<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.7-->
  <head>
    <title>2021-06-202106C117201908620-00-TRA-DOC-LV-CONCL-C-0862-19-202007561-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="23/11/2020 20:16:35" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="CNC" name="TypeDoc"/>
    <meta content="RjpPTgWHMI/WioNOFCGf1dZUD3ljKZvyinrPogqjsOmOhTfD6FTL/PZl/PrZlxRkoL1YSNTKVzRsS01sFgGCC9bzniyObOUx0pbhxy142LEFR/nnI7YuDW6NBfJloR7fY8MVP+qyw+MXD5NkuUoACXHaxIm7IP3G6zdq/hKEsKc=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="iju" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="0862" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2019" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="iju" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="CNC_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 02/10/2020 09:59:46" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="157560c39388472e89a2aa9a1e6e7f0f" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0862" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="PV" name="NatureAff"/>
    <meta content="PV" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">M. Campos Sánchez‑Bordona secinājumi – lieta C‑862/19 P</div>
      <div id="rId21" style="default">Čehijas Republika/Komisija</div>
    </div>
    <p class="C36Centre" id="para-1" title="page-1">
      ĢENERĀLADVOKĀTA MANUELA KAMPOSA SANČESA‑BORDONAS [MANUEL CAMPOS SÁNCHEZ‑BORDONA]
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-2" title="page-1">
      SECINĀJUMI,
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-3" title="page-1">
      sniegti 2020. gada 29. oktobrī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">1</a>
</span>)
      
    </p>
    <p class="C38Centregrasgrandespacement" id="para-4" title="page-1">
      Lieta C‑862/19 P
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-5" title="page-1">
      Čehijas Republika
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-6" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-7" title="page-1">
      Eiropas Komisiju
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-8" title="page-1">
      Apelācija – Eiropas Sociālais fonds (ESF) – Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) – Palīdzības darbības programmām Čehijas Republikā daļēja atcelšana – Direktīva 2004/18/EK – 16. panta b) punkts – Īpašs izņēmums – Publiski pakalpojumu līgumi par raidorganizāciju apraidei paredzētu programmu materiālu
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-9" title="page-1">
      
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sūdzība ir par Direktīvas 2004/18/EK  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">2</a>
</span>) 16. panta b) punkta interpretāciju, saskaņā ar kuru tā neattiecas uz pakalpojumu valsts līgumiem, kuru priekšmets ir “raidorganizāciju apraidei paredzēta programmu materiāla iegāde, izstrāde, ražošana vai kopražošana un apraides laika iegāde”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Čehijas Republikas iestādes tieši piešķīra no ERAF un ESF  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-3" href="#t-3">3</a>
</span>) līdzekļiem līdzfinansētu līgumu slēgšanas tiesības, lai veidotu televīzijas reklāmas, kas veicinātu Eiropas Savienības fondu izmantošanu. Komisija uzskatīja, ka šo līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai nevarēja izmantot Direktīvas 2004/18 16. panta b) punktu, tādēļ tā veica atbilstošas finanšu korekcijas, un šo lēmumu Čehijas Republika apstrīdēja Vispārējā tiesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tās 2019. gada 12. septembra spriedumā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-4" href="#t-4">4</a>
</span>) Vispārējā tiesa noraidīja Čehijas Republikas prasību, un tā ar apelācijas sūdzību tagad ir vērsusies Tiesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Strīdā saduras divas pretējas nostājas: a) Čehijas Republika uzskata, ka jebkura līgumslēdzēja iestāde var izmantot attiecīgo izņēmumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-5" href="#t-5">5</a>
</span>), ja vien ievēro prasību par līgumu priekšmetu; b) Komisija uzskata, ka izņēmums attiecas tikai uz līgumiem, kurus piešķir raidorganizācijas, kas tā nenotika šajā lietā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai arī nenoliedzami ir jānoskaidro, kurai no šīm divām interpretācijām ir dodama priekšroka, problēmas (un tās risinājuma) vispārējais nozīmīgums ir zudis, jo, manuprāt, ar jauno Direktīvu 2014/24/ES  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-6" href="#t-6">6</a>
</span>) ir atbalstīts Komisijas viedoklis  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-7" href="#t-7">7</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">I.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīva 92/50/EEK  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-8" href="#t-8">8</a>
</span>)
      </p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas1. pantā bija noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-18" title="page-4">
      “Šajā direktīvā:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-19" title="page-4">
      a) “valsts pakalpojumu līgumi” ir līgumi, kas peļņas nolūkos rakstiski noslēgti starp pakalpojumu sniedzēju un līgumslēdzēju iestādi un kas nav:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-20" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-21" title="page-4">
      iv) līgumi par programmu materiāla iegādi, izstrādi, inscenējumiem vai kopinscenējumiem, ko veic raidorganizācijas, un līgumi par raidlaiku;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-22" title="page-4">
      [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīva 2004/18</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 25. apsvērumā bija noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-25" title="page-4">
      “Piešķirot tiesības slēgt valsts līgumus par noteiktiem audiovizuāliem pakalpojumiem apraides jomā, jāņem vērā kultūras vai sociālo aspektu nozīmīgums, un tādēļ iepirkuma noteikumi nav piemērojami. Šo iemeslu dēļ jāpieļauj izņēmums attiecībā uz pakalpojumu valsts līgumiem par darbam gatavu programmu iepirkšanu, izstrādi, ražošanu vai kopražošanu un par citiem sagatavošanas pakalpojumiem, piemēram, scenārijiem vai mākslinieciskiem priekšnesumiem, kas ir vajadzīgi programmas režisēšanai, un attiecībā uz līgumiem par apraides laiku. Tomēr šis izņēmums nav jāattiecina uz tā tehniskā aprīkojuma piegādi, kas vajadzīgs šādu programmu ražošanai, kopražošanai un apraides veikšanai. Raidījums jādefinē kā raidīšana un izplatīšana jebkāda veida elektroniskos tīklos.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar 16. pantu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-27" title="page-4">
      “Šī direktīva neattiecas uz pakalpojumu valsts līgumiem, kuru priekšmets ir šāds:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-28" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-29" title="page-4">
      b) raidorganizāciju apraidei paredzēta programmu materiāla iegāde, izstrāde, ražošana vai kopražošana un apraides laika iegāde;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-30" title="page-4">
      [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">C.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīva 2014/24</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 23. apsvērumā ir paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-33" title="page-5">
      “Gadījumos, kad tiesības slēgt publiskus līgumus par konkrētiem audiovizuāliem un radio mediju pakalpojumiem piešķir mediju pakalpojumu sniedzēji, būtu jāļauj ņemt vērā kultūras vai sociālo aspektu nozīmīgumu, un tādēļ iepirkuma noteikumi nav piemērojami. Šo iemeslu dēļ būtu jāpieļauj izņēmums attiecībā uz publiskiem pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir paši mediju pakalpojumu sniedzēji, par gatavu raidījumu iepirkšanu, izstrādi, veidošanu vai līdzproducēšanu un par citiem sagatavošanas pakalpojumiem, piemēram, tādiem, kuri saistīti ar scenārijiem vai mākslinieciskiem priekšnesumiem, kas ir vajadzīgi raidījuma veidošanai. Būtu arī jāprecizē, ka minētais izņēmums būtu vienādi jāpiemēro gan apraides mediju pakalpojumiem, gan pakalpojumiem pēc pieprasījuma (nelineārajiem pakalpojumiem). Tomēr minētais izņēmums nebūtu jāattiecina uz tā tehniskā aprīkojuma piegādi, kas vajadzīgs šādu raidījumu veidošanai, līdzproducēšanai un apraidei.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 10. pantā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-35" title="page-5">
      “Šo direktīvu nepiemēro šādiem publiskiem pakalpojumu līgumiem:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-36" title="page-5">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-37" title="page-5">
      b) par tāda raidījumu materiāla iegādi, izstrādi, producēšanu vai līdzproducēšanu, kas paredzēts audiovizuālo mediju pakalpojumiem vai radio mediju pakalpojumiem, ja līgumu slēgšanas tiesības piešķir audiovizuālo vai radio mediju pakalpojumu sniedzēji, vai līgumiem par raidlaiku vai raidījumu nodrošināšanu, kuru slēgšanas tiesības piešķir audiovizuālo vai radio mediju pakalpojumu sniedzējiem;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-38" title="page-5">
      [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">II.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedības priekšvēsture</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedības priekšvēsture ir ietverta pārsūdzētā sprieduma 1.–6. punktā, un to var rezumēt šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-41" title="page-5">
      – Ar 2007. gada 12. oktobra Lēmumu C(2007) 5113, 2007. gada 27. decembra Lēmumu C(2007) 6920 un 2008. gada 25. septembra Lēmumu C(2008) 5344 Komisija pieņēma attiecīgi darbības programmas “Izglītība konkurētspējas jomā”, “Pētniecība un attīstība inovāciju jomā” un “Tehniskā palīdzība”, ko bija ierosinājusi Čehijas Republika saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-9" href="#t-9">9</a>
</span>) 32. pantu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-42" title="page-5">
      – 2014. gada aprīlī attiecīgo darbības programmu ietvaros Komisija veica revīziju par publiskajiem līgumiem, kas attiecas uz apraides pakalpojumiem, kurus līdzfinansē Čehijas Republika ar ERAF un ESF līdzekļiem. Komisija konstatēja, ka Reģionālās attīstības ministrija un Izglītības, jaunatnes lietu un sporta ministrija četrus no šiem līgumiem ir piešķīrusi tieši, bez līguma paziņojuma.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-43" title="page-6">
      – Kā uzskata Komisija, tieša līgumu piešķiršana bija nepieņemama, jo uz šiem līgumiem nevarēja attiecināt Direktīvas 2004/18 16. panta b) punktā paredzēto izņēmumu, kas ir piemērojams tikai tām līgumslēdzējām iestādēm, kuras ir raidorganizācijas.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-44" title="page-6">
      – 2016. gada 17. jūnijā Komisijas ierosinātās finanšu korekcijas procedūras gaitā Čehijas Republika apgalvoja, ka izņēmums ir attiecināms uz jebkuru līgumslēdzēju iestādi.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-45" title="page-6">
      – Visbeidzot, Komisija ar 2017. gada 6. jūlija Īstenošanas lēmumu C(2017) 4682 final atcēla daļu no ESF palīdzības darbības programmai “Izglītība konkurētspējas jomā” un daļu no ERAF palīdzības darbības programmām “Pētniecība un attīstība inovāciju jomā” un “Tehniskā palīdzība”, nosakot atbilstošās finanšu korekcijas attiecībā uz Čehijas Republiku.
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">III.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Čehijas Republika apstrīdēja Komisijas lēmumu Vispārējā tiesā, atkārtojot savu Direktīvas 2004/18 16. panta b) punkta interpretāciju. To atbalstīja Polijas Republika.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pārsūdzēto spriedumu prasība tika noraidīta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējā tiesa uzsvēra, ka izņēmums, kurš bija jāinterpretē šauri  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-10" href="#t-10">10</a>
</span>), jau bija paredzēts Direktīvas 92/50 1. panta a) punkta iv) apakšpunktā, ko Tiesa interpretēja spriedumā Bayerischer Rundfunk u.c.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-11" href="#t-11">11</a>
</span>), atbalstot Komisijas viedokli.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrētāk, Vispārējā tiesa uzskata, ka saskaņā ar šo spriedumu izņēmuma pamatā ir raidorganizāciju publiskā pakalpojuma uzdevums, tādējādi neattiecoties uz līgumslēdzējām iestādēm, kas neizpilda šo īpašo uzdevumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-12" href="#t-12">12</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējā tiesa uzskatīja, ka šis secinājums nav ticis atspēkots ar Čehijas Republikas argumentiem. Čehijas Republika ne tikai uzskatīja, ka spriedumam Bayerischer Rundfunk šajā lietā nav nozīmes, bet arī apgalvoja, ka, ņemot vērā gramatiskās, sistēmiskās un teleoloģiskās interpretācijas kritērijus, norma neļauj ierobežot izņēmuma piemērošanas jomu, attiecinot to tikai uz sabiedriskajām raidorganizācijām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz sprieduma Bayerischer Rundfunk atbilstību Vispārējā tiesa norāda – lai gan tajā Tiesa lēma par jautājumiem, kas atšķiras no šajā lietā izskatāmā, tā noteica, ka uz publiskajiem līgumiem attiecas Savienības tiesības. Tiesas precizējums tajā ziņā, ka izņēmums attiecas tikai uz līgumslēdzējas iestādes, Direktīvas 92/50 izpratnē, līgumiem, nenozīmē, ka tā attiecas uz visām līgumslēdzējām iestādēm  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-13" href="#t-13">13</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējā tiesa arī atgādina, ka šajā spriedumā tika uzsvērts, ka Direktīvas 92/50 1. panta a) punkta iv) apakšpunkts ir līdzīgs Direktīvas 2004/18 16. panta b) punktam, un tādējādi ir atbilstoši tam piemērot ar to saistīto pastāvīgo judikatūru  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-14" href="#t-14">14</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Protams, Vispārējā tiesa norāda, ka Direktīvas 92/50 1. panta a) punkta iv) apakšpunktā nebija jēdziena “apraidei paredzēts”. Tomēr no tiesību akta sagatavošanas darbu pārbaudes izriet, ka šis papildinājums atbilda “likumdevēja gribai skaidri atsaukties uz raidorganizāciju piešķirtiem publisko pakalpojumu līgumiem par apraidei paredzētām programmām jebkurā elektronisko sakaru tīklā, tostarp internetā, kas atspoguļo minētās direktīvas 25. apsvēruma pēdējā teikuma būtību”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-15" href="#t-15">15</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējā tiesa uzskata, ka pakalpojumi, par kuriem ir līgumi, kas minēti šajā normā, ir tie paši pakalpojumi, kas minēti izņēmumā, kurš ir noteikts Direktīvas 2004/18, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 213/2008  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-16" href="#t-16">16</a>
</span>), kura neietver jēdzienu “apraidei paredzēts”, II B pielikuma 3. piezīmē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet – tā kā “direktīvas iekšējās saskaņotības dēļ ir uzskatāms, ka Direktīvas 2004/18 16. panta b) punktā paredzētajam izņēmumam un izņēmumam, kas ir ietverts pašas direktīvas II B pielikuma 3. piezīmē, ir tā pati piemērošanas joma, minētais jēdziens “apraidei paredzēts” nevar tikt interpretēts tādējādi, ka tā mērķis ir paplašināt attiecīgā izņēmuma piemērošanas jomu”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-17" href="#t-17">17</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējā tiesa atzīst, ka Direktīvas 2004/18 16. panta b) punkta teksts “pats par sevi neļauj panākt nepārprotamu šīs normas interpretāciju un ka pastāv vairākas varbūtēji iespējamās tās gramatiskās interpretācijas”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-18" href="#t-18">18</a>
</span>). Dažādās normas valodu versijās konstatētās atšķirības atņem spēku argumentiem, kuru pamatā ir normas gramatiskā interpretācija  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-19" href="#t-19">19</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz sistēmisko interpretāciju Vispārējā tiesa noraida to, ka likumdevēja izmantotais kritērijs, ieviešot direktīvas 16. pantā noteiktos izņēmumus, būtu tikai līguma saturs: tiek ieviesti arī subjektīvi ierobežojumi, kā tas ir attiecīgā izņēmuma un d) punkta izņēmuma gadījumā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-20" href="#t-20">20</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējā tiesa noraida to, ka normas vieta sistēmā noteiktu to, ka visi līgumi, kas ir norādīti tajā pašā Direktīvas 2004/18 16. panta punktā, būtu jādefinē vienādā veidā attiecībā uz to priekšmetu, līgumslēdzēju iestādi vai pakalpojuma sniedzēju. Tādējādi līgumslēdzējas iestādes, kas nav raidorganizācijas, var tieši noslēgt līgumus par apraides laiku – pretstatā tiem līgumiem, kas ir aplūkoti šajā lietā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-21" href="#t-21">21</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz teleoloģisko interpretāciju Vispārējā tiesa uzskata, ka izņēmums ietver tikai publiskos līgumus, ko noslēdz raidorganizācijas, jo to mērķis nav nekas cits kā konkrēti nodrošināt savu publiskā pakalpojuma uzdevuma izpildi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-22" href="#t-22">22</a>
</span>). To nevar izmantot pārējie publiskie subjekti, kas īsteno citus publisko pakalpojumu uzdevumus kultūras un sociālajā jomā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-23" href="#t-23">23</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par šo pēdējo jautājumu Vispārējā tiesa uzskata, ka šī interpretācija neatņem attiecīgajai normai lietderīgo iedarbību, jo netiek izslēgti visi līgumi par apraidei paredzētām programmām, bet gan tikai tie līgumi, kas ir par pakalpojumiem, kuri attiecas uz raidorganizācijas īpašo uzdevumu. Tikai šiem pēdējiem līgumiem ir piemērojams izņēmums, kas turklāt ir interpretējams šauri  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-24" href="#t-24">24</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ciktāl izņēmuma mērķis atbilst raidorganizācijas publiskā pakalpojuma uzdevumam, līgumslēdzējas iestādes, kas nav raidorganizācijas, nav tādā pašā situācijā kā raidorganizācijas, un tas liedz izvērtēt vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-25" href="#t-25">25</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīva 2014/24, kas nav piemērojama ratione temporis, neļauj izmantot citu apstrīdētā noteikuma interpretāciju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-26" href="#t-26">26</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">IV.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedība Tiesā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2019. gada 26. novembrī Čehijas Republika iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot atcelt pārsūdzēto spriedumu un Komisijas lēmumu, kā arī piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija lūdz noraidīt apelācijas sūdzību un piespriest Čehijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">V.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Analīze</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Sākotnējie apsvērumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Čehijas Republika iesniedz tikai vienu apelācijas pamatu, kurā norāda uz iespējamu Vispārējās tiesas kļūdu tiesību piemērošanā, interpretējot Direktīvas 2004/18 16. panta b) punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas pamats ir sadalīts četrās daļās, kas ir saistītas ar attiecīgi šīs normas izstrādi un tās gramatisko, teleoloģisko un sistēmisko interpretāciju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-27" href="#t-27">27</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā jau norādīts, strīds Vispārējā tiesā bija koncentrēts uz to, lai noskaidrotu, vai izņēmums attiecas tikai uz līgumslēdzējām iestādēm, kas ir raidorganizācijas – ko atbalsta Komisija –, vai, gluži pretēji, attiecas uz jebkurām citām līgumslēdzējām iestādēm – kā apgalvo Čehijas Republika.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apspriestais jautājums nevar būt skaidrāks, un nevar būt atšķirīgāki lietas dalībnieku apsvērumi, ko tie izvirza savā labā, ar nopietniem iemesliem pamatojot savas attiecīgās nostājas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi Tiesa, lai sniegtu viennozīmīgu atbildi, saskaras ar sarežģītu interpretācijas problēmu pārāk plašā un neprecīzā, un pat pretrunīgā, normatīvajā regulējumā, kura pamatā ir atšķirības dažādās valodu versijās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vienīgā apelācijas pamata pirmā daļa: Direktīvas 2004/18 16. panta b) punkta izstrādes vēsture</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku apsvērumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Čehijas Republika apgalvo, pirmkārt, ka Komisijas priekšlikums, kura rezultātā tika pieņemta Direktīva 92/50, ierobežoja izņēmumu ar raidorganizāciju veiktu programmu materiāla iegādi. Likumdošanas process paplašināja šo gadījumu, ietverot arī programmu izstrādi, inscenējumus vai kopinscenējumus [izstrādi, ražošanu vai kopražošanu], ko veic raidorganizācijas. Tādējādi saskaņā ar Direktīvas 92/50 1. panta a) punkta iv) apakšpunktu raidorganizācija ir tā, kas sniedz programmu materiāla izstrādes, inscenēšanas vai kopinscenēšanas pakalpojumu, un tādēļ tā nevar būt līgumslēdzēja iestāde, jo izņēmums tādējādi tiktu paplašināts  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-28" href="#t-28">28</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, Čehijas Republika norāda, ka Direktīvas 2004/18 sagatavošanas darbi apstiprinot, ka likumdevējs ir vēlējies uzsvērt līguma priekšmetu un izmantošanu, nevis līgumslēdzējas iestādes vai piegādātāja personu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-29" href="#t-29">29</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot Čehijas Republika apgalvo, ka Komisijas priekšlikums (izņēmumu skaidri ierobežot tikai līdz līgumslēdzējām iestādēm, kas ir raidorganizācijas) ir cietis neveiksmi arī Direktīvas 2014/24 izstrādē, jo tās 10. panta b) punktā ir paredzēts izņēmums, kas nav saistīts ar līgumslēdzējas iestādes personu. Faktiski Čehijas Republika uzskata, ka likumdevējs ne tikai ir vēlreiz noraidījis Komisijas ierobežošanas mēģinājumus, bet arī iestājies par izņēmuma paplašināšanu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-30" href="#t-30">30</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apgalvo, ka izmaiņas turpmākajās versijās atbilst nepieciešamībai ņemt vērā tehnisko attīstību (apraides paplašināšana attiecībā uz internetu) un likumdošanas attīstību (Eiropas Savienības regulējuma mediju pakalpojumu sniedzējiem īstenošana), un tas neesot radījis būtiskas izmaiņas punkta saturā. Turklāt saturs principā atbilstot Komisijas sākotnējam priekšlikumam attiecībā uz līgumslēdzēju iestāžu loku, kas var izmantot šo izņēmumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-31" href="#t-31">31</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā apelācijas pamata daļā Čehijas Republika izklāsta savus apsvērumus par normas rašanās vēsturi, bet nenorāda, konkrēti kurus pārsūdzētā sprieduma punktus tā uzskata par kritikas vērtiem. Šī pamata daļa varētu tikt uzskatīta par nepieņemamu, jo tā neatbilst prasībai precīzi norādīt pārsūdzētā sprieduma punktus, kuros esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā. Gadījumam, ja tā nebūtu, es analizēšu tās saturu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2004/18 16. panta b) punkta priekštecis ir Direktīvas 92/50 1. panta a) punkta iv) apakšpunkts, saskaņā ar kuru no jēdziena “valsts pakalpojumu līgumi”, uz ko attiecas šī direktīva, izslēdza “līgumus par programmu materiāla iegādi, izstrādi, inscenējumiem vai kopinscenējumiem, ko veic raidorganizācijas, un līgumus par raidlaiku”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisijas sākotnējais priekšlikums attiecās tikai uz “programmu materiāla iegādi”, neminot izstrādi, ražošanu vai kopražošanu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-32" href="#t-32">32</a>
</span>). Tās mērķis bija, lai direktīva attiektos uz raidorganizācijām tikai tad, ja tās veic darbības, kas nav “īpašas apraides” darbības  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-33" href="#t-33">33</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt, vēlāka vārdu “izstrāde, ražošana vai kopražošana” iekļaušana atbalsta ideju skaidrāk precizēt īpašās apraides darbības. Tāpat kā Komisija es uzskatu, ka likumdevējs nepaplašināja attiecīgo izņēmumu no subjektīvā skatpunkta, bet gan tikai izvirzīja prasību, ka līgumslēdzējām iestādēm, kas vēlētos slēgt līgumus par programmu iegādi, to izstrādi, ražošanu vai kopražošanu, ir raidorganizācijas statuss.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz Direktīvu 2004/18 Komisijas priekšlikumā tika izslēgti līgumi par “raidorganizāciju apraidei paredzēta programmu materiāla iegādi, izstrādi, ražošanu vai kopražošanu un apraides laika iegādi”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-34" href="#t-34">34</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī redakcija, kas bija gandrīz identiska Direktīvas 92/50 1. panta a) punkta iv) apakšpunktam, bija noteikta Direktīvas 2004/18 16. panta b) punkta galīgajā versijā, papildinot to ar vārdiem “apraidei paredzēts” aiz [spāņu valodas redakcijā] vārdiem “programmu materiāls”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis papildinājums ir bijis iemesls grūtībām minētās normas interpretēšanā. To var interpretēt, atsaucoties uz raidorganizācijām (vācu valodas versija) vai vienkārši, lai noteiktu programmas, par kuru iegādi, izstrādi, ražošanu vai kopražošanu tiek slēgts līgums (spāņu valodas versija un, saprotams, tās valodu versijas, kurās šāds papildinājums nav ietverts)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-35" href="#t-35">35</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt, vārdu “apraidei paredzēts” ietveršana ir pamatojama ne tajā nozīmē, kādā to veica Vispārējā tiesa  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-36" href="#t-36">36</a>
</span>), bet gan tādējādi, kā to atspoguļo Direktīvas 2004/18 25. apsvērums, minot, ka “jāpieļauj izņēmums attiecībā uz pakalpojumu valsts līgumiem par darbam gatavu programmu iepirkšanu, izstrādi, ražošanu vai kopražošanu”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-37" href="#t-37">37</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uzskatu, ka attiecībā uz “audiovizuāliem pakalpojumiem apraides jomā”, kā ir noteikts šī apsvēruma sākumā, “gatavas programmas” ir “programmas, kas ir gatavas to apraidei”, proti, lai atbilstu mērķim, kam tās nešaubīgi ir paredzētas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis precizējums ir skaidrojams ar to, ka apsvērumā ir noteikts izņēmums programmām un “citiem sagatavošanas pakalpojumiem, piemēram, scenārijiem vai mākslinieciskiem priekšnesumiem, kas ir vajadzīgi programmas režisēšanai, un attiecībā uz līgumiem par apraides laiku”, bet ne “tehniskā aprīkojuma piegād[ei], kas vajadzīg[a] šādu programmu ražošanai, kopražošanai un apraides veikšanai”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jautājums ir par izņēmuma ierobežošanu ar programmām un sagatavošanas darbībām, bet neattiecinot to uz materiāliem, kas ir nepieciešami to īstenošanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Īsumā, Direktīvas 2004/18 “raidorganizāciju apraidei paredzēts programmu materiāls” 16. panta b) punkta nozīmē būtu tās 25. apsvērumā minētās “darbam gatavās programmas”. Atbilstoši šai izpratnei papildinājums Komisijas sākotnējā priekšlikumā būtu interpretējams kā apraides programmu, nevis to izplatošo subjektu kvalificēšana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Katrā ziņā izņēmuma likumdošanas vēstures pārbaude nesniedz pārliecinošus rezultātus, lai gan es nosliecos par labu Komisijas viedoklim. Ja mana interpretācija par Direktīvas 92/50 1. panta a) punkta iv) apakšpunkta nozīmi ir pareiza, vārdi “apraidei paredzēts” vairāk attiektos uz izņēmuma līgumu priekšmetu, nevis uz līgumslēdzējiem subjektiem (šie pēdējie būtu tikai “raidorganizācijas”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">A posteriori šo interpretāciju apstiprinātu Direktīva 2014/24. Lai arī tā nav piemērojama ratione temporis, varētu būt lietderīgi ņemt vērā tās saturu, jo tā ir pēdējais posms izņēmuma evolūcijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu no piemērošanas jomas tiek izslēgti līgumi par “tāda programmu materiāla iegādi, izstrādi, producēšanu vai kopražojumu, kas paredzēts audiovizuāliem plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem, ja līgumu slēgšanas tiesības piešķir raidorganizācijas”, kā arī līgumi par “raidlaiku, kuru slēgšanas tiesības piešķir audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējiem”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-38" href="#t-38">38</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija neuzskatīja, ka ir nepieciešams minēt iemeslus, kuri pamato tās priekšlikumu, kas būtu bijis nepiedodami, ja tā būtu paredzējusi būtiski grozīt Direktīvas 2004/18 spēkā esošo izņēmumu regulējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar likumdevēja pieņemto galīgo normas [Direktīvas 2014/24 10. panta b) punkts] redakciju šo direktīvu nepiemēro publisko pakalpojumu līgumiem “par tāda raidījumu materiāla iegādi, izstrādi, producēšanu vai līdzproducēšanu, kas paredzēts audiovizuālo mediju pakalpojumiem vai radio mediju pakalpojumiem, ja līgumu slēgšanas tiesības piešķir audiovizuālo vai radio mediju pakalpojumu sniedzēji, vai līgumiem par raidlaiku vai raidījumu nodrošināšanu, kuru slēgšanas tiesības piešķir audiovizuālo vai radio mediju pakalpojumu sniedzējiem”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-39" href="#t-39">39</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atšķirībā no iepriekšējās redakcijas (Direktīva 2004/18) jaunā norma, manuprāt, kliedē iepriekšējās šaubas, jo ierobežo izņēmumu ar līgumiem, ko noslēdz līgumslēdzējas iestādes, kurām ir audiovizuālo vai radio mediju organizācijas statuss  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-40" href="#t-40">40</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ja likumdevējs būtu iecerējis, ka ar jauno noteikumu tiks ieviestas radikālas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo, tas būtu to norādījis 23. apsvērumā, kurā ir sniegti izņēmuma iemesli. Tomēr ir skaidrs, ka šajā apsvērumā ir gandrīz atkārtots Direktīvas 2004/18 25. apsvēruma saturs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr ir kāda atruna: Direktīvas 2004/18 25. apsvērumā bija atsauce uz to, ka “jāpieļauj izņēmums attiecībā uz [..] līgumiem [..] par programmu iepirkšanu, izstrādi, ražošanu vai kopražošanu”, neminot iespējamās līgumslēdzējas iestādes, turpretī Direktīvas 2014/24 23. apsvērumā ir runa par to, ka “tiesības slēgt publiskus līgumus par konkrētiem audiovizuāliem un radio mediju pakalpojumiem piešķir mediju pakalpojumu sniedzēji”, piebilstot, ka “būtu jāpieļauj izņēmums attiecībā uz publiskiem pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir paši mediju pakalpojumu sniedzēji, par [..] raidījumu iepirkšanu, izstrādi, veidošanu vai līdzproducēšanu [..]”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-41" href="#t-41">41</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi ir notikušas redakcionālas izmaiņas, ko, manuprāt, nevar interpretēt kā kritērija maiņu, bet drīzāk kā precizējumu par izņēmuma jēgu, kāda tam jau bija Direktīvā 2004/18.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Rezumējot – analīze par to, kā ir attīstījies izņēmums no Direktīvas 92/50 līdz šobrīd spēkā esošajai Direktīvai 2014/24, ietverot Direktīvu 2004/18, kura ir piemērojama šajā lietā, ļauj dot priekšroku viedoklim, ko aizstāv Komisija un kas tika pieņemts pārsūdzētajā spriedumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi apelācijas pamata pirmā daļa, kurā Čehijas Republika tikai apgalvo, ka Vispārējās tiesas interpretācija ir “pretrunā likumdošanas procesam un likumdevēja acīmredzamam nolūkam”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-42" href="#t-42">42</a>
</span>), nav apmierināma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">C.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vienīgā apelācijas pamata otrā daļa: Direktīvas 2004/18 16. panta b) punkta gramatiskā interpretācija</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku apsvērumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Čehijas Republika apgalvo, ka “ir saikne starp vārdiem “raidorganizācijas” un vārdiem “apraidei paredzētas programmas” vācu valodas versijā, bet ne tikai tajā”, savukārt pretēju viedokli pauž Vispārējā tiesa  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-43" href="#t-43">43</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Katrā ziņā Čehijas Republika apgalvo, ka, pat ja Vispārējai tiesai būtu taisnība, izņēmums neskartu tikai raidorganizācijas, kam ir līgumslēdzējas iestādes statuss, jo, ja raidorganizācija izstrādā, ražo vai kopražo programmas, šī organizācija nevar būt publiska līguma līgumslēdzēja iestāde  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-44" href="#t-44">44</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, Čehijas Republika apstrīd Direktīvas 2014/24 10. panta b) punkta interpretāciju, ko Vispārējā tiesa pieņēma pārsūdzētajā spriedumā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-45" href="#t-45">45</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apgalvo, pirmkārt, ka vārdu “apraidei paredzēts” iekļaušana ir izraisījusi to, ka lielākā daļa Direktīvas 2004/18 16. panta b) punkta valodu versiju ir neviennozīmīgas no gramatiskā skatpunkta. Tādējādi valodu versiju atšķirības pamatotu normas gramatiskās interpretācijas nozīmes devalvāciju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-46" href="#t-46">46</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, Komisija noraida to, ka izņēmums attiektos uz gadījumiem, kuros raidorganizācija nodrošina vienu no saviem raksturīgajiem pakalpojumiem un tādēļ tā nevar uzņemties līgumslēdzējas iestādes lomu. Komisija uzskata, ka tas ir nepamatots arguments, kas turklāt novestu pie rezultātiem, kas būtu absurdi un pretrunā audiovizuālo pakalpojumu tirgus darbībai  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-47" href="#t-47">47</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija uzskata, ka tad, ja likumdevējs būtu gribējis piemērot izņēmumu tādējādi, kā to apgalvo Čehijas Republika, nebūtu bijis lietderīgi pievienot vārdu “raidorganizāciju [veikta]”. Turklāt, ja minētā frāze attiektos uz “apraidei paredzētu programmu materiālu”, tas radītu neloģisku situāciju interneta izplatīšanas gadījumā: līgumslēdzēja iestāde, kas nebūtu raidorganizācija, varētu tieši piešķirt līgumu tādas programmas producēšanai, kuru ir paredzēts izplatīt raidorganizācijai (televīzijai vai radio), bet nevarētu to darīt tieši, ja vēlētos producēt identisku programmu apraidei internetā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-48" href="#t-48">48</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atšķirībā no apelācijas pamata pirmās daļas šī pamata otrajā daļā Čehijas Republika precizē, par kuriem pārsūdzētā sprieduma punktiem tai ir iebildumi. Tomēr, kā es paskaidrošu turpmāk, šis pamats nevar tikt apmierināts, balstoties uz tās izteikto kritiku, jo secinājums, kādu faktiski izdarīja Vispārējā tiesa šajā jautājumā, ir pareizs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nav viegli atrast Savienības tiesību normu, kuras jēga varētu tik radikāli atšķirties atkarībā no valodas, kurā tā ir uzrakstīta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Direktīvas 2004/18 16. panta b) punkta spāņu valodas versiju, ņemot vērā frāzes sintaktisko uzbūvi, izriet, ka: a) “apraidei paredzēta programmu materiāla iegāde, izstrāde, ražošana vai kopražošana un apraides laika iegāde” kopumā attiecas uz izslēgto līgumu priekšmetu un b) šo priekšmetu veido arī “līgumi par apraides laika iegādi”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izslēgto līgumu priekšmets tādējādi ir divējāds: no vienas puses, raidorganizāciju apraidei paredzēta programmu materiāla iegāde, izstrāde, ražošana vai kopražošana; no otras puses, apraides laiks.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Arī darbību, kas veido izslēgto līgumu priekšmetu, subjekts ir divējāds: no vienas puses, raidorganizācijas, atsaukšanās uz kurām konkrēti kopumā attiecas uz apraidei paredzēta programmu materiāla iegādi, izstrādi, ražošanu vai kopražošanu; no otras puses, jebkurš cits subjekts, bet tikai attiecībā uz līgumiem par apraides laiku.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Normas burtiskā redakcija tās spāņu valodas versijā atbalsta Komisijas aizstāvēto un Vispārējās tiesas pieņemto interpretāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr pretēja interpretācija prevalētu, ja mēs ņemtu vērā vācu valodas versiju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-49" href="#t-49">49</a>
</span>). Tajā raidorganizācijas (Rundfunk- oder Fernsehanstalten) nav minētas kā subjekti, kas iegādājas, izstrādā, ražo vai kopražo apraidei paredzētas programmas, bet gan kā subjekti, kas izplata šīs programmas. Izslēgto līgumu priekšmets joprojām ir divējāds (jo programmu materiāla iegādei, izstrādei, ražošanai vai kopražošanai tiek pievienots arī apraides laiks), bet subjekts ir viens abos gadījumos, un tas var būt jebkurš subjekts. Izņēmums tiek definēts, pamatojoties tikai uz tā priekšmetu, ko tieši apgalvo Čehijas Republika.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Franču  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-50" href="#t-50">50</a>
</span>), angļu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-51" href="#t-51">51</a>
</span>), itāļu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-52" href="#t-52">52</a>
</span>) un portugāļu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-53" href="#t-53">53</a>
</span>) valodas versijas, manuprāt, saskan ar vācu valodas versiju, lai gan Vispārējā tiesa uzskata, ka it īpaši angļu un franču valodas versijas var tikt saprastas arī tajā nozīmē, kuru aizstāv Komisija  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-54" href="#t-54">54</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Papildus iepriekšminētajam, kā ir uzsvērusi Vispārējā tiesa  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-55" href="#t-55">55</a>
</span>), bulgāru un slovēņu valodas versijās pat nav ietverti vārdi “apraidei paredzēts”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-56" href="#t-56">56</a>
</span>). Šī vārdu izlaišana palielina redakciju atšķirību un attiecīgi veicina normas gramatiskās interpretācijas lietderības devalvāciju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-57" href="#t-57">57</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Faktiski atšķirība starp valodu versijām ir tik radikāla, ka padara neauglīgu jebkuru mēģinājumu izmantot kādas no šīs normas valodu versijām gramatisko interpretāciju kā parametru, lai atšifrētu tās patieso nozīmi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-58" href="#t-58">58</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā pamatoti uzskatīja Vispārējā tiesa, kura nav pieļāvusi tiesību kļūdu, norādīdama, ka, ņemot vērā dažādu valodu versiju neviennozīmīgumu (varēja teikt – pat pretrunīgumu), priekšroka nav dodama Čehijas Republikas ierosinātajai interpretācijai un ir jāizmanto pārējie interpretācijas kritēriji  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-59" href="#t-59">59</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi apelācijas pamata otrā daļa ir noraidāma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">D.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vienīgā apelācijas pamata trešā daļa: Direktīvas 2004/18 16. panta b) punkta teleoloģiskā interpretācija</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku apsvērumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Čehijas Republika apgalvo, pirmkārt, ka izņēmuma mērķis ir norādīts Direktīvas 2004/18 25. apsvērumā, kurā nav minētas raidorganizācijas, kas būtu bijis obligāti, ja tikai šie subjekti varētu būt līgumslēdzējas iestādes  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-60" href="#t-60">60</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, Čehijas Republika apstrīd Vispārējās tiesas nostāju attiecībā uz to, ka vārdi “apraidei paredzēts” atbilst nolūkam tieši atsaukties uz pakalpojumu līgumiem, ko noslēgušas raidorganizācijas par programmām, kuras ir paredzētas pārraidīšanai jebkurā elektronisko sakaru tīklā, tostarp internetā. Čehijas Republika uzskata, ka šo rezultātu varētu panākt, nepievienojot šo frāzi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-61" href="#t-61">61</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, Čehijas Republika norāda, ka Vispārējā tiesa ir izsecinājusi izņēmuma mērķi, pamatodamās uz sprieduma Bayerischer Rundfunk interpretāciju, kas aplūkota ārpus konteksta  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-62" href="#t-62">62</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apgalvo, ka saskaņā ar Direktīvas 2014/18 25. apsvērumu izņēmuma mērķis ir ņemt vērā noteiktus kultūras un sociālos aspektus, kuru dēļ iepirkuma noteikumi nav piemērojami.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā uzskata, ka raidorganizācijas, kas ir līgumslēdzējas iestādes – proti, sabiedriskās raidorganizācijas –, nodrošina īpašu vispārējas nozīmes pakalpojumu, kura īstenošanā ir jāievēro objektivitātes, neatkarības, taisnīguma un neitralitātes principi. Tām ir ļoti īpašs statuss, kas nav salīdzināms ar citu līgumslēdzēju iestāžu statusu, kuras, nebūdamas raidorganizācijas, veicina vai ražo programmas vairāk vai mazāk neregulāri, un tām nav stingri jāievēro (kā tas ir sabiedriskajām raidorganizācijām) sociāli, kultūras, politiski, izglītības, mākslinieciski u.c. aspekti. Šīm citām līgumslēdzējām iestādēm ir pietiekami aizsargāt objektivitāti un plurālismu, ko nosaka publiskā iepirkuma normas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-63" href="#t-63">63</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz jēdzienu “apraidei paredzēts” Komisija argumentē, ka Čehijas Republikas viedoklis ir pretrunā normas izstrādes vēsturei. Kā ir norādīts pārsūdzētajā spriedumā, tā ietveršanas nolūks ir garantēt tiesisko drošību attiecībā uz apraidi internetā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-64" href="#t-64">64</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, Komisija apgalvo, ka Vispārējās tiesas atsauces uz spriedumu Bayerischer Rundfunk aptver daudzu aspektu analīzes kontekstu, un spriedums nav balstīts tikai uz šo nolēmumu. Turklāt Komisija piekrīt šī sprieduma interpretācijai, ko ir veikusi Vispārējā tiesa  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-65" href="#t-65">65</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">88.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uzsvērusi, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru izņēmumi no Savienības tiesību materiālās piemērošanas jomas publisko līgumu jomā ir interpretējami šauri  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-66" href="#t-66">66</a>
</span>), Vispārējā tiesa, pamatodamās uz spriedumu Bayerischer Rundfunk, ir secinājusi, ka izņēmuma mērķis ir nodrošināt šo apraides publisko raidorganizāciju publiskā pakalpojuma uzdevuma izpildi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">89.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Es domāju, ka šis vērtējums ir būtībā pareizs, pat ja (kā uzsvērti apgalvo Čehijas Republika) Direktīvas 2004/18 25. apsvērumā nav skaidras atsauces uz raidorganizācijām. Un attiecībā uz spriedumu Bayerischer Rundfunk, lai gan tas nav pilnībā izšķirošs šīs lietas iznākumam, jo tika pieņemts atšķirīgā kontekstā, tas sniedz norādes izņēmuma izpratnei, kuras es aplūkošu vēlāk  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-67" href="#t-67">67</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">90.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ciktāl izņēmumi Savienības tiesību piemērošanas jomā ir interpretējami šauri, šķiet pamatoti secināt, ka “kultūras vai sociālo aspektu nozīmīgums”, kas saskaņā ar Direktīvas 2004/18 25. apsvērumu pamato “pieļaut izņēmumu” publiskajiem līgumiem, kuru priekšmets ir noteikta darbība, ir būtisks tikai attiecībā uz subjektiem, kas minēto darbību veic galvenokārt vai parasti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">91.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ir taisnība, ka de lege ferenda nekas neliegtu izņēmumu piemērot ne tikai raidorganizācijām, bet arī citām publiskām iestādēm (līgumslēdzējas iestādes), kas ik pa laikam vēlētos noslēgt pakalpojumu līgumus par apraidei paredzēta programmu materiāla iegādi, izstrādi, ražošanu vai kopražošanu. Šīs publiskās iestādes var būt likumīgi iesaistītas noteiktu programmu, ko uzskata par nepieciešamām kultūras vai sociālu aspektu dēļ, izplatīšanā vai publiskošanā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">92.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr izņēmumu šauras interpretācijas prasība, piemērojot Savienības tiesības, liek uzskatīt, ka izņēmums nav piemērojams līgumiem par jebkuru publiskā pakalpojuma uzdevumu, “bet gan īpaši sabiedrisko raidorganizāciju publiskā pakalpojuma uzdevumam”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-68" href="#t-68">68</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">93.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt, izvēloties izņēmuma mērķi, ir prevalējis subjektīvais, nevis objektīvais aspekts. Ir uzskatīts, ka ir “neatbilstoši” piemērot Direktīvas 2004/18 kopīgos noteikumus līgumiem, kas ir vairāk raksturīgi tām līgumslēdzējām iestādēm, kuras parasti darbojas apraides jomā, piešķirot lielāku elastību šajā pašā jomā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">94.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Es uzskatu, ka šis mērķis nav piemērojams pārējām publiskajām iestādēm, kam daudz retāk būtu nepieciešams noslēgt pakalpojumu līgumus apraidei paredzētu audiovizuālo programmu iegādei (vai izstrādei, ražošanai vai kopražošanai). Attiecībā uz tām nepastāv tie paši neatbilstības iemesli, lai nepiemērotu tām Direktīvas 2004/18 regulējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">95.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt un kā apgalvo Komisija  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-69" href="#t-69">69</a>
</span>), publisko iestāžu kopumam vienmēr ir pieejama iespēja, kas tām piedāvāta šīs pašas Direktīvas 2004/18 31. panta 1. punkta b) apakšpunktā: līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai tās var izmantot sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot līguma paziņojumu, “ja tehnisku vai māksliniecisku apsvērumu dēļ vai tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar ekskluzīvu tiesību aizsardzību, līguma slēgšanas tiesības var piešķirt tikai konkrētam komersantam”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">96.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Čehijas Republika arī apgalvo, ka, pat atzīstot interpretāciju, ko ir pieņēmusi Vispārējā tiesa, nav nekāda pamatojuma uzskatīt, ka izņēmums neattiecas arī uz gadījumiem, kuros raidorganizācijas nav līgumslēdzējas iestādes, bet gan apraidei paredzētu programmu piegādātāji.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">97.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā es piekrītu Komisijai, ka iespējamība, ka raidorganizācijas uzņemtos piegādātāju lomu, neietekmē secinājumu par to, ka attiecībā uz līgumslēdzējām iestādēm izņēmums ir piemērojams tikai raidorganizācijām, bet ne jebkurām citām līgumslēdzējām iestādēm  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-70" href="#t-70">70</a>
</span>), par ko ir strīds šajā lietā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">98.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi es uzskatu, ka izņēmuma teleoloģiskajā interpretācijā, kuru ir atbalstījusi Vispārējā tiesa, nav pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā. Tādējādi apelācijas pamata trešā daļa ir noraidāma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">E.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vienīgā apelācijas pamata ceturtā daļa: Direktīvas 2004/18 16. panta b) punkta sistēmiskā interpretācija</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku apsvērumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">99.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Čehijas Republika uzskata, ka Vispārējās tiesas interpretācijas kļūdainumu apstiprina tas, ka normā ir arī izņēmums līgumiem par apraides laiku – attiecībā uz šiem līgumiem “nav šaubu, ka raidorganizācijai nav jābūt līgumslēdzējas iestādes statusā, bet gan parasta pakalpojuma, proti, sava apraides laika, sniedzēja statusā”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-71" href="#t-71">71</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">100.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ Direktīvas 2004/18 16. panta b) punkta priekšmets kopumā nevar aprobežoties ar raidorganizācijām, kas ir līgumslēdzējas iestādes, jo vismaz viena daļa no normas nepieļauj tādu ierobežojumu. Šis apstāklis apstiprinātu, ka “uz raidorganizācijas darbību arī ir jāattiecina izņēmums, ja raidorganizācija pati sniedz parastu pakalpojumu un konkursa procedūrā tai nav līgumslēdzējas iestādes, bet gan pretendenta statuss”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-72" href="#t-72">72</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">101.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija norāda, ka Čehijas Republikas argumenti ir noraidāmi pārsūdzētajā spriedumā izklāstīto iemeslu dēļ. Tā arī uzsver, ka Čehijas Republikas apelācijas sūdzībā nav apstrīdēta Direktīvas 2004/18 II B pielikuma 3. piezīmes nozīme, un tas apstiprinot Vispārējās tiesas viedokli  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-73" href="#t-73">73</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">102.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija uzskata, ka vispārējais normatīvais konteksts apstiprina šo viedokli. Direktīvā 2004/17/EK  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-74" href="#t-74">74</a>
</span>) nav paredzēts izņēmums, lai gan to nozaru līgumslēdzējas iestādes, uz kurām attiecas šī direktīva, arī varētu būt iesaistītas līgumu noslēgšanā par programmu producēšanu, piemēram, nav nekas neierasts publisko vai daļēji publisko uzņēmumu reklāma, kas veicina enerģētikas produktu un pakalpojumu noietu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-75" href="#t-75">75</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">103.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat kā vienīgā apelācijas pamata pirmajā daļā arī šajā daļā Čehijas Republika precīzi nemin pārsūdzētā sprieduma punktus, par kuriem tā uzskata, ka tajos ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā. Turklāt tā tikai atsaucas uz šī sprieduma 61. punktu, lai apgalvotu, ka Vispārējā tiesa neapstrīd kādu noteiktu vērtējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">104.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ja Tiesa uzskatītu, ka šis trūkums nepadara šo pēdējo pamata daļu nepieņemamu, es aplūkošu tā saturu no divējāda skatupunkta: a) attiecībā uz sūdzību, ka pārsūdzētajā spriedumā ir izmantota interpretācija, kas nav saderīga ar pašu Direktīvas 2004/18 16. panta b) punktu, un b) attiecībā uz izņēmuma interpretāciju visas Direktīvas 2004/18 ietvaros.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izņēmums Direktīvas 2004/18 16. panta b) punkta kontekstā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">105.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējā tiesa uzskata (pārsūdzētā sprieduma 61. punkts), ka nekas neliedz, ka dažādie līgumi, kas ir noteikti katrā no Direktīvas 2004/18 16. panta dažādajiem punktiem, tiktu definēti pēc saistības ar to priekšmetu, līgumslēdzēju iestādi vai pakalpojuma sniedzēju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">106.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat Vispārējā tiesa paskaidro (pārsūdzētā sprieduma 59. punkts), ka tāds ir arī visu normas punktu gadījums, jo vieni līgumi tiek definēti tikai pēc to priekšmeta  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-76" href="#t-76">76</a>
</span>), citi pēc to pakalpojumu sniedzēja  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-77" href="#t-77">77</a>
</span>) un, visbeidzot, citi – gan pēc to priekšmeta, gan pēc atsauces uz apstākļiem, kas saistīti ar līgumslēdzēju iestādi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-78" href="#t-78">78</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">107.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt, Vispārējās tiesas atbilde ir pareiza un novērš jebkādu nesaskaņu Direktīvas 2004/18 16. panta normatīvajā struktūrā vispārīgi un tās b) punktā konkrēti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">108.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atšķirība ir tāda, ka saskaņā ar šo sistēmu izņēmums neattiecas uz gadījumiem, kuros raidorganizācijas nepiedalās kā līgumslēdzējas iestādes, bet gan kā “pretendenti”. Faktiski tā ir Čehijas Republikas sūdzības būtība, kad tā norāda uz kaitējumu, kas izriet no Vispārējās tiesas risinājuma no sistēmiskās interpretācijas skatpunkta  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-79" href="#t-79">79</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">109.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, manuprāt, šis iebildums ir saistīts it īpaši ar Vispārējās tiesas pieņemtās interpretācijas teleoloģisko loģiku, ko es jau esmu analizējis.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">110.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saistībā ar šo lietu es uzskatu, ka pārsūdzētais spriedums neizjauc Direktīvas 2004/18 16. panta ad intra sistēmu, proti, tā iekšējo saskaņotību. Tātad es izvērtēšu, vai tā risinājums atbilst arī direktīvai kopumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izņēmums Direktīvas 2004/18 vispārējā kontekstā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">111.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2004/18 16. panta b) punkta interpretāciju nevar nošķirt no pārējā tās normatīvā satura. Konkrētāk, ir jāņem vērā:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-164" title="page-22">
      – no vienas puses, 25. apsvērums, ko es jau esmu aplūkojis,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-165" title="page-22">
      – no otras puses, šīs pašas Direktīvas 2004/18 II B pielikuma 3. zemsvītras piezīme, saskaņā ar kuru no “pakalpojumu valsts līguma” jēdziena šīs pašas direktīvas 1. panta 2. punkta d) apakšpunkta izpratnē izslēdz “raidorganizāciju programmu materiāla iegādes, attīstības [izstrādes], ražošanas vai kopražošanas līgumus un raidlaika līgumus”.
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">112.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā zemsvītras piezīmē nav atrodams jēdziens “apraidei paredzēts”, tādējādi tās formulējums atgādina Direktīvas 92/50 1. panta a) punkta iv) apakšpunkta jēgu. Izņēmuma piemērošanas joma tādēļ ir ierobežota ar līgumiem, ko piešķir raidorganizācijas, kā apgalvo Komisija un ko ir pieņēmusi Vispārējā tiesa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">113.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ja nepārvaramu atšķirību dēļ starp Direktīvas 2004/18 16. panta b) punkta dažādām valodu versijām ir jādevalvē burtiskās redakcijas nozīme, lai noteiktu izņēmuma piemērošanas jomu, būs nepieciešams saskaņoti interpretēt 25. apsvērumu un II B pielikuma 3. piezīmi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">114.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uzskatu, ka piezīme (kuras regulatīvā vērtība ir tāda pati kā pārējai Direktīvai 2004/18) nerada šaubas: tiek izslēgti tikai līgumi, ko piešķir raidorganizācijas. Vai šī piezīme ir pretrunā 25. apsvērumam vai ir jāatrod abiem saskaņots risinājums? Ja tā būtu, tad to abu sistēmiskās interpretācijas rezultātā abām tiktu akceptēta kopīga nozīme.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">115.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Čehijas Republikai ir taisnība, apgalvojot, ka Direktīvas 2004/18 25. apsvērums galvenokārt uzsver izslēgto līgumu priekšmetu, nevis subjektu. Tomēr, kā jau es esmu uzsvēris  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-80" href="#t-80">80</a>
</span>), šis priekšmets attiecas uz darbībām, kas ir raksturīgas raidorganizācijām. No tā izriet, ka netieši 25. apsvērums izņēmuma piemērošanas jomu attiecina konkrēti uz šiem subjektiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">116.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā ir uzskatījusi Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 39. punktā, pamatojoties uz spriedumu Bayerischer Rundfunk.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">117.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan šis spriedums nebija par tādu izņēmuma interpretāciju, par kuru ir runa šajā lietā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-81" href="#t-81">81</a>
</span>), tajā tika aplūkota Direktīvas 92/50 1. panta a) punkta iv) apakšpunkta piemērošanas joma. Tas tika paveikts, secinot, ka minētā direktīva neattiecas “uz publisko iepirkumu, kura pamatā ir pakalpojumi, kas attiecas uz pašu raidorganizāciju darbību, proti, programmu izstrādi un rādīšanu, jo kultūras vai sociālu aspektu, kas minēti Direktīvas 92/50 vienpadsmitajā apsvērumā un sīkāk arī Direktīvas 2004/18 25. apsvērumā, piemērošana šajā gadījumā nešķiet adekvāta”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-82" href="#t-82">82</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">118.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa uzskata, ka šis izņēmums atbilst “pilnīgi neatkarīgu un bezpartejisku sabiedrisko raidorganizāciju pakalpojumu nodrošināšanas”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-83" href="#t-83">83</a>
</span>) [šo apraides publisko subjektu publiskā pakalpojuma uzdevuma izpildes pilnīgi neatkarīgas un objektīvas nodrošināšanas] mērķim. No tā var secināt, ka likumdevējs ir ņēmis vērā uzdevumus, kas piederas šādiem subjektiem, kā kritēriju, lai noteiktu izņēmuma piemērošanas jomu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">119.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī Direktīvas 2004/18 25. apsvēruma interpretācija ļauj tā saturu padarīt saskaņotāku ar Direktīvas 2004/18 II B pielikuma 3. piezīmes saturu un ar to valodu versiju saturu, kuras ierobežo izņēmuma piemērošanas jomu atkarībā no publiskā iepirkuma subjekta, nevis no tā priekšmeta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">120.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ir skaidrs, ka, teorētiski un atsevišķi ņemot, būtu iespējama arī tāda 25. apsvēruma interpretācija, kādu atbalsta Čehijas Republika. Tomēr viedoklis, ko atbalsta Komisija un ir pieņēmusi Vispārējā tiesa, vislabāk novērš pretrunu starp šo apsvērumu un II B pielikuma 3. piezīmi. No Direktīvas 2004/18 sistemātiskās interpretācijas skatpunkta tādējādi ir noraidāma vienīgā apelācijas pamata ceturtā daļa un līdz ar to – arī apelācijas sūdzība pilnībā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">VI.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">121.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Tiesas reglamenta 138. panta 1. punktu, kas ir piemērojams apelācijas tiesvedībā saskaņā ar šī paša reglamenta 184. panta 1. punktu, ierosinu Tiesai piespriest Čehijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">VII.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">122.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minēto, iesaku Tiesai lemt šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-179" title="page-24">
      – Noraidīt apelācijas sūdzību.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-180" title="page-24">
      – Piespriest Čehijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
    </p>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">1</a>
</span>) Oriģinālvaloda – spāņu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">2</a>
</span>) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV 2014, L 134, 114. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-3" href="#c-3">3</a>
</span>) Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Sociālais fonds.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-4" href="#c-4">4</a>
</span>) Lieta T‑629/17, Čehijas Republika/Komisija (nav publicēts, EU:T:2019:596; turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-5" href="#c-5">5</a>
</span>) Lai neatkārtotos, turpmāk uz to atsaukšos kā uz “izņēmumu” bez papildus apzīmējumiem.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-6" href="#c-6">6</a>
</span>) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18 (OV 2014, L 94, 65. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-7" href="#c-7">7</a>
</span>) Skat. turpmāk 53. un nākamos punktus.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-8" href="#c-8">8</a>
</span>) Padomes Direktīva (1992. gada 18. jūnijs) par procedūru koordinēšanu valsts pakalpojumu līgumu piešķiršanai (OV 1992, L 209, 1. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-9" href="#c-9">9</a>
</span>) Padomes Regula (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (OV 2006, L 210, 25. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-10" href="#c-10">10</a>
</span>) Pārsūdzētā sprieduma 29. un 30. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-11" href="#c-11">11</a>
</span>) Spriedums, 2007. gada 13. decembris (C‑337/06, EU:C:2007:786; turpmāk tekstā – “spriedums Bayerischer Rundfunk)”.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-12" href="#c-12">12</a>
</span>) Pārsūdzētā sprieduma 39. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-13" href="#c-13">13</a>
</span>) Pārsūdzētā sprieduma 46. un 47. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-14" href="#c-14">14</a>
</span>) Pārsūdzētā sprieduma 48. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-15" href="#c-15">15</a>
</span>) Pārsūdzētā sprieduma 49. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-16" href="#c-16">16</a>
</span>) Komisijas Regula (2007. gada 28. novembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2195/2002 par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/17/EK un Direktīvu 2004/18/EK par publiskā iepirkuma procedūrām saistībā ar CPV pārskatīšanu (OV 2008, L 74, 1. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-17" href="#c-17">17</a>
</span>) Pārsūdzētā sprieduma 50. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-18" href="#c-18">18</a>
</span>) Pārsūdzētā sprieduma 54. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-19" href="#c-19">19</a>
</span>) Pārsūdzētā sprieduma 56. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-20" href="#c-20">20</a>
</span>) Pārsūdzētā sprieduma 59. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-21" href="#c-21">21</a>
</span>) Pārsūdzētā sprieduma 61. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-22" href="#c-22">22</a>
</span>) Pārsūdzētā sprieduma 63. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-23" href="#c-23">23</a>
</span>) Pārsūdzētā sprieduma 66. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-24" href="#c-24">24</a>
</span>) Pārsūdzētā sprieduma 68. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-25" href="#c-25">25</a>
</span>) Pārsūdzētā sprieduma 70. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-26" href="#c-26">26</a>
</span>) Pārsūdzētā sprieduma 73. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-27" href="#c-27">27</a>
</span>) Lietas dalībnieki ir vienisprātis par lietas faktiskajiem apstākļiem. Tomēr Čehijas Republika norāda, ka “visu publisko līgumu [..] līgumslēdzēja puse ir bijusi raidorganizācija [Ceská televize] kā programmu piegādātājs. Par šo apstākli starp Čehijas Republiku un Komisiju nekad nav bijis strīda” (apelācijas sūdzības 8. punkts). Komisija noliedz, ka runa ir par neapstrīdētu apstākli, apgalvojot, ka tas pirmo reizi ir minēts apelācijas sūdzībā, tādēļ tas nevarēja tikt apspriests pirmajā instancē un to nav pārbaudījusi Vispārējā tiesa (Komisijas atbildes raksta 6. punkts), un tai ir jāveic šis izvērtējums šīs tiesvedības ietvaros. Katrā ziņā Komisija apgalvo, ka, lai gan raidorganizācija kopā ar privātām producēšanas sabiedrībām ir bijusi noteiktu līgumu līgumslēdzēja puse, katrs programmu producēšanas līgums tika piešķirts tieši kādai sabiedrībai, kas nebija raidorganizācija (Komisijas atbildes raksta 8. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-28" href="#c-28">28</a>
</span>) Apelācijas sūdzības 14.–16. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-29" href="#c-29">29</a>
</span>) Apelācijas sūdzības 17.–19. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-30" href="#c-30">30</a>
</span>) Apelācijas sūdzības 20.–22. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-31" href="#c-31">31</a>
</span>) Komisijas atbildes raksta 16.–28. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-32" href="#c-32">32</a>
</span>) Tika izslēgti “līgumi par programmu iegādi, ko veic raidorganizācijas [..], un līgumi par apraides laika iegādi sabiedrības interesēs [..]”. COM(1990) 372, galīgā redakcija, 1. panta a) punkta iii) apakšpunkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-33" href="#c-33">33</a>
</span>) Komisijas priekšlikuma paskaidrojuma raksta 32. punktā bija apgalvots, ka “parasti audiovizuālo produktu līgumiem, piemēram, informatīviem, izglītības vai reklāmas mērķiem, vajadzētu palikt direktīvas piemērošanas jomā. Tomēr raidorganizāciju darbībai ir jāpievērš īpaša uzmanība un direktīvai ir jāregulē to darbības tikai tad, ja tās nav īpašās apraides darbības. Tam, ka tās var paļauties uz brīvību iegādāties programmas no jebkura, no kā vēlas tās iegādāties, un saskaņā ar pašu brīvi izvēlētām procedūrām, ir liela nozīme kultūras un sociālajā jomā. Turklāt direktīva attieksies tikai uz tām raidorganizācijām, kas ir juridiskas personas, uz kurām attiecas publiskās tiesības, un kuras ir līgumslēdzējas iestādes atbilstoši tam, kā tās ir definētas šajā direktīvā. Minēto iemeslu dēļ raidorganizāciju veikta programmu iegāde būtu jāizslēdz no direktīvas [piemērošanas jomas] [..]. Tā paša iemesla dēļ tiesību koncesija apraides darbībām ir skaidri izslēgta no sabiedrisko pakalpojumu koncesijas definīcijas”. Mans izcēlums.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-34" href="#c-34">34</a>
</span>) COM(2000) 275, galīgā redakcija, 18. panta b) punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-35" href="#c-35">35</a>
</span>) Skat. turpmāk 70.–77. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-36" href="#c-36">36</a>
</span>) Saskaņā ar pārsūdzētā sprieduma 49. punktu likumdevēja griba bija atsaukties uz programmām, kuras ir paredzētas apraidei visos apraides medijos, tostarp internetā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-37" href="#c-37">37</a>
</span>) Mans izcēlums.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-38" href="#c-38">38</a>
</span>) COM(2011) 896, galīgā redakcija, 10. panta b) punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-39" href="#c-39">39</a>
</span>) Mans izcēlums.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-40" href="#c-40">40</a>
</span>) Tā pat neatzīst šaubas vācu valodas versijā, kas izslēdz “von Anbietern von audiovisuellen oder Hörfunkmediendiensten vergebene Aufträge über den Erwerb, die Entwicklung, Produktion oder Koproduktion von Sendematerial, das für audiovisuelle Mediendienste oder Hörfunkmediendienste bestimmt ist [..]”. Mans izcēlums.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-41" href="#c-41">41</a>
</span>) Mans izcēlums.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-42" href="#c-42">42</a>
</span>) Apelācijas sūdzības 22. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-43" href="#c-43">43</a>
</span>) Apelācijas sūdzības 24.–27. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-44" href="#c-44">44</a>
</span>) Apelācijas sūdzības 28.–30. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-45" href="#c-45">45</a>
</span>) Apelācijas sūdzības 31.–32. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-46" href="#c-46">46</a>
</span>) Komisijas atbildes raksta 30.–38. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-47" href="#c-47">47</a>
</span>) Komisijas atbildes raksta 39. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-48" href="#c-48">48</a>
</span>) Komisijas atbildes raksta 43. un 44. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-49" href="#c-49">49</a>
</span>) Saskaņā ar šo versiju izņēmums tiek piemērots publiskajiem pakalpojumu līgumiem, kuru priekšmets ir “Kauf, Entwicklung, Produktion oder Koproduktion von Programmen, die zur Ausstrahlung durch Rundfunk- oder Fernsehanstalten bestimmt sind, sowie die Ausstrahlung von Sendungen”.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-50" href="#c-50">50</a>
</span>) “[C]oncernant l'’achat, le développement, la production ou la coproduction des programmes destinés à la diffusion par des organismes de radiodiffusion et concernant les temps de diffusion.”</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-51" href="#c-51">51</a>
</span>) “[T]he acquisition, development, production or co‑production of programme material intended for broadcasting by broadcasters and contracts for broadcasting time.”</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-52" href="#c-52">52</a>
</span>) “[A]venti per oggetto l’acquisto, lo sviluppo, la produzione o coproduzione di programmi destinati alla trasmissione da parte di emittenti radiotelevisive e appalti concernenti il tempo di trasmissione.”</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-53" href="#c-53">53</a>
</span>) “À aquisição, desenvolvimento, produção ou co‑produção de programas destinados a emissão por parte de organismos de radiodifusão e a tempos de antena.”</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-54" href="#c-54">54</a>
</span>) Pārsūdzētā sprieduma 41. punkts, kurā šī pretruna ir atzīta arī čehu, slovāku, grieķu, ungāru, lietuviešu, poļu un rumāņu valodas versijās. Tomēr Čehijas Republika savas apelācijas sūdzības 25. punktā apgalvo, ka dažas no šīm versijām (slovāku, franču, grieķu, ungāru, angļu, lietuviešu, poļu un rumāņu) pieļauj tikai tās atbalstīto interpretāciju, pievienojot sarakstam čehu, horvātu un nīderlandiešu valodas versijas.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-55" href="#c-55">55</a>
</span>) Pārsūdzētā sprieduma 41. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-56" href="#c-56">56</a>
</span>) Čehijas Republika savas apelācijas sūdzības 27. punktā izsaka kritiku par to, ka Vispārējā tiesa ir izmantojusi šo informāciju, lai pamatotu tās interpretācijas noraidīšanu. Faktiski Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 41. punktā atzīst, ka tā ir “šausmīga” nevērība, kā pati Čehijas Republika tiesas sēdes laikā bija apgalvojusi. Tomēr nav taisnība, ka Vispārējā tiesa būtu pamatojusi Čehijas Republikas gramatiskās interpretācijas noraidīšanu ar to, ko Čehijas Republika uzskata par “acīmredzamu kļūdu”. Vispārējā tiesa atzīst, ka tā ir kļūda, bet savu noraidījumu tā pamato ar to, ka valodu versiju lielākā daļa atbalstot pretrunīgu interpretāciju un tādēļ gramatiskais kritērijs nevarot būt noteicošais. Bulgāru un slovēņu valodas versiju “kļūdas” tikai apstiprina gramatiskās interpretācijas nelietderību.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-57" href="#c-57">57</a>
</span>) Ja ar to nepietiktu, Komisija ir vērsusi uzmanību uz to, kā izņēmums ir transponēts Čehijas tiesībās. Kā izklāstīts tās atbildes raksta 83. punktā, Čehijas Likuma Nr. 137/2006 par publiskajiem līgumiem 18. panta 2. punkta d) apakšpunktā ir noteikts, ka “līgumslēdzēja iestāde arī nevar noslēgt publiskos līgumus saskaņā ar šo likumu, izņemot publiskos līgumus aizsardzības vai drošības jomā, ja [..] publiskie līgumi, ko noslēdz līgumslēdzēja iestāde, ir par apraidei vai izplatīšanai paredzētu programmu iegādi, izstrādi, producēšanu vai līdzproducēšanu, vai publiskie līgumi par apraides laiku” (Komisijas izcēlums). Atsauces uz “raidorganizācijām” izlaišana un frāzes “līgumslēdzējas iestādes noslēgtie publiskie līgumi” iekļaušana tās vietā pieļauj, kā uzskata Komisija, plašāku interpretāciju, nekā to pieļauj izņēmums. Minētā interpretācija savukārt nebūtu iespējama transponēšanas normu ietvaros, ko ir pieņēmušas dalībvalstis, kuras, kā Slovākijas Republika, ir balstījušās uz tādu Direktīvas 2004/18 valodas versiju, kura, kā uzskata Čehijas Republika, pieļauj tikai tās atbalstīto interpretāciju (Komisijas atbildes raksta 85. un 86. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-58" href="#c-58">58</a>
</span>) Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru vienas vai vairāku valodu versiju tekstu burtiska interpretācija, izslēdzot citu valodu versijas, nedrīkst prevalēt pār pārējām, jo Savienības tiesību normu vienveidīga piemērošana prasa, lai tās tiktu interpretētas, ņemot vērā visu Eiropas Savienības valodu versijas. Skat. tostarp spriedumu, 2013. gada 26. septembris, Komisija/Spānija (C‑189/11, EU:C:2013:587), 56. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-59" href="#c-59">59</a>
</span>) Saskaņā ar Tiesas judikatūru, ja Savienības tiesību teksta dažādu valodu redakcijas atšķiras, attiecīgā norma ir jāinterpretē saistībā ar tā tiesiskā regulējuma vispārējo sistēmu un mērķi, kurā šī norma ietilpst. Skat., piemēram, spriedumu, 2013. gada 24. oktobris, Drozdovs (C‑277/12, EU:C:2013:685), 39. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-60" href="#c-60">60</a>
</span>) Apelācijas sūdzības 35. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-61" href="#c-61">61</a>
</span>) Apelācijas sūdzības 38. un 39. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-62" href="#c-62">62</a>
</span>) Apelācijas sūdzības 40.–53. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-63" href="#c-63">63</a>
</span>) Komisijas atbildes raksta 46.–54. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-64" href="#c-64">64</a>
</span>) Komisijas atbildes raksta 57.–59. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-65" href="#c-65">65</a>
</span>) Komisijas atbildes raksta 60.–66. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-66" href="#c-66">66</a>
</span>) Pārsūdzētā sprieduma 29. punkts ar citātu no 2017. gada 6. decembra sprieduma Compania Naţională de Administrare a Infrastructurii Rutiere (C‑408/16, EU:C:2017:940), 45. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-67" href="#c-67">67</a>
</span>) Skat. turpmāk 117. un 118. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-68" href="#c-68">68</a>
</span>) Pārsūdzētā sprieduma 66. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-69" href="#c-69">69</a>
</span>) Komisijas atbildes raksta 72. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-70" href="#c-70">70</a>
</span>) Komisijas atbildes raksta 68. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-71" href="#c-71">71</a>
</span>) Apelācijas sūdzības 54. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-72" href="#c-72">72</a>
</span>) Apelācijas sūdzības 55. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-73" href="#c-73">73</a>
</span>) Komisijas atbildes raksta 78. un 79. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-74" href="#c-74">74</a>
</span>) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu (OV 2004, L 134, 1. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-75" href="#c-75">75</a>
</span>) Komisijas atbildes raksta 80. un 81. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-76" href="#c-76">76</a>
</span>) c) punkts: līgumi, kuru priekšmets ir “šķīrējtiesas un pušu samierināšanas pakalpojumi”.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-77" href="#c-77">77</a>
</span>) d) punkts: līgumi, kuru priekšmets ir “finanšu pakalpojumi saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emitēšanu, pārdošanu, pirkšanu vai pārvedumu, jo īpaši darījumi, ko līgumslēdzējas iestādes veic naudas līdzekļu vai kapitāla ieguves nolūkā, un centrālās bankas pakalpojumi”.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-78" href="#c-78">78</a>
</span>) f) punkts: līgumi, kuru priekšmets ir “pētniecības un attīstības pakalpojumi, kuros labums nav vienīgi līgumslēdzējai iestādei, kas to izmanto savā darbā, ar noteikumu, ka par sniegto pakalpojumu pilnībā atlīdzina līgumslēdzēja iestāde”.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-79" href="#c-79">79</a>
</span>) Apelācijas sūdzības 54. un 55. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-80" href="#c-80">80</a>
</span>) Šo secinājumu 90. un nākamie punkti.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-81" href="#c-81">81</a>
</span>) Tas attiecās konkrēti uz jautājumu, “vai Vācijas federālo zemju publiskās raidorganizācijas [..] ir līgumslēdzējas iestādes, piemērojot Kopienu noteikumus par publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu”. Spriedums Bayerischer Rundfunk, 2. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-82" href="#c-82">82</a>
</span>) Turpat, 62. punkts. Mans izcēlums.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-83" href="#c-83">83</a>
</span>) Turpat, 63. punkts.</p>
</body>
</html>
