<TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Likums par Valsts tiesu padomi (VTP)</HT></TXT></NP></TI>11.Saskaņā ar 2011. gada 12. maija Ustawa o Krajowej Radzie Sądownictwa (Likums par Valsts tiesu padomi) (2018. gada Dz. U., 389., 848. un 1045. poz.) (turpmāk tekstā – VTP likums) 3. pantu:2.Padome papildus veic citus likumā noteiktus uzdevumus, proti:
- (4)ieceļ par vispārējas jurisdikcijas tiesu tiesnešu un tiesnešu palīgu disciplinārlietām atbildīgo amatpersonu, kā arī par karatiesu tiesnešu disciplinārlietām atbildīgo amatpersonu.
12.VTP likuma 7. pantā ir noteikts:Augstākās tiesas pirmais priekšsēdētājs, Augstākās administratīvās tiesas priekšsēdētājs un tieslietu ministrs ir Padomes locekļi savu funkciju pildīšanas laikā.
13.VTP likuma 8. pantā ir noteikts:1.Polijas Republikas prezidenta ieceltā persona pilda savas funkcijas Padomē bez pilnvaru laika ierobežojuma, un tā var tikt atstādināta jebkurā brīdī.2.Prezidenta ieceltās personas pilnvarojums beidzas ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc Prezidenta pilnvaru beigām vai Polijas Republikas prezidenta amata atbrīvošanas.
14.VTP likuma 9. pantā ir noteikts:1.Sejm [Polijas parlamenta apakšpalāta] no deputātu vidus ievēlē četrus Padomes locekļus uz četriem gadiem.2.Senat [Polijas parlamenta augšpalāta] no senatoru vidus ievēlē divus Padomes locekļus uz četriem gadiem.3.Sejm un Senat ieceltie Padomes locekļi pilda savas funkcijas līdz jaunu locekļu iecelšanas brīdim.
15.VTP likuma 9.a pantā ir noteikts:1.Sejm no Augstākās tiesas, vispārējas jurisdikcijas tiesu, administratīvo tiesu un karatiesu tiesnešu vidus ievēlē piecpadsmit Padomes locekļus uz kopējo četru gadu pilnvaru termiņu.2.Ievēlot 1. punktā minētos locekļus, Sejm pēc iespējas ņem vērā nepieciešamību nodrošināt, ka Padomē ir tiesneši, kas pārstāv dažādu veidu un līmeņu tiesas.3.No tiesnešu vidus iecelto jauno Padomes locekļu kopējais pilnvaru termiņš sākas nākamajā dienā pēc viņu iecelšanas. Iepriekšējā pilnvaru termiņa Padomes locekļi pilda savas funkcijas līdz jauno Padomes locekļu kopējā pilnvaru termiņa sākumam.
16.Saskaņā ar VTP likuma 11.a pantu:2.Subjekti, kuriem ir tiesības izvirzīt kandidātus uz Padomes locekļa amatu, ir grupas, kurās ir vismaz: 1) divi tūkstoši Polijas Republikas pilsoņu, kuri ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, ir rīcībspējīgi un tiesībspējīgi, un 2) divdesmit pieci tiesneši, izņemot pensionētos tiesnešus.
17.VTP likuma 11.d pantā turklāt ir noteikts:1.Marszałek Sejmu [Polijas parlamenta apakšpalātas priekšsēdētājs] vēršas pie deputātu frakcijām ar lūgumu septiņu dienu laikā norādīt kandidātus uz Padomes locekļa amatu.2.Deputātu frakcijas no tiesnešu vidus, kuru kandidatūras tika pieteiktas 11.a pantā norādītajā kārtībā, izvirza ne vairāk kā deviņus kandidātus uz Padomes locekļa amatu.3.Ja deputātu frakciju izvirzīto kandidātu kopējais skaits ir mazāks par piecpadsmit, Prezydium Sejmu [Polijas parlamenta apakšpalātas prezidijs] no 11.a pantā norādītajā kārtībā pieteikto kandidātu vidus norāda tik kandidātu, cik trūkst, lai sasniegtu piecpadsmit.4.Sejm atbildīgā komiteja izveido kandidātu sarakstu, no 2. un 3. punktā norādītajā kārtībā norādīto kandidātu vidus izvēloties piecpadsmit kandidātus uz Padomes locekļa amatu, ievērojot, ka sarakstā ir jāiekļauj vismaz viens katras deputātu frakcijas norādītais kandidāts, kurš ir darbojies vismaz sešdesmit dienas no tāda Sejm sasaukuma pirmās sēdes, kurā tiek veikta izvēle, ar nosacījumu, ka frakcija šo kandidātu ir izvirzījusi saskaņā ar 2. punktā minēto izvirzīšanas procedūru.5.Sejm ievēlē Padomes locekļus uz kopējo četru gadu pilnvaru termiņu tuvākajā Sejm sēdē ar 3/5 balsu vairākumu, klātesot vismaz pusei no likumā norādītā deputātu skaita, balsojot par 4. punktā minēto kandidātu sarakstu.6.Ja Padomes locekļi netiek ievēlēti 5. punktā norādītajā kārtībā, Sejm ievēlē Padomes locekļus ar absolūto balsu vairākumu, klātesot vismaz pusei no likumā norādītā deputātu skaita, balsojot par 4. punktā minēto kandidātu sarakstu. [..]
<TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Likums par vispārējas jurisdikcijas tiesām</HT></TXT></NP></TI>18.Saskaņā ar 22.a pantu 2001. gada 27. jūlija likumā Ustawa – Prawo o ustroju sądów powszechnych (Likums par vispārējas jurisdikcijas tiesu organizāciju) (2018. gada Dz. U., 23., 3., 5., 106., 138., 771., 848., 1000., 1045. un 1443. poz.) (turpmāk tekstā – Likums par vispārējas jurisdikcijas tiesām):5.Tiesnesis vai tiesneša palīgs, kuram ir mainīts pienākumu sadalījums tā, ka tas maina viņa pienākumu apmēru, it īpaši pārceļot to uz citu tiesas nodaļu, to var pārsūdzēt [VTP] septiņu dienu laikā pēc informācijas par jauno pienākumu apmēru saņemšanas. Pārsūdzību nevar iesniegt šādos gadījumos:
- (1)pārcelšana uz nodaļu, kurā tiek izskatītas lietas tajā pašā jomā;
- (2)pienākumu uzticēšana tajā pašā nodaļā ar nosacījumiem, kas ir saistoši pārējiem tiesnešiem, it īpaši, ja runa ir par pārsūdzību par iecelšanu sekcijā vai citā specializācijas formā.
6.Šā panta 5. punktā minētā pārsūdzība ir iesniedzama ar tā tiesas priekšsēdētāja starpniecību, kurš ir sadalījis pienākumus, uz kuriem attiecas pārsūdzība. Tiesas priekšsēdētājs pārsūdzību, kā arī savu nostāju šajā lietā nodod [VTP] 14 dienu laikā no tās saņemšanas. [VTP] pieņem nolēmumu, ar kuru, ņemot vērā 1. punktā minētos apsvērumus, apstiprina vai noraida tiesneša pārsūdzību. [VTP] nolēmums par 5. punktā minēto pārsūdzību nav jāpamato. [VTP] nolēmums nav pārsūdzams. Līdz nolēmuma pieņemšanas brīdim tiesnesis vai tiesneša palīgs pilda savus līdzšinējos pienākumus.
19.Likuma par vispārējas jurisdikcijas tiesām 82.c pantā ir noteikts:Tiesnesim ir jāveic darbības, kas ir saistītas ar tam uzticētajiem disciplinārtiesas tiesneša pienākumiem apelācijas tiesā.
20.Likuma par vispārējas jurisdikcijas tiesām 107. pantā ir noteikts:1.Par dienesta pārkāpumiem, tostarp par nepārprotamu un rupju tiesību aktu neievērošanu un tiesneša amata cieņas kompromitēšanu (disciplinārpārkāpumi), tiesnesim ir paredzēta disciplinārā atbildība.2.Tiesnesis tiek saukts pie disciplinārās atbildības arī par savu rīcību pirms amata ieņemšanas, ja šīs rīcības dēļ tas nav izpildījis tolaik ieņemtā amata pienākumus vai izrādījies tiesneša amata necienīgs.
21.Likuma par vispārējas jurisdikcijas tiesām 109.a pantā ir noteikts:1.Disciplinārtiesas galīgais spriedums ir jādara publiski pieejams.2.Disciplinārltiesa drīkst atkāpties no pienākuma darīt spriedumu publiski pieejamu, ja tas ir nepieciešams disciplinārlietas mērķiem vai likumīgo privāto interešu aizsardzībai. [..]
22.Likuma par vispārējas jurisdikcijas tiesām 110. pantā ir noteikts:1.Tiesnešu disciplinārlietas izlemj:
- (1)pirmajā instancē:
- (a)apelācijas tiesās ietilpstošās disciplinārtiesas trīs tiesnešu sastāvā,
- (b)Augstākā tiesa divu Disciplinārlietu palātas tiesnešu un viena Augstākās tiesas piesēdētāja sastāvā tādās lietās, kas ir saistītas ar disciplinārpārkāpumiem, kas ir kvalificējami par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tiek celta valsts apsūdzība, vai par tīšiem finanšu jomas noziedzīgiem nodarījumiem, vai lietās, kurās Augstākā tiesa ir vērsusies ar lūgumu izskatīt disciplinārlietu, norādot pārkāpumu;
- (2)otrajā instancē – Augstākā tiesa divu Disciplinārlietu palātas tiesnešu un viena Augstākās tiesas piesēdētāja sastāvā.
23.Likuma par vispārējas jurisdikcijas tiesām 110.a pantā ir noteikts:1.Tieslietu ministrs, saņemot [VTP] atzinumu, disciplinārltiesas tiesneša pienākumu pildīšanu apelācijas tiesā uztic vispārējas jurisdikcijas tiesas tiesnesim, kuram ir vismaz desmit gadu pieredze darbā tiesneša amatā.
24.Likuma par vispārējas jurisdikcijas tiesām 112. pantā ir noteikts:3. Tieslietu ministrs ieceļ par vispārējas jurisdikcijas tiesas tiesnešu disciplinārlietām atbildīgo amatpersonu, kā arī divus šīs amatpersonas vietniekus uz četru gadu pilnvaru termiņu.
25.Saskaņā ar Likuma par vispārējas jurisdikcijas tiesām 112.b pantu:1.Tieslietu ministrs var iecelt tieslietu ministra par disciplinārlietām atbildīgo amatpersonu konkrētas ar tiesnesi saistītas lietas vadīšanai. Tieslietu ministram ieceļot savu par disciplinārlietām atbildīgo amatpersonu, no konkrētās lietas tiek izslēgta cita par disciplinārlietām atbildīgā amatpersona.2.Tieslietu ministra par disciplinārlietām atbildīgā amatpersona tiek iecelta no vispārējās jurisdikcijas tiesu vai Augstākās tiesas tiesnešu vidus. Lietās par disciplinārpārkāpumiem, kas ir kvalificējami par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tiek celta valsts apsūdzība, tieslietu ministra par disciplinārlietām atbildīgā amatpersona var tikt iecelta arī no ģenerālprokurora norādīto prokuroru vidus. Pamatotos gadījumos, it īpaši tieslietu ministra par disciplinārlietām atbildīgās amatpersonas nāves gadījumā, vai ja ilgstoši pastāv šķēršļi, kas tai liedz pildīt savus pienākumus, tās vietā tieslietu ministrs ieceļ citu tiesnesi, vai lietās par disciplinārpārkāpumiem, kas ir kvalificējami par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tiek celta valsts apsūdzība – tiesnesi vai prokuroru.3.Tieslietu ministra par disciplinārlietām atbildīgā amatpersona var ierosināt disciplinārlietu pēc tieslietu ministra ierosinājuma vai piedalīties norisošajā disciplinārlietā.4.Ja tiek iecelta tieslietu ministra par disciplinārlietām atbildīgā amatpersona, tas nozīmē, ka tiek izvirzīts pieprasījums ierosināt izmeklēšanu vai disciplinārlietu.
26.Likuma par vispārējas jurisdikcijas tiesām 114. pantā ir noteikts:1.Par disciplinārlietām atbildīgā amatpersona veic pārbaudes pasākumus pēc tieslietu ministra, apelācijas tiesas vai apgabaltiesas priekšsēdētāja, apelācijas tiesas vai apgabaltiesas kolēģijas, [VTP] pieprasījuma, kā arī pēc savas ierosmes, iepriekš noskaidrojot apstākļus, kas ir nepieciešami, lai noteiktu, vai ir izdarīts disciplinārpārkāpums. Pārbaudes pasākumi ir jāveic trīsdesmit dienu laikā no brīža, kad par disciplinārlietām atbildīgā amatpersona veikusi pirmo pasākumu.[..]9.Ja par disciplinārlietām atbildīgā amatpersona neatrod pamatu ierosināt disciplinārlietu, pēc atbildīgās iestādes pieprasījuma tā pieņem lēmumu par atteikumu ierosināt lietu. Lēmuma noraksts tiek nodots tai iestādei, kas iesniegusi disciplinārlietas ierosināšanas pieprasījumu, attiecīgi apgabaltiesas vai apelācijas tiesas kolēģijai un atbildētājam. Lēmuma noraksts tiek arī nodots tieslietu ministram, kurš trīsdesmit dienu laikā var celt iebildi. Iebildes celšana ir līdzvērtīga pienākumam uzsākt disciplinārlietu, un tieslietu ministra norādījumi par turpmāko disciplinārlietas norisi ir saistoši par disciplinārlietām atbildīgajai amatpersonai.10.Ja disciplinārlietas gaitā nav radies pamats, lai vērstos disciplinārtiesā ar iesniegumu par disciplinārlietas izskatīšanu, par disciplinārlietām atbildīgā amatpersona izdod rīkojumu par disciplinārlietas izbeigšanu.11.Septiņu dienu laikā no 10. punktā minētā rīkojuma saņemšanas atbildētājs, iestāde, kas iesniegusi disciplinārlietas ierosināšanas pieprasījumu, un atbildīgā kolēģija šo rīkojumu var pārsūdzēt disciplinārtiesā.
27.Likuma par vispārējas jurisdikcijas tiesām 115.a pantā ir noteikts:1.Par tiesas sēdi informēta atbildētāja vai tā aizstāvja neattaisnota neierašanās tiesas sēdē neaptur lietas izskatīšanu.2.Ja nav iespējams izskatīt lietu atbildētāja attaisnotas neierašanās dēļ un atbildētājam nav aizstāvja, disciplinārtiesa pēc savas ierosmes ieceļ tam aizstāvi, nosakot aizstāvim termiņu, kurā tam ir jāiepazīstas ar lietas materiāliem.3.Disciplinārtiesa izskata disciplinārlietu, neraugoties uz informētā atbildētāja vai tā aizstāvja attaisnoto neierašanos, ja vien tas nav pretrunā disciplinārlietas interesēm.
28.Likuma par vispārējas jurisdikcijas tiesām 115.b pantā ir noteikts:1.Ja, pamatojoties uz materiāliem, kurus ir ieguvusi par disciplinārlietām atbildīgā amatpersona, disciplinārtiesa uzskata, ka atbildētāja rīcības apstākļi un vaina nav apšaubāmi un ka pietiks uzlikt sodus, kas ir norādīti 109. panta 1. punkta 1)–3) apakšpunktā, tā var izdot priekšrakstu par sodu.2.Priekšrakstu par sodu izdod disciplinārtiesa viena tiesneša sastāvā.3.Ar priekšrakstu par sodu uzliktais sods, kas norādīts 109. panta 1. punkta 2.a apakšpunktā, tiek noteikts 5 % līdz 10 % apmērā no pamatalgas par laika periodu no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam.
29.Likuma par vispārējas jurisdikcijas tiesām 115.c pants ir formulēts šādi:Pierādījumi, kas iegūti kriminālprocesa nolūkiem Kodeks postępowania karnego (Kriminālprocesa kodekss) 168.b, 237. vai 237.a pantā norādītajā kārtībā, vai iegūti, veicot operatīvo kontroli, var tikt izmantoti disciplinārlietā.
30.Likuma par vispārējas jurisdikcijas tiesām 125. pantā ir noteikts:[VTP], Augstākās tiesas pirmais priekšsēdētājs un tieslietu ministrs var lūgt atsākt disciplinārlietu.
31.Likuma par vispārējas jurisdikcijas tiesām 126. panta 1. punktā ir noteikts:Disciplinārlieta, kas ir nelabvēlīga atbildētājam, var tikt atsākta, ja procedūra tikusi izbeigta vai spriedums ticis pasludināts prettiesiski, vai ja piecu gadu laikā pēc disciplinārlietas izbeigšanas vai sprieduma pasludināšanas ir atklāti jauni apstākļi vai pierādījumi, kuru dēļ varētu būt pamatota notiesāšana vai bargāka soda piespriešana.
32.Atbilstoši Likuma par vispārējas jurisdikcijas tiesām 129. pantam:1.Disciplinārtiesa var atstādināt no amata tiesnesi, pret kuru tikusi ierosināta disciplinārlieta vai procedūra par pilnvaru izbeigšanu, kā arī, ja tā izdod nolēmumu, ar kuru ir ļauts saukt tiesnesi pie kriminālatbildības.2.Ja disciplinārtiesa izdod nolēmumu, ar kuru ir ļauts saukt tiesnesi pie kriminālatbildības par tīšu noziedzīgu nodarījumu, par kuru tiek celta valsts apsūdzība, tā pēc savas ierosmes atstādina tiesnesi no amata.3.Disciplinārtiesa, atstādinot tiesnesi no amata, uz atstādināšanas laiku samazina tā atalgojumu 25 % līdz 50 % apmērā. Tas neattiecas uz personām, pret kurām tikusi ierosināta procedūra par pilnvaru izbeigšanu.3.aJa disciplinārtiesa izdod nolēmumu, ar kuru ir ļauts saukt pensionētu tiesnesi pie kriminālatbildības par tīšu noziedzīgu nodarījumu, par ko tiek celta valsts apsūdzība, tā pēc savas ierosmes samazina tā pensiju 25 % līdz 50 % apmērā uz disciplinārlietas laiku.4.Ja disciplinārlieta tikusi izbeigta vai pabeigta ar attaisnojošu nolēmumu, tiek izmaksāta kompensācija, pilnībā atlīdzinot visu darba algu vai atlīdzību veidojošās sastāvdaļas.