(1)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/73 (2) Eiropas Komisija noteica antidempinga maksājumus Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes elektrisko velosipēdu importam (“sākotnējie pasākumi”). Pašlaik ir spēkā antidempinga maksājumi no 10,3 % līdz 70,1 % apmērā. Izmeklēšana, kuras rezultātā noteica sākotnējos pasākumus, turpmāk tiks dēvēta par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(2)

Pēc Vispārējās tiesas sprieduma lietā T-242/19 ar Komisijas Īstenošanas regulu 2023/609 (3) antidempinga maksājumi attiecībā uz Giant Electric Vehicle (Kunshan) Co., Ltd2023. gada 17. martā tika noteikti atkārtoti. Atkārtoti noteiktais maksājums bija 9,9 %.

(3)

Komisija ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/72 (4) līdztekus noteica galīgu kompensācijas maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes elektrisko velosipēdu importam. Pašlaik ir spēkā kompensācijas maksājumi no 3,9 % līdz 17,2 % apmērā.

(4)

Pēc tam kad bija publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām (5), Eiropas Komisija (“Komisija”) saņēma pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar pamatregula 11. panta 2. punktu.

(5)

Pārskatīšanas pieprasījumu (“pieprasījums”) 2023. gada 16. oktobrī iesniedza Eiropas Velosipēdu ražotāju apvienība (“pieprasījuma iesniedzējs”) Savienības elektrisko velosipēdu ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām varētu turpināties dempings un atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(6)

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2024. gada 17. janvārī, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu, sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes elektrisko velosipēdu importu Savienībā. Tā publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (6) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(7)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija īpaši informēja citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus ĶTR, kā arī ĶTR iestādes, zināmos importētājus, lietotājus, kā arī apvienības, par kurām bija zināms, ka termiņbeigu pārskatīšanas sākšana tās skar, un aicināja tos piedalīties.

(9)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(10)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Komisija atlasi veica, pamatojoties uz ražošanas apjomu. Izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saražoja 23,4 % no Savienības kopējā ražošanas apjoma. Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes par provizorisko izlasi netika saņemtas. Tika uzskatīts, ka izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

(12)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(13)

Neviens nesaistīts importētājs neiesniedza atbildes uz atlases veidlapas jautājumiem. Tāpēc Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(14)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos ĶTR ražotājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza ĶTR pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus tādus ražotājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai ar tiem sazināties.

(15)

Tikai divi ĶTR ražotāji eksportētāji sniedza atbildi saistībā ar atlasi, un tāpēc atlase netika uzskatīta par nepieciešamu. Turklāt abi uzņēmumi kopā veidoja ievērojami mazāk nekā 0,1 % no Ķīnas elektrisko velosipēdu ražošanas nozares attiecībā uz i) eksportu uz Savienību, ii) eksportu uz visiem pārējiem eksporta galamērķiem, iii) pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū un iv) Ķīnas ražošanas jaudu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka abus uzņēmumus termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas vajadzībām nevar uzskatīt par reprezentatīviem Ķīnas elektrisko velosipēdu ražošanas nozarei.

(16)

Attiecīgi Komisija secināja, ka ĶTR elektrisko velosipēdu ražotāju sadarbība nebija pietiekama, lai izdarītu reprezentatīvus konstatējumus, un informēja abus uzņēmumus, ka Komisija plāno piemērot pamatregulas 18. pantu un savus konstatējumus par dempinga un kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos attiecībā uz importu no ĶTR balstīt uz pieejamajiem faktiem.

(17)

Tādējādi Komisija ar 2024. gada 12. februāra verbālnotu informēja ĶTR iestādes, ka dempinga turpināšanās vai atkārtošanās pārbaudē saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu varētu izmantot pieejamos faktus. ĶTR iestādes uz šo verbālnotu neatbildēja.

(18)

Komisija nosūtīja Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) anketu par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu ĶTR pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(19)

Komisija informēja abus uzņēmumus, kuri bija nosūtījuši atbildes saistībā ar atlasi, ka tos nevar uzskatīt par reprezentatīviem Ķīnas e-velosipēdu ražošanas nozarei kopumā un ka konkrētā informācija par šiem uzņēmumiem nav izmantojama par pamatu reprezentatīviem secinājumiem attiecībā uz visu eksportu no ĶTR uz Savienību. Komisija aicināja abus uzņēmumus sazināties ar Komisijas dienestiem, ja tie tomēr plāno sniegt atbildes uz anketas jautājumiem. Izmeklēšanas sākumposmā anketa tika iekļauta lietas materiālos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē.

(20)

Ne no ĶV, ne no Ķīnas ražotājiem (eksportētājiem) atbildes uz anketas jautājumiem netika saņemtas.

(21)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi atbilstīgi pamatregulas 16. pantam tika veikti šādos uzņēmumos.

(22)

Komisija 2024. gada 25. oktobrī izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata bija iecerējusi saglabāt spēkā antidempinga maksājumus. Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju.

(23)

Vairākas ieinteresētās personas iesniedza piezīmes, kuras Komisija izskatīja un kuras ir aplūkotas 2.3. un 7. iedaļā. Tika uzklausītas viena persona, kura to pieprasīja.

(24)

Ražojums, uz kuru attiecas pārskatīšana, ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā, proti, velosipēdi ar pedāļu mīšanas palīgfunkciju un ar palīgelektromotoru, kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem 8711 60 10 un ex 8711 60 90 (Taric kods 8711 60 90 10) (“pārskatāmais ražojums”).

(25)

Ražojums, uz ko attiecas šī izmeklēšana, ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes pārskatāmais ražojums.

(26)

Kā jau konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā tika apstiprināts, ka turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(27)

Tādēļ šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(28)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena persona apgalvoja, ka Komisijai būtu jāprecizē, ka daļas, ko importē Komisijas Īstenošanas lēmumā 2024/1279 (7) noteiktie importētāji un/vai ārvalstu eksportētāji, kas atbrīvoti no maksājuma, nebūtu jāuzskata par attiecīgo ražojumu. Pēc šīs personas domām, būtu jāprecizē, ka attiecīgā ražojuma daļām, kas izmantojamas attiecīgajam ražojumam, nepiemēro antidempinga maksājumus, ja tās importē atsevišķi.

(29)

Komisija uzskatīja, ka šāds precizējums nav pamatots, jo pasākumi, uz kuriem attiecas šī pārskatīšana, neattiecas uz daļām. Ar šādu pamatojumu minētais apgalvojums tika noraidīts.

(30)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā elektrisko velosipēdu imports no ĶTR turpinājās, tomēr mazākos apjomos nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā (t. i., laikposmā no 2016. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. septembrim). Eurostat dati liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā no ĶTR veiktā elektrisko velosipēdu importa tirgus daļa Savienības tirgū bijusi aptuveni 4,4 %, savukārt sākotnējās izmeklēšanas periodā – 35 %. No ĶTR veiktā importa apjoms absolūtā izteiksmē samazinājās no 699 658 gabaliem sākotnējās izmeklēšanas periodā līdz 220 914 gabaliem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(31)

Kā minēts 1.6.3. iedaļā, ĶTR eksportētāji/ražotāji izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc Komisija informēja ĶTR iestādes, ka nesadarbošanās dēļ Komisija attiecībā uz konstatējumiem par dempinga un kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos varētu piemērot pamatregulas 18. pantu. Komisija šajā jautājumā nesaņēma ne piezīmes, ne pieprasījumus iesaistīties uzklausīšanas amatpersonai.

(32)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, konkrēti, uz informāciju pārskatīšanas pieprasījumā un informāciju, kas pārskatīšanas izmeklēšanas gaitā iegūta no personām, kuras sadarbojās (proti, no pieprasījuma iesniedzēja un izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem).

(33)

Ņemot vērā to, ka izmeklēšanas sākumā bija pieejami pietiekami pierādījumi, kas attiecībā uz ĶTR liek domāt, ka varētu pastāvēt nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija sāka izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(34)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu ĶV. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt apstiprinošus pierādījumus par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Noteiktajā termiņā netika saņemta ne ĶV atbilde uz anketas jautājumiem, ne informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Pēc tam Komisija informēja ĶV, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(35)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija norādīja arī, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu normālās vērtības noteikšanai, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, par attiecīgu reprezentatīvo valsti ir provizoriski izvēlējusies Turciju. Komisija arī norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamas attiecīgās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(36)

Komisija 2024. gada 18. jūlijā ar lietas materiāliem pievienotu paziņojumu (“lietas materiāliem pievienots paziņojums”) informēja ieinteresētās personas, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, par reprezentatīvo valsti izmantojot Turciju. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, kā izejvielas, darbaspēku un enerģiju, ko izmanto elektrisko velosipēdu ražošanā. Turklāt Komisija informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas un peļņu, pamatojoties uz agregētiem finanšu pārskatiem no Company Accounts Statistics (8), kas attiecas uz 206 rentabliem uzņēmumiem, kuri darbojas saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas, parasti dēvētas par NACE, 30.9. kategorijā “Pārējo transportlīdzekļu ražošana”. Datus par minētajiem ražotājiem reprezentatīvajā valstī apkopo Turcijas Centrālā banka un Turcijas Statistikas institūts. Personas tika aicinātas sniegt piezīmes, un no pieprasījuma iesniedzēja tika saņemtas piezīmes, kas tika ņemtas vērā, kā aprakstīts 67. apsvērumā.

(37)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir teikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastā tirdzniecības apritē] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(38)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, salikto normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas”, tālāk – “PVA izmaksas”).

(39)

Kā sīkāk skaidrots tālāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un Ķīnas ražotāju nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(40)

Velosipēdu ražošanas nozarē galvenās izejvielas ir tērauds un alumīnijs. Būtībā visas galvenās velosipēda daļas pilnībā vai daļēji ir izgatavotas no šiem materiāliem. Velosipēdu rāmji, dakšas un stūres stieņi parasti ir izgatavoti no tērauda vai alumīnija. Riteņi un spieķi, ķēdes, ķēdes pārslēdzēji, zobrati, troses un bagāžnieki parasti ir izgatavoti no tērauda. Dubļusargi un pedāļi ir izgatavoti no metāla vai plastmasas (t. i., ķīmiskās rūpniecības produktiem). Pieprasījumā bija minēti nozīmīgi kropļojumi, ko Eiropas Komisija nesenās izmeklēšanās konstatējusi Ķīnas tērauda un alumīnija ražošanas nozarē, piemēram, saistībā ar tērauda savienotājelementu, metinātu tērauda cauruļu un cauruļvadu, tērauda vējturbīnu torņu, karsti velmēta nerūsējošā tērauda importu no Ķīnas (9); pārveidotās alumīnija folijas, alumīnija štancējumu, plakanu alumīnija velmējumu, alumīnija folijas un alumīnija riteņu importu no Ķīnas (10). Pieprasījumā norādīts, ka atkārtotie un konsekventie konstatējumi šajās lietās skaidri pierāda sistēmiskus kropļojumus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē Ķīnas tērauda un alumīnija ražojumu izmaksās un cenās.

(41)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās par ĶTR tērauda un alumīnija sektoru, šajā izmeklēšanā Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR. Komisija to pārbaudīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, to skaitā pierādījumiem, kas ietverti pieprasījumā, kā arī Komisijas dienestu darba dokumentā “On Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations” (11) (“Ziņojums”) un tā atjauninātajā redakcijā (“atjaunināts Ziņojums”) (12), kura pamatā ir publiski pieejami avoti. Minētajā analīzē tika pārbaudīta būtiskā valdības iejaukšanās ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā situācijā attiecīgās nozares tirgū, kas ietver pārskatāmo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu, ka Ķīnas Tautas Republikā pastāv nozīmīgi kropļojumi, kurus šajā ziņā tā konstatējusi arī savās iepriekšējās izmeklēšanās.

(42)

Pieprasījumā apgalvots, ka Ķīnas ekonomiku kopumā plaši ietekmē un skar būtiska valdības iejaukšanās, kuras dēļ šajā izmeklēšanā nevar izmantot Ķīnas elektrisko velosipēdu ražošanas nozares iekšzemes cenas un izmaksas. Konkrēti, pieprasījumā bija minēts, ka Ķīnas elektrisko velosipēdu ražošanas nozarei ir raksturīgs augsts valsts īpašumtiesību līmenis, valsts ietekme un/vai valsts subsīdijas un ka vairākiem elektrisko velosipēdu ražotājiem ir vai nu tiešas, vai ar apvienību starpniecību veidotas ciešas saites ar ĶV, reģionālajām vai vietējām valdībām. Lai pamatotu savu nostāju, pieprasījumā bija atsauce uz Ziņojumu, Ķīnas tiesību aktiem, citiem ziņojumiem, kā arī nesistemātiski iegūtiem papildu pierādījumiem par pārskatīšanas izmeklēšanas periodā īstenotajiem kropļojumiem.

(43)

Kā jau ir minēts 40. apsvērumā, pieprasījumā minētās nesenās izmeklēšanas, kurās Komisija konstatēja, ka Ķīnas Tautas Republikā notiek ievērojama valdības iejaukšanās, kuras dēļ tiek kropļota efektīva resursu sadale, kas atbilstu tirgus principiem (13). Konkrētāk, pieprasījumā bija apgalvots, ka Ķīnas ekonomiku, ieskaitot elektrisko velosipēdu un velosipēdu nozari, lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās un vietējo valdību uzmanības centrā. Šīs rīcībpolitikas ir diskriminējošas, jo dod priekšroku iekšzemes ražotājiem vai citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus. Pieprasījumā minēts arī, ka plānošanas sistēma Ķīnā nodrošina, ka resursi tiek virzīti tiem sektoriem, kurus valdība atzinusi par stratēģiskiem vai citādi politiski nozīmīgiem, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem. Turklāt pieprasījumā norādīts, ka lielākās daļas vai pat visu Ķīnas elektrisko velosipēdu ražošanas faktoru izmaksas, ieskaitot velosipēda tērauda un alumīnija daļu, elektroenerģijas, zemes un darbaspēka izmaksas, ir izkropļotas.

(44)

Pieprasījumā sniegti pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmajā līdz sestajā ievilkumā uzskaitīto faktoru piemēri, kas norāda uz kropļojumu pastāvēšanu. Pieprasījumā arī konstatēts, ka elektrisko velosipēdu un tā daļu (proti, akumulatoru, motoru, vadības bloku un vieglmetāla sastāvdaļu) ražošanas nozares tiek uzskatītas par svarīgajām/stratēģiskajām nozarēm, kuru attīstību ĶV aktīvi veicina, jo atzinusi to par politikas mērķi. Konkrētāk, pieprasījumā apgalvots, ka ĶV ir aktīvi atbalstījusi Ķīnas velosipēdu un elektrisko velosipēdu ražošanas nozari, izmantojot valsts, reģionālos un vietējos instrumentus, piemēram, 14. piecgades vispārējo plānu (14); paziņojumu “Made in China 2025” (15); Ķīnas centrālajā un rietumu reģionā ar ārvalstu ieguldījumiem atbalstāmo nozaru katalogu (16) (2020. gada redakciju) un Rūpniecības strukturālo pielāgojumu ievirzes katalogu (17) (akumulatori un vieglie materiāli). Pieprasījumā bija minētas arī vairākas provinces, piemēram, Tiaņdzjiņa, Hebei, Dzjansu, Džedzjana, Šaņduna un Guanduna, kuras savos reģionālajos plānos ir iekļāvušas velosipēdu un/vai elektrotransportlīdzekļu ražošanas nozari.

(45)

Noslēgumā pieprasījumā tika pausta nostāja, ka cenas un izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nenosaka brīvā tirgus spēki, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Tādējādi saskaņā ar pieprasījumā pausto šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(46)

ĶV neiesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas atbalstītu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, ieskaitot (atjauninātu) Ziņojumu un pieteikuma iesniedzēja sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(47)

Komisijas izmeklēšana apstiprināja pieprasījumā ietverto apgalvojumu, ka ĶV joprojām uzskata elektrisko velosipēdu ražošanas nozari par svarīgo nozari. Tas ir apstiprināts daudzos plānos, direktīvās un citos dokumentos, kas vērsti uz velosipēdu ražošanas nozares atbalstīšanu kopumā, un jo īpaši elektrisko velosipēdu ražošanas nozares atbalstīšanu, un kas ir izdoti valsts, reģionālā un municipālā līmenī.

(48)

14. piecgades vispārējā plānā Ķīnas elektrisko velosipēdu ražošanas nozare tika konkrēti minēta kā atbalstāma nozare. Turklāt elektrisko velosipēdu ražošanas nozare dažādos ĶV pieņemtajos katalogos, piemēram, 44. apsvērumā minētajos katalogos, ir uzskaitīta pie atbalstāmajām nozarēm.

(49)

ĶV un reģionālās valdības ir arī izstrādājušas īpašus velosipēdu ražošanas nozares plānus un atbalsta programmas. Piemēram, 2022. gada Ievirzes atzinumā par vieglās rūpniecības augstas kvalitātes attīstību MIIT 2022/68 (18) ir sniegta konkrēta informācija par galvenajiem tehnoloģiju pētniecības un izstrādes projektiem, kurā minēts velosipēdu pārvada sistēma un augstas efektivitātes litija jonu akumulatoru drošuma tehnoloģija. Tajā ietverta arī informācija par inovatīvu produktu ražošanas tehnoloģijas modernizāciju attiecībā uz velosipēdiem, piemēram, lielu attālumu pārvarēšanai paredzētiem bezceļa velosipēdiem un augstas veiktspējas saliekamiem velosipēdiem, kā arī viedajiem elektriskajiem velosipēdiem. Lai veicinātu elektrisko velosipēdu ražošanas nozares attīstību, Ķīnas Tautas Republikas Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrija, Tirgus regulēšanas valsts pārvalde un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas birojs paziņoja 2024. gada elektrisko velosipēdu ražošanas nozares standarta nosacījumus (19) un Elektrisko velosipēdu ražošanas nozares standarta paziņojuma pārvaldības pasākumus (MIIT) (20), un paziņojumā minēts, ka “jauniem ražošanas uzņēmumiem un jauniem un paplašinātiem projektiem būtu jāatbilst valsts rūpniecības politikas noteikumiem. Uzņēmumiem būtu jāstiprina tehnoloģiskā inovācija, jāuzlabo ražojumu kvalitāte, jāveicina esošo ražošanas līniju augstas kvalitātes, vieda un zaļa pārveide un modernizācija, kā arī jāierobežo būvniecības projekti, kas vienkārši palielina ražošanas jaudu. Reģioni, kuros ir piemēroti apstākļi, tiek mudināti veicināt elektrisko velosipēdu ražošanas nozares intensīvu attīstību, kas balstīta uz parkiem”. Turklāt paziņojumā bija iekļauta informācija par elektrisko velosipēdu ražošanas nozares uzraudzību un pārvaldību, norādot, ka “nozares apvienības organizē uzņēmumus, lai stiprinātu nozares pašdisciplīnu, palīdzētu uzņēmumiem iesaistīties ražošanā un darījumdarbībā saskaņā ar tiesību aktiem un palīdzētu nozares kompetentajam departamentam īstenot un uzraudzīt šos standarta nosacījumus”.

(50)

Citi rūpniecības politikas mērķi, kas attiecas uz elektriskajiem velosipēdiem, iekļauti arī provinču, piemēram, Šaņdunas (21), Hebei (22), Tiaņdzjiņas (23) Dzjinhai un Dzjansu (24), plānošanas dokumentos. Dzjansu province ir vadošā province ĶTR elektrisko velosipēdu ražošanas jomā, un tās elektrisko velosipēdu ražošanas apjoms ir aptuveni 20 % no valsts elektrisko velosipēdu ražošanas apjoma (25). Tajā ir augsto tehnoloģiju industriālais parks ar nosaukumu Tianjin Ziya Economic and Technological Development Zone, kas ir vadošais rūpniecības rajons velosipēdu ražošanā vispār un elektrisko velosipēdu ražošanā konkrēti (26), un tas ir ieguvis zīmolu China Bicycle and Electric Bicycle Capital, ko piešķīrusi Ķīnas Vieglās rūpniecības federācijas un Ķīnas Velosipēdu ražošanas nozares apvienības ekspertu grupa (27).

(51)

Attiecībā uz to, vai ĶV, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, var iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, izmeklēšanā tika konstatēts, ka Ķīnas Velosipēdu ražošanas nozares apvienību saskaņā ar tās statūtiem (28) kontrolē Ķīnas Komunistiskā partija. Konkrēti, Ķīnas Velosipēdu ražošanas nozares apvienības statūtu 21. pantā ir noteikts Direktoru padomes sastāvs un nosacījumi, kas tiem jāizpilda, ieskaitot pienākumu “atbalstīt Ķīnas Komunistiskās partijas vadību, apzinīgi īstenot partijas nostāju, principus un politiku, ievērot normatīvos aktus, kā arī sociālo un profesionālo ētiku un nodrošināt augstu politisko kvalitāti un profesionalitāti”. Turklāt Dzjansu Velosipēdu ražotāju apvienības (29) statūtu 4. pantā ir noteikts: “Saskaņā ar Ķīnas Komunistiskās partijas konstitūcijas noteikumiem apvienība izveido Ķīnas Komunistiskās partijas organizāciju, veic partijas darbības un nodrošina partijas organizācijas darbībai nepieciešamos nosacījumus”, un 5. pantā: “Apvienības reģistrācijas iestāde ir Dzjansu provinces Civilo lietu departaments. Apvienība no Dzjansu provinces Civilo lietu departamenta un citiem attiecīgajiem departamentiem pieņem norādījumus par darījumdarbību, darbojas to uzraudzībā un vadībā.”

(52)

Attiecībā uz galvenajiem elektrisko velosipēdu ražotājiem izmeklēšanā tika konstatēts arī, ka viens no Ķīnas Velosipēdu ražošanas nozares apvienības locekļiem ir uzņēmums Fushida un tā izpilddirektors ir partijas nodaļas sekretārs (30). Shanghai Phoenix ir uzņēmums, kas 24,36 % apmērā pieder valstij (31), un tā priekšsēdētājs kopš 2023. gada janvāra ir partijas komitejas sekretārs. Flying Pigeon ir valstij piederošs uzņēmums, kuru pārvalda Tianjin Bohai Light Industry Investment Group, kas ir valstij piederoša uzņēmumu grupa, kas darbojas Valstij piederošo aktīvu uzraudzības un administrēšanas komisijas pakļautībā (32). Attiecībā uz privāto uzņēmumu Zhonglu co., kas izmanto zīmolu Shanghai Forever, jānorāda, ka uzņēmuma priekšsēdētājs ir partijas komitejas sekretāra vietnieks (33).

(53)

Turklāt pārskatāmā ražojuma nozarē ir spēkā diskriminējoša politika, kurā priekšroka tiek dota iekšzemes ražotājiem vai kura kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē. Izmeklēšanā tika noteikti papildu dokumenti, kas liecina, ka nozare gūst labumu no valdības norādījumiem un iejaukšanās elektrisko velosipēdu ražošanas nozarē. Turklāt velosipēdu ražošanas nozare Dzjinhai rajonā 2023. gadā tika iekļauta mazo un vidējo uzņēmumu raksturīgo nozaru klasteru sarakstā, kuru paziņojusi Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrija (sk. 49. apsvērumu iepriekš) (34).

(54)

Šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka elektrisko velosipēdu ražošanas nozari neskar valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē. Piemēram, izmeklēšana apstiprināja, ka Shanghai Phoenix 2022. un 2023. gadā saņēmis valdības subsīdijas, kā norādīts uzņēmuma 2023. gada pārskatā (35). Zhonglu co, kas izmanto zīmolu Shanghai Forever, arī ir saņēmis valdības subsīdijas, kā norādīts tā 2023. gada pārskatā (36).

(55)

Visbeidzot, Komisija atgādina, ka pārskatāmā ražojuma ražošanai ir vajadzīgi vairāki izejresursi (sk. arī 40. apsvērumu iepriekš). Kad elektrisko velosipēdu ražotāji iegādājas izejresursus / slēdz līgumus par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas kā to izmaksas), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā / kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(56)

Tādējādi ne tikai nav pareizi izmantot elektrisko velosipēdu iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir ietekmētas tāpēc, ka cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā tā aprakstīta (atjauninātā) Ziņojuma I un II daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnas Tautas Republikā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem, un tā tālāk.

(57)

Kopumā pieejamie pierādījumi liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas vai izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Tādējādi un ņemot vērā, ka ĶV nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, noteica normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī.

(58)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(59)

Kā paskaidrots 36. apsvērumā, Komisija 2024. gada 18. jūlijā publicēja lietas materiāliem pievienotu paziņojumu par normālās vērtības noteikšanai izmantotajiem avotiem. Šajā paziņojumā bija aprakstīti fakti un pierādījumi, uz kuriem balstīti attiecīgie kritēriji, un ar to ieinteresētās personas tika informētas par nodomu izmantot Turciju par attiecīgu reprezentatīvo valsti šajā lietā, ja tiktu apstiprināta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(60)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktā uzskaitītajiem kritērijiem Komisija noteica, ka Turcija ir valsts ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni kā ĶTR. Pasaules Banka klasificē Turciju par valsti ar vidēji augstiem ienākumiem, pamatojoties uz nacionālo kopienākumu. Turklāt Turcija tika identificēta kā valsts, kurā ražo pārskatāmo ražojumu un par kuru attiecīgie dati ir viegli pieejami.

(61)

Visbeidzot, tā kā, pamatojoties uz visiem šiem faktoriem, tika konstatēts, ka Turcija ir attiecīga reprezentatīvā valsts, un neviena no ieinteresētajām personām nebija ierosinājusi citu piemērotu reprezentatīvu valsti, nebija vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(62)

Tā kā sadarbības nebija, ņemot vērā ierosinājumu termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā un to, ka Turcija atbilst pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem, Komisija izvēlējās Turciju par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(63)

Paziņojumā par attiecīgajiem avotiem, kas izmantojami normālās vērtības noteikšanai, Komisija, pamatojoties uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju, kas tika pienācīgi atjaunināta, ja bija pieejama precīzāka informācija, uzskaitīja tādus ražošanas faktorus kā materiālus, enerģiju un darbaspēku, ko Savienības un Turcijas ražotāji izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā. Komisija arī norādīja, ka normālās vērtības noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu izmantos Global Trade Atlas (“GTA”) (39), lai noteiktu atsevišķu ražošanas faktoru, īpaši svarīgāko izejvielu, neizkropļotas izmaksas. Turklāt Komisija norādīja, ka neizkropļotu darbaspēka un enerģijas izmaksu noteikšanai izmantos Turcijas Statistikas institūta (40) sniegto informāciju.

(64)

Komisija arī norādīja, ka pamatotu PVA izmaksu un peļņas summu noteikšanai izmantos finanšu datus no 36. apsvērumā minētās uzņēmumu kontu statistikas par 206 uzņēmumiem, kuri darbojas NACE 30.9. kategorijā.

(65)

Komisija arī informēja ieinteresētās personas, ka vairāki ražošanas faktori (krāsa, pamatnes krāsa un EPAC elektrokomplekts) atsevišķi veidoja nelielu daļu no kopējām izejvielu/sastāvdaļu izmaksām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (kopā mazāk nekā 1 % no kopējām izejvielu/komponentu izmaksām). Tāpēc Komisija šos citus ražošanas faktorus uzskatīja par “palīgmateriāliem”, un tā izteica šos palīgmateriālus procentos no kopējām izejvielu izmaksām.

(66)

Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kas nav iepriekš minēto ražošanas faktoru vidū, Komisija iekļāva arī izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību. Komisija noteica izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu attiecību pret tiešajām izgatavošanas izmaksām, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegto konkrēto informāciju no Savienības ražotājiem un to saistītajiem uzņēmumiem (41).

(67)

Ņemot vērā pieprasījuma iesniedzēja piezīmes par lietas materiāliem pievienoto paziņojumu, Komisija veica divas turpmāk norādītās izmaiņas ražošanas faktoru sarakstā. Pirmkārt, tika izlabota pārrakstīšanās kļūda, kad informācija par akumulatoriem tika netīši samainīta ar informāciju par velosipēdu elektromotoru. Otrkārt, attiecībā uz četriem ražošanas faktoriem (kloķa mehānismi, pedāļi, aizmugurējās rumbas un priekšējās rumbas) piezīmē izmantotie preču kodi tika aizstāti ar precīzākiem preču kodiem, kas tieši saistīti ar attiecīgajām daļām. Šīs izmaiņas ir atspoguļotas 1. tabulā.

(68)

Ņemot vērā visu informāciju, kuras pamatā ir pieprasījums, un visu informāciju, ko iesniedza pieprasījuma iesniedzējs un kas tika ievākta pārbaudes apmeklējumos, normālās vērtības noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu ir identificēti šādi ražošanas faktori un to avoti.

1. tabula

E-velosipēdu ražošanas faktori

(69)

E-velosipēdu ražošanas procesi visā pasaulē ir līdzīgi, bez ievērojamām ražošanas procesu vai izmantoto izejmateriālu atšķirībām ĶTR, Savienībā un citās valstīs.

(70)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto cenu importam uz reprezentatīvo valsti, kurai tika pieskaitīti ievedmuitas nodokļi. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 I pielikumā minētās valstīm, kas nav PTO dalībvalstis (43). Komisija nolēma neņemt vērā importu no ĶTR reprezentatīvajā valstī, jo, kā tā secinājusi 57. apsvērumā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu pastāv nozīmīgi kropļojumi, tāpēc nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR. Ņemot vērā, ka nav pierādījumu tam, ka šie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka šie paši kropļojumi ietekmē eksporta cenas. Pēc tam kad imports reprezentatīvajā valstī no ĶTR netika ņemts vērā, importa apjoms no citām trešām valstīm joprojām bija reprezentatīvs.

(71)

Komisija nekonstatēja citu importu būtiskos apjomos no citiem izkropļotiem avotiem.

(72)

Attiecībā uz dažiem ražošanas faktoriem GTA statistikas datos bija norādītas cenas par tonnu/kilogramu, savukārt patēriņa vērtības e-velosipēdu ražošanā bija norādītas gabalos (vai citās vienībās, piemēram, metros). Tas attiecās uz šādiem ražošanas faktoriem: slēdži, bremzes, kloķa mehānismi, aizmugurējie pārslēdzēji, aizmugurēji ķēdesrati, pārslēdzēji, priekšējās rumbas, aizmugurējās rumbas, spieķi, uzlīmes, stūres mehānismi, pedāļi, sēdekļi, sēdekļa balsta savilcēji un sēdekļa balsti. Lai šiem ražošanas faktoriem izmantotu pārrēķina koeficientus, Komisija pamatojās uz paskaidrojumiem un pamatojošiem pierādījumiem, ko pieprasījuma iesniedzēji snieguši pieprasījumā (44). Šos pierādījumus veidoja informācija no specializētām tīmekļa vietnēm (45) un pieprasījuma iesniedzēju pašu aprēķini par svaru uz vienību (46).

(73)

Vairāku ražošanas faktoru gadījumā izlasē iekļauto Savienības ražotāju faktiskās izmaksas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja nenozīmīgu daļu no kopējām izejvielu izmaksām. Tā kā attiecībā uz šiem ražošanas faktoriem izmantotā vērtība būtiski neietekmēja dempinga starpības aprēķinus neatkarīgi no izmantotā avota, Komisija nolēma iekļaut šīs izmaksas palīgmateriālu izmaksās, kā paskaidrots 65. apsvērumā.

(74)

Ņemot vērā nesadarbošanos un citu elementu neesību lietas materiālos un pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem datiem, Komisija noteica palīgmateriālu attiecību pret kopējām izejvielu/sastāvdaļu izmaksām 1 % apmērā. Pēc tam šo procentuālo daļu piemēroja pārrēķinātajām izejvielu/sastāvdaļu izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās cenas.

(75)

Parasti pie šīm importa cenām būtu jāpieskaita arī iekšzemes transporta cenas. Tomēr, ņemot vērā nesadarbošanos, kā arī šīs termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas raksturu, kuras mērķis ir konstatēt, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings ir turpinājies vai varētu atkārtoties, nevis noteikt precīzu tā apmēru, Komisija nolēma, ka nav nepieciešamas veikt korekcijas attiecībā uz iekšzemes transportu. Šādas korekcijas tikai palielinātu normālo vērtību un līdz ar to – dempinga starpību.

(76)

Sīku informāciju par algām dažādās Turcijas ekonomikas nozarēs publicē Turcijas Statistikas institūts. Komisija izmantoja jaunāko statistiku (par 2022. gadu), kas bija pieejama par vidējām darbaspēka izmaksām NACE 30. un ietver darbaspēka izmaksas e-velosipēdu ražošanā (47). Vidējās darbaspēka izmaksas stundā, kas tika iegūtas šādā veidā, tika papildus koriģētas attiecībā uz inflāciju, izmantojot darbaspēka izmaksu indeksu (48), lai atspoguļotu izmaksas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(77)

Lai noteiktu elektroenerģijas atsauces cenu, Komisija izmantoja cenas, kas norādītas elektroenerģijas tarifu tabulās, kuru pamatā ir elektroenerģijas rēķini, ko savos regulārajos paziņojumos presei publicē Turcijas Enerģijas tirgus regulatīvā iestāde (EMRA) (49). Komisija izmantoja datus par elektroenerģijas cenām rūpniecībā, kuras 2023. gadā rūpniecības nozarē bija 0,892 CNY/kWh.

(78)

Lai noteiktu gāzes atsauces cenu, Komisija izmantoja Turcijas Statistikas institūta (50) regulārajos paziņojumos presei publicēto gāzes cenu rūpnieciskajiem lietotājiem Turcijā 2021. gada otrajā pusē un 2022. gada pirmajā pusē. Lai pielāgotos pārskatīšanas izmeklēšanas periodam (2023. gads), Komisija izmantoja datus par gāzes cenām atbilstošajā patēriņa grupā kurušos/m3, kas tika pienācīgi koriģētas atbilstoši inflācijai, izmantojot Turcijas Statistikas institūta publicēto ražotāju cenu indeksu (51), iegūstot cenu 4,112 CNY/m3. Cena tika koriģēta atbilstoši PVN 18 % apmērā, jo kotētajā cenā bija iekļauts PVN.

(79)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts, ka “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(80)

Lai noteiktu neizkropļotu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, ņemot vērā to, ka Ķīnas e-velosipēdu ražotāji nesadarbojās, Komisija izmantoja pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Tādējādi, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja datiem, Komisija noteica ražošanas izgatavošanas izmaksu attiecību pret kopējām izgatavošanas un darbaspēka izmaksām. Šos procentus tad piemēroja neizkropļotajai izgatavošanas izmaksu vērtībai, lai iegūtu neizkropļotu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību.

(81)

Lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu, Komisija izmantoja jaunākos pieejamos finanšu datus attiecībā uz 206 Turcijas uzņēmumiem, kuri darbojas NACE 30.9. kategorijā, kā izklāstīts 36. apsvērumā. Komisija uzskatīja, ka šādi noteiktā PVA izmaksu un peļņas summa ir samērīga 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē EXW tirdzniecības līmenī, kurā tika aprēķināta normālā vērtība.

(82)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja normālo vērtību EXW līmenī.

(83)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija paļāvās uz pieteikuma iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju (52) par katra ražošanas faktora (izejvielu, elektroenerģijas un darbaspēka) patēriņu e-velosipēdu ražošanā, kas tika pārbaudīta, apmeklējot vienu izlasē iekļauto Savienības ražotāju. Komisija reizināja izmantošanas koeficientus ar neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī Turcijā.

(84)

Pēc neizkropļotu izgatavošanas izmaksu noteikšanas Komisija tām pieskaitīja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņu, kas norādītas 79. un 80. apsvērumā. Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas tika noteiktas, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem datiem. PVA izmaksas un peļņa tika noteiktas, pamatojoties uz vidējām vērtībām, kas par 2022. gadā ziņotas attiecībā uz 206 Turcijas uzņēmumiem, kuri darbojās NACE 30.9. kategorijā (53). Neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām Komisija pieskaitīja šādas pozīcijas:

(85)

Pamatojoties uz to, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī.

(86)

Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji nesadarbojās, eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz CIF (Eurostat) datiem, kas koriģēti EXW līmenī. Tādējādi no CIF cenas tika atskaitīta (jūras) vedmaksa un apdrošināšanas izmaksas, kā arī iekšzemes transporta izmaksas. Ķīnas iekšzemes un starptautiskā transporta izmaksas tika balstītas uz informāciju, ko pārskatīšanas pieprasījumā sniedza pieprasījuma iesniedzējs.

(87)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteikto normālo vērtību Komisija salīdzināja ar eksporta cenu, kas iepriekš aprakstītajā kārtībā tika noteikta EXW līmenī. Ņemot vērā to, ka gan normālā vērtība, gan eksporta cena tika noteikta tirdzniecības EXW līmenī, korekcijas nebija nepieciešamas.

(88)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika konstatēts, ka vidējā dempinga starpība ir ievērojama. Tāpēc tika secināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings turpinājās.

(89)

Kad bija konstatēts dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga turpināšanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. Tika analizēti šādi papildu elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR, attiecība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenu līmeni Savienībā un Savienības tirgus pievilcīgums. Tiek atgādināts, ka Ķīnas ražotāju eksportētāju un ĶV nesadarbošanās dēļ analīze tika veikta, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, konkrēti – uz pārskatīšanas pieprasījumu, GTA statistiku un citu pieejamu informāciju.

(90)

Tā kā ĶV un Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tad Komisija savus konstatējumus par ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Ķīnas Tautas Republikā balstīja uz informāciju, ko pārskatīšanas pieprasījumā sniedza pieprasījuma iesniedzējs.

(91)

Izmeklēšana parādīja, ka attiecīgajā periodā e-velosipēdu ražošanas nozarē ĶTR bija vispārējs jaudas pārpalikums. Tika lēsts, ka ražošanas jauda (54) ĶTR šajā periodā bija 130 miljoni gabalu gadā. Turklāt Ķīnas standarta velosipēdu ražošanu var viegli pārorientēt uz e-velosipēdu ražošanu ar potenciālo kopējo jaudu vairāk nekā 400 miljonu gabalu apmērā (55). Saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja tirgus informāciju Ķīnas e-velosipēdu faktiskais ražošanas un pārdošanas apjoms bija 57 miljoni gabalu gadā, kas liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā aplēstā neizmantotā jauda ir 73 miljoni gabalu gadā (56). Šo neizmantoto jaudu, kas tajā pašā periodā pārsniedza kopējo patēriņu Savienībā gandrīz piecpadsmit reizes, varētu novirzīt uz Savienību, ja pašreizējie pasākumi vairs netiktu piemēroti.

(92)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, ko tad, ja pasākumi zaudētu spēku, būtu iespējams izmantot lielu daudzumu eksportam uz Savienību par dempinga cenām.

(93)

Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegtā informācija liecina, ka Savienības e-velosipēdu tirgus joprojām bija pievilcīgs Ķīnas eksportētājiem. Kopš sākotnējās izmeklēšanas imports no ĶTR ir samazinājies gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē. Tomēr kopš 2020. gada, kad importa apjomi no Ķīnas bija viszemākie, imports ievērojami palielinājās un gandrīz divkāršojās, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem (sk. 3. tabulu). Tirgus daļu, ko iepriekš ieņēma ĶTR, daļēji ir pārņēmušas citas trešās valstis, piemēram, Taivāna, kura kopš iepriekšējās izmeklēšanas ir palielinājusi pārskatāmā ražojuma eksporta apjomus uz Savienību. Tajā pašā laikā ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām bija otrā lielākā e-velosipēdu eksportētāja uz Savienību. Tas liecina, ka Savienība joprojām bija pievilcīgs tirgus eksportētājiem no ĶTR.

(94)

Savienības e-velosipēdu tirgus ir viens no lielākajiem pasaulē, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā patēriņš bija 4 979 000 gabalu. Turklāt, kā paskaidrots termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā, paredzams, ka pieprasījums pēc e-velosipēdiem turpmākajos gados pieaugs (cita starpā) Savienības vides politikas dēļ. Pierādījumi, ko pieprasījuma iesniedzējs sniedza termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā (57) un ko pamato šīs izmeklēšanas konstatējumi (sk. 147. apsvērumu), liecina, ka Ķīnas ražotāji gan Savienībai, gan trešām valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā piedāvājuši e-velosipēdus par ļoti zemām cenām (210–650 EUR).

(95)

Pat ar spēkā esošajiem pasākumiem Ķīnas eksports uz Savienību turpinājās un attiecīgajā periodā pat palielinājās, tirgus daļai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedzot 4,4 %, kas liecināja, ka Savienības tirgus joprojām ir pievilcīgs Ķīnas ražotājiem eksportētājiem.

(96)

Tāpēc, pamatojoties uz ievērojamo jaudas pārpalikumu ĶTR un Savienības tirgus pievilcīgumu, Komisija secināja, ka tad, ja pašreizējie pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas ražotāji eksportētāji, iespējams, lielus eksporta daudzumus novirzītu uz Savienību par dempinga cenām.

(97)

Ņemot vērā konstatējumus par dempinga turpināšanos pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un par iespējamo eksporta dinamiku tad, ja pasākumi zaudētu spēku, Komisija secināja, ka pastāv liela iespējamība, ka, beidzoties importam no ĶTR noteikto antidempinga pasākumu termiņam, dempings turpinātos.

(98)

Attiecīgajā periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja 67 ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(99)

Tika noteikts, ka kopējais ražošanas apjoms Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija aptuveni 4 560 000 gabalu. Šis skaitlis tika noteikts, pamatojoties uz pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, ziņojumu par Eiropas velosipēdu ražošanas nozari un tirgus profilu, un Eiropas Velosipēdu ražošanas nozares konfederācijas (“CONEBI”) veikto ekonomisko pētījumu. Kā norādīts 11. apsvērumā, iekļaušanai izlasē tika atlasīti trīs Savienības ražotāji, kuri veido 23,4 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(100)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz Eurostat importa statistiku un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienībā, ko iesniedza CONEBI.

(101)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika.

2. tabula

Patēriņš Savienībā (gab.)

(102)

Kopējais e-velosipēdu patēriņš ES palielinājās no aptuveni 4,3 miljoniem e-velosipēdu 2020. gadā līdz 5,3 miljoniem e-velosipēdu 2022. gadā. Konstrukcijas un veiktspējas uzlabojumi apvienojumā ar lielāku ES iedzīvotāju informētību par vidi ir pastāvīgi palielinājuši e-velosipēdu patēriņu. Tomēr pārskatīšanas izmeklēšanas periodā e-velosipēdu patēriņš ES samazinājās par 346 000 gab. salīdzinājumā ar 2022. gadu pēc pieprasījuma krituma, kas notika kādu laiku pēc pēdējo Covid-19 ierobežošanas pasākumu atcelšanas 2022. gada pirmajā pusē.

(103)

Komisija noteica importa apjomu, pamatojoties uz Eurostat statistiku.

(104)

Tad tā noteica importa tirgus daļu, salīdzinot importētos apjomus ar Savienības patēriņu, kā minēts 2. tabulā.

(105)

Importam no ĶTR Savienībā bija šāda dinamika.

3. tabula

Importa apjoms (gab.) un tirgus daļa

(106)

Pat ar spēkā esošajiem pasākumiem Ķīnas importa tirgus daļa palielinājās no 2,3 % 2020. gadā līdz 4,4 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(107)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz Eurostat datiem.

(108)

Vidējās importa cenas dinamika no ĶTR Savienībā bija šāda.

4. tabula

Importa cenas (EUR/gab.)

(109)

Vidējās cenas importam no ĶTR attiecīgajā periodā joprojām bija ārkārtīgi zemas. Eurostat paziņotās 2020. un 2021. gada cenas bija pat zemākas par sākotnējā izmeklēšanā konstatētajām vidējām cenām (t. i., no 422 EUR līdz 477 EUR).

(110)

Eurostat dati liecina, ka cenas 2022. gadā uz laiku bija augstākas, bet joprojām zemākas nekā Ķīnas importa cenas 2016. gadā (t. i., 477 EUR).

(111)

Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji nesadarbojās, cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot:

(112)

Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Cenu samazinājums svārstījās no 68 % līdz 80 %. Bez maksājumiem cenu samazinājums bija 82,8 %.

(113)

E-velosipēdu imports no trešām valstīm, kas nav ĶTR, galvenokārt bija no Taivānas un Vjetnamas.

(114)

Importa (agregētajam) apjomam Savienībā, kā arī e-velosipēdu importa no citām trešām valstīm tirgus daļai un cenu tendencēm bija šāda dinamika.

5. tabula

Imports no trešām valstīm

(115)

Pārskatāmā ražojuma kopējā importa no trešām valstīm, izņemot ĶTR, tirgus daļa 2020.–2022. gadā palielinājās un 2022. gadā sasniedza 20,3 %. Tomēr pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā samazinājās līdz 16,3 %, kas ir zemāks līmenis nekā 2020. gadā.

(116)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus ekonomiskos rādītājus, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(117)

Kā minēts 11. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa novērtēšanai tika izmantota atlase.

(118)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Makroekonomiskos rādītājus Komisija izvērtēja, balstoties uz CONEBI sniegto informāciju. Dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas norādīti izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem.

(119)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(120)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējā cena, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, peļņa no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(121)

Savienības kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

6. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(122)

Ražošanas jauda un ražošanas apjoms Savienībā laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam pastāvīgi palielinājās, jo Covid-19 pandēmijas laikā palielinājās pieprasījums. Tomēr pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražošanas apjoms un jauda samazinājās, jo COVID-19 laikā tika uzkrāti lielāki krājumi tāpēc, ka Savienības ražotāji paredzēja turpmāku strauju pārdošanas apjoma kāpumu, taču tas nenotika, jo pēc Covid-19 pieprasījums ievērojami samazinājās.

(123)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

7. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa (gab.)

(124)

Attiecīgajā periodā pārdošanas apjoms palielinājās, jo īpaši tāpēc, ka Covid-19 pandēmijas laikā palielinājās pieprasījums. Tomēr pēc Covid-19 pasākumu atcelšanas pieprasījums pēc e-velosipēdiem samazinājās, kā rezultātā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās pārdošanas rādītāji. Turklāt ekonomiskā situācija 2022. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (konkrēti – augstākas enerģijas izmaksas, inflācija) ietekmēja ne tikai Savienības ražošanas nozari, bet arī patērētājus, īpaši patērētājus ar mazāku pirktspēju. Tāpēc Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2022. gadu nemainījās, savukārt Savienības ražošanas nozares tirgus daļa palielinājās par 4,5 procentpunktiem.

(125)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

8. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(126)

Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā laikposmā par 28 % pieauga nodarbinātības līmenis. Lielākā daļa šā pieauguma notika laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam, jo Covid-19 pandēmijas laikā palielinājās pieprasījums. 2023. gadā nodarbināto skaits samazinājās, jo samazinājās ražošanas apjomi. Ražīguma līmenis attiecīgajā periodā bija diezgan nemainīgs.

(127)

Tā kā pārdošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saglabājās stabils salīdzinājumā ar 2022. gadu, savukārt patēriņš samazinājās, Savienības ražošanas nozarei šajā periodā izdevās palielināt savu tirgus daļu par 4,5 %.

(128)

Importa līmenis no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija relatīvi neliels un veidoja 4,4 % no Savienības patēriņa. Tāpēc dempinga starpības lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija samērā neliela.

(129)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

9. tabula

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā (EUR/gab.)

(130)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas, kā arī ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās – 2020. un 2021. gadā tas galvenokārt atspoguļoja izmaiņas ražojumu klāstā un tehnoloģisko progresu e-velosipēdu motoru un akumulatoru ražošanas jomā, savukārt 2022. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šis pieaugums atspoguļoja arī ražošanas izmaksu kāpumu vispārējās ekonomiskās situācijas dēļ, ko raksturoja inflācija un augstākas enerģijas izmaksas.

(131)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

10. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(132)

Lai gan pēc pieprasījuma krituma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā darbinieku skaits samazinājās salīdzinājumā ar 2022. gadu, vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto attiecīgajā periodā pastāvīgi palielinājās.

(133)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

11. tabula

Krājumi

(134)

Krājumu pieaugums bija saistīts ar to, ka Covid-19 laikā, kad ievērojami palielinājās pieprasījums, izveidojās lielāki krājumi, kā arī ar piegādes ķēdes problēmām, kas radās, Savienības ražotājiem ražošanas vajadzību apmierināšanai pasūtot pārāk daudz izejvielu un sastāvdaļu. Tomēr, tiklīdz piegādes ķēdes problēmas bija atrisinātas, Savienības ražotāji saņēma vairāk izejvielu un sastāvdaļu, nekā nepieciešams. Tam sekoja e-velosipēdu pieprasījuma kritums pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2022. gadu, kā rezultātā Savienības ražotājiem pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigās bija izveidojušies ļoti lieli krājumi.

(135)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un peļņai no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

12. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(136)

Komisija izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji attiecīgajā periodā saglabāja rentabilitāti. Tomēr pārskatīšanas izmeklēšanas periodā rentabilitāte samazinājās izmaksu pieauguma dēļ.

(137)

Kopumā stabilā rentabilitāte attiecīgajā periodā ļāva Savienības ražošanas nozarei veikt lielus ieguldījumus.

(138)

Neto naudas plūsma liecina par Savienības ražotāju spēju pašiem finansēt savu darbību. Naudas plūsma attiecīgajā laikposmā ievērojami samazinājās un 2023. gadā kļuva negatīva. Samazinājās arī ienākums no ieguldījumiem, un tas Savienības ražošanas nozarei apgrūtināja kapitāla piesaistīšanu un izaugsmi. Tā rezultātā ieguldījumi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās par 50 % salīdzinājumā ar 2022. gadu.

(139)

Tādi makroekonomiskie rādītāji kā Savienības ražošanas apjoms, pārdošanas apjoms un nodarbinātība laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam pastāvīgi palielinājās, jo Covid-19 pandēmijas laikā palielinājās pieprasījums. Tomēr pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražošanas apjoms, jauda, pārdošanas apjoms un nodarbinātība samazinājās, jo Covid-19 pandēmijas laikā tika palielināti krājumi, bet pēc tam saruka pieprasījums, ko noteica Covid-19 pasākumu atcelšana un izmaiņas ekonomiskajā situācijā Savienībā, ko īpaši raksturoja augstas enerģijas izmaksas un inflācija.

(140)

Attiecībā uz mikroekonomiskajiem rādītājiem izmeklēšanā tika konstatēts, ka izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāte laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam saglabājās virs 7 %. Tomēr pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares rentabilitāte samazinājās līdz 5,4 %. Naudas plūsma no 2020. līdz 2022. gadam samazinājās un 2023. gadā kļuva negatīva. Samazinājās arī ienākums no ieguldījumiem, un tas Savienības ražošanas nozarei apgrūtināja kapitāla piesaistīšanu un izaugsmi.

(141)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare bija atguvusies no iepriekšējā būtiskā kaitējuma pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē, ko izraisīja imports par dempinga cenām no ĶTR. Tomēr attiecīgajā periodā vairāki kaitējuma rādītāji pasliktinājās, un Savienības ražošanas nozares stāvoklis atkal kļuva ekonomiski nestabils. Tāpēc Komisija sīkāk pārbaudīja iespējamību, ka pasākumu atcelšanas gadījumā varētu atkārtoties kaitējums, ko sākotnēji radīja imports par dempinga cenām no ĶTR.

(142)

Lai noteiktu kaitējuma atkārtošanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā, Komisija analizēja šādus elementus: ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR, attiecība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenu līmeni Savienībā un potenciālā importa un šāda importa no šīm valstīm cenu līmeņa ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(143)

Kā jau aprakstīts un sīki izklāstīts iepriekš 3.10.1. iedaļā, ĶTR ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, ko varētu izmantot, lai ražotu pārskatāmo ražojumu eksportam uz Savienību, ja pasākumi zaudētu spēku. Daudzums, kuru Ķīnas ražotāji eksportētāji varētu eksportēt, ir 73 miljoni gabalu, kas ievērojami pārsniedz Savienības tirgus lielumu.

(144)

Kā aprakstīts un sīki izklāstīts iepriekš 3.10.2. iedaļā, Savienības e-velosipēdu tirgus ir viens no lielākajiem pasaulē, un paredzams, ka turpmākajos gados e-velosipēdu pieprasījums pieaugs, cita starpā pateicoties vides politikai Savienībā. Ķīnas ražotāji eksportētāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksportēja uz saviem galvenajiem trešo valstu tirgiem par cenām, kas bija ievērojami zemākas par Savienības ražotāju vidējām pārdošanas cenām Savienības tirgū. Tāpēc eksports uz Savienību Ķīnas eksportētājiem, iespējams, ir daudz pievilcīgāks. Tādējādi var pamatoti sagaidīt, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Ķīnas ražotāji eksportētāji sāktu eksportēt lielus pārskatāmā ražojuma apjomus uz Savienību.

(145)

Lai noteiktu, kā imports no ĶTR ietekmētu Savienības ražošanas nozari pasākumu izbeigšanas gadījumā, Komisija veica salīdzinošu cenu analīzi par situāciju, kurā nepastāv antidempinga pasākumi.

(146)

Lai aplēstu iespējamo cenu, par kādu Ķīnas ražotāji pārdotu ražojumus, eksportējot uz Savienības tirgu, Komisija veica cenu salīdzinājumu starp izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējo cenu (EXW) un atbilstošo pārskatāmā ĶTR ražojuma vidējo cenu, eksportējot to uz tādām trešām valstīm kā Apvienotā Karaliste, Turcija, Norvēģija vai Serbija, kurās ir atsevišķi preču kodi e-velosipēdiem un nav ieviesti pasākumi.

(147)

Salīdzinājuma rezultāts liecināja, ka attiecīgā ražojuma Ķīnas eksporta uz iepriekš minētajām valstīm vidējā cena svārstās no 210 EUR līdz 650 EUR, t. i., tā ir ievērojami zemāka nekā Savienības ražošanas nozares cena Savienības tirgū. Tāpēc, ja pasākumi zaudētu spēku, iespējams, ka imports no ĶTR ienāktu tirgū lielos apjomos, kā tas bija sākotnējās izmeklēšanas periodā, un par zemām cenām, kas radītu kaitējumu.

(148)

Pamatojoties uz augstāk minēto, jāsecina, ka ir ļoti iespējams, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, ievērojami pieaugtu imports no ĶTR par dempinga cenām, kuras rada kaitējumu. Tādējādi Savienības ražošanas nozares dzīvotspēja būtu pakļauta nopietnam riskam.

(149)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, tai skaitā Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(150)

Izmeklēšana parādīja, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, tam būtu negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozari. Pasākumi ir atjaunojuši vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības tirgū. Tas ir ļāvis tirgū ienākt jauniem uzņēmumiem, īpaši sākumlīmeņa un vidējās klases segmentos. Zināmo e-velosipēdu Savienības ražotāju skaits gandrīz divkāršojās no aptuveni 37 ražotājiem 2020. gadā līdz 67 ražotājiem 2023. gadā, neraugoties uz problēmām, ko radīja ekonomiskā situācija 2022.–2023. gadā. Savienībā saražoto e-velosipēdu skaits laikposmā no 2020. gada (3,4 miljoni) līdz 2023. gadam (4,5 miljoni) palielinājās par vairāk nekā vienu miljonu, un tiek prognozēts, ka tas turpinās palielināties. Tieši nodarbināto darbinieku skaits ir palielinājies no aptuveni 3 500 darbiniekiem sākotnējās izmeklēšanas periodā līdz gandrīz 11 000 darbiniekiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(151)

Antidempinga pasākumu izbeigšana radītu augstu risku Savienības ražotājiem, it īpaši tiem, kas apkalpo sākumlīmeņa un vidējās klases e-velosipēdu segmentus, kuri ietver daudzus mazākus ražotājus visā Savienības ražošanas nozarē.

(152)

Neaizsargāto situāciju saasina fakts, ka e-velosipēdu ražošana ir ļoti kapitālietilpīga, jo ražošanas uzturēšanai vienmēr ir vajadzīgi ievērojami velosipēda daļu krājumi. Turklāt Savienības ražotāji pēdējo gadu laikā ir veikuši lielus ieguldījumus ilgtspējīgā un videi draudzīgā ražošanā un ražojumu uzlabošanā. Antidempinga pasākumu izbeigšana bloķētu praktisku inženiertehnisko zināšanu attīstību attiecībā uz augstāko tehnoloģiju, tai skaitā automatizācijas un jaunu materiālu, pielietošanu.

(153)

Turklāt termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums liecina, ka Savienības e-velosipēdu ražošanas nozare ir viena no lielākajām zaļajām nozarēm, un 2024. gada ziņojumā par Eiropas velosipēdu ražošanas nozari un tirgus profilu norādīts, ka vairāk nekā 1 000 mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) ir nodrošinājuši aptuveni 80 000 darbvietu. Šajā skaitā ietilpst tiešās un netiešās ražošanas darbvietas, darbvietas augšupējās rūpniecības nozarēs, velosipēdu aksesuāru ražošanā, velosipēdu tirdzniecības vietās utt.

(154)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pasākumu pagarināšana ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(155)

Komisija sazinājās ar visiem zināmajiem lietotājiem un nesaistītajiem importētājiem.

(156)

Pēc procedūras sākšanas vienīgā persona, kas pieteicās un astoņu mazo uzņēmumu vārdā, kuri montē elektrisko velosipēdu daļas, kas Savienībā importētas no Ķīnas un citām trešām valstīm, sniedza piezīmes, bija ad hoc grupa. To galvenā piezīme attiecās uz pasākumu īstenošanu pret (tradicionālo) velosipēdu daļu importu no Ķīnas, kas rada nenoteiktību attiecībā uz e-velosipēda sastāvdaļu importam piemērojamo tiesību normām un tādējādi apgrūtina tādu e-velosipēdu daļu importu, uz kurām pasākumi neattiecas. Grupa iebilda pret pasākumu pagarināšanu, galvenokārt ņemot vērā pašreizējās problēmas ar sastāvdaļu importu, kā arī risku, ka pasākumi varētu tikt attiecināti arī uz šīm e-velosipēdu sastāvdaļām, un apgalvoja, ka bieži vien noteikumiem neatbilstošu un nedrošu e-velosipēdu importa no Ķīnas tirdzniecību par netaisnīgām cenām varētu efektīvāk novērst, izmantojot tirgus uzraudzību, kas pārbaudītu importa no ĶTR atbilstību visiem attiecīgajiem noteikumiem.

(157)

Tomēr Komisija uzskatīja, ka nav reāli, ka tikai ar tirgus uzraudzību un regulatīviem pasākumiem var novērst kaitējumu, ko rada e-velosipēdu imports par dempinga cenām no ĶTR. Arī muitas noteikumu izpildes problēmas saistībā ar e-velosipēdu sastāvdaļu importu nepamato tādu pasākumu atcelšanu, kuri ir nodrošinājuši vēlamo rezultātu. Jebkurā gadījumā pasākumu izpilde neietilpst izmeklēšanas tvērumā.

(158)

Pēc informācijas izpaušanas ad hoc grupa atkārtoja tos pašus apgalvojumus. Proti, lai novērstu tirgus kropļojumu pamatcēloņus un visām ieinteresētajām personām nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, Komisijai esot jākoncentrējas uz tirgus uzraudzības pastiprināšanu, nevis tirdzniecības aizsardzības pasākumu paplašināšanu. Ad hoc grupa uzskatīja, ka tirdzniecības aizsardzības pasākumi netīši rada tiesisko regulējumu, kas veicina standartiem neatbilstošu un nedrošu velosipēdu importu un apgrūtina tādu nopietnu ĶTR e-velosipēdu ražotāju darbību, kuriem ir vērienīgas ilgtermiņa ieceres Savienības tirgū.

(159)

Komisija uzskatīja, ka ad hoc grupas izvirzītie argumenti jau aplūkoti 156. apsvērumā. Tā kā šajos jautājumos jaunas piezīmes pēc būtības netika iesniegtas, tika apstiprināts 157. apsvēruma secinājums.

(160)

Ad hoc grupa arī apgalvoja, ka tirdzniecības aizsardzības pasākumu atcelšana neradītu tāda importa būtisku pieaugumu, kas rada kaitējumu, tāpēc ka pieticīga Ķīnas importa tirgus daļa, kas PIP laikā bija 4,4 %, pēc tās domām, apgāž apgalvojumu par būtiskiem draudiem, kurus radot imports no Ķīnas.

(161)

Komisija uzskatīja, ka PIP laikā vērojamais tirgus daļas pieaugums līdz 4,4 % notika situācijā, kad bija tirdzniecības aizsardzības pasākumi. Tirdzniecības aizsardzības pasākumu dēļ importa no Ķīnas tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās tikai par 2,1 procentpunktu. Ņemot vērā Savienības tirgus pievilcīgumu, ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu ĶTR un attiecību starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenu līmeni Savienībā, Komisija secināja, ka pasākumu atcelšanas gadījumā ievērojami pieaugtu imports no ĶTR par dempinga cenām, kas rada kaitējumu. Uz šāda pamata minētais apgalvojums tika noraidīts.

(162)

Turklāt ad hoc grupa apgalvoja, ka Komisija esot balstījusies uz nepārbaudītu informāciju un apgalvojumiem, jo īpaši tiem, kas saņemti no pieprasījuma iesniedzēja, un tas apdraudot izmeklēšanas objektivitāti.

(163)

Kā minēts un 31. un 32. apsvērumā, attiecībā uz konstatējumiem par dempinga un kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos Komisija piemēroja pamatregulas 18. pantu, jo ĶTR eksportētāji/ražotāji izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc konstatējumi par dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, konkrēti uz informāciju pārskatīšanas pieprasījumā un informāciju, kas pārskatīšanas izmeklēšanas gaitā iegūta no personām, kuras sadarbojās (proti, no pieprasījuma iesniedzēja un izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem). Tika rūpīgi pārbaudīta visa informācija, ko sniedza izlasē iekļautie Savienības ražotāji. Uz šāda pamata minētais apgalvojums tika noraidīts.

(164)

Neviens lietotājs vai nesaistīti importētāji nepieteicās un nesadarbojās šajā izmeklēšanā, iesniedzot atbildes uz anketas jautājumiem, izņemot iepriekš minēto informāciju. Pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju, tā konstatēja, ka nav pierādījumu, kas būtu pretrunā sākotnējās izmeklēšanas secinājumam, ka negatīvo ietekmi uz nesaistītiem importētājiem nevar uzskatīt par nesamērīgu un ka to mazina alternatīvu piegādes avotu pieejamība. Kompensācijas pasākumu pozitīvā ietekme uz Savienības tirgu, īpaši uz Savienības ražošanas nozari, atsver iespējamo negatīvo ietekmi uz citām interešu grupām. Izmeklēšanā apstiprinājās, ka papildus Ķīnai aizvien biežāk tiek izmantoti arī citi piegādes avoti no trešām valstīm. Tāpēc Komisija secināja, ka pasākumu turpināšana neradītu nesamērīgu kaitējumu lietotājiem un importētājiem.

(165)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, kāpēc nevajadzētu saglabāt spēkā esošos pasākumus, kas noteikti ĶTR izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam.

(166)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga turpināšanos, kaitējuma atkārtošanos un Savienības interesēm, būtu jāsaglabā antidempinga pasākumi, kas piemērojami ĶTR izcelsmes elektrisko velosipēdu importam.

(167)

Lai līdz minimumam mazinātu pasākumu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam ir jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav iesniegts, importam būtu jāpiemēro antidempinga maksājums, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(168)

Lai gan rēķina uzrādīšana dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīga, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes un atbrīvojumus, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos citos gadījumos, tie var pieprasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus u. c.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka sekojošā zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota.

(169)

Ja kādam uzņēmumam, kam noteiktas mazākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu apjoma palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par pārmaiņām tirdzniecības modelī, ko izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt izmeklēšanu, lai novērstu pasākumu apiešanu. Šādā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt, vai ir jāatceļ individuālā(-ās) maksājuma likme(-es) un pēc tam jāpiemēro valsts mēroga maksājums.

(170)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas tikai tāda ĶTR izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts. Uz tādu pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti nenosaukts uzņēmums, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti nosauktajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(171)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šis pieprasījums jāadresē Komisijai (58). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēta regula par nosaukuma maiņu.

(172)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Pēc informēšanas šīm personām arī deva laiku, lai tās varētu paust viedokli.

(173)

Eksportētājs vai ražotājs, kas attiecīgo ražojumu nav eksportējis uz Savienību periodā, kas tika izmantots, lai noteiktu tā eksportam patlaban piemērojamo maksājuma līmeni, var pieprasīt Komisijai, lai uz to attiecinātu antidempinga maksājuma likmi, kas noteikta uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē. Komisijai būtu jāapmierina šāds lūgums, ja ir izpildīti trīs nosacījumi. Jaunajam ražotājam eksportētājam būtu jāpierāda, ka: i) tas neeksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību laikposmā, kas tika izmantots, lai noteiktu tā eksportam piemērojamā maksājuma līmeni, ii) tas nav saistīts ar uzņēmumu, kas to ir darījis un tādējādi uz šo uzņēmumu attiecas antidempinga maksājumi, un ka iii) tas pēc tam ir eksportējis attiecīgo ražojumu vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības to darīt ievērojamos daudzumos.

(174)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (59) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(175)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,