|
5.7.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 164/76 |
Reģionu komitejas atzinums par Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas audiovizuālā sektora atbalsta programmas īstenošanu (MEDIA 2007)
(2005/C 164/09)
REĢIONU KOMITEJA,
ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas audiovizuālā sektora atbalsta programmas īstenošanu, (COM(2004) 470 final — 2004/0151 (COD)).
ņemot vērā2004. gada 9. septembra Padomes lēmumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 265. panta pirmo daļu lūgt tās atzinumu par šo jautājumu,
ņemot vērā tās Biroja 2004. gada 27. janvāra lēmumu uzdot Kultūras un izglītības komisijai izstrādāt atzinuma projektu par šo jautājumu,
ņemot vērā tās Kultūras un izglītības komisijas 2004. gada 7. decembrī pieņemto atzinuma projektu CdR 303/2004 rev.1 (ziņotājs: Theodóros Georgákis kgs, Ilioúpoli mērs (EL-ESP)),
tās 58. plenārajā sesijā 2005. gada 23. un 24. februārī (23. februāra sanāksmē) pieņēma šādu atzinumu:
1. Reģionu komitejas viedoklis
REĢIONU KOMITEJA
|
1.1 |
atbalsta apmācības, attīstīšanas, izplatīšanas un sekmēšanas pasākumu apvienošanu jaunajā MEDIA 2007 programmā, jo tas nodrošinās un pastiprinās organizētās darbības nepārtrauktību, kuras mērķis ir attīstīt un stiprināt Eiropas audiovizuālo telpu; |
|
1.2 |
atbalsta ierosināto budžetu, kas paredzēts šīs programmas īstenošanai un kura kopsumma ir €1.055 biljoni, atzīmējot, ka ir nepieciešams uzturēt augstu šī budžeta līmeni, lai apmierinātu to 27 valstu pieaugošās vajadzības (25 dalībvalstis, kā arī Bulgārija un Rumānija), kuras piedalās programmā. Iesaistītie tirgi būtībā ir “trīs ātrumu” tirgi ar ievērojamām atšķirībām audiovizuālā sektora attīstībā, kas var mainīties no augsta līmeņa līdz nulles līmenim. Pieaugums minētajā budžetā ir papildu apliecinājums tam, ka audiovizuālais sektors ir nozīmīgs kultūras vērtību nesējs, veidojot kopīgu Eiropas identitāti un kopīgu apziņu Eiropas pilsoņos; |
|
1.3 |
atbalsta principa “pozitīvā diskriminācija” ieviešanu par labu tām valstīm, kurās pastāv mazs ražīgums audiovizuālajā ražošanā un/vai ierobežots ģeogrāfiskais un lingvistiskais diapazons ar mērķi izlīdzināt nevienlīdzību un nelīdzsvarotību salīdzinājumā ar tām valstīm, kurās pastāv augsta ražotspēja. Idejai par “audiovizuāli vājo” valstu atbalstīšanu, kā, piemēram, jaunās dalībvalstis un citas valstis, kuru tirgus nav pietiekami dinamisks, kā Grieķija vai Portugāle, ir jābūt visas MEDIA 2007 programmas pamatā. Šāda veida politika sekmēs kultūru dažādības un starpkultūru dialoga uzturēšanu Eiropas līmenī. |
|
1.4 |
atzīst vajadzību paaugstināt sadrumstalotā Eiropas audiovizuālā sektora konkurētspēju un tajā pašā laikā stiprināt mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) ražošanas struktūras, kuras praksē veido Eiropas tirgus pamatu; |
|
1.5 |
dala Komisijas uzskatu, ka Eiropas audiovizuālajā sektorā ir steidzami jāvienkāršo ne tikai birokrātiskās procedūras, bet arī mehānismi priekšlikumu iesniegšanai un sadarbības saikņu izveidošanas process. Īpaši svarīgs ir arī kandidātu atlases procedūru caurspīdīgums. Iesniegto kandidatūru novērtējums ir vienmēr jāpamato, tā nodrošinot šādu caurredzamību; |
|
1.6 |
atbalsta studentu un Eiropas audiovizuālajā sektorā strādājošo profesionāļu mobilitātes veicināšanu, lai tiem dotu iespēju apmainīties ar vērtīgu pieredzi un lai tie varētu gūt labumu no to valstu zināšanām un apmācības, kuras ir attīstītas komunikāciju nozarē. Šāda mobilitāte ir īpaši nozīmīga ne tikai ES jaunajām dalībvalstīm, bet arī valstīm ar ierobežotu lingvistisko un ģeogrāfisko diapazonu, kur audiovizuālais sektors nav īpaši attīstīts; |
|
1.7 |
piekrīt atbalstīt Eiropas audiovizuālās produkcijas dublēšanu, subtitrēšanu un kopiju radīšanu vairākās valodās ar mērķi aizsargāt kultūras daudzveidību. Šīs produkcijas digitalizēšana arī ir ļoti svarīga. |
2. Reģionu komitejas ieteikumi
REĢIONU KOMITEJA
|
2.1 |
norāda nepieciešamību vairāk uzsvērt vietējo un reģionālo kopienu lomu Eiropas identitātes veidošanā. Konkrēti audiovizuālajā jomā Eiropas reģioni var, izmantojot atbilstošu atbalstu, kļūt par dzinējspēku oriģināldarbu radīšanā un kultūras dažādības saglabāšanā un var dot savu ieguldījumu, lai palīdzētu celt Eiropas tirgus konkurētspēju; |
|
2.2 |
aicina programmas 6.pantā par audiovizuālās darbības sekmēšanu atsaukties uz īpašo lomu, kas jāpilda reģionu un vietējām kopienām ar to konkrētajām programmām un pasākumiem, lai palielinātu Eiropas tirgus konkurētspēju. Būtu arī noderīgi atbalstīt un modernizēt tās “mediju nodaļas”, kuras darbojas reģionālā līmenī un kuras īpaši ir nozīmīgas Eiropas pilsoņu informēšanā par attīstību audiovizuālajā sektorā; |
|
2.3 |
rekomendē piešķirt finansiālu atbalstu un veicināt informācijas izplatīšanu par reģionāliem un vietējiem audiovizuālajiem festivāliem, kuriem ir nozīmīga loma Eiropas identitātes veidošanā un attīstīšanā, bagātinot tā būtību un raksturu ar vietējo kopienu un sabiedrības unikālajām kultūras, vēsturiskajām un lingvistiskajām iezīmēm. Vēl viens solis šajā virzienā varētu būt nodrošināt veidu, kā mudināt veidot vairāk filmas Eiropas mazajās pilsētās un reģionos; |
|
2.4 |
uzsver vajadzību realizēt pasākumus, kuri galvenokārt domāti jauniešiem, kas būtībā ir Eiropas audiovizuālā sektora nākotne. Jauno Eiropas radošo mākslinieku darbības sekmēšana un jauniešu festivālu atbalstīšana, kas arī ir paredzētas programmā, ir solis uz priekšu šajā virzienā, bet nav pietiekams. Starp piedāvātajiem pasākumiem ir pasākumi, kas veicina jauniešu mobilitāti dalībvalstīs, lai dotu tiem iespēju iepazīt Eiropas tirgu, kā arī viņus informē un apmāca uz šī tirgus pašreizējās situācijas un objektīvo prasību pamata; |
|
2.5 |
pasvītro nepieciešamību īstenot paredzētos pasākumus, lai uzlabotu apmācību audiovizuālā sektora profesijās, galvenokārt valstīs un reģionos ar zemu audiovizuālo produkciju un/vai ar ierobežotu ģeogrāfisko un lingvistisko diapazonu. Šajās valstīs šis sektors ir vāji attīstīts un pastāv ievērojama vajadzība pēc mūsdienīgas apmācības. Vēl bez tālmācības un apmaiņas veicināšanas būtu noderīgi atmaksāt ceļa izdevumus un dalības maksu tiem studentiem, kuri piedalās apmācības programmās un konferencēs, kas tiek organizētas valstīs, kurās pastāv audiovizuālās tradīcijas; |
|
2.6 |
iesaka realizēt sekmējošus pasākumus, lai veicinātu biznesa sadarbību starp kompānijām, kuras darbojas ne tikai Eiropas, bet arī globālajā audiovizuālajā jomā, ne tikai ražošanas, bet īpaši izplatīšanas sektorā. Kā ir noskaidrojies no attiecīgajiem pētījumiem, kā arī no faktiskajiem apstākļiem, izplatīšanas sistēmas vājums ir galvenais šķērslis Eiropas filmu apgrozībai starptautiskajā tirgū. Saskaņā ar “MEDIA Salles” nesen veiktā pētījuma rezultātiem, ņemot vērā visas Amerikā un Kanādā izplatītās filmas no 2001. līdz 2003. gadam, Rietumeiropā veidotajām filmām veicās arvien sliktāk un sliktāk. Turklāt Eiropas kopražojumi demonstrēja noturīgu pieaugumu gadu pēc gada — tā pati tendence kā ar Amerikas kopražojumiem — tikpat liels apmeklētāju skaits kā Amerikas kopražojumiem — kurās amerikāņi ir galvenie producenti ar Eiropas valstīm; |
|
2.7 |
novērtē, ka Kopienas atbalstam, vēl bez veicinošo pasākumu nodrošināšanas audiovizuālā sektora attīstīšanai ražošanas iepriekšējās un sekojošās stadijās, ir jāgarantē caurspīdīgums visās procedūras stadijās un ir jāizstrādā likumus, lai garantētu saražotās produkcijas kvalitāti; |
|
2.8 |
uzskata, ka Lisabonā noteiktā jaunā stratēģiskā mērķa kontekstā akcents ir jāliek uz sociālo kohēziju, tā sekmējot audiovizuālo mediju sniegto ieguldījumu, lai apkarotu sociālo izstumtību un diskrimināciju, sabiedrībā integrētu noteiktas iedzīvotāju grupas un ekonomiskos migrantus un risinātu dzimumu līdztiesības jautājumu; |
|
2.9 |
uzskata, ka vēl ir jāsekmē noteikti pasākumi un tādas produkcijas ražošana, kas saistīta ar “jūtīgajām” pilsoņu grupām, kā cilvēku grupas ar īpašām vajadzībām un vecāko cilvēku grupas un jārisina jautājumi, kas saistīti ar to cilvēku atkārtotu integrāciju, kuri vēl nav atraduši savu vietu sabiedrībā dažādu iemeslu dēļ. |
Briselē, 2005. gada 23. februārī
Reģionu komitejas
priekšsēdētajs
Peter STRAUB