<TI><HT TYPE="UC">Tiesas Spriedums</HT> (trešā palāta)<DATE ISO="20181114">2018. gada 14. novembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001">Tiesvedības valoda

C-238/1762017CJ0238EU:C:2018:90500011177CJ

Spriedums, 14.11.2018. – Lieta C‑238/17

Renerga

<TI><HT TYPE="UC">Tiesas Spriedums</HT> (trešā palāta)<DATE ISO="20181114">2018. gada 14. novembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001">Tiesvedības valoda – lietuviešu.</NOTE></TI>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumuDirektīva 2009/72/EK3. panta 2., 6., un 15. punkts un 36. panta f) punktsElektroenerģijas iekšējais tirgusPrejudiciālo jautājumu hipotētiskais rakstursLūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu nepieņemamība

Lieta C‑238/17

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Vilniaus miesto apylinkės teismas (Viļņas pilsētas apriņķa tiesa, Lietuva) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2017. gada 11. aprīlī un kas Tiesā reģistrēts 2017. gada 9. maijā, tiesvedībā

UAB Renerga

pret

AB Energijos skirstymo operatorius,

AB Lietuvos energijos gamyba,

piedaloties

UAB BALTPOOL,

Lietuvos Respublikos Vyriausybė,

Achema AB,

Achemos Grupė UAB.

TIESA (trešā palāta)

šādā sastāvā: ceturtās palātas priekšsēdētājs M. Vilars [M. Vilaras], kas pilda trešās palātas priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši J. Malenovskis [J. Malenovský] (referents), L. Bejs Larsens [L. Bay Larsen], M. Safjans [M. Safjan] un D. Švābi [D. Šváby],

ģenerāladvokāts: M. Špunars [M. Szpunar],

sekretārs: M. Aleksejevs [M. Aleksejev], administrators,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2018. gada 3. maija tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

UAB Renerga vārdā – sākotnēji V. Radvila, K. Pabijanskas un G. Balčiūnas, advokatas, C. Malamataris, dikigoros, A. Wilhelm, Rechtsanwalt, E. Righini, avvocato, kā arī C. Cluzel, avocat, pēc tam – V. Radvila un K. Pabijanskas, advokatas, E. Righini, avvocato, kā arī C. Cluzel, avocat,

AB Energijos skirstymo operatorius un AB Lietuvos energijos gamyba vārdā – A. Žindul, advokatas,

UAB BALTPOOL vārdā – A. Smaliukas, kā arī E. Junčienė, pārstāvji,

Achemos Grupė UAB vārdā – G. Balčiūnas, advokatas,

Lietuvas valdības vārdā – D. Kriaučiūnas un R. Dzikovič, pārstāvji,

Eiropas Komisijas vārdā – O. Beynet, Y. G. Marinova, A. Steiblytė un J. Jokubauskaitė, pārstāves,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2018. gada 12. jūlija tiesas sēdē,pasludina šo spriedumu.<TI><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></TI>1Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (OV 2009, L 211, 55. lpp.) 3. panta 2., 6. un 15. punktu un 36. panta f) punktu.2Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp UAB Renerga, no vienas puses, un AB Energijos skirstymo operatorius un AB Lietuvos energijos gamyba, no otras puses, saistībā ar nokavējuma procentu maksājumu novēlotas kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu, kas samaksāta Renerga, dēļ.<TI><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TI><TI><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></TI>3Direktīvas 2009/72 46. un 50. apsvērumā noteikts:

(46)Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību ievērošana ir šīs direktīvas pamatprasība, un šajā direktīvā ir svarīgi precizēt kopīgos minimālos standartus, kurus ievēro visas dalībvalstis un kuros ņemti vērā patērētāju aizsardzības mērķi, piegāžu drošība, vides aizsardzība un līdzvērtīga konkurence visās dalībvalstīs. Svarīgi, lai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības varētu interpretēt katrā valstī, ņemot vērā apstākļus valstī un ievērojot Kopienas tiesību aktus.

[..]

(50)Ir turpmāk jāpilnveido sabiedriskā pakalpojuma saistības, tostarp saistībā ar universālo pakalpojumu, un no tām izrietošās kopējās obligātās prasības, lai visiem patērētājiem, jo īpaši neaizsargātiem patērētājiem, nodrošinātu ieguvumus no konkurences un taisnīgām cenām. Sabiedriskā pakalpojuma prasības būtu jāinterpretē valstu līmenī, ņemot vērā situāciju attiecīgajā valstī; dalībvalstīm tomēr būtu jāievēro Kopienas tiesību akti. [..]

4Šīs direktīvas 3. panta 2., 6. un 15. punktā ir noteikts šādi:

2.Pilnībā ievērojot attiecīgos [EK] Līguma noteikumus, jo īpaši tā 86. pantu, dalībvalstis uzņēmumiem, kas darbojas elektroenerģijas nozarē, var vispārējās ekonomikas interesēs piemērot sabiedrisko pakalpojumu saistības attiecībā uz drošumu, tostarp piegādes drošumu, piegādes regularitāti, kvalitāti un cenu, kā arī uz vides aizsardzību, tostarp energoefektivitāti, enerģiju no atjaunīgiem avotiem un klimata aizsardzību. Šādas saistības ir skaidri definētas, pārskatāmas, nediskriminējošas, pārbaudāmas, un tās garantē, ka Kopienas elektroenerģijas uzņēmumiem ir vienlīdzīga piekļuve valstu patērētājiem. Attiecībā uz piegādes drošumu, energoefektivitāti/pieprasījuma pārvaldību un vides aizsardzības un ar enerģiju no atjaunīgiem avotiem saistīto mērķu sasniegšanu, kā minēts šajā punktā, dalībvalstis var ieviest ilgtermiņa plānošanu, ņemot vērā iespēju, ka sistēmai varētu vēlēties piekļūt trešās personas.

[..]

6.Ja nosaka finansiālu kompensāciju, citus kompensācijas veidus un ekskluzīvas tiesības, ko dalībvalsts piešķir 2. un 3. punktā minēto saistību izpildei, to dara nediskriminējoši un pārskatāmi.

[..]

15.Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstis informē Komisiju par visiem pasākumiem, ko tās pieņēmušas, lai izpildītu universālā pakalpojuma un sabiedriskā pakalpojuma saistības, tostarp patērētāju aizsardzības un vides aizsardzības nodrošināšanu, kā arī par to iespējamo ietekmi uz vietējo un starptautisko konkurenci, neatkarīgi no tā, vai šo pasākumu veikšanai jāatkāpjas no šīs direktīvas. Pēc tam reizi divos gados tās informē Komisiju par visām izmaiņām šādos pasākumos neatkarīgi no tā, vai šie pasākumi prasa atkāpi no šīs direktīvas noteikumiem.

5Minētās direktīvas 36. panta f) punktā ir paredzēts:

Pildot šajā direktīvā noteiktos regulatīvos uzdevumus, regulatīvā iestāde veic visus piemērotos pasākumus, lai 37. pantā noteikto pienākumu un pilnvaru robežās ciešā sadarbībā ar citām atbilstīgām valsts iestādēm, tostarp konkurences iestādēm, un, neskarot to kompetenci, sekmētu šādu mērķu sasniegšanu:

[..]

f)nodrošināt īstermiņā un ilgtermiņā atbilstošu stimulu tīkla operatoriem un tīkla lietotājiem palielināt tīkla efektivitāti un sekmēt tirgus integrāciju.

<TI><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Lietuvas tiesības</HT></HT></TI>6Direktīva 2009/72 ir transponēta Lietuvas tiesībās ar Energetikos įstatymas (Enerģētikas likums), Elektros energetikos įstatymas (Elektroenerģētikas likums) un Atsinaujinančių išteklių energetikos įstatymas (Atjaunojamo energoresursu enerģijas likums).7Pamatojoties uz Elektroenerģētikas likuma noteikumiem, Lietuvas valdība 2012. gada 18. jūlijā pieņēma Vyriausybės nutarimas n° 916 Dėl Viešuosius interesus atitinkančių paslaugų elektros energetikos sektoriuje teikimo tvarkos aprašo patvirtinimo (Valdības noteikumi Nr. 916 par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas procedūras apstiprināšanu elektroenerģētikas nozarē). Saskaņā ar šo noteikumu 3. punktu kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem reglamentē 2012. gada 19. septembrī pieņemtie Vyriausybės nutarimas n° 1157 Dėl Viešuosius interesus atitinkančių paslaugų elektros energetikos sektoriuje lėšų administravimo tvarkos aprašo patvirtinimo (Valdības noteikumi Nr. 1157 par sabiedrisko pakalpojumu nodevas administrēšanas kārtības apstiprināšanu elektroenerģētikas nozarē).8Valdības noteikumu Nr. 916 18.1. punktā ir paredzēts, ka kompensāciju, ko maksā operatoriem par noteikumos minētajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, var uz laiku pārtraukt maksāt saskaņā ar Valdības noteikumos Nr. 1157 paredzētajiem nosacījumiem, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai ar to saistītas personas nemaksā visu vai daļu no sabiedrisko pakalpojumu kompensācijas, kas maksājama par faktiski patērēto elektrību atbilstoši šo noteikumu 16. punktam.9Valdības noteikumos Nr. 1157 ir definētas saistītās personas (3. punkta piektā daļa). Šo noteikumu 26.1. punktā ir paredzēts, ka sadales sistēmas operatoram, pircēja uzņēmumam un administratoram ir uz laiku jāpārtrauc nodevu samaksa sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, ja šie pakalpojumu sniedzēji vai saistītās personas nemaksā sabiedrisko pakalpojumu nodevu par faktiski patērēto elektrību. Šajā pašā punktā ir precizēts, kad sabiedrisko pakalpojumu kompensācijas izmaksu var atsākt. Šo pašu noteikumu 26.2. punktā ir paredzēts, ka tad, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izstājas no saistīto personu grupas, kurā vismaz viena persona daļēji vai pilnībā nav samaksājusi sabiedrisko pakalpojumu nodevu par patērēto elektrību, neizmaksātās sabiedrisko pakalpojumu nodevas par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu jāizmaksā tikai tad, kad agrāk saistītās personas ir samaksājušas visas maksājamās sabiedrisko pakalpojumu nodevas par patērēto elektrību līdz brīdim, kad minētā persona izstājusies no saistīto personu grupas.<TI><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</HT></TI>10Renerga nodarbina piecas spēkstacijas, kas ražo elektrību no atjaunojamiem energoresursiem. Saražoto elektrību tas nodod elektrotīklos. Kopā ar Achema AB un citiem uzņēmumiem Renerga ietilpst UAB Achemos Grupė sastāvā.11Saskaņā ar 2013. gada 7. janvārī un 19. jūnijā noslēgtajiem līgumiem starp Renerga un atbildētājām pamatlietā Renerga apņemas pārdot visu tā saražoto un elektrotīkliem piegādāto elektrību šīm atbildētājām, kuras savukārt apņemas to nopirkt un samaksāt par to. Atbilstoši šiem līgumiem cenu, kas atbildētājām pamatlietā ir jāmaksā Renerga par šo elektrību, veido elektrības tirgus cena un sabiedrisko pakalpojumu kompensācija, kas atbilst starpībai starp, pirmkārt, noteikto likmi, kuru piemēro saskaņā ar noteikumos paredzētajiem nosacījumiem saražotajai Renerga elektrībai, un, otrkārt, tirgus cenu.122016. gada 25. februārī sabiedrisko pakalpojumu kompensācijas administrators UAB BALTPOOL informēja atbildētājas pamatlietā, ka atbilstoši Valdības noteikumiem Nr. 916 un Nr. 1157 sabiedrisko pakalpojumu kompensācijas izmaksa Renerga ir uz laiku jāpārtrauc pilnībā, līdz Achema vai citas ar to saistītas personas ir pilnībā samaksājušas sabiedrisko pakalpojumu kompensācijas maksājumu par faktiski patērēto elektrību. BALTPOOL skatījumā, pirmkārt, Achema nav pilnībā izpildījis pienākumu samaksāt sabiedrisko pakalpojumu kompensācijas maksājumu par faktiski patērēto elektrību un, otrkārt, tā kā Achema kapitāla un Renerga kontrolpaketes turētājs ir Achemos Grupė, Achema un Renerga ir uzskatāmi par saistītām personām.13Energijos skirstymo operatorius 2016. gada 26. februārī informēja Renerga, ka sabiedrisko pakalpojumu kompensācijas maksājums, kas tam pienākas, ir uz laiku pārtraukts. Lietuvos energijos gamyba 2016. gada 8. martā nosūtīja Renerga līdzīgu paziņojumu, kurā norādīja, ka sabiedrisko pakalpojumu kompensācijas maksājums, kas tam pienākas, ir pārtraukts uz nenoteiktu laiku un par pārdoto elektrību tam maksās tikai atbilstoši tirgus cenai.14Ar 2016. gada 10. marta vēstuli, kas adresēta Renerga, BALTPOOL precizēja, ka 2016. gada 31. janvārī Achema ir nosūtīts rēķins par kopēju summu 629794,15 EUR ar PVN, kas jāsamaksā līdz 2016. gada 24. februārim. No iesniedzējtiesas lēmuma izriet – tā kā 2016. gada 25. februārī Achema šo rēķinu joprojām nebija samaksājis, sabiedrisko pakalpojumu kompensācijas maksājums Achema un visām personām, kuras uzskata par saistītām ar šo uzņēmumu, bija jāaptur.15Tā kā atbildētājas pamatlietā nepildīja pienākumu maksāt Renerga pilno cenu par iepirkto elektrību, jo īpaši sabiedrisko pakalpojumu kompensācijas daļu, kas bija paredzēta līgumos kā daļa no elektrības cenas, tās uzkrāja parādsaistības 1248199,81 EUR apmērā pret Renerga.16Šis parāds tika atmaksāts 2016. gada 21. aprīlī – datumā, kad BALTPOOL pieņēma atbildētājām pamatlietā adresētus lēmumus par uz laiku pārtraukto sabiedrisko pakalpojumu kompensāciju izmaksu.172016. gada 12. decembrī Renerga cēla prasību Vilniaus miesto apylinkės teismas (Viļņas pilsētas apriņķa tiesa, Lietuva), kurā tas lūdza tiesu piespriest Lietuvos energijos gamyba un Energijos skirstymo operatorius samaksāt zaudējumu atlīdzību attiecīgi 9172,84 EUR un 572,82 EUR apmērā, proti, samaksāt nokavējuma procentus par to, ka laikus nav samaksāti sabiedrisko pakalpojumu kompensācijas maksājumi atbilstoši 2013. gada 7. janvārī un 19. jūnijā noslēgtajiem elektrības pārdošanas un pirkšanas līgumiem. Turklāt Renerga prasa piespriest abām atbildētājām pamatlietā maksāt soda procentus ar gada likmi 8,05 %.18Uzskatīdama, ka strīdā ir vajadzīgs Direktīvas 2009/72 skaidrojums, Vilniaus miesto apylinkės teismas (Viļņas pilsētas apriņķa tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:1)Vai mērķis nodrošināt īstermiņā un ilgtermiņā atbilstošu stimulu tīkla operatoriem un tīkla lietotājiem palielināt tīkla efektivitāti un sekmēt tirgus integrāciju, kas Direktīvas 2009/72 36. panta f) punktā noteikts regulatīvajai iestādei, kura pilda minētajā direktīvā noteiktos regulatīvos uzdevumus, ir jāsaprot un jāinterpretē tādējādi, ka ar to ir aizliegts nenodrošināt minēto stimulu (neizmaksāt kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu) vai to ierobežot?2)Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Direktīvas 2009/72 3. panta 2. punktu sabiedriskā pakalpojuma saistībām ir jābūt skaidri definētām, pārskatāmām, nediskriminējošām un pārbaudāmām, un to, ka saskaņā ar tās pašas direktīvas 3. panta 6. punktu finansiālā kompensācija sabiedriskā pakalpojuma sniedzējiem ir jānosaka nediskriminējoši un pārskatāmi, ir jānoskaidro šādi jautājumi:

Vai Direktīvas 2009/72 3. panta 2. punkta un 3. panta 6. punkta normas ir jāinterpretē tādējādi, ka ir aizliegts ierobežot sabiedriskā pakalpojuma sniedzēju stimulēšanu, ja šie pakalpojumu sniedzēji pienācīgi izpilda savas saistības saistībā ar sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu?

Vai valsts tiesību aktos noteiktais pienākums uz laiku pārtraukt sabiedriskā pakalpojuma sniedzējiem piešķirtās finansiālās kompensācijas izmaksu neatkarīgi no darbībām, ko sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs ir veicis saistībā ar sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu, un no tā, vai attiecīgais sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs ir izpildījis savas saistības, tā vietā nosakot, ka sabiedriskā pakalpojuma kompensācijas izmaksas ierobežošana (pārtraukšana) ir saistīta ar to un atkarīga no tā, vai juridiska persona, kas ir saistīta ar sabiedriskā pakalpojuma sniedzēju (proti, juridiska persona, kuras kontrolpakete pieder tam pašam uzņēmumam, kam pieder sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja kontrolpakete), ir veikusi nepieciešamās darbības un izpildījusi savas saistības, veicot šim uzņēmumam aprēķinātos nodevu maksājumus par sabiedriskā pakalpojuma patēriņu, ir uzskatāms par diskriminējošu, neskaidru un godīgu konkurenci ierobežojošu Direktīvas 2009/72 3. panta 2. punkta un 3. panta 6. punkta izpratnē?

Vai valsts tiesību aktos noteiktais pienākums uz laiku pārtraukt sabiedriskā pakalpojuma sniedzējiem piešķirtās finansiālās kompensācijas izmaksāšanu, vienlaikus nosakot, ka sabiedriskā pakalpojuma sniedzējiem joprojām ir jāizpilda visas sabiedriskā pakalpojuma saistības un ar tām saistītās līgumiskās saistības pret uzņēmumiem, kuri no tiem iegādājas elektroenerģiju, ir uzskatāms par diskriminējošu, neskaidru un godīgu konkurenci ierobežojošu Direktīvas 2009/72 3. panta 2. punkta un 3. panta 6. punkta izpratnē?

3)Ņemot vērā Direktīvas 2009/72 3. panta 15. punktu, saskaņā ar kuru dalībvalstīm reizi divos gados ir jāinformē Eiropas Komisija par izmaiņām visos pasākumos, ko tās ir pieņēmušas, lai izpildītu universālā pakalpojuma un sabiedriskā pakalpojuma saistības, vai dalībvalstij, kas ir ieviesusi valsts tiesību aktus, kuros ir norādīti sabiedriskā pakalpojuma sniedzējiem izmaksājamās kompensācijas ierobežošanas iemesli un noteikumi un paredzēts atbilstošs mehānisms, ir jāinformē Komisija par šādiem jauniem tiesību aktiem?4)Vai tas, ka dalībvalsts savos tiesību aktos ir paredzējusi sabiedriskā pakalpojuma sniedzējiem izmaksājamās kompensācijas ierobežošanas iemeslus, noteikumus un atbilstošu mehānismu, ir pretrunā Direktīvas 2009/72 īstenošanas mērķiem un Savienības tiesību vispārējiem principiem (proti, tiesiskās noteiktības, tiesiskās paļāvības, samērīguma, pārredzamības un nediskriminēšanas principiem)?<TI><HT TYPE="BOLD">Par lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību</HT></TI>19Komisija apstrīd lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību, jo lūgtā Savienības tiesību interpretācija nav noderīga pamatlietas risinājumam. Faktiski Renerga neesot saistīts ar sabiedriskā pakalpojuma pienākumu Direktīvas 2009/72 3. panta 2. punkta izpratnē, jo nedz Valdības noteikumos Nr. 916 un Nr. 1157, nedz ar atbildētājām pamatlietā noslēgtajos līgumos elektrības ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus – kā Renerga –, neesot noteikti sabiedriskā pakalpojuma pienākumi.20Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru LESD 267. pantā iedibinātās sadarbības starp Tiesu un valsts tiesām ietvaros tikai valsts tiesai, kas iztiesā lietu un kas ir atbildīga par pieņemamo tiesas nolēmumu, ņemot vērā lietas īpatnības, ir jānovērtē gan tas, cik lielā mērā prejudiciālais nolēmums ir nepieciešams sprieduma taisīšanai, gan arī Tiesai uzdoto jautājumu atbilstība. Tādēļ, ja uzdotie jautājumi attiecas uz Savienības tiesību normas interpretāciju vai spēkā esamību, Tiesai principā ir jālemj (spriedums, 2015. gada 12. novembris, Hewlett‑Packard Belgium, C‑572/13, EU:C:2015:750, 24. punkts un tajā minētā judikatūra).21Tai pat laikā no pastāvīgās judikatūras izriet, ka valsts tiesas iesniegta lūguma noraidīšana var būt pamatota, ja Savienības tiesības ne tieši, ne netieši nav piemērojamas lietas apstākļiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 7. jūlijs, Agafiţei u.c., C‑310/10, EU:C:2011:467, 28. punkts).22Šajā gadījumā, uzdodot visus savus prejudiciālos jautājumus, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai ar Direktīvas 2009/72 un, precīzāk, tās 3. panta 2., 6. un 15. punktu un 36. panta f) punktu, kā arī Savienības tiesību principiem netiek pieļauts piemērot tādas valsts tiesību normas, kurās ir paredzēts elektrības ražotājam par labu uz laiku apturēt sabiedriskā pakalpojuma kompensāciju maksājumu, kura mērķis ir veicināt elektrības ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, līdz brīdim, kamēr ar šiem ražotājiem saistītās personas nebūs samaksājušas sabiedriskā pakalpojuma kompensācijas, kas maksājamas par faktiski patērēto elektrību.23Šai sakarā Direktīvas 2009/72 3. panta 2. punktā ir paredzēts, ka, pilnībā ievērojot attiecīgos EK Līguma noteikumus, jo īpaši tā 86. pantu, dalībvalstis uzņēmumiem, kas darbojas elektroenerģijas nozarē, var vispārējās ekonomikas interesēs piemērot sabiedrisko pakalpojumu saistības attiecībā uz drošumu, tostarp piegādes drošumu, piegādes regularitāti, kvalitāti un cenu, kā arī uz vides aizsardzību, tostarp energoefektivitāti, enerģiju no atjaunīgiem avotiem un klimata aizsardzību.24No iesniedzējtiesas lēmuma skaidri neizriet, vai pamatlietas apstākļos atbilstoši šai direktīvai Renerga bija pakļauts sabiedriskā pakalpojuma pienākumam, ko noteikusi attiecīgā dalībvalsts.25Šai sakarā Tiesa atbilstoši Tiesas Reglamenta 101. pantam iesniedzējtiesai nosūtīja lūgumu sniegt paskaidrojumus, un iesniedzējtiesa sniedza atbildi 2018. gada 26. martā.26Savā atbildē iesniedzējtiesa precizē, ka Lietuvas tiesiskais regulējums neparedzot attiecībā uz Renerga imperatīvu pienākumu ražot un piegādāt elektrību no atjaunojamiem energoresursiem. Tās pašas tiesas ieskatā, Renerga neesot iekļauts sabiedriskā pakalpojuma sniedzēju sarakstā, ko pieņēmusi Lietuvas valdība, bet brīvprātīgi uzņēmies elektrību ražot un pārdot atbildētājām pamatlietā. Iesniedzējtiesa arī apgalvoja, ka juridiskās attiecības, kas Renerga saista ar atbildētājām pamatlietā, esot bijušas definētas līgumos, kuri noslēgti 2013. gada 7. janvārī un 19. jūnijā un uz kuriem attiecas civiltiesības, un šos līgumus varēja izbeigt, tādēļ nevarot apstiprināt Renerga pienākumu sniegt sabiedriskos pakalpojumus.27Līdz ar to iesniedzējtiesas sniegtā atbilde ir jāsaprot tādējādi, ka attiecīgā dalībvalsts nav Renerga noteikusi sabiedriskā pakalpojuma pienākumu Direktīvas 2009/72 3. panta 2. punkta izpratnē.28No tā izriet, ka Savienības tiesību normas, kuras ir lūgts interpretēt, pamatlietas apstākļos nav piemērojamas nedz tieši, nedz netieši, un tādējādi visiem šai lietā uzdotajiem jautājumiem ir hipotētisks raksturs.29No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu nav pieņemams.<TI><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></TI>30Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:

Vilniaus miesto apylinkės teismas (Viļņas pilsētas apriņķa tiesa, Lietuva) ar 2017. gada 11. aprīļa lēmumu iesniegtais lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir nepieņemams.

[Paraksti]