<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.21-20110601.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="ECRCJ2010LVB.0800881101.case.xml"><NO.CASE>C-395/09</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62009CJ0395</NO.CELEX><NO.SEQ>0022.0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>I-8813</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>I-8831</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>19</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><LEFT><DATE ISO="20100930">2010. GADA 30. SEPTEMBRA</DATE> SPRIEDUMS — LIETA C-395/09</LEFT><RIGHT><HT TYPE="ITALIC">OASIS EAST</HT></RIGHT></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (septītā palāta)</P><P><DATE ISO="20100930">2010. gada 30. septembrī</DATE><NOTE NUMBERING="STAR" TYPE="FOOTNOTE" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda — poļu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C-395/09</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Naczelny Sąd Administracyjny</HT> (Polija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20090806">2009. gada 6. augustā</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20091013">2009. gada 13. oktobrī</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Oasis East sp. z o.o.</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Minister Finansów</HT></HT>.</P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (septītā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja R. Silva de Lapuerta [<HT TYPE="ITALIC">R. Silva de Lapuerta</HT>] (referents), tiesneši J. Malenovskis [<HT TYPE="ITALIC">J. Malenovský</HT>] un T. fon Danvics [<HT TYPE="ITALIC">T. von Danwitz</HT>],</P><?PAGE NO="I-8814"?><P>ģenerāladvokāts P. Mengoci [<HT TYPE="ITALIC">P. Mengozzi</HT>],</P><P>sekretāre S. Stremholma [<HT TYPE="ITALIC">C. Strömholm</HT>], administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20100707">2010. gada 7. jūlija</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Oasis East sp. z o.o.</HT> vārdā — M. Vojda [<HT TYPE="ITALIC">M. Wojda</HT>] un J. Martīni [<HT TYPE="ITALIC">J. Martini</HT>],</P></ITEM><ITEM><P>Polijas valdības vārdā — M. Špunars [<HT TYPE="ITALIC">M. Szpunar</HT>] un M. Jarošs [<HT TYPE="ITALIC">M. Jarosz</HT>], pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā — M. Ovsiani-Hornunga [<HT TYPE="ITALIC">M. Owsiany-Hornung</HT>] un K. Hermane [<HT TYPE="ITALIC">K. Herrmann</HT>], kā arī — D. Triandafilu [<HT TYPE="ITALIC">D. Triantafyllou</HT>], pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,</VISA></GR.VISA><?PAGE NO="I-8815"?><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes <DATE ISO="19770517">1977. gada 17. maija</DATE> Sestās direktīvas 77/388/EK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="145" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1977">OV L 145, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>, grozīta ar Padomes <DATE ISO="19950410">1995. gada 10. aprīļa</DATE> Direktīvu 95/7/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="102" PAGE.FIRST="18" DATE.PUB="1995">OV L 102, 18. lpp.</REF.DOC.OJ>); turpmāk tekstā — <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Sestā direktīva<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>), 17. panta 2. un 6. punktu, kuru noteikumi būtībā tika pārņemti Padomes <DATE ISO="20061128">2006. gada 28. novembra</DATE> Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="347" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2006">OV L 347, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) 176. pantā.</TXT></NP><NP><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp <HT TYPE="ITALIC">Oasis East sp. z o.o.</HT> (turpmāk tekstā — <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/><HT TYPE="ITALIC">Oasis East</HT><QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) un <HT TYPE="ITALIC">Minister Finansów</HT> (Polijas finanšu ministru).</TXT></NP><?PAGE NO="I-8816"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesiskais regulējums</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>3</NO.P><TXT>Saskaņā ar Sestās direktīvas 17. panta 2. un 6. punktu redakcijā, kas izriet no šīs direktīvas 28.f panta:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="017.002"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Ja preces un pakalpojumus nodokļa maksātājs izmanto ar nodokli apliekamiem darījumiem, viņam ir tiesības atskaitīt no nodokļa, kurš viņam jāmaksā:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>pievienotās vērtības nodokli [(turpmāk tekstā — <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>PVN<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>)], kas ir jāmaksā vai samaksāts valsts teritorijā par precēm vai pakalpojumiem, ko viņam piegādājusi vai piegādās cits nodokļu maksātājs;</TXT><P>[..]</P></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="017.006"><NO.PARAG>6.</NO.PARAG><ALINEA><P>Ne ilgāk kā četrus gadus no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas Padome pēc Komisijas priekšlikuma vienprātīgi lemj, uz kuriem izdevumiem neattiecas [PVN] atskaitīšana. [PVN] nekādā gadījumā nav atskaitāms par izdevumiem, kas nav stingri saistīti ar uzņēmējdarbību, piemēram, luksusa, izpriecu un izklaides izdevumiem.</P><?PAGE NO="I-8817"?><P>Līdz brīdim, kad iepriekšminētās normas stājas spēkā, dalībvalstis var saglabāt visus izņēmumus, kas paredzēti šo valstu likumos laikā, kad šī direktīva stājas spēkā.<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>4</NO.P><TXT>Sestā direktīva tika atcelta un aizstāta ar Direktīvu 2006/112.</TXT></NP><NP><NO.P>5</NO.P><TXT>Saskaņā ar šīs direktīvas 176. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Padome pēc Komisijas priekšlikuma vienprātīgi lemj, uz kuriem izdevumiem neattiecas PVN atskaitīšana. Jebkurā gadījumā PVN nekādi nav atskaitāms par izdevumiem, kas nav cieši saistīti ar uzņēmējdarbību, piemēram, luksusa, izpriecu un izklaides izdevumiem.</P><P>Līdz brīdim, kad stājušies spēkā pirmajā daļā minētie noteikumi, dalībvalstis var saglabāt visus izņēmumus, kas paredzēti šo valstu tiesību aktos <DATE ISO="19790101">1979. gada 1. janvārī</DATE>, vai attiecībā uz dalībvalstīm, kuras pievienojās Kopienai pēc minētās dienas, aktos, kas bija spēkā to pievienošanās spēkā stāšanās dienā.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-8818"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Valsts tiesiskais regulējums</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>6</NO.P><TXT><DATE ISO="19930108">1993. gada 8. janvāra</DATE> Likuma par pievienotās vērtības nodokli (<HT TYPE="ITALIC">ustawa o podatku VAT z roku 1993</HT>) (turpmāk tekstā — <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>1993. gada likums par PVN<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>) 25. panta 1. punkta 1.a apakšpunktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Maksājamā nodokļa summas samazināšanu vai maksājamā nodokļa starpības atlīdzināšanu neveic attiecībā uz nodokļa maksātāja ievestiem pakalpojumiem, saistībā ar kuriem atlīdzības samaksa tieši vai netieši notiek personai, kuras dzīvesvieta, atrašanās vieta vai pārvalde atrodas kādā no šī likuma 9. pielikumā minētajām teritorijām vai valstīm.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>7</NO.P><TXT>1993. gada likuma par PVN 9. pielikumā ar nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Valstu (teritoriju) saraksts, attiecībā uz kurām nevar tikt samazināta maksājamā nodokļa summa, ne arī atlīdzināta maksājamā nodokļa starpība par ievestajiem pakalpojumiem<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> ir ietverts šāds uzskaitījums:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>1)</NO.P><TXT>Andoras Firstiste;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Angilja — Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes autonomā aizjūras teritorija;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Antigva un Barbuda;</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="I-8819"?><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>Aruba — Nīderlandes Karalistes autonomā teritorija;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>5)</NO.P><TXT>Bahamu Salu Sadraudzība;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>6)</NO.P><TXT>Bahreinas Karaliste;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>7)</NO.P><TXT>Barbadosa;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>8)</NO.P><TXT>Beliza;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>9)</NO.P><TXT>Bermudu salas — Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>10)</NO.P><TXT>Britu Virdžīnu salas — Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>11)</NO.P><TXT>Kuka salas — ar Jaunzēlandi asociēta autonoma teritorija;</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="I-8820"?><ITEM><NP><NO.P>12)</NO.P><TXT>Dominikas Sadraudzība;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>13)</NO.P><TXT>Gibraltārs — Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>14)</NO.P><TXT>Grenāda;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>15)</NO.P><TXT>Gērnsija, Sarka, Oldernija — Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>16)</NO.P><TXT>Honkonga — teritorija, kas atrodas Ķīnas Tautas Republikas īpašā pārvaldē;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>17)</NO.P><TXT>Džērsija — Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>18)</NO.P><TXT>Kaimanu salas — Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>19)</NO.P><TXT>Libērijas Republika;</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="I-8821"?><ITEM><NP><NO.P>20)</NO.P><TXT>Lihtenšteinas Firstiste;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>21)</NO.P><TXT>Makao — teritorija, kas atrodas Ķīnas Tautas Republikas īpašā pārvaldē;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>22)</NO.P><TXT>Maldīvu Republika;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>23)</NO.P><TXT>Menas sala — Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>24)</NO.P><TXT>Māršala Salu Republika;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>25)</NO.P><TXT>Maurīcijas Republika;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>26)</NO.P><TXT>Monako Firstiste;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>27)</NO.P><TXT>Montserrata — Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija;</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="I-8822"?><ITEM><NP><NO.P>28)</NO.P><TXT>Nauru Republika;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>29)</NO.P><TXT>Nīderlandes Antiļas — Nīderlandes Karalistes aizjūras teritorija;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>30)</NO.P><TXT>Niue — ar Jaunzēlandi asociēta autonoma teritorija;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>31)</NO.P><TXT>Panamas Republika;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>32)</NO.P><TXT>Samoa Neatkarīgā Valsts;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>33)</NO.P><TXT>Seišelu Republika;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>34)</NO.P><TXT>Sentkitsas un Nevisas Federācija;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>35)</NO.P><TXT>Sentlūsija;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>36)</NO.P><TXT>Sentvinsenta un Grenadīnas;</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="I-8823"?><ITEM><NP><NO.P>37)</NO.P><TXT>Tongas Karaliste;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>38)</NO.P><TXT>Tērksas un Kaikosas salas — Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>39)</NO.P><TXT>Amerikas Savienoto Valstu Virdžīnu salas — Amerikas Savienoto Valstu teritorijā neinkorporēta teritorija;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>40)</NO.P><TXT>Vanuatu Republika;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>41)</NO.P><TXT>Apvienotie Arābu Emirāti.<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>8</NO.P><TXT>Šis nodokļu režīms būtībā ir saglabāts <DATE ISO="20040311">2004. gada 11. marta</DATE> likuma par pievienotās vērtības nodokli (<HT TYPE="ITALIC">ustawa o podatku VAT z roku 2004</HT>; turpmāk tekstā — <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>2004. gada likums par PVN<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>) noteikumos, proti, šī likuma 88. panta 1. punkta 1) apakšpunktā, lasot to kopā ar šī likuma 5. pielikumu, ir ietverts saraksts ar 39, nevis 41 valsti un teritoriju. Šīs tiesību normas stājās spēkā <DATE ISO="20040501">2004. gada 1. maijā</DATE>.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamata lieta un prejudiciālais jautājums</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>9</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Oasis East</HT> ražo un pārdod ūdens dzesēšanas iekārtas. Šo darbību ietvaros, tostarp arī garantijas apkopes veikšanai, tā izmanto kāda uzņēmuma pakalpojumus, kurš ir reģistrēts vienā no 1993. gada likuma par PVN 9. pielikumā, kas ir aizstāts ar 2004. gada likuma par PVN 5. pielikumu, uzskaitītajām valstīm. Šis uzņēmums <HT TYPE="ITALIC">Oasis East</HT> sniedz<?PAGE NO="I-8824"?> vadības un tehniskās palīdzības pakalpojumus. Šie pakalpojumi galvenokārt attiecas uz šādām darbībām, proti, marketingu, starptautisku izstāžu organizēšanu un dalību tajās, ar ražošanas plānošanu saistītām darbībām, inženieru pakalpojumiem, finanšu un grāmatvedības konsultācijām, transporta organizēšanu, ar informātikas sistēmu nodrošināšanu saistītiem pakalpojumiem un tirdzniecības koordināciju.</TXT></NP><NP><NO.P>10</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Oasis East</HT> <DATE ISO="20071228">2007. gada 28. decembrī</DATE> Katovices finanšu direktoram uzdeva jautājumu, vai pēc <DATE ISO="20040501">2004. gada 1. maija</DATE> tai ir tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu par tādu administratīvo pakalpojumu ievešanu, kuru atlīdzības samaksa tiek veikta uzņēmumam, kura juridiskā adrese ir kādā no 2004. gada likuma par PVN 5. pielikumā ietvertajām teritorijām.</TXT></NP><NP><NO.P>11</NO.P><TXT>Katovices finanšu direktors ar <DATE ISO="20080404">2008. gada 4. aprīļa</DATE> lēmumu uz <HT TYPE="ITALIC">Oasis East</HT> uzdoto jautājumu atbildēja negatīvi. Finanšu direktors uzskatīja, ka <HT TYPE="ITALIC">Oasis East</HT> nav tiesību uz priekšnodokļa atskaitīšanu, ņemot vērā, ka attiecīgo pakalpojumu atlīdzība tiek maksāta uzņēmumam, kura dzīvesvieta, atrašanās vieta vai pārvalde atrodas kādā no 2004. gada likuma par PVN 5. pielikumā minētajām teritorijām.</TXT></NP><NP><NO.P>12</NO.P><TXT>Katovices finanšu direktors norādīja, ka valsts tiesību akti atbilst Savienības tiesībām, jo saskaņā ar Sestās direktīvas 17. panta 6. punktu dalībvalstis brīdī, kad stājas spēkā šī direktīva, varot saglabāt visus izņēmumus, kas paredzēti valstu tiesību aktos. No tā finanšu direktors secina, ka Polijas Republika esot paturējusi tiesības saglabāt ierobežojumus PVN atskaitīšanas jomā, kuri bija spēkā pirms datuma, kad tā pievienojās Eiropas Savienībai.</TXT></NP><?PAGE NO="I-8825"?><NP><NO.P>13</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Oasis East</HT> <DATE ISO="20080618">2008. gada 18. jūnijā</DATE> par minēto <DATE ISO="20080404">2008. gada 4. aprīļa</DATE> lēmumu iesniedza prasību <HT TYPE="ITALIC">Wojewódzki Sąd Administracyjny w Gliwicach</HT> (Glivices vojevodistes Administratīvā tiesa).</TXT></NP><NP><NO.P>14</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20081222">2008. gada 22. decembra</DATE> lēmumu šī tiesa <HT TYPE="ITALIC">Oasis East</HT> prasību noraidīja. Tiesa uzskatīja, ka, saglabājot valsts tiesību sistēmā 2004. gada likuma par PVN 88. panta 1. punkta 1) apakšpunktā paredzēto izslēgšanu, netiek pārkāptas Sestās direktīvas 17. panta 6. punkta prasības.</TXT></NP><NP><NO.P>15</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Oasis East</HT> <DATE ISO="20090309">2009. gada 9. marta</DATE> kasācijas sūdzībā uzturēja iepriekš norādīto argumentāciju. <HT TYPE="ITALIC">Naczelny Sąd Administracyjny</HT> [Galvenā Administratīvā tiesa] šādos apstākļos nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>Vai Kopienu tiesības un it īpaši [..] Sestās direktīvas 17. panta 6. punkts [..] (tagad — [..] Direktīvas 2006/112/EK [..] 176. pants) atļauj dalībvalstij piemērot valsts tiesību normas, ar kurām gadījumā, kad tiek iegādāti ievesti pakalpojumi, kuru atlīdzības samaksa tieši vai netieši notiek personai, kuras dzīvesvieta, atrašanās vieta vai tās pārvalde atrodas kādā no teritorijām vai valstīm, kuras valsts tiesību aktos tiek kvalificētas kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>nodokļu paradīze<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>, tiek izslēgtas nodokļu maksātāja tiesības samazināt maksājamā nodokļa summu vai saņemt maksājamā nodokļa starpību, ja turklāt šāda izslēgšana dalībvalstī tika pieņemta laikā pirms dalībvalsts pievienošanās Kopienai?<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></P></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-8826"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>16</NO.P><TXT>Uzdodot jautājumu, iesniedzējtiesa vaicā, vai ar Sestās direktīvas 17. panta 6. punktu, kura noteikumi būtībā tika pārņemti Direktīvas 2006/112 176. pantā, tiek atļauts saglabāt tādu valsts tiesību aktu, kurš ir piemērojams brīdī, kad Sestā direktīva stājas spēkā attiecīgajā dalībvalstī, ar kuru vispārējā veidā tiek izslēgtas tiesības atskaitīt kā priekšnodokli samaksāto PVN par ievestu pakalpojumu iegādi, kuru atlīdzības samaksa tieši vai netieši tiek veikta personai, kas ir reģistrēta valstī vai teritorijā, kura šajā tiesību aktā tiek kvalificēta kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>nodokļu paradīze<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>17</NO.P><TXT>Tā kā uzdotā jautājuma formulējumā ir atsauce gan uz Sestās direktīvas 17. panta 6. punktu, gan Direktīvas 2006/112 176. pantu, vispirms ir jānorāda, ka abas šīs tiesību normas būtībā ir identiskas.</TXT></NP><NP><NO.P>18</NO.P><TXT>Lai atbildētu uz minēto jautājumu, ir jāatgādina, ka Sestās direktīvas 17. panta 2. punktā paredzētās tiesības uz nodokļa atskaitīšanu kā PVN mehānisma sastāvdaļa ir kopējās PVN sistēmas pamatprincips un tās principā nav ierobežojamas (skat. <DATE ISO="20020108">2002. gada 8. janvāra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-409/99" PAGE.ECR="I-81" YEAR="2002">C-409/99 <HT TYPE="ITALIC">Metropol</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Stadler</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-81. lpp.</REF.DOC.ECR>, 42. punkts; <DATE ISO="20050526">2005. gada 26. maija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-465/03" PAGE.ECR="I-4357" YEAR="2005">C-465/03 <HT TYPE="ITALIC">Kretztechnik</HT>, Krājums, I-4357. lpp.</REF.DOC.ECR>, 33. punkts, kā arī <DATE ISO="20100415">2010. gada 15. aprīļa</DATE> spriedumu apvienotajās lietās <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-538/08+C-33/09" PAGE.ECR="I-3129" YEAR="2010">C-538/08 un C-33/09 <HT TYPE="ITALIC">X Holding</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Oracle Nederland</HT>, Krājums, I-3129. lpp.</REF.DOC.ECR>, 37. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>19</NO.P><TXT>Tomēr principu par tiesībām uz PVN atskaitīšanu mazina atkāpes norma, kas noteikta Sestās direktīvas 17. panta 6. punktā. Tos tiesību aktus jautājumā par izslēgšanu no tiesībām uz nodokļa atskaitīšanu, kas ir spēkā Sestās direktīvas spēkā stāšanās dienā, dalībvalstis drīkst saglabāt spēkā līdz brīdim, kad Padome pieņem šajā pantā paredzētos noteikumus (skat. <DATE ISO="20081211">2008. gada 11. decembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-371/07" PAGE.ECR="I-9549" YEAR="2008">C-371/07 <HT TYPE="ITALIC">Danfoss</HT><?PAGE NO="I-8827"?> un <HT TYPE="ITALIC">AstraZeneca</HT>, Krājums, I-9549. lpp.</REF.DOC.ECR>, 28. punkts, kā arī iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās <HT TYPE="ITALIC">X Holding</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Oracle Nederland</HT>, 38. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>20</NO.P><TXT>Tā kā Padome šādus noteikumus nav pieņēmusi, dalībvalstis savus spēkā esošos tiesību aktus jautājumā par izslēgšanu no tiesībām uz PVN atskaitījumu drīkst saglabāt. Tādējādi Savienības tiesībās līdz pat šim brīdim nav nekādu noteikumu, kuros būtu uzskaitīti izdevumi, attiecībā uz kuriem nepastāv tiesības uz [PVN] atskaitījumu (skat. <DATE ISO="20051208">2005. gada 8. decembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-280/04" PAGE.ECR="I-10683" YEAR="2005">C-280/04 <HT TYPE="ITALIC">Jyske Finans</HT>, Krājums, I-10683. lpp.</REF.DOC.ECR>, 23. punkts, kā arī iepriekš minēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Danfoss</HT> un <HT TYPE="ITALIC">AstraZeneca</HT>, 29. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>21</NO.P><TXT>Tomēr attiecībā uz Sestās direktīvas 17. panta 6. punktā noteiktā atkāpes paredzošā tiesiskā regulējuma piemērojamību Tiesa ir nospriedusi, ka ar šo noteikumu tiek pieņemts, ka izslēgšanas gadījumi, ko dalībvalstis drīkst saglabāt, bija likumīgi atbilstoši Padomes <DATE ISO="19670411">1967. gada 11. aprīļa</DATE> Otrajai direktīvai 67/228/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopējās pievienotās vērtības nodokļu sistēmas struktūra un piemērošanas kārtība (<REF.DOC.OJ COLL="P" NO.OJ="071" PAGE.FIRST="1303" DATE.PUB="1967">OV 1967, 71, 1303. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā — <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Otrā direktīva<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>), kura bija spēkā pirms Sestās direktīvas (skat. <DATE ISO="19991005">1999. gada 5. oktobra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-305/97" PAGE.ECR="I-6671" YEAR="1999">C-305/97 <HT TYPE="ITALIC">Royscot</HT> u.c., <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-6671. lpp.</REF.DOC.ECR>, 21. punkts, kā arī iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās <HT TYPE="ITALIC">X Holding</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Oracle Nederland</HT>, 40. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>22</NO.P><TXT>Šajā ziņā, lai gan Otrās direktīvas 11. panta 1. punktā bija ieviestas tiesības uz nodokļu atskaitīšanu, 4. punktā bija paredzēts, ka dalībvalstis var izslēgt no atskaitīšanas sistēmas atsevišķas preces un atsevišķus pakalpojumus, it īpaši tos, kurus pilnībā vai daļēji var lietot nodokļu maksātāja vai tā personāla privātajām vajadzībām.</TXT></NP><NP><NO.P>23</NO.P><TXT>Tādējādi ar Sestās direktīvas 17. panta 6. punktu dalībvalstīm piešķirtās tiesības nav uzskatāmas par absolūtu diskrecionāru varu izslēgt visas vai gandrīz visas preces un pakalpojumus no tiesībām uz PVN atskaitīšanu un tādējādi padarīt bezjēdzīgu<?PAGE NO="I-8828"?> Otrās direktīvas 11. panta 1. punktā noteikto režīmu. Minētās tiesības tādējādi neattiecas uz vispārēju izslēgšanu un neatbrīvo dalībvalstis no pienākuma pietiekami sīki precizēt tās preces un pakalpojumus, kuri ir izslēgti no tiesībām uz atskaitīšanu (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Royscot</HT> u.c., 22. un 24. punkts, kā arī <DATE ISO="20050714">2005. gada 14. jūlija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-434/03" PAGE.ECR="I-7037" YEAR="2005">C-434/03 <HT TYPE="ITALIC">Charles</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Charles-Tijmens</HT>, Krājums, I-7037. lpp.</REF.DOC.ECR>, 33. un 35. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>24</NO.P><TXT>Turklāt sistēma, ar ko paredz atkāpes no principa par tiesībām uz PVN atskaitīšanu, ir jāinterpretē šauri (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Metropol</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Stadler</HT>, 59. punkts, kā arī <DATE ISO="20081222">2008. gada 22. decembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-414/07" PAGE.ECR="I-10921" YEAR="2008">C-414/07 <HT TYPE="ITALIC">Magoora</HT>, Krājums, I-10921. lpp.</REF.DOC.ECR>, 28. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>25</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamata lietu un iespējamu Sestās direktīvas 17. panta 6. punktā paredzētā atkāpes paredzošā tiesiskā regulējuma piemērošanu ir jānorāda, ka minētā direktīva stājās spēkā Polijā brīdī, kad šī dalībvalsts iestājās Savienībā, proti, <DATE ISO="20040501">2004. gada 1. maijā</DATE>. Tātad šis datums ir nozīmīgs [Sestās direktīvas 17. panta 6. punkta] piemērošanai attiecībā uz šo dalībvalsti (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Magoora</HT>, 27. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>26</NO.P><TXT>Tā kā Polijas valdība ir norādījusi uz faktu, ka Direktīvas 2006/112 176. panta formulējumā ir norādīts uz atšķirību starp dalībvalstīm, kuras pievienojās Savienībai pirms <DATE ISO="19790101">1979. gada 1. janvāra</DATE>, un dalībvalstīm, kuras kā Polijas Republika pievienojās pēc šī datuma, ir jānorāda, ka šīs atšķirības attiecas vienīgi uz datuma noteikšanu, līdz kuram valsts tiesību aktos ir jāparedz izdevumi, kuri nerada tiesības uz PVN atskaitīšanu.</TXT></NP><?PAGE NO="I-8829"?><NP><NO.P>27</NO.P><TXT>Attiecīgi Direktīvas 2006/112 176. pants nevar radīt pamatu atšķirīgai aplūkoto izslēgšanas gadījumu piemērojamības interpretācijai atkarībā no tā, vai attiecīgā dalībvalsts ir pievienojusies Savienībai pirms <DATE ISO="19790101">1979. gada 1. janvāra</DATE> vai pēc šī datuma. Šādos apstākļos atsauce uz šo 176. pantu neietekmē attiecīgo judikatūru par Sestās direktīvas 17. panta 6. punkta interpretāciju.</TXT></NP><NP><NO.P>28</NO.P><TXT>Lai pamata lietā aplūkoto valsts tiesību aktu novērtētu, ņemot vērā tajā noteikto atkāpes paredzošo tiesisko regulējumu, ir jākonstatē, kā to ir norādījusi arī iesniedzējtiesa, ka šis tiesību akts rada vispārēja rakstura pasākumu, ar kuru tiek ierobežotas tiesības atskaitīt kā priekšnodokli samaksāto PVN par jebkādu ievestu pakalpojumu iegādi, kuru atlīdzības samaksa tieši vai netieši tiek veikta personai, kas ir reģistrēta valstī vai teritorijā, kura minētajā tiesību aktā tiek kvalificēta kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>nodokļu paradīze<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>29</NO.P><TXT>Šādā tiesību aktā ietvertais tiesību uz PVN atskaitīšanu ierobežojums pārsniedz Sestās direktīvas 17. panta 6. punktā atļauto.</TXT></NP><NP><NO.P>30</NO.P><TXT>Tiesa faktiski ir precizējusi, ka dalībvalstīm nav atļauts saglabāt izslēgšanu no tiesībām uz PVN atskaitīšanu, kas vispārējā veidā attiektos uz jebkādiem izdevumiem, kuri ir saistīti ar preču vai pakalpojumu pirkšanu (šajā ziņā skat. <DATE ISO="20090423">2009. gada 23. aprīļa</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-74/08" PAGE.ECR="I-3459" YEAR="2009">C-74/08 <HT TYPE="ITALIC">PARAT Automotive Cabrio</HT>, Krājums, I-3459. lpp.</REF.DOC.ECR>, 28. un 29. punkts, kā arī iepriekš minēto spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">X Holding</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Oracle Nederland</HT>, 44. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>31</NO.P><TXT>Visbeidzot attiecībā uz Polijas valdības norādīto apsvērumu, ka apstrīdētais valsts tiesību akts atbilst nepieciešamībai novērst krāpšanu nodokļu jomā, ir jānorāda, ka, pat ja ir taisnība, ka Tiesa tās <DATE ISO="20060221">2006. gada 21. februāra</DATE> sprieduma lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-255/02" PAGE.ECR="I-1609" YEAR="2006">C-255/02 <HT TYPE="ITALIC">Halifax</HT> u.c (Krājums, I-1609. lpp.)</REF.DOC.ECR> 70. punktā ir atzinusi, ka ļaunprātīgas rīcības aizlieguma princips ir piemērojams arī PVN jomā, minētais princips neļauj dalībvalstīm paplašināt attiecīgā atkāpes paredzošā tiesiskā regulējuma piemērošanas jomu. Turklāt,<?PAGE NO="I-8830"?> ja, kā to norāda iesniedzējtiesa, Polijas tiesībās paredzētie ierobežojumi tiek pamatoti ar nepieciešamību izvairīties no dažām krāpšanām vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, Sestās direktīvas 27. pantā šajā nolūkā ir paredzēta īpaša procedūra, ar kuru Padomei tiek ļauts jebkurai dalībvalstij atļaut ieviest īpašus atkāpes paredzošus pasākumus.</TXT></NP><NP><NO.P>32</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Sestās direktīvas 17. panta 6. punkts, kura noteikumi būtībā tika pārņemti Direktīvas 2006/112 176. pantā, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek atļauts saglabāt tādu valsts tiesību aktu, kurš ir piemērojams brīdī, kad Sestā direktīva stājas spēkā attiecīgajā dalībvalstī, ar kuru vispārējā veidā tiek izslēgtas tiesības atskaitīt kā priekšnodokli samaksāto PVN par ievestu pakalpojumu iegādi, kuru atlīdzības samaksa tieši vai netieši tiek veikta personai, kas ir reģistrēta valstī vai teritorijā, kura minētajā tiesību aktā tiek kvalificēta kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>nodokļu paradīze<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>33</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamata lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (septītā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Padomes <DATE ISO="19770517">1977. gada 17. maija</DATE> Sestās direktīvas 77/388/EK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, kas grozīta ar Padomes <DATE ISO="19950410">1995. gada 10. aprīļa</DATE> Direktīvu 95/7/EK, 17. panta 6. punkts, kura noteikumi būtībā tika<?PAGE NO="I-8831"?> pārņemti Padomes <DATE ISO="20061128">2006. gada 28. novembra</DATE> Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 176. pantā, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek atļauts saglabāt tādu valsts tiesību aktu, kurš ir piemērojams brīdī, kad Sestā direktīva 77/388 stājas spēkā attiecīgajā dalībvalstī, ar kuru vispārējā veidā tiek izslēgtas tiesības atskaitīt kā priekšnodokli samaksāto pievienotās vērtības nodokli par ievestu pakalpojumu iegādi, kuru atlīdzības samaksa tieši vai netieši tiek veikta personai, kas ir reģistrēta valstī vai teritorijā, kura minētajā tiesību aktā tiek kvalificēta kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>nodokļu paradīze<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><P>[Paraksti]</P></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>