<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>T-830/16</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62016TJ0830</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2018:941">EU:T:2018:941</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>11</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>11</PAGE.TOTAL><AUTHOR>T</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20181213">13.12.2018</DATE>. – Lieta T‑830/16</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Monolith Frost</HT>/<HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> – <HT TYPE="ITALIC">Dovgan</HT></HT> (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/><HT TYPE="SC">PLOMBIR</HT><QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>)</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Vispārējās tiesas spriedums</HT> (pirmā palāta)</P><P><DATE ISO="20181213">2018. gada 13. decembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – vācu.</P></NOTE></P><P>[Teksts labots ar <DATE ISO="20190430">2019. gada 30. aprīļa</DATE> rīkojumu]</P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Eiropas Savienības preču zīme</KEYWORD><KEYWORD>Spēkā neesamības atzīšanas process</KEYWORD><KEYWORD>Eiropas Savienības vārdiska preču zīme <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>PLOMBIR<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></KEYWORD><KEYWORD>Absolūts atteikuma pamats</KEYWORD><KEYWORD>Aprakstošs raksturs</KEYWORD><KEYWORD>Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)</KEYWORD><KEYWORD>Faktu pārbaude</KEYWORD><KEYWORD>Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punkts (tagad Regulas 2017/1001 95. panta 1. punkts)</KEYWORD><KEYWORD>Pierādījumi, kas pirmo reizi iesniegti Vispārējā tiesā</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā T‑830/16,</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Monolith Frost GmbH</HT></HT>, Leopoldshoe [<HT TYPE="ITALIC">Leopoldshöhe</HT>] (Vācija), ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">E. Liebich</HT> un <HT TYPE="ITALIC">S. Labesius</HT>, advokāti,</P><PARTY.STATUS>prasītāja,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (<HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT>)</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">A. Söder</HT>, <HT TYPE="ITALIC">D. Walicka</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. Fischer</HT>, pārstāvji,</P><PARTY.STATUS>atbildētājs,</PARTY.STATUS></DEFENDANTS><INTERVENERS><P>otra procesa <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> Apelācijas padomē dalībniece, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –</P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Dovgan GmbH</HT></HT>, Hamburga (Vācija), ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">J.‑C. Plate</HT> un <HT TYPE="ITALIC">R. Kaase</HT>, advokāti,</P></INTERVENERS></PARTIES><P>par prasību par <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> Apelācijas ceturtās padomes <DATE ISO="20160922">2016. gada 22. septembra</DATE> lēmumu lietā R 1812/2015‑4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp <HT TYPE="ITALIC">Monolith Frost</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Dovgan</HT>.</P><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētāja I. Pelikānova [<HT TYPE="ITALIC">I. Pelikánová</HT>], tiesneši V. Valančus [<HT TYPE="ITALIC">V. Valančius</HT>] un U. Ēbergs [<HT TYPE="ITALIC">U. Öberg</HT>] (referents),</P><P>sekretāre: R. Ukelīte [<HT TYPE="ITALIC">R. Ukelyte</HT>], administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20161123">2016. gada 23. novembrī</DATE>,</VISA><VISA>ņemot vērā <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2017. gada 20. februārī,</VISA><?PAGE NO="2"?><VISA>ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20170306">2017. gada 6. martā</DATE>,</VISA><VISA>pēc tiesas sēdes <DATE ISO="20180417">2018. gada 17. aprīlī</DATE></VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības priekšvēsture</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT><DATE ISO="20100614">2010. gada 14. jūnijā</DATE> persona, kas iestājusies lietā, <HT TYPE="ITALIC">Dovgan GmbH</HT>, iesniedza Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (<HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT>) Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar grozīto Padomes <DATE ISO="20090226">2009. gada 26. februāra</DATE> Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Eiropas Savienības preču zīmi (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="078" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 78, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) (aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20170614">2017. gada 14. jūnija</DATE> Regulu (ES) 2017/1001 par Eiropas Savienības preču zīmi (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="154" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2017">OV 2017, L 154, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>)).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>PLOMBIR<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Preces, attiecībā uz kurām ir pieteikta reģistrācija, ietilpst 29. un 30. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam <DATE ISO="19570615">1957. gada 15. jūnija</DATE> Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm it īpaši atbilst šādam aprakstam:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>29. klase: <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/>Kompoti, olas, piens un piena produkti<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>;</P></ITEM><ITEM><P>30. klase: <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/>Pārtikas ledus, kafija, kakao<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts <DATE ISO="20110627">2011. gada 27. jūnijā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Bulletin des marques communautaires</HT> [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 2011/118. Apstrīdētā preču zīme tika reģistrēta kā Savienības preču zīme <DATE ISO="20111004">2011. gada 4. oktobrī</DATE> ar numuru 009171695 attiecībā uz visām 3. punktā iepriekš minētajām precēm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT><DATE ISO="20140512">2014. gada 12. maijā</DATE> prasītāja, <HT TYPE="ITALIC">Monolith Frost GmbH</HT>, iesniedza <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> pieteikumu par preču zīmes <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/>PLOMBIR<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> daļējas spēkā neesamības atzīšanu attiecībā uz iepriekš 3. punktā norādītajām precēm, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunkta tiesību normām apvienojumā ar 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta tiesību normām (tagad Regulas 2017/1001 59. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Sava pieteikuma pamatojumam prasītāja ir norādījusi pieejamības prasību saistībā ar eksportu un ir apgalvojusi, ka apstrīdētā preču zīme ir vārda <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/>Пломбир<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>, kas krievu valodā nozīmē <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/>saldējums<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>, transliterācija ar latīņu burtiem. Tā ir apgalvojusi, ka apstrīdētās preču zīmes aprakstošo raksturu uztverot personas, kas dzīvo Vācijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tādās kā Baltijas valstis, kurās iedzīvotāji prot krievu valodu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20150714">2015. gada 14. jūlija</DATE> lēmumu <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> Anulēšanas nodaļa apmierināja pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu attiecībā uz noteiktām precēm, kas ietilpst 29. klasē (piens un piena produkti) un 30. klasē (pārtikas ledus) (turpmāk tekstā kopā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/>attiecīgās preces<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT><DATE ISO="20151109">2015. gada 9. novembrī</DATE> persona, kas iestājusies lietā, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu (tagad Regulas 2017/1001 66.–71. pants), <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> iesniedza apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu. Tā pamatoja savu sūdzību <DATE ISO="20151116">2015. gada 16. novembrī</DATE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20160922">2016. gada 22. septembra</DATE> lēmumu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/>apstrīdētais lēmums<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>) <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> Apelācijas ceturtā padome atcēla Anulēšanas nodaļas lēmumu un pilnībā noraidīja pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu. Konkrēti, pirmkārt, tā uzskatīja, ka, lai gan attiecīgās preces šajā gadījumā ir paredzētas gala patērētājam neatkarīgi no tā vecuma, ienākumiem vai tā valodu zināšanām, apstrīdētās preču zīmes aprakstošā rakstura vērtējums ir jāattiecina vienīgi uz Vācijas teritoriju, jo prasītājas iesniegtie pierādījumi un skaidrojumi attiecas vienīgi uz šo teritoriju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Otrkārt, Apelācijas padome uzskatīja, ka prasītāja nav pierādījusi, ka pietiekami būtisks attiecīgo preču patērētāju procentuāls daudzums Vācijā prot krievu valodu, jo šajā sakarā iesniegtie pierādījumi ir mazticami vai neatbilstoši.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Treškārt, Apelācijas padome norādīja, ka prasītāja nav pierādījusi, ka konkrētā sabiedrības daļa precīzi saprastu vārda <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/>plombir<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> nozīmi. Šajā sakarā tā precizēja, ka, ciktāl Vācijas konkrētajai sabiedrības daļai būtu jāveic vārda <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/>plombir<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> transliterācija ar kirilicas burtiem un tas jāatpazīst kā vārds <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0013" ID="QS0013"/>Пломбир<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>, kas nāk no krievu valodas, pirms tā varētu tam piešķirt aprakstošu nozīmi, tai būtu jāveic dubulta intelektuāla piepūle. Visbeidzot, tā uzskatīja, ka tā rīcībā nav pietiekamu pierādījumu, lai secinātu, ka vārds <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0014" ID="QS0014"/>plombir<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0015" ID="QS0015"/>Пломбир<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> krievu valodā apzīmē <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0016" ID="QS0016"/>pārtikas ledu<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Lietas dalībnieku prasījumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>atcelt apstrīdēto lēmumu;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas radušies procesā Apelācijas padomē.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>noraidīt prasību;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Juridiskais pamatojums</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par dokumentu, kas pirmoreiz iesniegti Vispārējā tiesā, pieņemamību</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> un persona, kas iestājusies lietā, apgalvo, ka noteikti dokumenti ir pirmo reizi iesniegti Vispārējā tiesā, proti, prasības pieteikuma pielikumi K6–K12, K14 un K15, kā arī pieteikuma par tiesas sēdes noturēšanu pielikumi K16–K24, kas attiecas uz krievu valodas saprašanu Vācijā un pārējā Savienībā, ieskaitot, it īpaši, Baltijas valstis, vārda <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0017" ID="QS0017"/>Пломбир<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> definīciju tiešsaistes vārdnīcās un vārda <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0018" ID="QS0018"/>plombir<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> izmantošanu aprakstoši, lai apzīmētu saldējumu Vācijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka prasības izskatīšana Vispārējā tiesā ir vērsta uz to, lai pārbaudītu <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> apelācijas padomju lēmumu tiesiskumu Regulas Nr. 207/2009 65. panta (tagad Regulas 2017/1001 72. pants) izpratnē, tāpēc Vispārējai tiesai nav atkārtoti jāpārbauda faktiskie apstākļi, pamatojoties uz dokumentiem, kuri pirmo reizi ir iesniegti Vispārējā tiesā (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070313">2007. gada 13. marts</DATE>, <NAME.CASE>ITSB/<HT TYPE="ITALIC">Kaul</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑29/05 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:162">EU:C:2007:162</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20050421">2005. gada 21. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ampafrance</HT>/ITSB – <HT TYPE="ITALIC">Johnson &amp; Johnson</HT> (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0019" ID="QS0019"/>monBeBé<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>)</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑164/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2005:140">EU:T:2005:140</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Tomēr ne lietas dalībniekiem, ne Vispārējai tiesai nevar tikt liegts gūt iedvesmu no elementiem, kas izriet no valsts tiesību aktiem, tiesu judikatūras vai tiesību doktrīnas, jo apelācijas padomei netiek pārmests, ka tā nav ņēmusi vērā kāda konkrēta valsts tiesas sprieduma faktiskos apstākļus, bet tiek veikta atsauce uz spriedumiem vai doktrīnu, lai argumentētu pamatu saistībā ar to, ka apelācijas padome ir veikusi nepareizu Regulas Nr. 207/2009 normas piemērošanu (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160318">2016. gada 18. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Karl‑May‑Verlag</HT>/ITSB – <HT TYPE="ITALIC">Constantin Film Produktion</HT> (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0020" ID="QS0020"/>WINNETOU<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>)</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑501/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:161">EU:T:2016:161</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0018">18.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Šajā lietā prasības pieteikuma pielikumi K7–K9 ietver vairākus <HT TYPE="ITALIC">Bundespatentgericht</HT> (Federālā patentu tiesa, Vācija) nolēmumus. Tomēr tie drīzāk ir vērsti uz to, lai pierādītu, ka Vācijas sabiedrības daļa, kas ir specializējusies komercattiecībās ar Krieviju, saprot krievu valodu, un līdz ar to ir vērsti uz to, lai pārmestu Apelācijas padomei, ka tā nav ņēmusi vērā faktus, bet tikai noteikusi valsts tiesību saturu. Saskaņā ar iepriekš 16. punktā atgādināto judikatūru tie tātad ir atzīstami par nepieņemamiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Taču, pretēji tam, ko apgalvo <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> un persona, kas iestājusies lietā, ir jāsecina, ka ir pieņemams prasības pieteikuma pielikums K6, kurā ir ietverti izvilkumi no Pārtikas un lauksaimniecības federālās ministrijas 2014. gada tirgus pētījuma, jo šis tirgus pētījums ir bijis pamatā <HT TYPE="ITALIC">Bundespatentgericht</HT> (Federālā patentu tiesa) <DATE ISO="20160406">2016. gada 6. aprīļa</DATE> [28 W (pat) 17/13] nolēmumam un tas ir pierādījumu, kuri jau ir iesniegti <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> instancēs, papildinājums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Lietas apstākļos arī prasības pieteikuma pielikumi K10–K12 ir jāatzīst par pieņemamiem. Lai gan tie ir pirmo reizi iesniegti Vispārējā tiesā, tie ir vērsti uz to, lai pierādītu vispārzināma fakta precizitāti, proti, ka Baltijas valstīs tiek saprasta krievu valoda. Taču prasītāja ir tiesīga Vispārējā tiesā iesniegt dokumentus, lai pamatotu tāda vispārzināma fakta precizitāti, kas nav pierādīts <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> struktūras lēmumā, kurš ir apstrīdēts Vispārējā tiesā (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111110">2011. gada 10. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">LG Electronics</HT>/ITSB</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑88/11 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:727">EU:C:2011:727</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajos minētā judikatūra, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120620">2012. gada 20. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kraft Foods Schweiz</HT>/ITSB – <HT TYPE="ITALIC">Compañía Nacional de Chocolates</HT> (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0021" ID="QS0021"/>CORONA<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>)</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑357/10</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2012:312">EU:T:2012:312</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0016">16.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Saistībā ar prasības pieteikuma pielikumiem K14 un K15 un pieteikuma par tiesas sēdes noturēšanu pielikumiem K16–K24, ir jānorāda, ka, runājot par pirmajiem, tie ir vērsti uz to, lai apstrīdētu Apelācijas padomes apsvērumus, saskaņā ar kuriem tā ir atcēlusi Anulēšanas nodaļas lēmumu, un, runājot par otrajiem, tie ir vērsti uz to, lai atbildētu uz <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> argumentiem procesuālo rakstu pirmās kārtas ietvaros.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Šajā sakarā no judikatūras izriet, ka uz pierādījumu atspēkojumiem un uz pierādījumu papildinājumiem, kas iesniegti, atbildot uz pretējās puses iebildumu rakstā ietvertajiem pierādījumu atspēkojumiem, neattiecas Vispārējās tiesas Reglamenta 85. panta 1. punktā paredzētais noteikums par termiņa izbeigšanos, – tajā ir paredzēts, ka pierādījumi un piedāvātie pierādījumi ir jāiesniedz pirmajā procesuālo rakstu apmaiņā. Šī tiesību norma attiecas uz jauniem pierādījumiem, un tā ir jāaplūko no Reglamenta 92. panta 7. punkta, kurā tieši ir paredzēts, ka ir iespējams iesniegt pierādījumu atspēkojumus un papildināt iepriekš iesniegtos pierādījumus, skatpunkta (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170622">2017. gada 22. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Biogena Naturprodukte</HT>/<HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0022" ID="QS0022"/>ZUM wohl<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>)</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑236/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:416">EU:T:2017:416</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0017">17.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; pēc analoģijas skat arī spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19981217">1998. gada 17. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Baustahlgewebe</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑185/95 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1998:608">EU:C:1998:608</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0072">72.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120912">2012. gada 12. septembris</DATE>, <NAME.CASE>Itālija/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑394/06</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2012:417">EU:T:2012:417</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Šajos apstākļos ir jāsecina, ka pieteikuma par tiesas sēdes noturēšanu pielikumi K16‑K24, gluži tāpat kā prasības pieteikuma pielikumi K14 un K15 un visi citi dokumenti, kurus prasītāja pirmo reizi iesniegusi Vispārējā tiesā, izņemot prasības pieteikuma pielikumus K7‑K9, ir pieņemami.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Saistībā ar dokumentu, kuru persona, kas iestājusies lietā, iesniegusi tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai un kurā ir ietverts <HT TYPE="ITALIC">Bundesgerichtshof</HT> (Federālā tiesa, Vācija) <DATE ISO="20170706">2017. gada 6. jūlija</DATE> nolēmums, ar kuru ir atcelts <HT TYPE="ITALIC">Bundespatentgericht</HT> (Federālā patentu tiesa) <DATE ISO="20160406">2016. gada 6. aprīļa</DATE> nolēmums, ir jāprecizē, ka Vispārējā tiesa tiesas sēdē atteicās iekļaut šo dokumentu lietas materiālos, jo tas ir iesniegts novēloti.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par lietas būtību</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Lai pamatotu savu prasību, prasītāja izvirza trīs pamatus, ar kuriem tiek apgalvots, pirmkārt, Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums, otrkārt, minētās regulas 76. panta 1. punktā (tagad Regulas 2017/1001 95. panta 1. punkts) paredzētais faktu pārbaudes pēc savas ierosmes principa pārkāpums un, treškārt, šīs pašas regulas 75. pantā (tagad Regulas 2017/1001 94. pants) paredzētā pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa vispirms izvērtēs otro pamatu un pēc tam pirmo un trešo pamatu.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par otro pamatu, ar kuru tiek apgalvots Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punkta pārkāpums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Ar otro pamatu prasītāja pārmet Apelācijas padomei, ka tā nav ņēmusi vērā vispārzināmus faktus saistībā ar krievu valodas izplatību Vācijā un Baltijas valstīs, kurus tā jau esot norādījusi Anulēšanas nodaļā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Pirmkārt, saistībā ar prasītājas argumentu par to, ka esot vispārzināms, ka krievu valoda tiek saprasta Vācijā, ir jākonstatē, ka ar to drīzāk tiek mēģināts apstrīdēt tā Apelācijas padomes secinājuma pamatotību, saskaņā ar kuru būtībā no vispārzināmiem faktiem nevarot tikt izsecināts, ka ievērojama Vācijas konkrētās sabiedrības daļa saprot krievu valodu, nevis pārmest Apelācijas padomei, ka tā nav izvērtējusi šāda apgalvojuma precizitāti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Ciktāl jautājums par to, vai Apelācijas padome ir pareizi izvērtējusi noteiktus faktus, argumentus vai pierādījumus, ietilpst apstrīdētā lēmuma tiesiskuma pārbaudē pēc būtības, bet neattiecas uz procedūras, kurā tas pieņemts, tiesiskumu, ir jāuzskata, ka šis prasītājas arguments otrā pamata ietvaros, kura priekšmets ir konstatēt Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punktā paredzētā faktu pārbaudes pēc savas ierosmes principa pārkāpumu, nav efektīvs (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170518">2017. gada 18. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Reisswolf</HT>/<HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0023" ID="QS0023"/>secret.service.<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>)</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑163/16</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:350">EU:T:2017:350</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Otrkārt, saistībā ar prasītājas argumentu par to, ka esot vispārzināms, ka krievu valoda tiek saprasta Baltijas valstīs, ir jānorāda, ka tas būtībā ir vērsts uz to, lai apstrīdētu Apelācijas padomes secinājumu, saskaņā ar kuru Baltijas valstu valstspiederīgie nav jāņem vērā konkrētās sabiedrības daļas definīcijā, jo prasītāja, nesniedzot pierādījumus, esot vienīgi apgalvojusi, ka šajās valstīs ir augsta krievu valodā runājošo proporcija.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Šajā sakarā no judikatūras izriet, ka Eiropas Savienības preču zīmes spēkā esamības prezumpcija, kas ir raksturīga spēkā neesamības atzīšanas procesos, ierobežo <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punktā paredzēto pienākumu pēc savas ierosmes izvērtēt atbilstošos faktus, kuru dēļ tam varētu būt jāpiemēro absolūti atteikuma pamati. Tā kā Eiropas Savienības preču zīme tiek prezumēta par spēkā esošu, personai, kas iesniegusi pieteikumu par šīs preču zīmes spēkā neesamības atzīšanu, ir jāiesniedz <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> konkrēti pierādījumi, kas liktu apšaubīt tās spēkā esamību (šajā nozīmē skat. spriedumus,<?PAGE NO="6"?> <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130913">2013. gada 13. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Fürstlich Castell’sches Domänenamt</HT>/ITSB – <HT TYPE="ITALIC">Castel Frères</HT> (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0024" ID="QS0024"/>CASTEL<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>)</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑320/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2013:424">EU:T:2013:424</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160928">2016. gada 28. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">European Food</HT>/<HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> – <HT TYPE="ITALIC">Société des produits Nestlé</HT> (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0025" ID="QS0025"/>FITNESS<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>)</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑476/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:568">EU:T:2016:568</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Lai apstrīdētu reģistrētas Eiropas Savienības preču zīmes spēkā esamību, pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējs tomēr var norādīt vispārzināmus faktus. Atbilstoši judikatūrai vispārzināmi fakti ir definēti kā fakti, kuri var būt zināmi ikvienai personai vai kurus var uzzināt no vispārēji pieejamiem avotiem (<REF.DOC.ECR><DATE ISO="20040622">2004. gada 22. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ruiz‑Picasso</HT> u.c./ITSB – <HT TYPE="ITALIC">DaimlerChrysler</HT> (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0026" ID="QS0026"/>PICARO<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>)</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑185/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2004:189">EU:T:2004:189</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100908">2010. gada 8. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Wilfer</HT>/ITSB (Ģitāras grifa galvas attēlojums)</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑458/08</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2010:358">EU:T:2010:358</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0072">72.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Turklāt no judikatūras izriet, ka, ja <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> struktūras nolemj ņemt vērā vispārzināmus faktus, tām savos lēmumos nav jāpierāda šādu faktu patiesums (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160301">2016. gada 1. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Peri</HT>/ITSB (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0027" ID="QS0027"/>Multiprop<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>)</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑538/14</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:117">EU:T:2016:117</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0014">14.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra; spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170921">2017. gada 21. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Novartis</HT>/<HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> – <HT TYPE="ITALIC">Meda</HT> (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0028" ID="QS0028"/>Zimara<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>)</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑238/15</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:636">EU:T:2017:636</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0123">123.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Tāpat pusēm procesā <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> instancēs nevar tikt pārmests, ka tās nav iesniegušas pierādījumus, kas vērsti uz to, lai apstiprinātu vispārzināmu faktu patiesumu. Vienīgi pēc tam, kad spēkā neesamības atzīšanas procesa pušu norādītie vispārzināmie fakti nav atzīti par tādiem, Apelācijas padome attiecīgajā gadījumā var tos noraidīt tāpēc, ka puses nav iesniegušas pietiekamus pierādījumus, lai pierādītu to patiesumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto, ir jāsecina, ka Apelācijas padome ir pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punktu, jo tā nevarēja izslēgt Baltijas valstu valstspiederīgos no konkrētās sabiedrības daļas definīcijas vienīgi tādēļ, ka nebija konkrētu pierādījumu par krievu valodas saprašanu šajās valstīs, vispirms nespriežot par to, vai tas ir vispārzināms, kā to ir apgalvojusi prasītāja, ka šie iedzīvotāji lielākoties saprot krievu valodu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Līdz ar to, tā kā Apelācijas padome nav ņēmusi vērā prasītājas argumentāciju, saskaņā ar kuru būtiska daļa Baltijas valstu iedzīvotāju ir krievu valodā runājoša, un nav pārbaudījusi šī fakta vispārzināmo raksturu, ir jāsecina, ka otrais pamats ir pamatots.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Šis secinājums pats par sevi tomēr nevar būt pietiekams, lai atceltu apstrīdēto lēmumu, jo Apelācijas padomes pieļautajai kļūdai, kura ir saistīta ar Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punkta pārkāpumu, vienai pašai nav noteicošas ietekmes uz rezultātu (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070912">2007. gada 12. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Philip Morris Products</HT>/ITSB (Cigarešu paciņas forma)</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑140/06</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2007:272">EU:T:2007:272</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0072">72.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Vienīgi tad, ja pirmais pamats izrādītos pamatots, it īpaši saistībā ar apstrīdētās preču zīmes aprakstošo nozīmi, kura varētu būt saistīta ar konkrētās sabiedrības krievu valodā runājošo daļu, kas it īpaši attiecīgajā gadījumā dzīvo Baltijas valstīs, iepriekš 36. punktā konstatētajai kļūdai būtu ietekme uz pārbaudes rezultātu un līdz ar to tā varētu pamatot apstrīdētā lēmuma atcelšanu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo pamatu, ar kuru tiek apgalvots Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Ar pirmo pamatu, kuram ir četras daļas, pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padomes sniegtā konkrētās sabiedrības daļas definīcija ir kļūdaina, jo tajā nav ņemta vērā ne Savienības specializētā sabiedrība, kas uztur komercattiecības ar Krieviju, ne Savienības krievu valodā runājošā sabiedrība.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome, piemērojot Regulas Nr. 207/2009 7. panta 2. punktu (tagad Regulas 2017/1001 7. panta 2. punkts), nav pareizi izvērtējusi Savienības daļu, saistībā ar kuru varēja tikt piemērots absolūtais atteikuma pamats, kas paredzēts minētās regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Treškārt, prasītāja apstrīd Apelācijas padomes vērtējumu saistībā ar vārda <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0029" ID="QS0029"/>Пломбир<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> nozīmi krievu valodā. Ceturtkārt, prasītāja apstrīd Apelācijas padomes vērtējumu saistībā ar to, kā konkrētā sabiedrības daļa uztvers šī vārda transliterāciju ar latīņu burtiem (<HT TYPE="ITALIC">plombir</HT>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus. Tie būtībā apgalvo, ka prasītāja nav pierādījusi, ka vārds <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0030" ID="QS0030"/>plombir<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0031" ID="QS0031"/>Пломбир<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> tiekot saprasts kā tāds, ar kuru krievu valodā tiek apzīmēts saldējums. Tie katrā ziņā uzskata, ka šo aprakstošo nozīmi konkrētā sabiedrības daļa neuztvers. <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> uzskata, ka nav vispārīgu zināšanu par krievu valodas saprašanu Savienībā. Persona, kas iestājusies lietā, apgalvo, ka, tā kā krievu valoda Savienības pilsoņiem ir svešvaloda, prasītājai bija jāpierāda, ka vārds <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0032" ID="QS0032"/>plombir<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> ietilpst šīs valodas pamatleksikonā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts, ka Eiropas Savienības preču zīme ir atzīstama par spēkā neesošu, ja Eiropas Savienības preču zīme ir reģistrēta pretrunā šīs pašas regulas 7. panta tiesību normām. Atbilstoši minētās regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam netiek reģistrētas <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0033" ID="QS0033"/>preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējuma vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku un citas preču un pakalpojumu īpašības<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pamatā ir esošo vispārējo interešu mērķis, ar kuru tiek prasīts, lai ikviens varētu brīvi izmantot apzīmējumus vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem pieteikta reģistrācija, īpašības. Tādēļ ar šo tiesību normu netiek ļauts rezervēt šādus apzīmējumus vai norādes tikai vienam uzņēmumam, reģistrējot tos kā preču zīmi, un netiek ļauts, ka kāds uzņēmums monopolizē aprakstoša vārda izmantošanu, kaitējot citiem uzņēmumiem – tostarp saviem konkurentiem –, kuru vārdu krājuma, kas pieejams pašiem savu preču aprakstam, apjoms tādējādi tiek ierobežots (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151125">2015. gada 25. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ewald Dörken</HT>/ITSB – <HT TYPE="ITALIC">Schürmann</HT> (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0034" ID="QS0034"/>VENT ROLL<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>)</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑223/14</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2015:879">EU:T:2015:879</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par pirmā pamata pirmo un otro daļu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Pirmā pamata pirmā un otrā daļa ir jāizvērtē kopā, jo tās ir vērstas uz to, lai pierādītu Apelācijas padomes vērtējuma kļūdaino raksturu saistībā ar konkrēto sabiedrības daļu un Savienības daļu, saistībā ar kuru ir jāizvērtē apstrīdētās preču zīmes aprakstošais raksturs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru preču zīmes aprakstošā rakstura novērtējums var tikt veikts tikai, pirmkārt, attiecībā uz attiecīgām precēm un pakalpojumiem un, otrkārt, attiecībā uz tās mērķsabiedrības uztveri, kura ir šo preču vai pakalpojumu patērētāja (spriedumi, 2002. gada 27. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Eurocool Logistik</HT>/ITSB (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0035" ID="QS0035"/>EUROCOOL<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>)</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑34/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2002:41">EU:T:2002:41</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080522">2008. gada 22. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Radio Regenbogen Hörfunk in Baden</HT>/ITSB (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0036" ID="QS0036"/>RadioCom<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>)</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑254/06</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2008:165">EU:T:2008:165</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; skat. arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110517">2011. gada 17. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Consejo Regulador de la Denominación de Origen Txakoli de Álava</HT> u.c./ITSB (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0037" ID="QS0037"/>TXAKOLI<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>)</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑341/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2011:220">EU:T:2011:220</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0020">20.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Šajā lietā Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 16. punktā ir uzskatījusi, ka ar apstrīdēto preču zīmi aptvertās preces ir paredzētas ikvienam Savienības galapatērētājam; prasītāja turklāt neapstrīd šo vērtējumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Prasītāja tomēr apgalvo, ka Apelācijas padome nepamatoti nav izvērtējusi Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto absolūto atteikuma pamatu saistībā ar, pirmkārt, sabiedrību, kas specializējusies komercattiecībās ar Krieviju, un, otrkārt, krievu valodā runājošo patērētāju daļu, kas pieder plašai Savienības sabiedrībai un, it īpaši, dzīvo Vācijā un Baltijas valstīs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Šajā sakarā prasītāja būtībā apstrīd, kā Apelācijas padome ir interpretējusi jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0038" ID="QS0038"/>Savienības daļa<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> Regulas Nr. 207/2009 7. panta 2. punkta, kurā ir paredzēts, ka preču zīmi atsaka reģistrēt kā Savienības preču zīmi, ja <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0039" ID="QS0039"/>pamatojums [absolūts pamats] reģistrācijas atteikumam pastāv tikai kādā Savienības daļā<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/>, nozīmē. Tā apgalvo, ka Apelācijas padomei apstrīdētās preču zīmes aprakstošais raksturs būtu bijis jāizvērtē no to krievu valodā runājošo patērētāju skatpunkta, kuri pieder plašai Savienības sabiedrībai un, it īpaši, dzīvo Vācijā vai Baltijas valstīs kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0040" ID="QS0040"/>Savienības daļā<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> šīs tiesību normas nozīmē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Šajā sakarā ir jāprecizē, ka apstrīdētā lēmuma 18. punktā Apelācijas padome ir uzskatījusi, ka pārrobežu minoritāte, atšķirībā no dalībvalsts vai dalībvalstu grupas, nevarot būt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0041" ID="QS0041"/>Savienības daļa<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> Regulas Nr. 207/2009 7. panta 2. punkta nozīmē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Kā Tiesa ir nospriedusi <DATE ISO="20060622">2006. gada 22. jūnija</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Storck</HT>/ITSB</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑25/05 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:422">EU:C:2006:422</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0083">83.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), Savienības daļu, kas ir norādīta Regulas Nr. 207/2009 7. panta 2. punktā, var veidot viena dalībvalsts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Tomēr no šīs judikatūras, kas izriet no minētās lietas īpašajiem individuālajiem faktiem, nevar izsecināt, ka Savienības tiesa vārdus <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0042" ID="QS0042"/>[Savienības] daļa<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>, kas ietverti Regulas Nr. 207/2009 7. panta 2. punktā, būtu vēlējusies interpretēt tādā nozīmē, ka tai varētu neatbilst teritorija, kas ir mazāka par dalībvalsts teritoriju. No vārdu, kurus likumdevējs izraudzījies izmantot šajā pantā, izvēles izriet, ka šis likumdevējs ir vēlējies padarīt par neiespējamu apzīmējuma reģistrāciju tādu atteikuma pamatu dēļ, kuri pastāv vienas dalībvalsts vai vairāku dalībvalstu daļā (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120913">2012. gada 13. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Sogepi Consulting y Publicidad</HT>/ITSB (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0043" ID="QS0043"/>ESPETEC<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/>)</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑72/11</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2012:424">EU:T:2012:424</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Turklāt Regulas Nr. 207/2009 7. panta 2. punkts nevar arī tikt saprasts kā tāds, ar kuru vārdiska apzīmējuma gadījumā obligāti tiek norādīts uz vienu no dalībvalsts vai Savienības oficiālajām valodām (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120913">2012. gada 13. septembris</DATE>, <NAME.CASE><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0044" ID="QS0044"/>ESPETEC<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/></NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑72/11</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2012:424">EU:T:2012:424</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; skat. arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170719">2017. gada 19. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Lackmann Fleisch‑ und Feinkostfabrik</HT>/<HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0045" ID="QS0045"/>медведь<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>)</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑432/16</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:527">EU:T:2017:527</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš izklāstīto un kā to apgalvo prasītāja, saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 2. punktu konkrētās sabiedrības daļu, saistībā ar kuru ir jāizvērtē absolūtais atteikuma pamats, veido krievu valodā runājošie patērētāji, kuri pieder plašai Savienības sabiedrībai, jo prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajai preču zīmei krievu valodā ir aprakstošs raksturs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>[Ar labojumiem, kas izdarīti ar <DATE ISO="20190430">2019. gada 30. aprīļa</DATE> rīkojumu] Saistībā ar prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru Savienības krievu valodā runājošie patērētāji dzīvo, it īpaši, Vācijā un Baltijas valstīs, pirmkārt, ir jānorāda, ka, pretēji tam, ko Apelācijas padome ir secinājusi apstrīdētā lēmuma 23. un 24. punktā, ar pierādījumiem, kurus prasītāja iesniegusi Apelācijas padomē, tiek pārliecinoši pierādīts, ka būtiska Vācijas iedzīvotāju daļa runā krievu valodā. No <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Köln</HT> (Ķelnes apgabaltiesa, Vācija) <DATE ISO="20160127">2016. gada 27. janvāra</DATE> sprieduma, kuru prasītāja iesniegusi Apelācijas padomē, izriet, ka Vācijas teritorijā dzīvojošie krievu valodā runājošie iedzīvotāji sasniedz aptuveni trīs miljonu personu skaitu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Otrkārt, saistībā ar to, vai būtiska Savienības krievu valodā runājošo pilsoņu daļa dzīvo Baltijas valstīs, ir pietiekami uzsvērt, ka <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai ir atzinis, ka ir vispārzināms, ka krievu valodu parasti saprot Baltijas valstīs.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Turklāt Vispārējā tiesa nesen ir apstiprinājusi, ka ir vispārzināms, ka būtiska daļa Baltijas valstu valstspiederīgo prot vai lieto krievu valodu kā dzimto valodu (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170719">2017. gada 19. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0046" ID="QS0046"/>медведь<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/></NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑432/16</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:527">EU:T:2017:527</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Prasītāja pamatoti ir uzsvērusi, ka <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> Apelācijas pirmā padome <DATE ISO="20160517">2016. gada 17. maija</DATE> lēmumā, kurš ir šī sprieduma priekšmets, ir izdarījusi tādu pašu secinājumu kā citā <DATE ISO="20130620">2013. gada 20. jūnija</DATE> lēmumā, kurš pieņemts lietā R 814/2012‑1, kas arī ir norādīts prasības pieteikumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Šajā sakarā no judikatūras izriet, ka ikviens reģistrācijas pieteikums ir jāizvērtē stingri un pilnīgi un šai izvērtēšanai ir jānotiek katrā konkrētajā gadījumā (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110310">2011. gada 10. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Agencja Wydawnicza Technopol</HT>/ITSB</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑51/10 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:139">EU:C:2011:139</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0077">77.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> apelācijas padomju lēmumu tiesiskums ir jāizvērtē, pamatojoties vienīgi uz Regulu Nr. 207/2009, kā to ir interpretējusi Savienības tiesa, nevis pamatojoties uz <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> lēmumpieņemšanas praksi (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120508">2012. gada 8. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mizuno</HT>/ITSB – <HT TYPE="ITALIC">Golfino</HT> (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0047" ID="QS0047"/>G<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/>)</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑101/11</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2012:223">EU:T:2012:223</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0077">77.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra; šajā nozīmē skat. arī spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070426">2007. gada 26. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Alcon</HT>/ITSB</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑412/05 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:252">EU:C:2007:252</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0065">65.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120502">2012. gada 2. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Universal Display</HT>/ITSB (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0048" ID="QS0048"/>UniversalPHOLED<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/>)</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑435/11</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2012:210">EU:T:2012:210</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Tomēr, ņemot vērā judikatūru, saskaņā ar kuru ir prasīts, lai <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> ņemtu vērā jau pieņemtos lēmumus un īpašu uzmanību pievērstu jautājumam par to, vai ir jāizlemj tāpat (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110310">2011. gada 10. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Agencja Wydawnicza Technopol</HT>/ITSB</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑51/10 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:139">EU:C:2011:139</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0074">74.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), ir jāuzskata, ka prasītājas norāde uz agrākiem lēmumiem ir acīmredzami nesena norāde par krievu valodas saprašanu Savienībā un, it īpaši, Baltijas valstīs, kura var tikt uzskatīta par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0049" ID="QS0049"/>vispārzināmu faktu<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/>, kuru <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> instances ir ņēmušas vērā šajos lēmumos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Šajos apstākļos un neesot nepieciešamam izvērtēt prasītājas argumenta par sabiedrības, kas specializējusies komercattiecībās ar Krieviju, pamatotību, ir jāsecina, ka Apelācijas padome, nosakot konkrēto sabiedrības daļu, ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, kā arī pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 7. panta 2. punktu, jo konkrētā sabiedrības daļa, saistībā ar kuru ir jāizvērtē absolūtais atteikuma pamats, ir krievu valodā runājoša sabiedrība, kas aptver plašu Savienības sabiedrību, kura saprot vai runā krievu valodā un kura, it īpaši, dzīvo Vācijā vai Baltijas valstīs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Tātad pirmā pamata pirmā un otrā daļa ir jāapmierina.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P>–</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par pirmā pamata trešo un ceturto daļu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Ar pirmā pamata trešo daļu prasītāja būtībā apstrīd Apelācijas padomes secinājumu, saskaņā ar kuru tā neesot pierādījusi, ka vārdam <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0050" ID="QS0050"/>Пломбир<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/> ir aprakstoša nozīme krievu valodā attiecībā uz ar apstrīdēto preču zīmi aptvertajām precēm. Ar pirmā pamata ceturto daļu tā apstrīd Apelācijas padomes secinājumu, saskaņā ar kuru <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0051" ID="QS0051"/>intelektuālās pūles<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/>, kuras esot jāpieliek konkrētajai sabiedrības daļai, proti, tulkošanas pūles, kas ir saistītas ar transliterācijas pūlēm, neļaujot konstatēt, ka tā uztver vārda <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0052" ID="QS0052"/>plombir<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/> eventuālo aprakstošo nozīmi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>Pirmkārt, saistībā ar vārda <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0053" ID="QS0053"/>Пломбир<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/> vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0054" ID="QS0054"/>plombir<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/> nozīmi krievu valodā, ir jāatgādina, ka <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> Anulēšanas nodaļa, Apelācijas padomei to neatspēkojot apstrīdētajā lēmumā, ir uzskatījusi, ka nosaukums <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0055" ID="QS0055"/>Пломбир<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/> bijušās Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (bijušās PSRS) laikā tika izmantots, lai apzīmētu saldējuma veidu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>Apelācijas padome nav norādījusi nevienu elementu, kas ļautu secināt, ka vārds <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0056" ID="QS0056"/>plombir<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/> vairs netiek izmantots Krievijā. Tādējādi, lai gan apstrīdētā lēmuma 30. punktā ir precizēts, ka frāzes <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0057" ID="QS0057"/>pārtikas ledus<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/> vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0058" ID="QS0058"/>saldējums<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/> tiek tulkoti kā frāze <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0059" ID="QS0059"/>(sliwotschnoje) moroschenoje<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/> (<HT TYPE="ITALIC">сливочное мороженое</HT>) vācu‑krievu vārdnīcās, šie apsvērumi paši par sevi neļauj izslēgt, ka vārds <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0060" ID="QS0060"/>Пломбир<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/> vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0061" ID="QS0061"/>plombir<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/> krievu valodā tiek izmantots, arī lai apzīmētu šīs preces vai šo preču veidu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66</NO.P><TXT>Turklāt ir jānorāda, ka no apstrīdētā lēmuma 32. punkta un <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> lietas materiāliem izriet, ka prasītāja Apelācijas padomē ir iesniegusi izvilkumus no 2003. gada <HT TYPE="ITALIC">GOST</HT> tehniskajām normām, kurās preces, kas apzīmētas ar vārdu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0062" ID="QS0062"/>plombir<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/>, un preces, kas apzīmētas ar vārdu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0063" ID="QS0063"/>moroschenoje<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/>, ir ietvertas zem viena un tā pašas klasifikācijas numura (52175‑2003). Šīs oficiālās normas, kuras ir noteikusi Krievijas Federācijas Valsts standartizācijas, metroloģijas un sertifikācijas komiteja pēc bijušās PSRS beigām, ir konkrēts pierādījums, lai pierādītu, ka vārds <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0064" ID="QS0064"/>plombir<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/> vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0065" ID="QS0065"/>Пломбир<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/> ir šālaika vārds krievu valodā, lai apzīmētu pārtikas ledu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67</NO.P><TXT>Prasītāja Apelācijas padomē ir iesniegusi arī <HT TYPE="ITALIC">Deutsches Patent‑ und Markenamt</HT> (Vācijas Patentu un preču zīmju birojs) <DATE ISO="20130312">2013. gada 12. marta</DATE> lēmumu, kurā ir apstiprināts, ka vārds <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0066" ID="QS0066"/>plombir<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/> vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0067" ID="QS0067"/>Пломбир<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/> krievu valodā, tostarp datumā, kurā ir pieņemts šis lēmums, apzīmē saldējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68</NO.P><TXT>No tā izriet, ka prasītāja Apelācijas padomē ir iesniegusi pietiekamus pierādījumus, lai pierādītu, ka vārds <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0068" ID="QS0068"/>plombir<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/> vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0069" ID="QS0069"/>Пломбир<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/> krievu valodā ir attiecīgās preces aprakstošs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69</NO.P><TXT>Turklāt ir jāprecizē, ka izvilkumi no vārdnīcas, kurus prasītāja ir pirmo reizi iesniegusi Vispārējā tiesā (pieteikuma par tiesas sēdes noturēšanu pielikumi K16 un K17), apstiprina, ka šis vārds pašlaik tiek izmantots krievu valodā, lai apzīmētu saldējumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70</NO.P><TXT>Ar personas, kas iestājusies lietā, argumentu, saskaņā ar kuru vārda <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0070" ID="QS0070"/>plombir<QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/> vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0071" ID="QS0071"/>Пломбир<QUOT.END REF.START="QS0071" CODE="201D" ID="QE0071"/> izmantošana būtu jāņem vērā, lai apzīmētu citas preces, nevar tikt atspēkots šis secinājums. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tas, ka frāzei var būt vairākas nozīmes, neizslēdz tās aprakstošo raksturu Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē. Šajā sakarā ir pietiekami, ka vismaz viena no tā nozīmēm var tikt izmatota, lai aprakstītu attiecīgās preces (skat. spriedumu, 2004. gada 12. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Koninklijke KPN Nederland</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑363/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:86">EU:C:2004:86</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0097">97.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71</NO.P><TXT>Otrkārt, saistībā ar to, kā Savienības krievu valodā runājošie patērētāji, kas, it īpaši, dzīvo Baltijas valstīs un Vācijā, uztver apstrīdēto preču zīmi, ir jāatgādina, ka, lai apzīmējums ietilptu Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanas jomā, ir nepieciešams, lai starp to un ar to apzīmētajām precēm vai pakalpojumiem būtu pietiekami tieša un konkrēta saikne, kas ļauj attiecīgajai sabiedrībai uzreiz un bez citām pārdomām uztvert šo preču vai pakalpojumu aprakstu vai kādu no to iezīmēm (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20050622">2005. gada 22. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Metso Paper Automation</HT>/ITSB (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0072" ID="QS0072"/>PAPERLAB<QUOT.END REF.START="QS0072" CODE="201D" ID="QE0072"/>)</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑19/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2005:247">EU:T:2005:247</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72</NO.P><TXT>Šajā lietā, pretēji tam, ko Apelācijas padome ir uzskatījusi apstrīdētajā lēmumā, Savienības krievu valodā runājošajai sabiedrībai drīzāk ar vārdu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0073" ID="QS0073"/>plombir<QUOT.END REF.START="QS0073" CODE="201D" ID="QE0073"/>, nevis ar vārdu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0074" ID="QS0074"/>Пломбир<QUOT.END REF.START="QS0074" CODE="201D" ID="QE0074"/> būs acīmredzamāk saistīt ar saldējumu aprakstošu nozīmi krievu valodā, jo visa šī sabiedrība prot latīņu alfabētu, bet ne vienmēr kirilicas alfabētu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73</NO.P><TXT>Kā to apgalvo prasītāja, Savienības krievu valodā runājošā sabiedrība var arī izmantot saziņas līdzekļus, kuros nevar tikt izmantoti kirilicas burti, un līdz ar to ir radusi transliterēt krievu valodas vārdus ar latīņu burtiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74</NO.P><TXT>Turklāt ir jāatgādina, ka vārda, kura izcelsme ir cits alfabēts, transliterācija ar latīņu burtiem nebūt noteikti ir šķērslis konkrētajai sabiedrības daļai uztvert šī vārda aprakstošo nozīmi (šajā ziņā skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20101216">2010. gada 16. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Deutsche Steinzeug Cremer &amp; Breuer</HT>/ITSB (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0075" ID="QS0075"/>CHROMA<QUOT.END REF.START="QS0075" CODE="201D" ID="QE0075"/>)</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑281/09</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2010:537">EU:T:2010:537</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75</NO.P><TXT>Šajā lietā no iepriekš minētā izriet, ka, ciktāl vārds <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0076" ID="QS0076"/>plombir<QUOT.END REF.START="QS0076" CODE="201D" ID="QE0076"/> ir patiesa vārda <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0077" ID="QS0077"/>Пломбир<QUOT.END REF.START="QS0077" CODE="201D" ID="QE0077"/> transliterācija ar latīņu alfabēta burtiem, kuru pazīst attiecīgais Savienības krievu valodā runājošais patērētājs, tā aprakstošo raksturu patērētājs var uzreiz un tieši uztvert.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76</NO.P><TXT>Tādēļ ir jāapmierina arī pirmā pamata trešā un ceturtā daļa un līdz ar to pirmais pamats kopumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus un neesot nepieciešamam izvērtēt trešo pamatu, ar kuru ir apgalvota Regulas Nr. 207/2009 75. pantā paredzētā pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde, apstrīdētais lēmums ir jāatceļ.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78</NO.P><TXT>Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79</NO.P><TXT>Saskaņā ar Reglamenta 190. panta 2. punktu par atlīdzināmiem tiesāšanās izdevumiem uzskata nepieciešamos izdevumus, kas lietas dalībniekiem ir radušies saistībā ar procesu <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> apelācijas padomē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80</NO.P><TXT>Tā kā <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> spriedums ir nelabvēlīgs, tam jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus saskaņā ar tās prasījumiem. Tie ietver arī nepieciešamos izdevumus, kas prasītājai radušies procesā <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> Apelācijas padomē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81</NO.P><TXT>Tā kā personai, kas iestājusies lietā, spriedums ir nelabvēlīgs, tā sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO><P>Ar šādu pamatojumu</P><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)</P><P>nospriež:</P></INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (<HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT>) Apelācijas ceturtās padomes <DATE ISO="20160922">2016. gada 22. septembra</DATE> lēmumu lietā R 1812/2015‑4.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> sedz savus, kā arī atlīdzina <HT TYPE="ITALIC">Monolith Frost GmbH</HT> tiesāšanās izdevumus, ieskaitot nepieciešamos izdevumus, kas <HT TYPE="ITALIC">Monolith Frost</HT> radušies procesā <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> Apelācijas padomē.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">3)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Dovgan GmbH</HT> sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>Pelikánová</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Valančius</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Öberg</P></SIGNATORY><P>Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā <DATE ISO="20181213">2018. gada 13. decembrī</DATE>.</P><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>