EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 14.9.2020
COM(2020) 497 final
2020/0254(NLE)
Priekšlikums
PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,
ar kuru saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 19. pantu Zviedrijai atļauj piemērot samazinātu nodokļa likmi elektroenerģijai, kas tiek tieši piegādāta kuģiem pie ostas piestātnes
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai Savienībā reglamentē 2003. gada 27. oktobra Padomes Direktīva 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai 1 (“Enerģijas nodokļu direktīva” jeb “direktīva”).
Saskaņā ar minētās direktīvas 19. panta 1. punktu un papildus jo īpaši 5., 15. un 17. panta noteikumiem Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var atļaut jebkurai dalībvalstij ieviest turpmākus atbrīvojumus no nodokļa vai nodokļa samazinājumus īpašu politisku apsvērumu dēļ.
Ar Padomes 2014. gada 14. oktobra Īstenošanas lēmumu 2014/725/ES 2 (pirms tam ar Padomes 2011. gada 20. jūnija Īstenošanas lēmumu 2011/384/ES 3 ) Zviedrijai jau ir atļauts piemērot samazinātu elektroenerģijas nodokļa likmi elektroenerģijai, kas tiek tieši piegādāta ostās pie piestātnēm esošos kuģos, kuri nav privāti izpriecu kuģi 4 (“krasta elektroenerģija”).
Šā priekšlikuma mērķis ir pagarināt minēto atļauju, kā to pieprasa Zviedrija, ņemot vērā to, ka pašreizējās atkāpes termiņš beidzās 2020. gada 25. jūnijā.
Zviedrijas iestādes 2019. gada 15. augusta vēstulē informēja Komisiju par savu nodomu pagarināt pašreizējo pasākumu līdz 2023. gada 31. decembrim. Papildu informācija tika sniegta 2020. gada 1. aprīļa vēstulē.
Zviedrijas iestāžu nodoms ir turpināt piemērot krasta elektroenerģijai samazinātu elektroenerģijas nodokļa likmi 5 SEK (aptuveni 0,484 EUR) ( 5 )/MWh apmērā. Pieprasījuma iesniegšanas laikā šī nodokļa likme atbilda Direktīvā 2003/96/EK noteiktajai minimālajai nodokļa likmei elektroenerģijai izmantošanai uzņēmumu vajadzībām. Direktīvas 13. pantā ir noteikts pielaides ierobežojums 5 % apmērā dalībvalstīm, kuras nav ieviesušas euro.
Jāatgādina, ka Enerģijas nodokļu direktīvas 13. pantā dalībvalstīm ir noteikts pienākums reizi gadā pārbaudīt, vai nodokļu likmes, kas izteiktas valstu valūtās, atbilst direktīvā noteiktajām minimālajām likmēm. To veic, izmantojot valūtas maiņas kursus, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī oktobra pirmajā darbdienā. Dalībvalstis var saglabāt nodokļa summas, kas ir spēkā ikgadējās korekcijas brīdī tikai tad, ja, konvertējot nodokļa līmeņa summu, kas izteikta euro, nodokļu līmeņa kāpums, izteikts valsts valūtā, nav lielāks par 5 % vai 5 EUR, neatkarīgi no tā, kura summa ir mazāka.
Pieprasītais atkāpes derīguma termiņš ir no 2020. gada 26. jūnija līdz 2023. gada 31. decembrim, turpinot pašreizējo atkāpi un iekļaujoties Enerģijas nodokļu direktīvas 19. pantā noteiktajā maksimālajā termiņā.
Nodokļa samazināšanas mērķis ir mudināt šos kuģus, kuri elektroapgādei parasti izmanto ar eļļas degvielu darbināmu palīgmotoru, tā vietā izmantot krasta elektroenerģiju. Šo noteikumu rezultātā samazinās emisijas no piestātnē esošiem kuģiem, tādējādi samazinot paskābinošo vielu nogulsnēšanos, kas jo īpaši ir problēma Zviedrijas dienvidrietumos. Tiek uzskatīts, ka šie noteikumi arī ievērojami uzlabo vietējo vidi, cita starpā samazinot trokšņa līmeni.
Samazinājums ietver krasta elektroenerģijai piemērojamā enerģijas nodokļa samazināšanu no citādi piemērojamā līmeņa 34,7 SEK par MWh līdz 5 SEK par MWh.
No otras puses, saskaņā ar Enerģijas nodokļu direktīvas 14. panta 1. punkta c) apakšpunktu dalībvalstīm ir jāatbrīvo no nodokļiem energoprodukti, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai kuģos pie piestātnes, un elektroenerģija, ko ražo šādos kuģos. Tās to var darīt arī attiecībā uz elektroenerģiju, ko ražo kuģos, kuri paredzēti kuģošanai pa iekšējiem ūdensceļiem saskaņā ar direktīvas 15. panta 1. punkta f) apakšpunktu. Zviedrija apstiprināja šā pēdējā minētā fakultatīvā atbrīvojuma transponēšanu.
Zviedrija piemēros samazināto elektroenerģijas nodokļa likmi visai krasta elektroenerģijai, kuras spriegums ir vismaz 380 volti un kura piegādāta komercnavigācijas kuģiem ar vismaz 400 tonnu bruto tilpību. Zviedrijas iestādes uzskata šo ierobežojumu par piemērotu, lai tas aptvertu absolūto vairākumu starptautiskajos pārvadājumos izmantoto kuģu, kā arī iekšzemes pārvadājumos izmantotos lielākos kuģus. Tiek uzskatīts, ka šie kuģi rada lielāko daļu emisijas no ostās pie piestātnēm esošu kuģu palīgmotoru darbināšanas. Samazinājumu nepiemēro, ja kuģi izmanto privātām vajadzībām vai ja tā ekspluatācija ir apturēta vai ilgstoši pārtraukta.
Tomēr kuģiem nav pienākuma izmantot krasta elektroenerģiju.
Zviedrijas iestādes atzīst, ka pasākums ir valsts atbalsts. Tomēr tas ietilpst Komisijas pamatnostādņu par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam 167.–174. punkta darbības jomā. Pasākums atbilst arī materiālajiem nosacījumiem Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulā (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Vispārējā grupu atbrīvojuma regula (“VGAR”).
Zviedrijas iestādes atzīst, ka pasākums rada priekšrocības komercnavigācijai izmantojamo kuģu īpašniekiem. Tomēr tās uzskata, ka pasākumam ir neitrāla ietekme uz konkurenci, jo tas ir pieejams visiem Zviedrijas ostu piestātnēs esošiem kuģiem (izņemot privātos kuģus). Saistībā ar ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm Zviedrija pieņem, ka ietekme būs nenozīmīga, jo ostas izvēle ir atkarīga no kravas galamērķa, nevis no mazākām piestātnes izmaksām, kas rodas no nodokļa samazinājuma krasta elektroenerģijai.
Gada budžeta izdevumi tiek lēsti SEK 6 miljonu apmērā.
Pasākums tiek īstenots atmaksas veidā, samazinot nodokļu slogu attiecīgajai elektroenerģijai.
Zviedrijas iestādes uzskata, ka nodokļa samazinājums, ko piemēro krasta elektroenerģijai, nerada būtisku konkurences priekšrocību tiem kuģu operatoriem, kuri izmanto krasta elektroenerģiju, pretstatā tiem, kuri ražo elektroenerģiju uz kuģa. Ja ņem vērā tikai pašas elektroenerģijas izmaksas un nodokli, tad krasta elektroenerģijas izmaksas ar zemāku nodokļa likmi ir nedaudz zemākas nekā uz kuģa saražotās elektroenerģijas cena. Tomēr krasta elektroenerģijas izmantošanas kopējās izmaksas ietekmē arī papildu izmaksas tīkla maksas veidā, ieguldījumi elektroenerģijas pieslēguma nodrošināšanai uz kuģa un tieši vai netieši izmaksas par ieguldījumiem ostas energoapgādes iekārtās. Tomēr, tā kā ieguldījumi energoapgādes iekārtās ostās un uz kuģiem ir diezgan dārgi, Zviedrijas iestādes uzskata, ka zemāka nodokļa likme ir priekšnoteikums, lai ostas un kuģu īpašnieki veiktu šos ieguldījumus.
Pasākuma mērķis ir samazināt jūras transporta ietekmi uz vidi. Pasākums samazinās emisijas gaisā un troksni no piestātnē esošiem kuģiem. Pasākums zināmā mērā palīdzēs ostas pilsētās sasniegt Gaisa kvalitātes direktīvā (2008/50/EK) noteiktās slāpekļa dioksīda robežvērtības. Tam ir arī pozitīva ietekme uz citiem gaisa kvalitātes parametriem ap ostām.
Zviedrija pieprasīja piešķirt atļauju līdz 2023. gada 31. decembrim, sākot no 2020. gada 26. jūnija, nepārtraucot pašreizējās atkāpes darbību un nepārsniedzot maksimālo termiņu, kas norādīts direktīvas 19. panta 2. punktā.
•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā rīcībpolitikas jomā
Nodokļu uzlikšanu elektroenerģijai reglamentē Direktīva 2003/96/EK, jo īpaši tās 10. pants. Direktīvas 14. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēts obligāts atbrīvojums no nodokļiem energoproduktiem, kas paredzēti navigācijai, kā arī elektroenerģijai, ko ražo kuģī. Direktīvas 5., 15. un 17. pantā dalībvalstīm paredzēta iespēja piemērot nodokļu diferencēšanu, tostarp atbrīvojumus un samazinājumus, atsevišķiem elektroenerģijas izmantošanas veidiem. Tomēr minētie noteikumi kā tādi neparedz samazinātus nodokļus krasta elektroenerģijai.
Pasākums ir valsts atbalsts, un uz to attiecas ES tiesību akti konkrētajā jomā, jo īpaši Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 6 .
Enerģijas nodokļu direktīvas noteikumi
Pasākuma novērtējums saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 19. pantu
Direktīvas 19. panta 1. punkta pirmā daļa skan šādi:
“Papildus iepriekšējos pantos, jo īpaši 5., 15. un 17. pantā noteiktajiem noteikumiem, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var atļaut jebkurai dalībvalstij ieviest turpmākus atbrīvojumus vai samazinājumus īpašu politikas apsvērumu interesēs.”
Komisija jau ir ieteikusi izmantot krasta elektroenerģiju kā alternatīvu elektroenerģijai, kas ražota kuģos pie piestātnes, un tādējādi jau ir atzinusi tās priekšrocības vides jomā 7 .
Iespēju ieviest labvēlīgu nodokļu režīmu attiecībā uz krasta elektroenerģiju var paredzēt saskaņā ar direktīvas 19. pantu, jo tā mērķis ir ļaut dalībvalstīm ieviest turpmākus atbrīvojumus vai samazinājumus īpašu politikas apsvērumu interesēs.
Zviedrija ir pieprasījusi pasākumu piemērot uz aptuveni 3,5 gadiem, un tas ir mazāk nekā 19. panta 2. punktā atļautais maksimālais laikposms, proti, seši gadi. Principā jebkuram atbrīvojuma piemērošanas laikposmam ir jābūt pietiekami ilgam, lai neatturētu ostu operatorus un elektroenerģijas piegādātājus no vajadzīgo ieguldījumu veikšanas krasta elektroenerģijas objektos vai šo ieguldījumu turpināšanas. Minētais laikposms nodrošinās juridisko noteiktību arī kuģu operatoriem, kuriem ir jāplāno savi ieguldījumi kuģa aprīkojumā.
Tomēr šī atkāpe nedrīkstētu apdraudēt spēkā esošā tiesiskā regulējuma tālāku attīstību, un būtu jāņem vērā Enerģijas nodokļu direktīvas plānotā pārskatīšana un tas, ka Padome, iespējams, pieņems tiesību aktu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu par grozījumiem Enerģijas nodokļu direktīvā. Šī pārskatīšana sekos Enerģijas nodokļu direktīvas izvērtējumam 8 un Padomes 2019. gada 28. novembra secinājumiem par ES enerģijas nodokļu sistēmu 9 . Padome savos secinājumos aicināja Komisiju analizēt un izvērtēt iespējamos variantus un savlaicīgi publicēt priekšlikumu par Enerģijas nodokļu direktīvas pārskatīšanu, kā arī aicināja Komisiju pievērst īpašu uzmanību direktīvas darbības jomai, minimālajām likmēm un konkrētiem nodokļu samazinājumiem un atbrīvojumiem.
Šādos apstākļos, šķiet lietderīgi piešķirt atļauju uz pieprasīto laikposmu, tomēr ar nosacījumu, ka atkāpe ir spēkā, ja līdz 2023. gada beigām nesāk piemērot vispārīgus noteikumus šajā jomā.
Valsts atbalsta noteikumi
Samazinātā nodokļa likme 5 SEK apmērā (aptuveni 0,484 EUR) ( 10 ) par MWh, ko paredzējušas Zviedrijas iestādes, pieprasījuma iesniegšanas laikā atbilda Direktīvā 2003/96/EK noteiktajai minimālajai nodokļa likmei elektroenerģijai, kas paredzēta izmantošanai uzņēmumu vajadzībām.
Tādējādi šķiet, ka uz šo pasākumu attiecas Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 44. pants, kas paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem atbalstu dabas resursu nodokļu samazinājumu veidā saskaņā ar Direktīvu 2003/96/EK var atbrīvot no valsts atbalsta paziņošanas prasības. Tomēr šajā posmā nav iespējams noteikt, vai visi minētajā regulā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, un priekšlikums par Padomes īstenošanas lēmumu neskar dalībvalsts pienākumu nodrošināt atbilstību valsts atbalsta noteikumiem, jo īpaši gadījumā, kad uz atbalstu attiecas atbrīvojums saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 651/2014.
•Saskanība ar citām Savienības rīcībpolitikām
Politika vides un klimata pārmaiņu jomā
Pieprasītais pasākums attiecas galvenokārt uz ES vides politiku. Ciktāl ar tā palīdzību būs iespējams samazināt flotes degvielas izmantošanu ostās esošos kuģos, pasākums palīdzēs sasniegt mērķi uzlabot vietējo gaisa kvalitāti, mazināt troksni un cīnīties pret klimata pārmaiņām. Direktīvā 2008/50/EK par gaisa kvalitāti 11 prasīts, lai dalībvalstis nodrošinātu, ka vairāku gaisu piesārņojošo vielu līmeņi nepārsniedz direktīvā noteiktos robežlielumus, mērķlielumus un citus gaisa kvalitātes standartus. Šis pienākums dalībvalstīm paredz rast risinājumus tādām problēmām kā emisijas no kuģiem pie piestātnes, un ir domājams, ka ostās, kurās ir šādas problēmas, tiks veicināta krasta elektroenerģijas izmantošana kā viens elements vispārējās gaisa kvalitātes stratēģijā. Krasta elektroenerģijas izmantošana tiek veicināta arī saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/802 12 , ar ko reglamentē sēra saturu kuģu degvielā.
Saskaņā ar Zviedrijas iestāžu sniegto informāciju krasta elektroenerģijas izmantošana ir ļāvusi samazināt sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu, cieto daļiņu un oglekļa oksīdu emisijas. Zviedrijas iestādēm pašlaik nav citu jaunāku aprēķinu par emisiju samazinājumu, ko rada šis pasākums. Pasākuma potenciāls nav pilnībā izmantots, jo gan piestātnēs, gan uz kuģiem ir vajadzīgs dārgs aprīkojums. Krasta elektroenerģijas izmantošana ir svarīga Zviedrijā, lai panāktu atbilstību gaisa kvalitātes standartiem saskaņā ar 2008. gada 21. maija Direktīvu 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai.
Enerģētikas politika
Pasākums ir saskaņā ar Direktīvu 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu 13 , kurā pievēršas jautājumam par krasta elektroenerģijas padeves objektu ierīkošanu ostās, ja ir šādu objektu pieprasījums un ja izmaksas nav nesamērīgas salīdzinājumā ar ieguvumiem, tostarp vidiskajiem ieguvumiem. Turklāt tas ir atzīts par vispārējas nozīmes mērķi valsts atbalsta piešķiršanai saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu 14 .
Šeit jāatceras, ka viens no galvenajiem iemesliem krasta elektroenerģijas nelabvēlīgajai konkurētspējas situācijai ir tāds, ka alternatīva, proti, jūras ostās esošos kuģos saražotā elektroenerģija, patlaban neto izteiksmē ir pilnībā atbrīvota no nodokļa – no nodokļa ir atbrīvota ne tikai flotes degviela, kas tiek izmantota elektroenerģijas ražošanai, atbilstoši parastajai situācijai, kura paredzēta Direktīvas 2003/96/EK 14. panta 1. punkta a) apakšpunktā, bet arī tā elektroenerģija, kas saražota kuģī (sk. Direktīvas 2003/96/EK 14. panta 1. punkta c) apakšpunktu). Lai gan pēdējo minēto atbrīvojumu pašu par sevi ir grūti salāgot ar Savienības mērķiem vides jomā, tā pamatā ir praktiski apsvērumi. Lai apliktu ar nodokļiem kuģī saražoto elektroenerģiju, būtu nepieciešama kuģa īpašnieka – kas bieži vien ir trešās valsts persona – vai operatora deklarācija par patērētās elektroenerģijas apjomu. Šādā deklarācijā būtu jāiekļauj aplēse par to, kāda daļa elektroenerģijas patērēta tās dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos, kurā maksājams nodoklis. Nepieciešamība iesniegt šādas deklarācijas katrā valstī, uz kuru teritoriālajiem ūdeņiem tas attiecas, kuģu īpašniekiem radītu milzīgu administratīvo slogu.
Transporta politika
Šis pasākums atbilst Komisijas Ieteikumam 2006/339/EK par krasta elektroenerģijas pieslēguma izmantošanas veicināšanu kuģiem pie piestātnes Savienības ostās 15 un Komisijas paziņojumam “Stratēģiskie mērķi un rekomendācijas ES jūras transporta politikai” 16 .
Iekšējais tirgus un godīga konkurence
No iekšējā tirgus un godīgas konkurences viedokļa pasākums tikai samazina pašreizējo kuģu degvielas nodokļa atbrīvojuma izraisīto nevienlīdzību nodokļu jomā starp diviem konkurējošiem elektroenerģijas avotiem, kas pieejami kuģiem pie piestātnes, proti, starp elektroenerģiju, kas saražota kuģī, un krasta elektroenerģiju.
Zviedrijas iestādes nav novērojušas tādas būtiskas izmaiņas kuģu īpašnieku izvēlē attiecībā uz ostu, ko varētu saistīt ar krasta elektroenerģijas objektu pieejamību. Pašlaik krasta elektroenerģiju galvenokārt izmanto prāmji un maršruta satiksmes kuģi. Kuģu īpašnieku izvēle par labu ostai nav atkarīga no tā, vai krasta elektroenerģija tiek vai netiek piegādāta. Saskaņā ar ieinteresēto personu sniegto informāciju kruīza kuģi bieži izvēlas piestātnes, kurās ir pieejama krasta elektroenerģija.
Turklāt attiecīgajiem kuģiem krasta elektroenerģija būs pieejama neatkarīgi no to karoga valsts, neradot labvēlīgāku nodokļu situāciju valsts tirgus dalībniekiem salīdzinājumā ar konkurentiem no citām ES dalībvalstīm.
Attiecībā uz konkurenci starp ostām ir sagaidāms, ka jebkura iespējamā ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, kas varētu rasties, ja kuģi mainītu savus maršrutus sakarā ar iespēju izmantot krasta elektroenerģiju ar samazinātu nodokļa likmi, būs niecīga. Situācijā, kad, kā minēts iepriekš, nav paredzams, ka par spīti nodokļa samazinājumam krasta elektroenerģijas izmantošana vismaz īstermiņā kļūs rentablāka par elektroenerģijas ražošanu kuģī, nav paredzams, ka šis nodokļa samazinājums krasta elektroenerģijai ievērojami izkropļos konkurenci starp ostām, rosinot kuģus mainīt maršrutu atkarībā no šādas elektroenerģijas pieejamības.
Termiņš, uz kuru ierosināts pagarināt atļauju piemērot samazinātu nodokļa likmi, ja vien pašreizējā sistēmā un situācijā nenotiks būtiskas izmaiņas, padara maz ticamu, ka iepriekšējās rindkopās veiktā analīze pirms pasākuma termiņa beigām mainītos.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Padomes Direktīvas 2003/96/EK 19. pants.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Netiešo nodokļu uzlikšana, uz ko attiecas LESD 113. pants, pati par sevi nav ekskluzīvā Eiropas Savienības kompetencē LESD 3. panta nozīmē.
Tomēr saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 19. pantu Padomei ir piešķirta ekskluzīva kompetence ar sekundāru tiesību aktu atļaut dalībvalstij ieviest turpmākus atbrīvojumus vai samazinājumus minētā noteikuma nozīmē. Tāpēc dalībvalstis nevar aizstāt Padomi. Tādējādi subsidiaritātes princips uz šo īstenošanas lēmumu neattiecas. Šis akts nekādā ziņā nav leģislatīvā akta projekts, tāpēc tas nav saskaņā ar Līgumiem pievienoto 2. protokolu jāiesniedz valstu parlamentiem, lai pārbaudītu atbilstību subsidiaritātes principam.
•Proporcionalitāte
Šajā priekšlikumā ir ievērots proporcionalitātes princips. Nodokļu samazinājums nepārsniedz konkrētā mērķa sasniegšanai vajadzīgo.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Ierosinātais instruments ir Padomes īstenošanas lēmums. Direktīvas 2003/96/EK 19. pants paredz tikai šāda veida pasākumu.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude
Pasākumam nav nepieciešama spēkā esošo tiesību aktu izvērtēšana.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Priekšlikuma pamatā ir Zviedrijas pieprasījums, un tas attiecas vienīgi uz šo dalībvalsti.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs.
•Ietekmes novērtējums
Šis priekšlikums attiecas uz atļaujas piešķiršanu atsevišķai dalībvalstij pēc tās pieprasījuma, un ietekmes novērtējums tam nav nepieciešams.
Zviedrijas sniegtā informācija liecina, ka pasākumam būs ierobežota ietekme uz nodokļu ieņēmumiem. Precīzāk, saskaņā ar aplēsēm par pasākuma radītajiem nodokļu izdevumiem atbilstīgi Zviedrijas iestāžu sniegtajai informācijai turpmākajos gados sagaidāmi zaudējumi – 6 miljoni SEK gadā.
Zviedrija sagaida, ka pasākumam būs pozitīva ietekme uz tās vides mērķu sasniegšanu un jo īpaši uz gaisa kvalitātes uzlabošanu saskaņā ar Direktīvu 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai. Krasta elektroenerģijas izmantošana ir ļāvusi samazināt sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu, cieto daļiņu un oglekļa oksīdu emisijas. Pasākuma potenciāls nav pilnībā izmantots, jo gan piestātnēs, gan uz kuģiem ir vajadzīgs dārgs aprīkojums.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Pasākums neparedz vienkāršošanu. Tas atbilst Zviedrijas pieprasījumam un attiecas vienīgi uz šo dalībvalsti.
•Pamattiesības
Pasākums neietekmē pamattiesības.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Minētais pasākums Savienībai nerada nekādu finansiālo vai administratīvo slogu. Tādējādi priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Īstenošanas plāns nav nepieciešams. Šis priekšlikums attiecas uz atļaujas piešķiršanu nodokļu samazināšanai atsevišķai dalībvalstij pēc tās pieprasījuma. Atļauja ir paredzēta uz ierobežotu laikposmu – līdz 2023. gada 31. decembrim. Piemērojamā nodokļa likme būs vienāda ar minimālo nodokļu līmeni, kas noteikts Enerģijas nodokļu direktīvā. Pasākumu var izvērtēt, ja tiek pieprasīts pagarinājums pēc tam, kad ir beidzies tā derīguma termiņš.
•Skaidrojošie dokumenti (attiecībā uz direktīvām)
Priekšlikumam nav vajadzīgi skaidrojošie dokumenti par transponēšanu.
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
Tiesību akta 1. pantā noteikts, ka Zviedrijai būs atļauts piemērot samazinātu elektroenerģijas nodokļa likmi elektroenerģijai, kas tiek tieši piegādāta Zviedrijas ostās pie piestātnēm esošiem kuģiem, kuri nav privāti izpriecu kuģi (“krasta elektroenerģija”). Nodokļa likmei jāatbilst minimālajam nodokļu līmenim elektroenerģijai izmantošanai uzņēmumu vajadzībām, kas noteikts direktīvā. Elektroenerģiju ar samazinātu likmi nedrīkstēs piegādāt privātiem izpriecu kuģiem, kas definēti Direktīvas 2003/96/EK 14. panta 1. punkta c) apakšpunkta otrajā daļā.
Tiesību akta 2. pantā noteikts, ka pieprasīto atļauju piešķir no 2020. gada 26. jūnija, turpinot spēkā esošo Padomes Īstenošanas lēmumu 2014/725/ES, līdz 2023. gada 31. decembrim, kā to pieprasījusi Zviedrija, iekļaujoties direktīvā atļautajā maksimālajā laikposmā, kas nepārsniedz sešus gadus.
2020/0254 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,
ar kuru saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 19. pantu Zviedrijai atļauj piemērot samazinātu nodokļa likmi elektroenerģijai, kas tiek tieši piegādāta kuģiem pie ostas piestātnes
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes Direktīvu 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai 17 , un jo īpaši tās 19. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2014/725/ES 18 Zviedrijai tika atļauts līdz 2020. gada 25. jūnijam piemērot samazinātu nodokļa likmi elektroenerģijai, kas tiek tieši piegādāta kuģiem pie ostas piestātnes (“krasta elektroenerģija”), saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 19. pantu.
(2)Zviedrija 2019. gada 15. augusta vēstulē lūdza atļauju saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 19. pantu turpināt piemērot samazinātu nodokļa likmi krasta elektroenerģijai. Sīkāku informāciju Zviedrijas iestādes sniedza 2020. gada 1. aprīļa vēstulē.
(3)Ar samazināto nodokļa likmi, ko tā plāno piemērot, Zviedrijas mērķis ir turpināt krasta elektroenerģijas izmantošanas veicināšanu. Salīdzinot ar flotes degvielas izmantošanu šādos kuģos, šādas elektroenerģijas izmantošana tiek uzskatīta par videi nekaitīgāku veidu, kā apmierināt kuģu, kas ir pie piestātnes, vajadzības pēc elektroenerģijas.
(4)Tā kā krasta elektroenerģijas izmantošana nerada tādas gaisu piesārņojošu vielu emisijas kā flotes degvielas izmantošana, tā veicina gaisa kvalitātes uzlabošanos ostas pilsētās un trokšņa samazināšanu. Tāpēc ir paredzams, ka pasākums veicinās Savienības vides, veselības un klimata politikas mērķu sasniegšanu.
(5)Atļauja Zviedrijai piemērot samazinātu nodokļa likmi krasta elektroenerģijai nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai veicinātu plašāku šādas elektroenerģijas izmantošanu, jo elektroenerģijas ražošana kuģī vairākumā gadījumu joprojām būs konkurētspējīgāka alternatīva. Tā paša iemesla dēļ un arī tādēļ, ka šīs tehnoloģijas izplatība tirgū pagaidām ir visai neliela, šis pasākums tā darbības laikā diez vai radītu ievērojamus konkurences kropļojumus, tādējādi tam nebūs negatīvas ietekmes uz iekšējā tirgus pareizu darbību.
(6)Saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 19. panta 2. punktu katrai saskaņā ar minēto noteikumu piešķirtajai atļaujai ir jābūt stingri ierobežotai laikā. Lai nodrošinātu, ka atļaujas termiņš ir pietiekami ilgs, un tādējādi neatturētu attiecīgos uzņēmējus no vajadzīgo ieguldījumu veikšanas, ir lietderīgi atļauju piešķirt līdz 2023. gada 31. decembrim. Tomēr atļauju būtu jābeidz piemērot no dienas, kad sāk piemērot jebkādus vispārīgus noteikumus par nodokļu atvieglojumiem krasta elektroenerģijai, ko Padome pieņem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pantu vai citiem attiecīgiem noteikumiem, ja šādi noteikumi kļūst piemērojami pirms 2023. gada 31. decembra.
(7)Lai nodrošinātu juridisko noteiktību ostu un kuģu operatoriem un lai izvairītos no iespējama administratīvā sloga pieauguma elektroenerģijas sadalītājiem vai pārdalītājiem, būtu jānodrošina Zviedrijai iespēja turpināt piemērot krasta elektroenerģijai samazinātu nodokļa likmi. Tādēļ pieprasītā atļauja būtu jāpiešķir no 2020. gada 26. jūnija, lai bez pārtraukuma turpinātu iepriekšējo kārtību, kas paredzēta Padomes Īstenošanas lēmumā 2014/725/ES.
(8)Šis lēmums neskar Savienības valsts atbalsta noteikumu piemērošanu,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Zviedrijai atļauj piemērot samazinātu nodokļa likmi elektroenerģijai, kura tiek tieši piegādāta ostās pie piestātnēm esošos kuģos, kas nav privāti izpriecu kuģi (“krasta elektroenerģija”), ar noteikumu, ka tiek ievēroti Direktīvas 2003/96/EK 10. pantā paredzētie minimālie nodokļu līmeņi.
2. pants
Šo lēmumu piemēro no 2020. gada 26. jūnija līdz 2023. gada 31. decembrim.
Taču, ja Padome, rīkojoties saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pantu vai citiem attiecīgiem noteikumiem, nosaka vispārīgus noteikumus par nodokļu atvieglojumiem krasta elektroenerģijai, šis lēmums zaudē spēku dienā, kurā stājas spēkā minētie vispārīgie noteikumi.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts Zviedrijas Karalistei.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs