I.

Ievads

1.

Šis Curtea de Apel Cluj (Klužas apelācijas tiesa, Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz Regulas (ES) Nr. 1306/2013  ( 2 ) par kopējās lauksaimniecības politikas (turpmāk tekstā – “KLP”) finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību 63. panta 1. punkta interpretāciju.

2.

Regulas Nr. 1306/2013 63. panta 1. punktā paredzēta saņēmējam jau piešķirtā finansiālā atbalsta atsaukšana gadījumā, ja viņš neievēro atbalsta piešķiršanas attiecināmības kritērijus.

3.

Galvenā problēma šajā lietā skar to, vai attiecīgās lauksaimniecības zemes nomas līguma atcelšana ar atpakaļejošu spēku lauksaimniekam rada situāciju, kurā viņš neatbilst attiecināmības kritērijiem, tādējādi attaisnojot atbalsta atsaukšanu, pamatojoties uz minēto tiesību normu.

II.

Atbilstošās tiesību normas

A.

Eiropas Savienības tiesības

4.

Regulas Nr. 1306/2013 63. panta 1. punktā noteikts:

B.

Rumānijas tiesības

5.

Codul civil (Civilkodekss) 1254. pantā noteikts:

6.

OUG Nr. 66/2011  ( 3 ) 6. panta 1. punktā noteikts:

7.

OUG Nr. 3/2015  ( 4 ) 8. panta 1. punkta n) apakšpunktā noteikts:

8.

Rīkojuma Nr. 619/2015  ( 5 ) 5. panta 2. punktā noteikts:

III.

Pamatlieta, prejudiciālie jautājumi un tiesvedība Tiesā

9.

2018. gada 24. maijā JD noslēdza līgumu ar Kiokišas [Chiochiș] (Rumānija) pašvaldības vietējo padomi par 58,32 hektāru ganību platības nomu (turpmāk tekstā – “nomas līgums”).

10.

Aptuveni gadu vēlāk – 2019. gada 10. maijā JD iesniedza pieteikumu finansiālā atbalsta saņemšanai par 2019. gadu, aptverot 41,69 hektāru ganību platības, kas viņam bija piešķirta saskaņā ar šo nomas līgumu. Šo atbalstu, ko JD saņēma, finansēja no ES lauksaimniecības fondiem, it īpaši no vienotā platībmaksājuma shēmas (turpmāk tekstā – “VPMS”), kā arī no valsts līdzekļiem.

11.

Tajā pašā dienā, kad JD iesniedza pieteikumu par finansiālā atbalsta saņemšanu, proti, 2019. gada 10. maijā, Tribunalul Bistrița-Năsăud (Bistricas-Neseudas apgabaltiesa, Rumānija) atcēla procedūru, ar kuru JD tika piešķirta ganību platība  ( 6 ). Šis spriedums tika pasludināts, pamatojoties uz tiesas konstatēto, ka nebija ievērotas Rumānijas tiesībās noteiktās prasības attiecībā uz ganību platības piešķiršanas procedūru, jo vietējā padome noteiktajā termiņā nebija publicējusi paziņojumu par līguma noslēgšanu tiešo sarunu ceļā. Šī sprieduma dēļ visi turpmākie akti, tostarp nomas līgums, tika atcelti ar atpakaļejošu spēku.

12.

Ar 2020. gada 5. marta spriedumu  ( 7 ) Curtea de Apel Cluj (Klužas apelācijas tiesa) noraidīja JD iesniegto apelācijas sūdzību par pirmās instances spriedumu kā novēlotu.

13.

2022. gada 24. novembrī pēc izmeklēšanas beigām, uzzinājusi, ka nomas līgums ticis atcelts, APIA  ( 8 ) kā kompetentā iestāde izdeva paziņojumu, pieprasot JD atmaksāt visu finansiālā atbalsta summu  ( 9 ).

14.

JD par šo paziņojumu iesniedza sūdzību APIA: tā tika noraidīta ar 2023. gada 5. janvāra lēmumu.

15.

Tad JD šo APIA lēmumu apstrīdēja Tribunalul Bistrița-Năsăud (Bistricas-Neseudas apgabaltiesa).

16.

Šī tiesa JD prasību noraidīja 2023. gada 15. jūnijā  ( 10 ). Tā nosprieda, ka saskaņā ar Rumānijas tiesībām nomas līgums, kura dēļ piešķirts finansiālais atbalsts, tika uzskatīts par tādu, kas nekad nav ticis noslēgts. Vienlaikus, lai varētu saņemt finansiālu atbalstu, lauksaimniekiem jāizpilda noteikti atbilstības kritēriji, tostarp to rīcībā jābūt dokumentam, kas pierāda, ka attiecīgā lauksaimniecības zeme tiem nodota lietojumā. Tādējādi šī tiesa apstiprināja, ka JD jāatmaksā nepamatoti saņemtās summas, un uzskatīja, ka šī atmaksa nav administratīvs sods, tāpēc JD vainas neesībai nav nozīmes.

17.

JD šo spriedumu pārsūdzēja Curtea de Apel Cluj (Klužas apelācijas tiesa), kas šajā lietā ir iesniedzējtiesa.

18.

Šī tiesa šaubās, vai minētajā lietā runa ir par situāciju, kurā finansiālā atbalsta saņēmējs neatbilst attiecināmības kritērijiem Regulas Nr. 1306/2013 63. panta 1. punkta izpratnē. Tā norāda, ka tad, ja līgums atcelts ar atpakaļejošu spēku, atbalsta saņēmējs pieteikuma iesniegšanas brīdī – un līdz ar to līdz līguma atcelšanas brīdim – atbilda attiecināmības kritērijiem saistībā ar zemes likumīgu izmantošanu. Tomēr neatkarīgi no atbalsta saņēmēja vainas līguma atcelšanai ir atpakaļejošs spēks, tostarp attiecībā uz pieteikuma iesniegšanas brīdi.

19.

Iesniedzējtiesa uzskata, ka Regulas Nr. 1306/2013 63. panta 1. punkts jāinterpretē tā, ka tajā ņemta vērā atbilstība attiecināmības kritērijiem to izvērtēšanas brīdī un līguma atcelšanai ar atpakaļejošu spēku nav nozīmes. Izvērtējot īpašumtiesības uz strīdīgo zemes gabalu, līguma atcelšana ar atpakaļejošu spēku drīzāk esot jāņem vērā no tā atcelšanas brīža. Pretējā gadījumā atbalsta saņēmējam jāatmaksā saņemtās summas, lai arī viņš nav pieļāvis kļūdu un līdz pat atcelšanas brīdim visi attiecināmības kritēriji bija ievēroti.

20.

Gadījumā, ja Tiesa Regulas Nr. 1306/2013 63. panta 1. punktu interpretētu tādējādi, ka tajā noteikta prasība atmaksāt atbalstu gadījumā, ja nomas līgums tiek izbeigts ar atpakaļejošu spēku, iesniedzējtiesa jautā, vai ir piemērojams samērīguma princips. Tā tostarp norāda, ka šīs regulas 64. pantā par administratīvo sodu piemērošanu – paredzot, ka šādus sodus nevar piemērot atbalsta saņēmēja vainas neesamības gadījumā un, ja tie tiek piemēroti, tiem jābūt samērīgiem, – tās 63. panta 1. punkts nav minēts un tātad tam nav nozīmes pēdējās minētās tiesību normas piemērošanā.

21.

Iesniedzējtiesa turklāt norāda, ka Regulas Nr. 1306/2013 63. panta 1. punktā nav sniegti nekādi precizējumi par apstākļiem, kādos atbalsta atsaukšanai jābūt pilnīgai vai daļējai. Tā uzskata, ka samērīguma princips attiecas arī uz šīs tiesību normas piemērošanu, un ierosina ņemt vērā brīdi, kad notikusi līguma atcelšana ar atpakaļejošu spēku, un atbalsta saņēmēja vainas pakāpi attiecībā uz šīs atcelšanas iemeslu.

22.

Šādos apstākļos Curtea de Apel Cluj (Klužas apelācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

23.

Rakstveida apsvērumus Tiesai iesniedza Rumānijas valdība un Eiropas Komisija.

24.

Saskaņā ar Reglamenta 76. panta 2. punktu Tiesa nolēma izspriest lietu bez tiesas sēdes. Ar 2025. gada 4. aprīlī nosūtīto vēstuli Tiesa Rumānijas valdībai un Komisijai uzdeva jautājumus, uz kuriem jāsniedz rakstveida atbilde, un tās atbildēja noteiktajā termiņā.

IV.

Juridiskā analīze

25.

No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka šīs lietas pamatā ir situācija, kurā lauksaimniekam no Savienības lauksaimniecības fondiem piešķirts finansiāls atbalsts par zemi, par kuru noslēgts nomas līgums. Šis līgums tika atcelts ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar piemērojamajām valsts tiesību normām, līdz ar to tika uzskatīts, ka tas nekad nav pastāvējis. Tālab, lai gan lauksaimnieks pieteikuma iesniegšanas brīdī atbilda attiecināmības nosacījumiem, tostarp pierādījumiem par zemes likumīgu izmantošanu, tagad tas tā vairs nav.

26.

Šādos apstākļos ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai nomas līguma izbeigšana ar atpakaļejošu spēku uzskatāma par neatbilstību attiecināmības kritērijiem, kuru dēļ atbalsts jāatsauc saskaņā ar Regulas Nr. 1306/2013 63. panta 1. punktu, ja šis līgums pastāvēja atbalsta pieteikuma iesniegšanas brīdī.

27.

Apstiprinošas atbildes gadījumā ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai jāatmaksā viss piešķirtais atbalsts vai arī lēmums par atbalsta atsaukšanu ir atkarīgs no samērīguma principa piemērošanas konkrētajos lietas apstākļos.

28.

Šķiet, ka iesniedzējtiesa būtībā pievēršas negatīvajām sekām, kādas rada atbalsta atsaukšana nomas līguma izbeigšanas ar atpakaļejošu spēku dēļ situācijā, kad nav lauksaimnieka vainas, jo viņš līdz atcelšanas brīdim atbilda attiecināmības kritērijiem.

29.

Pirms veicu pirmā (B) un otrā (C) jautājuma analīzi, manuprāt, ir lietderīgi sniegt dažus ievada apsvērumus par attiecīgā atbalsta attiecināmības kritērijiem (A).

A.

Attiecināmības kritēriji vienotajiem platībmaksājumiem

30.

Svarīgs KLP – kas ir viena no pirmām kopējām politikām, kuras izveidotas ar Līgumiem, – mērķis ir “panākt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem, jo īpaši palielinot lauksaimniecībā nodarbināto personu individuālos ienākumus”  ( 11 ).

31.

Viens no veidiem, kā sasniegt šo mērķi, ir tiešie maksājumi, kas nodrošina ienākumu atbalstu.

32.

KLP Savienības līmenī pārvalda un finansē no Eiropas Savienības budžeta  ( 12 ). Tomēr šīs politikas īstenošanu un tās ietvaros veiktos maksājumus tieši pārvalda dalībvalstis. Tas nozīmē, ka valsts iestādes atbild par lauksaimniekiem paredzēto tiešo maksājumu pārvaldību un kontroli  ( 13 ).

33.

Gadu gaitā KLP satvars vairākkārt pārstrādāts  ( 14 ). Nav strīda par to, ka šajā lietā piemērojamais Savienības tiesiskais regulējums attiecas uz KLP 2014.–2020. gada finansēšanas laikposmu  ( 15 ). Šajā lietā piemērojama Regula (ES) Nr. 1307/2013  ( 16 ) par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem un Regula Nr. 1306/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus KLP finansēšanai, pārvaldībai un uzraudzībai.

34.

Šajā lietā aplūkotā atbalsta shēma – VPMS – KLP ietvaros tika ieviesta 2003. gadā kā pārejas režīms dažām dalībvalstīm, kuras Savienībai pievienojās 2004. un 2007. gadā. Tā ir no ražošanas neatkarīga lauksaimnieku ienākumu atbalsta shēma, ko īsteno ar tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem, pamatojoties uz to deklarētajiem atbalsttiesīgajiem hektāriem  ( 17 ).

35.

Saskaņā ar Regulas Nr. 1307/2013 36. panta 1. punkta pirmo daļu dalībvalstīm, kuras pievienojās Eiropas Savienībai 2004. un 2007. gadā un kuras VPMS piemēroja 2014. gadā, bija atļauts turpināt to piemērot līdz 2020. gada 31. decembrim  ( 18 ). Desmit dalībvalstis, tostarp Rumānija, turpināja piemērot VPMS pēc 2014. gada.

36.

Saskaņā ar Regulas Nr. 1307/2013 36. panta 2. punktu vienoto platībmaksājumu piešķir katru gadu par katru lauksaimnieka deklarēto atbalsttiesīgo hektāru  ( 19 ).

37.

Jēdziens “atbalsttiesīgs hektārs” Regulas Nr. 1307/2013 32. panta 2. punkta a) apakšpunktā definēts kā “jebkura saimniecības lauksaimniecības zeme, kuru izmanto lauksaimniecības darbībām [..]”.

38.

Judikatūrā  ( 20 ) arī paskaidrots – lai zemi varētu uzskatīt par “atbalsttiesīgu hektāru” Regulas Nr. 1307/2013 32. panta 2. punkta izpratnē, tai jāatbilst trim nosacījumiem, proti, i) tai jābūt lauksaimniecības zemei; ii) uz tās jāveic lauksaimnieciska darbība un iii) šai platībai jābūt saistītai ar saimniecību  ( 21 ).

39.

Citiem vārdiem – lauksaimniekam, kurš piesakās VPMS saņemšanai, jābūt pieejamai lauksaimniecības zemei, lai to izmantotu lauksaimniecības vajadzībām. Šajā ziņā Tiesa nospriedusi: “tas, ka platība ir lauksaimnieka rīcībā, principā nozīmē, ka viņš var to izmantot pēc saviem ieskatiem, lai faktiski varētu tur veikt lauksaimniecisku darbību”  ( 22 ).

40.

Lai noteiktu, vai attiecīgā platība ir lauksaimnieka rīcībā, Savienības tiesību aktos nav prasīts, lai šis lauksaimnieks iesniegtu formālu juridisku dokumentu; pietiek ar to, ka tiek pierādīta šīs platības faktiska izmantošana, kā arī minētā lauksaimnieka pietiekama autonomija veikt lauksaimniecisko darbību minētajā platībā  ( 23 ).

41.

Tomēr Tiesa ir nospriedusi, ka dalībvalstīm ir rīcības brīvība attiecībā uz apliecinošiem dokumentiem un pierādījumiem, ko var pieprasīt no atbalsta pieteicēja par platībām, uz kurām attiecas viņa pieteikums  ( 24 ).

42.

Šajā lietā Rumānijas tiesību aktos prasīts, lai pieteikuma iesniegšanas brīdī lauksaimnieks iesniegtu nepieciešamos dokumentus ar nolūku pierādīt, ka atbalsttiesīgie hektāri viņa rīcībā ir likumīgi, pretējā gadījumā maksājums tiek izslēgts no Savienības finansējuma.

43.

Pamatojoties uz pastāvošo judikatūru, nešķiet, ka šāda prasība principā būtu pretrunā Savienības tiesībām. Tiesa uzskata, ka prasība pierādīt, ka pastāv lietojuma tiesības uz zemi, uz kuru attiecas vienotā maksājuma pieteikums, ir pieņemama, ciktāl tā nodrošina KLP mērķu sasniegšanu, liedzot pieteikuma iesniedzējam nelikumīgi izmantot trešām personām piederošu zemi  ( 25 ).

44.

Līdz ar to, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem lietojuma tiesības uz zemi tiek atceltas, Savienības tiesībām nav pretrunā valsts tiesību norma, saskaņā ar kuru tiek uzskatīts, ka attiecināmības kritērijs nav izpildīts.

45.

Tomēr Tiesa vēl nav saskārusies ar situāciju, kurā lietojuma tiesības uz zemi kā viens no valsts tiesībās paredzētajiem attiecināmības kritērijiem būtu pastāvējis pieteikuma iesniegšanas brīdī, bet pēc tam tiktu atceltas ar atpakaļejošu spēku. Šādi mēs nonākam pie pirmā iesniedzējtiesas jautājuma.

B.

Par pirmo jautājumu

46.

Ja konstatē, ka nav izpildīts kāds no attiecināmības kritērijiem atbalsta piešķiršanai, Regulas Nr. 1306/2013 63. panta 1. punkts pieprasa, lai atbalsts netiktu izmaksāts, vai arī – ja tas jau ir izmaksāts, lai tas tiktu pilnībā vai daļēji atsaukts.

47.

Vienlaikus saskaņā ar Regulas Nr. 1307/2013 36. panta 5. punktu, izņemot nepārvaramas varas gadījumu vai izņēmuma apstākļus, atbalsttiesīgajiem hektāriem jābūt lauksaimnieka rīcībā dalībvalsts noteiktajā datumā. Rumānijas gadījumā, ciktāl tas attiecas uz šajā lietā piemērojamo maksājuma termiņu, tas ir 2019. gada 15. maijs.

48.

Tādējādi ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai jāpiemēro Regulas Nr. 1306/2013 63. panta 1. punkts, pat ja atbalsta pieteikuma iesniegšanas brīdī visi attiecināmības kritēriji bija izpildīti un lietojuma tiesības uz zemi ar atpakaļejošu spēku tika atceltas tikai vēlāk, nepastāvot lauksaimnieka, kurš saņēmis šādu atbalstu, vainai.

49.

Pat, ja šis jautājums attiecas tikai uz Regulas Nr. 1306/2013 63. panta 1. punktu, manuprāt, tam nepieciešama arī Regulas Nr. 1307/2013 36. panta 5. punkta, lasot to kopsakarā ar tās 32. panta 4. punktu, interpretācija.

50.

Abas lietas dalībnieces tiesvedībā Tiesā, proti, Rumānijas valdība un Komisija, ir vienisprātis par Regulas Nr. 1306/2013 63. panta 1. punkta piemērojamību šīs lietas apstākļos.

51.

Kā norāda abas lietas dalībnieces, Regulas Nr. 1307/2013 32. panta 4. punktā noteikts, ka “platību uzskata par atbalsttiesīgiem hektāriem tikai tad, ja tās visu kalendāro gadu atbilst atbalsttiesīga hektāra definīcijai, izņemot nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu gadījumā”.

52.

Tādēļ uzskatu, ka Regulas Nr. 1307/2013 36. panta 5. punktā paredzētā prasība, saskaņā ar kuru atbalsttiesīgajiem hektāriem jābūt lauksaimnieka rīcībā pieteikuma iesniegšanas brīdī, nenozīmē, ka tie nedrīkst palikt lauksaimnieka rīcībā visu to gadu, par kuru atbalsts piešķirts. Proti, šajā tiesību normā vienīgi norādīts, ka datumā, kas izvēlēts par pārbaudes datumu, šai zemei pašsaprotami jābūt lauksaimnieka rīcībā.

53.

Tomēr VPMS atbalstu piešķir katru gadu, lai atbalstītu lauksaimnieka ienākumus no attiecīgās zemes minētajā gadā. Tas nozīmē, ka lauksaimniecisko darbību lauksaimnieks uz šīs zemes veic visu to gadu, uz kuru attiecas atbalsts. Ja pietiktu ar to, ka zeme lauksaimniekam likumīgi pieejama tikai pieteikuma iesniegšanas dienā, tas būtu pretrunā šim mērķim.

54.

Šajā ziņā, pat ja nomas līgums nākotnē tiktu atcelts, tādējādi liedzot lauksaimniekam izmantot zemi no noteikta brīža tajā gadā, par kuru tika piešķirts atbalsts, Regulas Nr. 1307/2013 32. panta 4. punktā noteiktais attiecināmības kritērijs nebūtu izpildīts. No tā izrietētu prasība atsaukt piešķirto atbalstu.

55.

Rumānijas tiesību akti, kuros paredzēta nomas līguma izbeigšana ar atpakaļejošu spēku, nevis uz nākotni vērsta izbeigšana, noved pie tāda paša rezultāta, proti, lauksaimnieks nevar likumīgi rīkoties ar zemi tajā gadā, par kuru viņš pieprasa atbalstu.

56.

Šādā gadījumā attiecināmības kritēriji nav izpildīti, un Regulas Nr. 1306/2013 63. panta 1. punktā noteikts, ka piešķirtais atbalsts jāatsauc.

57.

Šādas nepamatoto maksājumu atgūšanas mērķis ir Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzība un netaisnas iedzīvošanās novēršana  ( 26 ).

58.

Eiropas Savienības finanšu intereses principā tiek aizsargātas, ja atbalstu piešķir tikai tad, kad ir izpildīti visi attiecināmības kritēriji.

59.

Saskaņā ar Regulas Nr. 1306/2013 58. panta 1. punktu dalībvalstīm, kas īsteno KLP, jānodrošina Eiropas Savienības finanšu interešu ievērošana. Dalībvalstīm šajā ziņā nav rīcības brīvības  ( 27 ). Tām jāpieprasa atmaksāt piešķirto atbalstu, ja nav izpildīti attiecināmības kritēriji.

60.

Pienākums atmaksāt saņemto atbalstu nav sods. Kā konsekventi lēmusi Tiesa  ( 28 ) un kā uzsvērušas Rumānijas valdība un Komisija, KLP ietvaros atbalsta atsaukšana attiecināmības nosacījumu neievērošanas dēļ ir tikai šo nosacījumu neievērošanas sekas  ( 29 ).

61.

Tādējādi atmaksāšana tiek prasīta tikai tāpēc, ka atbalstu nevajadzēja piešķirt. Šajā ziņā, kā norāda Komisija, nav nozīmes tam, vai nomas līgums tika izbeigts ar atpakaļejošu spēku bez lauksaimnieka, kurš saņēma atbalstu, vainas  ( 30 ). Atbalsts jāatmaksā tikai tāpēc, ka lauksaimniekam vispār nebija tiesību to saņemt.

62.

Pilnības labad jāuzsver, ka nomas līguma izbeigšana ar atpakaļejošu spēku šīs lietas apstākļos nešķiet nepārvarama vara vai ārkārtas apstākļi ne Regulas Nr. 1306/2013  ( 31 ), ne arī Regulas Nr. 1307/2013 32. panta 4. punkta un 36. panta 5. punkta izpratnē.

63.

KLP kontekstā Tiesa pastāvīgi ir spriedusi, ka nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu jēdziens apzīmē notikumu, kas radies tādu no saņēmēja neatkarīgu, neparastu un neparedzamu apstākļu dēļ, kuru sekas nav bijis iespējams novērst, neraugoties uz šī saņēmēja izrādīto pienācīgo rūpību  ( 32 ).

64.

Šajā gadījumā jāatgādina (skat. šo secinājumu 11. punktu), ka sprieduma, ar kuru nomas līgums tika izbeigts ar atpakaļejošu spēku, datums sakrita ar maksājuma pieteikuma datumu. Proti, kad JD iesniedza pieteikumu, nebija pabeigta tiesvedība attiecībā uz JD un zemi, kas bija nomas līguma priekšmets.

65.

Līdz ar to, neskarot pārbaudi, kas jāveic iesniedzējtiesai, man šķiet apšaubāmi, ka nomas līguma atcelšana ar atpakaļejošu spēku šīs lietas apstākļos ir šāds neparasts un neparedzams notikums, kuru nevarēja paredzēt pieteikuma iesniegšanas dienā.

66.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uzskatu, ka uz pirmo jautājumu jāatbild šādi: Regulas Nr. 1306/2013 63. panta 1. punkts kopsakarā ar Regulas Nr. 1307/2013 32. panta 4. punktu un 36. panta 5. punktu jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams situācijā, kad atbalsta pieteikuma iesniegšanas brīdī bija izpildīti visi attiecināmības kritēriji, bet zemes izmantošanas tiesības vēlāk tika atceltas ar atpakaļejošu spēku, pat ja šī atcelšana nav notikusi tāda lauksaimnieka vainas dēļ, kurš saņēmis šādu atbalstu.

C.

Par otro jautājumu

67.

Kā redzams šo secinājumu 27. punktā, otrais jautājums būtībā ir par to, vai Regulas Nr. 1306/2013 63. panta 1. punktā visos gadījumos pieprasīta atbalsta atsaukšana, ja vairs nav izpildīts kāds no attiecināmības kritērijiem, jo nomas līgums ir atcelts ar atpakaļejošu spēku, vai arī iestādei vai tiesai, kas lemj, pamatojoties uz samērīguma principa piemērošanu, ir atstāta zināma rīcības brīvība.

68.

Šajā jautājumā tiesvedības dalībniekiem ir atšķirīgas nostājas. Rumānijas valdība uzskata, ka samērīguma princips nav piemērojams un ka dalībvalstij vienmēr jāuzdod atmaksāt atbalstu tādā situācijā, kāda ir šajā lietā. Turpretim Komisija uzskata, ka ir piemērojams samērīguma princips. Tomēr tā secina, ka tas nemaina šīs lietas iznākumu un ka attiecīgais atbalsts jāatmaksā.

69.

Regulas Nr. 1306/2013 63. panta 1. punktā samērīguma princips minēts tikai tā otrajā daļā, nevis pirmajā daļā. Rumānijas valdība apgalvo, ka otrā daļa šajā lietā nav piemērojama, savukārt Komisija apgalvo, ka šī daļa ir piemērojama, bet samērīguma apsvērumi neliedz pilnībā atsaukt atbalstu  ( 33 ).

70.

Iesniedzējtiesa lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu nav minējusi Regulas Nr. 1306/2013 63. panta 1. punkta otro daļu, tāpēc šķiet, ka ar otro jautājumu tā vēlas noskaidrot, vai apsvērumi par samērīgumu varētu mainīt šīs lietas iznākumu, jo šis princips netieši norādīts šīs tiesību normas pirmajā daļā.

71.

Sliecos piekrist Rumānijas valdības viedoklim, ka Regulas Nr. 1306/2013 63. panta 1. punkta otrā daļa šajā lietā nav piemērojama. Rumānijas valdība uzskata, ka šī tiesību norma tika ieviesta, lai nodrošinātu, ka tad, ja lauksaimnieki piesakās uz finansējumu publiskā iepirkuma procedūrā (it īpaši ELFLA finansēto lauku attīstības pasākumu ietvaros), jebkāda atbalsta atsaukšana ir samērīga ar pārkāpuma smagumu, kas pieļauts šīs procedūras laikā. Tomēr ELGF finansētā VPMS neietver publiskā iepirkuma procedūras lauksaimniekiem; atbalstu piešķir tieši, pamatojoties uz deklarēto atbalsttiesīgo platību. Šajā gadījumā tiesības pretendēt uz atbalstu ir atkarīgas tikai no tā, vai ir izpildīti īpaši nosacījumi, piemēram, vai pastāv likumīgas tiesības izmantot zemi. Tādējādi šis noteikums nav tieši piemērojams minētajai shēmai.

72.

Šāda interpretācija šķiet pieņemama. Otrais jautājums par samērīguma principa piemērojamību tādēļ jāsaprot kā tāds, kas attiecas uz Regulas Nr. 1306/2013 63. panta 1. punkta pirmo daļu.

73.

Šajā ziņā jāatgādina, ka samērīguma princips ir vispārējs Savienības tiesību princips. Tas pieprasa, lai Savienības iestāžu akti būtu piemēroti ar attiecīgo tiesisko regulējumu sasniedzamo leģitīmo mērķu īstenošanai un lai tie nepārsniegtu šo mērķu sasniegšanai nepieciešamo, ņemot vērā, ka tad, ja ir iespēja izvēlēties no vairākiem piemērotiem pasākumiem, jāizvēlas vismazāk apgrūtinošais un radītās neērtības nedrīkst būt nesamērīgas attiecībā pret sasniedzamajiem mērķiem  ( 34 ).

74.

Tas pats princips attiecas arī uz dalībvalstīm, kad tās īsteno Savienības tiesību aktus. Tādējādi, kad Tiesa atzina, ka dalībvalstīm ir rīcības brīvība ieviest papildu nosacījumus atbalsta attiecināmībai, tā paskaidroja, ka, īstenojot šādu rīcības brīvību, jāievēro attiecīgā Savienības tiesiskajā regulējumā noteiktie mērķi un Savienības tiesību vispārējie principi, it īpaši samērīguma princips  ( 35 ).

75.

Valsts tiesību akti, kuros paredzēts, ka attiecināmības kritēriji nav izpildīti, ja nomas līgums tiek izbeigts ar atpakaļejošu spēku un tas rada pienākumu atmaksāt saņemto atbalstu, principā atbilst KLP mērķiem. Tas tā ir tādēļ, ka, pirmkārt, tas, ka Eiropas Savienības budžets netiek izmantots pretēji šādiem mērķiem, atbilst KLP tiešo maksājumu mērķim, proti, nodrošināt lauksaimniekiem pietiekami augstu dzīves līmeni, palielinot viņu ienākumus, un, otrkārt, atbilst Savienības finanšu interesēm.

76.

Bet ko darīt, ja, ņemot vērā šo valsts tiesisko regulējumu un konkrētās lietas apstākļus, Regulas Nr. 1306/2013 63. panta 1. punkta piemērošana izraisītu šiem mērķiem pretēju rezultātu? Šis ir jautājums, kas, manuprāt, uztrauc iesniedzējtiesu.

77.

Proti, Regulas Nr. 1306/2013 63. panta 1. punktā patiešām atļauta atbalsta daļēja atsaukšana, lai arī tajā nav precizēts, kādos apstākļos pietiek tikai ar daļēju atsaukšanu. Tiesa, ka Regulas (ES) Nr. 640/2014  ( 36 ) 35. panta 1. punktā, kas papildina šo regulu, noteikts: “Ja nav ievēroti atbilstības kritēriji, pieprasīto atbalstu atsaka vai pilnībā atsauc.”  ( 37 )

78.

Tomēr Regulas (ES) Nr. 809/2014  ( 38 ), kurā paredzēti Regulas Nr. 1306/2013 īstenošanas noteikumi, 7. panta 3. punktā paredzēts, ka saņēmēja pienākums atmaksāt attiecīgo summu nav piemērojams, “ja maksājums veikts kompetentās iestādes vai citas iestādes kļūdas dēļ un ja ir pamats uzskatīt, ka saņēmējs nevarēja atklāt šo kļūdu”  ( 39 ).

79.

Lai gan šķiet, ka šī tiesību norma šajā lietā nav piemērojama  ( 40 ), tā tomēr pierāda, ka pienākums pieprasīt nepamatoti izmaksātā atbalsta atmaksu nav beznosacījuma. Tas arī norāda uz to, ka Savienības likumdevējs ir vēlējies aizsargāt lauksaimniekus, kuri ir situācijā, kurā atbalsts tiem ir piešķirts kļūdaini un viņi tajā nav vainojami.

80.

Kā paskaidrojusi Tiesa, VPMS atbalsta lauksaimniekiem “mērķis ir nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniekiem, kuri faktiski veic lauksaimniecisko darbību un kuru rīcībā tādējādi faktiski ir lauksaimniecības zeme, uz kuras šī darbība tiek veikta”  ( 41 ).

81.

Šajā gadījumā, kas jāpārbauda iesniedzējtiesai, attiecīgais lauksaimnieks varēja labticīgi uzskatīt, ka attiecināmības kritēriji bija izpildīti visā laikposmā, kurā viņš faktiski izmantoja attiecīgo zemi lauksaimniecības vajadzībām. Vai pienākums atmaksāt atbalstu šādos apstākļos faktiski nebūtu pretrunā mērķim nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni kādam, kas pelna iztiku no lauksaimnieciskās darbības? Prasība šādam lauksaimniekam atmaksāt atbalstu faktiski nelabvēlīgi ietekmētu viņa dzīves līmeni. Vienlaikus – ja attiecīgā zeme patiešām tika izmantota lauksaimniecības vajadzībām, vai Eiropas Savienības finanšu intereses tiešām tiktu aizskartas, ja šis atbalsts netiktu atmaksāts?

82.

Manuprāt, iesniedzējtiesai būtu jāspēj izvērtēt, vai Regulas Nr. 1306/2013 63. panta 1. punkta piemērošana šīs lietas apstākļos atbilstu šim KLP mērķim nodrošināt lauksaimniekiem pietiekami augstu dzīves līmeni un būtu piemērota un nepieciešama Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzībai.

83.

Veicot šādu izvērtējumu, iesniedzējtiesai būtu jāņem vērā visi konkrētās lietas apstākļi, tostarp tas, vai lauksaimniece izmantojusi attiecīgo zemes gabalu, labticīgi uzskatot, ka viņai bija likumīgas tiesības to darīt, vai, gluži pretēji, apzinājās, ka zemes lietošanas tiesības var tikt atceltas  ( 42 ).

84.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uzskatu, ka uz otro jautājumu jāatbild šādi: samērīguma princips ir piemērojams atbalsta atsaukšanai saskaņā ar Regulas Nr. 1306/2013 63. panta 1. punktu. Tādēļ valsts tiesa, ņemot vērā visus lietas apstākļus, var izvērtēt, vai šīs tiesību normas piemērošana būtu pretrunā KLP mērķim nodrošināt lauksaimniekiem pietiekami augstu dzīves līmeni un vai tās piemērošana ir piemērota un nepieciešama Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzībai šādos apstākļos.

V.

Secinājumi

85.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ierosinu Tiesai uz Curtea de Apel Cluj (Klužas apelācijas tiesa, Rumānija) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi: