|
5.2.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 42/9 |
KOMISIJAS DELEĢĒTAIS LĒMUMS (ES, Euratom) 2021/135
(2020. gada 12. novembris),
ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 ar sīki izstrādātiem nosacījumiem kopējā uzkrājumu fonda efektīvās uzkrājumu likmes aprēķināšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību saistībā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (1), un jo īpaši tās 213. panta 2. punkta otro daļu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (“Finanšu regula”) 212. panta 1. punktu uzkrājumi, kas veikti, lai segtu finanšu saistības, kuras rodas no finanšu instrumentiem, budžeta garantijām vai finansiālās palīdzības, ir jātur kopējā uzkrājumu fondā. Kopējā uzkrājumu fonda resursi būs izvietoti nodalījumos, kas atbilst katram attiecīgajam instrumentam. Saskaņā ar Finanšu regulas 213. panta 1. punktu budžeta garantiju un finansiālās palīdzības nodrošinājums trešām valstīm kopējā uzkrājumu fondā ir jābalsta uz efektīvu uzkrājumu likmi. |
|
(2) |
Efektīvā uzkrājumu likme būtu jānosaka, pamatojoties uz sākotnējām uzkrājumu likmēm, kas noteiktas atsevišķi katrai budžeta garantijai vai finansiālajai palīdzībai trešām valstīm saskaņā ar 211. panta 2. punktu. Saskaņā ar Finanšu regulas 213. panta 2. punktu tā būtu jāpiemēro tikai kopējā uzkrājumu fonda resursu summai, kas paredzēta maksājumiem par garantijas pieprasījumiem viena gada laikposmā. Efektīvo uzkrājumu likmi piemēros visiem kopējā uzkrājumu fonda nodalījumiem, kuri Savienības budžetam var radīt iespējamas saistības |
|
(3) |
Efektīvās uzkrājumu likmes aprēķināšanas metodoloģija būtu jābalsta uz finanšu nozarē plaši izmantotām iedibinātām metodēm kredītriska novērtēšanai un pārvaldīšanai. Šīs metodes lielā mērā balstās uz aplēsēm par kredītportfeļa zaudējumu sadalījumu atsevišķi un kopā attiecībā uz visiem ieguldījumu instrumentiem. Metodoloģijā īpaša uzmanība pievērsta divu kredītriska komponentu – paredzamo un neparedzēto zaudējumu – novērtēšanai. |
|
(4) |
Efektīvai uzkrājumu likmei būtu jāatspoguļo ieguvumi no budžeta garantiju un finansiālās palīdzības trešām valstīm apvienošanas ar atšķirīgiem riska profiliem un naudas plūsmu modeļiem. Tādējādi metodoloģijai, ar ko nosaka efektīva uzkrājuma līmeni kopējā uzkrājumu fondā, vajadzētu būt balstītai uz diversifikācijas koncepciju, ļaujot optimizēt uzkrājumu līmeni, kas noteikts ieguldījumu instrumentu attiecīgajos pamataktos. |
|
(5) |
Zaudējumu korelācija starp nodalījumiem kopējā uzkrājumu fondā ir svarīgs elements efektīvās uzkrājumu likmes noteikšanā. Tāpēc būtu jāizveido stingra pieeja, lai novērtētu nodalījumu savstarpējās korelācijas līmeni. |
|
(6) |
Efektīvai uzkrājumu likmei ir jābūt kā atsaucei Komisijas aprēķinam iemaksām no budžeta uzkrājumā saskaņā ar Finanšu regulas 211. panta 4. punkta a) apakšpunktu, kopējā uzkrājumu fonda papildināšanai saskaņā ar Finanšu regulas 213. panta 4. punkta b) apakšpunktu vai uzkrājumu pārpalikuma iekļaušanai atpakaļ budžetā saskaņā ar Finanšu regulas 213. panta 4. punkta a) apakšpunktu katram ieguldījumu instrumentam atsevišķi. Tāpēc efektīvā uzkrājumu likme būtu jāaprēķina kopējā uzkrājumu fonda resursu finanšu pārvaldniekam (“finanšu pārvaldnieks”) saskaņā ar ikgadējo budžeta procedūru. |
|
(7) |
Saskaņā ar Finanšu regulas 213. panta 1. punktu efektīvai uzkrājumu likmei ir jānodrošina tāds aizsardzības līmenis pret Savienības finanšu saistībām, kas ir līdzvērtīgs līmenim, kuru nodrošinātu attiecīgās uzkrājumu likmes, ja resursi tiktu turēti un pārvaldīti atsevišķi. Ja informācija, kas vajadzīga, lai piesardzīgi noteiktu efektīvā uzkrājumu likmi, nav pilnībā pieejama, finanšu pārvaldniekam būtu jāļauj noteikt efektīvo uzkrājumu likmi 100 % apmērā kā aizsardzības pasākumu, lai nodrošinātu atbilstību minētajam pantam. |
|
(8) |
Saskaņā ar Finanšu regulas 282. panta 3. punkta g) apakšpunktu minētās regulas 213. pants, ar kuru noteikta efektīvā uzkrājumu likme, ir jāpiemēro tikai no dienas, kad sāk piemērot daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2020. gada. Tāpēc šis lēmums būtu jāpiemēro no tās pašas dienas, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
1. Komisija sniedz finanšu pārvaldniekam šādu informāciju:
|
a) |
kopējā uzkrājumu fonda attiecīgo nodalījumu ienākošo un izejošo naudas plūsmu prognozes attiecīgajam periodam; |
|
b) |
citu būtisku informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu uzkrājumu pietiekamību, pamatojoties uz efektīvās uzkrājumu likmes aprēķināšanas metodoloģiju. |
2. Finanšu pārvaldnieks aprēķina efektīvo uzkrājumu likmi, kas piemērojama attiecīgajam gada periodam, saskaņā ar budžeta procedūru, izmantojot informāciju, kas sniegta saskaņā ar 1. punktu.
Tomēr, atkāpjoties no pirmās daļas apakšpunkta attiecībā uz atbilstību budžeta procedūrai, finanšu pārvaldnieks pēc iespējas ātrāk aprēķina efektīvā uzkrājumu likmi, kas piemērojama pirmajam gada periodam, izmantojot pieejamo un būtisko informāciju.
3. Finanšu pārvaldnieks aprēķina efektīvo uzkrājumu likmi, izmantojot pielikumā izklāstīto metodoloģiju. Finanšu pārvaldnieks efektīvās uzkrājumu likmes aprēķinam pievieno tirgus apstākļu novērtējumu un citus attiecīgus pieņēmumus, kā izklāstīts aprēķinā izmantotajā metodoloģijā.
2. pants
1. Lai izpildītu Finanšu regulas 213. panta 1. punkta prasību, finanšu pārvaldnieks var noteikt efektīvo uzkrājumu likmi 100 % apmērā, lai nodrošinātu tādu aizsardzības līmeni pret Savienības finanšu saistībām, kas ir līdzvērtīgs līmenim, kuru nodrošinātu attiecīgās uzkrājumu likmes, ja resursi tiktu turēti un pārvaldīti atsevišķi.
2. Šā panta 1. punktu piemēro tikai tad, ja nav pilnībā pieejama informācija, kas ir saistīta ar nozīmīgu kopējā uzkrājumu fonda ieguldījumu instrumentu, kura ir būtiska, lai piesardzīgi aprēķinātu efektīvo uzkrājumu likmi.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no dienas, kad sāk piemērot daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2020. gada.
Briselē, 2020. gada 12. novembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
PIELIKUMS
1.
Kopējā uzkrājumu fonda efektīvo uzkrājumu likmi aprēķina, ņemot vērā paredzamo un neparedzēto zaudējumu summu katram ieguldījumu instrumentam un diversifikācijas koeficientu, kas veido korelāciju starp ieguldījumu instrumentu zaudējumiem, kā noteikts šādā formulā:
kur:
EPR_t – efektīvā uzkrājumu likme, kas izteikta procentos no to resursu summas, kuri paredzēti garantijas pieprasījumu apmaksai t gadā, ja uzkrājumus ieguldījumu instrumentiem turētu un pārvaldītu atsevišķi;
EL_i,t – paredzamie zaudējumi i nodalījumam t gadā, ko nosaka attiecīgā nodalījuma kredītrīkotājdienesti un kas atspoguļo resursu apjomu, kas nepieciešams, lai izpildītu paredzamos garantijas pieprasījumus t gadā;
UL_i,t – neparedzētie zaudējumi i nodalījumam t gadā, ko nosaka attiecīgā nodalījuma kredītrīkotājdienesti un kas atspoguļo nodalījuma paredzamo zaudējumu svārstīgumu (standartnovirzi);
i,j – nodalījums
t – gads
x_t – korekcijas koeficients, kas izteikts procentos no UL_i,t t gada, kas atspoguļo starpību, kura nepieciešama, lai segtu zaudējumu aplēšu īstermiņa svārstīgumu, nodrošinot papildu aizsardzību pret nepietiekamu likviditāti;
ρ_i,j – korelācijas matrica starp atsevišķo nodalījumu zaudējumiem ieguldījumu instrumentu visā dzīves ciklā;
DR – diversifikācijas koeficients, kas atspoguļo starpību starp visu saucējā ietilpstošo instrumentu dzīves ciklā neparedzēto zaudējumu summu un neparedzētajiem kopējiem zaudējumiem visiem nodalījumiem visā dzīves ciklā, ko aprēķina šādi:
2.
Diversifikācijas koeficientu aprēķina finanšu pārvaldnieks t gadam, pamatojoties uz datiem no kredītrīkotājdienestiem un korelācijas matricas aplēsēm.
3.
Korelāciju matricu starp nodalījumiem nosaka finanšu pārvaldnieks, izmantojot vēsturiskos datus, ja tādi ir pieejami, aizstājējvērtības par nodalījumiem, izmantojot publiski pieejamus datus (piemēram, obligāciju, kapitāla vērtspapīru indeksus), kas atspoguļo attiecīgo nodalījumu ģeogrāfisko vai nozaru tvērumu. Finanšu pārvaldnieks var koriģēt korelācijas matricu, lai ņemtu vērā tirgus apstākļus un citus būtiskus faktorus.