<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2025-12-202512C111202206020-00-TRA-DOC-LV-ARRET-C-0602-22-202511500-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="true" name="ParExtraits_2021"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="3/02/2026 15:38:55" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="BreYI6Rh6xczgCWegeCxUXLFiu3fDNuMeaVCKlBj91rykCDXtF1VLoTs6RZGHIDTPGIU9Wa8Usbz4vEySojTkLXV1rGeHxdu+/huSEFDrY59HZsSBw6aMvDH3rCkFY9lBo3YKYKJOGvzjjW8mJ0KNiod+D6bGjXMTgGyGtH1clU=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="berzikr" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="10, 3, 0, 1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Tag"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="25b36736-8263-4992-9e98-d52dacb109bd" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0602" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2022" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="berzikr" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 04-12-25 18:28:55" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2025-12-12T10:47:50Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="cf7fa84558784f158b5441dc2c561d94" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0602" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="PV" name="NatureAff"/>
    <meta content="PV" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">Spriedums, 11.12.2025. – Lieta C‑602/22 P</div>
      <div id="rId21" style="default">ABLV Bank/VNV</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      TIESAS SPRIEDUMS (virspalāta)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2025. gada 11. decembrī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-3" title="page-1">
      Apelācija – Ekonomikas un monetārā politika – Banku savienība – Regula (ES) Nr. 806/2014 – Kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību vienotais noregulējuma mehānisms – 7. pants – Uzdevumu sadale vienotajā noregulējuma mehānismā – 18. pants – Noregulējuma procedūra – Nosacījumi – Vienotās noregulējuma valdes (VNV) lēmums nepieņemt noregulējuma shēmu – VNV kompetence
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-4" title="page-1">
      Lietā C‑602/22 P
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-5" title="page-1">
      par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. pantam, ko 2022. gada 16. septembrī iesniegusi
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-6" title="page-1">
      likvidējamā ABLV Bank AS, Rīga (Latvija), ko pārstāv O. Behrends, Rechtsanwalt,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-7" title="page-1">
      apelācijas sūdzības iesniedzēja,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-8" title="page-1">
      pārējie lietas dalībnieki:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-9" title="page-1">
      Vienotā noregulējuma valde (VNV), ko sākotnēji pārstāvēja H. Ehlers, L. Forestier, J. Rius Riu un K.‑Ph. Wojcik, pārstāvji, kuriem palīdz D. Arts, advocaat, kā arī N. De Backer un F. Miotto, avocates, pēc tam – H. Ehlers, L. Forestier un J. Rius Riu, pārstāvji, kuriem palīdz D. Arts, advocaat, kā arī N. De Backer un F. Miotto, avocates,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-10" title="page-1">
      atbildētāja pirmajā instancē,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-11" title="page-1">
      Eiropas Centrālā banka (ECB), ko pārstāv A. Lefterov, G. Marafioti un R. Ugena Torrejón, pārstāvji,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-12" title="page-1">
      persona, kas iestājusies lietā pirmajā instancē,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-13" title="page-1">
      TIESA (virspalāta)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-14" title="page-1">
      šādā sastāvā: priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], priekšsēdētāja vietnieks T. fon Danvics [T. von Danwitz], palātu priekšsēdētāji K. Likurgs [C. Lycourgos], I. Jarukaitis [I. Jarukaitis], M. L. Arasteja Saūna [M. L. Arastey Sahún], I. Ziemele, O. Spinjana‑Matei [O. Spineanu‑Matei], M. Kondinanci [M. Condinanzi] un F. Šalīns [F. Schalin], tiesneši N. Pisarra [N. Piçarra], A. Kumins [A. Kumin], D. Gracijs [D. Gratsias], Z. Čehi [Z. Csehi], B. Smulderss [B. Smulders] un N. Fengers [N. Fenger] (referents),
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-15" title="page-1">
      ģenerāladvokāts: A. Bjondi [A. Biondi],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-16" title="page-1">
      sekretārs: L. Karasko Marko [L. Carrasco Marco], administratore,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-17" title="page-1">
      ņemot vērā rakstveida procesu un 2025. gada 20. janvāra tiesas sēdi,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-18" title="page-1">
      noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2025. gada 13. maija tiesas sēdē,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-19" title="page-1">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-20" title="page-1">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Likvidējamā ABLV Bank AS ar apelācijas sūdzību lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2022. gada 6. jūlija spriedumu ABLV Bank/VNV (T‑280/18, EU:T:2022:429; turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”), ar kuru noraidīta tās prasība atcelt Vienotās noregulējuma valdes (VNV) 2018. gada 23. februāra lēmumus SRB/EES/2018/09 un SRB/EES/2018/10 nepieņemt noregulējuma shēmu attiecībā uz kredītiestādi ABLV Bank AS un attiecīgi kredītiestādi ABLV Bank Luxembourg SA (turpmāk tekstā – “apstrīdētie lēmumi”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīva 2014/59/ES</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV 2014, L 173, 190. lpp.) 82. panta 2. punktā ir paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-25" title="page-1">
      “Lēmumā par to, vai veikt noregulēšanas darbību attiecībā uz iestādi vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto vienību, iekļauj šādu informāciju:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-26" title="page-2">
      a) minētā lēmuma pieņemšanas iemeslus, tostarp lēmumu par to, vai iestāde atbilst noregulējuma nosacījumiem;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-27" title="page-2">
      b) darbību, ko noregulējuma iestāde plāno veikt, tostarp attiecīgā gadījumā lēmuma par likvidācijas pieteikuma iesniegšanu, administratora iecelšanu vai jebkuru citu pasākumu saskaņā ar piemērojamo parasto maksātnespējas procedūru vai, ievērojot 37. panta 9. punktu, – saskaņā ar valsts tiesību aktiem.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regula (ES) Nr. 806/2014</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 225, 1. lpp.), 2., 10.–12., 24., 26., 31., 33., 58. un 122. apsvērums ir formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-30" title="page-2">
      “(2) Atšķirības dalībvalstu noregulējuma noteikumos un attiecīgajā administratīvajā praksē un vienota lēmumu pieņemšanas procesa trūkums attiecībā uz noregulējumu banku savienībā veicina uzticēšanās trūkumu citu valstu banku sistēmām [un dalībvalstu spējai atbalstīt bankas] un tirgus nestabilitāti, jo tie nenodrošina bankas iespējamās maksātnespējas kā iznākuma paredzamību.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-31" title="page-2">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-32" title="page-2">
      (10) Minēto jautājumu risināšanai bija jāintensificē kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību (“iestādes”) noregulējuma integrācija, lai stiprinātu [Eiropas] Savienību, atjaunotu finanšu stabilitāti un radītu pamatu ekonomikas atlabšanai. Direktīva [2014/59] ir nozīmīgs solis ceļā uz banku noregulējuma noteikumu saskaņošanā visā Savienībā un paredz noregulējuma iestāžu sadarbību, kad tās nodarbojas ar jautājumiem, kas saistīti ar pārrobežu banku kļūšanu par maksātnespējīgām. Tomēr minētā direktīva paredz tikai minimālos saskaņošanas noteikumus un nenoved līdz lēmumu pieņemšanas procesa centralizācijai noregulējuma jomā. Tā būtībā paredz kopīgus noregulējuma instrumentus un noregulējuma pilnvaras, kas pieejami ikvienas dalībvalsts iestādēm, bet atstāj dalībvalstu iestāžu ziņā šo instrumentu piemērošanu un valstu finansēšanas mehānismu izmantošanu noregulējuma procedūru atbalstam. [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-33" title="page-3">
      (11) Vienotā noregulējuma mehānisma [(VNM)] kontekstā attiecībā uz iesaistītajām dalībvalstīm centralizētas noregulējuma pilnvaras ir izveidotas un uzticētas [VNV], kas izveidota saskaņā ar šo regulu (“Valde”), un valsts noregulējuma iestādēm. Minētā izveide ir neatņemama daļa no saskaņošanas procesa noregulējuma jomā, ko reglamentē Direktīva [2014/59] un šajā regulā izklāstītais noregulējuma noteikumu vienotais kopums. Noregulējuma režīma uzticēšana centrālai iestādei, tādai kā VNM, pastiprinās tā vienotu piemērošanu iesaistītajās dalībvalstīs. [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-34" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-35" title="page-3">
      (12) Efektīvu noregulējuma lēmumu nodrošināšana attiecībā uz bankām, kas kļūst maksātnespējīgas, Savienībā, tostarp attiecībā uz Savienības līmenī iegūta finansējuma izmantošanu, ir izšķiroši svarīga finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus izveides pabeigšanai. Iekšējā tirgū banku maksātnespēja vienā dalībvalstī var ietekmēt visas Savienības finanšu tirgu stabilitāti. Efektīvu un vienotu noregulējuma noteikumu un vienlīdzīgu noregulējuma finansēšanas nosacījumu nodrošināšana visās dalībvalstīs ir ne tikai to dalībvalstu interesēs, kurās bankas darbojas, bet visu dalībvalstu interesēs kopumā, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un uzlabotu iekšējā tirgus darbību. Banku sistēmas iekšējā tirgū ir savstarpēji cieši saistītas, banku grupas ir starptautiskas, un bankām ir liels ārvalstu aktīvu īpatsvars. Ja netiks ieviests VNM, banku krīzei dalībvalstīs, kas piedalās [vienotajā uzraudzības mehānismā (VUM)], būtu spēcīgāka negatīvā sistēmiskā ietekme arī uz neiesaistītajām dalībvalstīm. VNM izveide nodrošinās neitrālu pieeju tādu banku jautājuma izskatīšanai, kas kļūst maksātnespējīgas, un tādējādi palielinās iesaistīto dalībvalstu banku stabilitāti un novērsīs krīzes negatīvās ietekmes izplatīšanos uz neiesaistītajām dalībvalstīm un līdz ar to atvieglos iekšējā tirgus darbību kopumā. [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-36" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-37" title="page-4">
      (24) Ņemot vērā to, ka noregulējuma politiku var pieņemt tikai Savienības iestādes un ka ikvienas konkrētās noregulējuma shēmas pieņemšanā tiek atstāta zināma rīcības brīvība, ir jāparedz atbilstoša [Eiropas Savienības] Padomes un [Eiropas] Komisijas iesaistīšanās, jo tās ir iestādes, kas saskaņā ar LESD 291. pantu var izmantot īstenošanas pilnvaras. Ar Valdes pieņemtajiem noregulējuma lēmumiem saistīto rīcības brīvības aspektu novērtēšana būtu jāveic Komisijai. Ņemot vērā noregulējuma lēmumu būtisko ietekmi uz dalībvalstu finansiālo stabilitāti un Savienību kopumā, kā arī uz dalībvalstu fiskālo suverenitāti, ir svarīgi, lai īstenošanas pilnvaras pieņemt atsevišķus ar noregulējumu saistītus lēmumus tiktu uzticētas Padomei. Tādēļ Padomei pēc Komisijas ierosinājuma būtu efektīvi jāpārbauda Valdes veiktais sabiedrības interešu pastāvēšanas izvērtējums un jāizvērtē jebkādas būtiskas izmaiņas [Vienotā noregulējuma fonda (VNF)] līdzekļu summā, ko paredzēts izmantot konkrētai noregulējuma darbībai. Turklāt Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktos, lai precizētu kritērijus vai nosacījumus, kuri Valdei jāņem vērā tās dažādo pilnvaru īstenošanā. Šādai noregulējuma uzdevumu uzticēšanai nekādā gadījumā nevajadzētu apgrūtināt finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus darbību. Tādēļ [Eiropas Banku iestāde (EBI)] būtu jāsaglabā sava loma un visas pašreizējās pilnvaras un uzdevumi, proti, tai būtu jāpilnveido un jāveicina visām dalībvalstīm piemērojamo Savienības tiesību aktu konsekventa piemērošana un jāsekmē uzraudzības prakses konverģence visā Savienībā.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-38" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-39" title="page-4">
      (26) [Eiropas Centrālā banka (ECB)] kā uzraudzības iestādei VUM satvarā un Valdei būtu jāspēj novērtēt to, vai kredītiestāde kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga un vai ir pamatotas izredzes, ka jebkāda alternatīva privātā sektora vai uzraudzības darbība pieņemamā laikposmā novērstu tās maksātnespēju. Valdei, ja tā uzskata, ka ir apmierināti visi noregulējuma sākšanai nepieciešamie nosacījumi, būtu jāpieņem noregulējuma shēma. Ar noregulējuma shēmas pieņemšanu saistītā procedūra, kurā ir iesaistīta Komisija un Padome, pastiprina nepieciešamo Valdes darbības neatkarību, vienlaikus ievērojot principu, saskaņā ar kuru pilnvaras tiek deleģētas aģentūrām, kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa [..]. Tādēļ šī regula paredz, ka Valdes pieņemtā noregulējuma shēma stājas spēkā tikai tad, ja 24 stundas pēc tam, kad Valde to ir pieņēmusi, ne Padome, ne Komisija nav izteikušas iebildumus vai ja noregulējuma shēmu ir apstiprinājusi Komisija. Pamatam tam, ka Padome pēc Komisijas ierosinājuma iebilst pret Valdes pieņemto noregulējuma shēmu, vajadzētu būt tikai sabiedrības interesēm un Komisijas izdarītām būtiskām izmaiņām Valdes ierosinātajā apmērā, kādā drīkst izmantot [VNF] līdzekļus.
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-40" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-41" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-42" title="page-4">
      (31) Lai noregulējuma procesā nodrošinātu ātru un efektīvu lēmumu pieņemšanu, Valdei vajadzētu būt īpašai Savienības aģentūrai ar specifisku struktūru, kas atbilst tās konkrētajiem uzdevumiem un kas atšķiras no visu pārējo Savienības aģentūru modeļa. Tās sastāvam būtu jānodrošina, ka ir pienācīgi ņemtas vērā visas attiecīgās noregulējuma procedūrās uz spēles liktās intereses. [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-43" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-44" title="page-4">
      (33) Valdei savā izpildsesijā būtu jāsagatavo visi lēmumi par noregulējuma procedūru un pēc iespējas lielākā mērā tie jāpieņem. [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-45" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-46" title="page-5">
      (58) Vienības, kas kļūst maksātnespējīga, likvidācija saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru varētu apdraudēt finanšu stabilitāti, pārtraukt būtisku pakalpojumu sniegšanu un ietekmēt noguldītāju aizsardzību. Šādā gadījumā noregulējuma instrumentu piemērošana ir sabiedrības interesēs. Tādēļ noregulējuma mērķiem vajadzētu būt šādiem: nodrošināt būtisku pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, saglabāt finanšu sistēmas stabilitāti, mazināt stimulus nepiesardzīgai rīcībai, līdz minimumam samazinot paļaušanos uz finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, kuru sniedz vienībām, kas kļūst maksātnespējīgas, un aizsargāt noguldītājus.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-47" title="page-5">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-48" title="page-5">
      (122) Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, izveidot efektīvu un lietderīgu vienotu tiesisko regulējumu vienību noregulējumam un nodrošināt noregulējuma noteikumu konsekventu piemērošanu, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar [LES] 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulas Nr. 806/2014 7. panta “Uzdevumu sadale VNM” 1. un 2. punktā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-50" title="page-5">
      “1. Valde ir atbildīga par efektīvu un saskaņotu VNM darbību.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-51" title="page-5">
      2. Ievērojot 31. panta 1. punktā minētos noteikumus, Valde ir atbildīga par noregulējumu plānu izstrādi un visu ar noregulējumu saistīto lēmumu pieņemšanu attiecībā uz:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-52" title="page-5">
      a) 2. pantā minētajām vienībām, kas neietilpst grupā, kā arī grupām:
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-53" title="page-5">
      i) kuras uzskatāmas par nozīmīgām saskaņā ar [Padomes] Regulas (ES) Nr. 1024/2013 [(2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV 2013, L 287, 63. lpp.),] 6. panta 4. punktu; vai
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-54" title="page-5">
      ii) attiecībā uz kurām ECB saskaņā ar Regulas [Nr. 1024/2013] 6. panta 5. punkta b) apakšpunktu nolēmusi pati nepastarpināti īstenot visas attiecīgās pilnvaras; un
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-55" title="page-5">
      b) citām pārrobežu grupām.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulas Nr. 806/2014 14. panta 1. un 2. punktā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-57" title="page-5">
      “1. Rīkojoties saskaņā ar 18. pantā minēto noregulējuma procedūru, Valde, Padome, Komisija un, attiecīgā gadījumā, valstu noregulējuma iestādes, īstenojot savus attiecīgos pienākumus, ņem vērā noregulējuma mērķus, un izvēlas tos noregulējuma instrumentus un noregulējuma pilnvaras, ar ko, pēc to ieskatiem, vislabāk sasniedzami noregulējuma mērķi, kas ir būtiski konkrētajā gadījumā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-58" title="page-5">
      2. Šā panta 1. punktā minētie noregulējuma mērķi ir šādi:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-59" title="page-5">
      a) garantēt kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-60" title="page-6">
      b) izvairīties no ievērojami negatīvas ietekmes uz finanšu stabilitāti, jo īpaši novērst kaitīgas ietekmes izplatīšanos, tostarp tirgus infrastruktūrās, un uzturēt tirgus disciplīnu;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-61" title="page-6">
      c) aizsargāt publiskā sektora līdzekļus, maksimāli samazinot paļaušanos uz ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-62" title="page-6">
      d) aizsargāt noguldītājus, uz kuriem attiecas [Eiropas Parlamenta un Padomes] Direktīva 2014/49/ES [(2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV 2014, L 173, 149. lpp.)], kā arī ieguldītājus, uz kuriem attiecas [Eiropas Parlamenta un Padomes] Direktīva 97/9/EK [(1997. gada 3. marts) par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (OV 1997, L 84, 22. lpp.)];
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-63" title="page-6">
      e) aizsargāt klientu finanšu līdzekļus un klientu aktīvus.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-64" title="page-6">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs regulas 15. panta 1. punkts ir formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-66" title="page-6">
      “Rīkojoties saskaņā ar 18. pantā minēto noregulējuma procedūru, Valde, Padome, Komisija un, attiecīgā gadījumā, valstu noregulējuma iestādes veic visus piemērotos pasākumus, lai nodrošinātu, ka noregulējuma darbība tiek īstenota saskaņā ar šādiem principiem [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās regulas 18. pantā “Noregulējuma procedūra” ir paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-68" title="page-6">
      “1. Valde pieņem noregulējuma shēmu saskaņā ar 6. punktu attiecībā uz 7. panta 2. punktā minētajām vienībām un grupām, kā arī, ja ir izpildīti nosacījumi minēto punktu piemērošanai, 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā minētajām vienībām un grupām, tikai tad, ja pēc paziņojuma saņemšanas saskaņā ar šā punkta ceturto daļu vai pēc savas iniciatīvas tā savā izpildsesijā novērtē, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-69" title="page-6">
      a) vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-70" title="page-6">
      b) ņemot vērā laika resursus un citus būtiskus apstākļus, nepastāv pamatotas izredzes, ka alternatīvi privātā sektora pasākumi, tostarp institucionālās aizsardzības shēmas pasākumi vai uzraudzītāja darbība, tostarp agrīnas intervences pasākumi vai attiecīgo kapitāla instrumentu [..] norakstīšana vai konvertācija saskaņā ar 21. pantu, kas īstenoti attiecībā uz vienību, pieņemamā termiņā novērstu vienības maksātnespēju;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-71" title="page-6">
      c) noregulējuma darbība ir vajadzīga sabiedrības interesēs, ievērojot šā panta 5. punktu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-72" title="page-7">
      Pirmās daļas a) apakšpunktā minētā nosacījuma pastāvēšanu novērtē ECB, iepriekš apspriežoties ar Valdi. Valde izpildsesijā var izdarīt šādu novērtējumu tikai pēc tam, kad ir informējusi ECB par savu nodomu, un tikai tad, ja ECB trīs kalendāro dienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas šādu konstatējumu neizdara. ECB nekavējoties sniedz Valdei visu attiecīgo informāciju, ko Valde pieprasa novērtējuma izdarīšanas vajadzībām.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-73" title="page-7">
      Ja ECB novērtē, ka attiecībā uz pirmajā daļā minētu vienību vai grupu ir izpildīts šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētais nosacījums, tā šo novērtējumu nekavējoties paziņo Komisijai un Valdei.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-74" title="page-7">
      Pirmās daļas b) apakšpunktā minētā nosacījuma novērtēšanu veic Valde savā izpildsesijā vai – attiecīgā gadījumā – valstu noregulējuma iestādes ciešā sadarbībā ar ECB. Arī ECB var informēt Valdi vai attiecīgo valstu noregulējuma iestādes par to, ka tā uzskata, ka ir izpildīts minētajā apakšpunktā noteiktais nosacījums.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-75" title="page-7">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-76" title="page-7">
      4. Piemērojot šā panta 1. punkta a) apakšpunktu, tiek uzskatīts, ka vienība kļūst maksātnespējīga vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, ja tā atbilst vienam vai vairākiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-77" title="page-7">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-78" title="page-7">
      c) vienība nespēj samaksāt savus parādus vai citas saistības noteiktajā termiņā vai pastāv objektīvi fakti, kas apstiprina konstatējumu, ka vienība tuvākajā laikā nespēs samaksāt savus parādus vai citas saistības noteiktajā termiņā;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-79" title="page-7">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-80" title="page-7">
      5. Piemērojot šā panta 1. punkta c) apakšpunktu, uzskatāms, ka noregulējuma darbība ir sabiedrības interesēs, ja tā ir vajadzīga, lai sasniegtu vienu vai vairākus [14]. pantā minētos noregulējuma mērķus un ir samērīga ar šiem mērķiem, un ja, veicot vienības likvidāciju saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, minētie noregulējuma mērķi netiktu sasniegti tādā pašā mērā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-81" title="page-7">
      6. Ja 1. punktā noteiktie nosacījumi ir izpildīti, Valde pieņem noregulējuma shēmu. Noregulējuma shēma:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-82" title="page-7">
      a) uzsāk vienības noregulējuma procedūru;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-83" title="page-7">
      b) nosaka 22. panta 2. punktā minēto noregulējuma instrumentu piemērošanu noregulējamai iestādei, jo īpaši izslēgšanu no iekšējās rekapitalizācijas piemērošanas saskaņā ar 27. panta 5. un 14. punktu;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-84" title="page-7">
      c) nosaka [VNF] izmantojumu noregulējuma darbības atbalstam saskaņā ar 76. pantu un saskaņā ar Komisijas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 19. pantu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-85" title="page-8">
      7. Tiklīdz Valde pieņēmusi noregulējuma shēmu, tā to nekavējoties nosūta Komisijai.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-86" title="page-8">
      Komisija 24 stundu laikā no brīža, kad Valde tai nosūtījusi noregulējuma shēmu, vai nu apstiprina noregulējuma shēmu, vai iebilst pret noregulējuma shēmas diskrecionāriem aspektiem gadījumos, uz kuriem neattiecas šā punkta trešā daļa.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-87" title="page-8">
      Komisija 12 stundu laikā no brīža, kad Valde tai nosūtījusi noregulējuma shēmu, var ierosināt Padomei:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-88" title="page-8">
      a) iebilst pret noregulējuma shēmu, iebildumu pamatojot ar to, ka Valdes pieņemtā noregulējuma shēma neatbilst 1. punkta c) apakšpunktā minētajam sabiedrības interešu kritērijam;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-89" title="page-8">
      b) apstiprināt Valdes pieņemtajā noregulējuma shēmā norādīto apmēru, kādā paredzēts izmantot [VNF] līdzekļus, vai iebilst pret būtiskām minētās summas izmaiņām.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-90" title="page-8">
      Piemērojot šā punkta trešo daļu, Padome pieņem lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-91" title="page-8">
      Noregulējuma shēma var stāties spēkā tikai tad, ja 24 stundu laikā no brīža, kad Valde nosūtījusi noregulējuma shēmu, Padome vai Komisija nav izteikušas iebildumus.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-92" title="page-8">
      Padome vai Komisija – atkarībā no apstākļiem – norāda iemeslus iebildumu izteikšanas pilnvaru īstenošanai.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-93" title="page-8">
      Ja 24 stundu laikā no brīža, kad Valde nosūtījusi noregulējuma shēmu, Padome ir apstiprinājusi Komisijas priekšlikumu izdarīt izmaiņas noregulējuma shēmā, pamatojoties uz šā punkta trešās daļas b) apakšpunktu, vai Komisija izteikusi iebildumus saskaņā ar otro daļu, Valde astoņu stundu laikā izdara izmaiņas noregulējuma shēmā atbilstoši norādītajiem iemesliem.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-94" title="page-8">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-95" title="page-8">
      8. Ja Padome iebilst pret iestādes noregulējuma procedūras uzsākšanu, pamatojot savu iebildumu ar to, ka nav izpildīts 1. punkta c) apakšpunktā minētais sabiedrības interešu kritērijs, attiecīgo vienību organizēti likvidē saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-96" title="page-9">
      9. Valde nodrošina, ka attiecīgās valstu noregulējuma iestādes veic nepieciešamās noregulējuma darbības noregulējuma shēmas īstenošanai. Noregulējuma shēmu adresē attiecīgajām valstu noregulējuma iestādēm, un tajā iekļauj norādījumus šīm iestādēm, kuras veic visus nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu to saskaņā ar 29. pantu, īstenojot noregulējuma pilnvaras. Ja tiek sniegts valsts atbalsts vai [VNF] atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem, Valde rīkojas saskaņā ar Komisijas pieņemto lēmumu par minēto atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-97" title="page-9">
      10. Komisijai ir pilnvaras iegūt no Valdes jebkādu informāciju, ko tā uzskata par būtisku savu pienākumu izpildei, pamatojoties uz šo regulu. Valdei ir pilnvaras saskaņā ar šīs sadaļas 5. nodaļu iegūt no jebkuras personas informāciju, kas tai ir nepieciešama, lai sagatavotu noregulējuma darbību un pieņemtu par to lēmumu, tostarp noregulējuma plānos sniegtās informācijas atjauninājumus un papildinājumus.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs regulas 22. panta “Noregulējuma instrumentu vispārējie principi” 2. punktā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-99" title="page-9">
      “Noregulējuma instrumenti, kas minēti 18. panta 6. punkta b) apakšpunktā, ir šādi:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-100" title="page-9">
      a) uzņēmuma pārdošanas instruments;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-101" title="page-9">
      b) pagaidu iestādes instruments;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-102" title="page-9">
      c) aktīvu nodalīšanas instruments;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-103" title="page-9">
      d) iekšējās rekapitalizācijas instruments.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulas Nr. 806/2014 29. panta 1. punktā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-105" title="page-9">
      “Valstu noregulējuma iestādes veic vajadzīgās darbības, lai īstenotu šajā regulā minētos lēmumus, proti, kontrolējot 7. panta 2. punktā minētās vienības un grupas, kā arī 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā minētās vienības un grupas, ja ir izpildīti nosacījumi minēto punktu piemērošanai, veicot vajadzīgos pasākumus saskaņā ar Direktīvas [2014/59] 35. vai 72. pantu un nodrošinot, ka ir ievēroti minētajā direktīvā paredzētie aizsardzības pasākumi. Valstu noregulējuma iestādes īsteno visus lēmumus, kurus tām adresējusi Valde.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs regulas 43. panta 3. punktā ir paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-107" title="page-9">
      “Gan Komisija, gan ECB norīko katra savu pārstāvi, kuram ir tiesības piedalīties izpildsesiju un plenārsesiju sanāksmēs kā pastāvīgam novērotājam.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-108" title="page-9">
      Komisijas un ECB pārstāvjiem ir tiesības piedalīties debatēs, un viņiem ir pieejami visi dokumenti.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedības priekšvēsture</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedības priekšvēsture ir izklāstīta pārsūdzētā sprieduma 2.–20. punktā. Šīs tiesvedības vajadzībām tos var rezumēt šādi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ABLV Bank ir Latvijā reģistrēta kredītiestāde un koncerna “ABLV” mātessabiedrība. Luksemburgā reģistrētā kredītiestāde ABLV Bank Luxembourg ir viena no koncernā “ABLV” ietilpstošajām meitassabiedrībām; tās vienīgā akcionāre ir ABLV Bank.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Gan ABLV Bank, gan ABLV Bank Luxembourg bija kvalificēta kā “nozīmīga” un šajā statusā bija pakļauta ECB īstenotai uzraudzībai ar Regulu Nr. 1024/2013 ieviestā VUM ietvaros.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">United States Department of the Treasury (ASV Finanšu ministrija) 2018. gada 13. februārī ar Financial Crimes Enforcement Network (Tīkls cīņai pret noziedzību finanšu jomā, ASV; turpmāk tekstā – “FinCEN”) starpniecību darīja zināmus tās ieplānotos speciālos pasākumus, ar kuriem bija paredzēts atzīt ABLV Bank par “iestādi”, kas saistīta ar lielu risku nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācijas ziņā (turpmāk tekstā – “FinCEN pasākuma projekts”). Pēc šā paziņojuma ABLV Bank vairs nebija iespējams veikt maksājumus ASV dolāros (USD).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ECB 2018. gada 18. februārī uzdeva Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (Latvija) (turpmāk tekstā – “FKTK”) apturēt maksājumus saistībā ar ABLV Bank finansiālajām saistībām. ECB aicināja arī Commission de surveillance du secteur financier (Finanšu nozares uzraudzības komisija, Luksemburga; turpmāk tekstā – “CSSF ”) veikt līdzīgus pasākumus attiecībā pret ABLV Bank Luxembourg. Attiecībā uz ABLV Bank 2018. gada 19. februārī stājās spēkā moratorijs, bet attiecībā uz ABLV Bank Luxembourg tika piemērota maksājumu apturēšana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ECB 2018. gada 22. februārī nosūtīja uz VNV novērtējuma projektu par to, ka ABLV Bank un ABLV Bank Luxembourg kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgas, lai ar VNV apspriestos par šo tematu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ECB 2018. gada 23. februārī secināja, ka ABLV Bank un ABLV Bank Luxembourg kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgas Regulas Nr. 806/2014 18. panta 1. punkta izpratnē, un par šo novērtējumu informēja VNV.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tajā pašā dienā VNV pieņēma lēmumu SRB/EES/2018/09, ar kuru tā nolēma nepieņemt noregulējuma shēmu attiecībā uz ABLV Bank (turpmāk tekstā – “lēmums attiecībā uz ABLV Bank”), kā arī lēmumu SRB/EES/2018/10, ar kuru tā nolēma nepieņemt noregulējuma shēmu attiecībā uz ABLV Bank Luxembourg (turpmāk tekstā – “lēmums attiecībā uz ABLV Bank Luxembourg”). Šajos lēmumos VNV pārņēma ECB novērtējumu, ka ABLV Bank un ABLV Bank Luxembourg kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgas, un pauda uzskatu, ka nav sagaidāms, ka to maksātnespēju samērīgā termiņā būtu iespējams aizkavēt ar citiem pasākumiem. Tomēr tā secināja, ka, ņemot vērā konkrētās ABLV Bank un ABLV Bank Luxembourg iezīmes, attiecībā pret tām nav jāveic noregulējuma pasākumi, kas būtu nepieciešami [plašas] sabiedrības interesēs šīs regulas 18. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta un 18. panta 5. punkta izpratnē. Par minētajiem lēmumiem tika informēti to adresāti – attiecīgi FKTK un CSSF.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lēmuma attiecībā uz ABLV Bank 1. pantā ir noteikts, ka “[ABLV Bank] netiek piemērots noregulējums”. Šā lēmuma 2. pantā ir precizēts, ka lēmums “ir adresēts [FKTK] kā valsts noregulējuma iestādei Regulas Nr. 806/2014 3. panta 1. punkta 3. apakšpunkta izpratnē” un ka “saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014 29. panta 1. punktu [FKTK] īstenos šo lēmumu un nodrošinās, ka jebkurš tās veiktais pasākums būs ar to saderīgs atbilstoši tajā izklāstītajiem apsvērumiem”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lēmuma attiecībā uz ABLV Bank Luxembourg 1. un 2. punkts ir formulēts analogi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">VNV 2018. gada 24. februārī publicēja paziņojumu presei attiecībā uz apstrīdētajiem lēmumiem. Šajā paziņojumā presei bija precizēts, ka “pēc [ECB] lēmuma atzīt, ka [ABLV Bank] un tās meitassabiedrība [ABLV Bank Luxembourg] kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgas, [VNV] ir nolēmusi, ka nav jāpieņem noregulējuma shēma, jo šo banku gadījumā tā nebūtu nepieciešama [plašas] sabiedrības interesēs, un līdz ar to šīs bankas tiks likvidētas attiecīgi uz Latvijas un Luksemburgas tiesību aktu pamata”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ABLV Bank akcionāri 2018. gada 26. februārī nolēma sākt procedūru, kas dotu iespēju īstenot tās pašlikvidāciju, un lūdza FKTK apstiprināt tās brīvprātīgas likvidācijas plānu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tribunal d’arrondissement de Luxembourg (Luksemburgas apgabaltiesa (Luksemburga)) 2018. gada 9. martā noraidīja CSSF pieteikumu par ABLV Bank Luxembourg darbības izbeigšanu un likvidēšanu, tomēr vienlaikus atzina, ka tai uz sešiem mēnešiem ir piemērojama maksājumu apturēšanas procedūra, kas vairākkārt tika pagarināta. Ar 2019. gada 2. jūlija spriedumu minētā tiesa nosprieda par ABLV Bank Luxembourg darbības izbeigšanu un uzdeva veikt tās likvidāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējā tiesā celtā prasība un pārsūdzētais spriedums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2018. gada 3. maijā, ABLV Bank cēla prasību, ar kuru lūdza atcelt apstrīdētos lēmumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasības pamatojumā tā izvirzīja trīspadsmit pamatus. Ar pirmo pamatu tika apgalvots, ka VNV kompetencē neietilpst lēmumi par kredītiestādes likvidēšanu. Ar otro pamatu būtībā tika apgalvots, ka VNV kompetencē neietilpst lēmumi nepieņemt konkrētu noregulējuma shēmu. Ar trešo un ceturto pamatu tika apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas Nr. 806/2014 18. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts. Ar piekto pamatu tika apgalvots, ka nav ievērotas tiesības tikt uzklausītam un tiesības piekļūt lietas materiāliem. Ar sesto pamatu tika apgalvots, ka nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu. Ar septīto un trīspadsmito pamatu tika apgalvots, ka nav ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. panta 1. punktā nostiprinātās tiesības uz objektīvu lietas izskatīšanu. Ar astoto līdz vienpadsmito pamatu tika apgalvots, ka nav ievērots attiecīgi samērīguma princips, vienlīdzīgas attieksmes princips, Hartas 16. un 17. pants, kā arī princips nemo auditur propriam turpitudinem allegans (neviens nevar argumentēt ar savu prettiesisko rīcību). Ar divpadsmito pamatu tika apgalvots, ka notikusi nepareiza pilnvaru izmantošana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējā tiesa ar pārsūdzēto spriedumu ABLV Bank celto prasību noraidīja.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saistībā ar pārbaudi par to, vai šī prasība ir pieņemama, Vispārējā tiesa, minētā sprieduma 36. punktā konstatējusi, ka apstrīdētie lēmumi ir apstrīdami akti, tā 40.–42. punktā norādīja, ka, pirmkārt, ABLV Bank prasību par lēmumu attiecībā uz ABLV Bank Luxembourg bija cēlusi kā pēdējās minētās mātessabiedrība un vienīgais akcionārs un, otrkārt, šim lēmumam nebija tiešas ietekmes uz akcionāru tiesisko stāvokli, jo minētais lēmums nebija skāris šo akcionāru tiesības saņemt dividendes un piedalīties ABLV Bank Luxembourg pārvaldībā. Pārsūdzētā sprieduma 45. punktā ir secināts, ka minētais lēmums nebija tieši skāris ABLV Bank.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 61. punktā kā nepieņemamu noraidīja ABLV Bank prasījumu atcelt lēmumu attiecībā uz ABLV Bank Luxembourg. Turpretī prasību daļā par lēmuma attiecībā uz ABLV Bank atcelšanu tā atzina par pieņemamu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Aplūkojot lietas būtību, Vispārējā tiesa izvērtēja un noraidīja visus ABLV Bank izvirzītos pamatus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, Vispārējā tiesa, pārsūdzētā sprieduma 76. punktā konstatējusi, ka VNV ar lēmumu attiecībā uz ABLV Bank nebija nolēmusi par šīs vienības likvidēšanu, noraidīja ABLV Bank izvirzīto pirmo pamatu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, tā, vispirms, minētā sprieduma 81. un 82. punktā konstatējusi, ka no 2021. gada 6. maija sprieduma ABLV Bank u.c./ECB (C‑551/19 P un C‑552/19 P, EU:C:2021:369) izriet, ka VNV bija pienākums pēc pārbaudes par to, vai ir izpildīti Regulas Nr. 806/2014 18. panta 1. punktā minētie nosacījumi, pieņemt apstiprinošu vai noraidošu lēmumu, noraidīja ABLV Bank izvirzīto otro pamatu. Pēc tam pārsūdzētā sprieduma 83. punktā tā pauda uzskatu, ka Direktīvas 2014/59 82. panta 2. punktā, kas varot būt uzskatāms par līdzvērtīgu šīs regulas 18. pantam, ar tiešu formulējumu bija paredzēta iespēja lemt, ka konkrēta noregulējuma shēma netiek pieņemta. Visbeidzot minētā sprieduma 84. punktā tā konstatēja: tas, ka VNV kompetencē neietilpst lemšana par to, ka netiek pieņemta konkrēta noregulējuma shēma, radītu risku apdraudēt attiecīgās kredītiestādes un – potenciāli – finanšu tirgu stabilitāti, jo varētu rasties šaubas par turpmākiem pasākumiem, kas veicami attiecībā pret šo kredītiestādi, ņemot vērā šo ECB vērtējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, pārsūdzētā sprieduma 87.–153. punktā Vispārējā tiesa pārbaudīja kopā ABLV Bank izvirzīto trešo un ceturto pamatu. Vispirms pārsūdzētā sprieduma 91. un 92. punktā tā citastarp norādīja: tā kā VNV sniegtais novērtējums par to, vai kredītiestāde kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, ir balstīts uz ekonomikas ziņā sarežģītu izvērtēšanu, Savienības tiesu iespējas veikt attiecīgu pārbaudi ir ierobežotas. Pēc tam tā noraidīja ABLV Bank argumentāciju, ar kuru tika apgalvots, ka FinCEN pasākuma projekts ir prettiesisks, un minētā sprieduma 101. punktā nosprieda, ka maksātnespējas cēloņi nav uzskatāmi par aspektu, kas būtu jāņem vērā, veicot Regulas Nr. 806/2014 18. panta 4. punktā paredzēto pārbaudi. Visbeidzot šā sprieduma 103.–146. punktā tā noraidīja ABLV Bank argumentāciju, kas vērsta pret ECB veikto un VNV pārņemto novērtējumu, ka tā kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtām kārtām, pārsūdzētā sprieduma 154.–206. punktā Vispārējā tiesa izvērtēja un noraidīja ABLV Bank izvirzīto piekto līdz trīspadsmito pamatu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku prasījumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sūdzībā ABLV Bank lūdz Tiesu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">apturēt šo tiesvedību, līdz tiks pieņemts nolēmums, ar ko izbeidz tiesvedību lietā C‑551/22 P, Komisija/VNV, un dot šīs lietas dalībniekiem iespēju paust nostāju par šo lēmumu;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">uzdot veikt procesa organizatorisko un pierādījumu savākšanas pasākumu, ar ko paredzēts lūgt Komisijas nostāju par šo lietu;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atcelt pārsūdzēto spriedumu;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atcelt apstrīdētos lēmumus;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest VNV atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar tiesvedību abās instancēs un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">gadījumā, ja Tiesai nebūtu iespējams spriest par pirmajā instancē celto prasību, nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">VNV prasījumi Tiesai ir šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">noraidīt ABLV Bank pieteikumu par procesa organizatoriskajiem pasākumiem un pierādījumu savākšanas pasākumiem;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">noraidīt apelācijas sūdzību kā nepieņemamu vai – jebkurā gadījumā – kā nepamatotu;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">pakārtoti – nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">vēl pakārtotāk – gadījumā, ja Tiesa spriestu par prasību pirmajā instancē, noraidīt šo prasību un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest ABLV Bank atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ECB lūdz Tiesu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">noraidīt apelācijas sūdzību kā nepamatotu un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest ABLV Bank atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedība Tiesā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar Tiesas priekšsēdētāja 2023. gada 22. martu lēmumu šī tiesvedība tika apturēta, līdz tiks pieņemts nolēmums, ar ko izbeidz tiesvedību lietā C‑551/22 P, Komisija/VNV. Pēc 2024. gada 18. jūnija sprieduma Komisija/VNV (C‑551/22 P, EU:C:2024:520) pasludināšanas tiesvedība tika atsākta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar Tiesas priekšsēdētāja 2024. gada 21. jūnija lēmumu šīs lietas dalībnieki tika aicināti paust nostāju par to, kā minētais spriedums varētu ietekmēt šo tiesvedību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par apelācijas sūdzību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sūdzības pamatojumā ABLV Bank izvirza četrus pamatus. Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir izdarījusi kļūdas pārbaudē par pirmajiem diviem pirmās instances tiesvedībā izvirzītajiem pamatiem attiecībā uz VNV kompetenci, kā arī procesuālo normu pārkāpumus, pieņemot lēmumu attiecībā uz ABLV Bank. Ar otro pamatu tiek apgalvots par Vispārējās tiesas kļūdām pārbaudē par trešo un ceturto pamatu, kas izvirzīti pirmās instances tiesvedībā, attiecībā uz VNV novērtējumu, ka ABLV Bank kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga. Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa izdarījusi kļūdas pārbaudē par ABLV Bank argumentāciju attiecībā uz FinCEN pasākuma projektu un Latvijas iestāžu pieņemtiem lēmumiem. Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir kļūdījusies, veicot pārbaudi par to, vai prasība par lēmumu attiecībā uz ABLV Bank Luxembourg ir pieņemama.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par lūgumu Tiesai aicināt Komisiju paust nostāju par šo lietu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ABLV Bank replikas rakstā lūdz Tiesu aicināt Komisiju paust nostāju par šo lietu. Tā apgalvo, ka, ņemot vērā argumentāciju, ko Komisija sniegusi lietā, kurā taisīts 2024. gada 18. jūnija spriedums Komisija/VNV (C‑551/22 P, EU:C:2024:520), šī Savienības iestāde esot vienisprātis ar ABLV Bank attiecībā uz šīs apelācijas pamatotību. Turklāt minētajai iestādei esot iespējams sniegt skaidrojumu par Regulas Nr. 806/2014 sagatavošanas darbiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā ir konstatējams, ka šis lūgums ir adresēts Savienības iestādei, kura nav dalībnieks nedz šajā tiesvedībā, nedz pirmās instances tiesvedībā. Turklāt Tiesa uzskata, ka tā no lietas dalībnieku apgalvojumiem un lietas materiāliem ir guvusi pietiekamu informāciju un līdz ar to šis lūgums ir jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par apelācijas sūdzības pieņemamību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">VNV apgalvo, ka šī apelācijas sūdzība ir nepieņemama, jo tā neatbilstot Tiesas Reglamenta prasībām. Šajā apelācijas sūdzībā neesot nedz ar nepieciešamo precizitāti norādīti pārsūdzētā sprieduma strīdīgie punkti, nedz minēti konkrēti juridiskie argumenti, uz kuriem būtu balstīti izvirzītie pamati. Minētās apelācijas sūdzības nekonkrētības un nekonsekvences dēļ esot grūti identificēt tiesību kļūdas, ko Vispārējā tiesa esot izdarījusi pārsūdzētajā spriedumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ECB uzskata, ka apelācijas sūdzība neietver nevienu konkrētu pārmetumu, ka būtu izdarītas tiesību kļūdas, un šā iemesla dēļ, pirmkārt, Tiesai neesot iespējams veikt pārbaudi un, otrkārt, VNV un ECB neesot iespējams nodrošināt savu aizstāvību. Līdz ar to tai ir šaubas par apelācijas sūdzības pieņemamību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ABLV Bank apgalvo, ka apelācijas sūdzība ir pieņemama.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka no LESD 256. panta 1. punkta otrās daļas un Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58. panta pirmās daļas, kā arī no Tiesas Reglamenta 168. panta 1. punkta d) apakšpunkta izriet, ka apelācijas sūdzībā ir precīzi jānorāda tās kritizētās sprieduma daļas, kuru atcelšana tiek lūgta, kā arī konkrētie juridiskie argumenti, uz kuriem balstīts šāds prasījums, – pretējā gadījumā apelācijas sūdzība vai attiecīgais pamats ir nepieņemams (skat. rīkojumu 1993. gada 26. aprīlis, Kupka‑Floridi/ESSK, C‑244/92 P, EU:C:1993:152, 8. un 9. punkts, un spriedumus, 2022. gada 25. janvāris, Komisija/European Food u.c., C‑638/19 P, EU:C:2022:50, 75. punkts, kā arī 2025. gada 15. jūlijs, ECB un Komisija/Corneli, C‑777/22 P un C‑789/22 P, EU:C:2025:580, 58. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīm prasībām neatbilst un par nepieņemamu ir jāatzīst apelācija, kuras argumentācija nav tik skaidra un nepārprotama, lai Tiesai būtu iespējams veikt tiesiskuma pārbaudi, it īpaši tādēļ, ka būtiskie elementi, uz kuriem balstīta šī argumentācija, neizriet pietiekami loģiski un saprotami no šīs apelācijas sūdzības teksta, kas šajā ziņā ir formulēts neskaidrā un neviennozīmīgā veidā. Tiesa ir arī nospriedusi, ka apelācijas sūdzība, kurai trūkst konsekventas struktūras un kurā ietverti tikai vispārīgi apgalvojumi, bet trūkst konkrētu norāžu par pārsūdzētā sprieduma punktiem, kuros, iespējams, izdarīta tiesību kļūda, ir jānoraida kā acīmredzami nepieņemama (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 4. oktobris, thyssenkrupp/Komisija, C‑581/22 P, EU:C:2024:821, 58. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā daļa ABLV Bank argumentācijas gan neatbilst minētajām prasībām, tomēr apelācijas sūdzība ietver virkni juridisku argumentu, kuri saistīti ar nepārprotami norādītām pārsūdzētā sprieduma daļām un kuru izmantošana Tiesai dod iespēju veikt pārbaudi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos apelācijas sūdzība kopumā nav uzskatāma par nepieņemamu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr šis secinājums neskar pārbaudi par atsevišķu pamatu pieņemamību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 14. jūnijs, Marchiani/Parlaments, C‑566/14 P, EU:C:2016:437, 34. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par lietas būtību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo pamatu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ABLV Bank uzskata, ka Vispārējā tiesa ir izdarījusi vairākas kļūdas un sagrozījusi informāciju saistībā ar to pirmo divu pamatu izvērtēšanu, kurus tā izvirzījusi pirmās instances tiesvedībā. Turklāt Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, neizvirzīdama – pēc savas ierosmes – pamatus attiecībā uz vairākiem procesuālo normu pārkāpumiem, kas izdarīti, pieņemot lēmumu attiecībā uz ABLV Bank.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, ABLV Bank apgalvo, ka Regulas Nr. 806/2014 18. panta interpretācijā, kuru pārsūdzētajā spriedumā izmantojusi Vispārējā tiesa, ir konstatējamas vairākas kļūdas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms – pamats šādai interpretācijai neesot konstatējams nedz 18. panta formulējumā, nedz šajā regulā kopumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt minētajā interpretācijā neesot ņemti vērā Regulas Nr. 806/2014 18. pantā noteiktie VNV pilnvaru ierobežojumi, kas izriet no Tiesas judikatūras, kura izveidojusies ar spriedumiem, 1958. gada 13. jūnijs, Meroni/Augstā iestāde (9/56, EU:C:1958:7), un 2024. gada 18. jūnijs, Komisija/VNV (C‑551/22 P, EU:C:2024:520). Konkrētāk, no pēdējā minētā sprieduma 83. punkta izrietot, ka 18. pants neietver pilnvarojumu VNV pieņemt aktu, kas radītu patstāvīgas tiesiskās sekas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs regulas 26. apsvērumā ar tiešu formulējumu esot atzīta no šīs judikatūras izrietošā nepieciešamība ierobežot VNV pilnvaras. Taču Vispārējās tiesas izmantotā Regulas Nr. 806/2014 18. panta interpretācija nozīmējot ļoti plašas šajā pantā neparedzētas VNV pilnvaras lemt par konkrētas bankas turpmāko pastāvēšanu bez nepieciešamības šīm vajadzībām saņemt Komisijas vai Padomes apstiprinājumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpinot – Vispārējā tiesa interpretāciju par 18. pantu balstot uz diviem kļūdainiem argumentiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, attiecībā uz Vispārējās tiesas atsauci uz Direktīvas 2014/59 82. panta 2. punktu ABLV Bank apgalvo, ka šajā gadījumā šī norma nav piemērojama un tas, ka Regulā Nr. 806/2014 trūkst līdzvērtīgas normas, nav uzskatāms par neparedzēti izveidojušos robu regulējumā. Turklāt no minētās normas izrietot, ka pasākumi, kas veikti pēc lēmuma nepieņemt konkrētu noregulējuma shēmu, ietilpstot vienīgi dalībvalsts iestāžu kompetencē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, pārsūdzētā sprieduma 84. punktā minētais apgalvojums par nepieciešamību kliedēt jebkādas šaubas par turpmākiem pasākumiem, kas dalībvalstī veicami saistībā ar ECB novērtējumu, ka kredītiestāde kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, esot balstīts uz politiskiem apsvērumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot – VNV prakse pēc tiesvedības mutvārdu daļas pabeigšanas pirmajā instancē neesot saderīga ar šīs regulas 18. panta interpretāciju, ko tā izvirzījusi šajā lietā un ko Vispārējā tiesa izmantojusi pārsūdzētajā spriedumā, konkrētāk, tā 83. un 84. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, Vispārējā tiesa neesot pareizi konstatējusi apstrīdēto lēmumu tiesiskās sekas, lai gan tas esot nepieciešams posms pārbaudē par šo lēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrētāk, Vispārējā tiesa neesot konkretizējusi, kā šie lēmumi būtu izmainījuši ABLV Bank un ABLV Bank Luxembourg tiesisko stāvokli, bet esot aplūkojusi tikai to, vai minētie lēmumi ietver “rīkojumu veikt likvidāciju”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, ar Vispārējās tiesas konstatējumu, ka apstrīdētie lēmumi neparedz ABLV Bank un ABLV Bank Luxembourg likvidāciju, esot sagrozīts šo lēmumu formulējums, turklāt šis konstatējums esot balstīts uz kļūdainu informāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms – šo lēmumu tekstā izmantotais formulējums, ciktāl tas paredz, ka dalībvalstu noregulējuma iestādes minētos lēmumus īsteno atbilstoši tajos izklāstītajiem apsvērumiem, nepieļaujot nekādas šaubas attiecībā uz to, ka ABLV Bank un ABLV Bank Luxembourg ir likvidējamas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpinot – Vispārējā tiesa pārsūdzama akta jēdzienu LESD 263. panta izpratnē esot kļūdaini pielīdzinājusi konkrētam fiziskam dokumentam. Šis jēdziens attiecoties uz pašu apstrīdēto lēmumu saturu, turpretī fizisks dokuments šajā ziņā esot uzskatāms tikai par pierādījumu – tāpat kā paziņojumi saistībā ar preses konferenci. Kā Vispārējā tiesa norādījusi pārsūdzētā sprieduma 17. punktā, VNV esot darījusi zināmu, ka uz apstrīdēto lēmumu pamata notiks ABLV Bank un ABLV Bank Luxembourg likvidācija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot – Vispārējā tiesa esot kļūdaini interpretējusi jēdzienu “akta adresāts” LESD 263. panta ceturtās daļas un 297. panta 2. punkta izpratnē. Tai esot bijis jāatzīst, ka akta adresāts ir nevis iestāde, kurai uzticēta tā īstenošana, bet gan persona, kurai mainīts tiesiskais stāvoklis. Šajā gadījumā ABLV Bank un ABLV Bank Luxembourg esot apstrīdēto lēmumu adresāti un tātad personas, kuras varētu izmantot Hartas 41. pantā nostiprinātās tiesības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtām kārtām, lēmuma attiecībā uz ABLV Bank pieņemšanā esot izdarītas vairākas procesuālas kļūdas, uz kurām Vispārējai tiesai esot bijis jānorāda pēc savas ierosmes – tāpat kā tagad Tiesai. Konkrētāk, procedūrā, kuras noslēgumā tika pieņemts šis lēmums, neesot ievērotas ABLV Bank tiesības tikt uzklausītai un tiesības uz piekļuvi lietas materiāliem. Turklāt šis lēmums neesot pareizi paziņots pēdējai minētajai un tajā neesot norādīts nekāds pamatojums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">VNV uzskata, ka pirmais pamats ir jānoraida kā daļēji nepieņemams, daļēji neiedarbīgs un daļēji nepamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ECB apgalvo, ka pirmais pamats ir jānoraida kā nepamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms ir konstatējams, ka ABLV Bank argumentācija attiecībā uz apgalvotajām kļūdām, ko esot izdarījusi Vispārējā tiesa, nepareizi konstatēdama apstrīdēto lēmumu tiesiskās sekas un nenorādīdama – pēc savas ierosmes – uz procesuālo normu pārkāpumiem, kas izdarīti, pieņemot lēmumu attiecībā uz ABLV Bank, nav tik nepārprotama un konkrēta, lai Tiesai būtu iespējams veikt tiesiskuma pārbaudi. Tātad minētā argumentācija ir jānoraida kā nepieņemama – atbilstoši šā sprieduma 45. un 46. punktā minētajai judikatūrai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Aplūkojot pārējos argumentus, ko ABLV Bank izvirzījusi pirmā pamata kontekstā, pirmām kārtām, attiecībā uz apgalvoto tiesību kļūdu saistībā ar Regulas Nr. 806/2014 18. panta interpretāciju jānorāda, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 86. punktā ir noraidījusi otro pamatu, kuru ABLV Bank izvirzījusi pirmās instances tiesvedībā un ar kuru tiek apgalvots, ka VNV kompetencē neietilpst formāls lēmums nepieņemt konkrētu noregulējuma shēmu šīs normas izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, šajā ziņā attiecībā uz šā panta interpretāciju no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka, interpretējot konkrētu Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un šo normu ietverošā tiesiskā regulējuma mērķi (skat. spriedumus, 1983. gada 17. novembris, Merck, 292/82, EU:C:1983:335, 12. punkts, un 2025. gada 25. februāris, BSH Hausgeräte, C‑339/22, EU:C:2025:108, 27. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms: šīs regulas 18. panta 1. un 6. punktā ir noteikts, ka VNV konkrētu noregulējuma shēmu – citastarp attiecībā uz finanšu iestādēm un “grupām”, kas tiek uzskatītas par svarīgām finanšu stabilitātei Savienībā, kā arī citām pārrobežu “grupām” – pieņem vienīgi tad, ja tā uzskata, ka šīs regulas 18. panta 1. punkta a)–c) apakšpunktā minētie nosacījumi ir izpildīti. Šie nosacījumi attiecas gan uz attiecīgās vienības vai “grupas” maksātnespēju vai maksātnespējas iespējamību, gan uz noregulējumam alternatīvu pasākumu neiespējamību, gan arī uz apstākli, ka noregulējuma pasākums ir nepieciešams [plašas] sabiedrības interesēs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pirmo no minētajiem nosacījumiem, kas minēti Regulas Nr. 806/2014 18. panta 1. punkta a) apakšpunktā, no šīs regulas 18. panta 1. punkta otrās daļas izriet, ka šā nosacījuma novērtēšanu ECB veic pēc apspriešanās ar VNV un ka VNV šādu novērtēšanu var veikt vienīgi tad, ja ECB trīs kalendāro dienu laikā pēc tam, kad tā tikusi informēta par šādu VNV nodomu, novērtēšanu neveic pati. 18. panta 1. punkta trešajā daļā ir precizēts: ja ECB uzskata, ka minētais nosacījums ir izpildīts, tā novērtējumu nekavējoties dara zināmu Komisijai un VNV.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ECB novērtējumam, ka attiecīgā vienība ir situācijā, ka tā kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga Regulas Nr. 806/2014 18. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, ir tādas sekas, ka tiek sākta šīs regulas 18. pantā paredzētā procedūra un līdz ar to VNV veiktā pārbaude par šīs regulas 18. panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 6. maijs, ABLV Bank u.c./ECB, C‑551/19 P un C‑552/19 P, EU:C:2021:369, 67. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ šīs regulas 18. pantā ir paredzēts, ka VNV kompetencē ietilpst to nosacījumu izvērtēšana, kas minēti šā panta 1. punkta a)–c) apakšpunktā, ikvienā gadījumā, kad noregulējuma procedūra tiek sākta, balstoties uz ECB sniegto novērtējumu, ka attiecīgā vienība vai “grupa” kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, vai pašas VNV sniegtu novērtējumu, ja tā ir paudusi nodomu veikt šādu novērtēšanu, lai gan minētais pants neietver tieši formulētas norādes par turpmākiem pasākumiem pēc noregulējuma procedūras gadījumā, kad VNV konstatē, ka šie nosacījumi nav izpildīti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, lai gan Regulas Nr. 806/2014 18. panta 7. punktā ir paredzēts, ka noregulējuma shēmas stāšanās spēkā ir atkarīga no tā, vai to apstiprina Komisija, ja nedz Komisija, nedz Padome nav paudusi iebildumus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 18. jūnijs, Komisija/VNV, C‑551/22 P, EU:C:2024:520, 80. punkts), šāda Komisijas un Padomes dalība nav paredzēta gadījumā, kad noregulējuma shēma netiek pieņemta. Tātad, ja VNV uzskata, ka nosacījumi, kuru izpilde ir nepieciešama, lai pieņemtu konkrētu noregulējuma shēmu, nav izpildīti, šāds VNV secinājums ir uzskatāms par noslēgumposmu šīs regulas 18. pantā paredzētajā noregulējuma procedūrā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpinot – attiecībā uz šīs regulas 18. panta kontekstu ir jāprecizē, ka šīs regulas 7. panta 2. punkts neizslēdz VNV kompetenci lemt par konkrētas noregulējuma shēmas nepieņemšanu. Kā norādīts ģenerāladvokāta secinājumu 23. punktā, šīs normas versijas dažādās valodās atšķiras. Tātad, pat ja no dažām no šīm versijām varētu izrietēt, ka VNV kompetencē ietilpst tikai noregulējuma lēmumu pieņemšana – citastarp attiecībā uz finanšu iestādēm un “grupām”, kuras uzskatāmas par nozīmīgām finanšu stabilitātei Savienībā, kā arī attiecībā uz citām pārrobežu “grupām” –, saskaņā ar citām minētās normas valodu versijām tās kompetencē ietilpst jebkura lēmuma pieņemšana “saistībā ar” šādu finanšu iestāžu vai “grupu” noregulējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības tiesību akta vienas vai vairāku valodu versiju burtiska interpretācija, izslēdzot citas valodu versijas, nedrīkst prevalēt, jo Savienības tiesību normu vienveidīga piemērošana prasa, lai tās tiktu interpretētas, citastarp ņemot vērā visu valodu versijas (spriedums, 2022. gada 10. marts, Landkreis Gifhorn, C‑519/20, EU:C:2022:178, 76. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Regulas Nr. 806/2014 33. apsvērumā ir precizēts, ka VNV izpildsesijā būtu jāsagatavo visi “lēmumi par noregulējuma procedūru” un – cik vien iespējams – tie jāpieņem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šāds precizējums liecina, ka Savienības likumdevējs ir izmantojis plašu izpratni par to lēmumu veidiem, kurus VNV ir pilnvarota pieņemt saistībā ar VNM.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot – attiecībā uz šīs regulas mērķiem, kuri, kā atgādināts šā sprieduma 70. punktā, jāņem vērā, interpretējot tās normas, – no šīs regulas 2., 10.–12., 31., 58. un 122. apsvēruma izriet, ka ar to ir paredzēts ar vienveidīga un centralizēta lēmumu pieņemšanas procesa ieviešanu noregulējuma jomā nodrošināt ātrāku un rezultatīvāku noregulējuma lēmumu pieņemšanas procesu banku savienībā, lai citastarp nodrošinātu lielāku prognozējamību attiecībā uz konkrētas bankas maksātnespējas rezultātu, finanšu stabilitāti, būtisko finanšu pakalpojumu turpinātību un aizsargātu noguldītājus (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2024. gada 4. oktobris, Aeris Invest/Komisija un VNV, C‑535/22 P, EU:C:2024:819, 164. punkts, kā arī 2024. gada 4. oktobris, García Fernández u.c./Komisija un VNV, C‑541/22 P, EU:C:2024:820, 190. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā jau norādīts šā sprieduma 73. punktā, ECB novērtējumam, ka attiecīgā vienība ir situācijā, ka tā kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, šīs regulas 18. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, ir tādas sekas, ka VNV sāk tās 18. pantā paredzēto procedūru un līdz ar to 18. panta 1. punktā minēto nosacījumu izvērtēšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāda šīs regulas 18. panta interpretācija, ka VNV kompetencē neietilpst lēmums nepieņemt konkrētu noregulējuma shēmu, ja tā uzskata, ka šie nosacījumi nav izpildīti, nedodot iespēju nodrošināt pietiekamu pārredzamību attiecībā uz tādas noregulējuma procedūras iznākumu, ko VNV rīko pēc konstatējuma, ka konkrēta vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, un atbilstoši tam nodrošināt prognozējamību saistībā ar šādas maksātnespējas sekām, it īpaši saistībā ar pasākumiem, kas tiks veikti pēc šāda konstatējuma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, kā jau norādīts šā sprieduma 75. punktā, gadījumā, kad VNV uzskata, ka minētie nosacījumi nav izpildīti, šāds VNV secinājums ir uzskatāms par noslēgumposmu Regulas Nr. 806/2014 18. pantā paredzētajā noregulējuma procedūrā. Tomēr pārredzamības labad dalībvalstu kompetentās iestādes ir jāinformē par VNV rīkotās noregulējuma procedūras iznākumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā izklāstītos apsvērumus, Vispārējā tiesa nav izdarījusi tiesību kļūdu, atzīdama, ka šīs regulas 18. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka VNV kompetencē ietilpst lēmums nepieņemt konkrētu noregulējuma shēmu, ja tā uzskata, ka šā panta 1. punktā minētie nosacījumi nav izpildīti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pretēji tam, ko apgalvo ABLV Bank, šo secinājumu neliek apšaubīt judikatūra, kas izveidojusies ar Tiesas spriedumiem, 1958. gada 13. jūnijs, Meroni/Augstā iestāde (9/56, EU:C:1958:7), un 2024. gada 18. jūnijs, Komisija/VNV (C‑551/22 P, EU:C:2024:520).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka ar šo regulu ieviestā sistēma ir balstīta uz konstatējumu, kas būtībā ir izklāstīts tās 24. un 26. apsvērumā, ka minētajā regulā paredzēto noregulējuma pilnvaru īstenošana ietilpst Savienības noregulējuma politikā, ko var definēt vienīgi Savienības iestādes, un ka, ņemot vērā noregulējuma lēmumu būtisko ietekmi uz dalībvalstu finanšu stabilitāti un pašu Savienību, kā arī uz dalībvalstu budžeta suverenitāti, pastāv rīcības brīvība katras konkrētās noregulējuma shēmas pieņemšanā. No šiem apsvērumiem izriet, ka Savienības likumdevējs šo iemeslu dēļ ir uzskatījis par nepieciešamu paredzēt atbilstīgu Padomes un Komisijas dalību, proti, dalību, kas stiprina nepieciešamo VNV darbības neatkarību, vienlaikus ievērojot principus par pilnvaru deleģēšanu aģentūrām, kuri noteikti 1958. gada 13. jūnija spriedumā Meroni/Augstā iestāde (9/56, EU:C:1958:7) un atgādināti 2014. gada 22. janvāra spriedumā Apvienotā Karaliste/Parlaments un Padome (C‑270/12, EU:C:2014:18) (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 18. jūnijs, Komisija/VNV, C‑551/22 P, EU:C:2024:520, 69. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Divos pirmajos spriedumos Tiesa būtībā ir nospriedusi, ka sekas, kas izriet no pilnvaru deleģēšanas, ir ļoti dažādas atkarībā no tā, vai deleģētas ir nepārprotami ierobežotas izpildes pilnvaras, kas var tikt stingri kontrolētas atbilstoši deleģējošās iestādes noteiktajiem kritērijiem, vai tomēr deleģēta ir “rīcības brīvība, kas ietver plašu novērtējuma brīvību, kuru izmantojot, ir iespējams īstenot reālu ekonomikas politiku” (spriedums, 2024. gada 18. jūnijs, Komisija/VNV, C‑551/22 P, EU:C:2024:520, 70. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">88</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmā veida deleģēšana nevar būtiski ietekmēt deleģēto pilnvaru izmantošanu, savukārt ar otrā veida deleģēšanu notiek “faktiska atbildības nodošana”: deleģējošās iestādes viedoklis tiek aizstāts ar tās iestādes viedokli, kurai deleģētas pilnvaras (spriedums, 2024. gada 18. jūnijs, Komisija/VNV, C‑551/22 P, EU:C:2024:520, 71. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">89</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa ir arī precizējusi, ka judikatūra, kas izveidojusies ar 1958. gada 13. jūnija spriedumu Meroni/Augstā iestāde (9/56, EU:C:1958:7), ir balstīta uz premisu, ka Savienības institucionālajai struktūrai raksturīgais pilnvaru līdzsvars ir uzskatāms par Līgumos nostiprinātu pamatgarantiju un ka pilnvaru ar plašu rīcības brīvību deleģēšana šo garantiju apdraudētu, ja šīs pilnvaras tiktu piešķirtas nevis iestādēm, kuras Līgumos paredzētas tam, lai nodrošinātu un kontrolētu šo pilnvaru īstenošanu atbilstoši attiecīgās iestādes kompetencei, bet gan citām iestādēm (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 18. jūnijs, Komisija/VNV, C‑551/22 P, EU:C:2024:520, 72. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">90</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No šīs judikatūras izriet: tas, vai pilnvaru deleģēšana kādai aģentūrai ir tiesiska no Līgumos garantēto pilnvaru līdzsvara skatpunkta, ir atkarīgs no tā, vai šāda deleģēšana attiecas uz plašu rīcības brīvību vai, gluži pretēji, uz precīzi noteiktām īstenošanas pilnvarām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 18. jūnijs, Komisija/VNV, C‑551/22 P, EU:C:2024:520, 73. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">91</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz Regulas Nr. 806/2014 18. panta normām Tiesa ir nospriedusi, ka ar tām tiek novērsta “atbildības nodošana” ar 1958. gada 13. jūnija spriedumu Meroni/Augstā iestāde (9/56, EU:C:1958:7) aizsāktās judikatūras izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">92</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, lai gan ar šīm tiesību normām VNV ir piešķirtas pilnvaras novērtēt, vai šajā gadījumā ir izpildīti konkrētas noregulējuma shēmas pieņemšanas nosacījumi, un noteikt šādas shēmas vajadzībām nepieciešamos instrumentus, ar šīm tiesību normām Komisijai vai – attiecīgā gadījumā – Padomei ir piešķirta atbildība par galīgo novērtējumu attiecībā uz tās diskrecionārajiem aspektiem, kuri ietilpst Savienības politikā kredītiestāžu noregulējuma jomā un kuri ietver dažādu mērķu un interešu izsvēršanu ar nolūku saglabāt Savienības finanšu stabilitāti un iekšējā tirgus integritāti, ņemt vērā dalībvalstu fiskālo suverenitāti, kā arī akcionāru un kreditoru interešu aizsardzību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 18. jūnijs, Komisija/VNV, C‑551/22 P, EU:C:2024:520, 81. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">93</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, lai gan ar minētajām tiesību normām VNV ir piešķirta plaša rīcības brīvība attiecībā uz to, vai un ar kādiem līdzekļiem attiecīgajai vienībai piemērojama noregulējuma procedūra, saskaņā ar šīs regulas 18. panta 1. un 4.–6. punktu šī brīvība ir ierobežota ar objektīviem kritērijiem un nosacījumiem, kas ierobežo VNV darbības jomu un ir saistīti gan ar nosacījumiem, gan ar noregulējuma instrumentiem. Bez tam šajā regulā ir paredzēta Komisijas un Padomes dalība noregulējuma shēmas pieņemšanas procedūrā: lai šī shēma stātos spēkā, ir nepieciešams Komisijas un – attiecīgā gadījumā – Padomes apstiprinājums (spriedums, 2024. gada 18. jūnijs, Komisija/VNV, C‑551/22 P, EU:C:2024:520, 77. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">94</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad Tiesa ir atzinusi, ka, lai gan šīs regulas 7. un 18. pantā ir paredzēts, ka VNV uzdevums ir izstrādāt un pieņemt konkrētu noregulējuma shēmu, ar tiem tai tomēr nav piešķirtas pilnvaras pieņemt aktu, kas radītu patstāvīgas tiesiskās sekas. Tā ir precizējusi, ka saistībā ar šīs regulas 18. pantā paredzēto noregulējuma procedūru, Komisijas apstiprinājums ir uzskatāms par obligātu elementu – gan lai noregulējuma shēma stātos spēkā, gan lai konstatētu pēdējā minētā saturu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 18. jūnijs, Komisija/VNV, C‑551/22 P, EU:C:2024:520, 83. un 84. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">95</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pretēji tam, ko apgalvo ABLV Bank, no tā nevar izsecināt, ka Tiesa būtu nospriedusi, ka VNV nekādā gadījumā nav pilnvaru pieņemt aktu, kas radītu patstāvīgas tiesiskās sekas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">96</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, apsvērumi, kas izklāstīti 2024. gada 18. jūnija sprieduma Komisija/VNV (C‑551/22 P, EU:C:2024:520) 83. punktā, ir vērsti uz to, lai pamatotu minētā sprieduma 82. punktā iekļauto novērtējumu, ka gan pilnvarām, kas ar Regulu Nr. 806/2014 piešķirtas VNV, gan judikatūrai, kas izveidojusies ar 1958. gada 13. jūnija spriedumu Meroni/Augstā iestāde (9/56, EU:C:1958:7), būtu pretrunā pieņēmums, ka noregulējuma shēma var radīt obligātas tiesiskās sekas neatkarīgi no Komisijas lēmuma par apstiprināšanu. Tātad 83. punktā ietvertais konstatējums, ka ar šīs regulas 7. un 18. pantu VNV nav piešķirtas pilnvaras pieņemt aktu, kas rada patstāvīgas tiesiskās sekas, attiecas tikai uz noregulējuma shēmām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">97</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, kā norāda ABLV Bank, Tiesa 2024. gada 18. jūnija spriedumā Komisija/VNV (C‑551/22 P, EU:C:2024:520) gan ir nospriedusi, ka saistībā ar konkrētas noregulējuma shēmas pieņemšanu ir nepieciešama samērīga Komisijas un Padomes iesaistīšana, lai izvairītos no “atbildības nodošanas”, tomēr minētā sprieduma 75.–81. punktā Tiesa šīm vajadzībām ir balstījusies uz to apstākļu kopumu, kādos VNV pieņem konkrētu noregulējuma shēmu. Taču nav tā, ka tad, kad VNV lemj par noregulējuma shēmas nepieņemšanu, būtu iestājušies visi šie apstākļi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">98</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā Tiesa norādījusi minētā sprieduma 76. punktā, Regulas Nr. 806/2014 18. panta 6. punktā ir precizēts: ja 18. panta 1. punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, VNV pieņem noregulējuma shēmu, kas attiecīgo vienību pakļauj noregulējuma procedūrai, un nosaka, ka tai tiek piemēroti šīs regulas 22. panta 2. punktā minētie noregulējuma instrumenti, kā arī iespēja izmantot VNF. Minētās regulas 22. panta 4. punktā ir norādīts, ka šos instrumentus, izņemot aktīvu nodalīšanas instrumentu, var piemērot atsevišķi vai kopā, lai sasniegtu šīs regulas 14. pantā minētos noregulējuma mērķus atbilstoši noregulējuma principiem, kas definēti šīs regulas 15. pantā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">99</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa minētā sprieduma 77. un 81. punktā no tā ir izsecinājusi, ka, lai pieņemtu konkrētu noregulējuma shēmu, VNV ir diskrecionāri jānovērtē divi atsevišķi aplūkojamās situācijas aspekti: pirmais attiecas uz to, vai ir izpildīti šādas shēmas pieņemšanas nosacījumi, bet otrais – uz to noregulējuma instrumentu noteikšanu, kuri nepieciešami šīm vajadzībām, kā arī konstatēšanu, kādas attiecīgā gadījumā ir iespējas izmantot VNF.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">100</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpretī tam, lai VNV varētu lemt, ka netiek pieņemta konkrēta noregulējuma shēma, tai ir tikai jāsecina, ka kumulatīvie šādas shēmas pieņemšanas nosacījumi nav izpildīti, un tai nav jānosaka, kādi instrumenti izmantojami aplūkojamās “iestādes” noregulējuma vajadzībām. Lai varētu noteikt šos instrumentus, ir jāizsver – kā atgādināts šā sprieduma 92. punktā – dažādie mērķi un intereses, proti, Savienības finanšu stabilitātes un iekšējā tirgus integritātes saglabāšana, dalībvalstu fiskālās suverenitātes ievērošana, kā arī akcionāru un kreditoru interešu aizsardzība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">101</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka to diskrecionāro novērtējumu apjoms, kuri VNV ir jāveic, lai varētu nolemt nepieņemt konkrētu noregulējuma shēmu, katrā ziņā ir ierobežotāks nekā to novērtējumu apjoms, kuri tai jāveic, lai varētu lemt par konkrētas noregulējuma shēmas pieņemšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">102</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, kā Tiesa precizējusi 2024. gada 18. jūnija sprieduma Komisija/VNV (C‑551/22 P, EU:C:2024:520) 77. punktā, saskaņā ar šīs regulas 18. panta 1., 4. un 5. punktu VNV kompetenci novērtēt, vai ir izpildīti Regulas Nr. 806/2014 18. panta 1. punktā minētie nosacījumi, ietekmē objektīvi kritēriji un nosacījumi, kas ierobežo VNV rīcības brīvību (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 22. janvāris, Apvienotā Karaliste/Parlaments un Padome, C‑270/12, EU:C:2014:18, 45. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">103</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atšķirībā no noregulējuma shēmas – lēmumam nepieņemt konkrētu noregulējuma shēmu pašam par sevi nevar būt tādas sekas, ka tiktu piemēroti konkrēti pasākumi vai piesaistīti naudas līdzekļi, bet vienīgās sekas ir tādas, ka tiek izbeigta VNV rīkotā noregulējuma procedūra.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">104</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šo apsvērumu kopumu, kā nepamatota ir jānoraida ABLV Bank argumentācija, ka šīs regulas 18. panta 1. punkta interpretācija, ko Vispārējā tiesa izmantojusi pārsūdzētajā spriedumā, neesot pamatota ar šīs regulas normu formulējumu un neatbilstot minētajā normā definēto VNV pilnvaru ierobežojumiem, kuri izriet no Tiesas judikatūras, kas izveidojusies ar spriedumiem, 1958. gada 13. jūnijs, Meroni/Augstā iestāde (9/56, EU:C:1958:7), un 2024. gada 18. jūnijs, Komisija/VNV (C‑551/22 P, EU:C:2024:520).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">105</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, attiecībā uz ABLV Bank argumentāciju, kas vērsta pret pārsūdzētā sprieduma 83. un 84. punktu, ir konstatējams, ka tā ir balstīta uz kļūdainu minētā sprieduma interpretāciju, un tāpēc tā ir jānoraida kā nepamatota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">106</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, minētā sprieduma 84. punktā iekļautais novērtējums, kas būtībā attiecas uz nenoteiktības risku, kurš izrietot no tā, ka VNV kompetencē neietilpst lemšana par to, ka netiks īstenota noregulējuma shēma, ir saistīts ar vienu no Regulas Nr. 806/2014 18. panta mērķiem, proti, šā sprieduma 82. punktā atgādināto nepieciešamību nodrošināt pietiekamu pārredzamību attiecībā uz tādas noregulējuma procedūras iznākumu, ko VNV rīkojusi pēc konstatējuma, ka konkrēta vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, un tātad nodrošināt prognozējamību attiecībā uz šādas maksātnespējas sekām, konkrētāk, attiecībā uz pasākumiem, kas tiks veikti pēc šāda konstatējuma. Līdz ar to Vispārējai tiesai nevar pārmest, ka tā balstījusies uz šāda riska esību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">107</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt pretēji tam, ko apgalvo ABLV Bank, Vispārējā tiesa minētā sprieduma 83. punktā nav konstatējusi, ka Direktīvas 2014/59 82. panta 2. punkts būtu piemērojams VNV, bet gan uz šo normu ir atsaukusies pēc analoģijas, proti, saistībā ar šīs regulas 18. panta konteksta izvērtēšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">108</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Bez tam, pat ja izdarītu pieņēmumu, ka argumentācijā, kas vērsta pret minētā sprieduma 83. punktu, ABLV Bank apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir izdarījusi tiesību kļūdu, izmantodama šādu analoģiju, pietiek ar konstatējumu: ņemot vērā apsvērumus, kas izklāstīti šā sprieduma 71.–103. punktā, katrā ziņā ar šādas analoģijas kļūdainumu nebūtu iespējams pierādīt, ka VNV kompetencē neietilpst lēmums nepieņemt konkrētu noregulējuma shēmu, un līdz ar to iebilst pret to, ka Vispārējā tiesa ir noraidījusi otro pamatu, ko ABLV Bank bija izvirzījusi pirmās instances tiesvedībā. Tātad šāda argumentācija jebkurā gadījumā ir jānoraida kā neiedarbīga.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">109</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, tas pats ir sakāms par ABLV Bank argumentāciju, kura attiecas uz VNV praksi pēc tiesvedības mutvārdu daļas pabeigšanas pirmās instances tiesvedībā. Proti, pat ja tiktu pierādīts, ka apstāklis, ka šī prakse neatbilstot Regulas Nr. 806/2014 18. panta interpretācijai, ko VNV izvirzījusi Vispārējā tiesā un ko pēdējā minētā ir pārņēmusi, jebkurā gadījumā tas nebūtu pietiekami, lai varētu apšaubīt šīs normas interpretāciju, ko Vispārējā tiesa izmantojusi pārsūdzētajā spriedumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">110</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, attiecībā uz ABLV Bank argumentāciju, kas vērsta pret Vispārējās tiesas konstatējumu, ka apstrīdētie lēmumi neparedz ABLV Bank un ABLV Bank Luxembourg likvidāciju, jānorāda, ka minētā sprieduma 78. punktā Vispārējā tiesa noraidīja pirmo pamatu, kuru ABLV Bank izvirzījusi pirmās instances tiesvedībā un ar kuru tā apgalvo, ka VNV, uzdodama veikt ABLV Bank likvidāciju, ir pārsniegusi pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo regulu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">111</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, attiecībā uz ABLV Bank argumentāciju, ar kuru tiek apgalvots par kļūdām lēmumā attiecībā uz ABLV Bank Luxembourg, pietiek ar konstatējumu, ka šādas kļūdas, pat ja tās tiktu pierādītas, nav pietiekamas, lai varētu iebilst pret to, ka Vispārējā tiesa noraidījusi pirmo pamatu, ko ABLV Bank bija izvirzījusi pirmās instances tiesvedībā, jo tās celtās atcelšanas prasības izvērtēšana pēc būtības aptvēra tikai lēmumu attiecībā uz ABLV Bank, bet pēdējās minētās celto prasību par lēmumu attiecībā uz ABLV Bank Luxembourg Vispārējā tiesa minētā sprieduma 61. punktā ir atzinusi par nepieņemamu. Tātad šī argumentācija jebkurā gadījumā ir jānoraida kā neiedarbīga.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">112</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, attiecībā uz ABLV Bank apgalvojumu, ka Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā lēmuma attiecībā uz ABLV Bank tekstu, pārsūdzētā sprieduma 76. punktā konstatēdama, ka ar šo lēmumu VNV nebija nolēmusi likvidēt šo kredītiestādi, ir jānorāda, ka no minētā lēmuma teksta neizriet, ka šis Vispārējās tiesas konstatējums būtu nepareizs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">113</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad ABLV Bank argumentācija, ar kuru tiek apgalvots, ka lēmums attiecībā uz ABLV Bank interpretēts kļūdaini, ir jānoraida kā nepamatota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">114</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, pat ja izdarītu pieņēmumu, ka ar šo argumentāciju ABLV Bank apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir izdarījusi tiesību kļūdu, pārsūdzētā sprieduma 75. punktā norādīdama, ka lēmums attiecībā uz ABLV Bank neuzdod veikt tās likvidāciju, šāda argumentācija jebkurā gadījumā būtu jānoraida kā nepamatota, jo Vispārējā tiesa 75. punktā ir pamatoti nospriedusi, ka ABLV Bank likvidācija notika nevis uz šā lēmuma pamata, bet gan uz tāda lēmuma pamata, ko tās akcionāri pieņēma pēc minētā lēmuma (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2021. gada 6. maijs, ABLV Bank u.c./ECB, C‑551/19 P un C‑552/19 P, EU:C:2021:369, 49. punkts, kā arī 2022. gada 24. februāris, Bernis u.c./VNV, C‑364/20 P, EU:C:2022:115, 50., 51., 77. un 78. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">115</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, attiecībā uz apgalvoto tiesību kļūdu, ka tiek ņemts vērā tikai formulējums apstrīdētajos lēmumos, bet ne šo lēmumu pieņēmēja publiskos paziņojumos, ir konstatējams, ka šī argumentācija ir balstīta uz kļūdainu pārsūdzētā sprieduma interpretāciju, tāpēc tā ir jānoraida kā nepamatota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">116</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, apstrīdētā sprieduma 77. punktā konstatēdama, ka VNV 2018. gada 24. februāra paziņojums presei neaizstāj apstrīdētos lēmumus un nevar radīt saistības, kuras no tiem neizriet, Vispārējā tiesa ir atzinusi nevis to, ka šo lēmumu teksts būtu vienīgā informācija, ko var ņemt vērā, lai noskaidrotu šo lēmumu tvērumu, un ka būtu jāizslēdz jebkāda cita informācija, bet būtībā ir nospriedusi, ka paziņojumam presei šajā ziņā var būt tikai papildu funkcija un ka tātad ar to nevar apšaubīt novērtējumu, kas izriet no minēto lēmumu teksta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">117</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtkārt, attiecībā uz apgalvoto kļūdu, ko Vispārējā tiesa esot izdarījusi, nepareizi interpretēdama jēdzienu “adresāts” LESD 263. panta ceturtās daļas un 297. panta 2. punkta izpratnē, šāda kļūda jebkurā gadījumā neesot pietiekama, lai varētu apšaubīt Vispārējās tiesas konstatējumu, ko ietver pārsūdzētā sprieduma 76. punkts, saskaņā ar kuru lēmums attiecībā uz ABLV Bank neuzdod veikt tās likvidāciju un noraidīt pirmo pamatu, ko ABLV Bank izvirzījusi pirmās instances tiesvedībā. Tātad ABLV Bank argumentācija, ar kuru tiek apgalvots par šādu kļūdu, šāda argumentācija jebkurā gadījumā ir jānoraida kā neiedarbīga.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">118</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt attiecībā uz argumentāciju, saskaņā ar kuru šī kļūda esot liegusi ABLV Bank un ABLV Bank Luxembourg izmantot Hartas 41. pantā garantētās tiesības, pietiek ar konstatējumu, ka tā nav tik nepārprotama un konkrēta, lai Tiesai būtu iespējams veikt pārbaudi, un ka līdz ar to atbilstoši šā sprieduma 45. un 46. punktā minētajai judikatūrai tā ir jāatzīst par nepieņemamu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">119</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka pirmais pamats ir jānoraida kā daļēji nepieņemams, daļēji neiedarbīgs un daļēji nepamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro pamatu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">120</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ABLV Bank būtībā apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir izdarījusi tiesību kļūdas un sagrozījusi faktus, izvērtējot pirmās instances tiesvedībā izvirzīto trešo un ceturto pamatu attiecībā uz VNV novērtējumu, ka ABLV Bank stāvoklis ir tāds, ka tā kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga Regulas Nr. 806/2014 18. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">121</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 90.–96. punktā esot izmantojusi pārmērīgi šauru izpratni par pārbaudi, kas Savienības tiesai jāveic attiecībā uz novērtējumu, ka kredītiestāde kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, un tādējādi neesot ievērots Hartas 47. pants, kā arī Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra. Vispārējā tiesa esot nepareizi uzskatījusi, ka šai pārbaudei jābūt ierobežotākai nekā pārbaudei, ko dalībvalstu tiesas veic saistībā ar maksātnespējas jomu. Turklāt Savienības tiesu veiktas pārbaudes pakāpei vajadzētu būt samērīgai ar attiecīgā lēmuma sekām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">122</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, minētā sprieduma 103.–109. punktā Vispārējā tiesa esot sagrozījusi lietas materiālus, konstatēdama, ka lēmums attiecībā uz ABLV Bank ietver implicītu VNV vērtējumu par ABLV Bank maksātnespēju vai maksātnespējas iespējamību, lai gan VNV iebildumu raksta 124. punktā ir norādījusi, ka ECB šo novērtējumu bija veikusi pati, bet ar VNV tā bija tikai apspriedusies.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">123</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, Vispārējā tiesa esot sagrozījusi faktiskos apstākļus, neņemdama vērā tribunal d’arrondissement de Luxembourg (Luksemburgas apgabaltiesa) 2018. gada 9. marta spriedumu, kā arī citus notikumus pēc apstrīdētajiem lēmumiem, kas esot likuši apšaubīt VNV vērtējumus, uz kuriem balstīti šie lēmumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">124</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtām kārtām, Vispārējā tiesa neesot pareizi atbildējusi uz vairākiem pirmās instances tiesvedībā izvirzītajiem argumentiem saistībā ar novērtējumu, ka ABLV Bank kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga. Vispārējā tiesa neesot atbildējusi uz argumentu, ka moratoriju, ko varēja izmantot ABLV Bank, būtu varēts pagarināt, lai izvairītos no likviditātes problēmām, ar kurām tā saskārās, uz argumentu par apgalvotajām kļūdām saistībā ar noguldījumu aizsardzības mehānismu un uz argumentu, ka pieprasījums par tās likvīdo aktīvu Euroclear sistēmā konversiju likvīdos aktīvos Latvijas Bankā esot bijis nepamatots un patvaļīgs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">125</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piektām kārtām, pārsūdzētais spriedums esot balstīts uz banku likviditātes jēdziena – Regulas Nr. 806/2014 18. panta izpratnē – nepareizu interpretāciju, kā arī Savienības tiesisko regulējumu par prudenciālo uzraudzību un par kredītiestāžu noregulējumu. Minētais spriedums esot balstīts uz pieņēmumu, ka Savienības tiesību aktos izklāstītais likviditātes regulējums ir nozīmīgs vienīgi labvēlīgos apstākļos, bet ne likviditātes krīzes gadījumā. Turklāt Vispārējā tiesa minētajā spriedumā neesot ņēmusi vērā apstākli, ka šis likviditātes regulējums tiktu sagrozīts, ja krīzes situācijā kredītiestādei tiktu piemērotas papildu prasības par likviditāti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">126</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">VNV uzskata, ka otrais pamats ir jānoraida kā nepieņemams un – jebkurā gadījumā – kā nepamatots un daļēji acīmredzami neiedarbīgs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">127</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ECB uzskata, ka otrais pamats ir jānoraida kā daļēji nepieņemams un – jebkurā gadījumā – kā daļēji nepamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">128</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, attiecībā uz apgalvoto tiesību kļūdu saistībā ar tādas tiesas veiktas pārbaudes intensitāti, kura attiecas uz VNV novērtējumu, ka konkrēta vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, ar Regulas Nr. 806/2014 18. panta 1. punkta a) apakšpunktu VNV ir piešķirta rīcības brīvība konstatēt, vai ir izpildīti šajā normā minētie nosacījumi, kuru vidū ir minams nosacījums, ka attiecīgā vienība vai “grupa” kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">129</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā Vispārējā tiesa būtībā nospriedusi pārsūdzētā sprieduma 91. un 92. punktā, ciktāl VNV vismaz ir rīcības brīvība šā nosacījuma izvērtēšanā, kam nepieciešami tehniski lēmumi un sarežģīti ekonomiski aprēķini un vērtējumi, Savienības tiesas pārbaude par to, vai minētā izvērtēšana ir bijusi pamatota, nedrīkst novest pie tā, ka VNV vērtējums tiktu aizstāts ar pašas tiesas vērtējumu, bet tās nolūks ir pārliecināties, ka minētās pārbaudes noslēgumā pieņemtais lēmums nav balstīts uz saturiski nepareiziem konstatējumiem par faktiem un ka tajā nav izdarītas acīmredzamas kļūdas vērtējumā vai nepareizi izmantotas pilnvaras (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2023. gada 4. maijs, ECB/Crédit lyonnais, C‑389/21 P, EU:C:2023:368, 55. punkts; 2024. gada 4. oktobris, Aeris Invest/Komisija un VNV, C‑535/22 P, EU:C:2024:819, 266. punkts, kā arī 2024. gada 4. oktobris, García Fernández u.c./Komisija un VNV, C‑541/22 P, EU:C:2024:820, 275. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">130</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt pretēji tam, ko apgalvo ABLV Bank, izpratne par tiesas veikto pārbaudi, ko Vispārējā tiesa izmantojusi pārsūdzētā sprieduma 91. un 92. punktā un kas izriet no Tiesas pastāvīgās judikatūras, nav nesaderīga nedz ar Hartas 47. pantu, nedz ar 1950. gada 4. novembrī Romā parakstīto Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, nedz ar samērīguma principu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">131</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, lai gan attiecībā uz jomu, kurā nepieciešama ekonomikas ziņā sarežģīta izvērtēšana, Savienības iestādēm, institūcijām un struktūrām ir rīcības brīvība ekonomikas jomā – tas nenozīmē, ka Savienības tiesai būtu jāatsakās no pārbaudes par to, kā šīs iestādes, institūcijas un struktūras interpretē ekonomikas datus. Tātad Savienības tiesai citastarp ir ne tikai jāpārliecinās par sniegto pierādījumu saturisko pareizību, to ticamību un konsekvenci, bet arī jāpārbauda, vai šie pierādījumi ir uzskatāmi par visu nozīmīgo datu kopumu, kas jāņem vērā, izvērtējot sarežģītu situāciju, un tas, vai uz tiem ir iespējams balstīt no tiem izdarītos secinājumus (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2014. gada 10. jūlijs, Telefónica un Telefónica de España/Komisija, C‑295/12 P, EU:C:2014:2062, 54. punkts, kā arī 2023. gada 13. jūlijs, Komisija/CK Telecoms UK Investments, C‑376/20 P, EU:C:2023:561, 125. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">132</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa jau ir nospriedusi, ka, ņemot vērā šīs iezīmes, uz LESD 263. panta pamata veikta Savienības tiesas pārbaude par tiesiskumu atbilst Hartas 47. pantā nostiprinātajām tiesībām uz iedarbīgu tiesību aizsardzību, kuras savukārt atbilst Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 1. punktā minētajam principam par iedarbīgu tiesību aizsardzību tiesā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 10. jūlijs, Telefónica un Telefónica de España/Komisija, C‑295/12 P, EU:C:2014:2062, 57. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">133</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet: ABLV Bank arguments, ka Vispārējā tiesa esot izmantojusi pārmērīgi ierobežojošu izpratni par tās pārbaudes intensitāti, kura Savienības tiesai jāveic par VNV novērtējumu, ka konkrēta vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, ir jānoraida kā nepamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">134</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, pat ja tiktu pierādīts, ka apstāklis, ka šī izpratne par tiesas veiktas pārbaudes intensitāti atšķiroties no izpratnes, ko atbildīgās dalībvalstu tiesas izmantojušas maksātnespējas jomā, ar to nevarot pierādīt, ka Vispārējā tiesa būtu izdarījusi tiesību kļūdu tās veiktās pārbaudes intensitātes noteikšanā. Tātad arguments, kas balstīts uz šādu apstākli, jebkurā gadījumā ir jānoraida kā neiedarbīgs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">135</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām – attiecībā uz apgalvojumu, ka pārsūdzētā sprieduma 103.–109. punktā Vispārējā tiesa esot sagrozījusi tai iesniegtos lietas materiālus, ņemot vērā, ka no šīs lietas materiālu daļas, uz kuru atsaukusies ABLV Bank, nav acīmredzams, ka minētā sprieduma 107. punktā iekļautais Vispārējās tiesas konstatējums, ka lēmumā attiecībā uz ABLV Bank VNV ir pārņēmusi ECB novērtējumu, ka ABLV Bank kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, būtu nepareizs. Līdz ar to ABLV Bank argumentācija, ar kuru tiek apgalvots, ka notikusi šāda sagrozīšana, ir jānoraida kā nepamatota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">136</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, tas pats ir sakāms par ABLV Bank argumentāciju, ka Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā tribunal d’arrondissement de Luxembourg (Luksemburgas apgabaltiesa) 2018. gada 9. marta spriedumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">137</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, kā norādīts ģenerāladvokāta secinājumu 78. punktā, minētais spriedums attiecas nevis uz ABLV Bank situāciju, bet tikai uz ABLV Bank Luxembourg situāciju. Taču pārsūdzētā sprieduma 61. punktā Vispārējā tiesa atcelšanas prasību, ko ABLV Bank bija cēlusi par lēmumu attiecībā uz ABLV Bank Luxembourg, atzinusi par nepieņemamu, un līdz ar to nevar uzskatīt, ka Vispārējā tiesa, neņemdama vērā minēto spriedumu, pēc būtības izskatot prasību par lēmumu attiecībā uz ABLV Bank, būtu izdarījusi tiesību kļūdu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">138</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Argumentācija, ka Vispārējā tiesa nav ņēmusi vēra citus notikumus pēc apstrīdēto lēmumu pieņemšanas, neietver norādes par tām pārsūdzētā sprieduma daļām, kuras tiek kritizētas, un tā nav tik nepārprotama un konkrēta, lai Tiesai būtu iespējams pārbaudīt šā sprieduma tiesiskumu, un līdz ar to, kā apgalvo VNV un ECB, tā ir jānoraida kā nepieņemama atbilstoši šā sprieduma 45. un 46. punktā minētajai judikatūrai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">139</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtām kārtām, to pašu iemeslu dēļ kā nepieņemama ir jānoraida – kā apgalvo VNV – ABLV Bank argumentācija, saskaņā ar kuru Vispārējā tiesa nav pareizi atbildējusi uz tās argumentiem saistībā ar moratoriju, ko tā varēja izmantot, noguldījumu aizsardzības mehānismu un pieprasījumu tās likvīdos aktīvus Euroclear sistēmā konvertēt likvīdajos aktīvos Latvijas Bankā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">140</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piektām kārtām, attiecībā uz apgalvoto tiesību kļūdu likviditātes jēdziena interpretācijā saistībā ar Regulas Nr. 806/2014 18. pantā paredzēto noregulējuma procedūru ir jānorāda, ka pārsūdzētā sprieduma 115. punktā Vispārējā tiesa ir konstatējusi: šīs lietas apstākļos, kad pēc paļāvības zaudēšanas attiecībās starp ABLV Bank un tās klientiem notiek noguldīto naudas līdzekļu masveida izņemšana, šīs kredītiestādes likviditātes seguma rādītājs un tās kapitalizācija bija mazāk svarīga nekā tūlītēja likvīdu aktīvu pieejamība šajā kredītiestādē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">141</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ABLV Bank arguments, ka Vispārējā tiesa šajā spriedumā ir atzinusi, ka Savienības tiesību aktos ietvertais likviditātes regulējums nav nozīmīgs novērtējumam, vai konkrēta vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, ir balstīta uz kļūdainu 115. punkta interpretāciju. Proti – pretēji tam, ko apgalvo ABLV Bank,– Vispārējā tiesa, konstatēdama, ka šīs lietas apstākļos, likviditātes seguma rādītājs bija mazāk svarīgs nekā tūlītēja likvīdu aktīvu pieejamība šajā kredītiestādē, nebūt nav atzinusi, ka principā likviditātes seguma rādītājs nebūtu nozīmīgs, bet gan tikai to, ka, ņemot vērā šīs lietas konkrētos apstākļus, citi apstākļi bija atzīstami par svarīgākiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">142</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, ciktāl ABLV Bank ar šo argumentu vēlas apgalvot, ka Vispārējā tiesa ir izdarījusi tiesību kļūdu, uzskatīdama, ka papildu prasības par likviditāti – atšķirībā no prasībām, kas ieviestas ar Savienības tiesību aktos izklāstīto likviditātes regulējumu, – var piemērot kredītiestādēm, tā nepierāda, ka šāds risinājums būtu pretrunā Savienības tiesību aktiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">143</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to ABLV Bank argumentācija par likviditātes jēdziena interpretāciju saistībā ar Regulas Nr. 806/2014 18. pantā paredzēto noregulējuma procedūru ir jānoraida kā nepamatota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">144</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka otrais pamats ir jānoraida kā daļēji nepamatots, daļēji neiedarbīgs un daļēji nepieņemams un nav jāizvērtē iebildes par nepieņemamību, kuras VNV izvirzījusi attiecībā uz šo pamatu kopumā, bet ECB – attiecībā uz to argumentācijas daļu, ko ABLV Bank izvirzījusi saistībā ar minēto pamatu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par trešo pamatu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">145</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ABLV Bank apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir izdarījusi vairākas kļūdas un sagrozījusi informāciju pārbaudē par tās argumentāciju attiecībā uz FinCEN pasākuma projektu un Latvijas iestāžu pieņemtajiem lēmumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">146</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, Vispārējā tiesa esot sagrozījusi argumentāciju, ko ABLV Bank bija sniegusi pirmās instances tiesvedībā attiecībā uz FinCEN pasākuma projektu, pārsūdzētā sprieduma 100. punktā vedinādama domāt, ka ABLV Bank bija pārmetusi ECB tikai to, ka tā nebija precizējusi šā projekta tvērumu attiecībā pret tās partneriem. Taču ABLV Bank esot pārmetusi ECB un VNV, ka tās uz minēto projektu bija atsaukušās kā uz juridiski saistošu lēmumu, un līdz ar to tam ABLV Bank stāvokļa novērtēšanā tika piedēvēta ievērojama loma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">147</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Vispārējā tiesa esot uzlikusi ABLV Bank pārāk smagu pierādīšanas pienākumu un esot sagrozījusi tās argumentāciju, noraidīdama to ar tādu pamatojumu, ka neesot jāņem vērā situācijas, kurā konkrēta vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, cēloņi. ABLV Bank argumentācijā esot apgalvots, ka ECB un VNV novērtējumi attiecībā uz situāciju, ka tā kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, bija balstīti nevis uz tehnisku šīs situācijas novērtējumu, bet gan uz nekonkrētiem un vispārīgiem apsvērumiem, kā arī uz konstatējumu, ka FinCEN pasākuma projekta dēļ ABLV Bank komercdarbības modelis vairs nebija darbībspējīgs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">148</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, Vispārējā tiesa neesot pietiekami ņēmusi vērā vairākus apstākļus un pierādījumus, uz kuriem ABLV Bank balstījusi savu argumentāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">149</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ABLV Bank citastarp esot atsaukusies uz Latvijas tiesību normām un FKTK kompetenci noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācijas apkarošanas jomā. ABLV Bank esot norādījusi arī uz atšķirībām starp FinCEN pasākuma projektu un FKTK lēmumiem, kuros konstatēts, ka ABLV Bank ir ievērojusi šajā jomā piemērojamo tiesisko regulējumu. Turklāt ABLV Bank Vispārējā tiesā esot apgalvojusi, ka FinCEN pasākuma projekts ir uzskatāms par trešās valsts mēģinājumu izdarīt spiedienu uz Latvijas Republiku ar nolūku panākt, ka tā groza savus tiesību aktus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">150</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ABLV Bank esot arī sniegusi pierādījumus par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (Latvija) konstatējumiem, kuri esot liecinājuši par darbību saskaņošanu starp ECB ierēdņiem un FinCEN, un ECB un VNV par to esot bijušas informētas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">151</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, noraidīdama pamatu, ar kuru tiek apgalvots, ka VNV ir nepareizi izmantojusi savas pilnvaras, jo, kā izklāstīts pārsūdzētā sprieduma 205. punktā, ABLV Bank norādītie apstākļi šajā ziņā nebija attiecināmi uz VNV, lai gan pēdējā minētā lielā mērā bija balstījusies uz ECB un dalībvalsts sagatavotajiem dokumentiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">152</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">VNV un ECB apgalvo, ka trešais pamats ir jānoraida kā nepieņemams un – jebkurā gadījumā – kā nepamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">153</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, ABLV Bank argumentācija, ar kuru tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa sagrozījusi lietas materiālus, ir balstīta uz kļūdainu pārsūdzētā sprieduma interpretāciju, tāpēc tā ir jānoraida kā nepamatota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">154</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, minētā sprieduma 100. punktā Vispārējā tiesa ir konstatējusi, ka ABLV Bank vairākkārt bija norādījusi uz FinCEN pasākuma projekta prettiesiskumu. Turklāt minētā sprieduma 179. punktā Vispārējā tiesa ir norādījusi uz ABLV Bank apgalvojumu, ka ECB un VNV lēmumu attiecībā uz ABLV Bank bija balstījušas uz FinCEN pasākuma projektu. Līdz ar to pretēji tam, ko apgalvo ABLV Bank, Vispārējā tiesa, minētā sprieduma 100. punktā konstatēdama, ka ECB bija pienākums saviem partneriem izskaidrot FinCEN pasākuma projekta tvērumu, ABLV Bank argumentāciju par šo projektu nereducēja līdz vienam pašam argumentam, bet gan uzskatīja, ka šis arguments ir daļa no šīs argumentācijas; ABLV Bank pret to neiebilst.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">155</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt – pārsūdzētā sprieduma 101. punktā nospriezdama, ka, tā kā cēloņi tam, ka konkrēta vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, nav uzskatāmi par aspektu, kas būtu jāņem vērā, veicot Regulas Nr. 806/2014 18. panta 4. punktā paredzēto pārbaudi, nebija pienākuma pārbaudīt, vai FinCEN pasākuma projekts ir attaisnojams, – Vispārēja tiesa pretēji tam, ko apgalvo ABLV Bank, nav ierobežojusi savu pamatojumu, izklāstīdama tikai tās argumentācijas saturu, ko ABLV Bank bija sniegusi pirmās instances tiesvedībā, bet ir norādījusi pamatojumu šīs argumentācijas noraidīšanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">156</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Papildus tam – pat ja izdarītu pieņēmumu, ka ABLV Bank argumentācijā ir apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir izdarījusi tiesību kļūdu, 101. punktā nospriezdama, ka cēloņi tam, ka konkrēta vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, nav uzskatāmi par aspektu, kas būtu jāņem vērā, veicot šīs regulas 18. panta 4. punktā paredzēto pārbaudi, – šāda argumentācija jebkurā gadījumā būtu jānoraida kā nepamatota. Proti, Tiesa jau ir nospriedusi, ka noregulējuma shēma ir uzskatāma par pieņemtu likumīgi, ja ir izpildīti šīs regulas 18. pantā minētie nosacījumi – neatkarīgi no iemesliem, kuru dēļ attiecīgā vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 4. oktobris, García Fernández u.c./Komisija un VNV, C‑541/22 P, EU:C:2024:820, 191. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">157</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, attiecībā uz ABLV Bank argumentāciju par pierādīšanas pienākumu, pietiek ar konstatējumu, ka tā nav tik nepārprotama un konkrēta, lai Tiesai būtu iespējams veikt pārbaudi, un ka līdz ar to atbilstoši šā sprieduma 45. un 46. punktā minētajai judikatūrai tā ir jāatzīst par nepieņemamu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">158</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, attiecībā uz ABLV Bank argumentāciju, ka nav pietiekami ņemti vērā vairāki apstākļi un pierādījumi, ir jāatgādina, ka no LESD 256. panta 1. punkta un Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58. panta pirmās daļas izriet, ka apelācijas sūdzība attiecas tikai uz tiesību jautājumiem un ka vienīgi Vispārējās tiesas kompetencē ir konstatēt un izvērtēt nozīmīgos faktus un pierādījumus. Faktu un pierādījumu izvērtēšana, izņemot to sagrozīšanas gadījumus, nav tiesību jautājums, kurš pats par sevi būtu jāizvērtē Tiesai apelācijas tiesvedībā. Šādam sagrozījumam ir acīmredzami jāizriet no lietas materiālos esošajiem dokumentiem, un jauna faktu un pierādījumu izvērtēšana nav jāveic (spriedums, 2021. gada 2. marts, Komisija/Itālija u.c., C‑425/19 P, EU:C:2021:154, 52. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">159</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to šai argumentācijai varētu piekrist vienīgi tad, ja tiktu pierādīts, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi faktiskos apstākļus. Taču ABLV Bank nenorāda uz šādu sagrozīšanu – tā būtībā tikai lūdz no jauna izvērtēt faktiskos apstākļus, bet apelācijas tiesvedībā tas neietilpst Tiesas kompetencē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">160</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad – un to apgalvo arī VNV un ECB – minētā argumentācija ir jānoraida kā nepieņemama.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">161</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtām kārtām, ABLV Bank argumentācija, ar kuru tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot izdarījusi kļūdu pārsūdzētā sprieduma 205. punktā, ir jānoraida kā nepamatota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">162</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, minētā sprieduma 204. punktā Vispārējā tiesa ir pamatoti atgādinājusi, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiesību akts par pilnvaru nepareizas izmantošanas gadījumu ir uzskatāms vienīgi tad, ja, ņemot vērā objektīvas, atbilstīgas un konsekventas pazīmes, izrādās, ka tas ir pieņemts tikai vai vismaz galvenokārt ar citu nolūku, nevis ar nolūku, kas iepriekš norādīts, saņemot šīs pilnvaras, vai lai, mēģinot rast risinājumu konkrētos apstākļos, izvairītos no LESD līgumā paredzētas speciālās procedūras (spriedums, 2015. gada 5. maijs, Spānija/Parlaments un Padome, C‑146/13, EU:C:2015:298, 56. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">163</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ jebkurā gadījumā tas vien, ka VNV lēmumu attiecībā uz ABLV Bank ir pieņēmusi, pamatojoties uz daļēji ECB pieņemtiem aktiem un daļēji dalībvalsts iestāžu pieņemtiem aktiem, nav pietiekami, lai pierādītu, ka tā šo lēmumu ir pieņēmusi citām vajadzībām, nevis vajadzībām, attiecībā uz kurām tai piešķirtas aplūkojamās pilnvaras vai ar mērķi izvairīties no LESD paredzētās speciālās procedūras.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">164</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka trešais pamats ir jānoraida kā daļēji nepamatots un daļēji nepieņemams un nav nepieciešams izvērtēt iebildes par nepieņemamību, ko VNV un ECB izvirzījušas attiecībā pret šo pamatu kopumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par ceturto pamatu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">165</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ABLV Bank apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir izdarījusi vairākas kļūdas, pārbaudot, vai tās celtā prasība, ciktāl tā vērsta pret lēmumu attiecībā uz ABLV Bank Luxembourg, ir pieņemama.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">166</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, Vispārējā tiesa esot izdarījusi kļūdu, atzīdama, ka nozīmīgi ir vienīgi apstrīdētie lēmumi un ka to teksts nav jāinterpretē atbilstoši publiskajiem paziņojumiem, kurus sniegusi to pieņēmēja.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">167</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, pārsūdzama akta jēdzienu LESD 263. panta izpratnē pielīdzinādama konkrētam fiziskam dokumentam, lai gan šis jēdziens attiecoties uz apstrīdēto lēmumu saturu un ir uzskatāms, ka fizisks dokuments tāpat kā mutvārdu paziņojums ir uzskatāms tikai par vienu no pierādījumiem. Vispārējās tiesas izmantotajai interpretācijai esot nepieņemamas sekas, un tā ierobežojot tiesiskumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">168</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, Vispārējā tiesa esot sagrozījusi apstrīdēto lēmumu tekstu, atzīdama, ka ar tiem nav uzdots veikt attiecīgo vienību likvidēšanu. Proti, šo lēmumu tekstā izmantotais formulējums, ciktāl tajā esot paredzēts, ka dalībvalstu noregulējuma iestādes minētos lēmumus īsteno atbilstoši tajos izklāstītajiem apsvērumiem, nepieļaujot nekādas šaubas par to, ka ABLV Bank un ABLV Bank Luxembourg likvidācija bija nepieciešama. Turklāt jautājumi, vai tika lemts par konkrētu likvidācijas metodi un vai likvidācijas process sākās uzreiz pēc šāda lēmuma pieņemšanas, esot nenozīmīgi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">169</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, ABLV Bank apgalvo, ka Vispārējā tiesa nav izdarījusi atbilstīgus secinājumus no konstatējuma, ka lēmums nepieņemt konkrētu noregulējuma shēmu ir apstrīdams akts. Tā, atsaucoties uz VNV pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz citu vienību noregulējumu, apgalvo, ka tādi lēmumi maina sabiedrības, uz kuru attiecas šāda shēma, akcionāru tiesisko stāvokli. ABLV Bank no tā izsecina, ka tas pats ir sakāms par lēmumu nepieņemt noregulējuma shēmu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">170</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtām kārtām, tā apgalvo, ka Vispārējā tiesa nepamatoti ir izdarījusi pieņēmumu, ka lēmumam par kredītiestādes licences anulēšanu ir konkrētākas sekas, jo tas šai kredītiestādei liedz veikt darbību regulētajās noguldījumu un aizdevumu jomās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">171</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">VNV un ECB uzskata, ka ceturtais pamats ir jānoraida kā nepamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">172</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jānorāda, ka saistībā ar pārbaudi par to, vai ABLV Bank prasība par lēmumu attiecībā uz ABLV Bank Luxembourg ir pieņemama, Vispārējā tiesa, pārsūdzētā sprieduma 41. punktā konstatējusi, ka šajā lēmumā ir paredzēts, ka attiecībā uz ABLV Bank Luxembourg netiks pieņemta neviena noregulējuma shēma, minētā sprieduma 42. punktā ir atzinusi, ka šim lēmumam nav tiešas ietekmes uz ABLV Bank Luxembourg akcionāru, proti, ABLV Bank, tiesisko stāvokli.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">173</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, ņemot vērā apsvērumus, kas izklāstīti šā sprieduma 112.–116. punktā, ABLV Bank argumentācija, ar kuru tiek apgalvots, ka ir sagrozīts lēmums attiecībā uz ABLV Bank Luxembourg un ir izdarītas kļūdas to seku novērtējumā, to pašu iemeslu dēļ ir jānoraida kā nepamatota.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">174</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas pats ir sakāms par ABLV Bank argumentu, ka pastāvot analoģija ar VNV pieņemtajiem lēmumiem par citu vienību noregulējumu, jo šie lēmumi nav nozīmīgi lēmuma attiecībā uz ABLV Bank Luxembourg seku noskaidrošanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">175</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārējā daļā ABLV Bank argumentācija, kas vērsta pret Vispārējās tiesas veikto pārbaudi par to, vai tās prasība par lēmumu attiecībā uz ABLV Bank Luxembourg ir pieņemama, nav tik nepārprotama un konkrēta, lai Tiesai būtu iespējams veikt pārbaudi par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu, un līdz ar to tā atbilstoši šā spriedums 45. un 46. punktā minētajai judikatūrai ir jānoraida kā nepieņemama.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">176</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka ceturtais pamats ir jānoraida kā daļēji nepamatots un daļēji nepieņemams.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">177</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā izklāstīto apsvērumu kopumu, apelācijas sūdzība kopumā ir jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">178</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Reglamenta 184. panta 2. punktu, ja apelācijas sūdzība nav pamatota, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">179</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar šā reglamenta 138. panta 1. punktu, kas uz tā 184. panta 1. punkta pamata piemērojams arī apelācijas tiesvedībā, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">180</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā VNV un ECB ir lūgušas piespriest ABLV Bank atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā spriedums tai ir nelabvēlīgs, ir jāpiespriež tai segt savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzināt VNV un ECB tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-315" title="page-35">
      Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Noraidīt apelācijas sūdzību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Likvidējamā ABLV Bank AS sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Vienotās noregulējuma valdes (VNV) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <div class="signatures">
<p class="C77Signatures" id="para-318" title="page-35">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
</div>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) Tiesvedības valoda – angļu.</p>
</body>
</html>
