galalietotājam, kā arī, atsaucoties uz līdzšinējo judikatūru, apgalvoja, ka Komisijai bija pienākums novērtēt šo aspektu saskaņā ar pamatregulas 21. pantu.

(114)

Neviens no šiem apgalvojumiem nebija pamatots ar pierādījumiem. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības tirgū ir vēl divi citi Savienības ražotāji un ka Savienībā ir imports no vairākām citām trešām valstīm, piemēram, Turcijas, Korejas un Indijas, kuru tirgus daļa izmeklēšanas periodā kopā bija 23 %. Tāpēc apgalvojums, ka pasākumu noteikšanas rezultātā sūdzības iesniedzējam Savienībā būs monopols, kas novestu pie negodīgas tirgus situācijas, tika noraidīts.

(115)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Astrak un Italtractor atkārtoja savu apgalvojumu par iespējamu monopola rašanos pasākumu dēļ un negodīgas tirgus situācijas iespējamu radīšanu.

(116)

Astrak nesniedza nekādus būtiskus papildu pierādījumus sava apgalvojuma pamatošanai, un tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(117)

Italtractor apstrīdēja to, ka tā apgalvojums nav pamatots ar pietiekamiem pierādījumiem, norādot uz kvantitatīvajiem pierādījumiem, ko tas sniedzis saistībā ar TKP un kas iegūti no sūdzības iesniedzēja, un argumentējot, ka citas ieinteresētās personas ir izvirzījušas līdzīgus apgalvojumus.

(118)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Italtractor sniedza informāciju par savu TKP ražošanu, importu un pārdošanas apjomiem, kā arī tērauda profila daļu pirkumiem. Italtractor apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs ir vertikāli integrēts, t. i., tas ražo tērauda profila daļas, kas ir būtisks izejresurss TKP ražošanā. Italtractor norādīja, ka sūdzības iesniedzējs izmanto tērauda profila daļas savā ražošanas procesā, bet arī pārdod tās trešām personām, piemēram, Italtractor, lai gan tie savā starpā konkurē, pārdodot TKP Savienības tirgū. Lai pamatotu savu apgalvojumu, pēc galīgās informācijas izpaušanas Italtractor sniedza informāciju par tērauda profila daļu iepirkuma cenām un TKP izmaksu datiem.

(119)

Informācija, ko Italtractor sniedza pēc pagaidu un galīgās informācijas izpaušanas, nepamatoja tā apgalvojumus un nevarēja atspēkot 114. apsvērumā izklāstītos Komisijas konstatējumus. Tas vien, ka izejmateriāliem no dažādiem piegādātājiem ir atšķirīgas cenas un ka šīs cenas var pieaugt (vai samazināties) atkarībā no piegādātāja, pats par sevi nepamato apgalvojumu par sūdzības iesniedzēja iespējamo monopolstāvokli. Pamatojoties uz sniegto informāciju par TKP pirkumiem un importu, nebija iespējams izdarīt konkrētus secinājumus par iespējamo Duferco monopolstāvokli TKP jomā. Turklāt Italtractor nekad nav pilnībā sadarbojies izmeklēšanā tādā mērā, kas nodrošinātu Komisijai iespēju pārbaudīt sniegtos datus. Tāpēc šajā saistībā norādītie apgalvojumi tika noraidīti.

(120)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Verhoeven arī apgalvoja, ka pasākumi ir pretrunā plašākām Savienības interesēm, jo tie ir pretrunā atvērta, godīga un konkurenciāla tirgus principiem. Tomēr antidempinga pasākumu mērķis ir novērst negodīgu tirdzniecības praksi un atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienībā. Tāpēc tie nav pretrunā atvērta, godīga un konkurenciāla tirgus principiem. Pašreizējā izmeklēšanā ir konstatēts ievērojams imports no Ķīnas par dempinga cenām, kas rada būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Savienības interesēs nebija nekādu tādu iemeslu, kas liktu atturēties no pasākumu noteikšanas. Tāpēc pasākumu noteikšana ir pamatota saskaņā ar pamatregulu. Izmeklēšanā arī atklājās, ka Savienības tirgus ir atvērts tirgus, kurā imports Savienībā tiek ievests no vairākiem citiem trešo valstu tirgiem. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(121)

Turklāt pēc pagaidu informācijas izpaušanas tā pati persona apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs ļaunprātīgi izmantotu antidempinga instrumentu, lai likvidētu konkurenci un aizsargātu Savienības tirgu no konkurences. Kā norādīts 120. apsvērumā, šis apgalvojums tika noraidīts. Turklāt sūdzības iesniedzējs iesniedza Komisijai labi dokumentētu sūdzību, kurā bija pietiekami prima facie (pirmšķietami) pierādījumi pamatregulas 5. panta nozīmē un uz kuras pamata Komisija nolēma, ka ir pamatoti sākt pašreizējo izmeklēšanu.

(122)

Visbeidzot, Verhoeven apgalvoja, ka pats sūdzības iesniedzējs eksportē tērauda ražojumus uz trešo valstu tirgiem, tādējādi piemērojot dubultstandartus. Tomēr tam, ka Savienības ražotājs eksportē uz citām trešām valstīm, nav nozīmes un tas nav pretrunā tam, ka tiek meklēta aizsardzība pret negodīgu tirdzniecības praksi Savienībā. Eksports uz citām trešām valstīm nekādā veidā neietekmē sūdzības iesniedzēja tiesības iesniegt sūdzību, kurā pieprasīts sākt antidempinga izmeklēšanu Savienībā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(123)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Liebherr apgalvoja, ka Komisijai būtu jāpiešķir tam atbrīvojums galapatēriņa procedūras ietvaros attiecībā uz lietā TKP importu no Ķīnas. Ņemot vērā, ka Komisija, kā izklāstīts 27.–40. apsvērumā, secināja, ka šie ražojumi nebūtu jāiekļauj ražojuma tvērumā, šis apgalvojums bija lieks.

7.6.   Secinājums par Savienības interesēm

(124)

Citas piezīmes par Savienības interesēm netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja pagaidu regulas 220.–222. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

8.   GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

8.1.   Galīgie pasākumi

(125)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, un ievērojot pamatregulas 9. panta 4. punktu, būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi, lai novērstu turpmāku attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(126)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

Valsts

Uzņēmums

Galīgais antidempinga maksājums (%)

Ķīna

Viss attiecīgās valsts izcelsmes imports

62,5

(127)

Antidempinga likme, kas norādīta šajā regulā, tika noteikta, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tā atspoguļo situāciju, kāda izmeklēšanā tika konstatēta. Šo maksājuma likmi piemēro tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī.

(128)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 227. apsvērumā, tā kā ražojuma tvērumā ietilpst TKP, ko pārdod kā daļu no tādiem samontētiem ražojumiem kā gaitas iekārtas grupas un pilnas gaitas iekārtas grupas, maksājumiem, kas noteikti šādiem samontētiem ražojumiem, kurus importē Savienībā no attiecīgās valsts, būtu jāatbilst tikai TKP vērtībai. Komisija provizoriski noteica, ka samontētajos ražojumos iekļauto TKP vērtības vidējā procentuālā daļa ir 55 %no gaitas iekārtas grupas vērtības un 50 % no pilnas gaitas iekārtas grupas vērtības.

(129)

Vairākas personas apgalvoja, ka šie procenti ir pārspīlēti, un pieprasīja tos pārskatīt. Viena no personām – Caterpillar grupa – apgalvoja, ka maksājums par TKP, kas iekļauti samontētā ražojumā, vispār nebūtu jāiekasē. Konkrētāk, Caterpillar grupa apgalvoja, ka Komisija nevar noteikt antidempinga maksājumus gaitas iekārtas grupām un pilnām gaitas iekārtas grupām, bet tikai atsevišķiem TKP, jo Komisija nav izmeklējusi importa ietekmi uz gaitas iekārtas grupu un pilnu gaitas iekārtas grupu ražotājiem Savienībā un izmeklēšanas vajadzībām kā ražotājus eksportētājus nav ņēmusi vērā Ķīnas ražotājus, kas ražo gaitas iekārtas grupas un pilnas gaitas iekārtas grupas. Caterpillar grupa savu, lai pamatotu savus argumentus, atsaucās uz PTO ekspertu grupas ziņojumu “EK – Laši (Norvēģija)” (11) un Vispārējās tiesas spriedumu lietā JSC Kirovo-Chepetsky Khimichesky Kombinat / Padome (12).

(130)

Sūdzības iesniedzējs nepiekrita Caterpillar grupas viedoklim, ka antidempinga maksājumus nevar noteikt gaitas iekārtas grupām un pilnām gaitas iekārtas grupām, uzsverot, ka TKP, kas samontēti kāpurķēdē, tai skaitā gaitas iekārtas grupās un pilnas gaitas iekārtas grupās, ir iekļauti ražojuma tvērumā. Sūdzības iesniedzējs arī nepiekrita tam, kā Caterpillar grupa ir interpretējusi Vispārējās tiesas spriedumu lietā JSC Kirovo-Chepetsky Khimichesky Kombinat / Padome, jo šis spriedums attiecās uz ražojuma tvēruma paplašināšanu pēc starpposma pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu, un tāpēc tas šajā lietā nav būtisks. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka maksājumi netiek noteikti samontētam ražojumam kopumā, bet gan TKP kā sastāvdaļai komplektos.

(131)

Atbildot uz apgalvojumiem par TKP vērtību samontētos ražojumos, sūdzības iesniedzējs norādīja, ka tie nav pamatoti ar pierādījumiem un tāpēc tie būtu jānoraida. Sūdzības iesniedzējs arī noraidīja, ka pagaidu maksājumu līmenis bija “nesamērīgs”, jo tie bija uz izmeklēšanas laikā savāktajiem pierādījumiem balstītu objektīvu aprēķinu rezultāts. Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs ierosināja, ka alternatīvi provizoriski noteiktajām procentuālajām daļām importētājiem, importējot samontētos ražojumus, būtu jādeklarē TKP vērtība un jāiesniedz muitas dienestiem rēķins, kurā norādīta TKP vērtība, pievienojot deklarāciju, kas apstiprina šīs vērtības precizitāti. Neatbilstības gadījumā antidempinga maksājums būtu jāpiemēro, pamatojoties uz pagaidu regulā noteiktajām robežvērtībām.

(132)

Komisija uzskatīja, ka samontētie ražojumi paši par sevi patiešām neietilpst izmeklēšanas ražojuma tvērumā un antidempinga maksājumi netiek piemēroti šādiem samontētiem ražojumiem, bet gan tikai TKP, kas iekļauti samontētajā ražojumā un importēti Savienībā. Tas atbilst Komisijas praksei iepriekšējās lietās, kurās attiecīgais ražojums tika importēts Savienībā kā samontēts ražojums (13).

(133)

Turklāt Komisija uzskatīja, ka atsauces uz PTO ekspertu grupas ziņojumu “EK – Laši (Norvēģija)” un Vispārējās tiesas spriedumu lietā JSC Kirovo-Chepetsky Khimichesky Kombinat / Padome šajā lietā nav būtiskas. Ekspertu grupas ziņojums “EK – Laši (Norvēģija)” attiecās uz iekšzemes ražošanas nozares tvērumu (14). Kirovo lietas spriedums attiecās uz jautājumu par ražojuma tvēruma paplašināšanu, ar ko novērš apiešanu. Tāpēc abas lietas attiecas uz atšķirīgiem juridiskiem jautājumiem un nebija būtiskas jautājumā par to, kā šajā izmeklēšanā piemērot antidempinga maksājumu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(134)

Attiecībā uz TKP vērtības daļu samontētajos ražojumos Komisija pārskatīja informāciju, kas bija pieejama pēc pagaidu informācijas izpaušanas, un uzskatīja par pareizāku noteikt, ka TKP vērtība jāiekļauj deklarācijā par samontētu ražojumu laišanu brīvā apgrozībā, lai nodrošinātu, ka antidempinga maksājumi tiek piemēroti tikai TKP.

(135)

Tomēr, lai nodrošinātu pasākumu efektivitāti, Komisija apsvēra iespēju noteikt robežvērtību, zem kuras, piemērojot maksājumu, TKP īpatsvars samontēta ražojuma kopējā vērtībā nebūtu jāņem vērā. Robežvērtība tika noteikta atbilstīgi zemākajai procentuālai daļai, ko šajā izmeklēšanā paziņojušas ieinteresētās personas, t. i., 31 % no samontētas kāpurķēdes kopējās vērtības.

(136)

Šis noteikums būtu jāpiemēro tikai gaitas iekārtas grupu un pilnu gaitas iekārtas grupu importam, jo TKP, ko pārdod kā sastāvdaļu, kas ir lielāka par pilnas gaitas iekārtas grupām, piemēram, kā rāmjus vai nokomplektētas kāpurķēdes iekārtas, neietilpst ražojuma tvērumā, jo TKP veido tikai salīdzinoši nelielu daļu no šo lielāko sastāvdaļu kopējās vērtības.

(137)

Komisija noraidīja sūdzības iesniedzēja pieprasījumu importētāju neatbilstības gadījumā piemērot antidempinga maksājumu, kas noteikts, pamatojoties uz pagaidu regulā noteiktajām robežvērtībām. Komisija uzskatīja, ka šajā gadījumā importa deklarācijas sniedz precīzāku pamatu maksājamā maksājuma noteikšanai, savukārt minimālā robežvērtība, kas balstīta uz ieinteresēto personu sniegto informāciju, arī risina ar importētāju iespējamu neatbilstību saistītas bažas.

(138)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas divi Caterpillar grupas uzņēmumi atkārtoja savas piezīmes par maksājuma piemērošanu gaitas iekārtas grupām un pilnām gaitas iekārtas grupām. Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisijas līdzšinējā lietu prakse, kas saistīta ar “samontētiem ražojumiem”, neatbalsta šajā lietā izmantoto pieeju. Caterpillar grupa atsaucās uz vējturbīnu torņu no tērauda lietu (15), kurā Komisija novērtēja dempingu un kaitējumu saistībā ar “samontētu ražojumu” pēc tam, kad bija sīki pārbaudījusi visu sastāvdaļu ražošanas izmaksas, un kurā ražojumam piemēroja maksājumus neatkarīgi no tā, vai ražojums ir samontēts vai nesamontēts. Caterpillar grupa atkārtoti kritizēja pieeju, saskaņā ar kuru nosaka maksājumu “samontētiem ražojumiem”, neņemot vērā visu pārējo sastāvdaļu ražošanas izmaksas papildus vienīgajai muitojamai sastāvdaļai un nenovērtējot kaitējumu, kādu šie samontētie ražojumi nodarījuši Savienības ražotājiem. Ražotājs eksportētājs uzskatīja, ka šī pieeja neatbilst antidempinga pamatregulai.

(139)

Attiecībā uz Kirovo lietas spriedumu Caterpillar grupa piekrita, ka tas attiecas uz spēkā esoša antidempinga maksājuma paplašināšanu pārskatīšanā, bet atkārtoti apgalvoja, ka šis princips joprojām attiecas uz izmeklēšanu. Caterpillar grupa apgalvoja, ka Kirovo lietas spriedumā princips, uz kuru Tiesa balstīja savu lēmumu, ir pilnīgi atbilstošs un attiecas gan uz šo lietu, gan uz paplašināšanu pārskatīšanā. Caterpillar grupa arī uzskatīja, ka šajā lietā ir pieļauta tā pati kļūda, kas aprakstīta PTO ekspertu grupas ziņojumā “EK – Laši (Norvēģija)”, jo tā nenovērtēja kaitējumu vai tā neesību attiecībā uz to Savienības ražošanas nozares daļu, kas ražo gaitas iekārtas grupas un pilnas gaitas iekārtas grupas.

(140)

Caterpillar grupa atkārtoti pieprasīja maksājumu neattiecināt uz gaitas iekārtas grupām un pilnām gaitas iekārtas grupām. Eksportētājs lūdza Komisiju, ja tā joprojām uzskata, ka maksājums jāpiemēro gaitas iekārtas grupām un pilnām gaitas iekārtas grupām, sniegt precizējumus attiecībā uz piemērošanas kārtību. Pirmkārt, eksportētājs uzskatīja, ka 31 % minimums nav pamatots, ņemot vērā, ka ir daudz ar gaitas iekārtas grupām saistītu ražojumu, kas ietver mazāku TKP īpatsvaru. Eksportētājs apgalvoja, ka uzņēmējiem vajadzētu būt iespējai gūt labumu no procentuālās daļas, kas ir mazāka par 31 %, ja tā atspoguļo TKP faktisko vērtību. Caterpillar grupa arī apgalvoja, ka šāda ieguvuma nepieļaušana būtu pretrunā vispārējam Savienības tiesību vienlīdzīgas attieksmes principam, kas prasa, lai līdzīgas situācijas netiktu aplūkotas atšķirīgi (16). Otrkārt, attiecībā procentuālās daļas, piemēram, 31 %, noteikšanu Caterpillar grupa apgalvoja, ka tā būtu jāizmanto kā noklusējuma līmenis, t. i., procentuālā daļa, ko piemēro, ja faktiskā vērtība netiek deklarēta, nevis kā minimālais līmenis. Ražotājs eksportētājs pauda ar praktisko piemērošanu saistītas bažas, ko vārētu atrisināt, izmantojot atbilstošu fiksētu procentuālo daļu.

(141)

Komisija uzsvēra, ka pašreizējie antidempinga maksājumi nav piemērojami samontētiem ražojumiem, bet tikai TKP, kas iestrādāti samontētos ražojumos. Komisija nepiekrīt Caterpillar grupas argumentam, ka vējturbīnu torņu no tērauda izmeklēšanā Komisija pēc visu sastāvdaļu ražošanas izmaksu detalizētas pārbaudes novērtēja dempingu un kaitējumu saistībā ar samontētu ražojumu, savukārt šajā lietā tā ir ierosinājusi noteikt maksājumu samontētiem ražojumiem, neņemot vērā visu pārējo sastāvdaļu ražošanas izmaksas papildus vienīgai muitojamai sastāvdaļai (šajā gadījumā TKP). Izmeklēšana par vējturbīnu torņu no tērauda aptvēra tikai vējturbīnu torņus no tērauda neatkarīgi no tā, vai tie ir samontēti vai nesamontēti, bet, kas ir vēl svarīgāk, arī tad, ja tos importē kā daļu no vējturbīnas. Citiem vārdiem sakot, vējturbīna ir vēl viens samontēts ražojums, kurā iestrādāts vējturbīnas tornis no tērauda. Ja Savienībā importē samontētu vējturbīnu, antidempinga maksājums vējturbīnu torņiem no tērauda tiks piemērots tikai attiecībā uz vējturbīnā iestrādātā vējturbīnas torņa no tērauda vērtību, pamatojoties uz vērtību, kas deklarēta rēķinā, kuru iesniedz dalībvalstu muitas dienestiem (17). Turklāt ir kļūdaini apgalvot, ka izmeklēšanā par vējturbīnu torņiem no tērauda Komisija ir novērtējusi dempingu un kaitējumu saistībā ar samontētu ražojumu, kas ietver vējturbīnas torni no tērauda (t. i., vējturbīnu), un ka tā ir pārbaudījusi visu šādas vējturbīnas sastāvdaļu ražošanas izmaksas. No regulas, ar ko nosaka galīgos antidempinga maksājumus ĶTR izcelsmes vējturbīnu torņu no tērauda importam, skaidri izriet, ka novērtējums attiecās tikai uz pašiem vējturbīnu torņiem no tērauda, nevis uz vējturbīnām kopumā (18).

(142)

Līdzīgi arī šajā izmeklēšanā Komisija izmeklēja TKP, ko var pēc tam samontēt lielākās sastāvdaļās, piemēram, gaitas iekārtas grupās un pilnās gaitas iekārtas grupās. Tādējādi, ņemot vērā izmeklēšanas konstatējumus, tā ierosina noteikt antidempinga maksājumus TKP. Ciktāl šādi TKP ir iekļauti tālāk samontētā ražojumā, piemēram, gaitas iekārtas grupās un pilnās gaitas iekārtas grupās, antidempinga maksājums attiecībā uz TKP tiks piemērots šāda iekļauta TKP vērtībai (nevis (pilnai) gaitas iekārtas grupai). Turklāt Komisija uzskatīja, ka iepriekš minētajam būtu jāattiecas arī uz Caterpillar grupas apgalvojumiem par atšķirību starp (pilnām) gaitas iekārtas grupām un atsevišķiem TKP. Jo īpaši šādas atšķirības šajā lietā nav būtiskas, ņemot vērā to, ka antidempinga maksājums netiek piemērots gaitas iekārtas grupām un pilnām gaitas iekārtas grupām kopumā, bet tikai attiecībā uz šādos ražojumos iestrādāto TKP vērtību, kā paskaidrots iepriekš. Ņemot vērā iepriekš minēto, šie apgalvojumi tika noraidīti.

(143)

Attiecībā uz Kirovo lietas spriedumu un PTO ekspertu grupas ziņojumu lietā EC – Salmon Komisija norādīja, ka Caterpillar grupa nepaskaidroja, kāpēc attiecīgie konstatējumi būtu piemērojami pilnīgi atšķirīgā juridiskā un faktiskā kontekstā. Komisija apstiprināja savu pagaidu regulā izklāstīto secinājumu, ka abām atsaucēm nav nekādas nozīmes izmeklēšanā, un apgalvojumi tika noraidīti.

(144)

Komisija noteica robežvērtību, pamatojoties uz zemāko procentuālo daļu, ko ieinteresētās personas, tai skaitā Caterpillar grupa, paziņojušas kā vidējo aprēķināto vērtību. Turklāt Caterpillar grupa nekad nav pilnībā sadarbojusies tādā mērā, kas nodrošinātu Komisijai iespēju pārbaudīt datus, uz kuriem tā paļaujas savās piezīmēs. Šī procentuālā daļa tika uzskatīta par reprezentatīvu un izmantota, lai nodrošinātu pasākuma efektivitāti. Ņemot vērā to, ka uzņēmumi nesniedza nekādus būtiskus papildu pierādījumus, apgalvojums tika noraidīts.

8.2.   Pagaidu maksājumu galīgā iekasēšana

(145)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma apmēru, summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteiktiem pagaidu antidempinga maksājumiem, būtu jāiekasē galīgi, nepārsniedzot šajā regulā noteikto līmeni.

8.3.   Atpakaļejošs spēks

(146)

Kā norādīts 3. apsvērumā, Komisija noteica, ka izmeklējamā ražojuma imports ir jāreģistrē.

(147)

Izmeklēšanas galīgajā posmā tika novērtēti saistībā ar reģistrāciju savāktie dati. Komisija analizēja, vai bija izpildīti pamatregulas 10. panta 4. punktā noteiktie kritēriji galīgo maksājumu iekasēšanai ar atpakaļejošu spēku.

(148)

Komisijas analīze neliecināja, ka papildus importa līmenim, kas radījis kaitējumu izmeklēšanas periodā, importa apjoms būtu turpinājis ievērojami pieaugt, kā noteikts pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktā. Šajā analīzē Komisija salīdzināja mēneša vidējos importa apjomus izmeklēšanas periodā ar mēneša vidējiem importa apjomiem periodā no mēneša pēc šīs izmeklēšanas sākšanas (t. i., 2024. gada septembra) līdz pēdējam pilnajam mēnesim pirms pagaidu pasākumu noteikšanas (t. i., 2025. gada martam). Šo abu periodu salīdzinājums liecina par ievērojamu (aptuveni 80 %) vidējā mēneša importa apjoma samazinājumu.

(149)

Līdz ar to Komisija secināja, ka nosacījumi maksājumu iekasēšanai ar atpakaļejošu spēku nav izpildīti.

(150)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Verhoeven lūdza, lai maksājumi netiktu iekasēti ar atpakaļejošu spēku, jo tas uzņēmumam radītu ārkārtēju un neatgriezenisku finansiālu slogu. Ņemot vērā iepriekšējā apsvērumā izklāstītos secinājumus, t. i., ka nav izpildīti nosacījumi maksājumu iekasēšanai ar atpakaļejošu spēku, šis apgalvojums bija lieks.

9.   NOBEIGUMA NOTEIKUMI

(151)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (19) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(152)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums importētiem Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes noteiktiem tērauda kāpurķēžu posmu veidiem ar vai bez tiem piestiprinātām gumijas uzlikām, samontētiem vai nesamontētiem kāpurķēdē, ar maksimālo garumu 3 000 mm, kurus izmanto mašīnās, uz kurām pašlaik attiecas pozīcijas 8426 , 8429 vai 8430 , vai konveijera lentēs, kuras pašlaik klasificē pozīcijā 8428 .

Ražojumu, uz kuru attiecas galīgais antidempinga maksājums, pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 8431 39 00 , ex 8431 49 20 un ex 8431 49 80 (TARIC kodi 8431 39 00 22, 8431 39 00 39, 8431 49 20 10, 8431 49 20 29, 8431 49 80 10 un 8431 49 80 29).

2.   Galīgais maksājums netiek noteikts tādiem tērauda kāpurķēžu posmiem, kuru garums pārsniedz 380 mm, augstums – 140 mm un svars – 118 kg, kuriem nav nekādas formas saķeres izciļņu ar izmēru 1 mm vai vairāk un kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 8431 39 00 , ex 8431 49 20 un ex 8431 49 80 (TARIC kodi 8431 39 00 15, 8431 39 00 27, 8431 49 20 05, 8431 49 20 20, 8431 49 80 05 un 8431 49 80 20).

3.   Galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro 1. punktā aprakstīto ražojumu neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir 62,5 %.

4.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1.   Ja attiecībā uz 1. panta 1. punktā minēto Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kāpurķēdi iesniedz deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā, tad minētās deklarācijas attiecīgajā laukā ieraksta tādu tērauda kāpurķēžu posmu neto cenu ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, kas samontēti 1. panta 1. punktā minētajā kāpurķēdē. Ja tērauda kāpurķēžu posmu neto cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas ir mazāka par 31 % no samontētas kāpurķēdes neto cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas vai ja tērauda kāpurķēžu posmu neto cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas nav norādīta deklarācijā, 1. panta 3. punktā minētos antidempinga maksājumus piemēro summai, kas vienāda ar 31 % no samontētas kāpurķēdes cenas.

2.   Dalībvalstu muitas dienestiem uzrāda derīgu komercrēķinu. Tajā ir pietiekami detalizēta informācija, lai dalībvalstu muitas dienesti varētu novērtēt, cik precīza ir 1. panta 1. punktā minēto tērauda kāpurķēžu posmu deklarētā neto cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas.

3.   Dalībvalstis katru mēnesi informē Komisiju par neto cenu ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, kas deklarēta 1. panta 1. punktā minētajiem tērauda kāpurķēžu posmiem, kuri importēti kā 1. panta 1. punktā minēto kāpurķēžu daļa.

3. pants

Galīgi iekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu atbilstīgi Īstenošanas regulai (ES) 2025/780, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda kāpurķēžu posmu importam. Nodrošinātās summas, kas pārsniedz antidempinga maksājuma galīgās likmes, atmaksā.

Ražojuma izslēgšana, kas noteikta 1. panta 2. punktā, attiecas arī uz pagaidu antidempinga maksājumu, kurš noteikts saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2025/780.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2025. gada 17. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/1036/oj.

(2)  Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda kāpurķēžu posmu importu (OV C, C/2024/5264, 23.8.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/5264/oj).

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/2721 (2024. gada 24. oktobris), ar ko uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda kāpurķēžu posmu importu attiecina reģistrāciju (OV L, 2024/2721, 25.10.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2024/2721/oj).

(4)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/780 (2025. gada 16. aprīlis), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda kāpurķēžu posmu importam (OV L, 2025/780, 22.4.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/780/oj).

(5)  t24.007987, t24.007990 un t24.007986.

(6)  Spriedums lietā T-394/13, Photo USA Electronic Graphic, Inc. / Padome, EVLI:EU:T:2014:964, 48. punkts.

(7)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/804 (2017. gada 11. maijs), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apaļa šķērsgriezuma dzelzs (izņemot čugunu) vai tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu) bezšuvju cauruļu un caurulīšu, kuru ārējais diametrs pārsniedz 406,4 mm, importam (OV L 121, 12.5.2017., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2017/804/oj), 27. apsvērums.

(8)  Spriedums lietā T-401/06, Brosmann Footwear u. c. / Padome, ECLI:EU:T:2010:67, 135. punkts.

(9)  Padomes Regula (EK) Nr. 393/2009 (2009. gada 11. maijs), ar kuru nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes sveču, vaska sveču un līdzīgu ražojumu importam (OV L 119, 14.5.2009., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/393/oj), 18. apsvērums.

(10)   PwC, Pārskats par Turcijas elektroenerģijas tirgu (Overview of the Turkish Electricity Market), 2023. gada septembris, 75. un 76. lpp., pieejams vietnē: https://www.pwc.com.tr/overview-of-the-turkish-electricity-market.

(11)  PTO ekspertu grupas ziņojums lietā EC – Salmon (Norway) (2008), 7.115. punkts un 289. zemsvītras piezīme.

(12)  Spriedums lietā T-348/05, JSC Kirovo-Chepetsky Khimichesky Kombinat / Padome, ECLI:EU:T:2008:327, 61.–63. punkts.

(13)  Sk., piemēram, Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/2239 (2021. gada 15. decembris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes komerciālo vējturbīnu torņu no tērauda importam (OV L 450, 16.12.2021., 59. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2021/2239/oj).

(14)  ES neuzskatīja lašu fileju ražotājus par daļu no iekšzemes ražošanas nozares, savukārt izmeklējamo ražojumu tvērumā bija iekļautas lašu filejas.

(15)  Īstenošanas regula (ES) 2021/2239.

(16)  Sk., piemēram, traktoru izstrādājumus, t. i., buldozerus un iekrāvējus, un vidējo rādītāju ekskavatoriem. Sk., piemēram, spriedumu lietā C-127/07 Arcelor Atlantique un Lorraine u. c., ECLI:EU:C:2008:728, 23. punkts; spriedumu lietā C-264/18 P.M. u. c. / Ministerraad, ECLI:EU:C:2019:472, 28. punkts; spriedumu lietā C-220/17 Planta Tabak-Manufaktur Dr. Manfred Obermann GmbH & Co. KG / Land Berlin, ECLI:EU:C:2019:76, 36. punkts. Nediskriminēšanas princips ir līdzīgi nostiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā.

(17)  Īstenošanas regulas (ES) 2021/2239 2. pants.

(18)  Sk., piemēram, Īstenošanas regulas (ES) 2021/2239 37. apsvērumu par ražojumu klāstu, kā arī 230. apsvērumu un nākamos apsvērumus, kuros aprakstīti vējturbīnu torņu no tērauda (nevis vējturbīnu) ražošanas faktori. Sk. arī 434. apsvērumu, kurā vējturbīnu torņu no tērauda ražotāji ir aprakstīti kā Savienības ražotāji, kuri pārdod vējturbīnu torņus no tērauda vējturbīnu ražotājiem, kuri samontē vējturbīnu torņus no tērauda ar pilnībā nokomplektētu vējturbīnu, un tāpēc tie izmeklēšanā tika uzskatīti par lietotājiem.

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV L, 2024/2509, 26.9.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2509/oj).


ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/2081/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)