Briselē, 15.5.2025

COM(2025) 244 final

2025/0116(NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar kuru groza Regulu (ES) 2021/2283, ar ko konkrētiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem atver autonomas Savienības tarifu kvotas un nosaka to pārvaldību


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Savienības autonomās tarifu kvotas ir nepieciešamas ražojumiem, kuru ražošanas apjoms Savienībā nav pietiekams, lai attiecīgajā kvotas periodā tiktu apmierinātas Savienības lietotāju nozaru vajadzības. Savienības tarifu kvotas ar nulles vai samazinātu nodokļa likmi attiecīgajiem apjomiem būtu jāatver, netraucējot šādu ražojumu tirgus.

Lai varētu apmierināt Savienības pieprasījumu pēc attiecīgajiem ražojumiem ar vislabvēlīgākajiem nosacījumiem, Eiropas Savienības Padome 2021. gada 20. decembrī pieņēma Regulu (ES) 2021/2283 1 , ar ko konkrētiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem atver autonomas Savienības tarifu kvotas un nosaka to pārvaldību.

Regula tiek atjaunināta ik pēc sešiem mēnešiem, lai ņemtu vērā Savienības rūpniecības vajadzības.

Komisija ar Ekonomikas un tarifu jautājumu darba grupas (ETJG) palīdzību ir izskatījusi visus dalībvalstu pieprasījumus par autonomo tarifu kvotu nodokļiem.

Pēc šīs izskatīšanas Komisija atzīst, ka ir pamatoti atvērt autonomas tarifa kvotas attiecībā uz pieciem ražojumiem, kuri patlaban nav uzskaitīti Padomes Regulas (ES) 2021/2283 pielikumā. Ir radusies nepieciešamība piešķirt jaunus KN/TARIC kodus vienam citam ražojumam. Trīs ražojumi, kuriem tarifa kvotas piemērošana vairs nav Savienības ekonomiskajās interesēs, būtu jāsvītro.

Skaidrības labad ieteicams publicēt Padomes Regulas (ES) 2021/2283 pielikuma konsolidēto versiju, kas pilnībā aizstās iepriekšējo pielikumu.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šis priekšlikums neskar nedz valstis, kuras ar Savienību noslēgušas preferenciālās tirdzniecības nolīgumus, nedz kandidātvalstis vai potenciālās kandidātvalstis preferenciāliem nolīgumiem ar Savienību (piemēram, vispārējo preferenču sistēmu, Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas tirdzniecības režīmu, brīvās tirdzniecības nolīgumus).

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Priekšlikums atbilst Savienības politikai lauksaimniecības, tirdzniecības, darījumdarbības, attīstības, vides un ārējo attiecību jomā.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 31. pants.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam. Paredzētie pasākumi ir saskaņā ar procedūru vienkāršošanas principiem attiecībā uz uzņēmējiem, kas ir iesaistīti tirdzniecībā ar citām valstīm, kā norādīts Komisijas paziņojumā par autonomo tarifu atcelšanu un kvotām 2 . Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. panta 4. punktu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Saskaņā ar LESD 31. pantu kopējos muitas tarifus ir jānosaka Padomei pēc Komisijas priekšlikuma. Tāpēc Padomes regula ir piemērots instruments.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Autonomo tarifu kvotu shēma bija ietverta 2013. gadā veiktajā izvērtējuma pētījumā par autonomo tarifu apturēšanu 3 .

Autonomās tarifu kvotas un autonomo tarifu apturēšana ir līdzīgi pasākumi, tikai autonomās tarifu kvotas ierobežo importa apjomus, kuriem piemēro samazinātu nodokļa likmi, bet autonomo tarifu apturēšana ļauj pilnībā vai daļēji apturēt parastos nodokļus, kas piemērojami dažām precēm, kuras ES importē neierobežotā daudzumā. Izvērtējumā tika secināts, ka shēmas galvenais pamatojums joprojām ir spēkā. Izmaksu ietaupījums Savienības uzņēmumiem, kas importē preces saskaņā ar shēmu, var būt ievērojams. Savukārt šie ietaupījumi – atkarībā no ražojuma, uzņēmuma un attiecīgās nozares – var radīt plašākas priekšrocības, piemēram, lielāku konkurētspēju, lietderīgākas ražošanas metodes, darbvietu radīšanu vai saglabāšanu Savienībā. Informācija par šīs regulas piemērošanas rezultātā gūtajiem ietaupījumiem ir atrodama 4. punktā un pievienotajā tiesību akta finanšu pārskatā.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Komisijai šā priekšlikuma sagatavošanā palīdzēja Ekonomikas un tarifu jautājumu darba grupa, kurā piedalās visu ES dalībvalstu un Turcijas delegācijas.

ETJG rūpīgi novērtēja ikvienu pieprasījumu (jaunu vai grozījumu pieprasījumu). Tā novērtēja katru konkrēto gadījumu, lai pārliecinātos, ka neradīsies kaitējums Savienības ražotājiem un ka tiks stiprināta un konsolidēta Savienības ražošanas konkurētspēja. ETJG dalībnieki novērtējumu veica apspriežu procesā, un dalībvalstis apspriedās ar attiecīgo ražošanas nozaru, apvienību, tirdzniecības palātu pārstāvjiem un citām iesaistītajām ieinteresētajām personām.

Par visām uzskaitītajām tarifu kvotām ETJG apspriedēs un apspriedēs ar citiem Komisijas dienestiem tika panākta vienošanās vai kompromiss. Netika konstatēts, ka pastāvētu potenciāli nopietns risks ar neatgriezeniskām sekām.

•Ietekmes novērtējums

Ierosinātajam grozījumam ir tehniska nozīme, un tas attiecas tikai uz Padomes Regulas (ES) Nr. 2021/2283 pielikumā uzskaitīto tarifu kvotu tvērumu. Ietekmes novērtējums netika veikts, jo nav paredzams, ka ierosinātajām izmaiņām to ražojumu sarakstā, uz kuriem attiektos kopējā muitas tarifa kvotu apturēšana, būtu būtiska ietekme.

•Pamattiesības

Šis priekšlikums pamattiesības neietekmē.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes uz izdevumiem, taču ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem. Šajā pielikumā ietverti septiņi jauni ražojumi. Neiekasētie nodokļi, kas atbilst attiecīgajām tarifa kvotām, tiek aprēķināti, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts prognozēm 2025. gadam. Tomēr, ņemot vērā trīs kvotu svītrošanu un tarifu atkārtotu ieviešanu, tiek lēsts, ka ietekme uz muitas nodokļu iekasēšanu būs 21,9 miljonu EUR pārpalikums gadā. Kopējā pozitīvā ietekme uz ES budžeta tradicionālajiem pašu resursiem tiek lēsta 16,4 miljonu EUR apmērā gadā (75 % no kopsummas). Priekšlikuma ietekme uz budžetu sīkāk ir izklāstīta tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Ierosinātie pasākumi tiek pārvaldīti Eiropas Savienības integrētā muitas tarifa (TARIC) ietvaros (tie ir integrēti TARIC, un tos pārvalda ar QUOTA datubāzi), un tos piemēro dalībvalstu muitas administrācijas.

2025/0116 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar kuru groza Regulu (ES) 2021/2283, ar ko konkrētiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem atver autonomas Savienības tarifu kvotas un nosaka to pārvaldību

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 31. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Lai nodrošinātu pietiekamu tādu konkrētu lauksaimniecības un rūpniecības ražojumu piegādi, kurus Savienībā ražo nepietiekamos daudzumos, un tādējādi izvairītos no traucējumiem minēto ražojumu tirgos, ar Padomes Regulu (ES) 2021/2283 4 tika atvērtas autonomas Savienības tarifu kvotas (“kvotas”). Ražojumus minēto tarifu kvotu ietvaros var importēt Savienībā ar samazinātu vai nulles nodokļa likmi.

(2)Tā kā Savienības interesēs ir nodrošināt, ka konkrēti rūpniecības ražojumi tiek piegādāti pietiekamā daudzumā, un ņemot vērā to, ka identiski un līdzvērtīgi ražojumi vai aizstājējražojumi Savienībā tiek ražoti nepietiekamā daudzumā, no 2025. gada 1. jūlija ir jāatver jaunas kvotas ar kārtas numuriem 09.2010, 09.2017, 09.2024, 09.2025, 09.2027, 09.2029 un 09.2031, piemērojot nulles nodokļa likmi atbilstošam šo ražojumu daudzumam.

(3)Tā kā kvotu ar kārtas numuru 09.2585 tvērums ir kļuvis nepietiekams, lai apmierinātu Savienības uzņēmēju vajadzības, no 2025. gada 1. jūlija šai kvotai būtu jāpievieno TARIC kodi 3907 61 00 20 un 3907 69 00 20.

(4)Tā kā Savienības interesēs vairs nav saglabāt kvotas ar kārtas numuriem 09.2563, 09.2808 un 09.2925, minētās kvotas būtu jāslēdz no 2025. gada 1. jūlija.

(5)Reaģējot uz notiekošo Krievijas Federācijas agresiju pret Ukrainu un Baltkrievijas Republikas pastāvīgo iesaistīšanos darbībās, ar ko tiek grauta Ukrainas suverenitāte un teritoriālā integritāte, Savienība ir pieņēmusi ierobežojošus pasākumus, lai ierobežotu Krievijai un Baltkrievijai piešķirtās tirdzniecības priekšrocības. Ar Padomes Regulu (ES) 2022/2563 5 tika ieviests izņēmums no muitas nodokļu piemērošanas saskaņā ar autonomām tarifa kvotām konkrētiem Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes ražojumiem, konkrēti, kvotām ar kārtas numuriem 09.2600, 09.2742, 09.2698 un 09.2835, kas attiecas uz ražojumiem, kurus klasificē attiecīgi ar TARIC kodu ex 2712 90 39 10, ex 2926 10 00 10, ex 3204 17 00 30 un ex 7604 29 10 30. Ņemot vērā, ka ģeopolitiskā situācija nav mainījusies un ir jāpastiprina Savienības reakcijas efektivitāte, ir lietderīgi pārtraukt šo izņēmumu un atjaunot muitas nodokļu piemērošanu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes importam, uz kuru attiecas šīs kvotas. Šis pasākums nodrošina atbilstību Savienības ierobežojošajai tirdzniecības politikai un neļauj radīt ekonomiskus ieguvumus vienībām, kas darbojas pretrunā vai atbalsta darbības, kuras ir pretrunā starptautiskajām tiesībām.

(6)Ņemot vērā izdarāmos grozījumus un skaidrības labad, būtu jāaizstāj Regulas (ES) 2021/2283 pielikums.

(7)Tāpēc Regula (ES) 2021/2283 būtu attiecīgi jāgroza.

(8)Lai izvairītos no pārtraukumiem kvotu shēmas piemērošanā un ievērotu norādījumus, kas izklāstīti Komisijas paziņojumā par autonomo tarifu atcelšanu un kvotām 6 , šajā regulā paredzētās izmaiņas attiecībā uz konkrēto ražojumu kvotām būtu jāpiemēro no 2025. gada 1. jūlija. Tādēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) 2021/2283 groza šādi:

(1)regulas 1. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Šā panta 2. punktā paredzētā apturēšana neattiecas uz Baltkrievijas vai Krievijas izcelsmes ražojumiem, tai skaitā kvotām ar kārtas numuriem 09.2600, 09.2742, 09.2698 un 09.2835. Līdz ar to šādu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes ražojumu importam no 2025. gada 1. jūlija piemēro kopējā muitas tarifa nodokļus.”;

(2)pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2025. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

   Padomes vārdā —

   priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Padomes regula, ar kuru groza Regulu (ES) 2021/2283, ar ko konkrētiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem atver autonomas Savienības tarifu kvotas un nosaka to pārvaldību

2.BUDŽETA POZĪCIJAS:

Nodaļa un pants: 12. nodaļa, 120. pants

Budžetā paredzētā summa 2025. gadam: 21 082 004 566 EUR

3.FINANSIĀLĀ IETEKME

   Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes

X Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes uz izdevumiem, taču tam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, proti, šāda:

(miljonos EUR, viena zīme aiz komata)

Budžeta pozīcija

Ieņēmumi

6 mēnešu periods, kas sākas dd.mm.gggg.

[Gads: 2025. gada otrā puse]

120. pants

Ietekme uz pašu resursiem

1.7.2025.

+ 8,2

Šajā pielikumā ietverti septiņi jauni ražojumi. Neiekasētie nodokļi, kas atbilst šīm tarifu kvotām un ir aprēķināti, pamatojoties uz pieprasījumu iesniegušo dalībvalstu prognozēm 2025. gadam, ir 5 382 814 EUR gadā.

Sakarā ar muitas nodokļu atkārtotu ieviešanu trīs ražojumi ir svītroti no Regulas (ES) Nr. 2021/2283 pielikuma. Tas nozīmē iekasēto nodokļu pieaugumu 27 454 369 EUR apmērā gadā, kas aplēsts, pamatojoties uz 2024. gada statistikas datiem.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, no šīs regulas izrietošā pozitīvā ietekme uz ES budžeta ieņēmumiem tiek lēsta 5 382 814 – 27 454 369 EUR = + 21 874 768 EUR apmērā (bruto summa, ietverot iekasēšanas izmaksas) x 0,75 = + 16 406 076 EUR gadā (neto summa).

4.KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

Pārbaudes par dažu tādu ražojumu galapatēriņu, uz kuriem attiecas šī Padomes regula, veiks saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 7 254. pantu. Turklāt dalībvalstis var veikt jebkādu muitas kontroli, ko tās uzskata par piemērotu, veicot riska pārvaldību, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 46. pantā.

(1)    OV L 458, 22.12.2021., 33. lpp.
(2)    OV C 363, 13.12.2011., 6. lpp.
(3)    https://taxation-customs.ec.europa.eu/system/files/2016-09/evaluation_suspensions_duties.pdf
(4)    Padomes Regula (ES) 2021/2283 (2021. gada 20. decembris), ar ko konkrētiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem atver autonomas Savienības tarifu kvotas un nosaka to pārvaldību, un atceļ Regulu (ES) Nr. 1388/2013 (OV L 458, 22.12.2021., 33. lpp., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2021/2283/oj ).
(5)    Padomes Regula (ES) 2022/2563 (2022. gada 19. decembris), ar kuru groza Regulu (ES) 2021/2283, ar ko konkrētiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem atver autonomas Savienības tarifu kvotas un nosaka to pārvaldību (OV L 330, 23.12.2022, 109. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/2563/oj ).
(6)    Komisijas paziņojums par autonomo tarifu atcelšanu un kvotām (2011. gada 13. decembris) (OV C 363, 13.12.2011., 6. lpp.).
(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/952/oj).