<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-461/18 P</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62018CC0461</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:298">EU:C:2020:298</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>32</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>32</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">E</HT></HT>. <HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Tanchev</HT> secinājumi – Lieta C‑461/18 P</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT>/<HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> u.c. un Padome</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Jevgenija Tančeva</HT> [<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">Evgeni Tanchev</HT></HT>]</P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20200423">2020. gada 23. aprīlī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – angļu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑461/18 P</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering Co. Ltd</HT></P><P>pret</P><P><HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo SpA</HT><HT TYPE="NORMAL">,</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">Industria Chimica Valenzana (ICV) SpA</HT><HT TYPE="NORMAL">,</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">Distillerie Mazzari SpA</HT><HT TYPE="NORMAL">,</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">Caviro Distillerie Srl</HT><HT TYPE="NORMAL">,</HT></P><P>Eiropas Savienības Padomi</P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Apelācija</KEYWORD><KEYWORD>Dempings</KEYWORD><KEYWORD>Ķīnas izcelsmes vīnskābes imports</KEYWORD><KEYWORD>Apelācijas sūdzība, kuru iesniegusi persona, kas iestājusies lietā pirmajā instancē</KEYWORD><KEYWORD>Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 9. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Savienības ražotāja celta prasība atcelt tiesību aktu</KEYWORD><KEYWORD>Pieņemamība</KEYWORD><KEYWORD>Tiešs skārums</KEYWORD></INDEX><TOC><TITLE><TI><P>Satura rādītājs</P></TI></TITLE><TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>I.</NO.ITEM><ITEM.CONT>Atbilstošās tiesību normas</ITEM.CONT><ITEM.REF>3</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>II.</NO.ITEM><ITEM.CONT>Tiesvedības priekšvēsture</ITEM.CONT><ITEM.REF>3</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>III.</NO.ITEM><ITEM.CONT>Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums</ITEM.CONT><ITEM.REF>4</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>IV.</NO.ITEM><ITEM.CONT>Tiesvedība Tiesā un lietas dalībnieku prasījumi</ITEM.CONT><ITEM.REF>6</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>V.</NO.ITEM><ITEM.CONT>Pretapelācijas sūdzība</ITEM.CONT><ITEM.REF>7</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>A.</NO.ITEM><ITEM.CONT>Lietas dalībnieku argumenti</ITEM.CONT><ITEM.REF>7</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>B.</NO.ITEM><ITEM.CONT>Vērtējums</ITEM.CONT><ITEM.REF>9</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>1.</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par pretapelācijas sūdzības pieņemamību</ITEM.CONT><ITEM.REF>9</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>(a)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Apelācijas sūdzības Komisijas galvenā prasījuma pamatošanai izvirzītā vienīgā pamata, pieņemamība, ciktāl tas skar pārsūdzētā sprieduma 59. un 63. punktu</ITEM.CONT><ITEM.REF>10</ITEM.REF></TOC.ITEM><?PAGE NO="2"?><TOC.ITEM><NO.ITEM>(b)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Komisijas lūguma noraidīt piekto Vispārējā tiesā izvirzīto prasības pamatu kā nepamatotu pieņemamība</ITEM.CONT><ITEM.REF>10</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><NO.ITEM>(c)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Komisijas lūguma noraidīt piekto Vispārējā tiesā izvirzīto prasības pamatu kā nepamatotu, ciktāl tas skar Padomes argumentus, kas norādīti Padomes atbildē uz Vispārējās tiesas uzdotajiem rakstveida jautājumiem, pieņemamība</ITEM.CONT><ITEM.REF>11</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>2.</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par lietas būtību</ITEM.CONT><ITEM.REF>12</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>(a)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par Komisijas galveno prasījumu, ar kuru tā lūdz atcelt pārsūdzēto spriedumu</ITEM.CONT><ITEM.REF>12</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><NO.ITEM>(b)</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par Komisijas pakārtoto prasījumu, ar kuru tā lūdz atcelt pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 2. punktu</ITEM.CONT><ITEM.REF>19</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>VI.</NO.ITEM><ITEM.CONT>Galvenā apelācijas sūdzība</ITEM.CONT><ITEM.REF>20</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>A.</NO.ITEM><ITEM.CONT>Lietas dalībnieku argumenti</ITEM.CONT><ITEM.REF>20</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>B.</NO.ITEM><ITEM.CONT>Vērtējums</ITEM.CONT><ITEM.REF>22</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>1.</NO.ITEM><ITEM.CONT>Apelācijas sūdzības pieņemamība</ITEM.CONT><ITEM.REF>22</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><NO.ITEM>2.</NO.ITEM><ITEM.CONT>Vienīgā apelācijas sūdzības pamata pieņemamība</ITEM.CONT><ITEM.REF>25</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><NO.ITEM>3.</NO.ITEM><ITEM.CONT>Par lietas būtību</ITEM.CONT><ITEM.REF>26</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>VII.</NO.ITEM><ITEM.CONT>Tiesāšanās izdevumi</ITEM.CONT><ITEM.REF>31</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><NO.ITEM>VIII.</NO.ITEM><ITEM.CONT>Secinājumi</ITEM.CONT><ITEM.REF>32</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK></TOC></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Ar šo apelācijas sūdzību <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering Co. Ltd</HT> lūdz Tiesu atcelt <DATE ISO="20180503">2018. gada 3. maija</DATE> spriedumu lietā <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> u.c.<HT TYPE="ITALIC">/</HT>Padome (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/>pārsūdzētais spriedums<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P><REF.DOC.ECR><NO.CASE>T‑431/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:251">EU:T:2018:251</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, ar kuru Vispārējā tiesa atcēla Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 626/2012 (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>apstrīdētā regula<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Regula (<DATE ISO="20120626">2012. gada 26. jūnijs</DATE>), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 349/2012, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vīnskābes importam (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="182" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2012">OV 2012, L 182, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Ņemot vērā to, ka <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> Vispārējā tiesā uzsāktajā tiesvedībā bija nevis lietas puse, bet gan persona, kas iestājusies lietā, šī apelācijas sūdzība sniedz Tiesai iespēju pieņemt lēmumu par Eiropas Savienības Tiesas statūtu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>Statūti<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>) 56. panta otrās daļas tvērumu, saskaņā ar kuru personas, kas iestājušās lietā pirmajā instancē, var iesniegt apelācijas sūdzību par Vispārējās tiesas lēmumu tikai tad, ja šis lēmums tās ietekmē tieši. Šī lieta tāpat raisa jautājumu par Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/>Pamatregula<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Regula (<DATE ISO="20091130">2009. gada 30. novembris</DATE>) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="343" PAGE.FIRST="51" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 343, 51. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> 11. panta 9. punkta tvērumu, atbilstoši kuram, pārskatot antidempinga pasākumus, izmanto tās pašas metodes, kas izmantotas sākotnējās izmeklēšanas laikā, izņemot, ja apstākļi ir mainījušies. Turklāt, ņemot vērā to, ka Komisija ir iesniegusi pretapelācijas sūdzību, kurā apstrīdēti Vispārējās tiesas secinājumi, ka prasītājus, kuri ir<?PAGE NO="3"?> Savienības ražotāji, apstrīdētā regula skar tieši, Tiesai būs jānosaka, vai ar tiešu skārumu saistītais nosacījums atbilstoši <DATE ISO="20181106">2018. gada 6. novembra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Scuola Elementare Maria Montessori/</HT>Komisija, Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Scuola Elementare Maria Montessori</HT> un Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Ferracci</HT></NAME.CASE> (no <NO.CASE>C‑622/16 P līdz C‑624/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:873">EU:C:2018:873</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) norādītajai interpretācijai ir piemērojams arī antidempinga jomā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Pamatregulas 11. panta <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/>Termiņi, pārbaudes un atlīdzināšana<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>, 9. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/>Visos pārskatos un izmeklēšanās par atmaksāšanu, kuras, ievērojot šo pantu, veic Komisija ar noteikumu, ka apstākļi nav mainījušies, izmanto tās pašas metodes, kas tika izmantotas izmeklēšanā, kuras rezultātā tika ieviests maksājums, attiecīgi ņemot vērā 2. pantu un jo īpaši tā 11. un 12. punktu, kā arī 17. pantu.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības priekšvēsture</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Vīnskābi izmanto vīna un citu dzērienu ražošanā kā pārtikas piedevu, kā arī kā nedegošu vielu ģipsī un citos izstrādājumos. Gan Eiropas Savienībā, gan Argentīnā L+ vīnskābi iegūst no vīna ražošanas blakusproduktiem, sauktiem par vīna nogulsnēm. Ķīnā L+ vīnskābi un DL vīnskābi ražo no benzola. Ķīmiskās sintēzes ceļā ražotajai vīnskābei ir tās pašas fizikālās un ķīmiskās īpašības un tās galvenie izmantošanas veidi ir tādi paši kā vīnskābei, kas iegūta no vīna ražošanas blakusproduktiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> ir Ķīnas vīnskābes ražotājs eksportētājs. <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo SpA</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Industria Chimica Valenzana (ICV) SpA</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Mazzari SpA</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Caviro Distillerie Srl</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Comercial Química Sarasa SL</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/>prasītāji pirmajā instancē<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>) ir Savienības vīnskābes ražotāji.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT><DATE ISO="20040924">2004. gada 24. septembrī</DATE> vairāki Savienības ražotāji, to skaitā <HT TYPE="ITALIC">Industria Chimica Valenzana (ICV)</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Mazzari</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Comercial Química Sarasa</HT> vērsās Eiropas Komisijā ar sūdzību par dempingu vīnskābes nozarē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT><DATE ISO="20041030">2004. gada 30. oktobrī</DATE> Komisija <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī</HT> publicēja Paziņojumu par to, ka tiek sākta antidempinga procedūra attiecībā uz vīnskābes ievedumiem ar izcelsmi Ķīnas Tautas Republikā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P><REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="267" PAGE.FIRST="4" DATE.PUB="2004">OV 2004, C 267, 4. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT><DATE ISO="20050727">2005. gada 27. jūlijā</DATE> Komisija pieņēma Regulu (EK) Nr. 1259/2005, ar ko piemēro antidempinga pagaidu maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vīnskābes importam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="200" PAGE.FIRST="73" DATE.PUB="2005">OV 2005, L 200, 73. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT><DATE ISO="20060123">2006. gada 23. janvārī</DATE> Eiropas Savienības Padome pieņēma Regulu (EK) Nr. 130/2006, ar kuru nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vīnskābes importu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="023" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 23, 1. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Pamatojoties uz Regulu Nr. 130/2006, <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Ninghai Organic Chemical Factory</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/>divi Ķīnas ražotāji eksportētāji<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>) tika piemērots tirgus ekonomikas režīms (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/>TER<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>) atbilstoši Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktam. Divu Ķīnas ražotāju eksportētāju ražotajām precēm tika piemērots antidempinga maksājums attiecīgi 10,1 % un 4,7 %<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Skat. Regulas Nr. 1259/2005 14.–17. apsvērumu un Regulas Nr. 130/2006 12. un 42. apsvērumu.</P></NOTE>. Pārējiem uzņēmumiem tika piemērots antidempinga maksājums 34,9 %.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Pēc <DATE ISO="20100804">2010. gada 4. augustā</DATE> publicētā Paziņojuma par konkrētu antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P><REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="211" PAGE.FIRST="11" DATE.PUB="2010">OV 2010, C 211, 11. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE> Komisija <DATE ISO="20101027">2010. gada 27. oktobrī</DATE> saņēma pārskatīšanas lūgumu saistībā ar šo pasākumu termiņa beigām, kuru iesniedza secinājumu 5. punktā norādītie pieci Savienības ražotāji. <DATE ISO="20110126">2011. gada 26. janvārī</DATE> Komisija publicēja Paziņojumu par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Paziņojums par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vīnskābes importam piemērojamo antidempinga pasākumu pārskatīšanu (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="024" PAGE.FIRST="14" DATE.PUB="2011">OV 2011, C 24, 14. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT><DATE ISO="20110609">2011. gada 9. jūnijā</DATE> Komisija saņēma pieteikumu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem atbilstoši Pamatregulas 11. panta 3. punktam. Pieteikumu iesniedza secinājumu 5. punktā minētie pieci Savienības ražotāji. <DATE ISO="20110729">2011. gada 29. jūlijā</DATE> Komisija publicēja Paziņojumu par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vīnskābes importam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P><REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="223" PAGE.FIRST="16" DATE.PUB="2011">OV 2011, C 223, 16. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT><DATE ISO="20120416">2012. gada 16. aprīlī</DATE> Padome pieņēma Īstenošanas regulu (ES) Nr. 349/2012, ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Pamatregulas 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vīnskābes importam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="110" PAGE.FIRST="3" DATE.PUB="2012">OV 2012, L 110, 3. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Ar Regulu Nr. 349/2012 tika atstāti spēkā Regulā Nr. 130/2006 noteiktie antidempinga maksājumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Daļējas starpposma pārskatīšanas procedūras noslēgumā, kura attiecās uz diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, Padome <DATE ISO="20120626">2012. gada 26. jūnijā</DATE> pieņēma apstrīdēto regulu, ar kuru groza Regulu Nr. 349/2012.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Būtībā apstrīdētajā regulā tiek atteikts piemērot TER diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un pēc normālās vērtības noteikšanas, pamatojoties uz tāda ražotāja paziņotajiem datiem, kurš sadarbojies analogā valstī, proti, Argentīnā, tika palielināts abu uzņēmumu ražotajām precēm piemērojamais antidempinga maksājums attiecīgi no 10,1 % uz 13,1 % un no 4,7 % uz 8,3 %<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Skat. apstrīdētās regulas 17.–21. apsvērumu un 27.–29. apsvērumu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT><DATE ISO="20121005">2012. gada 5. oktobrī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> iesniedza prasību atcelt apstrīdēto regulu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20170601">2017. gada 1. jūnija</DATE> spriedumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170601">2017. gada 1. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering/</HT>Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑442/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:372">EU:T:2017:372</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> Vispārējā tiesa atcēla regulu, ciktāl tā piemērojama <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT>, pamatojot šādu lēmumu ar to, ka ar atteikumu šim uzņēmumam sniegt informāciju par DL vīnskābes un L+ vīnskābes cenu starpību, kas bija viens no būtiskiem DL vīnskābes normālās vērtības aprēķina elementiem, Padome un Komisija ir pārkāpusi <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> tiesības uz aizstāvību un pārkāpusi Pamatregulas 20. panta 2. punktu. Šis spriedums apelācijas kārtībā nav pārsūdzēts.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT><DATE ISO="20120928">2012. gada 28. septembrī</DATE> prasītāji pirmajā instancē cēla prasību atcelt apstrīdēto regulu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20160909">2016. gada 9. septembra</DATE> lēmumu un <DATE ISO="20160915">2016. gada 15. septembra</DATE> rīkojumu Vispārējās tiesas sestās palātas priekšsēdētājs atļāva Komisijai un <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> iestāties lietā Padomes prasījumu atbalstam, precizējot, ka, ņemot vērā to, ka lūgumi par iestāšanos lietā tika iesniegti pēc <DATE ISO="19910502">1991. gada 2. maija</DATE> Vispārējās tiesas Reglamenta<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="136" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1991">OV 1991, L 136, 1. lpp.</REF.DOC.OJ></P></NOTE>, kas pēdējo reizi grozīts <DATE ISO="20130619">2013. gada 19. jūnijā</DATE>, 116. panta 6. punktā paredzētā termiņa, tām ir atļauts iesniegt savus apsvērumus tikai mutvārdu procesā, pamatojoties uz tām paziņoto tiesas sēdes ziņojumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa nolēma, ka prasība ir pieņemama, apmierināja prasītāju iesniegto pirmo prasības pamatu un atcēla apstrīdēto regulu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Vispirms Vispārējā tiesa noraidīja Padomes izvirzīto iebildi par nepieņemamību, ar kuru apgalvots, ka apstrīdētā regula prasītājus neskar tieši un individuāli un ka prasītājiem nav intereses celt prasību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>It īpaši<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Ņemot vērā to, ka <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> apelācijas sūdzībā ir pārsūdzējis tikai nosacījuma par tiešu skārumu novērtējumu, bet ne Vispārējās tiesas analīzi par individuāla skāruma nosacījumu vai prasību, ka prasītājiem jābūt interesei celt prasību, es turpmāk apkopošu Vispārējās tiesas norādīto par tieša skāruma nosacījumu.</P></NOTE> Vispārējā tiesa nolēma, ka apstrīdētā regula prasītājus skar tieši. Vispārējā tiesa atgādināja, ka saskaņā ar judikatūru šis nosacījums nozīmē to, ka apstrīdētais Savienības tiesību akts prasītāja tiesisko situāciju ietekmē tieši un, otrkārt, neparedz nekādu rīcības brīvību pasākuma adresātiem, kas ir atbildīgi par tā ieviešanu. Pēdējā no minētajām prasībām tika izpildīta, jo dalībvalstīm, kurām bija uzdots īstenot apstrīdēto regulu, nebija nekādas rīcības brīvības attiecībā uz antidempinga maksājumu lielumu un šī maksājuma piemērošanu konkrētai precei. Savukārt saistībā ar pirmo prasību jānorāda, ka Padomes un Komisijas ieskatā piemērojamā antidempinga maksājuma izmaiņas nevarēja radīt tiesiskas sekas prasītājiem, jo, pirmkārt, viņi nemaksā antidempinga maksājumu, otrkārt – viņiem nav subjektīvu tiesību uz antidempinga maksājumu noteikšanu konkrētā līmenī pret to konkurentiem. Vispārējā tiesa noraidīja šos argumentus. Patiešām, ja Savienības tiesas šo prasību interpretētu tik šauri, visas prasības, kuras cēluši Savienības ražotāji par regulu, ar kuru noteikts antidempinga maksājums, būtu automātiski jāatzīst par nepieņemamām, tāpat par nepieņemamām būtu jāatzīst visas prasības, kuras cēlis valsts atbalsta, kuru Komisija pēc formālas izmeklēšanas procedūras ir atzinusi par saderīgu ar iekšējo tirgu, saņēmēja konkurents, un visas konkurentu celtās prasības par lēmumu, ar ko koncentrāciju atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu. Tomēr judikatūrā šīs prasības ir atzītas par pieņemamām. Ņemot vērā to, ka prasītāji bija iesnieguši prasījumu par daļēju starpposma pārskatīšanu un šīs procedūras iznākumā pieņemtie pasākumi bija paredzēti tam, lai neitralizētu tiem kā ražotājiem eksportētājiem, kas darbojas tajā pašā tirgū, radīto kaitējumu, Vispārējā tiesa secināja, ka apstrīdētā regula viņus skar tieši.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Otrkārt, Vispārējā tiesa atzina pirmo prasības pamatu, ar kuru apgalvots, ka noticis Pamatregulas 11. panta 9. punkta pārkāpums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa atgādināja, ka saskaņā ar Pamatregulas 11. panta 9. punktu katrā pārskatīšanas izmeklēšanā Komisijai ir jāpiemēro tā pati metode, kas izmantota sākotnējās izmeklēšanas laikā, ciktāl nav mainījušies apstākļi un ņemot vērā Pamatregulas 2. panta noteikumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Konkrētajā lietā sākotnējās izmeklēšanas laikā attiecībā uz diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuriem bija piemērots TER, normālā vērtība tika aprēķināta, pamatojoties uz katra uzņēmuma piemēroto faktisko pārdošanas cenu iekšzemes tirgū, savukārt attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuriem TER nebija piemērots, normālā vērtība aprēķināta, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no ražotāja analogā valstī, it īpaši, pamatojoties uz informāciju par cenām, kuras tiek maksātas Argentīnas tirgū. Saskaņā ar apstrīdēto regulu diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem pārskatīšanas izmeklēšanā tika atteikts piemērot TER un tā rezultātā normālo vērtību vairs nevarēja noteikt, pamatojoties uz katra uzņēmuma piemēroto faktisko pārdošanas cenu iekšzemes tirgū. Normālā vērtība pēc būtības tika aprēķināta, balstoties uz ražošanas izmaksām Argentīnā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa secināja, ka apstāklis, ka apstrīdētajā regulā normālā vērtība attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuriem TER nebija piemērots, tika aprēķināta, pamatojoties uz ražošanas izmaksām Argentīnā, nevis uz pārdošanas cenu Argentīnas tirgū, ir uzskatāma par metodoloģijas maiņu Pamatregulas 11. panta 9. punkta izpratnē. Ņemot vērā to, ka apstrīdētajā regulā nav norādes par to, ka mainījušies apstākļi, metodoloģijas maiņa ir pretrunā minētajai tiesību normai.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Līdz ar to Vispārējā tiesa atcēla apstrīdēto regulu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Tādējādi Vispārējai tiesai nebija vajadzības izvērtēt pārējos četrus prasītāju izvirzītos prasības pamatus, proti, i) Pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta, to lasot kopā ar Pamatregulas 2. panta 1.–3. punktu, pārkāpums, jo ir izmantota saliktā normālā vērtība, nevis analogā valstī praktizētās faktiskās pārdošanas cenas; ii) Pamatregulas 2. panta 3. punkta pārkāpums, normālo vērtību veidojot, pamatojoties uz izmaksām citā valstī, nevis analogā valstī; iii) Pamatregulas 2. panta 3. punkta pārkāpums, normālo vērtību veidojot, izmantojot izejvielu, kas nebija līdzvērtīga; iv) tiesību uz aizstāvību un pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Pēc prasītāju lūguma Vispārējā tiesa saglabāja spēkā apstrīdētajā regulā noteiktos antidempinga maksājumus attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">Ninghai Organic Chemical Factory</HT> līdz brīdim, kad Komisija un Padome būs pieņēmušas pārsūdzētā sprieduma izpildei nepieciešamos pasākumus. Ņemot vērā <DATE ISO="20170601">2017. gada 1. jūnija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑442/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:372">EU:T:2017:372</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), antidempinga maksājumus nevarēja saglabāt spēkā attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Tiesā un lietas dalībnieku prasījumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzībā <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> lūdz Tiesu pilnībā atcelt pārsūdzēto spriedumu un piespriest prasītājiem pirmajā instancē atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesāšanās izdevumus gan pirmajā instancē, gan apelācijas tiesvedībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Industria Chimica Valenzana (ICV)</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Mazzari</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Caviro Distillerie</HT> (turpmāk tekstā kopā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/><HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT><QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>) lūdz Tiesu noraidīt apelācijas sūdzību kā nepieņemamu un jebkurā gadījumā – kā nepamatotu. <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> turklāt lūdz Tiesu noteikt, ka apelācijas sūdzības iesniedzējam un ikvienai personai, kura iestājusies lietā, jāsedz pašām savi tiesāšanās izdevumi gan pirmajā instancē, gan apelācijas tiesvedībā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Padome norāda, ka Tiesai apelācijas sūdzība jānoraida kā nepieņemama un jāpiespriež apelācijas sūdzības iesniedzējam segt ar apelācijas tiesvedību saistītos tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Komisija norāda, ka Tiesai apelācijas sūdzība jānoraida kā nepieņemama un jebkurā gadījumā – kā nepamatota, kā arī jāpiespriež apelācijas sūdzības iesniedzējam segt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Komisija ir iesniegusi pretapelācijas sūdzību. Tiesai tiek lūgts atcelt pārsūdzēto spriedumu, atzīt pirmos četrus Vispārējā tiesā izvirzītos prasības pamatus par nepieņemamiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Pirmie četri Vispārējā tiesā izvirzītie prasības pamati bija šādi: i) Pamatregulas 11. panta 9. punkta pārkāpums; ii) Pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta, to lasot kopā ar Pamatregulas 2. panta 1.–3. punktu, pārkāpums; iii) Pamatregulas 2. panta 3. punkta pārkāpums; iv) Pamatregulas 2. panta 3. punkta pārkāpums (skat. 17. zemsvītras piezīmi).</P></NOTE>, un Vispārējā tiesā izvirzīto piekto prasības pamatu atzīt par nepamatotu vai, pakārtoti, – nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā, lai tā pieņemtu lēmumu par pirmajā instancē izvirzīto piekto prasības pamatu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Piektais Vispārējā tiesā izvirzītais prasības pamats norādīja uz tiesību uz aizstāvību un pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu (skat. 17. zemsvītras piezīmi).</P></NOTE>. Pakārtoti, Komisija lūdz Tiesu atcelt pārsūdzēto spriedumu, ciktāl ar šo spriedumu Padomei tiek uzlikts pienākums pieņemt sprieduma izpildei nepieciešamos pasākumus. Komisija lūdz Tiesu piespriest <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> segt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> lūdz Tiesu noraidīt pretapelācijas sūdzības pirmā prasības pamata otro daļu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Pretapelācijas sūdzības pirmā prasības pamata otrajā daļā norādīts, ka Vispārējā tiesā izvirzītais piektais prasības pamats (skat. 19. zemsvītras piezīmi) ir nepamatots.</P></NOTE> kā nepieņemamu vai, pakārtoti, – kā nepamatotu. <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> tāpat lūdz Tiesu noraidīt pretapelācijas sūdzību pārējā daļā, atzīstot to par nepamatotu vai neapmierināmu. Visbeidzot, Tiesa tiek lūgta uzlikt Komisijai pienākumu segt <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> radušos tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar tiesvedību Tiesā, kā arī tos tiesāšanās izdevumus, kuri tai radīsies, ja lieta tiks nodota atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Padome atbalsta Komisijas pretapelācijas sūdzībā norādītos prasījumus.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> lūdz Tiesu atcelt pārsūdzēto spriedumu, atzīt pirmos četrus Vispārējā tiesā izvirzītos prasības pamatus par nepieņemamiem, Vispārējā tiesā izvirzīto piekto prasības pamatu atzīt par nepamatotu vai, pakārtoti, – nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā, lai tā pieņemtu lēmumu par pirmajā instancē izvirzīto piekto prasības pamatu. Pakārtoti, tā lūdz Tiesu atcelt pārsūdzēto spriedumu, ciktāl ar šo spriedumu Padomei ir uzlikts pienākums pieņemt sprieduma izpildei nepieciešamos pasākumus. <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> lūdz Tiesu piespriest <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> segt <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT><DATE ISO="20191024">2019. gada 24. oktobra</DATE> tiesas sēdē mutvārdu apsvērumus iesniedza <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT>, Padome un Komisija.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Pretapelācijas sūdzība</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Ņemot vērā to, ka Komisijas iesniegtajā pretapelācijas sūdzībā galvenokārt apstrīdēta pirmajā instancē iesniegtās prasības pieņemamība, pirmām kārtām nepieciešams izvērtēt šo sūdzību.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieku argumenti</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Komisija lūdz Tiesu atcelt pārsūdzēto spriedumu, noraidīt kā nepieņemamus pirmos četrus Vispārējā tiesā izvirzītos prasības pamatus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Kā tas minēts 18. zemsvītras piezīmē, Vispārējā tiesā izvirzītie pirmie četri prasības pamati bija šādi: i) Pamatregulas 11. panta 9. punkta pārkāpums; ii) Pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta, to lasot kopā ar Pamatregulas 2. panta 1.–3. punktu, pārkāpums; iii) Pamatregulas 2. panta 3. punkta pārkāpums; iv) Pamatregulas 2. panta 3. punkta pārkāpums.</P></NOTE> un kā nepamatotu noraidīt piekto pirmajā instancē izvirzīto prasības pamatu vai, pakārtoti, – nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā, lai tā pieņemtu lēmumu par pirmajā instancē izvirzīto piekto prasības pamatu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Kā tas minēts 19. zemsvītras piezīmē, piektais Vispārējā tiesā izvirzītais prasības pamats norādīja uz tiesību uz aizstāvību un pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu.</P></NOTE>. Pakārtoti, Komisija lūdz Tiesu atcelt pārsūdzēto spriedumu, ciktāl šā sprieduma rezolutīvās daļas 2. punktā Padomei ir uzlikts pienākums pieņemt sprieduma izpildei nepieciešamos pasākumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Lai pamatotu prasījumu, ar kuru tā lūdz Tiesu atcelt pārsūdzēto spriedumu, Komisija izvirza vienu apelācijas sūdzības pamatu, norādot, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pārsūdzētā sprieduma 51.–73. punktā secinot, ka apstrīdētā regula <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> skar tieši.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Pirmkārt, Komisija norādījusi, ka Vispārējā tiesa nevarēja pamatoties uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/>Harta<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>) 47. pantā norādītajām tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, lai paplašināti interpretētu ar tiešu skārumu saistīto nosacījumu. Šāda interpretācija, saskaņā ar kuru nosacījums ir izpildīts, ja apstrīdētajam Savienības tiesību aktam ir <HT TYPE="ITALIC">būtiska</HT> ietekme uz prasītāju, ir neatbilstoša pastāvīgajai judikatūrai, saskaņā ar kuru ir nepieciešams konstatēt arī <HT TYPE="ITALIC">tiesisku</HT> ietekmi uz prasītāja stāvokli. Otrkārt, Komisija norāda, ka tam, lai konstatētu, ka apstrīdētā regula ietekmē <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> tiesisko stāvokli, ar apstrīdēto regulu šim uzņēmumam būtu jābūt piešķirtām materiālām tiesībām. Savukārt, kā norāda Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> nav tiesību pieprasīt antidempinga maksājumu noteikšanu konkrētā līmenī pret konkurējošiem trešo valstu ražotājiem, jo saskaņā ar Pamatregulas 21. pantu Padomei un Komisijai atļauts atturēties no pasākumu piemērošanas, ja tas nav Savienības interesēs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Noslēgumā Komisija secina, ka pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Attiecīgi Komisija lūdz Tiesu noraidīt kā nepieņemamus pirmos četrus Vispārējā tiesā izvirzītos prasības pamatus un noraidīt kā nepamatotu pirmajā instancē izvirzīto piekto prasības pamatu. Saistībā ar pēdējo prasības pamatu, kas norāda uz tiesību uz aizstāvību un pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, Komisija atzīst, ka tas ir pieņemams, jo tas ir procesuāls pamats, nevis<?PAGE NO="8"?> materiāls pamats. Tomēr Komisija apgalvo, ka prasības pamats ir nepamatots, jo administratīvā procesa laikā <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> vairākkārt gan rakstiski, gan mutiski apmainījās ar informāciju ar Komisiju. Tomēr gadījumā, ja Tiesa secinātu, ka tā nevar pieņemt spriedumu par Vispārējā tiesā izvirzīto piekto prasības pamatu, Komisija lūdz nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā, lai tā pieņemtu lēmumu par šo prasības pamatu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Pakārtoti, Komisija lūdz Tiesu atcelt pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 2. punktu. Prasījuma pamatošanai Komisija ir izvirzījusi vienu apelācijas sūdzības pamatu, norādot, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, saglabājot spēkā apstrīdētajā regulā noteikto antidempinga maksājumu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/>līdz brīdim, kad [Komisija] un [Padome] pieņem pasākumus šī sprieduma izpildei<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>. Komisija norādījusi, ka no brīža, kad stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 37/2014<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Regula (ES) Nr. 37/2014 (2014. gada 15. janvāris), ar ko attiecībā uz konkrētu pasākumu pieņemšanas procedūrām groza konkrētas regulas saistībā ar kopējo tirdzniecības politiku (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="018" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2014">OV 2014, L 18, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>, antidempinga maksājumus var piemērot tikai Komisija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> piekrīt visiem Komisijas izvirzītajiem prasījumiem, izņemot, pirmkārt, Komisijas pakārtoti izvirzītajam prasījumam (kas norādīts iepriekšējā secinājumu punktā), otrkārt – tā lūdz tiesu piespriest <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> segt <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> radušos tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> apgalvo, ka pretapelācijas sūdzība ir jānoraida.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Pirmkārt, saistībā ar Komisijas apgalvojumu, ka piektais Vispārējā tiesā izvirzītais prasības pamats ir nepamatots, <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> norāda, ka šis prasījums ir nepieņemams. Šādu apgalvojumu <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> pamato ar to, ka, pirmkārt, Vispārējā tiesa šo prasības pieteikumu neizvērtēja, otrkārt, tas ir fakta konstatēšanas jautājums, un, treškārt, pretapelācijas sūdzībā ir sniegta norāde uz Padomes atbildi uz Vispārējās tiesas rakstiski iesniegtajiem jautājumiem, kuru kopiju Komisijai nebija jāsaņem, jo Komisijai ļauts iestāties lietā, tikai pamatojoties uz tiesas sēdes ziņojumu. <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> norāda, ka šis prasījums jebkurā gadījumā ir nepamatots.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Otrkārt, saistībā ar vienīgo pamatu, kas izvirzīts prasījuma par pārsūdzētā sprieduma atcelšanu pamatošanai, <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> norāda, ka tas ir nepieņemams, ciktāl tas skar pārsūdzētā sprieduma 59. un 63. punktu. Par 59. punktu <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> norāda, ka Komisija apstrīd fakta konstatējumu, savukārt par 63. punktu – ka Komisija gluži vienkārši vēlas aizstāt Vispārējās tiesas veikto interpretāciju ar savu interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> turklāt norāda, ka apelācijas sūdzības vienīgais pamats ir pilnībā nepamatots vai nederīgs. <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> jo sevišķi uzsver, ka Vispārējā tiesa nav pamatojusies uz efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principu ar nolūku paplašināt tieša skāruma jēdzienu, ņemot vērā to, ka pārsūdzētā sprieduma 93. punktā norādītā atsauce uz šo principu ir lieka. Turklāt prasītāju Savienības tiesību akts skar tieši, ja, kā to norādījusi Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 52. punktā, konkurējot ar citiem uzņēmējiem, šie indivīdi ir tieši skarti savā uzņēmēju statusā. Tiesa šo atbilstības pārbaudi ir nostiprinājusi <DATE ISO="20181106">2018. gada 6. novembra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Scuola Elementare Maria Montessori</HT>/Komisija, Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Scuola Elementare Maria Montessori</HT> un Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Ferracci</HT></NAME.CASE> (no <NO.CASE>C‑622/16 P līdz C‑624/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:873">EU:C:2018:873</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Tādējādi <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> apgalvo, ka Savienības tiesību akts viņus kā tiešos divu Ķīnas ražotāju eksportētāju konkurentus skar tieši, jo apstrīdētā regula nenosaka atbilstošus antidempinga maksājumus divu Ķīnas ražotāju eksportētāju precēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Treškārt, <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> norāda, ka vienīgais pamats, kas norādīts Komisijas pakārtoti izvirzītā prasījuma pamatošanai, ir nepamatots. Pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 2. punktā ne tikai Padomei, bet arī kompetentajai institūcijai, proti, Komisijai, ir uzlikts pienākums pieņemt šā sprieduma izpildei nepieciešamos pasākumus.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Padome atbalsta abus Komisijas izvirzītos prasījumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Pirmkārt, Padomes ieskatā pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ, jo Vispārējā tiesa ir kļūdaini atzinusi tiesā izvirzītos četrus materiālos prasību pamatus par pieņemamiem. Lai arī tieša skāruma nosacījums ir jāinterpretē, ievērojot efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principu, šis princips nevar būt pamats LESD 263. panta ceturtajā daļā noteikto pieņemamības nosacījumu atcelšanai. Turklāt judikatūra, kas paredz, ka Savienības tiesību aktam ir drīzāk jāietekmē prasītāja tiesiskais stāvoklis, nevis tā faktiskais stāvoklis, joprojām ir spēkā un tiek piemērota. Regula, ar kuru ir noteikti antidempinga maksājumi, nevar ietekmēt Savienības ražotāju tiesisko stāvokli, jo, pirmkārt, šie ražotāji nemaksā šos maksājumus, otrkārt, viņiem nav tiesību pieprasīt šo maksājumu piemērošanu trešo valstu ražotājiem eksportētājiem. Tādējādi Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, pārsūdzētā sprieduma 52. un 53. punktā pēc būtības secinot, ka tieša skāruma nosacījums ir izpildīts, ja ir ietekmēts prasītāja faktiskais stāvoklis.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Otrkārt, Padome norāda, ka gadījumā, ja Tiesa nolemj atcelt pārsūdzēto spriedumu, tai kā nepamatots ir jānoraida Vispārējā tiesā izvirzītais piektais prasības pamats.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Treškārt, Padome norāda, ka gadījumā, ja Tiesa nolemj neatcelt pārsūdzēto spriedumu, tai jebkurā gadījumā jāatceļ sprieduma rezolutīvās daļas 2. punkts, jo saskaņā ar Regulu Nr. 37/2014 kompetence noteikt antidempinga pasākumus ir piešķirta tikai Komisijai.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vērtējums</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Pretapelācijas sūdzībā Komisija lūdz atcelt pārsūdzēto spriedumu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0013" ID="QS0013"/>Komisijas galvenais prasījums<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>), pamatojoties uz to, ka Vispārējā tiesa šā sprieduma 51.–73. punktā ir kļūdaini secinājusi, ka apstrīdētā regula <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> skar tieši. Pakārtoti, Komisija lūdz atcelt pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 2. punktu, ciktāl ar šo punktu Padomei ir uzlikts pienākums pieņemt sprieduma izpildei nepieciešamos pasākumus (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0014" ID="QS0014"/>Komisijas pakārtotais prasījums<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>), pamatojoties uz to, ka kopš Regulas Nr. 37/2014 spēkā stāšanās antidempinga maksājumus var piemērot tikai Komisija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> norāda, ka abi Komisijas prasījumi ir jānoraida, savukārt Padome un <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> atbalsta abus Komisijas prasījumus.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par pretapelācijas sūdzības pieņemamību</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT>, pirmām kārtām, apstrīd vienīgo apelācijas sūdzības pamatu, kas izvirzīts Komisijas galvenā prasījuma pamatošanai un ar kuru apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tieša skāruma izvērtēšanā, ciktāl šis pamats ir vērsts uz konkrētiem pārsūdzētā sprieduma punktiem, otrkārt, <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> apstrīd Komisijas pieprasījumu, ka Tiesai būtu jānoraida Vispārējā tiesā izvirzītais piektais prasības pamats<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Skaidrības nolūkā vēlos norādīt, ka visas prasības par nepieņemamību skar Komisijas galveno prasījumu. Tās neskar Komisijas pakārtoto prasījumu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Manā ieskatā šie lūgumi, kas pamatoti ar nepieņemamības apsvērumiem, ir jānoraida.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">(a)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Apelācijas sūdzības Komisijas galvenā prasījuma pamatošanai izvirzītā vienīgā pamata, pieņemamība, ciktāl tas skar pārsūdzētā sprieduma 59. un 63. punktu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Pirmkārt, <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> norāda, ka vienīgais Komisijas izvirzītais apelācijas sūdzības pamats ir nepieņemams, ciktāl tas skar pārsūdzētā sprieduma 59. punktu, kurā Vispārējā tiesa secināja, ka <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> apstrīdētā regula skar tieši, jo ar šo regulu diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir piemēroti antidempinga maksājumi, kuru mērķis ir neitralizēt <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> kā viņu konkurentam nodarīto kaitējumu. <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> ieskatā šis ir fakta konstatēšanas jautājums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Manā ieskatā šī iebilde par nepieņemamību ir noraidāma. Komisija neapstrīd 59. punktā norādīto Vispārējās tiesas secinājumu, ka <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> bija divu Ķīnas ražotāju eksportētāju tiešs konkurents, kas patiešām ir fakta konstatēšanas jautājums un kuru Tiesai nav jāpārbauda<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180926">2018. gada 26. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Philips</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Philips France</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑98/17 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:774">EU:C:2018:774</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Komisijas apsvērumi saistībā ar pārsūdzētā sprieduma 59. punktu drīzāk ir par to, ka Savienības uzņēmumiem nodarītais kaitējums tika izvērtēts nevis apstrīdētajā regulā, bet <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0015" ID="QS0015"/>iepriekšējos tiesību aktos<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> (proti, Regulā Nr. 349/2012 un Regulā Nr. 130/2006) un attiecīgi jebkura veida ietekme uz <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> tiesisko stāvokli izriet nevis no apstrīdētās regulas, bet gan no šiem <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0016" ID="QS0016"/>iepriekšējiem tiesību aktiem<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>. Tas ir tiesību jautājums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Otrkārt, <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> norāda, ka vienīgais apelācijas sūdzības pamats ir nepieņemams, ciktāl tas skar pārsūdzētā sprieduma 63. punktu, kurā Vispārējā tiesa noraidīja Padomes argumentus par to, ka, lai konstatētu atbilstību tieša skāruma nosacījumam, prasītājam ir jābūt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0017" ID="QS0017"/>subjektīvām tiesībām uz antidempinga maksājumu noteikšanu konkrētā līmenī<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>. <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> ieskatā Komisija gluži vienkārši vēlas aizstāt Vispārējās tiesas veikto interpretāciju ar savu interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Manuprāt, šī iebilde par nepieņemamību arī ir noraidāma. Tas tiesa, ka šo argumentu pirmajā instancē izvirzīja Padome un ka Komisija iestājās lietā, uzturot pirmajā instancē izvirzītos Padomes prasījumus. Tomēr saskaņā ar judikatūru gadījumā, ja apelācijas sūdzības iesniedzējs apstrīd Vispārējās tiesas veiktu Savienības tiesību interpretāciju vai piemērošanu, apelācijas procesā var no jauna tikt izskatīti pirmajā instancē pārbaudītie tiesību jautājumi. Proti, ja apelācijas sūdzības iesniedzējs nevarētu pamatot savu apelācijas sūdzību ar Vispārējā tiesā jau izvirzītiem pamatiem un argumentiem, tad zustu daļa no apelācijas tiesvedības jēgas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190327">2019. gada 27. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Canadian Solar Emea</HT> u.c./Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑236/17 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:258">EU:C:2019:258</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0124">124.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Turklāt Komisija apstrīd konkrētu pārsūdzētā sprieduma punktu, t.i., 63. punktu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">(b)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Komisijas lūguma noraidīt piekto Vispārējā tiesā izvirzīto prasības pamatu kā nepamatotu pieņemamība</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Pretapelācijas sūdzībā Komisija pēc tam, kad tā norādījusi iemeslus, kādēļ tās ieskatā <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> apstrīdētā regula neskar tieši un secinot, ka pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ pilnībā, norāda, ka Tiesai ir jānoraida kā nepamatots Vispārējā tiesā izvirzītais piektais prasības pamats, ar ko tiek apgalvots tiesību uz aizstāvību un pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> apstrīd Komisijas lūguma noraidīt piekto Vispārējā tiesā izvirzīto prasības pamatu kā nepamatotu pieņemamību. <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> norāda, ka, pirmkārt, Vispārējā tiesa nepieņēma lēmumu par piekto prasības pamatu, otrkārt, jautājums par to, vai <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> tiesības uz aizstāvību ir aizskartas, ir fakta konstatēšanas jautājums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Manā ieskatā šī iebilde par nepieņemamību ir noraidāma.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Pirmkārt, pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa patiešām neizvērtēja tiesā izvirzīto piekto prasības pamatu. Tiesai nebija šādas vajadzības, ņemot vērā to, ka tā apmierināja pirmo prasības pamatu, kas norādīja uz Pamatregulas 11. panta 9. punkta pārkāpumu, un uz tā pamata atcēla apstrīdēto regulu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Skat. pārsūdzētā sprieduma 142. un 143. punktu.</P></NOTE>. Tomēr no minētā neizriet, ka Komisijas lūgums noraidīt piekto pirmajā instancē izvirzīto prasības pamatu kā nepamatotu ir nepieņemams. No pretapelācijas sūdzības var skaidri secināt, ka Komisija lūdz Tiesu izvērtēt pirmajā instancē izvirzīto piekto prasības pamatu un to noraidīt kā nepamatotu, <HT TYPE="ITALIC">īstenojot Statūtu 61. pantā nostiprināto Tiesas kompetenci pieņemt galīgo spriedumu</HT> pēc Vispārējās tiesas lēmuma atcelšanas. Komisija pretapelācijas sūdzībā lūdz Tiesu kā nepamatotu noraidīt pirmajā instancē izvirzīto piekto prasības pamatu tikai <HT TYPE="ITALIC">pēc tam</HT>, kad Komisija ir norādījusi pamatojumu, kādēļ <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> pārsūdzētais spriedums tieši neskar un kādēļ šis spriedums būtu jāatceļ. Turklāt Komisija savā replikā skaidrojusi, ka savu viedokli par Vispārējā tiesā izvirzīto piekto prasības pamatu tā sniegusi <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0018" ID="QS0018"/>nolūkā palīdzēt Tiesai īstenot Statūtu 61. pantā noteikto kompetenci<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Otrkārt, neraugoties uz to, ka Statūtu 61. pantā nav konkrēti norādīts, vai Tiesa, pieņemot galīgo spriedumu lietā, var izlemt arī fakta konstatēšanas jautājumus, Tiesa savā praksē ir uzņēmusies šādu kompetenci<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Skat., piemēram, spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080701">2008. gada 1. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Chronopost</HT>/<HT TYPE="ITALIC">UFEX</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑341/06 P un C‑342/06 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:375">EU:C:2008:375</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0141">141.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0164">164.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); 2010. gada 21. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Audi</HT>/ITSB</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑398/08 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:29">EU:C:2010:29</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0060">60.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120503">2012. gada 3. maijs</DATE>, <NAME.CASE>Spānija/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑24/11 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:266">EU:C:2012:266</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191128">2019. gada 28. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ABB</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑593/18 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:1027">EU:C:2019:1027</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0095">95.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0101">101.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tādējādi arī gadījumā, ja Tiesai būtu jāizvērtē fakti, lai pieņemtu lēmumu par pirmajā instancē izvirzīto piekto prasības pamatu, šim apstāklim nebūtu nekādas ietekmes uz Komisijas lūguma noraidīt šo prasības pamatu kā nepamatotu pieņemamību.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">(c)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Komisijas lūguma noraidīt piekto Vispārējā tiesā izvirzīto prasības pamatu kā nepamatotu, ciktāl tas skar Padomes argumentus, kas norādīti Padomes atbildē uz Vispārējās tiesas uzdotajiem rakstveida jautājumiem, pieņemamība</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Pretapelācijas sūdzībā Komisija, pamatojot lūgumu noraidīt piekto Vispārējā tiesā izvirzīto prasības pamatu kā nepamatotu, atsaucas uz Padomes atbildi uz Vispārējās tiesas uzdotajiem rakstveida jautājumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Precīzāk, Komisija atsaucas uz atbildē uz Vispārējās tiesas uzdotajiem rakstveida jautājumiem norādīto Padomes paziņojumu, saskaņā ar kuru, lai noteiktu, vai Padome ir pārkāpusi pienākumu norādīt pamatojumu, ir jāņem vērā ne tikai apstrīdētās regulas teksts, bet arī administratīvās procedūras laikā notikusī mutiskā un rakstiskā komunikācija. Komisija tāpat atsaucas uz vēl vienu Padomes paziņojumu, kas norādīts atbildē uz Vispārējās tiesas uzdotajiem rakstiskajiem jautājumiem, saskaņā ar kuru <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> neapstrīd to, ka pamatojums būtu nepietiekams, bet gan apstrīd Padomes un Komisijas piemēroto pieeju, kas nav pietiekami, lai konstatētu, ka noticis tiesību uz aizstāvību un pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums.</P></NOTE>, kas iesniegti organizatorisko pasākumu ietvaros<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Skat. pārsūdzētā sprieduma 34. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> norāda, ka pretapelācijas sūdzībā sniegtās atsauces uz Padomes atbildi uz Vispārējās tiesas uzdotajiem rakstveida jautājumiem ir nepieņemamas. Minētais <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> ieskatā izriet no apstākļa, ka Komisijai tika atļauts iestāties lietā pirmajā instancē, pamatojoties uz <DATE ISO="19910502">1991. gada 2. maija</DATE> Vispārējās tiesas Reglamenta 116. panta 6. punktu, proti, pamatojoties uz tiesas sēdes ziņojumu. Tādējādi Komisijai nebija tiesību saņemt Padomes atbildes uz Vispārējās tiesas rakstveida jautājumiem kopiju. Attiecīgi <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> lūdz Tiesu atteikt pieņemt lēmumu jautājumā par Komisijas lūgumu noraidīt piekto Vispārējā tiesā izvirzīto prasības pamatu kā nepamatotu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Manā ieskatā pretapelācijas sūdzību nevar atzīt par nepieņemamu, ciktāl tā skar Padomes argumentus, kas norādīti Padomes atbildē uz Vispārējās tiesas uzdotajiem rakstveida jautājumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Konkrētajā gadījumā Komisijai ļauts iestāties Vispārējā tiesā izskatāmajā lietā, pamatojoties uz <DATE ISO="19910502">1991. gada 2. maija</DATE> Vispārējās tiesas Reglamenta 116. panta 6. punktu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Skat. iepriekš 20. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Saskaņā ar <DATE ISO="19910502">1991. gada 2. maija</DATE> Vispārējās tiesas Reglamenta 116. panta 6. punktu gadījumā, ja pieteikums par iestāšanos lietā ir iesniegts pēc noteiktā sešu nedēļu termiņa, kas sākas datumā, kad <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības</HT> <HT TYPE="ITALIC">Oficiālajā Vēstnesī</HT> tiek publicēts paziņojums par lietas ierosināšanu, persona, kas iestājas lietā, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0019" ID="QS0019"/>pamatojoties uz tai nosūtīto ziņojumu tiesas sēdē, var iesniegt savus apsvērumus mutvārdu procesa laikā<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>. No minētā jāsecina, ka šādā gadījumā personai, kas iestājas lietā, nav tiesību saņemt prasības pieteikuma kopiju, iebildumu rakstu, repliku un atbildi uz repliku<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090326">2009. gada 26. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Selex Sistemi Integrati</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑113/07 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:191">EU:C:2009:191</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>Tomēr konkrētajā gadījumā Komisijai bija tiesības saņemt prasības pieteikuma kopiju un iebildumu rakstu. Tas ir tādēļ, ka <DATE ISO="19910502">1991. gada 2. maija</DATE> Vispārējās tiesas Reglamenta 24. panta 7. punktā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Šobrīd – Vispārējās tiesas Reglamenta 82. pants.</P></NOTE> ir paredzēts, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0020" ID="QS0020"/>[j]a Padome vai [Komisija] nav lietas dalībnieks, Vispārējā tiesa tām nosūta kopijas no prasības pieteikuma un iebildumu raksta (bez to pielikumiem), lai tās varētu izvērtēt, vai ir notikusi atsaukšanās uz Padomes vai [Komisijas] akta nepiemērojamību saskaņā ar LESD 277. pantu<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT>Vēlos norādīt, ka Padomes argumenti, kas izvirzīti tās atbildē uz Vispārējās tiesas rakstveida jautājumiem, uz kuriem Komisija atsaucas pretapelācijas sūdzībā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Skat. 29. zemsvītras piezīmi.</P></NOTE>, ir norādīti arī Vispārējai tiesai iesniegtajā iebildumu rakstā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Padome Vispārējai tiesai iesniegtajā iebildumu rakstā norādījusi, ka jautājums par to, vai Padome ir pārkāpusi pienākumu norādīt pamatojumu, ir izvērtējams ne tikai LESD 296. pantā norādītā formulējuma kontekstā, bet arī savstarpējās komunikācijas kontekstā antidempinga procedūras laikā. Padome iebildumu rakstā turklāt norādījusi, ka prasītājiem pirmajā instancē nebija iebildumu pret norādītā pamatojuma pietiekamību – viņi drīzāk kritizēja Padomes un Komisijas pieeju.</P></NOTE>, kura kopiju Komisijai bija tiesības saņemt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>Tādējādi, neatkarīgi no tā, vai Komisijai bija tiesības saņemt Padomes atbildes uz Vispārējās tiesas uzdotajiem rakstveida jautājumiem kopiju, tas apstāklis vien, ka savā pretapelācijas sūdzībā Komisija atsaucas uz argumentiem, kas norādīti Padomes atbildē uz minētajiem jautājumiem, nevar būt pretapelācijas sūdzības nepieņemamības pierādījums, ciktāl tas skar Padomes argumentus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par lietas būtību</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77.</NO.P><TXT>Kā es jau minēju secinājumu 56. punktā, Komisija lūdz, lai pārsūdzētais spriedums tiek atcelts vai, pakārtoti, – lai tiek atcelts šā sprieduma rezolutīvās daļas 2. punkts. Turpmāk pēc kārtas aplūkošu abus prasījumus.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">(a)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par Komisijas galveno prasījumu, ar kuru tā lūdz atcelt pārsūdzēto spriedumu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78.</NO.P><TXT>Vienīgajā apelācijas sūdzības pamatā Komisija norāda, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini secinājusi, ka <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> apstrīdētā regula skar tieši.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79.</NO.P><TXT>Saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu jebkura fiziska vai juridiska persona var celt prasību par tiesību aktu, kas nav adresēts šai personai, ja šis tiesību akts viņu skar tieši un individuāli.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80.</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru nosacījums, ka lēmumam, kas ir tiesvedības priekšmets, fiziska vai juridiska persona ir jāskar tieši, nozīmē, ka ir jāizpilda divi kumulatīvi kritēriji – pirmkārt, apstrīdētais pasākums tieši ietekmē attiecīgās personas tiesisko stāvokli un, otrkārt, tas nepieļauj nekādu rīcības brīvību šā pasākuma adresātiem, kuri ir atbildīgi par tā īstenošanu, kas ir pavisam automātiska un izriet tikai no Savienības tiesiskā regulējuma, nepiemērojot citus starpnoteikumus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181106">2018. gada 6. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Scuola Elementare Maria Montessori</HT>/Komisija, Komisija<HT TYPE="ITALIC">/Scuola Elementare Maria Montessori</HT> un Komisija<HT TYPE="ITALIC">/Ferracci</HT></NAME.CASE> (no <NO.CASE>C‑622/16 P līdz C‑624/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:873">EU:C:2018:873</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); 2019. gada 28. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Padom<HT TYPE="ITALIC">e/Growth Energy</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Renewable Fuels Association</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑465/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:155">EU:C:2019:155</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0069">69.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191105">2019. gada 5. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ECB</HT> u.c./Trasta Komercbanka u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑663/17 P, C‑665/17 P un C‑669/17 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:923">EU:C:2019:923</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0103">103.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 59. punktā norādīja, ka apstrīdētā regula tieši ietekmēja prasītāju pirmajā instancē tiesisko stāvokli, jo tās rezultātā tika uzsākta daļējas starpposma pārskatīšanas procedūra, un šīs procedūras iznākumā pieņemtie pasākumi bija paredzēti, lai neitralizētu tiem kā divu Ķīnas ražotāju eksportētāju konkurentiem nodarīto kaitējumu. Ir izpildīts arī otrais tieša skāruma nosacījums, jo dalībvalstīm nebija nekādas rīcības brīvības attiecībā uz antidempinga maksājuma apmēru un šā maksājuma piemērošanu konkrētai precei.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82.</NO.P><TXT>Jānorāda, ka pretapelācijas sūdzībā ir apstrīdēts tikai pārsūdzētā sprieduma 51.–73. punktā norādītais Vispārējās tiesas veiktais tieša skāruma pirmā kritērija novērtējums, nevis pārsūdzētā sprieduma 50. punktā norādītā otrā kritērija analīze.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83.</NO.P><TXT>Komisija kā argumentu norāda, ka apstrīdētā regula neietekmē <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> tiesisko stāvokli, jo <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> nav tiesību, kuras varētu ietekmēt šīs regulas pieņemšana. Komisijas ieskatā, neraugoties uz to, ka saskaņā ar Pamatregulu <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> kā sūdzības iesniedzējam ir piešķirtas procesuālas tiesības, tomēr, lai noteiktu to, vai ir ietekmēts <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> tiesiskais stāvoklis, ir jāņem vērā tikai materiālās, nevis procesuālās tiesības. Savukārt nedz LESD, nedz Pamatregulā <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> nav paredzētas materiālas tiesības pieprasīt antidempinga maksājumu noteikšanu konkrētā līmenī konkurējošiem trešo valstu ražotājiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> savukārt norāda, ka apstrīdētā regula tieši ietekmē viņa tiesisko stāvokli, jo tiem ir tiesības nebūt pakļautiem konkurencei, kuru <HT TYPE="ITALIC">izkropļojis dempings</HT> tirgū, kurā uzņēmums darbojas. Minētais pēc analoģijas izriet no <DATE ISO="20181106">2018. gada 6. novembra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Scuola Elementare Maria Montessori</HT>/Komisija, Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Scuola Elementare Maria Montessori</HT> un Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Ferracci</HT></NAME.CASE> (no <NO.CASE>C‑622/16 P līdz C‑624/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:873">EU:C:2018:873</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 50. punkta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85.</NO.P><TXT>Manuprāt, Tiesai būtu jānoraida vienīgais apelācijas sūdzības pamats, kas izvirzīts Komisijas galvenā prasījuma pamatošanai. Es ierosinu šajā lietā piemērot risinājumu, kuru Tiesa piemēroja <DATE ISO="20181106">2018. gada 6. novembra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Scuola Elementare Maria Montessori</HT>/Komisija, Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Scuola Elementare Maria Montessori</HT> un Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Ferracci</HT></NAME.CASE> (no <NO.CASE>C‑622/16 P līdz C‑624/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:873">EU:C:2018:873</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), kuru detalizētāk paskaidrošu turpmākajos secinājumu punktos, un secināt, ka apstrīdētā regula tieši ietekmē <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> tiesisko stāvokli, pamatojoties uz to, ka viņiem ir tiesības nebūt pakļautiem konkurencei, kuru izkropļojis dempings tirgū, kurā uzņēmums darbojas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86.</NO.P><TXT>Pirmkārt, pretēji Padomes norādītajam, no fakta, ka ar apstrīdēto regulu <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> nav noteikta prasība maksāt antidempinga maksājumus, neizriet, ka šī regula neietekmē tā tiesisko stāvokli.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87.</NO.P><TXT>Šāds secinājums izriet no tā, ka antidempinga maksājumi pēc definīcijas tiek piemēroti trešo valstu ražotāju ražotajām precēm, nevis Savienības ražotāju, piemēram, <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT>, precēm. Attiecīgi, ja Tiesa īstenotu Padomes pieeju, Savienības ražotājiem nebūtu tiesību pieprasīt tādu regulu atcelšanu, ar kurām noteikti antidempinga maksājumi. Tas savukārt būtu pretrunā <DATE ISO="19850320">1985. gada 20. marta</DATE> spriedumam lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Timex</HT>/Padome un Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>264/82</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1985:119">EU:C:1985:119</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0012">12.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0016">16.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) un <DATE ISO="20181018">2018. gada 18. oktobra</DATE> spriedumam lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ArcelorMittal Tubular Products Ostrava</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑364/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:696">EU:T:2018:696</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) – šajos spriedumos Savienības ražotāju celtā prasība atcelt tiesību aktu tika atzīta par pieņemamu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88.</NO.P><TXT>Kā vēl vienu argumentu par labu 85. punktā secinātajam vēlos izvirzīt to, ka antidempinga maksājumus veic attiecīgās preces importētāji Savienībā un šos maksājumus iekasē dalībvalstu muitas iestādes, kad prece tiek ielaista Savienības tirgū. Ražotāji eksportētāji šos maksājumus nemaksā. Tādēļ, ja Tiesa īstenotu Padomes pieeju, ražotājiem eksportētājiem nemaz nebūtu tiesību celt prasību atcelt regulu, ar kuru noteikti antidempinga maksājumi viņu preču importam Savienībā. Tas arī būtu pretrunā pastāvīgajai judikatūrai, ar kuru par pieņemamām atzītas prasības, kuras cēluši attiecīgas preces ražotāji un eksportētāji, kuri, pamatojoties uz informāciju par viņu saimniecisko darbību, vainoti<?PAGE NO="14"?> dempingā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Spriedumi, 1984. gada 21. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Allied Corporation</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>239/82 un 275/82</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1984:68">EU:C:1984:68</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0011">11.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0014">14.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19870507">1987. gada 7. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">NTN Toyo Bearing</HT> u.c./Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>240/84</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1987:202">EU:C:1987:202</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0005">5.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0007">7.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Skat. tostarp arī spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19960918">1996. gada 18. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Climax Paper</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑155/94</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:1996:118">EU:T:1996:118</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19970925">1997. gada 25. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Shanghai Bicycle</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑170/94</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:1997:134">EU:T:1997:134</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130913">2013. gada 13. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Huvis</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑536/08</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2013:432">EU:T:2013:432</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130913">2013. gada 13. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cixi Jiangnan Chemical Fiber</HT> u.c./Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑537/08</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2013:428">EU:T:2013:428</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); 2014. gada 16. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">BP Products North America</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑385/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2014:7">EU:T:2014:7</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0074">74.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0078">78.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160915">2016. gada 15. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Unitec Bio</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑111/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:505">EU:T:2016:505</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160915">2016. gada 15. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Molinos Río de la Plata</HT> u.c./Padome</NAME.CASE> (no <NO.CASE>T‑112/14 līdz T‑116/14 un T‑119/14</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:509">EU:T:2016:509</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0057">57.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0064">64.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161018">2016. gada 18. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Crown Equipment (Suzhou)</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Crown Gabelstapler</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑351/13</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:616">EU:T:2016:616</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171010">2017. gada 10. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kolachi Raj Industrial</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑435/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:712">EU:T:2017:712</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0049">49.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89.</NO.P><TXT>Turklāt, kā es jau minēju secinājumu 85. punktā, es piekrītu <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> argumentam, ka tad, ja apstrīdētā regula rada uzņēmumam nelabvēlīgas konkurences situāciju, tā tieši ietekmē tā tiesības nebūt pakļautiem izkropļotai konkurencei tirgū, kurā uzņēmums darbojas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90.</NO.P><TXT>Pirmkārt, minētais izriet no <DATE ISO="20181106">2018. gada 6. novembra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Scuola Elementare Maria Montessori</HT>/Komisija, Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Scuola Elementare Maria Montessori</HT> un Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Ferracci</HT></NAME.CASE> (no <NO.CASE>C‑622/16 P līdz C‑624/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:873">EU:C:2018:873</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). Šajā spriedumā Tiesa secināja, ka lēmums, saskaņā ar kuru Komisija konkrētus pasākumus atzina par nesaderīgu valsts atbalstu, bet atturējās veikt darbības atbalsta atgūšanai, savukārt par citiem pasākumiem atzina, ka tie nav uzskatāmi par valsts atbalstu, prasītāju pirmajā instancē tiesisko stāvokli ietekmē tieši, jo tiem tika radīta nelabvēlīga konkurences situācija, attiecīgi ietekmējot to tiesības nebūt pakļautiem izkropļotai konkurencei tirgū, kurā tie darbojas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Tiesa pamatojās uz faktu, ka prasītāji pirmajā instance, proti, <HT TYPE="ITALIC">Ferracci</HT> k‑gs, kuram piederēja iestāde, kurā tika sniegti izmitināšanas pakalpojumi (naktsmītne un brokastis), un <HT TYPE="ITALIC">Scuola Elementare Maria Montessori</HT>, kas bija privāta izglītības iestāde, piedāvāja pakalpojumus, kas bija līdzīgi tiem pakalpojumiem, kurus sniedza valsts atbalsta saņēmēji, proti, baznīcas un reliģiskās iestādes. Turklāt <HT TYPE="ITALIC">Ferracci</HT> k‑ga uzņēmums un <HT TYPE="ITALIC">Scuola Elementare Maria Montessori</HT> atradās netālu no valsts atbalsta saņēmējiem. Attiecīgi prasītāji darbojās tajā pašā ģeogrāfiskajā tirgū. Tā kā <HT TYPE="ITALIC">Ferracci</HT> k‑gam un <HT TYPE="ITALIC">Scuola Elementare Maria Montessori</HT> pirmšķietami bija tiesības saņemt apstrīdētajā lēmumā norādīto valsts atbalstu, apstrīdētais lēmums varēja tiem radīt nelabvēlīgu konkurences situāciju. Skat. <DATE ISO="20181106">2018. gada 6. novembra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Scuola Elementare Maria Montessori</HT>/Komisija, Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Scuola Elementare Maria Montessori</HT> un Komisija<HT TYPE="ITALIC">/Ferracci</HT></NAME.CASE> (no <NO.CASE>C‑622/16 P līdz C‑624/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:873">EU:C:2018:873</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 50. punktu.</P></NOTE>. Tiesa norādīja, ka šādas tiesības prasītājiem pirmajā instancē piešķirtas ar LESD noteikumiem par valsts atbalstu, proti, LESD 107. un 108. pantu, kuru mērķis ir aizsargāt konkurenci<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Skat. <DATE ISO="20181106">2018. gada 6. novembra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Scuola Elementare Maria Montessori</HT>/Komisija, Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Scuola Elementare Maria Montessori</HT> un Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Ferracci</HT></NAME.CASE> (no <NO.CASE>C‑622/16 P līdz C‑624/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:873">EU:C:2018:873</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 43. un 52. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91.</NO.P><TXT>Es ierosinu iepriekšējā secinājumu punktā minētajā spriedumā norādīto risinājumu piemērot arī šajā lietā, kas gan skar antidempinga noteikumus, nevis valsts atbalsta noteikumus. Es uzskatu, ka apstrīdētā regula tieši ietekmē <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> tiesisko stāvokli, ņemot vērā uzņēmuma tiesības nebūt pakļautam izkropļotai konkurencei, kas izriet nevis no valsts atbalsta pasākumiem (kā tas bija lietā, kurā pasludināts minētais spriedums), bet gan no dempinga praksēm tirgū, kurā <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> darbojas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92.</NO.P><TXT>Šādas pozīcijas atbalstam vēlos norādīt, ka antidempinga noteikumu mērķis, tāpat kā LESD 107. un 108. panta mērķis, ir aizsargāt konkurenci. Saskaņā ar Pamatregulas 21. panta 1. punktu antidempinga pasākumiem ir divpusēja iedarbība – pirmkārt, likvidēt dempinga rezultātā radušos izkropļojošo ietekmi uz tirdzniecību, otrkārt, atjaunot efektīvu tirdzniecību. Tomēr vēlos uzsvērt, ka dempinga praksēm ir jāatbilst izpratnei par <HT TYPE="ITALIC">negodīgu konkurenci</HT> no trešās valsts ražotāju puses, pret kuru jāaizsargā Savienības ražotāji<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Šajā ziņā skat. <HT TYPE="ITALIC">Reymond</HT>, <HT TYPE="ITALIC">D</HT>., <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0021" ID="QS0021"/>Action antidumping et droit de la concurrence dans l’Union européenne<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>, <HT TYPE="ITALIC">Bruylant</HT>, 2016 (60. punkts).</P></NOTE>. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru antidempinga maksājumu uzlikšana ir aizstāvības un aizsardzības pasākums pret negodīgu konkurenci, ko rada dempinga prakse<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20001003">2000. gada 3. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Industrie des poudres sphériques</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑458/98 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2000:531">EU:C:2000:531</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0091">91.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161018">2016. gada 18. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Crown Equipment (Suzhou)</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Crown Gabelstapler</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑351/13</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:616">EU:T:2016:616</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Skat. arī ģenerāladvokāta V. Van Gervena [<HT TYPE="ITALIC">W. Van Gerven</HT>] secinājums lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Nölle</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑16/90</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1991:233">EU:C:1991:233</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0011">11.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un ģenerāladvokātes E. Šarpstones [<HT TYPE="ITALIC">E. Sharpston</HT>] secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gul Ahmed Textile Mills</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑100/17 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:214">EU:C:2018:214</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0105">105.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tādējādi, manā ieskatā, tirdzniecību izkropļojošas ietekmes novēršana ir viens no galvenajiem nosacījumiem godīgas konkurences atjaunošanai iekšējā tirgū.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="15"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93.</NO.P><TXT>Tāpat vēlos uzsvērt, ka antidempinga maksājumu nozīmi efektīvas konkurences mērķa sasniegšanā pierāda mazāka antidempinga maksājuma noteikums. Šis noteikums saskaņā ar Pamatregulas 9. panta 4. punkta pēdējā teikumā norādīto paredz, ka antidempinga maksājuma apmēru nosaka, pamatojoties uz dempinga starpību, izņemot, ja kaitējuma starpība ir mazāka par dempinga starpību, un šādā gadījumā antidempinga maksājuma apmēru nosaka, pamatojoties uz kaitējuma starpību. Mazāka antidempinga maksājuma noteikums nodrošina to, ka Savienības ražošanas nozarei netiek piešķirta aizsardzība, kura pārsniedz to, kas nepieciešams, lai novērstu zaudējumus, kurus rada preču imports par dempinga cenām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190327">2019. gada 27. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Canadian Solar Emea</HT> u.c./Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑236/17 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:258">EU:C:2019:258</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0167">167.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0168">168.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, citiem vārdiem, ka Savienības ražošanas nozarei netiek piešķirtas lielākas konkurences priekšrocības attiecībā pret dempinga importu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>Ģenerāladvokātes V. Trstenjakas [<HT TYPE="ITALIC">V. Trstenjak</HT>] secinājumi lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Moser Baer India</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑535/06 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:532">EU:C:2008:532</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0170">170.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161018">2016. gada 18. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Crown Equipment (Suzhou)</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Crown Gabelstapler</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑351/13</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:616">EU:T:2016:616</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94.</NO.P><TXT>Tādējādi pēc analoģijas ar <DATE ISO="20181106">2018. gada 6. novembra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Scuola Elementare Maria Montessori</HT>/Komisija, Komisija<HT TYPE="ITALIC">/Scuola Elementare Maria Montessori</HT> un Komisija<HT TYPE="ITALIC">/Ferracci</HT></NAME.CASE> (no <NO.CASE>C‑622/16 P līdz C‑624/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:873">EU:C:2018:873</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) apstrīdētā regula tieši ietekmē <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> tiesības nebūt pakļautiem konkurencei, kuru izkropļojis dempings tirgū, kurā uzņēmums darbojas, un attiecīgi apstrīdētā regula tieši ietekmē tā tiesisko stāvokli. Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 59. punktā konstatēja, ka <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> ir Savienības vīnskābes ražotājs, kurš darbojas tajā pašā tirgū, kurā darbojas divi Ķīnas ražotāji eksportētāji. Tādējādi, piemērojot iespējami neatbilstošus antidempinga maksājumus diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, apstrīdētā regula nostādīja <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> nelabvēlīgā konkurences situācijā iekšējā tirgū.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95.</NO.P><TXT>Otrkārt, pretēji Komisijas norādītajam, no Pamatregulas 9. panta 4. punkta un 21. panta neizriet, ka <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> nav tiesību nebūt pakļautam konkurencei, kuru izkropļojis dempings tirgū, kurā uzņēmums darbojas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96.</NO.P><TXT>Komisija argumentē, ka gadījumā, ja konstatēts dempings un kaitējums, kā arī apstāklis, ka kaitējums nodarīts dempinga rezultātā, Komisija jebkurā gadījumā, pamatojoties uz Pamatregulas 9. panta 4. punktu un 21. pantu, var atturēties no pasākumu piemērošanas, ja tas nav Savienības interesēs. Komisijas ieskatā no minētā izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> nav materiālu tiesību uz aizsardzību pret dempingu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0097"><NO.P>97.</NO.P><TXT>Es šim argumentam nepiekrītu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0098"><NO.P>98.</NO.P><TXT>Protams, saskaņā ar Vispārējās tiesas judikatūru Savienības ražošanas nozarei nav tiesību pieprasīt aizsardzības pasākumu piemērošanu, pat gadījumā, ja konstatēts dempings un kaitējums, ņemot vērā to, ka minētos pasākumus var piemērot tikai gadījumā, ja tostarp saskaņā ar Pamatregulas 9. panta 4. punktu un 21. pantu konstatēts, ka šo pasākumu piemērošana ir pamatojama ar Savienības interesēm<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0044"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20030708">2003. gada 8. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Euroalliages</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑132/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2003:189">EU:T:2003:189</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150430">2015. gada 30. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">VTZ</HT> u.c./Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑432/12</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2015:248">EU:T:2015:248</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0162">162.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Pieņemot lēmumu par to, vai pasākumu ieviešana ir vai nav Savienības interesēs, nepieciešams izvērtēt ierosināto pasākumu, kas ierosināti Savienības ražošanas nozares interesēs un citu ieinteresēto personu, proti, konkrētās preces importētāju, ražotāju, lietotāju un pārstrādātāju, kā arī patērētāju interesēs, piemērošanas un nepiemērošanas iespējamās sekas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0045"><P>Skat. Pamatregulas 21. panta 2. punktu.</P></NOTE>. Tādēļ jānodrošina visu minēto pušu interešu līdzsvars<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0046"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170615">2017. gada 15. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">T.KUP</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑349/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:469">EU:C:2017:469</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="16"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0099"><NO.P>99.</NO.P><TXT>Tomēr šai prasībai ir negatīvs raksturs. Saskaņā ar Pamatregulas 21. panta 1. punktu Komisija var atturēties no pasākumu piemērošanas tikai tādā gadījumā, ja ierosinātie antidempinga pasākumi <HT TYPE="ITALIC">nav</HT> Savienības interesēs<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0047"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150430">2015. gada 30. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">VTZ</HT> u.c./Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑432/12</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2015:248">EU:T:2015:248</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0163">163.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Praksē Komisija ļoti reti ir lēmusi nepiemērot antidempinga pasākumus uz tā pamata, ka, neraugoties uz to, ka ir izpildīti pārējie trīs nosacījumi (proti, dempings, kaitējums un cēloņsakarība starp dempingu un nodarīto kaitējumu), pasākumu piemērošana nav bijusi Savienības interesēs<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0048"><P>Skat. <HT TYPE="ITALIC">Juramy, H</HT>., <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0022" ID="QS0022"/>Anti-Dumping in Europe: What About Us(ers)?<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>, <HT TYPE="ITALIC">Global Trade and Customs Journal</HT>, 2018, 11./12. izdevums, 511.–518. lpp. (516. un 517. lpp.), un <HT TYPE="ITALIC">Melin, Y</HT>., <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0023" ID="QS0023"/>Users in EU Trade Defence Investigations: How to Better Take their Interests into Account, and the New Role of Member States as User Champions after Comitology<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>, <HT TYPE="ITALIC">Global Trade and Customs Journal</HT>, 2016, 3. izdevums, 88.–121. lpp. (96. lpp.).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0100"><NO.P>100.</NO.P><TXT>Turklāt es vēlos uzsvērt to, ka nedz fakts, ka Komisija var atteikties pieprasīt nelikumīga vai nesaderīga valsts atbalsta atgūšanu, ja tas ir pretrunā ar kādu Savienības tiesību vispārēju principu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0049"><P>Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (<DATE ISO="20150713">2015. gada 13. jūlijs</DATE>), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus LESD 108. panta piemērošanai (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="248" PAGE.FIRST="9" DATE.PUB="2015">OV 2015, L 248, 9. lpp.</REF.DOC.OJ>), 16. panta 1. punkta pēdējā teikumā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0024" ID="QS0024"/>Komisija neprasa atbalsta atgūšanu, ja tas būtu pretrunā ar kādu Savienības tiesību vispārēju principu<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>.</P></NOTE>, nedz fakts, ka attiecīgā dalībvalsts var atteikties izpildīt Komisijas rīkojumu atgūt atbalstu, ja attiecīgo atbalstu atgūt ir absolūti neiespējami<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0050"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171109">2017. gada 9. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Grieķija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑481/16</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:845">EU:C:2017:845</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181106">2018. gada 6. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Scuola Elementare Maria Montessori</HT>/Komisija, Komisija<HT TYPE="ITALIC">/Scuola Elementare Maria Montessori</HT> un Komisija<HT TYPE="ITALIC">/Ferracci</HT></NAME.CASE> (no <NO.CASE>C‑622/16 P līdz C‑624/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:873">EU:C:2018:873</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0080">80.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, neatturēja Tiesu <DATE ISO="20181106">2018. gada 6. novembra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Scuola Elementare Maria Montessori</HT>/Komisija, Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Scuola Elementare Maria Montessori</HT> un Komisija/<HT TYPE="ITALIC">Ferracci</HT></NAME.CASE> (no <NO.CASE>C‑622/16 P līdz C‑624/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:873">EU:C:2018:873</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) secināt, ka valsts atbalsta saņēmēju konkurentiem ir tiesības nebūt pakļautiem konkurencei, kuru izkropļojis piešķirtais valsts atbalsts, tirgū, kurā uzņēmums darbojas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0101"><NO.P>101.</NO.P><TXT>Ja nelikumīga un nesaderīga valsts atbalsta atgūšana pārkāpj tiesiskās paļāvības principu attiecībā pret valsts atbalsta saņēmēju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0051"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Itālija/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑372/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:234">EU:C:2004:234</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0111">111.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, Komisijai nav pienākuma pieprasīt atbalsta atgūšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0052"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181115">2018. gada 15. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">World Duty Free Group</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑219/10 RENV</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:784">EU:T:2018:784</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0264">264.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0268">268.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tai nav jāpieprasa atbalsta atgūšana. Šādā gadījumā apstāklis, ka konstatēta valsts atbalsta nesaderība ar iekšējo tirgu, nenozīmē konkurences atjaunošanu konkrētajā tirgū. Tomēr, kā tas minēts secinājumu iepriekšējā punktā, tas neattur Tiesu secināt, ka valsts atbalsta saņēmēju konkurentiem ir tiesības nebūt pakļautiem konkurencei, kuru izkropļojis piešķirtais valsts atbalsts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0102"><NO.P>102.</NO.P><TXT>Līdzīgi arī gadījumā, ja antidempinga pasākumu piemērošana nav Savienības interesēs, Komisija var izlemt nepieņemt šādus pasākumus. Šādā gadījumā dempinga rezultātā radušies tirdzniecības izkropļojumi netiek novērsti un netiek atjaunota konkurence iekšējā tirgū. Tomēr tas nedrīkst Tiesu atturēt no secinājuma, ka Savienības ražotājam ir tiesības nebūt pakļautam konkurencei, kuru izkropļojis dempings.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0103"><NO.P>103.</NO.P><TXT>Treškārt, pretēji Komisijas un Padomes norādītajam, gadījumā ja Tiesa konstatē, ka šajā lietā ir izpildīts tieša skāruma pirmais kritērijs, minētais konstatējums izrietētu ne tikai no apstrīdētās regulas faktiskās ietekmes uz <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> stāvokli (pretēji regulas tiesiskajai ietekmei).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0104"><NO.P>104.</NO.P><TXT>Atbilstoši secinājumu 85. punktā norādītajam apstrīdētā regula tieši ietekmē <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> stāvokli uz tā pamata, ka <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> ir <HT TYPE="ITALIC">tiesības</HT> nebūt pakļautiem konkurencei, kuru izkropļojis dempings, nevis uz jebkādas faktiskas ietekmes pamata, kas izriet no apstrīdētās regulas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0105"><NO.P>105.</NO.P><TXT>Jāuzsver, ka es neredzu nekādu pretrunu starp secinājumu 85. punktā norādīto risinājumu un <DATE ISO="20190228">2019. gada 28. februāra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Padome/<HT TYPE="ITALIC">Growth Energy</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Renewable Fuels Association</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑465/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:155">EU:C:2019:155</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 81. punktu. Šajā sprieduma punktā Tiesa norādīja, ka apstāklis, ka regula, ar kuru noteikti antidempinga maksājumi tāda bioetanola importam, kura izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis, radīja ASV bioetanola ražotājiem konkurences ziņā nelabvēlīgu stāvokli, pats par sevi neļauj uzskatīt, ka šī regula tos skar tieši. Jāvērš uzmanība, ka, pirmkārt, ASV bioetanola<?PAGE NO="17"?> ražotāji bija <HT TYPE="ITALIC">trešo valstu ražotāji</HT>, kuru precēm bija piemēroti antidempinga maksājumi, savukārt es ierosinu apsvērt, ka <HT TYPE="ITALIC">Savienības ražotājiem</HT> ir tiesības nebūt pakļautiem konkurencei, kuru izkropļojis dempings. Otrkārt, minētie ASV bioetanola ražotāji nedarbojās iekšējā tirgū<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0053"><P>ASV bioetanola ražotāji savas preces Savienības tirgū neeksportēja tieši, bet gan pārdeva tās iekšzemes (ASV) tirgū nesaistītiem tirgotājiem/maisījumu izgatavotājiem, kuri bioetanolu pēc tam samaisīja ar benzīnu, pirmām kārtām, ar nolūku to eksportēt Savienībā (ģenerāladvokāta P. Mengoci [<HT TYPE="ITALIC">P. Mengozzi</HT>] secinājumi lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Padome/<HT TYPE="ITALIC">Growth Energy</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Renewable Fuels Association</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑465/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:794">EU:C:2018:794</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0063">63.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, savukārt es ierosinu apsvērt, ka personām, kuras faktiski darbojas tirgū, nevis potenciāli var darboties tirgū, ir šādas tiesības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0054"><P>Tas ir atbilstoši <DATE ISO="20181106">2018. gada 6. novembra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Scuola Elementare Maria Montessori</HT>/Komisija, Komisija<HT TYPE="ITALIC">/Scuola Elementare Maria Montessori</HT> un Komisija<HT TYPE="ITALIC">/Ferracci</HT></NAME.CASE> (no <NO.CASE>C‑622/16 P līdz C‑624/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:873">EU:C:2018:873</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) 46. un 50. punktam.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0106"><NO.P>106.</NO.P><TXT>Ceturtkārt, pretēji Komisijas un Padomes norādītajam, secinājumu 85. punktā norādītais risinājums <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0025" ID="QS0025"/>nemīkstina<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> tieša skāruma pirmo kritēriju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0107"><NO.P>107.</NO.P><TXT>Atbilstoši secinājumu 87. punktā minētajam <DATE ISO="19850320">1985. gada 20. marta</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Timex</HT>/Padome un Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>264/82</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1985:119">EU:C:1985:119</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0011">11.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0016">16.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) ir atzīts, ka Savienības ražotājiem ir tiesības pieprasīt tādas regulas atcelšanu, ar kuru noteikti antidempinga maksājumi,. Turklāt <DATE ISO="20181018">2018. gada 18. oktobra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ArcelorMittal Tubular Products Ostrava</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑364/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:696">EU:T:2018:696</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) secināts, ka Savienības ražotājiem ir tiesības apstrīdēt lēmumu, ar kuru Komisija Tiesas sprieduma izpildes nolūkā nolēmusi izbeigt iekasēt antidempinga maksājumus noteikta ražotāja eksportētāja ražoto preču importam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0108"><NO.P>108.</NO.P><TXT>No minētā izriet, ka gadījumā, ja Tiesa secinās, ka apstrīdētā regula <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> tiesisko stāvokli ietekmē tieši, pretēji Komisijas un Padomes apgalvotajam, šāds secinājums nav uzskatāms par tieša skāruma nosacījuma <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0026" ID="QS0026"/>mīkstināšanu<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>. Šāds Tiesas lēmums būtu atbilstošs iepriekšējā secinājumu punktā norādītajai judikatūrai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0109"><NO.P>109.</NO.P><TXT>Kā argumentu šādam secinājumam vēlos norādīt to, ka gadījumos, kad antidempinga jomā pasludinātajos spriedumos ir atzīts, ka prasītājiem (neatkarīgi no tā, vai tie bija Savienības ražotāji, ražotāji eksportētāji vai importētāji) nav tiesību celt prasību atcelt regulu, ar kuru piemēroti antidempinga maksājumi, šāds lēmums pieņemts tādēļ, ka apstrīdētā regula viņus neskāra individuāli, nevis tādēļ, ka regula neskāra viņus tieši<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0055"><P>Spriedums, 2002. gada 28. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">BSC Footwear Supplies</HT> u.c./Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑598/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2002:52">EU:T:2002:52</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0049">49.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0064">64.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); rīkojums, 2006. gada 27. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Van Mannekus</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑280/03</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2006:32">EU:T:2006:32</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0108">108.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0141">141.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120419">2012. gada 19. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Würth</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Fasteners (Shenyang)</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑162/09</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2012:187">EU:T:2012:187</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); rīkojums, 2013. gada 5. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">BSI</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑551/11</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2013:60">EU:T:2013:60</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130913">2013. gada 13. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cixi Jiangnan Chemical Fiber</HT> u.c./Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑537/08</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2013:428">EU:T:2013:428</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); rīkojums, 2014. gada 21. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bricmate</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑596/11</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2014:53">EU:T:2014:53</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0060">60.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); rīkojums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140307">2014. gada 7. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">FESI</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑134/10</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2014:143">EU:T:2014:143</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0076">76.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160915">2016. gada 15. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Molinos Río de la Plata</HT> u.c./Padome</NAME.CASE> (no <NO.CASE>T‑112/14 līdz T‑116/14 un T‑119/14</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:509">EU:T:2016:509</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī rīkojums, 2017. gada 25. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Internacional de Productos Metálicos</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑217/16</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:37">EU:T:2017:37</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kas apstiprināts apelācijas instancē (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181018">2018. gada 18. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Internacional de Productos Metálicos</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑145/17 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:839">EU:C:2018:839</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0110"><NO.P>110.</NO.P><TXT>Cik man zināms, ir tikai viens izņēmums. Šis izņēmums ir <DATE ISO="20190228">2019. gada 28. februāra</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Padome/<HT TYPE="ITALIC">Growth Energy</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Renewable Fuels Association</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑465/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:155">EU:C:2019:155</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), kurā ASV bioetanola ražotājiem tika liegtas tiesības celt prasību, kā pamatojumu norādot, ka apstrīdētais tiesību akts tos neskar tieši. Tomēr, kā tas norādīts secinājumu 105. punktā, šāds secinājums tika pieņemts, ņemot vērā īpašu apstākli, ka šie ražotāji bioetanolu Savienības teritorijā neeksportēja tieši un attiecīgi viņu produkcijai noteiktie dempinga maksājumi netika piemēroti tieši.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="18"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0111"><NO.P>111.</NO.P><TXT>Turklāt lietās, kurās atzīts, ka prasītājiem ir tiesības celt prasību atcelt regulu, ar kuru piemēroti antidempinga maksājumi, tieša skāruma nosacījums vai nu netika izvērtēts<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0056"><P>Spriedumi, 1984. gada 21. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Allied Corporation</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>239/82 un 275/82</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1984:68">EU:C:1984:68</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0012">12.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0014">14.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19850320">1985. gada 20. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Timex/Padome</HT> un Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>264/82</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1985:119">EU:C:1985:119</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0012">12.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0017">17.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19870507">1987. gada 7. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">NTN Toyo Bearing</HT> u.c./Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>240/84</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1987:202">EU:C:1987:202</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0005">5.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0007">7.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19900314">1990. gada 14. marts</DATE> <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Nashua Corporation</HT> u.c./Komisija un Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑133/87 un C‑150/87</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1990:115">EU:C:1990:115</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0014">14.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19900314">1990. gada 14. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gestetner Holdings</HT>/Padome un Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑156/87</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1990:116">EU:C:1990:116</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0017">17.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19900711">1990. gada 11. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Neotype Techmashexport</HT>/Komisija un Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑305/86 un C‑160/87</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1990:295">EU:C:1990:295</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0019">19.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19910516">1991. gada 16. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Extramet Industrie</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑358/89</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1991:214">EU:C:1991:214</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0013">13.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0018">18.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130913">2013. gada 13. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Huvis</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑536/08</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2013:432">EU:T:2013:432</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130913">2013. gada 13. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cixi Jiangnan Chemical Fiber</HT> u.c./Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑537/08</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2013:428">EU:T:2013:428</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, vai tas tika atzīts par izpildītu. Gadījumos, kad nosacījums atzīts par izpildītu, tā izpilde pamatota ar tieša skāruma otro kritēriju, proti, kā tas minēts secinājumu 80. punktā, pamatojoties uz to, ka dalībvalstu muitas iestādēm ir pienākums bez jebkādas rīcības brīvības uzlikt antidempinga regulā noteiktos maksājumus. Pirmais tieša skāruma kritērijs netika izvērtēts<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0057"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19960918">1996. gada 18. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Climax Paper</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑155/94</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:1996:118">EU:T:1996:118</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19970925">1997. gada 25. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Shanghai Bicycle</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑170/94</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:1997:134">EU:T:1997:134</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); 2014. gada 16. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">BP Products North America</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑385/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2014:7">EU:T:2014:7</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0072">72.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160915">2016. gada 15. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Unitec Bio</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑111/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:505">EU:T:2016:505</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160915">2016. gada 15. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Molinos Río de la Plata</HT> u.c./Padome</NAME.CASE> (no <NO.CASE>T‑112/14 līdz T‑116/14 un T‑119/14</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:509">EU:T:2016:509</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0062">62.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161018">2016. gada 18. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Crown Equipment (Suzhou)</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Crown Gabelstapler</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑351/13</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:616">EU:T:2016:616</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171010">2017. gada 10. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kolachi Raj Industrial</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑435/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:712">EU:T:2017:712</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0112"><NO.P>112.</NO.P><TXT>Cik man zināms, pastāv tikai divi izņēmumi. <DATE ISO="20000926">2000. gada 26. septembra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Starway</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑80/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2000:216">EU:T:2000:216</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) regula, ar kuru paplašināta antidempinga maksājumu piemērošana, atzīta par tādu, kas tieši ietekmē importētāja tiesisko stāvokli. Šāds lēmums pieņemts, jo regulā paredzētā iespēja, ka Komisija varētu piešķirt prasītājam atbrīvojumu no antidempinga maksājuma, kura piemērošana tika paplašināta (ja imports netika veikts nolūkā izvairīties no sākotnējā maksājuma samaksas), konkrētās lietas apstākļos bija tikai teorētiska<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0058"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20000926">2000. gada 26. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Starway</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑80/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2000:216">EU:T:2000:216</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0061">61.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0069">69.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Līdzīgi arī <DATE ISO="20181018">2018. gada 18. oktobra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ArcelorMittal Tubular Products Ostrava</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑364/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:696">EU:T:2018:696</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) lēmums, ar kuru nolemts izbeigt iekasēt antidempinga maksājumus, atzīts par tādu, kas tieši ietekmē Savienības ražotāju stāvokli <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0027" ID="QS0027"/>procedūrā, kuras rezultātā tika pieņemti antidempinga pasākumi<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>. Vispārējā tiesa tostarp atsaucās uz to, ka gan sūdzību, uz kuras pamata pieņemta sākotnējā regula, gan pieprasījumu par termiņbeigu pārskatīšanu Savienības ražotāju, tostarp prasītāju, vārdā iesniedza tirdzniecības asociācija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0059"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181018">2018. gada 18. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ArcelorMittal Tubular Products Ostrava</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑364/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:696">EU:T:2018:696</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šajā saistībā vēlos norādīt, ka saskaņā ar secinājumu 85. punktā norādīto tam, lai noteiktu, vai ir izpildīts tieša skāruma pirmais kritērijs, es ierosinu pamatoties nevis uz prasītāju procesuālajām tiesībām, bet gan uz viņu tiesībām nebūt pakļautiem izkropļotai konkurencei. Pamatregulā paredzētās procesuālās tiesības būtiski atšķiras atkarībā no šo tiesību subjekta<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0060"><P>Piemēram, Savienības ražotājiem piešķirtās procesuālās tiesības būtiski atšķiras no patērētāju grupām piešķirtajām procesuālajām tiesībām.</P></NOTE>, un tas var radīt jautājumu, vai regula, ar kuru piemēroti antidempinga pasākumi, vispār var tieši ietekmēt <HT TYPE="ITALIC">kādas</HT> personas, kurai saskaņā ar šo regulu piešķirtas procesuālās tiesības, tiesisko stāvokli.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0113"><NO.P>113.</NO.P><TXT>Attiecīgi manā ieskatā judikatūrā, kas pieņemta antidempinga jomā, nav atrodams nekāds pamats Komisijas apgalvojumam, ka Savienības ražotājiem ir jāliedz tiesības celt prasību, jo viņiem nav tiesību uz aizsardzību pret dempingu, un attiecīgi regula, ar kuru piemēro antidempinga maksājumus, tieši neietekmē viņu tiesisko stāvokli. Man drīzāk šķiet, ka pārsūdzētais spriedums atbilst Savienības tiesu judikatūrai un, kā es to minēju secinājumu 110. punktā, cik man zināms, tad tiesības celt prasību uz tā pamata, ka prasītāju apstrīdētais tiesību akts neskāra tieši, liegtas tikai vienā lietā, un šīs lietas apstākļi atšķiras no apstākļiem šajā lietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0114"><NO.P>114.</NO.P><TXT>Piektkārt, mani nepārliecina Komisijas un Padomes arguments, ka pārsūdzētā sprieduma 92. un 93. punktā Vispārējā tiesa ir kļūdaini atsaukusies uz Hartas 47. pantā nostiprinātajām tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, lai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0028" ID="QS0028"/>paplašinātu<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> tieša skāruma nosacījumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="19"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0115"><NO.P>115.</NO.P><TXT>Minētajos punktos Vispārējā tiesa secināja, ka, ņemot vērā to, ka ar apstrīdēto regulu nevarēja tikt noteikti īstenošanas pasākumi attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT>, uzņēmumam principā nebija alternatīvu tiesību aizsardzības līdzekļu valsts līmenī. Lai arī Vispārējās tiesas ieskatā šis apstāklis nevarēja kalpot par pamatu tam, lai atmestu individuāla skāruma nosacījumu, nosacījums par personas tiešu un individuālu skārumu jebkurā gadījumā jāinterpretē tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā kontekstā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0116"><NO.P>116.</NO.P><TXT>Hartas 47. panta mērķis nav grozīt Līgumā paredzēto pārbaudes tiesā sistēmu, it īpaši noteikumus par tiešo prasību, kas celtas Savienības tiesās, pieņemamību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0061"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131003">2013. gada 3. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Inuit Tapiriit Kanatami</HT> u.c./Parlaments un Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑583/11 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:625">EU:C:2013:625</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0097">97.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190327">2019. gada 27. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Canadian Solar Emea</HT> u.c./Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑236/17 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:258">EU:C:2019:258</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0099">99.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, un, manuprāt, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 92. un 93. punktā to nav darījusi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0117"><NO.P>117.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa nenonāca pie secinājuma, ka <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> apstrīdētā regula skar tieši, pamatojoties uz Hartas 47. pantu. Šāds secinājums ir pamatots uz citiem faktiem, proti, uz pārsūdzētā sprieduma 59. punktā norādīto, ka <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> ierosināja daļējas starpposma pārskatīšanas procedūras uzsākšanu un apstrīdētajā regulā noteiktie antidempinga maksājumi bija paredzēti, lai neitralizētu tam kā konkurentam, kurš darbojas tajā pašā tirgū, kurā darbojas divi Ķīnas ražotāji eksportētāji, nodarīto kaitējumu. Sprieduma 92. un 93. punkts tikai pamato minēto secinājumu, pie kura Vispārējā tiesa jau bija nonākusi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0118"><NO.P>118.</NO.P><TXT>Turklāt jānorāda, ka Vispārējā tiesa, iepriekšējā secinājumu punktā norādītā pamatojuma dēļ secinot, ka apstrīdētā regula tieši ietekmē <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> tiesisko stāvokli, neignorēja tieša skāruma nosacījumu. Vispārējā tiesa šo nosacījumu interpretēja plašāk nekā to bija darījusi Komisija un Padome, tomēr minētais nenozīmē, ka tieša skāruma nosacījums netika ņemts vērā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0119"><NO.P>119.</NO.P><TXT>Attiecīgi es secinu, ka, ņemot vērā to, ka apstrīdētā regula var radīt <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> nelabvēlīgas konkurences situāciju tirgū, kurā tas konkurē ar diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, šī regula tieši ietekmē <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> tiesības nebūt pakļautiem konkurencei, kuru izkropļojis dempings tirgū, kurā uzņēmums darbojas. Attiecīgi Vispārējā tiesa nav kļūdījusies, pārsūdzētā sprieduma 59. punktā secinot, ka apstrīdētā regula <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> tiesisko stāvokli ietekmē tieši un attiecīgi vienīgais apelācijas sūdzības pamats ir noraidāms.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0120"><NO.P>120.</NO.P><TXT>No minētā izriet, ka pretapelācijas sūdzība ir noraidāma, ciktāl ar to lūgts atcelt pārsūdzēto spriedumu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">(b)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par Komisijas pakārtoto prasījumu, ar kuru tā lūdz atcelt pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 2. punktu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0121"><NO.P>121.</NO.P><TXT>Pakārtoti, Komisija lūdz Tiesu atcelt pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 2. punktu, ciktāl ar šo punktu regulā noteiktie antidempinga maksājumi tiek saglabāti spēkā attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">Ninghai Organic Chemical Factory</HT> precēm līdz brīdim, kad ne tikai Komisija, bet arī Padome būs pieņēmušas sprieduma izpildei nepieciešamos pasākumus. Komisija norāda, ka līdz ar Regulas Nr. 37/2014 spēkā stāšanos antidempinga pasākumus var pieņemt tikai Komisija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0122"><NO.P>122.</NO.P><TXT>Padome un <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> piekrīt Komisijai, <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> tai nepiekrīt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0123"><NO.P>123.</NO.P><TXT>Manuprāt, Komisijas pakārtotais prasījums ir jāapmierina.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0124"><NO.P>124.</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 2. punktā Vispārējā tiesa saglabāja spēkā apstrīdētajā regulā noteiktos antidempinga maksājumus attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">Ninghai Organic Chemical Factory</HT> precēm <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0029" ID="QS0029"/>līdz brīdim, kad [Komisija] un [Padome] pieņem pasākumus [pārsūdzētā] sprieduma izpildei<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="20"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0125"><NO.P>125.</NO.P><TXT>Jānorāda, ka saskaņā ar LESD 266. panta pirmo daļu iestādei vai struktūrai, kuras pieņemtie akti ir pasludināti par spēkā neesošiem, ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pildītu Savienības Tiesas spriedumu. Konkrētajā gadījumā apstrīdēto regulu pieņēma Padome. Tomēr no tā neizriet, ka Padomei ir pienākums vai pat iespējas veikt pasākumus, kas nepieciešami pārsūdzētā sprieduma izpildei.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0126"><NO.P>126.</NO.P><TXT>Saskaņā ar judikatūru no LESD 266. panta pirmās daļas izrietošais pienākums rīkoties neveido kompetences pamatu un neatbrīvo attiecīgo iestādi vai struktūru no pienākuma šo tiesību aktu, kurā paredzēti pasākumi, kas nepieciešami, lai izpildītu spriedumu, ar kuru atcelti iepriekšējie pasākumi, pamatot ar tādu tiesisku pamatu, kas, pirmkārt, piešķir šai iestādei vai struktūrai tiesību akta pieņemšanai nepieciešamo kompetenci, otrkārt, ir spēkā šā tiesību akta pieņemšanas dienā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0062"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160614">2016. gada 14. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">McBride</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑361/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:434">EU:C:2016:434</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190619">2019. gada 19. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">C &amp; J Clark International</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑612/16</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:508">EU:C:2019:508</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0127"><NO.P>127.</NO.P><TXT>Ar Regulas Nr. 37/2014 1. pantu Pamatregulas 9. panta 4. punkts ir grozīts tādējādi, ka galīgos antidempinga maksājumus, kurus iepriekš noteica Padome, tagad nosaka Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0063"><P>Skat. Regulas Nr. 37/2014 pielikuma 22. punkta 5. apakšpunktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0128"><NO.P>128.</NO.P><TXT>Konkrētajā gadījumā pasākumus, kas nepieciešami pārsūdzētā sprieduma izpildei, var pieņemt tikai pēc šā sprieduma pieņemšanas dienas, proti, pēc <DATE ISO="20180503">2018. gada 3. maija</DATE>. Tādējādi šos pasākumus var pieņemt tikai pēc Regulas Nr. 37/2014 spēkā stāšanās dienas 2014. gada 20. februārī<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0064"><P>Regulas Nr. 37/2014 4. pantā ir noteikts, ka šī regula <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0030" ID="QS0030"/>stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī</HT><QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/>, t.i., trīsdesmitajā dienā pēc <DATE ISO="20140121">2014. gada 21. janvāra</DATE>.</P></NOTE>. Tādējādi pasākumiem, kas nepieciešami pārsūdzētā sprieduma izpildei, jābūt pamatotiem ar Pamatregulas 9. panta 4. punktu saskaņā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu Nr. 37/2014, kā arī ar Pamatregulas 14. panta 1. punktu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0065"><P>Pamatregulas 14. panta 1. punktā (kas nav grozīts ar Regulu Nr. 37/2014) ir paredzēts, ka antidempinga maksājumus uzliek ar regulu. Saskaņā ar judikatūru Pamatregulas 9. panta 4. punkts, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu Nr. 37/2014, un Pamatregulas 14. panta 1. punkts, skatot tos kopsakarā, veido tiesisko pamatu, kas ļauj Komisijai atkārtoti noteikt antidempinga maksājumus pēc tam, kad ir pieņemts spriedums par iepriekšējās regulas, ar kuru uzlikti antidempinga maksājumi, atcelšanu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190619">2019. gada 19. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">C &amp; J Clark International</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑612/16</NO.CASE>, nav publicēts <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:508">EU:C:2019:508</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Skat. arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180315">2018. gada 15. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Deichmann</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑256/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:187">EU:C:2018:187</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0129"><NO.P>129.</NO.P><TXT>Tādējādi šos pasākumus var pieņemt tikai Komisija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0130"><NO.P>130.</NO.P><TXT>Es secinu, ka pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 2. punkts ir jāatceļ, ciktāl ar šo punktu ir saglabāti spēkā apstrīdētajā regulā noteiktie antidempinga maksājumi attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">Ninghai Organic Chemical Factory</HT> precēm līdz brīdim, kad <HT TYPE="ITALIC">Padome</HT> būs pieņēmusi sprieduma izpildei nepieciešamos pasākumus. Tomēr pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 2. punkts ir spēkā, ciktāl šie maksājumi tiek saglabāti spēkā līdz brīdim, kad Komisija būs pieņēmusi sprieduma izpildei nepieciešamos pasākumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0131"><NO.P>131.</NO.P><TXT>Pārējā daļā pretapelācijas sūdzība ir noraidāma.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VI.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Galvenā apelācijas sūdzība</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0132"><NO.P>132.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> lūdz atcelt pārsūdzēto spriedumu uz tā pamata, ka Vispārējā tiesa apmierināja prasības pamatu, kas bija pamatots ar Pamatregulas 11. panta 9. punkta pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieku argumenti</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0133"><NO.P>133.</NO.P><TXT>Ar vienīgo apelācijas sūdzības pamatu <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> apstrīd pārsūdzētā sprieduma 132.–137. punktu un 139.–141. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0134"><NO.P>134.</NO.P><TXT>Vienīgais apelācijas sūdzības pamats ir sadalīts trijās daļās.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="21"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0135"><NO.P>135.</NO.P><TXT>Vienīgā apelācijas sūdzības pamata pirmajā daļā <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> norāda, ka tas apstāklis, ka apstrīdētajā regulā normālā vērtība ir noteikta, pamatojoties uz ražošanas izmaksām Argentīnā, nevis uz pārdošanas cenām Argentīnas tirgū, nav uzskatāma par metodoloģijas maiņu Pamatregulas 11. panta 9. punkta izpratnē un ka jebkurā gadījumā apstākļi ir mainījušies. Turklāt <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> ieskatā Vispārējā tiesa ir kļūdījusies, secinot, ka sākotnējās izmeklēšanas laikā piemērotā metodoloģija ir atbilstoša Pamatregulas 2. pantam, no kā attiecīgi secināms, ka Tiesa nav ņēmusi vērā atšķirības vīnskābes ražošanas procesā Argentīnā un Ķīnā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0136"><NO.P>136.</NO.P><TXT>Vienīgā apelācijas sūdzības pamata otrajā un trešajā daļā <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> pēc būtības norādījis, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini secinājusi, ka tas apstāklis, ka visiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piemērots TER, ir piemērota tā pati normālā vērtība, novērš jebkādas atšķirības starp ražotājiem eksportētājiem, kuri ir sadarbojušies vai kuri nav sadarbojušies.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0137"><NO.P>137.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> norāda, ka, pirmkārt, apelācijas sūdzība ir nepieņemama, otrkārt, ka vienīgais apelācijas sūdzības pamats ir nepieņemams, treškārt, ka šis apelācijas sūdzības pamats jebkurā gadījumā ir nepamatots.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0138"><NO.P>138.</NO.P><TXT>Pirmkārt, <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> piekrīt Padomes un Komisijas izvirzītajam iebildumam par apelācijas sūdzības nepieņemamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0139"><NO.P>139.</NO.P><TXT>Otrkārt, <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> norāda, ka vienīgā apelācijas sūdzības pamata pirmā, otrā un trešā daļa ir nepieņemama, ciktāl vienā vai vairākās daļās i) ir tikai atkārtoti Vispārējā tiesā izvirzītie argumenti; ii) norādītie argumenti ir fakta konstatēšanas jautājums; iii) Tiesai lūgts pieņemt spriedumu par jautājumu, par kuru Vispārējā tiesa nav pieņēmusi lēmumu; iv) apstrīdēti pārsūdzētā sprieduma pakārtotie motīvi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0140"><NO.P>140.</NO.P><TXT>Treškārt, <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> norāda, ka vienīgais apelācijas sūdzības pamats jebkurā gadījumā ir nepamatots. <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> norāda, ka apstrīdētajā regulā ir mainīta metodoloģija, jo nav piemērota metodoloģija, uz kuras pamata normālā vērtība aprēķināta, pamatojoties uz pārdošanas cenām Argentīnas tirgū. <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> apgalvo, ka nav pierādījumu par to, ka apstākļi ir mainījušies. Turklāt, pretēji <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> norādītajam, Vispārējā tiesa ir ņēmusi vērā atšķirības starp ražošanas izmaksām Argentīnā un Ķīnā. Savukārt saistībā ar <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> apgalvojumu, ka tās pašas normālās vērtības piemērošana novērš jebkādas atšķirības starp ražotājiem eksportētājiem, kuri ir sadarbojušies vai kuri nav sadarbojušies, <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> norāda, ka Pamatregulā nav tāda noteikuma, ar kuru ražotājiem eksportētājiem, kuri ir sadarbojušies, tiek radīta labvēlīgāka situācija saistībā ar normālās vērtības noteikšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0141"><NO.P>141.</NO.P><TXT>Padome norāda, ka apelācijas sūdzība ir nepieņemama. Pārsūdzētais spriedums tieši neietekmē <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT>, kā tas paredzēts Statūtu 56. panta otrajā daļā. Ciktāl tā attiecas uz <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT>, apstrīdētā regula tikusi atcelta jau ar <DATE ISO="20170601">2017. gada 1. jūnija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑442/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:372">EU:T:2017:372</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). Tādējādi jebkuri pasākumi, kas īstenoti, lai izpildītu pārsūdzēto spriedumu, piemēram, normālās vērtības pārrēķināšana, pamatojoties uz pārdošanas cenām Argentīnas tirgū, var tikt piemēroti tikai <HT TYPE="ITALIC">Ninghai Organic Chemical Factory</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0142"><NO.P>142.</NO.P><TXT>Komisija apgalvo, ka apelācijas sūdzība ir noraidāma, norādot to pašu pamatu, kuru izvirzījusi Padome. Komisijas ieskatā apelācijas sūdzība jebkurā gadījumā ir nepamatota, ņemot vērā to, ka Pamatregulas 11. panta 9. punktā ir norādīta atsauce uz metodoloģiju, kas izmantota <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0031" ID="QS0031"/>[sākotnējā] izmeklēšanā<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>, nevis uz metodoloģiju, kas izmantota attiecībā pret konkrēto uzņēmumu. Šo tiesību normu nevar piemērot atkarībā no konkrētā uzņēmuma. Turklāt šīs tiesību normas pieņemšanas vēsture liecina par to, ka pienākums pārskatīšanas izmeklēšanā piemērot to pašu metodoloģiju ir<?PAGE NO="22"?> interpretējams plaši. Visbeidzot, Pamatregulas 11. panta 9. punkts ir vērtējams kā vienlīdzīgas attieksmes principa, kas tagad nostiprināts Hartas 47. pantā, izpausme. Attiecīgi saskaņā ar apstrīdēto regulu normālā vērtība bija aprēķināma, pamatojoties uz visu ražotāju, kuriem nav piemērots TER, tostarp divu Ķīnas ražotāju eksportētāju, pārdošanas cenām iekšzemes tirgū.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vērtējums</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0143"><NO.P>143.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> izvirza vienīgo apelācijas sūdzības pamatu, ar kuru apgalvo, ka Vispārējā tiesa pieļāva kļūdu tiesību piemērošanā, secinot, ka ar Pamatregulas 11. panta 9. punktu Padomei starpposma pārskatīšanas laikā nav ļauts aprēķināt normālo vērtību, pamatojoties uz ražošanas izmaksām analogā valstī, proti, Argentīnā, ja sākotnējā izmeklēšanā normālā vērtība aprēķināta, pamatojoties uz pārdošanas cenām Argentīnā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0144"><NO.P>144.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT>, Padome un Komisija norāda, ka apelācijas sūdzība ir noraidāma.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Apelācijas sūdzības pieņemamība</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0145"><NO.P>145.</NO.P><TXT>Padome un Komisija norādījusi, ka apelācijas sūdzība ir nepieņemama, jo pārsūdzētais spriedums tieši neietekmē <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT>, kā tas paredzēts Statūtu 56. panta otrajā daļā, ņemot vērā to, ka apstrīdētā regula, ciktāl tā attiecas uz <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT>, tika atcelta jau ar <DATE ISO="20170601">2017. gada 1. jūnija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑442/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:372">EU:T:2017:372</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> piekrīt Padomes un Komisijas izvirzītajam iebildumam par nepieņemamību, savukārt <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> norāda, ka apelācijas sūdzība ir pieņemama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0146"><NO.P>146.</NO.P><TXT>Tālāk norādīto iemeslu dēļ es uzskatu, ka apelācijas sūdzība ir pieņemama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0147"><NO.P>147.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzību ir iesniedzis <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT>, kurš nav Vispārējā tiesā ierosinātās tiesvedības dalībnieks, bet gan persona, kas iestājusies lietā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0066"><P>Skat. iepriekš 20. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0148"><NO.P>148.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Statūtu 56. panta otro daļu personas, kas iestājušās lietā pirmajā instancē (un kas nav dalībvalsts vai Savienības iestāde), var iesniegt apelācijas sūdzību par Vispārējās tiesas lēmumu tikai tad, ja šis lēmums tās <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0032" ID="QS0032"/>ietekmē tieši<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0149"><NO.P>149.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Padomes un Komisijas norādīto brīdī, kad pieņemts pārsūdzētais spriedums, apstrīdētā regula, ciktāl tā attiecās uz <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT>, bija jau atcelta ar <DATE ISO="20170601">2017. gada 1. jūnija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑442/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:372">EU:T:2017:372</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), kas ir galīgais spriedums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0150"><NO.P>150.</NO.P><TXT>Tomēr vēlos uzsvērt, ka pārsūdzētajā spriedumā apstrīdētā regula tika atcelta, neierobežojot tās atcelšanas piemērošanas jomu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0067"><P>Pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 1. punktā apstrīdētā regula netiek atcelta tikai, ciktāl tā attiecas uz <HT TYPE="ITALIC">Ninghai Organic Chemical Factory</HT>. Apstrīdētā regula atcelta, nekādā veidā neierobežojot tās atcelšanas sekas. Minētais izriet no tā, ka prasības pieteikumu pirmajā instancē iesniedza Savienības ražotāji, nevis ražotāji eksportētāji, kuri varēja pieprasīt apstrīdētās regulas atcelšanu tikai, ciktāl tā attiecās uz viņiem.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="23"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0151"><NO.P>151.</NO.P><TXT>Jāuzsver, ka saskaņā ar judikatūru iestādei, kuras izdotais akts ar spriedumu ir atzīts par spēkā neesošu, lai pildītu tai LESD 266. panta pirmajā daļā noteikto pienākumu, jāveic vajadzīgie pasākumi šā sprieduma izpildei, ievērojot ne tikai sprieduma rezolutīvo daļu, bet arī motīvus, uz kuriem balstoties tika taisīts šis spriedums un kuri veido tā galveno pamatu, ciktāl tie nepieciešami, lai noteiktu precīzu rezolutīvās daļas lēmumu nozīmi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0068"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20001003">2000. gada 3. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Industrie des poudres sphériques</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑458/98 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2000:531">EU:C:2000:531</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0081">81.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); 2016. gada 28. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CM Eurologistik</HT> un <HT TYPE="ITALIC">GLS</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑283/14 un C‑284/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:57">EU:C:2016:57</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0049">49.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160614">2016. gada 14. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">McBride</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑361/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:434">EU:C:2016:434</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0152"><NO.P>152.</NO.P><TXT>Pārsūdzētajā spriedumā apstrīdētā regula ir atcelta uz tā pamata, ka sākotnēji normālā vērtība aprēķināta, pamatojoties uz pārdošanas cenām Argentīnas tirgū un piemērota ražotājiem eksportētājiem, kuriem nebija piemērots TER, bet pārskatīšanas izmeklēšanas laikā, kuras rezultātā pieņemta apstrīdētā regula, tā aprēķināta, izmantojot salikto normālo vērtību, kas pēc būtības noteikta, pamatojoties uz ražošanas izmaksām Argentīnā, attiecīgi Padome ir mainījusi metodoloģiju un tādējādi pārkāpusi Pamatregulas 11. panta 9. punktu. Attiecīgi, lai izpildītu LESD 266. panta pirmajā daļā noteikto pienākumu veikt nepieciešamos pasākumus pārsūdzētā sprieduma izpildei, Komisijai ir jāatjauno procedūra un jāpārrēķina normālā vērtība, pamatojoties uz pārdošanas cenām Argentīnā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0069"><P>Lai arī Savienības tiesas nevar aizstāt attiecīgo iestādi, lai noteiktu, kādi pasākumi ir jāveic, lai izpildītu to spriedumus (ģenerāladvokāta J. Tančeva [<HT TYPE="ITALIC">E. Tanchev</HT>] secinājumi lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">National Iranian Tanker Company</HT>/Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑600/16 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:227">EU:C:2018:227</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0109">109.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), tomēr, pieņemot šos pasākumus, ir jāņem vērā pārsūdzētā sprieduma rezolutīvā daļa un sprieduma motīvi, kā arī pieņemtajiem pasākumiem ir jābūt atbilstošiem sprieduma rezolutīvajai daļai un sprieduma motīviem (spriedums, 2016. gada 28. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CM Eurologistik</HT> un <HT TYPE="ITALIC">GLS</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑283/14 un C‑284/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:57">EU:C:2016:57</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0076">76.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0077">77.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0153"><NO.P>153.</NO.P><TXT>Ņemot vērā to, ka atbilstoši secinājumu 150. punktā norādītajam regulas atcelšanas piemērošanas joma nav ierobežota, Komisijai ar nolūku pildīt pārsūdzēto spriedumu ir jāpārrēķina normālā vērtība, pamatojoties uz pārdošanas cenām Argentīnas tirgū, piemērojot šo vērtību ne tikai <HT TYPE="ITALIC">Ninghai Organic Chemical Factory</HT>, <HT TYPE="ITALIC">bet arī</HT> <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0154"><NO.P>154.</NO.P><TXT>Savukārt ar <DATE ISO="20170601">2017. gada 1. jūnija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑442/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:372">EU:T:2017:372</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) apstrīdētā regula ir atcelta uz tā pamata, ka, atsakoties sniegt <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> ar normālās vērtības aprēķināšanu saistīto informāciju, Padome un Komisija ir pārkāpušas Pamatregulas 20. panta 2. punktu un uzņēmuma tiesības uz aizstāvību. Tādējādi, lai pildītu savu pienākumu veikt nepieciešamos pasākumus sprieduma izpildei, Komisijai jānodrošina <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> piekļuve šai informācijai un jāļauj uzņēmumam sniegt piezīmes šajā jautājumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0155"><NO.P>155.</NO.P><TXT>Tādējādi pasākumi, kas nepieciešami pārsūdzētā sprieduma izpildei, atšķiras no pasākumiem, kas nepieciešami <DATE ISO="20170601">2017. gada 1. jūnija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑442/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:372">EU:T:2017:372</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izpildei.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0156"><NO.P>156.</NO.P><TXT>No minētā izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> pārsūdzētais spriedums ietekmē tieši, ņemot vērā Komisijas pienākumu, lai pildītu pārsūdzēto spriedumu, atjaunotu procedūru un pārrēķinātu normālo vērtību, pamatojoties uz pārdošanas cenām Argentīnas tirgū.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0157"><NO.P>157.</NO.P><TXT>Minētais atbilst <DATE ISO="20031002">2003. gada 2. oktobra</DATE> spriedumam <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">International Power</HT> u.c./<HT TYPE="ITALIC">NALOO</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑172/01 P, C‑175/01 P, C‑176/01 P un C‑180/01 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:534">EU:C:2003:534</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). Šajā spriedumā Tiesa secināja, ka Vispārējās tiesas spriedums, ar kuru atcelts Komisijas lēmums noraidīt par trim uzņēmumiem iesniegtu sūdzību, tieši ietekmē šos trīs uzņēmumus. Tiesa nosprieda, ka, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0033" ID="QS0033"/>lai izpildītu pārsūdzēto spriedumu, Komisijai [bija] pienākums no jauna izvērtēt [sūdzību]<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>, un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0034" ID="QS0034"/>iespējams, ka šīs izvērtēšanas noslēgumā Komisija var pieņemt [šiem trīs uzņēmumiem] nelabvēlīgu pasākumu, kas vēlāk varētu kalpot par pamatu prasību par zaudējumu atlīdzināšanu iesniegšanai valsts tiesā<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0070"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20031002">2003. gada 2. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">International Power</HT> u.c./<HT TYPE="ITALIC">NALOO</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑172/01 P, C‑175/01 P, C‑176/01 P un C‑180/01 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:534">EU:C:2003:534</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="24"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0158"><NO.P>158.</NO.P><TXT>Konkrētajā lietā <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> apgalvo, ka gadījumā, ja normālā vērtība tiktu aprēķināta, pamatojoties uz pārdošanas cenām Argentīnas tirgū, piemērotā maksājuma apmērs būtu būtiski lielāks nekā ar apstrīdēto regulu piemērotā maksājuma likme 13,1 %. Citi lietas dalībnieki šo apgalvojumu neapstrīd. Tādējādi, tāpat kā iepriekšējā secinājumu punktā norādītajā spriedumā, pastāv iespējamība, ka Komisijas pieņemtie pasākumi pārsūdzētā sprieduma izpildei būs nelabvēlīgi <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> un ka pret šo uzņēmumu tiks iesniegti prasības pieteikumi par šā maksājuma samaksu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0159"><NO.P>159.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> arguments, ka <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> ietekmē nevis pārsūdzētais spriedums, bet gan pasākumi, kas pieņemti šā sprieduma izpildei, attiecīgi tikai pēc šo pasākumu pieņemšanas var uzskatīt, ka <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> pārsūdzētais spriedums Statūtu 56. panta otrās daļas izpratnē ietekmē tieši, nevar būt pamats iepriekš secinājumu 156. punktā norādītā secinājuma apstrīdēšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0160"><NO.P>160.</NO.P><TXT>Tas ir tādēļ, ka apelācijas sūdzības, kuru iesniegusi persona, kas iestājusies lietā pirmajā instancē par spriedumu, ar kuru atcelts Savienības tiesību akts, pieņemamībai netiek piemērots nosacījums, ka kompetentā iestāde ir izpildījusi LESD 266. pantā noteikto pienākumu īstenot nepieciešamos pasākumus šā sprieduma izpildei. Statūtu 56. panta otrajā daļā šāds nosacījums nav paredzēts. Minētajā tiesību normā paredzēts tikai nosacījums, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0035" ID="QS0035"/>Vispārējās tiesas lēmumi<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> tieši ietekmē personu, kas iestājusies lietā pirmajā instancē. Tādējādi, lai noteiktu, vai šis nosacījums ir izpildīts, jāņem vērā tikai Vispārējās tiesas spriedums un kompetentās iestādes pienākums, kas izriet no sprieduma, ar kuru atcelts Savienības tiesību akts, veikt nepieciešamos pasākumus šā sprieduma izpildei. Savukārt apstāklis, vai šie pasākumi ir pieņemti savlaicīgi, kā arī tas, vai ar šiem pasākumiem spriedums ir izpildīts pienācīgi, netiek ņemti vērā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0161"><NO.P>161.</NO.P><TXT>Tas tiesa, ka <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> varēs lūgt atcelt sprieduma izpildei pieņemtos pasākumus. Tomēr, pretēji <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> apgalvojumam, tas nenozīmē, ka <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> varēs <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0036" ID="QS0036"/>divreiz atkosties no tā paša ābola<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>. Proti, ja <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT>, lai pamatotu prasību, kas celta par sprieduma izpildei pieņemto pasākumu atcelšanu, izvirzītu prasības pamatu, par kuru Vispārējā tiesa jau ir lēmusi, šis prasības pamats, pamatojoties uz <HT TYPE="ITALIC">res judicata</HT> principu, tiks atzīts par nepieņemamu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0071"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100625">2010. gada 25. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Imperial Chemical Industries</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑66/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2010:255">EU:T:2010:255</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0196">196.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0211">211.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0162"><NO.P>162.</NO.P><TXT>Tāpat jānorāda, ka gadījumos, ja ar Vispārējās tiesas spriedumu atceltais tiesību akts ir regula (kā tas ir šajā gadījumā), kompetentās iestādes pienākums veikt nepieciešamos pasākumus sprieduma izpildei rodas tikai apelācijas sūdzības noraidīšanas dienā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0072"><P>Minētais izriet no Statūtu 60. panta otrās daļas, kurā paredzēts, ka, atkāpjoties no LESD 280. panta, Vispārējās tiesas lēmumi, kas pasludina regulas par spēkā neesošām, stājas spēkā tikai pēc tam, kad apelācijas sūdzība noraidīta.</P></NOTE>. Tādējādi, ja tiktu īstenota <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> pieeja, šajā gadījumā personas, kas iestājusies lietā pirmajā instancē, apelācijas sūdzības pieņemamība būtu atkarīga tikai no kompetentās iestādes labās gribas izpildīt pārsūdzēto spriedumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0163"><NO.P>163.</NO.P><TXT>Tādējādi apstāklim, ka Komisija šobrīd nav veikusi pasākumus, kas nepieciešami pārsūdzētā sprieduma vai <DATE ISO="20170601">2017. gada 1. jūnija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑442/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:372">EU:T:2017:372</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izpildei, nav nozīmes<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0073"><P>Komisija ar <DATE ISO="20170907">2017. gada 7. septembrī</DATE> publicēto paziņojumu atsāka procedūru, kuras rezultātā tika pieņemta apstrīdētā regula, lai izpildītu <DATE ISO="20170601">2017. gada 1. jūnija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑442/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:372">EU:T:2017:372</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) (Paziņojums par <DATE ISO="20170601">2017. gada 1. jūnija</DATE> spriedumu lietā T‑442/12 saistībā ar [apstrīdēto regulu], <REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="296" PAGE.FIRST="16" DATE.PUB="2017">OV 2017, C 296, 16. lpp.</REF.DOC.OJ>). Saskaņā ar šo paziņojumu procedūra tika atsākta tikai, lai izpildītu minēto spriedumu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="25"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0164"><NO.P>164.</NO.P><TXT>Tāpat nav nozīmes tam, ka ar Regulu Nr. 349/2012 piemēroto antidempinga maksājumu termiņbeigu pārskatīšanas rezultātā Komisija <DATE ISO="20180628">2018. gada 28. jūnijā</DATE> pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2018/921<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0074"><P>Regula, ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vīnskābes importam (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="164" PAGE.FIRST="14" DATE.PUB="2018">OV 2018, L 164, 14. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>, kurā saglabāta spēkā ar Regulu Nr. 349/2012 <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> piemērotā maksājuma likme 10,1 %<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0075"><P>Termiņbeigu pārskatīšanas laikā Komisija saskaņā ar Pamatregulas 11. panta 6. punktu var tikai atstāt spēkā vai atcelt iepriekš noteiktos antidempinga maksājumus, bet nevar tos grozīt. Ņemot vērā to, ka apstrīdētā regula, ar kuru grozīta Regula Nr. 349/2012, tika atcelta ar <DATE ISO="20170601">2017. gada 1. jūnija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑442/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:372">EU:T:2017:372</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), kā arī ņemot vērā to, ka saskaņā ar šo spriedumu apstrīdētās regulas sekas netiek atstātas spēkā līdz brīdim, kamēr Komisija izpildīs spriedumu, Komisijai bija jāsaglabā spēkā Regulā Nr. 349/2012 paredzētā maksājuma likme <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> 10,1 % apmērā. Tomēr Regulā 2018/921 tika atstāta spēkā <HT TYPE="ITALIC">Ninghai Organic Chemical Factory</HT> apstrīdētajā regulā noteiktā likme 8,3 %, jo, lai arī regula ar pārsūdzēto spriedumu tika atcelta, saskaņā ar spriedumu regulas tiesiskās sekas tiek saglabātas spēkā attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">Ninghai Organic Chemical Factory</HT> līdz brīdim, kad kompetentā iestāde izpildīs LESD 266. pantā noteikto pienākumu (un, kā es to skaidroju secinājumu 162. punktā, šis pienākums tai jāpilda tikai tad, ja šī apelācijas sūdzība tiek noraidīta un tikai tad, kad šī apelācijas sūdzība tiek noraidīta).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0165"><NO.P>165.</NO.P><TXT>Secinu, ka apelācijas sūdzība ir pieņemama.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Vienīgā apelācijas sūdzības pamata pieņemamība</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0166"><NO.P>166.</NO.P><TXT>Pirmkārt, <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> iebilde, ka vienīgā apelācijas sūdzības pamata pirmā, otrā un trešā daļa ir nepieņemama, ciktāl tajā tikai atkārtoti pirmajā instancē izvirzītie Padomes argumenti, ir noraidāma. Kā norādīts iepriekš secinājumu 63. punktā, pirmajā instancē izvērtētie tiesību jautājumi apelācijas instancē var tikt izvirzīti atkārtoti. Jānorāda, ka apelācijas sūdzībā apstrīdēti pārsūdzētā sprieduma konkrēti punkti: 132. punkts saistībā ar argumentu, ka nav notikusi metodoloģijas maiņa; 132. punkts un 135.–137. punkts saistībā ar argumentu, ka, nosakot godīgu normālo vērtību, ir jāņem vērā atšķirības vīnskābes ražošanas procesā Argentīnā un Ķīnā; 134. punkts saistībā ar argumentu, ka ir mainījušies apstākļi, kā arī 139.–141. punkts saistībā ar argumentu, ka gadījumā, ja sākotnējās izmeklēšanas laikā piemērotā metodoloģija pārskatīšanas izmeklēšanas laikā tiktu piemērota visiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piemērots TER, tas novērstu jebkādas atšķirības starp ražotājiem eksportētājiem, kuri ir sadarbojušies un kuri nav sadarbojušies.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0167"><NO.P>167.</NO.P><TXT>Otrkārt, ciktāl <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> lūgumi ir izprotami tādējādi, ka arguments par apstākļu maiņu ir nepieņemams uz tā pamata, ka tas ir fakta konstatēšanas jautājums, šī iebilde ir noraidāma. Jautājums par to, vai apstāklis, ka diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem TER sākumā tika piemērots, bet vēlāk – liegts, ir atzīstams par apstākļu maiņu Pamatregulas 11. panta 9. punkta izpratnē, manuprāt, ir tiesību jautājums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0168"><NO.P>168.</NO.P><TXT>Treškārt, lai arī es piekrītu <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT>, ka prasības pamats, kas norāda uz tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, būtu jāatzīst par nepieņemamu, ņemot vērā to, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā par šo prasības pamatu lēmumu nav pieņēmusi, tomēr, manuprāt, šāds prasības pamats apelācijas instancē nemaz nav izvirzīts. Apelācijas sūdzības vienīgā pamata trešās daļas iesākumā tikai īsi norādīts, ka Vispārējās tiesas secinājumi par normālo vērtību <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0037" ID="QS0037"/>ir pretrunā pastāvīgajai [..] judikatūrai [..] ar kuru tiek nodrošināta godīga cenu salīdzināšana <HT TYPE="ITALIC">un ar kuru tiek respektētas eksportētāju tiesības uz aizstāvību</HT><QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0076"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE>. Ņemot vērā, ka <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> nav sniedzis nekādu papildu informāciju šajā jautājumā, jāatzīst, ka tikai ar šiem pāris vārdiem vien uzņēmums nav cēlis prasības pamatu, kas pamatots ar tiesību uz aizstāvību pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0169"><NO.P>169.</NO.P><TXT>Ceturtkārt, arguments, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 141. punktā ir kļūdaini secinājusi, ka visiem ražotājiem eksportētājiem ir piemērojama normālā vērtība, ja tā aprēķināta, pamatojoties uz datiem par analogu valsti, nav nepieņemams tā iemesla dēļ, kā to apgalvo <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT>, ka tas ir vērsts pret pārsūdzētā sprieduma pakārtotajiem motīviem. Šis arguments ir nepieņems tā iemesla dēļ, ka tas ir nederīgs, kā to norāda arī pats <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0077"><P>Skat. iepriekš 208. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="26"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0170"><NO.P>170.</NO.P><TXT>Tādējādi es secinu, ka vienīgais apelācijas sūdzības pamats ir pieņemams pilnībā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par lietas būtību</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0171"><NO.P>171.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Pamatregulas 11. panta 9. punktu visās pārskatīšanas izmeklēšanās šī panta izpratnē Komisija, ar noteikumu, ka apstākļi nav mainījušies, izmanto tās pašas metodes, kas tika izmantotas izmeklēšanā, kuras rezultātā ieviests maksājums, attiecīgi ņemot vērā tostarp šīs regulas 2. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0172"><NO.P>172.</NO.P><TXT>Saskaņā ar judikatūru izņēmums, kas ļauj iestādēm piemērot citu metodi nekā sākotnējā izmeklēšanā izmantoto, ja ir mainījušies apstākļi, katrā ziņā ir jāinterpretē šauri<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0078"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130919">2013. gada 19. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Dashiqiao Sanqiang Refractory Materials</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑15/12 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:572">EU:C:2013:572</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0017">17.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140918">2014. gada 18. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Valimar</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑374/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2231">EU:C:2014:2231</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0173"><NO.P>173.</NO.P><TXT>Konkrētajā lietā izmeklēšanā, kuras rezultātā pieņemta Regula Nr. 130/2006, attiecībā uz diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuriem piemērots TER, normālā vērtība noteikta, pamatojoties uz faktiskajām pārdošanas cenām iekšzemes tirgū, atbilstoši Pamatregulas 21. panta 1.–6. punktam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0079"><P>Regulas Nr. 1259/<DATE ISO="20050218">2005 18.–2</DATE>8. apsvērums, Regulas Nr. 130/2006 13. apsvērums.</P></NOTE>, savukārt attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuriem TER nebija piemērots, normālā vērtība aprēķināta, pamatojoties uz pārdošanas cenām analogas valsts iekšzemes tirgū, proti, Argentīnā, atbilstoši Pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0080"><P>Regulas Nr. 1259/2005 29.–34. apsvērums, Regulas Nr. 130/2006 13. apsvērums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0174"><NO.P>174.</NO.P><TXT>Savukārt izmeklēšanā, kuras rezultātā pieņemta apstrīdētā regula, diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem TER netika piemērots. Tādējādi attiecībā uz viņiem normālo vērtību vairs nevarēja noteikt, pamatojoties uz Pamatregulas 2. panta 1.–6. punktu. Normālā vērtība pēc būtības tika aprēķināta, pamatojoties uz ražošanas izmaksām Argentīnā, atbilstoši Pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0081"><P>Apstrīdētās regulas 27.–29. apsvērums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0175"><NO.P>175.</NO.P><TXT>Vienīgajā apelācijas sūdzības pamatā <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> norāda, ka Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, secinot, ka Padome ir pārkāpusi Pamatregulas 11. panta 9. punktu, jo pārskatīšanas izmeklēšanas laikā piemērojusi diviem Ķīnas ražotājiem salikto normālo vērtību, kas pamatota uz ražošanas izmaksām Argentīnā, lai arī sākotnējās izmeklēšanas laikā Padome ražotājiem eksportētājiem, kuriem TER nebija piemērots, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz pārdošanas cenām Argentīnas tirgū.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0176"><NO.P>176.</NO.P><TXT>Vienīgais apelācijas sūdzības pamats ir sadalīts trijās daļās. Pirmajā daļā <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> norāda, ka neesot notikusi metodoloģijas maiņa un ka jebkurā gadījumā esot mainījušies apstākļi, attiecīgi Vispārējā tiesa ir kļūdījusies, konstatējot Pamatregulas 11. panta 9. punkta pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0177"><NO.P>177.</NO.P><TXT>Manuprāt, vienīgā apelācijas sūdzības pamata pirmā daļa ir pieņemama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0178"><NO.P>178.</NO.P><TXT>Pretēji <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> apgalvojumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0082"><P>Skaidrības labad vēlos norādīt, ka <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> apgalvo, ka normālās vērtības aprēķināšana, pamatojoties nevis uz pārdošanas cenām Argentīnas tirgū, bet gan pamatojoties uz ražošanas izmaksām Argentīnā, un šīs vērtības piemērošana ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piemērots TER, ir uzskatāma par metodoloģijas maiņu. <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> neapgalvo, ka apstāklis, ka sākotnējās izmeklēšanas laikā tam piemērots TER, bet pārskatīšanas izmeklēšanas laikā uzņēmumam TER vairs netika piemērots, pats par sevi norāda uz metodoloģijas maiņu, kas nav atbilstoša Pamatregulas 11. panta 9. punktam.</P></NOTE> ir notikusi metodoloģijas maiņa Pamatregulas 11. panta 9. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="27"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0179"><NO.P>179.</NO.P><TXT>Saskaņā ar judikatūru ir notikusi metodoloģijas maiņa minētās tiesību normas izpratnē, ja sākotnējā izmeklēšanā eksporta cenas noteiktas, pamatojoties uz faktiskajām eksporta cenām uz Savienību atbilstoši Pamatregulas 2. panta 8. punktam, savukārt pārskatīšanas izmeklēšanā saliktās eksporta cenas noteiktas, pamatojoties uz faktiskajām eksporta cenām uz trešajām valstīm atbilstoši Pamatregulas 2. panta 9. punktam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0083"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140918">2014. gada 18. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Valimar</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑374/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2231">EU:C:2014:2231</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī ģenerāladvokāta P. Krusa Viljalona [<HT TYPE="ITALIC">P. Cruz</HT> <HT TYPE="ITALIC">Villalón</HT>] secinājumi lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Valimar</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑374/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:118">EU:C:2014:118</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0078">78.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Līdzīgi arī gadījumā, ja sākotnējās izmeklēšanas laikā Padome ir aprēķinājusi normālo vērtību, pamatojoties uz ražotāja, kas atrodas analogā trešajā valstī, faktiskajām eksporta cenām un šā ražotāja pārdošanas cenām iekšzemes tirgū, savukārt pārskatīšanas izmeklēšanas laikā Padome normālo vērtību aprēķinājusi, pamatojoties uz tā paša ražotāja ražošanas izmaksām, ir notikusi metodoloģijas maiņa<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0084"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20090318">2009. gada 18. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Shanghai Excell M &amp;E Enterprise</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Shanghai Adeptech Precision</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑299/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2009:72">EU:T:2009:72</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0170">170.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0172">172.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Skat. arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080708">2008. gada 8. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Huvis</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑221/05</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2008:258">EU:T:2008:258</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), kā arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111216">2011. gada 16. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Dashiqiao Sanqiang Refractory Materials</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑423/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2011:764">EU:T:2011:764</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0057">57.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0180"><NO.P>180.</NO.P><TXT>Konkrētajā lietā sākotnējās izmeklēšanas laikā normālā vērtība aprēķināta, pamatojoties uz pārdošanas cenām Argentīnas tirgū, un piemērota ražotājiem, kuriem TER nebija piemērots, savukārt pārskatīšanas izmeklēšanas laikā normālā vērtība pēc būtības aprēķināta, pamatojoties uz ražošanas izmaksām Argentīnā, un piemērota diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuriem TER vairs netika piemērots. Ņemot vērā iepriekšējā secinājumu punktā minēto judikatūru, šķiet, ka tā ir metodoloģijas maiņa Pamatregulas 11. panta 9. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0181"><NO.P>181.</NO.P><TXT>Turklāt, manuprāt, nav pierādīts, ka apstākļi ir mainījušies.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0182"><NO.P>182.</NO.P><TXT>Tiesa ir konkrēti lēmusi, ka minimālās cenas saistības (kuru rezultātā faktiskajām eksporta cenām uz Savienību vairs nevarēja uzticēties un pārskatīšanas izmeklēšanas laikā saliktā eksporta cena bija jāaprēķina, pamatojoties uz eksporta cenām uz trešajām valstīm)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0085"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140918">2014. gada 18. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Valimar</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑374/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2231">EU:C:2014:2231</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0049">49.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> vai būtiskas izmaiņas attiecīgā produkta ražošanas izmaksās<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0086"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181115">2018. gada 15. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CHEMK</HT> un <HT TYPE="ITALIC">KF</HT>/Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑487/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:792">EU:T:2018:792</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0063">63.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> ir uzskatāmi par apstākļu maiņu Pamatregulas 11. panta 9. punkta izpratnē<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0087"><P>Skat. arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111216">2011. gada 16. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Dashiqiao Sanqiang Refractory Materials</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑423/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2011:764">EU:T:2011:764</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0063">63.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0183"><NO.P>183.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> savukārt tikai norāda, ka apstākļi ir būtiski mainījušies un ka to pierādot fakts, ka Padome un Komisija uzņēmumam sākotnējās izmeklēšanas laikā piemēroja TER, savukārt pārskatīšanas izmeklēšanas laikā TER uzņēmumam vairs netika piemērots. Manuprāt, ar to nepietiek, lai konstatētu apstākļu maiņu Pamatregulas 11. panta 9. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0184"><NO.P>184.</NO.P><TXT>Jānorāda, ka saskaņā ar apstrīdētās regulas 27. apsvērumu iemesls tam, kādēļ pārskatīšanas izmeklēšanas laikā nolemts piemērot salikto normālo vērtību, pamatojoties uz ražošanas izmaksām Argentīnā, nevis pārdošanas cenām Argentīnas tirgū, bija <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0038" ID="QS0038"/>Argentīnas un [Ķīnas] atšķirīgās ražošanas metodes [..], kura[s] ievērojami ietekmēja cenas un izmaksas<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>. <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> skaidro, ka Argentīnā vīnskābi iegūst no vīna ražošanas blakusproduktiem, Ķīnā vīnskābi iegūst ķīmiskas sintēzes rezultātā. Tomēr no Regulas Nr. 349/2012 var secināt, ka atšķirības vīnskābes ražošanas procesā un ražošanas izmaksās pastāvēja jau sākotnējās izmeklēšanas laikā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0088"><P>Atsaucoties uz Regulas Nr. 349/2012 26. apsvērumu, kurā noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0039" ID="QS0039"/>atšķirīgie ražošanas procesi Argentīnā un Ķīnā un to ietekme uz attiecīgā ražojuma izmaksu un vērtības noteikšanu tika rūpīgi ņemti vērā jau sākotnējā izmeklēšanā<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/>.</P></NOTE>. Tiesai nav norādīts, ka laika periodā starp sākotnējo izmeklēšanu un pārskatīšanas izmeklēšanu ir notikušas izmaiņas vīnskābes ražošanas izmaksās Argentīnā un/vai Ķīnā. Attiecīgi manā ieskatā nav pierādīta apstākļu maiņa Pamatregulas 11. panta 9. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0185"><NO.P>185.</NO.P><TXT>Tomēr vienlaikus man šķiet, ka Vispārējā tiesa nav norādījusi pienācīgu un pietiekamu pamatojumu pārsūdzētā sprieduma 135.–137. punktā norādītajam secinājumam, ka sākotnējās izmeklēšanas laikā piemērotās metodoloģijas izmantošana nebūtu pretrunā Pamatregulas 2. pantam.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="28"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0186"><NO.P>186.</NO.P><TXT>Pamatregulas 11. panta 9. punktā ir noteikts, ka Komisijai visos pārskatos ir jāizmanto tās pašas metodes, kas izmantotas sākotnējās izmeklēšanas laikā, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0040" ID="QS0040"/>attiecīgi ņemot vērā 2. pantu un jo īpaši tā 11. un 12. punktu, kā arī 17. pantu<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0187"><NO.P>187.</NO.P><TXT>Jānorāda, ka tādos gadījumos, kā tas ir konkrētajā lietā, kad apstākļi nav mainījušies, metodoloģijas maiņa nav attaisnojama ar to apsvērumu vien, ka jaunā metodoloģija ir atbilstošāka nekā tā, kas tikusi piemērota iepriekš<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0089"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080708">2008. gada 8. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Huvis</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑221/05</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2008:258">EU:T:2008:258</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Ja apstākļi nav mainījušies, metodoloģijas maiņa ir attaisnojama tikai ar to, ka iepriekš piemērotā metodoloģija ir pretrunā Pamatregulas 2. vai 17. pantam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0188"><NO.P>188.</NO.P><TXT>No minētās regulas 11. panta 9. punkta formulējuma un no secinājumu 172. punktā citētās judikatūras izriet, ka vispārējais princips ir tāds, ka sākotnējās izmeklēšanas laikā piemērotā metodoloģija ir piemērojama arī pārskatīšanas izmeklēšanā, un citādas metodoloģijas izmantošana pārskatīšanas izmeklēšanā ir izņēmums. Ja tiktu pieņemts, ka jauno metodoloģiju, neraugoties uz to, ka apstākļi nav mainījušies, var piemērot pārskatīšanas procedūrā <HT TYPE="ITALIC">pat tādā gadījumā, ja iepriekšējā metodoloģija nav pretrunā Pamatregulas 2. vai 17. pantam</HT>, šis izņēmums kļūtu par ierastu praksi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0189"><NO.P>189.</NO.P><TXT>Tādējādi ir jānosaka, vai sākotnējās izmeklēšanas laikā piemērotās metodoloģijas izmantošana pārskatīšanas izmeklēšanas laikā ir pretrunā Pamatregulas 2. pantam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0190"><NO.P>190.</NO.P><TXT>Saskaņā ar judikatūru apstāklis, ka sākotnējās izmeklēšanas laikā piemērotā metodoloģija bija pretrunā Pamatregulas 2. pantam, ir jāpierāda Komisijai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0090"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080708">2008. gada 8. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Huvis</HT>/Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑221/05</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2008:258">EU:T:2008:258</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0191"><NO.P>191.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesā Padome norādīja, ka, ņemot vērā vīnskābes ražošanas procesa atšķirības Argentīnā un Ķīnā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0091"><P>Skat. iepriekš 184. punktu.</P></NOTE>, tā nebūtu varējusi pārskatīšanas izmeklēšanā piemērot to pašu metodoloģiju kā sākotnējā izmeklēšanā, nepārkāpjot Pamatregulas 2. panta 10. punktu, kurā ir paredzēts, ka eksporta cenu un normālo vērtību salīdzinājumam jābūt taisnīgam. Padome norādīja, ka salīdzinājums starp normālo vērtību, kas aprēķināta, ņemot vērā pārdošanas cenas Argentīnas tirgū un kas tādējādi pamatotas uz datiem par dabiskās ražošanas procesu, un starp divu Ķīnas ražotāju eksportētāju <HT TYPE="ITALIC">faktiskajām</HT> eksporta cenām, kas saistītas ar sintētiskās ražošanas procesu, būtu netaisnīgs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0192"><NO.P>192.</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma 135.–137. punktā Vispārējā tiesa noraidīja Padomes argumentu, ka sākotnējās izmeklēšanas laikā izmantotās metodoloģijas piemērošana neļautu taisnīgi salīdzināt normālo vērtību un eksporta cenas, jo, pirmkārt, ja salīdzinājums nebūtu taisnīgs, Padomei un Komisijai būtu jāgroza arī citiem ražotājiem eksportētājiem piemērojamie antidempinga maksājumi, ko Padome un Komisija neizdarīja, un, otrkārt, vīnskābei, kas iegūta ķīmiskas sintēzes rezultātā, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0041" ID="QS0041"/>ir tādas pašas īpašības un tā ir paredzēta tādai pašai pamatizmantošanai<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> kā vīnskābe, kas iegūta no vīna ražošanas blakusproduktiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0193"><NO.P>193.</NO.P><TXT>Manuprāt, Vispārējā tiesa nevarēja secināt, ka sākotnējās izmeklēšanas laikā izmantotās metodoloģijas piemērošana <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0042" ID="QS0042"/>nešķiet esam pretrunā Pamatregulas 2. pantam<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0092"><P>Skat. pārsūdzētā sprieduma 137. punktu.</P></NOTE>, pamatojoties tikai uz norādīto.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0194"><NO.P>194.</NO.P><TXT>Pirmkārt, apstāklis, ka Padome nebija grozījusi citiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem nebija piemērots TER, noteiktos maksājumus, nepierāda to, ka sākotnējās izmeklēšanas laikā piemērotā metodoloģija nav pretrunā Pamatregulas 2. pantam. Šis apstāklis var nozīmēt arī to, ka Padome ir pārkāpusi minēto tiesību normu, jo nebija grozījusi citiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem nebija piemērots TER, noteiktos maksājumus. No Padomes rīcības nevar izdarīt nekādus tālejošus secinājumus nedz par iepriekš piemērotās, nedz par jaunās metodoloģijas tiesiskumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="29"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0195"><NO.P>195.</NO.P><TXT>Otrkārt, manuprāt, lai izdarītu secinājumu, ka sākotnējās izmeklēšanas laikā piemērotā metodoloģija nav pretrunā Pamatregulas 2. pantam, nepietiek tikai ar Vispārējās tiesas atsaukšanos uz to, ka vīnskābei, kas iegūta ķīmiskas sintēzes rezultātā, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0043" ID="QS0043"/>ir tādas pašas īpašības un tā ir paredzēta tādai pašai pamatizmantošanai<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> kā vīnskābe, kas iegūta no vīna ražošanas blakusproduktiem. Atšķirības vīnskābes ražošanas procesā Argentīnā un Ķīnā, uz kurām atsaucās Padome, argumentējot, ka iepriekš izmantotās metodoloģijas piemērošana būtu pretrunā Pamatregulas 2. panta 10. punktam, saskaņā ar apstrīdētās regulas 27. apsvērumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0093"><P>Skat. iepriekš 184. punktu.</P></NOTE> <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0044" ID="QS0044"/>ievērojami ietekmēja cenas un izmaksas<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0196"><NO.P>196.</NO.P><TXT>Turklāt ir jānorāda, ka atšķirības ražošanas procesā bija iemesls tam, kādēļ apstrīdētajā regulā metodoloģija tika mainīta un normālā vērtība eksportētājiem ražotājiem, kuriem TER nebija piemērots, tika aprēķināta, pamatojoties nevis uz pārdošanas cenām Argentīnas tirgū, bet ražošanas izmaksām Argentīnā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0094"><P>Saskaņā ar apstrīdētās regulas 27. apsvērumu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0045" ID="QS0045"/><HT TYPE="ITALIC">Argentīnas un [Ķīnas] atšķirīgās ražošanas metodes dēļ, kura ievērojami ietekmēja cenas un izmaksas</HT>, tika nolemts normālo vērtību aprēķināt, nevis izmantot minētās pārdošanas cenas [Argentīnas] tirgū<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/> (mans uzsvērums).</P></NOTE>. Tādējādi es uzskatu, ka, ciktāl Padome ir pamatojusies uz atšķirībām ražošanas procesā, lai pierādītu to, ka iepriekš izmantotās metodoloģijas izmantošana pārskatīšanas izmeklēšanas laikā būtu prettiesiska, Vispārējai tiesai bijā jāizvērtē ne tikai tas, vai šīs atšķirības varēja ietekmēt to, ka salīdzinājums starp normālo vērtību un eksporta cenām būtu netaisnīgs, bet arī to, vai šīs atšķirības varēja būt pamats tam, ka pārdošanas cenas Argentīnas tirgū nevarēja izmantot normālās vērtības aprēķināšanai. Tikai tādā gadījumā, ja Vispārējā tiesa konstatētu, ka, neraugoties uz atšķirībām ražošanas procesā, pārdošanas cenas Argentīnas tirgū var izmantot tam, lai aprēķinātu normālo vērtību, tā būtu varējusi secināt, ka iepriekšējās metodoloģijas izmantošana nav pretrunā Pamatregulas 2. pantam un Padome attiecīgi apstrīdētajā regulā nevarēja noteikt jaunu metodoloģiju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0197"><NO.P>197.</NO.P><TXT>Ir tiesa, ka Padome, kurai ir pienākums pierādīt, ka iepriekš izmantotās metodoloģijas piemērošana būtu prettiesiska, Vispārējā tiesā norādīja tikai to, ka atšķirības ražošanas procesā neļautu nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, kā tas paredzēts Pamatregulas 2. panta 10. punktā; Padome nenorādīja, ka šīs atšķirības normālās vērtības aprēķināšanā neļautu izmantot pārdošanas cenas Argentīnas tirgū. Tomēr man šķiet, ka abi jautājumi ir savstarpēji saistīti, kā to pierāda apstrīdētās regulas 42. apsvērums, saskaņā ar kuru <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0046" ID="QS0046"/>[j]a tos pašus aprēķinus izdarītu, <HT TYPE="ITALIC">izmantojot pārdošanas cenas Argentīnas iekšzemes tirgū</HT>, un tad atbilstīgi [P]amatregulas 2. panta 10. punktam koriģētu normālo vērtību un/vai eksporta cenu, taisnīgs salīdzinājums nebūtu nodrošināts<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0095"><P>Mans uzsvērums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0198"><NO.P>198.</NO.P><TXT>Attiecīgi jāsecina, ka Vispārējā tiesa nav norādījusi pienācīgu un pietiekamu pamatojumu pārsūdzētā sprieduma 137. punktā norādītajam secinājumam, ka sākotnējās izmeklēšanas laikā piemērotās metodoloģijas izmantošana nebūtu pretrunā Pamatregulas 2. pantam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0199"><NO.P>199.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Komisijas norādīto nevar apgalvot, ka Pamatregulas 11. panta 9. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka prasība par to, ka gan sākotnējās izmeklēšanas, gan pārskatīšanas izmeklēšanas laikā ir jāpiemēro tā pati metodoloģija, attiecas nevis uz sākotnējās izmeklēšanas laikā piemēroto metodoloģiju <HT TYPE="ITALIC">tās kopumā</HT>, bet gan uz sākotnējās izmeklēšanas laikā piemēroto metodoloģiju attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">ikvienu ražotāju eksportētāju</HT>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="30"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0200"><NO.P>200.</NO.P><TXT>Šādā gadījumā pārskatīšanas izmeklēšanas laikā normālā vērtība attiecībā uz diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem būtu jānosaka, pamatojoties uz viņu faktiskajām pārdošanas cenām iekšzemes tirgū<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0096"><P>Skat. iepriekš 173. punktu.</P></NOTE>. Tomēr šāda pieeja būtu pretrunā Pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam, ņemot vērā to, ka pārskatīšanas izmeklēšanas laikā diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem tika liegtas tiesības uz TER. Tādējādi Padome varēja piemērot jaunu metodoloģiju, nepārkāpjot Pamatregulas 11. panta 9. punktu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0097"><P>Pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts, ka, importējot preces no valstīm, kuras nav tirgus ekonomikas valstis, normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību kādā trešā valstī ar tirgus ekonomiku, vai, ja tas nav iespējams, izmantojot jebkuru citu pieņemamu pamatojumu. Citiem vārdiem, šādā gadījumā normālo vērtību nevar noteikt, pamatojoties uz faktiskajām pārdošanas cenām tādas valsts iekšzemes tirgū, kas nav tirgus ekonomikas valsts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0201"><NO.P>201.</NO.P><TXT>Tomēr, manuprāt, Pamatregulas 11. panta 9. punkts nav interpretējams tādējādi, ka prasība pārskatīšanas izmeklēšanas laikā piemērot sākotnējās izmeklēšanas laikā izmantoto metodoloģiju ir attiecināma uz metodoloģiju, kas piemērota <HT TYPE="ITALIC">ikvienam ražotājam eksportētājam</HT>. Pirmkārt, šādu interpretāciju neapstiprina šīs tiesību normas teksts, saskaņā ar kuru pieprasīts piemērot to pašu metodoloģiju, kas izmantota izmeklēšanā, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0047" ID="QS0047"/>kuras rezultātā tika ieviests maksājums<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/>. Izmeklēšanas procedūra pēc definīcijas skar visus attiecīgās preces ražotājus eksportētājus. Nekas no Pamatregulas 11. panta 9. punktā minētā teksta neliecina par to, ka būtu jāņem vērā ražotāju eksportētāju individuālā situācija. Otrkārt, lai arī Komisija, lai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0048" ID="QS0048"/>nodrošinātu lielāku saskaņotību šajā jomā<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/>, ierosināja atcelt Pamatregulas 11. panta 9. punktu, tostarp pamatojoties uz apstākli, ka šis noteikums ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0049" ID="QS0049"/>licis turpināt izmantot acīm redzami novecojušas metodes<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0098"><P>Komisijas paziņojuma Padomei un Eiropas Parlamentam par tirdzniecības aizsardzības instrumentu modernizēšanu, esošos tirdzniecības aizsardzības instrumentus pielāgojot pašreizējām Eiropas ekonomikas vajadzībām (<DATE ISO="20130410">2013. gada 10. aprīlis</DATE>) (COM(2013) 191 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>) 2.6.2. punkts. Skat. arī Priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza [Pamatregulu] un Padomes Regulu (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (iesniegts <DATE ISO="20130410">2013. gada 10. aprīlī</DATE>) 1. panta 5. punkta b) apakšpunktu (COM(2013) 192 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>).</P></NOTE>, šī tiesību norma netika atcelta. Minētais norāda uz to, ka Pamatregulas 11. panta 9. punktā nostiprinātais noteikums ir interpretējams plaši. Attiecīgi šis noteikums ir attiecināms uz izmeklēšanas laikā piemēroto metodoloģiju tās kopumā, nevis uz metodoloģiju, kas piemērota ikvienam ražotājam eksportētājam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0202"><NO.P>202.</NO.P><TXT>No minētā secināms, ka vienīgā apelācijas sūdzības pamata pirmā daļa ir jāpieņem un pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0203"><NO.P>203.</NO.P><TXT>Tomēr pabeigtības labad es īsumā izvērtēšu arī vienīgā apelācijas sūdzības pamata otro un trešo daļu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0204"><NO.P>204.</NO.P><TXT>Vienīgā apelācijas sūdzības pamata otrajā un trešajā daļā <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> norāda, ka Vispārēja tiesa esot kļūdījusies, pārsūdzētā sprieduma 139.–141. punktā secinot, ka apstāklis, ka visiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piemērots TER, ir noteikta tā pati normālā vērtība, novērš jebkādas atšķirības starp ražotājiem eksportētājiem, kuri ir sadarbojušies un kuri nav sadarbojušies.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0205"><NO.P>205.</NO.P><TXT>Manuprāt, vienīgā apelācijas sūdzības pamata otrā un trešā daļa nav pieņemama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0206"><NO.P>206.</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma 139.–141. punktā Vispārējā tiesa noraidīja Padomes argumentu, ka gadījumā, ja normālā vērtība tiktu aprēķināta, pamatojoties uz pārdošanas cenām Argentīnas tirgū, gan attiecībā uz diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuri bija sadarbojušies, gan attiecībā uz citiem ražotājiem eksportētājiem, kuri nebija sadarbojušies, tiktu novērstas jebkādas atšķirības starp ražotājiem eksportētājiem, kuri ir sadarbojušies un kuri nav sadarbojušies. Saskaņā ar Vispārējās tiesas norādīto atšķirība tomēr saglabātos, jo saskaņā ar Pamatregulas 9. panta 5. punktu ražotājiem, kuri ir sadarbojušies, var tikt piemērota individuāla pieeja, savukārt ražotājiem, kuri nav sadarbojušies, individuāla pieeja nevar tikt piemērota.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="31"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0207"><NO.P>207.</NO.P><TXT>Ciktāl <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> apgalvo, ka tas apstāklis, ka ražotājiem eksportētājiem, kuri ir sadarbojušies, pretēji ražotājiem eksportētājiem, kuri nav sadarbojušies, var tikt piemērota individuāla pieeja, neļauj ražotājus eksportētājus, kuri ir sadarbojušies un kuri nav sadarbojušies, nošķirt tad, kad <HT TYPE="ITALIC">tiek aprēķināta normālā vērtība</HT>, šis arguments nav derīgs. Tas tiesa, ka, piemērojot ražotājam eksportētājam individuālu pieeju saskaņā ar Pamatregulas 9. panta 5. punktu, šim ražotājam eksportētājam tiek noteikta valsts mēroga normālā vērtība, kas piemērojama visiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piemērots TER, neraugoties uz to, ka individuālo antidempinga starpību aprēķina, pamatojoties uz šā ražotāja eksportētāja faktiskajām eksporta cenām. Tomēr pārsūdzētā sprieduma 139.–141. punktā nav izvērtēts jautājums par to, vai tā pati normālā vērtība tiek piemērota visiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piemērots TER, neatkarīgi no tā, vai viņi ir vai nav sadarbojušies. Tā tas ir, un Vispārējā tiesa ir to atzinusi. Jautājums ir par to, vai, <HT TYPE="ITALIC">neraugoties uz to, ka tiek piemērota tā pati normālā vērtība</HT>, individuālās pieejas dēļ tomēr iespējams nošķirt ražotājus eksportētājus, kuri ir sadarbojušies un ražotājus eksportētājus, kuri nav sadarbojušies.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0208"><NO.P>208.</NO.P><TXT>Ciktāl <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> apgalvo, ka uz visiem ražotājiem eksportētājiem, kuri ir sadarbojušies un kuriem nav piemērots TER, nav attiecināma tā pati normālā vērtība, <HT TYPE="ITALIC">ja viņu ražošanas procesi un izmaksas ir atšķirīgas</HT>, šis arguments ir nederīgs iepriekš norādītā iemesla dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0209"><NO.P>209.</NO.P><TXT>Es secinu, ka vienīgā apelācijas sūdzības pamata pirmā daļa ir pieņemama. Pamatojoties uz to, pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0210"><NO.P>210.</NO.P><TXT>Es neuzskatu, ka tiesa var pieņemt galīgo spriedumu šajā lietā, pamatojoties uz Statūtu 61. pantu. Lai atrisinātu strīdu, nepieciešams no jauna izvērtēt lietas apstākļus, ievērojot šo secinājumu 185.–198. punktā norādītos apsvērumus. Šādu izvērtējumu vislabāk var veikt Vispārējā tiesa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0211"><NO.P>211.</NO.P><TXT>Tādējādi šī lieta ir jānodod atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā, lai tā varētu izvērtēt, vai sākotnējās izmeklēšanas laikā izmantotās metodoloģijas piemērošana pārskatīšanas izmeklēšanā būtu pretrunā Pamatregulas 2. pantam. Savukārt, ja Vispārējā tiesa konstatētu, ka minētās metodoloģijas piemērošana būtu pretrunā Pamatregulas 2. pantam un ka Padome tādējādi pārskatīšanas izmeklēšanas laikā varēja piemērot jaunu metodoloģiju, nepārkāpjot Pamatregulas 11. panta 9. punktu, Vispārējai tiesai būtu jāizvērtē citi izvirzītie prasības pamati.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VII.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesāšanās izdevumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0212"><NO.P>212.</NO.P><TXT>Ņemot vērā manu ierosinājumu nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā, lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšana ir jāatliek.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0213"><NO.P>213.</NO.P><TXT>Tomēr Tiesai ir jāpieņem lēmums par tiesāšanās izdevumiem, kas saistīti ar pretapelācijas sūdzību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0214"><NO.P>214.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 138. panta 3. punktu, kas atbilstoši 184. panta 1. punktam ir piemērojams apelācijas tiesvedībā, gadījumā, ja lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši. Tomēr Tiesa, ja to pamato lietas apstākļi, var nolemt, ka lietas dalībnieks papildus saviem tiesāšanās izdevumiem atlīdzina daļu no pretējās puses tiesāšanās izdevumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0215"><NO.P>215.</NO.P><TXT>Šajā lietā spriedums Komisijai ir nelabvēlīgs, ciktāl tā lūdza Tiesu atcelt pārsūdzēto spriedumu, pamatojoties uz to, ka Vispārējā tiesa kļūdījās, secinot, ka apstrīdētā regula tieši skar <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT>, tomēr labvēlīgs, ciktāl tā lūdza Tiesu atcelt pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 2. punktu, ciktāl ar to Padomei tika uzlikts pienākums veikt nepieciešamos pasākumus šā sprieduma izpildei. Ņemot vērā to, ka <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> ir lūgusi piedzīt tiesāšanās izdevumus, Komisijai būtu jāuzliek pienākums segt savus tiesāšanās izdevumus un segt četras piektdaļas no <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> tiesāšanās izdevumiem, savukārt <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> ir jāsedz viena piektdaļa no saviem tiesāšanās izdevumiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="32"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0216"><NO.P>216.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 140. panta 1. punktu, kas atbilstoši 184. panta 1. punktam ir piemērojams arī apelācijas tiesvedībā, Padomei, kura iestājās lietā saistībā ar pretapelācijas sūdzību, pašai jāsedz savi tiesāšanās izdevumi, kas saistīti ar pretapelācijas sūdzību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0217"><NO.P>217.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 184. panta 4. punktu, ja persona, kas iestājusies lietā pirmajā instancē, ir piedalījusies apelācijas tiesvedībā, Tiesa var nolemt, ka tā savus tiesāšanās izdevumus sedz pati. Ņemot vērā to, ka <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> piedalījās pretapelācijas sūdzības izskatīšanā, <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering</HT> savi ar pretapelācijas sūdzību saistītie tiesāšanās izdevumi jāsedz pašam.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">VIII.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0218"><NO.P>218.</NO.P><TXT>Tādējādi es ierosinu Tiesai:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>atcelt <DATE ISO="20180503">2018. gada 3. maija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> u.c./Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑431/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:251">EU:T:2018:251</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>);</P></ITEM><ITEM><P>nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Eiropas Savienības Vispārējā tiesā;</P></ITEM><ITEM><P>atlikt lēmuma pieņemšanu par tiesāšanās izdevumiem, kas saistīti ar galveno apelācijas sūdzību;</P></ITEM><ITEM><P>apmierināt pretapelācijas sūdzību, ciktāl ar to ir lūgts atcelt <DATE ISO="20180503">2018. gada 3. maija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo</HT> u.c./Padome</NAME.CASE> (<NO.CASE>T‑431/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:251">EU:T:2018:251</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) rezolutīvās daļas 2. punktu, ciktāl ar to Eiropas Savienības Padomei uzlikts pienākums veikt nepieciešamos pasākumus šā sprieduma izpildei;</P></ITEM><ITEM><P>noraidīt pretapelācijas sūdzību pārējā daļā;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Eiropas Komisijai pašai segt savus ar pretapelācijas sūdzību saistītos tiesāšanās izdevumus un segt četras piektdaļas no <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo SpA</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Industria Chimica Valenzana (ICV) SpA</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Mazzari SpA</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Caviro Distillerie Srl</HT> ar pretapelācijas sūdzību saistītajiem tiesāšanās izdevumiem;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Bonollo SpA</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Industria Chimica Valenzana (ICV) SpA</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Distillerie Mazzari SpA</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Caviro Distillerie Srl</HT> segt vienu piektdaļu no saviem ar pretapelācijas sūdzību saistītajiem tiesāšanās izdevumiem; un</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Eiropas Savienības Padomei un <HT TYPE="ITALIC">Changmao Biochemical Engineering Co. Ltd</HT> pašām segt savus ar pretapelācijas sūdzību saistītos tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>