<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-862/19 P</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62019CC0862</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:877">EU:C:2020:877</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>18</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>18</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">M. Campos Sánchez</HT>‑<HT TYPE="ITALIC">Bordona</HT> secinājumi – lieta C‑862/19 P</HT></P><P><HT TYPE="SC">Čehijas Republika/Komisija</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Manuela Kamposa Sančesa‑Bordonas [<HT TYPE="ITALIC">Manuel Campos Sánchez‑Bordona</HT>]</HT></P><P><HT TYPE="UC">secinājumi,</HT></P><P>sniegti <DATE ISO="20201029">2020. gada 29. oktobrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – spāņu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑862/19 P</HT></P><P>Čehijas Republika</P><P>pret</P><P>Eiropas Komisiju</P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Apelācija</KEYWORD><KEYWORD>Eiropas Sociālais fonds (ESF)</KEYWORD><KEYWORD>Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF)</KEYWORD><KEYWORD>Palīdzības darbības programmām Čehijas Republikā daļēja atcelšana</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2004/18/EK</KEYWORD><KEYWORD>16. panta b) punkts</KEYWORD><KEYWORD>Īpašs izņēmums</KEYWORD><KEYWORD>Publiski pakalpojumu līgumi par raidorganizāciju apraidei paredzētu programmu materiālu</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzība ir par Direktīvas 2004/18/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (<DATE ISO="20040331">2004. gada 31. marts</DATE>) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="134" PAGE.FIRST="114" DATE.PUB="2014">OV 2014, L 134, 114. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> 16. panta b) punkta interpretāciju, saskaņā ar kuru tā neattiecas uz pakalpojumu valsts līgumiem, kuru priekšmets ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>raidorganizāciju apraidei paredzēta programmu materiāla iegāde, izstrāde, ražošana vai kopražošana un apraides laika iegāde<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Čehijas Republikas iestādes tieši piešķīra no ERAF un ESF<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Sociālais fonds.</P></NOTE> līdzekļiem līdzfinansētu līgumu slēgšanas tiesības, lai veidotu televīzijas reklāmas, kas veicinātu Eiropas Savienības fondu izmantošanu. Komisija uzskatīja, ka šo līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai nevarēja izmantot Direktīvas 2004/18 16. panta b) punktu, tādēļ tā veica atbilstošas finanšu korekcijas, un šo lēmumu Čehijas Republika apstrīdēja Vispārējā tiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Tās <DATE ISO="20190912">2019. gada 12. septembra</DATE> spriedumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Lieta <REF.DOC.ECR><NO.CASE>T‑629/17</NO.CASE>, <NAME.CASE>Čehijas Republika/Komisija (nav publicēts</NAME.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2019:596">EU:T:2019:596</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>pārsūdzētais spriedums<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>).</P></NOTE> Vispārējā tiesa noraidīja Čehijas Republikas prasību, un tā ar apelācijas sūdzību tagad ir vērsusies Tiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Strīdā saduras divas pretējas nostājas: a) Čehijas Republika uzskata, ka jebkura līgumslēdzēja iestāde var izmantot attiecīgo izņēmumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Lai neatkārtotos, turpmāk uz to atsaukšos kā uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>izņēmumu<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/> bez papildus apzīmējumiem.</P></NOTE>, ja vien ievēro prasību par līgumu priekšmetu; b) Komisija uzskata, ka izņēmums attiecas tikai uz līgumiem, kurus piešķir raidorganizācijas, kas tā nenotika šajā lietā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="2"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Lai arī nenoliedzami ir jānoskaidro, kurai no šīm divām interpretācijām ir dodama priekšroka, problēmas (un tās risinājuma) vispārējais nozīmīgums ir zudis, jo, manuprāt, ar jauno Direktīvu 2014/24/ES<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="094" PAGE.FIRST="65" DATE.PUB="2014">OV 2014, L 94, 65. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> ir atbalstīts Komisijas viedoklis<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Skat. turpmāk 53. un nākamos punktus.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 92/50/EEK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Padomes Direktīva (<DATE ISO="19920618">1992. gada 18. jūnijs</DATE>) par procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="209" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1992">OV 1992, L 209, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE></HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Direktīvas1. pantā bija noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Šajā direktīvā:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>valsts pakalpojumu līgumi<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> ir līgumi, kas peļņas nolūkos rakstiski noslēgti starp pakalpojumu sniedzēju un līgumslēdzēju iestādi un kas nav:</TXT><P>[..]</P><P><LIST TYPE="roman"><ITEM><NP><NO.P>iv)</NO.P><TXT>līgumi par programmu materiāla iegādi, izstrādi, inscenējumiem vai kopinscenējumiem, ko veic raidorganizācijas, un līgumi par raidlaiku;</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2004/18</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Direktīvas 25. apsvērumā bija noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Piešķirot tiesības slēgt valsts līgumus par noteiktiem audiovizuāliem pakalpojumiem apraides jomā, jāņem vērā kultūras vai sociālo aspektu nozīmīgums, un tādēļ iepirkuma noteikumi nav piemērojami. Šo iemeslu dēļ jāpieļauj izņēmums attiecībā uz pakalpojumu valsts līgumiem par darbam gatavu programmu iepirkšanu, izstrādi, ražošanu vai kopražošanu un par citiem sagatavošanas pakalpojumiem, piemēram, scenārijiem vai mākslinieciskiem priekšnesumiem, kas ir vajadzīgi programmas režisēšanai, un attiecībā uz līgumiem par apraides laiku. Tomēr šis izņēmums nav jāattiecina uz tā tehniskā aprīkojuma piegādi, kas vajadzīgs šādu programmu ražošanai, kopražošanai un apraides veikšanai. Raidījums jādefinē kā raidīšana un izplatīšana jebkāda veida elektroniskos tīklos.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Saskaņā ar 16. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Šī direktīva neattiecas uz pakalpojumu valsts līgumiem, kuru priekšmets ir šāds:</P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>raidorganizāciju apraidei paredzēta programmu materiāla iegāde, izstrāde, ražošana vai kopražošana un apraides laika iegāde;</TXT></NP></ITEM></LIST><?PAGE NO="3"?><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></P></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">C.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2014/24</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Direktīvas 23. apsvērumā ir paredzēts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Gadījumos, kad tiesības slēgt publiskus līgumus par konkrētiem audiovizuāliem un radio mediju pakalpojumiem piešķir mediju pakalpojumu sniedzēji, būtu jāļauj ņemt vērā kultūras vai sociālo aspektu nozīmīgumu, un tādēļ iepirkuma noteikumi nav piemērojami. Šo iemeslu dēļ būtu jāpieļauj izņēmums attiecībā uz publiskiem pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir paši mediju pakalpojumu sniedzēji, par gatavu raidījumu iepirkšanu, izstrādi, veidošanu vai līdzproducēšanu un par citiem sagatavošanas pakalpojumiem, piemēram, tādiem, kuri saistīti ar scenārijiem vai mākslinieciskiem priekšnesumiem, kas ir vajadzīgi raidījuma veidošanai. Būtu arī jāprecizē, ka minētais izņēmums būtu vienādi jāpiemēro gan apraides mediju pakalpojumiem, gan pakalpojumiem pēc pieprasījuma (nelineārajiem pakalpojumiem). Tomēr minētais izņēmums nebūtu jāattiecina uz tā tehniskā aprīkojuma piegādi, kas vajadzīgs šādu raidījumu veidošanai, līdzproducēšanai un apraidei.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Direktīvas 10. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Šo direktīvu nepiemēro šādiem publiskiem pakalpojumu līgumiem:</P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>par tāda raidījumu materiāla iegādi, izstrādi, producēšanu vai līdzproducēšanu, kas paredzēts audiovizuālo mediju pakalpojumiem vai radio mediju pakalpojumiem, ja līgumu slēgšanas tiesības piešķir audiovizuālo vai radio mediju pakalpojumu sniedzēji, vai līgumiem par raidlaiku vai raidījumu nodrošināšanu, kuru slēgšanas tiesības piešķir audiovizuālo vai radio mediju pakalpojumu sniedzējiem;</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības priekšvēsture</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Tiesvedības priekšvēsture ir ietverta pārsūdzētā sprieduma 1.–6. punktā, un to var rezumēt šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>Ar <DATE ISO="20071012">2007. gada 12. oktobra</DATE> Lēmumu C(2007) 5113, <DATE ISO="20071227">2007. gada 27. decembra</DATE> Lēmumu C(2007) 6920 un <DATE ISO="20080925">2008. gada 25. septembra</DATE> Lēmumu C(2008) 5344 Komisija pieņēma attiecīgi darbības programmas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Izglītība konkurētspējas jomā<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Pētniecība un attīstība inovāciju jomā<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Tehniskā palīdzība<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>, ko bija ierosinājusi Čehijas Republika saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Padomes Regula (<DATE ISO="20060711">2006. gada 11. jūlijs</DATE>), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="210" PAGE.FIRST="25" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 210, 25. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> 32. pantu.</P></ITEM><ITEM><P>2014. gada aprīlī attiecīgo darbības programmu ietvaros Komisija veica revīziju par publiskajiem līgumiem, kas attiecas uz apraides pakalpojumiem, kurus līdzfinansē Čehijas Republika ar ERAF un ESF līdzekļiem. Komisija konstatēja, ka Reģionālās attīstības ministrija<?PAGE NO="4"?> un Izglītības, jaunatnes lietu un sporta ministrija četrus no šiem līgumiem ir piešķīrusi tieši, bez līguma paziņojuma.</P></ITEM><ITEM><P>Kā uzskata Komisija, tieša līgumu piešķiršana bija nepieņemama, jo uz šiem līgumiem nevarēja attiecināt Direktīvas 2004/18 16. panta b) punktā paredzēto izņēmumu, kas ir piemērojams tikai tām līgumslēdzējām iestādēm, kuras ir raidorganizācijas.</P></ITEM><ITEM><P><DATE ISO="20160617">2016. gada 17. jūnijā</DATE> Komisijas ierosinātās finanšu korekcijas procedūras gaitā Čehijas Republika apgalvoja, ka izņēmums ir attiecināms uz jebkuru līgumslēdzēju iestādi.</P></ITEM><ITEM><P>Visbeidzot, Komisija ar <DATE ISO="20170706">2017. gada 6. jūlija</DATE> Īstenošanas lēmumu C(2017) 4682 <HT TYPE="ITALIC">final</HT> atcēla daļu no ESF palīdzības darbības programmai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Izglītība konkurētspējas jomā<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> un daļu no ERAF palīdzības darbības programmām <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Pētniecība un attīstība inovāciju jomā<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Tehniskā palīdzība<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>, nosakot atbilstošās finanšu korekcijas attiecībā uz Čehijas Republiku.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Čehijas Republika apstrīdēja Komisijas lēmumu Vispārējā tiesā, atkārtojot savu Direktīvas 2004/18 16. panta b) punkta interpretāciju. To atbalstīja Polijas Republika.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Ar pārsūdzēto spriedumu prasība tika noraidīta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa uzsvēra, ka izņēmums, kurš bija jāinterpretē šauri<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Pārsūdzētā sprieduma 29. un 30. punkts.</P></NOTE>, jau bija paredzēts Direktīvas 92/50 1. panta a) punkta iv) apakšpunktā, ko Tiesa interpretēja spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Bayerischer Rundfunk</HT> u.c.<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20071213">2007. gada 13. decembris</DATE> (<NO.CASE>C‑337/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:786">EU:C:2007:786</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>spriedums <HT TYPE="ITALIC">Bayerischer Rundfunk</HT>)<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>.</P></NOTE>, atbalstot Komisijas viedokli.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Konkrētāk, Vispārējā tiesa uzskata, ka saskaņā ar šo spriedumu izņēmuma pamatā ir raidorganizāciju publiskā pakalpojuma uzdevums, tādējādi neattiecoties uz līgumslēdzējām iestādēm, kas neizpilda šo īpašo uzdevumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Pārsūdzētā sprieduma 39. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa uzskatīja, ka šis secinājums nav ticis atspēkots ar Čehijas Republikas argumentiem. Čehijas Republika ne tikai uzskatīja, ka spriedumam <HT TYPE="ITALIC">Bayerischer Rundfunk</HT> šajā lietā nav nozīmes, bet arī apgalvoja, ka, ņemot vērā gramatiskās, sistēmiskās un teleoloģiskās interpretācijas kritērijus, norma neļauj ierobežot izņēmuma piemērošanas jomu, attiecinot to tikai uz sabiedriskajām raidorganizācijām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Attiecībā uz sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Bayerischer Rundfunk</HT> atbilstību Vispārējā tiesa norāda – lai gan tajā Tiesa lēma par jautājumiem, kas atšķiras no šajā lietā izskatāmā, tā noteica, ka uz publiskajiem līgumiem attiecas Savienības tiesības. Tiesas precizējums tajā ziņā, ka izņēmums attiecas tikai uz līgumslēdzējas iestādes, Direktīvas 92/50 izpratnē, līgumiem, nenozīmē, ka tā attiecas uz visām līgumslēdzējām iestādēm<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Pārsūdzētā sprieduma 46. un 47. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa arī atgādina, ka šajā spriedumā tika uzsvērts, ka Direktīvas 92/50 1. panta a) punkta iv) apakšpunkts ir līdzīgs Direktīvas 2004/18 16. panta b) punktam, un tādējādi ir atbilstoši tam piemērot ar to saistīto pastāvīgo judikatūru<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Pārsūdzētā sprieduma 48. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Protams, Vispārējā tiesa norāda, ka Direktīvas 92/50 1. panta a) punkta iv) apakšpunktā nebija jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>apraidei paredzēts<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>. Tomēr no tiesību akta sagatavošanas darbu pārbaudes izriet, ka šis papildinājums atbilda <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>likumdevēja gribai skaidri atsaukties uz raidorganizāciju piešķirtiem publisko pakalpojumu līgumiem par apraidei paredzētām programmām jebkurā elektronisko sakaru tīklā, tostarp internetā, kas atspoguļo minētās direktīvas 25. apsvēruma pēdējā teikuma būtību<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Pārsūdzētā sprieduma 49. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa uzskata, ka pakalpojumi, par kuriem ir līgumi, kas minēti šajā normā, ir tie paši pakalpojumi, kas minēti izņēmumā, kurš ir noteikts Direktīvas 2004/18, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 213/2008<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Komisijas Regula (<DATE ISO="20071128">2007. gada 28. novembris</DATE>), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2195/2002 par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu (<HT TYPE="ITALIC">CPV</HT>) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/17/EK un Direktīvu 2004/18/EK par publiskā iepirkuma procedūrām saistībā ar <HT TYPE="ITALIC">CPV</HT> pārskatīšanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="074" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2008">OV 2008, L 74, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>, kura neietver jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>apraidei paredzēts<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>, II B pielikuma 3. piezīmē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>No tā izriet – tā kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>direktīvas iekšējās saskaņotības dēļ ir uzskatāms, ka Direktīvas 2004/18 16. panta b) punktā paredzētajam izņēmumam un izņēmumam, kas ir ietverts pašas direktīvas II B pielikuma 3. piezīmē, ir tā pati piemērošanas joma, minētais jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>apraidei paredzēts<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> nevar tikt interpretēts tādējādi, ka tā mērķis ir paplašināt attiecīgā izņēmuma piemērošanas jomu<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Pārsūdzētā sprieduma 50. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa atzīst, ka Direktīvas 2004/18 16. panta b) punkta teksts <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>pats par sevi neļauj panākt nepārprotamu šīs normas interpretāciju un ka pastāv vairākas varbūtēji iespējamās tās gramatiskās interpretācijas<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Pārsūdzētā sprieduma 54. punkts.</P></NOTE>. Dažādās normas valodu versijās konstatētās atšķirības atņem spēku argumentiem, kuru pamatā ir normas gramatiskā interpretācija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Pārsūdzētā sprieduma 56. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Attiecībā uz sistēmisko interpretāciju Vispārējā tiesa noraida to, ka likumdevēja izmantotais kritērijs, ieviešot direktīvas 16. pantā noteiktos izņēmumus, būtu tikai līguma saturs: tiek ieviesti arī subjektīvi ierobežojumi, kā tas ir attiecīgā izņēmuma un d) punkta izņēmuma gadījumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Pārsūdzētā sprieduma 59. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa noraida to, ka normas vieta sistēmā noteiktu to, ka visi līgumi, kas ir norādīti tajā pašā Direktīvas 2004/18 16. panta punktā, būtu jādefinē vienādā veidā attiecībā uz to priekšmetu, līgumslēdzēju iestādi vai pakalpojuma sniedzēju. Tādējādi līgumslēdzējas iestādes, kas nav raidorganizācijas, var tieši noslēgt līgumus par apraides laiku – pretstatā tiem līgumiem, kas ir aplūkoti šajā lietā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Pārsūdzētā sprieduma 61. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Attiecībā uz teleoloģisko interpretāciju Vispārējā tiesa uzskata, ka izņēmums ietver tikai publiskos līgumus, ko noslēdz raidorganizācijas, jo to mērķis nav nekas cits kā konkrēti nodrošināt savu publiskā pakalpojuma uzdevuma izpildi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Pārsūdzētā sprieduma 63. punkts.</P></NOTE>. To nevar izmantot pārējie publiskie subjekti, kas īsteno citus publisko pakalpojumu uzdevumus kultūras un sociālajā jomā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Pārsūdzētā sprieduma 66. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Par šo pēdējo jautājumu Vispārējā tiesa uzskata, ka šī interpretācija neatņem attiecīgajai normai lietderīgo iedarbību, jo netiek izslēgti visi līgumi par apraidei paredzētām programmām, bet gan tikai tie līgumi, kas ir par pakalpojumiem, kuri attiecas uz raidorganizācijas īpašo uzdevumu. Tikai šiem pēdējiem līgumiem ir piemērojams izņēmums, kas turklāt ir interpretējams šauri<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Pārsūdzētā sprieduma 68. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Ciktāl izņēmuma mērķis atbilst raidorganizācijas publiskā pakalpojuma uzdevumam, līgumslēdzējas iestādes, kas nav raidorganizācijas, nav tādā pašā situācijā kā raidorganizācijas, un tas liedz izvērtēt vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Pārsūdzētā sprieduma 70. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Direktīva 2014/24, kas nav piemērojama <HT TYPE="ITALIC">ratione temporis</HT>, neļauj izmantot citu apstrīdētā noteikuma interpretāciju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Pārsūdzētā sprieduma 73. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT><DATE ISO="20191126">2019. gada 26. novembrī</DATE> Čehijas Republika iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot atcelt pārsūdzēto spriedumu un Komisijas lēmumu, kā arī piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Komisija lūdz noraidīt apelācijas sūdzību un piespriest Čehijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Analīze</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Sākotnējie apsvērumi</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Čehijas Republika iesniedz tikai vienu apelācijas pamatu, kurā norāda uz iespējamu Vispārējās tiesas kļūdu tiesību piemērošanā, interpretējot Direktīvas 2004/18 16. panta b) punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Apelācijas pamats ir sadalīts četrās daļās, kas ir saistītas ar attiecīgi šīs normas izstrādi un tās gramatisko, teleoloģisko un sistēmisko interpretāciju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Lietas dalībnieki ir vienisprātis par lietas faktiskajiem apstākļiem. Tomēr Čehijas Republika norāda, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>visu publisko līgumu [..] līgumslēdzēja puse ir bijusi raidorganizācija [<HT TYPE="ITALIC">Ceská televize</HT>] kā programmu piegādātājs. Par šo apstākli starp Čehijas Republiku un Komisiju nekad nav bijis strīda<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> (apelācijas sūdzības 8. punkts). Komisija noliedz, ka runa ir par neapstrīdētu apstākli, apgalvojot, ka tas pirmo reizi ir minēts apelācijas sūdzībā, tādēļ tas nevarēja tikt apspriests pirmajā instancē un to nav pārbaudījusi Vispārējā tiesa (Komisijas atbildes raksta 6. punkts), un tai ir jāveic šis izvērtējums šīs tiesvedības ietvaros. Katrā ziņā Komisija apgalvo, ka, lai gan raidorganizācija kopā ar privātām producēšanas sabiedrībām ir bijusi noteiktu līgumu līgumslēdzēja puse, katrs programmu producēšanas līgums tika piešķirts tieši kādai sabiedrībai, kas nebija raidorganizācija (Komisijas atbildes raksta 8. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Kā jau norādīts, strīds Vispārējā tiesā bija koncentrēts uz to, lai noskaidrotu, vai izņēmums attiecas tikai uz līgumslēdzējām iestādēm, kas ir raidorganizācijas – ko atbalsta Komisija –, vai, gluži pretēji, attiecas uz jebkurām citām līgumslēdzējām iestādēm – kā apgalvo Čehijas Republika.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Apspriestais jautājums nevar būt skaidrāks, un nevar būt atšķirīgāki lietas dalībnieku apsvērumi, ko tie izvirza savā labā, ar nopietniem iemesliem pamatojot savas attiecīgās nostājas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Tādējādi Tiesa, lai sniegtu viennozīmīgu atbildi, saskaras ar sarežģītu interpretācijas problēmu pārāk plašā un neprecīzā, un pat pretrunīgā, normatīvajā regulējumā, kura pamatā ir atšķirības dažādās valodu versijās.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vienīgā apelācijas pamata pirmā daļa: Direktīvas 2004/18 16. panta b) punkta izstrādes vēsture</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieku apsvērumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Čehijas Republika apgalvo, pirmkārt, ka Komisijas priekšlikums, kura rezultātā tika pieņemta Direktīva 92/50, ierobežoja izņēmumu ar raidorganizāciju veiktu programmu materiāla <HT TYPE="ITALIC">iegādi</HT>. Likumdošanas process paplašināja šo gadījumu, ietverot arī programmu <HT TYPE="ITALIC">izstrādi, inscenējumus vai kopinscenējumus</HT> [<HT TYPE="ITALIC">izstrādi</HT>, <HT TYPE="ITALIC">ražošanu</HT> vai <HT TYPE="ITALIC">kopražošanu</HT>], ko veic raidorganizācijas. Tādējādi saskaņā ar Direktīvas 92/50 1. panta a) punkta iv) apakšpunktu raidorganizācija ir tā, kas sniedz programmu materiāla <HT TYPE="ITALIC">izstrādes, inscenēšanas vai kopinscenēšanas</HT> pakalpojumu, un tādēļ tā nevar būt līgumslēdzēja iestāde, jo izņēmums tādējādi tiktu paplašināts<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Apelācijas sūdzības 14.–16. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Otrkārt, Čehijas Republika norāda, ka Direktīvas 2004/18 sagatavošanas darbi apstiprinot, ka likumdevējs ir vēlējies uzsvērt līguma priekšmetu un izmantošanu, nevis līgumslēdzējas iestādes vai piegādātāja personu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Apelācijas sūdzības 17.–19. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Visbeidzot Čehijas Republika apgalvo, ka Komisijas priekšlikums (izņēmumu skaidri ierobežot tikai līdz līgumslēdzējām iestādēm, kas ir raidorganizācijas) ir cietis neveiksmi arī Direktīvas 2014/24 izstrādē, jo tās 10. panta b) punktā ir paredzēts izņēmums, kas nav saistīts ar līgumslēdzējas iestādes personu. Faktiski Čehijas Republika uzskata, ka likumdevējs ne tikai ir vēlreiz noraidījis Komisijas ierobežošanas mēģinājumus, bet arī iestājies par izņēmuma paplašināšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Apelācijas sūdzības 20.–22. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Komisija apgalvo, ka izmaiņas turpmākajās versijās atbilst nepieciešamībai ņemt vērā tehnisko attīstību (apraides paplašināšana attiecībā uz internetu) un likumdošanas attīstību (Eiropas Savienības regulējuma mediju pakalpojumu sniedzējiem īstenošana), un tas neesot radījis būtiskas izmaiņas punkta saturā. Turklāt saturs principā atbilstot Komisijas sākotnējam priekšlikumam attiecībā uz līgumslēdzēju iestāžu loku, kas var izmantot šo izņēmumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Komisijas atbildes raksta 16.–28. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="8"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Šajā apelācijas pamata daļā Čehijas Republika izklāsta savus apsvērumus par normas rašanās vēsturi, bet nenorāda, konkrēti kurus pārsūdzētā sprieduma punktus tā uzskata par kritikas vērtiem. Šī pamata daļa varētu tikt uzskatīta par nepieņemamu, jo tā neatbilst prasībai precīzi norādīt pārsūdzētā sprieduma punktus, kuros esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā. Gadījumam, ja tā nebūtu, es analizēšu tās saturu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Direktīvas 2004/18 16. panta b) punkta priekštecis ir Direktīvas 92/50 1. panta a) punkta iv) apakšpunkts, saskaņā ar kuru no jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>valsts pakalpojumu līgumi<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>, uz ko attiecas šī direktīva, izslēdza <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>līgumus par programmu materiāla iegādi, izstrādi, inscenējumiem vai kopinscenējumiem, ko veic raidorganizācijas, un līgumus par raidlaiku<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Komisijas sākotnējais priekšlikums attiecās tikai uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>programmu materiāla iegādi<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>, neminot izstrādi, ražošanu vai kopražošanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Tika izslēgti <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>līgumi par programmu iegādi, ko veic raidorganizācijas [..], un līgumi par apraides laika iegādi sabiedrības interesēs [..]<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>. COM(1990) 372, galīgā redakcija, 1. panta a) punkta iii) apakšpunkts).</P></NOTE>. Tās mērķis bija, lai direktīva attiektos uz raidorganizācijām tikai tad, ja tās veic darbības, kas nav <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>īpašas apraides<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> darbības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Komisijas priekšlikuma paskaidrojuma raksta 32. punktā bija apgalvots, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>parasti audiovizuālo produktu līgumiem, piemēram, informatīviem, izglītības vai reklāmas mērķiem, vajadzētu palikt direktīvas piemērošanas jomā. Tomēr raidorganizāciju darbībai ir jāpievērš īpaša uzmanība un direktīvai ir jāregulē to darbības tikai tad, <HT TYPE="ITALIC">ja tās nav īpašās apraides darbības</HT>. Tam, ka tās var paļauties uz brīvību iegādāties programmas no jebkura, no kā vēlas tās iegādāties, un saskaņā ar pašu brīvi izvēlētām procedūrām, ir liela nozīme kultūras un sociālajā jomā. Turklāt direktīva attieksies tikai uz tām raidorganizācijām, kas ir juridiskas personas, uz kurām attiecas publiskās tiesības, un kuras ir līgumslēdzējas iestādes atbilstoši tam, kā tās ir definētas šajā direktīvā. Minēto iemeslu dēļ <HT TYPE="ITALIC">raidorganizāciju veikta programmu iegāde būtu jāizslēdz no direktīvas [piemērošanas jomas]</HT> [..]. Tā paša iemesla dēļ tiesību koncesija apraides darbībām ir skaidri izslēgta no sabiedrisko pakalpojumu koncesijas definīcijas<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>. Mans izcēlums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Manuprāt, vēlāka vārdu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>izstrāde, ražošana vai kopražošana<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> iekļaušana atbalsta ideju skaidrāk precizēt <HT TYPE="ITALIC">īpašās apraides darbības</HT>. Tāpat kā Komisija es uzskatu, ka likumdevējs nepaplašināja attiecīgo izņēmumu no subjektīvā skatpunkta, bet gan tikai izvirzīja prasību, ka līgumslēdzējām iestādēm, kas vēlētos slēgt līgumus par programmu iegādi, to izstrādi, ražošanu vai kopražošanu, ir raidorganizācijas statuss.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Attiecībā uz Direktīvu 2004/18 Komisijas priekšlikumā tika izslēgti līgumi par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>raidorganizāciju apraidei paredzēta programmu materiāla iegādi, izstrādi, ražošanu vai kopražošanu un apraides laika iegādi<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>COM(2000) 275, galīgā redakcija, 18. panta b) punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Šī redakcija, kas bija gandrīz identiska Direktīvas 92/50 1. panta a) punkta iv) apakšpunktam, bija noteikta Direktīvas 2004/18 16. panta b) punkta galīgajā versijā, papildinot to ar vārdiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>apraidei paredzēts<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> aiz [spāņu valodas redakcijā] vārdiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>programmu materiāls<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Šis papildinājums ir bijis iemesls grūtībām minētās normas interpretēšanā. To var interpretēt, atsaucoties uz raidorganizācijām (vācu valodas versija) vai vienkārši, lai noteiktu programmas, par kuru iegādi, izstrādi, ražošanu vai kopražošanu tiek slēgts līgums (spāņu valodas versija un, saprotams, tās valodu versijas, kurās šāds papildinājums nav ietverts)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Skat. turpmāk 70.–77. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Manuprāt, vārdu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>apraidei paredzēts<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> ietveršana ir pamatojama ne tajā nozīmē, kādā to veica Vispārējā tiesa<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Saskaņā ar pārsūdzētā sprieduma 49. punktu likumdevēja griba bija atsaukties uz programmām, kuras ir paredzētas apraidei visos apraides medijos, tostarp internetā.</P></NOTE>, bet gan tādējādi, kā to atspoguļo Direktīvas 2004/18 25. apsvērums, minot, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>jāpieļauj izņēmums attiecībā uz pakalpojumu valsts līgumiem par darbam <HT TYPE="ITALIC">gatavu programmu</HT> iepirkšanu, izstrādi, ražošanu vai kopražošanu<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Uzskatu, ka attiecībā uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>audiovizuāliem pakalpojumiem apraides jomā<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>, kā ir noteikts šī apsvēruma sākumā, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/><HT TYPE="ITALIC">gatavas</HT> programmas<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>programmas, kas ir <HT TYPE="ITALIC">gatavas to apraidei</HT><QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>, proti, lai atbilstu mērķim, kam tās nešaubīgi ir paredzētas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Šis precizējums ir skaidrojams ar to, ka apsvērumā ir noteikts izņēmums programmām un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>citiem sagatavošanas pakalpojumiem, piemēram, scenārijiem vai mākslinieciskiem priekšnesumiem, kas ir vajadzīgi programmas režisēšanai, un attiecībā uz līgumiem par apraides laiku<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/>, bet ne <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>tehniskā aprīkojuma piegād[ei], kas vajadzīg[a] šādu programmu ražošanai, kopražošanai un apraides veikšanai<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Jautājums ir par izņēmuma ierobežošanu ar programmām un sagatavošanas <HT TYPE="ITALIC">darbībām</HT>, bet neattiecinot to uz <HT TYPE="ITALIC">materiāliem</HT>, kas ir nepieciešami to īstenošanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Īsumā, Direktīvas 2004/18 <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>raidorganizāciju apraidei paredzēts programmu materiāls<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> 16. panta b) punkta nozīmē būtu tās 25. apsvērumā minētās <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>darbam gatavās programmas<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>. Atbilstoši šai izpratnei papildinājums Komisijas sākotnējā priekšlikumā būtu interpretējams kā apraides programmu, nevis to izplatošo subjektu kvalificēšana.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Katrā ziņā izņēmuma likumdošanas vēstures pārbaude nesniedz pārliecinošus rezultātus, lai gan es nosliecos par labu Komisijas viedoklim. Ja mana interpretācija par Direktīvas 92/50 1. panta a) punkta iv) apakšpunkta nozīmi ir pareiza, vārdi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>apraidei paredzēts<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> vairāk attiektos uz izņēmuma līgumu <HT TYPE="ITALIC">priekšmetu</HT>, nevis uz līgumslēdzējiem <HT TYPE="ITALIC">subjektiem</HT> (šie pēdējie būtu tikai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>raidorganizācijas<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">A posteriori</HT> šo interpretāciju apstiprinātu Direktīva 2014/24. Lai arī tā nav piemērojama <HT TYPE="ITALIC">ratione temporis</HT>, varētu būt lietderīgi ņemt vērā tās saturu, jo tā ir pēdējais posms izņēmuma <HT TYPE="ITALIC">evolūcijā</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu no piemērošanas jomas tiek izslēgti līgumi par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>tāda programmu materiāla iegādi, izstrādi, producēšanu vai kopražojumu, kas paredzēts audiovizuāliem plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem, ja līgumu slēgšanas tiesības piešķir raidorganizācijas<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>, kā arī līgumi par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>raidlaiku, kuru slēgšanas tiesības piešķir audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējiem<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>COM(2011) 896, galīgā redakcija, 10. panta b) punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Komisija neuzskatīja, ka ir nepieciešams minēt iemeslus, kuri pamato tās priekšlikumu, kas būtu bijis nepiedodami, ja tā būtu paredzējusi būtiski grozīt Direktīvas 2004/18 spēkā esošo izņēmumu regulējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Saskaņā ar likumdevēja pieņemto galīgo normas [Direktīvas 2014/24 10. panta b) punkts] redakciju šo direktīvu nepiemēro publisko pakalpojumu līgumiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>par tāda raidījumu materiāla iegādi, izstrādi, producēšanu vai līdzproducēšanu, kas paredzēts audiovizuālo mediju<?PAGE NO="10"?> pakalpojumiem vai radio mediju pakalpojumiem, <HT TYPE="ITALIC">ja līgumu slēgšanas tiesības piešķir audiovizuālo vai radio mediju pakalpojumu sniedzēji</HT>, vai līgumiem par raidlaiku vai raidījumu nodrošināšanu, kuru slēgšanas tiesības piešķir audiovizuālo vai radio mediju pakalpojumu sniedzējiem<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Atšķirībā no iepriekšējās redakcijas (Direktīva 2004/18) jaunā norma, manuprāt, kliedē iepriekšējās šaubas, jo ierobežo izņēmumu ar līgumiem, ko noslēdz līgumslēdzējas iestādes, kurām ir audiovizuālo vai radio mediju organizācijas statuss<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Tā pat neatzīst šaubas vācu valodas versijā, kas izslēdz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/><HT TYPE="ITALIC">von Anbietern von audiovisuellen oder Hörfunkmediendiensten vergebene Aufträge</HT> über den Erwerb, die Entwicklung, Produktion oder Koproduktion von Sendematerial, das für audiovisuelle Mediendienste oder Hörfunkmediendienste bestimmt ist [..]<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/>. Mans izcēlums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Ja likumdevējs būtu iecerējis, ka ar jauno noteikumu tiks ieviestas radikālas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo, tas būtu to norādījis 23. apsvērumā, kurā ir sniegti izņēmuma iemesli. Tomēr ir skaidrs, ka šajā apsvērumā ir gandrīz atkārtots Direktīvas 2004/18 25. apsvēruma saturs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Tomēr ir kāda atruna: Direktīvas 2004/18 25. apsvērumā bija atsauce uz to, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>jāpieļauj izņēmums attiecībā uz [..] līgumiem [..] par programmu iepirkšanu, izstrādi, ražošanu vai kopražošanu<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/>, neminot iespējamās līgumslēdzējas iestādes, turpretī Direktīvas 2014/24 23. apsvērumā ir runa par to, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/><HT TYPE="ITALIC">tiesības slēgt</HT> publiskus līgumus par konkrētiem audiovizuāliem un radio mediju pakalpojumiem piešķir <HT TYPE="ITALIC">mediju pakalpojumu sniedzēji</HT><QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/>, piebilstot, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>būtu jāpieļauj izņēmums attiecībā uz publiskiem pakalpojumu līgumiem, <HT TYPE="ITALIC">kuru slēgšanas tiesības piešķir paši mediju pakalpojumu sniedzēji</HT>, par [..] raidījumu iepirkšanu, izstrādi, veidošanu vai līdzproducēšanu [..]<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Tādējādi ir notikušas redakcionālas izmaiņas, ko, manuprāt, nevar interpretēt kā kritērija maiņu, bet drīzāk kā precizējumu par izņēmuma jēgu, kāda tam jau bija Direktīvā 2004/18.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Rezumējot – analīze par to, kā ir attīstījies izņēmums no Direktīvas 92/50 līdz šobrīd spēkā esošajai Direktīvai 2014/24, ietverot Direktīvu 2004/18, kura ir piemērojama šajā lietā, ļauj dot priekšroku viedoklim, ko aizstāv Komisija un kas tika pieņemts pārsūdzētajā spriedumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Tādējādi apelācijas pamata pirmā daļa, kurā Čehijas Republika tikai apgalvo, ka Vispārējās tiesas interpretācija ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>pretrunā likumdošanas procesam un likumdevēja acīmredzamam nolūkam<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Apelācijas sūdzības 22. punkts.</P></NOTE>, nav apmierināma.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">C.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vienīgā apelācijas pamata otrā daļa: Direktīvas 2004/18 16. panta b) punkta gramatiskā interpretācija</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieku apsvērumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Čehijas Republika apgalvo, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>ir saikne starp vārdiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/><HT TYPE="ITALIC">raidorganizācijas</HT><QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/> un vārdiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/><HT TYPE="ITALIC">apraidei paredzētas programmas</HT><QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/> vācu valodas versijā, bet ne tikai tajā<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/>, savukārt pretēju viedokli pauž Vispārējā tiesa<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>Apelācijas sūdzības 24.–27. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Katrā ziņā Čehijas Republika apgalvo, ka, pat ja Vispārējai tiesai būtu taisnība, izņēmums neskartu tikai raidorganizācijas, kam ir līgumslēdzējas iestādes statuss, jo, ja raidorganizācija izstrādā, ražo vai kopražo programmas, šī organizācija nevar būt publiska līguma līgumslēdzēja iestāde<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0044"><P>Apelācijas sūdzības 28.–30. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Visbeidzot, Čehijas Republika apstrīd Direktīvas 2014/24 10. panta b) punkta interpretāciju, ko Vispārējā tiesa pieņēma pārsūdzētajā spriedumā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0045"><P>Apelācijas sūdzības 31.–32. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Komisija apgalvo, pirmkārt, ka vārdu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>apraidei paredzēts<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/> iekļaušana ir izraisījusi to, ka lielākā daļa Direktīvas 2004/18 16. panta b) punkta valodu versiju ir neviennozīmīgas no gramatiskā skatpunkta. Tādējādi valodu versiju atšķirības pamatotu normas gramatiskās interpretācijas nozīmes devalvāciju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0046"><P>Komisijas atbildes raksta 30.–38. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Otrkārt, Komisija noraida to, ka izņēmums attiektos uz gadījumiem, kuros raidorganizācija nodrošina vienu no saviem raksturīgajiem pakalpojumiem un tādēļ tā nevar uzņemties līgumslēdzējas iestādes lomu. Komisija uzskata, ka tas ir nepamatots arguments, kas turklāt novestu pie rezultātiem, kas būtu absurdi un pretrunā audiovizuālo pakalpojumu tirgus darbībai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0047"><P>Komisijas atbildes raksta 39. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Komisija uzskata, ka tad, ja likumdevējs būtu gribējis piemērot izņēmumu tādējādi, kā to apgalvo Čehijas Republika, nebūtu bijis lietderīgi pievienot vārdu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>raidorganizāciju [veikta]<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/>. Turklāt, ja minētā frāze attiektos uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>apraidei paredzētu programmu materiālu<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/>, tas radītu neloģisku situāciju interneta izplatīšanas gadījumā: līgumslēdzēja iestāde, kas nebūtu raidorganizācija, varētu tieši piešķirt līgumu tādas programmas producēšanai, kuru ir paredzēts izplatīt raidorganizācijai (televīzijai vai radio), bet nevarētu to darīt tieši, ja vēlētos producēt identisku programmu apraidei internetā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0048"><P>Komisijas atbildes raksta 43. un 44. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Atšķirībā no apelācijas pamata pirmās daļas šī pamata otrajā daļā Čehijas Republika precizē, par kuriem pārsūdzētā sprieduma punktiem tai ir iebildumi. Tomēr, kā es paskaidrošu turpmāk, šis pamats nevar tikt apmierināts, balstoties uz tās izteikto kritiku, jo secinājums, kādu faktiski izdarīja Vispārējā tiesa šajā jautājumā, ir pareizs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Nav viegli atrast Savienības tiesību normu, kuras jēga varētu tik radikāli atšķirties atkarībā no valodas, kurā tā ir uzrakstīta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 2004/18 16. panta b) punkta spāņu valodas versiju, ņemot vērā frāzes sintaktisko uzbūvi, izriet, ka: a) <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0059" REF.END="QE0059"/>apraidei paredzēta programmu materiāla iegāde, izstrāde, ražošana vai kopražošana un apraides laika iegāde<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/> kopumā attiecas uz izslēgto līgumu <HT TYPE="ITALIC">priekšmetu</HT> un b) šo <HT TYPE="ITALIC">priekšmetu</HT> veido arī <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0060" REF.END="QE0060"/>līgumi par apraides laika iegādi<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Izslēgto līgumu <HT TYPE="ITALIC">priekšmets</HT> tādējādi ir divējāds: no vienas puses, raidorganizāciju apraidei paredzēta programmu materiāla iegāde, izstrāde, ražošana vai kopražošana; no otras puses, apraides laiks.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Arī darbību, kas veido izslēgto līgumu <HT TYPE="ITALIC">priekšmetu</HT>, <HT TYPE="ITALIC">subjekts</HT> ir divējāds: no vienas puses, <HT TYPE="ITALIC">raidorganizācijas</HT>, atsaukšanās uz kurām konkrēti kopumā attiecas uz apraidei paredzēta programmu materiāla iegādi, izstrādi, ražošanu vai kopražošanu; no otras puses, jebkurš <HT TYPE="ITALIC">cits subjekts</HT>, bet tikai attiecībā uz līgumiem par apraides laiku.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>Normas burtiskā redakcija tās spāņu valodas versijā atbalsta Komisijas aizstāvēto un Vispārējās tiesas pieņemto interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT>Tomēr pretēja interpretācija prevalētu, ja mēs ņemtu vērā vācu valodas versiju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0049"><P>Saskaņā ar šo versiju izņēmums tiek piemērots publiskajiem pakalpojumu līgumiem, kuru priekšmets ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0061" REF.END="QE0061"/><HT TYPE="ITALIC">Kauf, Entwicklung, Produktion oder Koproduktion von Programmen, die zur Ausstrahlung durch Rundfunk- oder Fernsehanstalten bestimmt sind, sowie die Ausstrahlung von Sendungen</HT><QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/>.</P></NOTE>. Tajā raidorganizācijas (<HT TYPE="ITALIC">Rundfunk- oder Fernsehanstalten</HT>) nav minētas kā <HT TYPE="ITALIC">subjekti</HT>, kas iegādājas, izstrādā, ražo vai kopražo apraidei paredzētas programmas, bet gan kā subjekti, kas izplata šīs programmas. Izslēgto līgumu <HT TYPE="ITALIC">priekšmets</HT> joprojām ir divējāds (jo programmu materiāla iegādei, izstrādei, ražošanai vai kopražošanai tiek pievienots arī apraides laiks), bet <HT TYPE="ITALIC">subjekts</HT> ir viens abos gadījumos, un tas var būt jebkurš subjekts. Izņēmums tiek definēts, pamatojoties tikai uz tā <HT TYPE="ITALIC">priekšmetu</HT>, ko tieši apgalvo Čehijas Republika.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>Franču<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0050"><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0062" REF.END="QE0062"/>[C]oncernant l'’achat, le développement, la production ou la coproduction des programmes destinés à la diffusion par des organismes de radiodiffusion et concernant les temps de diffusion.<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/></P></QUOT.S></NOTE>, angļu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0051"><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0063" REF.END="QE0063"/>[T]he acquisition, development, production or co‑production of programme material intended for broadcasting by broadcasters and contracts for broadcasting time.<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/></P></QUOT.S></NOTE>, itāļu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0052"><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0064" REF.END="QE0064"/>[A]venti per oggetto l’acquisto, lo sviluppo, la produzione o coproduzione di programmi destinati alla trasmissione da parte di emittenti radiotelevisive e appalti concernenti il tempo di trasmissione.<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/></P></QUOT.S></NOTE> un portugāļu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0053"><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0065" REF.END="QE0065"/>À aquisição, desenvolvimento, produção ou co‑produção de programas destinados a emissão por parte de organismos de radiodifusão e a tempos de antena.<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/></P></QUOT.S></NOTE> valodas versijas, manuprāt, saskan ar vācu valodas versiju, lai gan Vispārējā tiesa uzskata, ka it īpaši angļu un franču valodas versijas var tikt saprastas arī tajā nozīmē, kuru aizstāv Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0054"><P>Pārsūdzētā sprieduma 41. punkts, kurā šī pretruna ir atzīta arī čehu, slovāku, grieķu, ungāru, lietuviešu, poļu un rumāņu valodas versijās. Tomēr Čehijas Republika savas apelācijas sūdzības 25. punktā apgalvo, ka dažas no šīm versijām (slovāku, franču, grieķu, ungāru, angļu, lietuviešu, poļu un rumāņu) pieļauj tikai tās atbalstīto interpretāciju, pievienojot sarakstam čehu, horvātu un nīderlandiešu valodas versijas.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77.</NO.P><TXT>Papildus iepriekšminētajam, kā ir uzsvērusi Vispārējā tiesa<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0055"><P>Pārsūdzētā sprieduma 41. punkts.</P></NOTE>, bulgāru un slovēņu valodas versijās pat nav ietverti vārdi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0066" REF.END="QE0066"/>apraidei paredzēts<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0056"><P>Čehijas Republika savas apelācijas sūdzības 27. punktā izsaka kritiku par to, ka Vispārējā tiesa ir izmantojusi šo informāciju, lai pamatotu tās interpretācijas noraidīšanu. Faktiski Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 41. punktā atzīst, ka tā ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0067" REF.END="QE0067"/>šausmīga<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/> nevērība, kā pati Čehijas Republika tiesas sēdes laikā bija apgalvojusi. Tomēr nav taisnība, ka Vispārējā tiesa būtu pamatojusi Čehijas Republikas gramatiskās interpretācijas noraidīšanu ar to, ko Čehijas Republika uzskata par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0068" REF.END="QE0068"/>acīmredzamu kļūdu<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/>. Vispārējā tiesa atzīst, ka tā ir kļūda, bet savu noraidījumu tā pamato ar to, ka valodu versiju lielākā daļa atbalstot pretrunīgu interpretāciju un tādēļ gramatiskais kritērijs nevarot būt noteicošais. Bulgāru un slovēņu valodas versiju <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0069" REF.END="QE0069"/>kļūdas<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/> tikai apstiprina gramatiskās interpretācijas nelietderību.</P></NOTE>. Šī vārdu izlaišana palielina redakciju atšķirību un attiecīgi veicina normas gramatiskās interpretācijas lietderības devalvāciju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0057"><P>Ja ar to nepietiktu, Komisija ir vērsusi uzmanību uz to, kā izņēmums ir transponēts Čehijas tiesībās. Kā izklāstīts tās atbildes raksta 83. punktā, Čehijas Likuma Nr. 137/2006 par publiskajiem līgumiem 18. panta 2. punkta d) apakšpunktā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0070" REF.END="QE0070"/>līgumslēdzēja iestāde arī nevar noslēgt publiskos līgumus saskaņā ar šo likumu, izņemot publiskos līgumus aizsardzības vai drošības jomā, ja [..] publiskie līgumi, <HT TYPE="ITALIC">ko noslēdz līgumslēdzēja iestāde</HT>, ir par <HT TYPE="ITALIC">apraidei</HT> vai izplatīšanai <HT TYPE="ITALIC">paredzētu programmu</HT> iegādi, izstrādi, producēšanu vai līdzproducēšanu, vai publiskie līgumi par apraides laiku<QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/> (Komisijas izcēlums). Atsauces uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0071" REF.END="QE0071"/>raidorganizācijām<QUOT.END REF.START="QS0071" CODE="201D" ID="QE0071"/> izlaišana un frāzes <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0072" REF.END="QE0072"/>līgumslēdzējas iestādes noslēgtie publiskie līgumi<QUOT.END REF.START="QS0072" CODE="201D" ID="QE0072"/> iekļaušana tās vietā pieļauj, kā uzskata Komisija, plašāku interpretāciju, nekā to pieļauj izņēmums. Minētā interpretācija savukārt nebūtu iespējama transponēšanas normu ietvaros, ko ir pieņēmušas dalībvalstis, kuras, kā Slovākijas Republika, ir balstījušās uz tādu Direktīvas 2004/18 valodas versiju, kura, kā uzskata Čehijas Republika, pieļauj tikai tās atbalstīto interpretāciju (Komisijas atbildes raksta 85. un 86. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78.</NO.P><TXT>Faktiski atšķirība starp valodu versijām ir tik radikāla, ka padara neauglīgu jebkuru mēģinājumu izmantot kādas no šīs normas valodu versijām gramatisko interpretāciju kā parametru, lai <HT TYPE="ITALIC">atšifrētu</HT> tās patieso nozīmi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0058"><P>Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru vienas vai vairāku valodu versiju tekstu burtiska interpretācija, izslēdzot citu valodu versijas, nedrīkst prevalēt pār pārējām, jo Savienības tiesību normu vienveidīga piemērošana prasa, lai tās tiktu interpretētas, ņemot vērā visu Eiropas Savienības valodu versijas. Skat. tostarp spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130926">2013. gada 26. septembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Spānija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑189/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:587">EU:C:2013:587</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79.</NO.P><TXT>Tā pamatoti uzskatīja Vispārējā tiesa, kura nav pieļāvusi tiesību kļūdu, norādīdama, ka, ņemot vērā dažādu valodu versiju neviennozīmīgumu (varēja teikt – pat pretrunīgumu), priekšroka nav dodama Čehijas Republikas ierosinātajai interpretācijai un ir jāizmanto pārējie interpretācijas kritēriji<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0059"><P>Saskaņā ar Tiesas judikatūru, ja Savienības tiesību teksta dažādu valodu redakcijas atšķiras, attiecīgā norma ir jāinterpretē saistībā ar tā tiesiskā regulējuma vispārējo sistēmu un mērķi, kurā šī norma ietilpst. Skat., piemēram, spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131024">2013. gada 24. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Drozdovs</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑277/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:685">EU:C:2013:685</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80.</NO.P><TXT>Tādējādi apelācijas pamata otrā daļa ir noraidāma.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">D.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vienīgā apelācijas pamata trešā daļa: Direktīvas 2004/18 16. panta b) punkta teleoloģiskā interpretācija</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieku apsvērumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81.</NO.P><TXT>Čehijas Republika apgalvo, pirmkārt, ka izņēmuma mērķis ir norādīts Direktīvas 2004/18 25. apsvērumā, kurā nav minētas raidorganizācijas, kas būtu bijis obligāti, ja tikai šie subjekti varētu būt līgumslēdzējas iestādes<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0060"><P>Apelācijas sūdzības 35. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82.</NO.P><TXT>Otrkārt, Čehijas Republika apstrīd Vispārējās tiesas nostāju attiecībā uz to, ka vārdi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0073" REF.END="QE0073"/>apraidei paredzēts<QUOT.END REF.START="QS0073" CODE="201D" ID="QE0073"/> atbilst nolūkam tieši atsaukties uz pakalpojumu līgumiem, ko noslēgušas raidorganizācijas par programmām, kuras ir paredzētas pārraidīšanai jebkurā elektronisko sakaru tīklā, tostarp internetā. Čehijas Republika uzskata, ka šo rezultātu varētu panākt, nepievienojot šo frāzi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0061"><P>Apelācijas sūdzības 38. un 39. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83.</NO.P><TXT>Treškārt, Čehijas Republika norāda, ka Vispārējā tiesa ir izsecinājusi izņēmuma mērķi, pamatodamās uz sprieduma <HT TYPE="ITALIC">Bayerischer Rundfunk</HT> interpretāciju, kas aplūkota ārpus konteksta<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0062"><P>Apelācijas sūdzības 40.–53. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84.</NO.P><TXT>Komisija apgalvo, ka saskaņā ar Direktīvas 2014/18 25. apsvērumu izņēmuma mērķis ir ņemt vērā noteiktus kultūras un sociālos aspektus, kuru dēļ iepirkuma noteikumi nav piemērojami.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85.</NO.P><TXT>Tā uzskata, ka raidorganizācijas, kas ir līgumslēdzējas iestādes – proti, sabiedriskās raidorganizācijas –, nodrošina īpašu vispārējas nozīmes pakalpojumu, kura īstenošanā ir jāievēro objektivitātes, neatkarības, taisnīguma un neitralitātes principi. Tām ir ļoti īpašs statuss, kas nav salīdzināms ar citu līgumslēdzēju iestāžu statusu, kuras, nebūdamas raidorganizācijas, veicina vai ražo programmas vairāk vai mazāk neregulāri, un tām nav stingri jāievēro (kā tas ir sabiedriskajām<?PAGE NO="14"?> raidorganizācijām) sociāli, kultūras, politiski, izglītības, mākslinieciski u.c. aspekti. Šīm citām līgumslēdzējām iestādēm ir pietiekami aizsargāt objektivitāti un plurālismu, ko nosaka publiskā iepirkuma normas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0063"><P>Komisijas atbildes raksta 46.–54. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86.</NO.P><TXT>Attiecībā uz jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0074" REF.END="QE0074"/>apraidei paredzēts<QUOT.END REF.START="QS0074" CODE="201D" ID="QE0074"/> Komisija argumentē, ka Čehijas Republikas viedoklis ir pretrunā normas izstrādes vēsturei. Kā ir norādīts pārsūdzētajā spriedumā, tā ietveršanas nolūks ir garantēt tiesisko drošību attiecībā uz apraidi internetā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0064"><P>Komisijas atbildes raksta 57.–59. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87.</NO.P><TXT>Visbeidzot, Komisija apgalvo, ka Vispārējās tiesas atsauces uz spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Bayerischer Rundfunk</HT> aptver daudzu aspektu analīzes kontekstu, un spriedums nav balstīts tikai uz šo nolēmumu. Turklāt Komisija piekrīt šī sprieduma interpretācijai, ko ir veikusi Vispārējā tiesa<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0065"><P>Komisijas atbildes raksta 60.–66. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88.</NO.P><TXT>Uzsvērusi, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru izņēmumi no Savienības tiesību materiālās piemērošanas jomas publisko līgumu jomā ir interpretējami šauri<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0066"><P>Pārsūdzētā sprieduma 29. punkts ar citātu no <DATE ISO="20171206">2017. gada 6. decembra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Compania Naţională de Administrare a Infrastructurii Rutiere</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑408/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:940">EU:C:2017:940</NO.ECLI>), <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, Vispārējā tiesa, pamatodamās uz spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Bayerischer Rundfunk</HT>, ir secinājusi, ka izņēmuma mērķis ir nodrošināt šo apraides publisko raidorganizāciju publiskā pakalpojuma uzdevuma izpildi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89.</NO.P><TXT>Es domāju, ka šis vērtējums ir būtībā pareizs, pat ja (kā uzsvērti apgalvo Čehijas Republika) Direktīvas 2004/18 25. apsvērumā nav skaidras atsauces uz raidorganizācijām. Un attiecībā uz spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Bayerischer Rundfunk</HT>, lai gan tas nav <HT TYPE="ITALIC">pilnībā</HT> izšķirošs šīs lietas iznākumam, jo tika pieņemts atšķirīgā kontekstā, tas sniedz norādes izņēmuma izpratnei, kuras es aplūkošu vēlāk<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0067"><P>Skat. turpmāk 117. un 118. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90.</NO.P><TXT>Ciktāl izņēmumi Savienības tiesību piemērošanas jomā ir interpretējami šauri, šķiet pamatoti secināt, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0075" REF.END="QE0075"/>kultūras vai sociālo aspektu nozīmīgums<QUOT.END REF.START="QS0075" CODE="201D" ID="QE0075"/>, kas saskaņā ar Direktīvas 2004/18 25. apsvērumu pamato <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0076" REF.END="QE0076"/>pieļaut izņēmumu<QUOT.END REF.START="QS0076" CODE="201D" ID="QE0076"/> publiskajiem līgumiem, kuru priekšmets ir noteikta darbība, ir būtisks tikai attiecībā uz subjektiem, kas minēto darbību veic galvenokārt vai parasti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91.</NO.P><TXT>Ir taisnība, ka <HT TYPE="ITALIC">de lege ferenda</HT> nekas neliegtu izņēmumu piemērot ne tikai raidorganizācijām, bet arī citām publiskām iestādēm (līgumslēdzējas iestādes), kas ik pa laikam vēlētos noslēgt pakalpojumu līgumus par apraidei paredzēta programmu materiāla iegādi, izstrādi, ražošanu vai kopražošanu. Šīs publiskās iestādes var būt likumīgi iesaistītas noteiktu programmu, ko uzskata par nepieciešamām kultūras vai sociālu aspektu dēļ, izplatīšanā vai publiskošanā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92.</NO.P><TXT>Tomēr izņēmumu šauras interpretācijas prasība, piemērojot Savienības tiesības, liek uzskatīt, ka izņēmums nav piemērojams līgumiem par jebkuru publiskā pakalpojuma uzdevumu, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0077" REF.END="QE0077"/>bet gan īpaši sabiedrisko raidorganizāciju publiskā pakalpojuma uzdevumam<QUOT.END REF.START="QS0077" CODE="201D" ID="QE0077"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0068"><P>Pārsūdzētā sprieduma 66. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="15"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93.</NO.P><TXT>Manuprāt, izvēloties izņēmuma mērķi, ir prevalējis subjektīvais, nevis objektīvais aspekts. Ir uzskatīts, ka ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0078" REF.END="QE0078"/>neatbilstoši<QUOT.END REF.START="QS0078" CODE="201D" ID="QE0078"/> piemērot Direktīvas 2004/18 kopīgos noteikumus līgumiem, kas ir vairāk raksturīgi tām līgumslēdzējām iestādēm, kuras parasti darbojas apraides jomā, piešķirot lielāku elastību šajā pašā jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94.</NO.P><TXT>Es uzskatu, ka šis mērķis nav piemērojams pārējām publiskajām iestādēm, kam daudz retāk būtu nepieciešams noslēgt pakalpojumu līgumus apraidei paredzētu audiovizuālo programmu iegādei (vai izstrādei, ražošanai vai kopražošanai). Attiecībā uz tām nepastāv tie paši <HT TYPE="ITALIC">neatbilstības</HT> iemesli, lai nepiemērotu tām Direktīvas 2004/18 regulējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95.</NO.P><TXT>Turklāt un kā apgalvo Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0069"><P>Komisijas atbildes raksta 72. punkts.</P></NOTE>, publisko iestāžu kopumam vienmēr ir pieejama iespēja, kas tām piedāvāta šīs pašas Direktīvas 2004/18 31. panta 1. punkta b) apakšpunktā: līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai tās var izmantot sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot līguma paziņojumu, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0079" REF.END="QE0079"/>ja tehnisku vai māksliniecisku apsvērumu dēļ vai tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar ekskluzīvu tiesību aizsardzību, līguma slēgšanas tiesības var piešķirt tikai konkrētam komersantam<QUOT.END REF.START="QS0079" CODE="201D" ID="QE0079"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96.</NO.P><TXT>Čehijas Republika arī apgalvo, ka, pat atzīstot interpretāciju, ko ir pieņēmusi Vispārējā tiesa, nav nekāda pamatojuma uzskatīt, ka izņēmums neattiecas arī uz gadījumiem, kuros raidorganizācijas nav līgumslēdzējas iestādes, bet gan apraidei paredzētu programmu piegādātāji.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0097"><NO.P>97.</NO.P><TXT>Šajā ziņā es piekrītu Komisijai, ka iespējamība, ka raidorganizācijas uzņemtos piegādātāju lomu, neietekmē secinājumu par to, ka attiecībā uz līgumslēdzējām iestādēm izņēmums ir piemērojams tikai raidorganizācijām, bet ne jebkurām citām līgumslēdzējām iestādēm<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0070"><P>Komisijas atbildes raksta 68. punkts.</P></NOTE>, par ko ir strīds šajā lietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0098"><NO.P>98.</NO.P><TXT>Tādējādi es uzskatu, ka izņēmuma teleoloģiskajā interpretācijā, kuru ir atbalstījusi Vispārējā tiesa, nav pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā. Tādējādi apelācijas pamata trešā daļa ir noraidāma.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">E.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vienīgā apelācijas pamata ceturtā daļa: Direktīvas 2004/18 16. panta b) punkta sistēmiskā interpretācija</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieku apsvērumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0099"><NO.P>99.</NO.P><TXT>Čehijas Republika uzskata, ka Vispārējās tiesas interpretācijas kļūdainumu apstiprina tas, ka normā ir arī izņēmums līgumiem par apraides laiku – attiecībā uz šiem līgumiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0080" REF.END="QE0080"/>nav šaubu, ka raidorganizācijai nav jābūt līgumslēdzējas iestādes statusā, bet gan parasta pakalpojuma, proti, sava apraides laika, sniedzēja statusā<QUOT.END REF.START="QS0080" CODE="201D" ID="QE0080"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0071"><P>Apelācijas sūdzības 54. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0100"><NO.P>100.</NO.P><TXT>Tādēļ Direktīvas 2004/18 16. panta b) punkta priekšmets kopumā nevar aprobežoties ar raidorganizācijām, kas ir līgumslēdzējas iestādes, jo vismaz viena daļa no normas nepieļauj tādu ierobežojumu. Šis apstāklis apstiprinātu, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0081" REF.END="QE0081"/>uz raidorganizācijas darbību arī ir jāattiecina izņēmums, ja raidorganizācija pati sniedz parastu pakalpojumu un konkursa procedūrā tai nav līgumslēdzējas iestādes, bet gan pretendenta statuss<QUOT.END REF.START="QS0081" CODE="201D" ID="QE0081"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0072"><P>Apelācijas sūdzības 55. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="16"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0101"><NO.P>101.</NO.P><TXT>Komisija norāda, ka Čehijas Republikas argumenti ir noraidāmi pārsūdzētajā spriedumā izklāstīto iemeslu dēļ. Tā arī uzsver, ka Čehijas Republikas apelācijas sūdzībā nav apstrīdēta Direktīvas 2004/18 II B pielikuma 3. piezīmes nozīme, un tas apstiprinot Vispārējās tiesas viedokli<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0073"><P>Komisijas atbildes raksta 78. un 79. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0102"><NO.P>102.</NO.P><TXT>Komisija uzskata, ka vispārējais normatīvais konteksts apstiprina šo viedokli. Direktīvā 2004/17/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0074"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (<DATE ISO="20040331">2004. gada 31. marts</DATE>), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="134" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 134, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> nav paredzēts izņēmums, lai gan to nozaru līgumslēdzējas iestādes, uz kurām attiecas šī direktīva, arī varētu būt iesaistītas līgumu noslēgšanā par programmu producēšanu, piemēram, nav nekas neierasts publisko vai daļēji publisko uzņēmumu reklāma, kas veicina enerģētikas produktu un pakalpojumu noietu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0075"><P>Komisijas atbildes raksta 80. un 81. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0103"><NO.P>103.</NO.P><TXT>Tāpat kā vienīgā apelācijas pamata pirmajā daļā arī šajā daļā Čehijas Republika precīzi nemin pārsūdzētā sprieduma punktus, par kuriem tā uzskata, ka tajos ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā. Turklāt tā tikai atsaucas uz šī sprieduma 61. punktu, lai apgalvotu, ka Vispārējā tiesa neapstrīd kādu noteiktu vērtējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0104"><NO.P>104.</NO.P><TXT>Ja Tiesa uzskatītu, ka šis trūkums nepadara šo pēdējo pamata daļu nepieņemamu, es aplūkošu tā saturu no divējāda skatupunkta: a) attiecībā uz sūdzību, ka pārsūdzētajā spriedumā ir izmantota interpretācija, kas nav saderīga ar pašu Direktīvas 2004/18 16. panta b) punktu, un b) attiecībā uz izņēmuma interpretāciju visas Direktīvas 2004/18 ietvaros.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Izņēmums Direktīvas 2004/18 16. panta b) punkta kontekstā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0105"><NO.P>105.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa uzskata (pārsūdzētā sprieduma 61. punkts), ka nekas neliedz, ka dažādie līgumi, kas ir noteikti katrā no Direktīvas 2004/18 16. panta dažādajiem punktiem, tiktu definēti pēc saistības ar to priekšmetu, līgumslēdzēju iestādi vai pakalpojuma sniedzēju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0106"><NO.P>106.</NO.P><TXT>Tāpat Vispārējā tiesa paskaidro (pārsūdzētā sprieduma 59. punkts), ka tāds ir arī visu normas punktu gadījums, jo vieni līgumi tiek definēti tikai pēc to priekšmeta<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0076"><P>c) punkts: līgumi, kuru priekšmets ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0082" REF.END="QE0082"/>šķīrējtiesas un pušu samierināšanas pakalpojumi<QUOT.END REF.START="QS0082" CODE="201D" ID="QE0082"/>.</P></NOTE>, citi pēc to pakalpojumu sniedzēja<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0077"><P>d) punkts: līgumi, kuru priekšmets ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0083" REF.END="QE0083"/>finanšu pakalpojumi saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emitēšanu, pārdošanu, pirkšanu vai pārvedumu, jo īpaši darījumi, ko līgumslēdzējas iestādes veic naudas līdzekļu vai kapitāla ieguves nolūkā, un centrālās bankas pakalpojumi<QUOT.END REF.START="QS0083" CODE="201D" ID="QE0083"/>.</P></NOTE> un, visbeidzot, citi – gan pēc to priekšmeta, gan pēc atsauces uz apstākļiem, kas saistīti ar līgumslēdzēju iestādi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0078"><P>f) punkts: līgumi, kuru priekšmets ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0084" REF.END="QE0084"/>pētniecības un attīstības pakalpojumi, kuros labums nav vienīgi līgumslēdzējai iestādei, kas to izmanto savā darbā, ar noteikumu, ka par sniegto pakalpojumu pilnībā atlīdzina līgumslēdzēja iestāde<QUOT.END REF.START="QS0084" CODE="201D" ID="QE0084"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0107"><NO.P>107.</NO.P><TXT>Manuprāt, Vispārējās tiesas atbilde ir pareiza un novērš jebkādu nesaskaņu Direktīvas 2004/18 16. panta normatīvajā struktūrā vispārīgi un tās b) punktā konkrēti.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="17"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0108"><NO.P>108.</NO.P><TXT>Atšķirība ir tāda, ka saskaņā ar šo sistēmu izņēmums neattiecas uz gadījumiem, kuros raidorganizācijas nepiedalās kā līgumslēdzējas iestādes, bet gan kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0085" REF.END="QE0085"/>pretendenti<QUOT.END REF.START="QS0085" CODE="201D" ID="QE0085"/>. Faktiski tā ir Čehijas Republikas sūdzības būtība, kad tā norāda uz kaitējumu, kas izriet no Vispārējās tiesas risinājuma no sistēmiskās interpretācijas skatpunkta<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0079"><P>Apelācijas sūdzības 54. un 55. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0109"><NO.P>109.</NO.P><TXT>Tomēr, manuprāt, šis iebildums ir saistīts it īpaši ar Vispārējās tiesas pieņemtās interpretācijas teleoloģisko loģiku, ko es jau esmu analizējis.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0110"><NO.P>110.</NO.P><TXT>Saistībā ar šo lietu es uzskatu, ka pārsūdzētais spriedums neizjauc Direktīvas 2004/18 16. panta <HT TYPE="ITALIC">ad intra</HT> sistēmu, proti, tā iekšējo saskaņotību. Tātad es izvērtēšu, vai tā risinājums atbilst arī direktīvai kopumā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Izņēmums Direktīvas 2004/18 vispārējā kontekstā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0111"><NO.P>111.</NO.P><TXT>Direktīvas 2004/18 16. panta b) punkta interpretāciju nevar nošķirt no pārējā tās normatīvā satura. Konkrētāk, ir jāņem vērā:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>no vienas puses, 25. apsvērums, ko es jau esmu aplūkojis,</P></ITEM><ITEM><P>no otras puses, šīs pašas Direktīvas 2004/18 II B pielikuma 3. zemsvītras piezīme, saskaņā ar kuru no <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0086" REF.END="QE0086"/>pakalpojumu valsts līguma<QUOT.END REF.START="QS0086" CODE="201D" ID="QE0086"/> jēdziena šīs pašas direktīvas 1. panta 2. punkta d) apakšpunkta izpratnē izslēdz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0087" REF.END="QE0087"/>raidorganizāciju programmu materiāla iegādes, attīstības [izstrādes], ražošanas vai kopražošanas līgumus un raidlaika līgumus<QUOT.END REF.START="QS0087" CODE="201D" ID="QE0087"/>.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0112"><NO.P>112.</NO.P><TXT>Šajā <HT TYPE="ITALIC">zemsvītras piezīmē</HT> nav atrodams jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0088" REF.END="QE0088"/>apraidei paredzēts<QUOT.END REF.START="QS0088" CODE="201D" ID="QE0088"/>, tādējādi tās formulējums atgādina Direktīvas 92/50 1. panta a) punkta iv) apakšpunkta jēgu. Izņēmuma piemērošanas joma tādēļ ir ierobežota ar līgumiem, <HT TYPE="ITALIC">ko piešķir</HT> raidorganizācijas, kā apgalvo Komisija un ko ir pieņēmusi Vispārējā tiesa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0113"><NO.P>113.</NO.P><TXT>Ja nepārvaramu atšķirību dēļ starp Direktīvas 2004/18 16. panta b) punkta dažādām valodu versijām ir jādevalvē burtiskās redakcijas nozīme, lai noteiktu izņēmuma piemērošanas jomu, būs nepieciešams saskaņoti interpretēt 25. apsvērumu un II B pielikuma 3. piezīmi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0114"><NO.P>114.</NO.P><TXT>Uzskatu, ka piezīme (kuras regulatīvā vērtība ir tāda pati kā pārējai Direktīvai 2004/18) nerada šaubas: tiek izslēgti tikai līgumi, <HT TYPE="ITALIC">ko piešķir</HT> raidorganizācijas. Vai šī piezīme ir pretrunā 25. apsvērumam vai ir jāatrod abiem saskaņots risinājums? Ja tā būtu, tad to abu sistēmiskās interpretācijas rezultātā abām tiktu akceptēta kopīga nozīme.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0115"><NO.P>115.</NO.P><TXT>Čehijas Republikai ir taisnība, apgalvojot, ka Direktīvas 2004/18 25. apsvērums galvenokārt uzsver izslēgto līgumu priekšmetu, nevis subjektu. Tomēr, kā jau es esmu uzsvēris<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0080"><P>Šo secinājumu 90. un nākamie punkti.</P></NOTE>, šis priekšmets attiecas uz darbībām, kas ir raksturīgas raidorganizācijām. No tā izriet, ka netieši 25. apsvērums izņēmuma piemērošanas jomu attiecina konkrēti uz šiem subjektiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0116"><NO.P>116.</NO.P><TXT>Tā ir uzskatījusi Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 39. punktā, pamatojoties uz spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Bayerischer Rundfunk</HT>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="18"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0117"><NO.P>117.</NO.P><TXT>Lai gan šis spriedums nebija par tādu izņēmuma interpretāciju, par kuru ir runa šajā lietā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0081"><P>Tas attiecās konkrēti uz jautājumu, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0089" REF.END="QE0089"/>vai Vācijas federālo zemju publiskās raidorganizācijas [..] ir līgumslēdzējas iestādes, piemērojot Kopienu noteikumus par publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu<QUOT.END REF.START="QS0089" CODE="201D" ID="QE0089"/>. Spriedums <HT TYPE="ITALIC">Bayerischer Rundfunk</HT>, 2. punkts.</P></NOTE>, tajā tika aplūkota Direktīvas 92/50 1. panta a) punkta iv) apakšpunkta piemērošanas joma. Tas tika paveikts, secinot, ka minētā direktīva neattiecas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0090" REF.END="QE0090"/>uz publisko iepirkumu, kura pamatā ir pakalpojumi, kas attiecas <HT TYPE="ITALIC">uz pašu raidorganizāciju darbību, proti, programmu izstrādi un rādīšanu</HT>, jo kultūras vai sociālu aspektu, kas minēti Direktīvas 92/50 vienpadsmitajā apsvērumā un sīkāk arī Direktīvas 2004/18 25. apsvērumā, piemērošana šajā gadījumā nešķiet adekvāta<QUOT.END REF.START="QS0090" CODE="201D" ID="QE0090"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0082"><P>Turpat, 62. punkts. Mans izcēlums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0118"><NO.P>118.</NO.P><TXT>Tiesa uzskata, ka šis izņēmums atbilst <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0091" REF.END="QE0091"/>pilnīgi neatkarīgu un bezpartejisku sabiedrisko raidorganizāciju pakalpojumu nodrošināšanas<QUOT.END REF.START="QS0091" CODE="201D" ID="QE0091"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0083"><P>Turpat, 63. punkts.</P></NOTE> [šo apraides publisko subjektu publiskā pakalpojuma uzdevuma izpildes pilnīgi neatkarīgas un objektīvas nodrošināšanas] mērķim. No tā var secināt, ka likumdevējs ir ņēmis vērā uzdevumus, kas piederas šādiem subjektiem, kā kritēriju, lai noteiktu izņēmuma piemērošanas jomu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0119"><NO.P>119.</NO.P><TXT>Šī Direktīvas 2004/18 25. apsvēruma interpretācija ļauj tā saturu padarīt saskaņotāku ar Direktīvas 2004/18 II B pielikuma 3. piezīmes saturu un ar to valodu versiju saturu, kuras ierobežo izņēmuma piemērošanas jomu atkarībā no publiskā iepirkuma <HT TYPE="ITALIC">subjekta</HT>, nevis no tā <HT TYPE="ITALIC">priekšmeta</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0120"><NO.P>120.</NO.P><TXT>Ir skaidrs, ka, teorētiski un atsevišķi ņemot, būtu iespējama arī tāda 25. apsvēruma interpretācija, kādu atbalsta Čehijas Republika. Tomēr viedoklis, ko atbalsta Komisija un ir pieņēmusi Vispārējā tiesa, vislabāk novērš pretrunu starp šo apsvērumu un II B pielikuma 3. piezīmi. No Direktīvas 2004/18 sistemātiskās interpretācijas skatpunkta tādējādi ir noraidāma vienīgā apelācijas pamata ceturtā daļa un līdz ar to – arī apelācijas sūdzība pilnībā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VI.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0121"><NO.P>121.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas reglamenta 138. panta 1. punktu, kas ir piemērojams apelācijas tiesvedībā saskaņā ar šī paša reglamenta 184. panta 1. punktu, ierosinu Tiesai piespriest Čehijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VII.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0122"><NO.P>122.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, iesaku Tiesai lemt šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>Noraidīt apelācijas sūdzību.</P></ITEM><ITEM><P>Piespriest Čehijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>