EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 16.7.2025

COM(2025) 421 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Ieguldījumi ES konkurētspējā un tehnoloģiskajā līderībā

{SWD(2025) 194 final}

Šajā ziņojumā ir sniegts Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformas (“STEP”) 1 īstenošanas starpposma izvērtējums līdz 2025. gada martam. STEP, kas izveidota 2024. gada martā kā daļa no pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) vidusposma pārskatīšanas, ir svarīgs elements ES reakcijā uz pieaugošajām problēmām, kas saistītas ar tās tehnoloģisko līderību un rūpniecības noturību. STEP nav jauna finansēšanas programma, kas papildinātu jau tā sarežģīto finansēšanas vidi 2 . Tā ir inovatīva koordinācijas platforma, kas virza ES investīcijas 11 esošajās ES finansēšanas programmās 3 , lai atbalstītu kritiski svarīgas stratēģiskās tehnoloģijas trīs nozarēs – digitālās un dziļās tehnoloģijas, tīras un resursefektīvas tehnoloģijas un biotehnoloģijas –, pievēršoties arī kvalificēta darbaspēka trūkumam. STEP īstenošana ir atkarīga no investīciju apvienošanas esošo fondu ietvaros, STEP (suverenitātes) zīmoga 4 piešķiršanas augstas kvalitātes projektiem un STEP (suverenitātes) portāla 5 piedāvāšanas nolūkā atvieglot projektu virzītājiem piekļuvi finansējumam. STEP atbalsta plašu saņēmēju loku, to vidū mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), jaunuzņēmumus, pētniecības iestādes un rūpniecības dalībniekus, lai palīdzētu tiem izstrādāt un izvērst stratēģiskās tehnoloģijas ar augstu inovācijas potenciālu vai spēju samazināt ES stratēģisko atkarību.

Eiropas Komisija pieņem šo starpposma izvērtējuma ziņojumu par STEP īstenošanu, kā prasīts STEP regulas 8. pantā 6 . Lai gan šis ziņojums ir publicēts STEP īstenošanas agrīnā posmā – pārāk agri, lai veiktu visaptverošu ietekmes novērtējumu, – tas sniedz vērtīgas sākotnējās atziņas. Šis ieskats ir paredzēts, lai sniegtu informāciju diskusijām par turpmākajām izdevumu programmām nākamajā DFS, kā paredzēts regulā. Saskaņā ar labāka regulējuma satvara prasībām vidusposma izvērtējumā, pamatojoties uz līdz šim pieejamajiem pierādījumiem, tiek novērtēts, kā STEP sasniedz mērķus. Tas tiek darīts, ņemot vērā piecus vērtēšanas kritērijus – efektivitāti, lietderību, atbilstību, saskaņotību un Eiropas pievienoto vērtību. Šim ziņojumam pievienotajā dienestu darba dokumentā ir sniegti papildu pierādījumi un vispārīga informācija, pamatojoties uz plašu pierādījumu avotu kopumu, tajā skaitā īpašu uzaicinājumu iesniegt atsauksmes, mērķtiecīgām informatīvām misijām dalībvalstīs un informācijas apmaiņu ar valstu iestādēm, nozares pārstāvjiem un pētniecības iestādēm.

Izvērtējumā tika konstatēts, ka ir gūti ievērojami panākumi ES finansējuma resursu novirzīšanā ES stratēģisko mērķu sasniegšanai. Dalībvalstis ir veikušas pasākumus, lai savās kohēzijas politikas programmās integrētu STEP prioritātes, un STEP mērķiem jau ir mobilizēti aptuveni 6,3 miljardi EUR 7 . Vienlaikus Komisijas pārvaldīto ES finansēšanas programmu ietvaros ar mērķtiecīgiem uzaicinājumiem ir mobilizēti aptuveni 9,5 miljardi EUR, un atlasītiem projektiem jau ir piešķirts vairāk nekā 5,1 miljards EUR. Turklāt augstas kvalitātes projektiem ar stratēģisko vērtību Eiropas Savienībai ir piešķirti 190 STEP zīmogi 8 . Lai gan ir pāragri veikt pilnīgu izvērtējumu un īstenošanā ir radušies daži sarežģījumi, agrīnas norādes liecina, ka STEP efektīvi novirza esošos ES finansējuma resursus kritiski svarīgām nozarēm, kas ir būtiskas Eiropas tehnoloģiskajai suverenitātei.

Šis ziņojums ir strukturēts šādi: 1. iedaļā ir novērtēts STEP īstenošanā līdz šim panāktais progress, galveno uzmanību pievēršot konkrētiem uz vietas sasniegtajiem rezultātiem. 2. iedaļā ir aplūkots, kas ir darbojies labi un ko varētu uzlabot, kā arī apzinātas galvenās līdz šim gūtās atziņas. 3. iedaļā sniegts kopsavilkums un secinājumi, ieskicēti turpmākie pasākumi.

1.STEP sekmīgā īstenošanā ir panākts ievērojams progress

STEP ir integrēta piecu Komisijas tieši pārvaldītu ES programmu īstenošanā: “Apvārsnis Eiropa”, Inovāciju fonds 9 , Eiropas Aizsardzības fonds (EAF), programma “Digitālā Eiropa” un programma “ES – veselībai”. Līdz 2025. gada martam šajās programmās bija izsludināti 60 ar STEP saistīti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus un divi uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus, kas saskaņoti ar STEP mērķiem, ar kopējo finansējumu 9,5 miljardu EUR apmērā. Vislielākais īpatsvars bija uzaicinājumiem Inovāciju fonda ietvaros attiecībā uz atbalstu tīrām un resursefektīvām tehnoloģijām. Citi nozīmīgi ieguldījumi ietvēra Eiropas Inovācijas padomes īpašo STEP “Augšanas” uzaicinājumu, ar kuru veiksmīgajiem pieteikumu iesniedzējiem nodrošināja tikai pašu kapitāla ieguldījumus. Līdz 2025. gada marta beigām atlasītiem projektiem trīs STEP ietvaros apzinātajās stratēģiskajās nozarēs jau bija piešķirti aptuveni 5,2 miljardi EUR, un lielākā daļa resursu ir mobilizēti tīrām tehnoloģijām. Atbalsts prasmju attīstīšanai sasniedza 53 miljonus EUR, kas programmas “Digitālā Eiropa” ietvaros piešķirti padziļinātu digitālo prasmju kritiski svarīgo tehnoloģiju jomā atbalstam.

STEP īstenošana ar ES kohēzijas politikas izmantošanu dalībvalstīs norit labi valsts un reģionālā līmenī. Līdz 2025. gada marta beigām dalībvalstis bija izrādījušas būtisku interesi izmantot kohēzijas politikas resursus STEP prioritāšu atbalstam. Komisija kopumā bija iesniegusi un apstiprinājusi 38 grozījumus kohēzijas politikas programmās, lai pārdalītu 6,3 miljardus EUR STEP īpašajām prioritātēm. Šie grozījumi attiecās uz 11 dalībvalstu programmām 10 , it īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) un Taisnīgas pārkārtošanās fonda (TPF) ietvaros. Ieguldījumi prasmju attīstībā, kas ir būtiska STEP mērķu daļa, veidoja aptuveni 15 % no piešķīruma 11 . Turklāt atlasītās dalībvalstis 12 izsludināja uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus attiecībā uz STEP būtiskām investīcijām 2 miljardu EUR vērtībā, turklāt 148 miljoni EUR jau bija piešķirti faktiskiem projektiem, un nākamajos mēnešos un gados paredzama pakāpeniska piešķīrumu palielināšanās.

Līdz 2025. gada marta beigām paziņotie skaitļi attiecībā uz piešķīrumiem un finansējumu, kas piešķirts STEP investīcijām, tajā skaitā resursiem, kas iedalīti vai piešķirti investīcijām tādu prasmju attīstībā, kuras veicina STEP mērķu sasniegšanu, būtu jāsaprot kā situācijas momentuzņēmums notiekošā procesā. Paredzams, ka STEP īstenošanas gaitā uz prasmēm vērstu iniciatīvu skaits palielināsies. Pamatojoties uz šiem rezultātiem, STEP mērķiem piešķirtiem noteiktiem finanšu resursiem vēl ir jāmaterializējas faktisku projektu finansējumā mērķa tehnoloģiju nozarēs. Ja projekti jau ir tikuši atlasīti finansējumam ar STEP saistītos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, paredzams, ka to īstenošana notiks nākamo gadu laikā. Tas ierobežo pašreizējo iespēju novērtēt STEP panākumus stratēģisko tehnoloģiju atbalstīšanā.

Līdz 2025. gada martam neviena dalībvalsts nebija iesniegusi grozījumus savos atveseļošanas un noturības plānos (ANP) konkrētu STEP prioritāšu pievienošanai, un neviena dalībvalsts nebija izvēlējusies pārvietot Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) resursus uz savu InvestEU dalībvalsts nodalījumu tieši ar STEP saistītiem ieguldījumiem 13 , 14 . .  To var izskaidrot ar laika ierobežojumiem, jo STEP ieviešana notika, kad bija pagājusi vairāk nekā puse no ANM īstenošanas termiņa.

Lai palielinātu redzamību un atvieglotu alternatīvu un kumulatīvu finansējumu projektiem, Komisija līdz šim ir piešķīrusi 190 STEP (suverenitātes) zīmogus. STEP zīmogs ir paredzēts ar STEP mērķiem saskaņotu augstas kvalitātes projektu atzīšanai neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav saņēmuši finansējumu (bieži vien nepietiekama kopējā pieejamā finansējuma dēļ). Zīmogs pats par sevi negarantē, ka būs pieejams alternatīvs vai kumulatīvs finansējums: līdz 2025. gada marta beigām STEP zīmoga projekti vēl nebija saņēmuši finansējumu no ES kohēzijas politikas resursiem vai ANM. Tomēr pirmie zīmogi tika piešķirti tikai 2024. gada oktobrī, un tas nozīmē, ka turpmākajos mēnešos to piešķiršana varētu vēl turpināties.

2024. gada aprīlī izveidotais STEP (suverenitātes) portāls ir darbojies kā vienots tiešsaistes centrs informācijai par finansējuma un ieguldījumu iespējām, kas saistītas ar STEP. 2025. gada marta beigās portālā bija iekļauti vairāk nekā 70 uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus no dažādiem finansējuma avotiem (kohēzijas politika, Komisijas pārvaldītās ES programmas u. c.). STEP portālā ir karte ar pārskatu par pieņemtajiem kohēzijas politikas programmu grozījumiem un publiska datubāze ar projektiem, kam piešķirts STEP zīmogs , un tādējādi tika palielināta pārredzamība un nodrošināti resursi publiskajiem un privātajiem investoriem, arī ES fondu vadošajām iestādēm dalībvalstīs. Notiek tehniski sagatavošanās darbi ar mākslīgo intelektu darbināma simulatora un sarunbota integrēšanai, kas palīdzētu projektu virzītājiem apzināt piemērotas ES finansējuma iespējas.

Saskaroties ar problēmu, kas saistīta ar STEP konsekventu īstenošanu 11 dažādās ES programmās, ir izveidots plašs koordinācijas mehānismu klāsts. Pirmkārt, tika izveidots STEP valstu kontaktpunktu (VKP) tīkls, kurā ir visu dalībvalstu iecelti pārstāvji 15 . Laikā no 2024. gada līdz 2025. gada sākumam notika piecas tīkla tikšanās, kas nodrošināja forumu pieredzes apmaiņai, labas prakses apmaiņai un STEP īstenošanas regulatīvo un darbības aspektu precizēšanai. Otrkārt, notiek regulāras Komisijas starpdienestu tīkla tikšanās ar 14 ģenerāldirektorātu 16 dalību nolūkā saskaņot finansēšanas prioritātes, dalīties ar darbības norādījumiem un paraugpraksi un pārraudzīt progresu.

Turklāt Komisija izdeva vairākus norādījumu dokumentus, tajā skaitā oficiālus norādījumus par STEP darbības jomu 17 , īpašu brošūru valstu kontaktpunktiem un vadošajām iestādēm un atjauninātu paziņojumu par ANP grozīšanu STEP prioritāšu iekļaušanai. Lai turpinātu atbalstīt valstu īstenošanas centienus, līdz šim Komisija ir veikusi tehniskas misijas deviņās dalībvalstīs (Vācijā, Francijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Rumānijā, Slovēnijā, Portugālē un Grieķijā).

2.STEP ir labi piemērota stratēģisko tehnoloģiju ES atbalstam, lai gan joprojām pastāv šķēršļi to īstenošanai

STEP ir būtiska loma ES finansējuma programmu novirzīšanā uz stratēģiskām tehnoloģijām, tomēr sistēmiskas problēmas ierobežo tās potenciāla pilnīgu izmantošanu. STEP ir darbojusies kā katalizators esošo instrumentu koordinēšanai un novirzīšanai kritiski svarīgām tehnoloģijām digitālajā un dziļo, tīro un biotehnoloģiju jomā, īsā laikposmā pārorientējot ievērojamus finanšu resursus. Tomēr tādu ES finansējuma programmu daudzskaitlīgums un daudzveidība STEP ietvaros, kas izstrādātas pirms STEP izveides un kam katrai ir atšķirīgi atbilstības kritēriji, pieteikšanās procedūras, termiņi un līdzfinansējuma likmes, ierobežo gan STEP īstenošanas ātrumu, gan kvalitāti, galu galā ierobežojot tās vispārējo ietekmi.

Lai gan STEP zīmogs ir uzlabojis projektu pamanāmību, tā ietekme uz finansējuma apguvi vēl nav noskaidrota. Šo procesu ietekmē laika problēmas 18 un praktiski šķēršļi. Pašreizējais piešķirto STEP zīmogu reģionālais sadalījums pa dalībvalstīm liecina par relatīvo koncentrāciju vairāk attīstītajos ES reģionos. Projekti, kuriem piešķirts STEP zīmogs un kas atrodas “mazāk attīstītos” un “pārejas” reģionos, principā varētu gūt labumu no salīdzinoši lielākas kohēzijas politikas resursu daļas. Praksē ir izrādījies grūti apvienot finanšu resursus no dažādiem ES instrumentiem, jo tiem tiek piemēroti dažādi noteikumi, tajā skaitā atšķirīgas attiecināmo izmaksu novērtēšanas metodes. Turklāt valsts atbalsta režīms STEP projektiem atšķiras atkarībā no projekta veida, proti, projektiem, uz kuriem attiecas STEP regula, piemēro tikai ierobežotu preferenciālu režīmu 19 , un tas ir faktors, ko dažas valsts iestādes ir norādījušas kā tādu, kas var ierobežot to vēlmi sniegt finansējumu. Visbeidzot, potenciālo ieviešanu sarežģī dažu tādu STEP zīmoga projektu būtība, kuros ir iesaistīti lieli starptautiski konsorciji, jo tam būtu vajadzīgs vienlaicīgs vairāku vadošo iestāžu atbalsts.

STEP portāls kā vienots kontaktpunkts ir veiksmīgi nodrošinājis vienkāršotu piekļuvi informācijai par finansējuma iespējām. Tomēr tā darbība ir atkarīga no atsevišķām piemērošanas sistēmām. Paredzams, ka plānotie uzlabojumi, piemēram, ar MI darbināma simulatora izstrāde, vēl vairāk uzlabos tā efektivitāti. Informācija par dotācijām un iepirkuma darbībām Komisijas tieši pārvaldītajās programmās ir pieejama Finansējuma un iepirkumu portālā. Tomēr līdz šim nav vienota piekļuves punkta, kurā būtu redzamas finansēšanas iespējas, ko finansē no ES budžeta un pārvalda īstenošanas partneri, dalībvalstis un reģionālās iestādes.

Ar STEP ir uzlaboti ES izdevumi kritiski svarīgām tehnoloģijām salīdzinājumā ar sākotnējo DFS struktūru, taču strukturālas atšķirības starp programmām joprojām kavē pilnībā integrētu pieeju projektu virzītāju labā. Piemēram, vairākas dalībvalstis iepazīstināja ar tādu projektu piemēriem, kuriem Inovāciju fonda ietvaros ir piešķirts STEP zīmogs, bet kuri, iespējams, nav tiesīgi saņemt atbalstu no ERAF un TPF 20 , jo fondu juridiskajā pamatā ir noteikumi, kas izslēdz to izmantošanu tādu iekārtu finansēšanai, uz kurām attiecas emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) 21 . Šādas neatbilstības samazina STEP spēju darboties kā vienlaidu tiltam starp pārvaldības veidiem un uzsver, cik sarežģīti ir saskaņot dažādus finansēšanas instrumentus post hoc.

Stratēģiski STEP nodrošina Eiropas pievienoto vērtību, koncentrējot resursus un politikas uzmanību uz nozarēm un projektiem, kas ir ārkārtīgi svarīgi ES konkurētspējai un ekonomiskajai drošībai nākotnē. STEP nodrošina ES mēroga satvaru ieguldījumu veicināšanai kritiski svarīgās tehnoloģijās, lai gan STEP zīmoga projektu reģionālā koncentrācija attīstītākās teritorijās atspoguļo potenciālu iekļaujošas ietekmes problēmu.

STEP nozīmi apstiprina mainīgā politiskā darba kārtība. Komisijas iniciatīvas saskaņā ar tīras rūpniecības kursu 22 un Konkurētspējas kompasu 23 atspoguļo plašu vienprātību par nepieciešamību atbalstīt stratēģiskās tehnoloģijas, izmantojot mērķtiecīgas, koordinētas investīcijas un darbības. Ierosinātā STEP darbības jomas paplašināšana aizsardzības nozares 24 aptveršanai apstiprina tās potenciālu saskaņā ar pašreizējo DFS.

3.STEP turpinās sniegt rezultātus un nodrošināt informāciju turpmākai lēmumu pieņemšanai par ES finansējumu

Lai gan STEP joprojām tiek ieviesta pakāpeniski, tā ir uz pareizā ceļa savu mērķu sasniegšanai. Platforma ir parādījusi ieguvumus, ko sniedz labāka finansēšanas programmu koordinācija saistībā ar mērķtiecīgu politikas mērķu kopumu. STEP portāls ir sekmīgi izveidots kā izmēģinājuma iniciatīva, ar kuru STEP saistītā finansējuma un ieguldījumu iespējas ir apvienotas vienotā kontaktpunktā attiecīgajām ieinteresētajām personām.

Neraugoties uz šiem sasniegumiem, izvērtējumā akcentēts, ka STEP darbojas sarežģītā un neelastīgā finansējuma vidē, uzsverot, ka ir jāturpina koordinācija, lai nākotnē veicinātu arvien nepieciešamāko stratēģisko prioritāšu noteikšanu.

Raugoties nākotnē, STEP īstenošanas darbības turpinās pilnā tempā. Līdz 2025. gada martam no visas ES bija iesniegti vēl citi kohēzijas politikas programmu grozījumi, kas saistīti ar STEP. Šajā jaunajā posmā galvenā uzmanība tiks pievērsta to pieņemšanai un īstenošanai. Dalībvalstis un Komisija turpinās izsludināt uzaicinājumus priekšlikumu iesniegšanai un piešķirt finansējumu ar STEP saistītiem projektiem. Pieaugošais Komisijas piešķirto STEP zīmogu skaits apvienojumā ar lielākiem finanšu resursiem, kas valsts līmenī paredzēti STEP mērķiem, nodrošina augstas kvalitātes projektu plūsmu investoriem. Lai līdz pašreizējās DFS beigām 2027. gadā sasniegtu STEP mērķus, būs vajadzīgi pastāvīgi centieni un pastāvīga apņemšanās gan no dalībvalstu, gan Komisijas puses. Šajā nolūkā Komisija turpinās pētīt veidus, kā palīdzēt dalībvalstīm īstenot STEP un uzlabot papildināmību starp ES finansēšanas instrumentiem.

Šajā otrajā īstenošanas posmā STEP varētu gūt labumu no plašākas darbības jomas un lielākiem stimuliem. 2025. gada aprīlī Komisija ierosināja STEP ietvaros ieviest ceturto nozari – aizsardzību – un paplašināt STEP ietvaros pieejamos finansiālos stimulus kohēzijas politikai. Šie jauninājumi tika ieviesti priekšlikumā regulai, ar ko stimulē ar aizsardzību saistītas investīcijas ES budžetā 25 , un priekšlikumā regulai saistībā ar kohēzijas vidusposma pārskatīšanu 26 . Pašlaik notiek sarunas par tekstiem starp ES iestādēm.

Šajā posmā nav paredzēti turpmāki grozījumi STEP darbībā, ņemot vērā arī īstenošanas laiku, kas būtu vajadzīgs, lai redzētu iespējamos ieguvumus no pagaidu instrumenta, kura termiņš beidzas pašreizējās DFS beigās (2027. gada beigās). Tomēr daudzas no STEP gūtās atziņas un tās ierobežojumi pašreizējo problēmu risināšanā var kalpot par pamatu nākamās DFS izstrādei, kā tas bija paredzēts STEP regulā, it īpaši attiecībā uz turpmākā ES finansējuma izstrādi konkurētspējai un ekonomiskajai konverģencei. Daži no STEP galvenajiem mērķiem, piemēram, pastiprināta koordinācija un integrācija starp ES finansēšanas instrumentiem un vienkāršota finansējuma pieejamība saņēmējiem ar vienkāršākiem noteikumiem un vienotu kontaktpunktu, varētu iedvesmot nākamās DFS instrumentu izstrādi.

(1)

Skatīt Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platforma – Eiropas Savienība (STEP) .

(2)

 STEP regulā nav paredzēts papildu finanšu piešķīrums STEP, izņemot mērķtiecīgu palielinājumu 1,5 miljardu EUR apmērā Eiropas Aizsardzības fondam darbībām, kas saistītas ar STEP.

(3)

Inovāciju fonds, programma “Digitālā Eiropa”, Eiropas Aizsardzības fonds, pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”, programma “ES – veselībai”, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds Plus, Taisnīgas pārkārtošanās fonds, Kohēzijas fonds, Atveseļošanas un noturības mehānisms un InvestEU.

(4)

Skatīt STEP (suverenitātes) zīmogu .

(5)

Skatīt STEP (suverenitātes) portālu .

(6)

 STEP regula (8. pants) paredz, ka starpposma izvērtēšana jāpabeidz līdz 2025. gada decembrim.

(7)

Līdz 2025. gada 31. martam Komisija bija apstiprinājusi 38 ar STEP saistītus kohēzijas politikas programmu grozījumus 11 dalībvalstīs.

(8)

Tas ietver 11 STEP zīmogus, kas piešķirti Eiropas Inovācijas padomes ietvaros 2025. gada 3. aprīlī.

(9)

Fondu finansē no ieņēmumiem, kas gūti ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS).

(10)

Francija, Vācija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Itālija, Spānija, Dānija, Nīderlande, Austrija un Polija.

(11)

 Datu punkts uzskaita tikai programmas ar specializētiem STEP prioritārajiem virzieniem vai STEP atvēlētām zināmām summām.

(12)

Vācija, Dānija, Itālija, Latvija un Rumānija.

(13)

Tomēr astoņas dalībvalstis (Bulgārija, Čehija, Somija, Grieķija, Malta, Rumānija, Spānija un Portugāle) ir veikušas ieguldījumu savos InvestEU dalībvalstu nodalījumos, un piecas no tām ir izmantojušas ANM resursus konkrētiem mērķiem, kas nav saistīti ar STEP.

(14)

Dalībvalstīm ir atļauts piešķirt 6 % no saviem ANM resursiem InvestEU dalībvalsts nodalījumam ieguldījumiem ar STEP saistītās tehnoloģijās. Tas papildina pašreizējo iespēju pārvietot līdz 4 % no ANM līdzekļiem uz InvestEU plašākiem mērķiem, atļaujot pārvietot kopā līdz 10 %. Veicot savu ANP pārskatīšanu, dalībvalstīm projekti ar piešķirtu STEP zīmogu ir arī jāuzskata par prioritāti. Turklāt gan Komisijai, gan dalībvalstīm STEP zīmogs ir jāņem vērā apspriedēs par ieguldījumiem, ko veic Eiropas Investīciju banka (galvenais InvestEU partneris), un politikas pārbaudēs par ieguldījumiem, ko veic citi InvestEU īstenošanas partneri.

(15)

2025. gada 31. martā tikai Īrija vēl nebija iecēlusi VKP.

(16)

Pārstāvji no Budžeta ĢD, Klimata politikas ĢD, Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ĢD, Konkurences ĢD, Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ĢD, Ekonomikas un finanšu lietu ĢD, Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ĢD, Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ĢD, Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādes, Juridiskā dienesta, Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD, Pētniecības un inovācijas ĢD, Veselības un pārtikas nekaitīguma ĢD, Ģenerālsekretariāta un Reformu un investīciju darba grupas.

(17)

Komisijas paziņojums C/2024/3209. Norādījumi par dažiem noteikumiem Regulā (ES) 2024/795, ar ko izveido Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformu (STEP), 2024. gads, pieejami vietnē https://eur-lex.europa.eu/eli/C/2024/3209/oj .

(18)

Pirmie STEP zīmogi tika piešķirti tikai novērtēšanas perioda beigās.

(19)

Komisija 2024. gada jūnijā grozīja Reģionālā valsts atbalsta pamatnostādnes, lai palielinātu atbalsta maksimālo intensitāti atbalstāmajās jomās projektiem, kas ietilpst STEP darbības jomā – skatīt EUR-Lex - 52024XC03516 - LV - EUR-Lex .

(20)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu 7. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1056 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu , 9. pants un 11. panta 2. punkta h) apakšpunkts.

(21)

Komisija 2025. gada 1. aprīlī publicēja tiesību akta priekšlikumu ar mērķorientētiem grozījumiem tiesiskajā regulējumā attiecībā uz kohēzijas politikas fondiem, tajā skaitā atļaujot ieguldījumus, kas saistīti ar fosilā kurināmā ražošanu, pārstrādi, transportēšanu, izplatīšanu, uzglabāšanu vai sadedzināšanu, darbībās, kurām piešķirts STEP zīmogs no Inovāciju fonda, un lielāku atbalstu no ERAF dekarbonizācijas projektiem, kuriem piešķirts STEP zīmogs (piemēram, no Inovāciju fonda), pieejams Inforegio - Modernizēta kohēzijas politika: vidusposma pārskatīšana .

(22)

Skatīt COM(2025) 85 final.

(23)

Skatīt COM(2025) 30  final.

(24)

Priekšlikums regulai, ar ko ES budžetā stimulē ar aizsardzību saistītas investīcijas, kas ļautu īstenot apbruņošanās plānu ReArm Europe, COM(2025) 188 final.

(25)

Skatīt EUR-Lex - 52025PC0188 - LV - EUR-Lex .

(26)

Skatīt Inforegio - Modernizēta kohēzijas politika: vidusposma pārskatīšana .