|
24.9.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 340/115 |
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA (ES) 2021/1547
(2021. gada 29. aprīlis)
ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa – Eiropadome un Padome
EIROPAS PARLAMENTS,
|
— |
ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa – Eiropadome un Padome, |
|
— |
ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu, |
|
— |
ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumu, |
|
— |
ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0056/2021), |
|
A. |
tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde vēlas uzsvērt, ka ir īpaši svarīgi vēl vairāk pastiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un cilvēkresursu labu pārvaldību, |
1.
atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta 2019. gada pārskatā (“Revīzijas palātas pārskats”) ir norādījusi, ka nav konstatēti nozīmīgi trūkumi attiecībā uz revidētajiem Eiropadomes un Padomes (“Padome”) cilvēkresursu un iepirkumu aspektiem;
2.
pauž apmierinātību ar to, ka, pamatojoties uz veikto revīziju, Revīzijas palāta secināja, ka kopējos maksājumos par gadu, kurš beidzās 2019. gada 31. decembrī, ietverot Padomes administratīvos un citus izdevumus, netika konstatētas būtiskas kļūdas un ka pārbaudītās uzraudzības un kontroles sistēmas bija efektīvas;
3.
kopumā vērtējot, pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palātas 2018. gada pārskata 9. nodaļai “Administrācija” ir diezgan ierobežots tvērums un maz secinājumu, neraugoties uz to, ka daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorija “Administrācija” tiek uzskatīta par zema riska kategoriju; prasa, lai revīzijas darbā, kas attiecas uz šo nodaļu, lielāku uzmanību veltītu jautājumiem, kas Padomei ir ļoti svarīgi vai pat izšķiroši svarīgi;
Budžeta un finanšu pārvaldība
|
4. |
konstatē, ka Padomes budžets ir paredzēts galvenokārt administratīvām vajadzībām un liela tā daļa tiek tērēta izdevumiem saistībā ar darbiniekiem, ēkām, mēbelēm, aprīkojumu un dažādām darbības izmaksām; pauž nožēlu par to, ka nav apsvērta jau ilgstoši paustā prasība nodalīt Eiropadomes un Padomes budžetu, paredzot abām iestādēm katrai savu budžetu pārredzamības nolūkos, kā arī lai uzlabotu abu iestāžu pārskatatbildību, un mudina Padomi, kā tas ir vairākkārtīgi darījis iepriekšējās rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu, pārredzamības nolūkos, kā arī lai uzlabotu abu iestāžu pārskatatbildību un izdevumu efektivitāti, sagatavot Eiropadomei un Padomei atsevišķus budžetus; |
|
5. |
norāda, ka 2019. gadā Padomes kopējais budžets bija 581 895 459 EUR (salīdzinājumā ar 572 854 377 EUR 2018. gadā un 561 576 000 EUR 2017. gadā) un kopējais īstenošanas līmenis bija 92,3 % (salīdzinājumā ar 91,9 % 2018. gadā un 93,8 % 2017. gadā); konstatē budžeta pieauguma samazinājumu 9 miljonu EUR apmērā (salīdzinājumā ar 11,3 miljoniem EUR 2018. gadā un 16,5 miljoniem EUR 2017. gadā), kas ir līdzvērtīgs pieaugumam par 1,6 % (salīdzinājumā ar 2 % 2018. gadā un par 3 % 2017. gadā); |
|
6. |
atgādina, ka no 2018. uz 2019. gadu pārnesto apropriāciju kopsumma bija 56 599 584 EUR jeb 10,7 %, ko galvenokārt pārnesa no tādām kategorijām kā datorsistēmas (19,5 miljoni EUR), ēkas (16,0 miljoni EUR) un mutiskā tulkošana (11,9 miljoni EUR); atzinīgi vērtē pārnešanas īstenošanu 2019. gadā, maksājumu kopsummai sasniedzot 49 240 654 EUR jeb 87,7 %, tostarp datorsistēmām (18,7 miljoni EUR), ēkām (12,5 miljoni EUR) un mutiskajai tulkošanai (10,4 miljoni EUR); |
|
7. |
atzīst nelielu pārnešanas apmēra samazinājumu, kas pārnešanā no 2019. un 2020. gadu sasniedz 9,8 % (salīdzinājumā ar 10,7 % pārnešanu no 2018. uz 2019. gadu un 11,5 % pārnešanu no 2017. uz 2018. gadu); tomēr atgādina Padomei, ka, piemērojot gada pārskata principu, pārnešana uz nākamo gadu ir jāveic izņēmuma kārtā un tai būtu jāatspoguļo faktiskās vajadzības; aicina Padomi pastiprināt centienus, lai novērstu pārāk lielu budžeta aplēšu sagatavošanu; |
|
8. |
pauž Padomei atzinību par sekmīgu saistību un maksājumu līmeni 100 % apmērā budžeta pozīcijā “Delegāciju ceļa izdevumi”; norāda arī uz 100 % saistību apropriāciju līmeni budžeta pozīcijās “Datorsistēmas” un “Informācija”, taču norāda uz šo budžeta pozīciju pārnesumiem uz 2020. gadu attiecīgi 35,4 % un 32,9 % apmērā; |
|
9. |
pieņem zināšanai, ka “iestāžu” un “citu” sanāksmju skaits 2019. gadā bija 7 668 (salīdzinājumā ar 6 338 sanāksmēm 2010. gadā): norāda, ka 2019. gadā rīkoto sanāksmju kopējais skaits salīdzinājumā ar 2018. gadu samazinājās par 0,8 % (jeb par 65 sanāksmēm), jo saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām un jaunu locekļu ievēlēšanu vai iecelšanu visās Savienības iestādēs otrajā pusgadā samazinājās leģislatīvā darba apjoms; |
|
10. |
norāda, ka saistībā ar sanāksmju skaita samazināšanos un neskatoties uz mutiskās tulkošanas laika nišas cenas pieaugumu par 2 % (par 10 EUR vairāk nekā 2018. gadā), mutiskās tulkošanas izmaksas samazinājās par 11 % (62,2 miljoni EUR salīdzinājumā ar 70 miljoniem EUR 2018. gadā) un šīs izmaksas sedza 62 480 darba dienas mutiskajiem tulkiem, kas ir par 13 % mazāk nekā 2018. gadā; |
|
11. |
norāda, ka Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2019. gadā publicēja 1 326 tiesību aktus (salīdzinājumā ar 1 210 aktiem 2018. gadā, 1 130 aktiem 2017. gadā un 825 aktiem 2010. gadā); piekrīt, ka tiesību aktu skaita pieaugums galvenokārt skaidrojams ar vajadzību pieņemt pēc iespējas vairāk tiesību aktu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gadā; |
|
12. |
atgādina Padomei, ka ietekmes novērtējumu veikšana ir viens no galvenajiem faktoriem, kas izklāstīts 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu, un atgādina par Padomes solījumu veikt ietekmes novērtējumus saistībā ar tās būtiskajiem grozījumiem Komisijas priekšlikumos; pauž nožēlu par to, ka Padome līdz šim nav veikusi nevienu ietekmes novērtējumu par tās grozījumiem; |
Iekšējā pārvaldība, iekšējā kontrole, darbības rezultāti
|
13. |
saistībā ar modernizāciju norāda uz Padomes veiktajiem pasākumiem, lai izveidotu vienotāku pārvaldības struktūru, samazinot hierarhijas slāņus, lai uzlabotu komunikāciju, atvieglojot lēmumu pieņemšanu un sniedzot darbiniekiem plašākas tiesības, uzņemoties lielāku atbildību par dokumentiem; konstatē labi pārbaudīta cilvēkresursu IT instrumenta (SYSPER) un citu IT instrumentu ieviešanu, kurus izmanto uzdevumu darbības cikla pārvaldībai; atzinīgi vērtē šos pasākumus un aicina Padomi turpināt šādas darbības; |
|
14. |
atzīst, ka ir izveidota iekšējas kontroles sistēma, lai sniegtu pamatotu pārliecību par mērķu sasniegšanu; atzinīgi vērtē to, ka attiecībā uz 2019. gadu ne iekšējā revidenta vai Revīzijas palātas veiktās pārbaudes ziņojumos, ne Revīzijas komitejas atzinumos nav minēta nekāda līdzekļu piesavināšanās vai pārkāpumi; norāda arī, ka visas struktūrvienības izmantoja riska pārvaldību, glabājot reģistrus, kas ietver informāciju par konstatētajiem riskiem, to novērtējumu un izvēlēto rīcību; norāda, ka 2019. gadā netika ziņots par kritiskiem riska līmeņiem un nekādi ievērojami riski nematerializējās; atzinīgi vērtē to, ka 93 % no 2016. līdz 2018. gadā sniegtajiem ieteikumiem ir tikuši vai tiek īstenoti; |
|
15. |
atzinīgi vērtē uzlabojumus Padomes finanšu pārvaldības un darbības rezultātu sistēmās, piemēram, integrētās finanšu un darbības plānošanas projekta uzsākšanu 2019. gada oktobrī, kas nodrošinās to, ka tiek integrēta gada un daudzgadu budžeta plānošana un izveidota saikne starp finanšu plānošanu un budžeta izpildi darbību līmenī; |
|
16. |
norāda, ka saistībā ar naudas plūsmas pozīcijas uzlabošanu vidējie kavējumi rēķinu apmaksā 2019. gadā bija 19 dienas un ilgākais kavējums bija 30 kalendāra dienas; |
|
17. |
atgādina, ka galvenie darbības rādītāji ir plaši atzīts instruments gūto panākumu novērtēšanai attiecībā pret noteiktajiem mērķiem; aicina Padomi savos pārvaldības ziņojumos sniegt kopsavilkumu par nozīmīgākajiem galvenajiem darbības rādītājiem un saistītajiem rezultātiem; |
Cilvēkresursi
|
18. |
norāda, ka 2019. gada štatu sarakstā tika noteiktas 3 033 amata vietas (salīdzinājumā ar 3 031 amata vietu 2018. gadā un 3 027 amata vietām 2017. gadā); atzinīgi vērtē centienus uzlabot organizāciju, pārveidojot 30 AST5 kategorijas amata vietas 30 AD5 kategorijas amata vietās administratīvās modernizācijas turpināšanas ietvaros; kopumā atzinīgi vērtē administratīvās modernizācijas procesu, kura mērķis ir uzlabot Padomes organizācijas kvalitāti un resursu pienācīgu izmantošanu; |
|
19. |
prasa Padomei ziņot par cilvēkresursu procedūru vienkāršošanas un uzlabošanas procesu un visām saistītajām darbībām, piemēram, turpmākajiem pasākumiem pēc darbinieku aptaujas, kas notika 2018. gada rudenī, karjeras iespēju uzlabošanu darbiniekiem, pieredzes un zināšanu nodošanas pastiprināšanu, modernu komunikācijas rīku veicināšanu un psihosociālo risku pastāvīgu novēršanu; mudina Padomi papildināt jau pastāvošo elastīgo darba režīmu, paredzot aizsardzību darbinieku tiesībām būt bezsaistē; |
|
20. |
atzinīgi vērtē Padomes Ģenerālsekretariāta pozitīvo rīcības programmu attiecībā uz stažieriem ar invaliditāti, kas atvieglo 4 līdz 6 apmaksātas stažēšanās iespējas Savienības pilsoņiem ar atzītu invaliditāti, kā arī Padomes saprātīgu pielāgojumu politiku, kas ļauj personām ar invaliditāti veikt darbu vienlīdzīgi ar citiem; |
|
21. |
aicina Padomi ziņot par tās dzimumu līdztiesības rīcības plānu un pasākumiem, kas veikti, lai personām ar invaliditāti nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas Padomē, ieviestajām saistītajām procedūrām un darbībām, kas veiktas, lai nodrošinātu sieviešu un vīriešu līdzsvaru visos hierarhijas līmeņos; arī aicina Padomi sniegt informāciju par personu ar invaliditāti īpatsvaru tās darbinieku vidū, kā arī par ģeogrāfisko līdzsvaru un par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu līdzsvaru; |
|
22. |
atgādina par Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūciju par nepieciešamību izveidot specializētu Padomes sastāvu dzimumu līdztiesības jautājumā, kurā prasīts, lai par dzimumu līdztiesību atbildīgie ministri un valsts sekretāri izveidotu īpašu institucionālu forumu, kas nodrošinātu dzimumu līdztiesības ciešāku integrāciju Savienības stratēģijās un politikas procesos, visu saistīto politikas virzienu koordināciju, kā arī sieviešu tiesību aizsardzības un dzimumu līdztiesības saskaņošanu Savienībā, īstenojot intersekcionālu pieeju; uzsver, ka šis specializētais sastāvs būtu svarīgs elements, lai atklātu sarunas par galvenajiem dosjē, kas saistīti ar dzimumu līdztiesību; |
|
23. |
aicina Padomi risināt jautājumu par savu darbinieku dzimumu un ģeogrāfiskā līdzsvara trūkumu, lai nodrošinātu visu dalībvalstu valstspiederīgo pienācīgu pārstāvību, tostarp vadības līmenī; |
Interešu konflikti, aizskaršana, trauksmes celšana
|
24. |
pauž nožēlu par to, ka nav saņēmis plašāku informāciju par uzlabojumiem Padomes ētiskajā kultūrā un standartos, piemēram, īpašu tīmekļa vietnes saiti, kurā izklāstīta īpaša apmācība par sabiedrisko ētiku, visiem darbiniekiem piemērojamu rīcības kodeksu, kurā noteiktas gaidas attiecībā uz integritāti un ētiskajām vērtībām, un iekšējiem norādījumiem par bieži uzdotiem jautājumiem ētikas lietās vai trauksmes cēlēju aizsardzības procedūrām; |
|
25. |
apzinās Padomes būtisko lomu Savienības iestāžu un struktūru, jo īpaši Eiropadomes, Komisijas, Revīzijas palātas un konsultatīvo komiteju (Reģionu komitejas un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas), kandidātu izvirzīšanas un amatā iecelšanas procedūrās; stingri iesaka pārskatīt šo lomu, ņemot vērā Savienības pieņemtos ētikas principus, cita starpā, integritāti un cieņu; atgādina Revīzijas palātas paziņojumu, ka ētiska rīcība “veicina pareizu finanšu pārvaldību un vairo sabiedrības uzticību, kas ir neaizstājama, lai sekmīgi īstenotu publisko politiku”, un jo īpaši norāda, ka “jebkāda neētiska ES iestāžu darbinieku un locekļu rīcība piesaista lielu sabiedrības uzmanību un mazina uzticību ES”; tādēļ uzskata, ka ir jāizvairās no tādu kandidātu iecelšanas par Savienības iestāžu un struktūru locekļiem, kuri rada reputācijas risku visai Savienībai, piemēram, kandidāti, kuru neētisku rīcību ir apstiprinājis OLAF vai pret kuriem uzsākta tiesvedība; |
|
26. |
pauž nopietnas bažas par to, ka Padome par Revīzijas palātas locekļiem ir atkārtoti iecēlusi kandidātus, neņemot vērā negatīvo atzinumu, ko Parlaments paudis plenārsēdē noraidošā balsojumā ar ievērojamu balsu vairākumu sakarā ar to, ka kandidātiem nav pietiekamu kompetenču un personiskās vai politiskās objektivitātes; |
|
27. |
pauž bažas par to, ka Padomes oficiālajā tīmekļa vietnē nav nekādas sadaļas par ētisko satvaru, ko veidotu noteikumi jebkādu iespējamu interešu konfliktu novēršanai, noteikšanai un nepieļaušanai; aicina Padomi šajā ziņā sekot citu ES iestāžu, piemēram, Eiropas Savienības Tiesas, paraugam, kurai ir tīmekļa vietne ar īpašu sadaļu pārredzamības jautājumiem; aicina Padomi iesniegt plānu šādu pasākumu ieviešanai ar skaidri noteiktiem termiņiem; |
|
28. |
reglamentētu dalībvalstu pārstāvju darbu Padomē; ņemot vērā Revīzijas palātas un Eiropas Ombuda atkārtotās prasības uzlabot iestādes ētiku un pārredzamību, uzsver, cik svarīgi ir, lai Padome, tostarp Padomē strādājošie dalībvalstu pārstāvji, saskaņotu ētikas noteikumus un īstenotu jau esošos ētikas noteikumus; atgādina par Padomes pienākumu risināt jautājumus saistībā ar augsta līmeņa interešu konfliktiem, virpuļdurvju efektu un lobēšanas pārredzamības noteikumiem; |
|
29. |
stingri atgādina savu aicinājumu Padomei saskaņot Eiropadomes priekšsēdētāja rīcības kodeksu ar Parlamenta un Komisijas priekšsēdētāju rīcības kodeksiem, lai paredzētu noteikumus ar ES tiesību aktiem saistītu darbību apstiprināšanai pēc tam, kad Eiropadomes priekšsēdētājs Padomi atstāj savu posteni; |
|
30. |
uzsver to, ka Padomes Ģenerālsekretariāts 2020. gada 21. janvārī nosūtīja vēstuli delegācijām, sniedzot informāciju par Padomes Ģenerālsekretariāta bijušo vecāko amatpersonu profesionālo darbību pēc dienesta beigām saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 2019. gadam 16. panta trešo un ceturto daļu un īstenošanas noteikumiem; |
|
31. |
atkārtoti pauž dziļas bažas par vairāku politisku un ar budžetu saistītu lēmumu pieņemšanas procesā iesaistīto dalībvalstu pārstāvju interešu konfliktu; atkārtoti pauž Parlamenta stingro aicinājumu Padomei nodrošināt, ka dalībvalstu pārstāvji, kuri tieši saņem Savienības subsīdijas ar tiem piederošo uzņēmumu starpniecību, nepiedalās attiecīgajās politikas vai budžeta diskusijās un balsošanā; prasa Padomei sniegt Parlamentam informāciju par nepieciešamajiem pasākumiem, kas ieviesti, lai izvairītos no interešu konflikta; |
Ēkas
|
32. |
atzinīgi vērtē to, ka 2019. gadā Beļģijas iestādēm tika veikts galīgais maksājums noteiktajā apmērā par Europa ēku projektu, jo saistīto galīgo pārdošanas aktu nebija iespējams parakstīt 2017. gadā; norāda, ka par apropriācijām 4,1 miljona EUR apmērā, kas atbilstoši lēmumam tika pārnestas no 2017. uz 2018. gadu, 2018. gadā tika pienācīgi noteiktas saistības, taču tās netika apmaksātas un tika pārnestas uz 2019. gadu maksājuma veikšanai; |
|
33. |
atkārtoti pauž bažas par mediju sniegto satraucošo informāciju attiecībā uz jaunās Europa ēkas būvniecību; aicina Padomi rūpīgi izpētīt galveno līgumslēdzēju un visu apakšuzņēmēju (līdz pat 12, kā liecina mediju informācija) ķēdi, kā arī nodarbināto darba apstākļus un iesniegt Parlamenta Budžeta kontroles komitejai visus tās konstatējumus; |
|
34. |
atzinīgi vērtē Padomes īstenotos centienus samazināt savu vides pēdas nospiedumu visās tās ēkās, kas kopš 2016. gada ir reģistrētas Eiropas vides vadības un audita sistēmā (EMAS); atzinīgi vērtē detalizētas vides deklarācijas publicēšanu 2020. gada oktobrī, pamatojoties uz 2019. gada datiem; |
Digitalizācija
|
35. |
norāda, ka 2019. gadā Padomes Digitālo pakalpojumu departaments (SMART) Padomei sniedza plašu pakalpojumu klāstu un ka ir veikti būtiski ieguldījumi jaunu rīku izstrādē, piemēram, tulkošanas pārvaldības sistēmā, brīfingu rīkā, trialoga tabulu redaktorā, lai sagatavotu un pārvaldītu trialoga tabulas, EDiT sadarbībai leģislatīvo tekstu sagatavošanā un rediģēšanā, eAgenda un citās tehniskās platformās; |
|
36. |
mudina Padomi izmantot atklātā pirmkoda tehnoloģijas, lai novērstu atkarību no pārdevēja, saglabātu kontroli pār savām tehniskajām sistēmām, nodrošinātu stingrākus lietotāju privātuma un datu aizsardzības pasākumus un palielinātu drošību un pārredzamību sabiedrībai; |
|
37. |
mudina Padomi ņemt vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja ieteikumus vest jaunas sarunas par Iestāžu licencēšanas nolīgumu un īstenošanas līgumu – ko 2018. gadā parakstīja Savienības iestādes un Microsoft –, lai panāktu digitālo suverenitāti, nepieļautu atkarību no viena pārdevēja un kontroles trūkumu un nodrošinātu personas datu aizsardzību; |
Pārredzamība
|
38. |
norāda uz to, ka Padomes Ģenerālsekretariāts 2020. gada 29. jūnijā pēc tam, kad Padome apstiprināja Eiropas Ombuda (“Ombuds”) ieteikumu par dalībvalstīm paredzētām pamatnostādnēm saistībā ar sponsorēšanu, un pēc regulāriem Parlamenta Budžeta kontroles komitejas atgādinājumiem nosūtīja delegācijām pamatnostādņu projektu par Padomes prezidentūru paraugpraksi sponsorēšanas jautājumā; atkārtoti norāda, ka interešu konflikts apdraud Padomes un visas Savienības reputāciju; |
|
39. |
norāda, ka no dalībvalstīm tiek sagaidīts, lai tās pašas finansētu savu Padomes prezidentūras darbību, un pauž nožēlu, ka tās izmanto korporatīvo sponsorēšanu, lai segtu daļu no saviem izdevumiem; pauž nopietnas bažas par iespējamo kaitējumu reputācijai, ko šāda prakse varētu radīt Padomei un Savienībai; mudina prezidentvalstis izvairīties no korporatīvas sponsorēšanas, lai segtu izdevumus, un šajā sakarībā prasa Padomei paredzēt prezidentūru iekļaušanu budžetā; |
|
40. |
aicina Padomi pienācīgi informēt prezidentvalstis par skaidru un pārredzamu sponsorēšanas noteikumu izstrādi, īpašu uzmanību pievēršot iespējamam interešu konfliktam gadījumos, kad uzņēmumu sektors ir nepārprotami ieinteresēts Padomes pieņemtajos lēmumos; mudina Padomi nekavējoties gūt progresu attiecībā uz pamatnostādnēm un jo īpaši pārdomāt to pašreiz nesaistošo raksturu; |
|
41. |
atgādina, ka Ombuds uzsāka izmeklēšanu (OI/2/2017) par Padomes leģislatīvā darba pārredzamību 2017. gadā, lai iedzīvotāji varētu vieglāk sekot līdzi Savienības leģislatīvajam procesam; atzinīgi vērtē to, ka ombude nesen pozitīvi uzņēma Padomes veiktās jaunās darbības pārredzamības nolūkā, piemēram, progresa ziņojumu par sarunām saistībā ar tiesību aktu projektiem proaktīvu publicēšanu, kas pilnībā atbilst ombudes paustajiem priekšlikumiem pēc viņas veiktās izskatīšanas un prasībām nesenākajās rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu; |
|
42. |
atgādina, ka Eiropas Parlaments 2019. gada 17. janvāra rezolūcijā par Ombuda stratēģisko izmeklēšanu OI/2/2017 par ES Padomes darba sagatavošanas struktūrās notiekošo leģislatīvo apspriežu pārredzamību pārliecinoši atbalstīja Ombuda priekšlikumus par leģislatīvo pārredzamību, un prasa Padomei vēl vairāk uzlabot leģislatīvo pārredzamību, jo īpaši reģistrējot un publicējot dalībvalstu nostājas un padarot pieejamus vairāk trialoga dokumentus; mudina Padomi pastiprināt centienus pārredzamības jomā, cita starpā publicējot Padomes darba dokumentus mašīnlasāmā formātā; aicina Padomi ziņot par citiem pasākumiem, kas veikti, lai uzlabotu likumdošanas pārredzamību; |
|
43. |
vērš uzmanību uz Ombuda lēmumu lietā 1946/2018/KR, kurā Ombuds prasa Padomes Ģenerālsekretariātam uzturēt pilnīgu reģistru par jebkādām sanāksmēm, kas notikušas starp lobistiem un Eiropadomes priekšsēdētāju vai viņa kabineta locekļiem; stingri atbalsta Ombuda apgalvojumu par to, ka priekšsēdētāja kabineta locekļiem būtu jātiekas tikai ar pārredzamības reģistrā reģistrētiem interešu pārstāvjiem vai jāpiedalās tikai tādos pasākumos, ko rīko šādi pārstāvji; pauž bažas par to, ka šim apgalvojumam netika pievērsta vērība, un prasa sniegt atbildi Ombudam; |
|
44. |
atzinīgi vērtē to, ka trīs iestādes (Parlaments, Padome un Komisija) atkārtoti pauda savu kopējo mērķi panākt vienošanos par triju iestāžu pārredzamības reģistru, lai palielinātu pārredzamību saziņā ar interešu pārstāvjiem; pauž Padomei atzinību par pozitīvajām darbībām un turpmākiem sasniegumiem Vācijas prezidentūras laikā, kuru rezultātā 2020. gada 15. decembrī tika panākta politiskā vienošanās par obligātā pārredzamības reģistra izveidi un mudina visus iesaistītos dalībniekus parakstīt iestāžu nolīgumu, ko Parlaments apstiprināja 2021. gada 27. aprīlī, lai reģistrs kļūtu obligāts, tostarp Padomē; mudina Padomi paplašināt nolīguma darbības jomu, nosakot, ka lobistiem obligāti jāreģistrējas, lai tiktos ar pašreizējās un nākamās prezidentvalsts vēstniekiem, viņu vietniekiem Pastāvīgo pārstāvju komitejā, kā arī ar Padomes ģenerālsekretāru un ģenerāldirektoriem; |
|
45. |
norāda, ka Ombudam tika iesniegtas septiņas sūdzības un tika veikta viena stratēģiska izmeklēšana – visos gadījumos saistībā ar pārredzamību; norāda, ka no septiņām sūdzībām Ombuds divās lietās uzskatīja, ka ir bijušas administratīvas kļūmes; norāda, ka viena lieta tika slēgta, divas tika uzskatītas par tādām, kas nav saistītas ar administratīvām kļūmēm, savukārt divas atlikušās sūdzības joprojām tiek izskatītas; norāda, ka izmeklēšanā, kas attiecās uz Eurogrupas sanāksmju sagatavošanā iesaistīto struktūru pārredzamību, Ombuds konstatēja, ka Padome ir veikusi darbības, lai turpmāk uzlabotu savu pārredzamības politiku, un nolēma šo stratēģisko izmeklēšanu slēgt; |
Komunikācija
|
46. |
piekrīt, ka Padomes tīmekļa vietnes piekļūstamības uzlabošana, kas bija daļa no ārējās revīzijas ieteikumiem 2018. gadā, 2019. gadā bija prioritāra; kā vienu no daudzsološajiem rezultātiem atzinīgi vērtē to, ka tā dēvētās “politikas lapas”, kurās sniegta vispārīga informācija par galvenajām iniciatīvām un tiesību aktiem, par ko Padomē notiek apspriedes, bija visstraujāk augošā tīmekļa vietnes sadaļa; |
|
47. |
atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar pieejamības rādītājiem veiktie uzlabojumi sniedza labāku tīmekļa lietošanas pieredzi, tostarp personām ar invaliditāti, kuru skaits palielinājās no 47 % 2018. gada beigās līdz 67 % 2019. gada decembrī; norāda, ka pārējie revīzijas ieteikumi, kas galvenokārt ir saistīti ar lietotāju pieredzi un satura radīšanas standartiem, tiks īstenoti 2020. gadā; aicina Padomi arī ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par rezultātiem un sasniegumiem saistībā ar revīzijas ieteikumiem, jo īpaši attiecībā uz personu ar invaliditāti piekļuvi; |
|
48. |
norāda, ka Padomes audiovizuālās apraides infrastruktūra un ražošanas iespējas 2019. gadā tika pilnveidotas nolūkā palielināt darbību efektivitāti un padarīt infrastruktūru nākotnes prasībām atbilstošu un noturīgāku, lai spētu tikt galā ar pieaugošu video tvēruma apjomu; |
Padomes loma Eiropas prokuroru iecelšanā Eiropas Prokuratūrā (EPPO)
|
49. |
atgādina, ka 2019. un 2020. gadā valstu priekšatlases komitejas izvirzīja kandidātus vērtēšanai un Eiropas atlases komiteja apspriedās par to 22 Eiropas prokuroru kvalifikāciju, kurus 2020. gadā bija paredzēts iecelt EPPO; atgādina, ka saskaņā ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1696 (1) Eiropas atlases komiteja izvērtē kandidātus un piešķir Padomei viņu sarindojumu, ko Padome ņem vērā; |
|
50. |
atgādina, ka Īstenošanas lēmumā (ES) 2020/1117 (2) ir noteikts, ka attiecībā uz “Beļģijas, Bulgārijas un Portugāles izvirzītajiem kandidātiem Padome neievēroja atlases komitejas nesaistošo prioritāro secību, pamatojoties uz atšķirīgo to kandidātu nopelnu izvērtējumu, kurš tika veikts attiecīgajās Padomes darba sagatavošanas struktūrās”; |
|
51. |
atgādina, ka 2020. gada 27. jūlijā Austrija, Igaunija, Luksemburga un Nīderlande publicēja paziņojumu, uzsverot, ka “ir jāizvairās no konflikta starp valstu atlases komitejas rangu un Eiropas atlases komitejas rangu, jo tādējādi var tikt apdraudēts iecelšanas procedūras Eiropas komponents”; |
|
52. |
pauž nožēlu par to, ka Padome laikā no 2020. gada jūlija līdz septembrim pienācīgi neatbildēja uz vairākiem Parlamenta jautājumiem, uz kuriem jāatbild rakstiski, un lūdz paskaidrot, kāpēc tā nolēma neņemt vērā Eiropas atlases komitejas ieteikumus, un prasa sniegt izvērstu skaidrojumu par izvērtējuma procesu, kā rezultātā tika nolemts neievērot Eiropas atlases komitejas ieteikumus; |
|
53. |
pauž nopietnas bažas par mediju atklāto informāciju attiecībā uz to, ka Portugāles valdība ir sniegusi Padomei nepatiesu informāciju par Eiropas atlases komitejas otrajā vietā ierindotā kandidāta amatu un pieredzi, kā rezultātā viņš tika iecelts par Portugāles Eiropas prokuroru; |
|
54. |
atgādina, ka Eiropas prokuroriem jābūt neatkarīgiem un jebkādām aizdomām par valsts valdības iejaukšanos par labu kandidātam pretēji Eiropas atlases komitejas ieteikumam būtu ļoti negatīva ietekme uz EPPO kā iestādes reputāciju, integritāti un neatkarību; |
Pašreizējā situācija budžeta izpildes neapstiprināšanā
|
55. |
uzsver Parlamenta prerogatīvas sniegt apstiprinājumu par budžeta izpildi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu, kā arī piemērojamajiem Finanšu regulas un Parlamenta Reglamenta noteikumiem atbilstīgi pašreizējai interpretācijai un praksei, proti, pilnvaras sniegt apstiprinājumu, lai saglabātu pārredzamību un demokrātisku pārskatatbildību attiecībā pret Savienības nodokļu maksātājiem; |
|
56. |
norāda, ka gandrīz divdesmit gadu laikā Parlaments ir izstrādājis praksi sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu visām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām; |
|
57. |
norāda uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, kas atbalsta nodokļu maksātāju un sabiedrības tiesības tikt informētiem par publisko ieņēmumu izlietojumu; |
|
58. |
atkārtoti norāda – lai nodrošinātu atklātību un pārredzamību Savienības administrācijā un Savienības finansiālo interešu aizsardzību, ir jāīsteno atklāta un pārredzama budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, kurā katra Savienības iestāde ir pārskatatbildīga par tās izpildīto budžetu saskaņā ar Finanšu regulas 59. pantu; |
|
59. |
atkārtoti uzsver nepieciešamību uzlabot iestāžu sadarbību budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras ietvaros, izmantojot Parlamenta, Padomes un Komisijas saprašanās memorandu par Parlamenta un Padomes sadarbību ikgadējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā; |
|
60. |
uzsver, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 13. pantu katra iestāde darbojas saskaņā ar Līgumos noteiktajām pilnvarām un atbilstīgi tajos izklāstītajām procedūrām, nosacījumiem un mērķiem un iestādēm jāīsteno pilnīga savstarpēja sadarbība; |
|
61. |
atgādina par sarežģījumiem, kas atkārtoti radušies līdzšinējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrās Padomes nesadarbošanās dēļ, un atgādina, ka Parlaments atteicās sniegt Padomes ģenerālsekretāram apstiprinājumu par budžeta izpildi attiecībā uz finanšu gadiem no 2009. gada līdz 2019. gadam; |
|
62. |
uzsver, ka pašreizējā situācija, kad Parlaments var pārbaudīt tikai Revīzijas palātas un Eiropas Ombuda ziņojumus, kā arī informāciju Padomes tīmekļa vietnē, bet ikgadējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā nesaņem no Padomes rakstiskas vai mutiskas atbildes, neļauj Parlamentam pieņemt ar informāciju pamatotu lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu, un tas rada ilgstošu nelabvēlīgu ietekmi uz abām iestādēm un diskreditē budžeta pārvaldības politiskās pārbaudes procedūru; |
|
63. |
uzsver vajadzību atsākt sarunas ar Padomi, lai panāktu abpusēji apmierinošu vienošanos un beidzot izkļūtu no šī strupceļa; |
|
64. |
atkārtoti pauž, ka Parlamenta sarunu grupa ir gatava darbam un ka Parlamenta Budžeta kontroles komiteja 2020. gada 25. maijā nosūtīja Padomes ģenerālsekretāram vēstuli, aicinot sākt sarunas; |
|
65. |
joprojām pauž pārliecību, ka ir iespējams panākt vienošanos šajā jautājumā, un tādēļ aicina Padomi atsākt sarunas bez nepamatotas kavēšanās, lai rastu risinājumu, kas ievēro pilsoņu tiesības uz pārskatatbildību; |
|
66. |
norāda, ka būtu savstarpēji jānošķir attiecīgo iestāžu lomas budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrās; uzsver, ka Parlaments nepieņem abu iestāžu vienlīdzīgu un savstarpēju lomu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā; |
|
67. |
attiecībā uz Padomes īpašo lomu kā iestādei, kas sniedz ieteikumus par budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, atkārtoti aicina Padomi sniegt ieteikumus citām Savienības iestādēm par budžeta izpildes apstiprināšanu; |
|
68. |
atzīst, ka šī procesa pozitīvo tendenci pārtrauca Covid-19 pandēmija; tomēr ar bažām norāda, ka 2020. gada rudenī visi Parlamenta mēģinājumi tikties, lai sāktu sākotnējo saziņu ar Padomi, cieta neveiksmi; |
|
69. |
norāda – kamēr starp pusēm nenotiek sarunas, Parlamenta viedoklis paliek nemainīgs un pušu sarunas ir priekšnoteikums jautājuma atrisināšanai; |
|
70. |
atgādina par priekšsēdētājas vietnieces Věra Jourová un komisāra Johannes Hahn uzklausīšanā Parlamentā 2019. gadā paustajiem paziņojumiem, ka viņi ir gatavi iesaistīties šī jautājuma risināšanā, lai panāktu lielāku Padomes budžeta izpildes pārredzamību; uzskata, ka sarunas varētu paplašināt, iesaistot arī Komisiju, lai nodrošinātu, ka Parlamentam tiek sniegta nepieciešamā informācija par Padomes budžeta īstenošanu. |
|
71. |
norāda, ka daudzi paziņojumi un dokumenti ir pieejami tikai angļu valodā; turklāt norāda, ka darba sanāksmes notiek bez mutiskā tulkojuma iespējas; prasa Padomei ievērot principus, tiesības un pienākumus, kas nostiprināti Pamattiesību hartā un Regulā Nr. 1/1958, kā arī iekšējās nostādnēs un lēmumos, piemēram, Labas administratīvās prakses kodeksā; tādēļ aicina Padomi paredzēt cilvēkresursus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu daudzvalodības principa ievērošanu, palielinot par rakstisko un mutisko tulkošanu atbildīgo darbinieku skaitu; |
(1) Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1696 (2018. gada 13. jūlijs) par darbības noteikumiem atlases komitejai, kas paredzēta 14. panta 3. punktā Regulā (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidē (OV L 282, 12.11.2018., 8. lpp.).
(2) Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2020/1117 (2020. gada 27. jūlijs), ar ko ieceļ Eiropas Prokuratūras Eiropas prokurorus (OV L 244, 29.7.2020., 18. lpp.).