<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.12-->
  <head>
    <title>2024-11-202411C128202204320-00-TRA-DOC-LV-ARRET-C-0432-22-202410183-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="18/12/2024 15:25:45" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="p98r1QiNDEpfNaDNFCgN3ZwlFtkQ5QBoVouw5++/Okx6VrpVJdpMPta2JdNZlz7hIFZo2MnW0MY5+H8RRJsjxAVCAsmwZ1nw5PPit7efBNxe/3G84M/QZ18iYvkBRrb0KjyUrfOzN3BE89aa/FcylGmPWYmoGOtTMMreWCZ52PY=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="debeliv" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="ca342eb0-b513-4132-9f0a-c212f006ae4d" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0432" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2022" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="debeliv" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 28-11-24 11:00:12" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2024-12-03T15:22:14Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="36dfdcb3331645a5a3783470ab4491bc" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0432" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">Spriedums, 28.11.2024. – Lieta C‑432/22</div>
      <div id="rId21" style="default">PT (Vienošanās starp prokuroru un noziedzīga nodarījuma izdarītāju)</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2024. gada 28. novembrī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-3" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa – Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Noziedzīgi nodarījumi un sodi, kas piemērojami narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības un cīņas pret organizēto noziedzību jomā – Iespēja samazināt piemērojamos sodus – Piemērojamība – Pamatlēmums 2004/757/TI – 4. un 5. pants – Pamatlēmums 2008/841/TI – 3. un 4. pants – Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru netiek īstenotas Savienības tiesības – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 51. panta 1. punkts – Efektīva tiesību aizsardzība tiesā – LES 19. panta 1. punkta otrā daļa – Kriminālprocess pret vairākām personām – Valsts tiesībās paredzēta vienošanās par lietas noregulējumu – Apstiprināšana, ko veic ad hoc iecelts iztiesāšanas sastāvs – Pārējo apsūdzēto piekrišana
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-4" title="page-1">
      Lietā C‑432/22
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-5" title="page-1">
      par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināllietu tiesa, Bulgārija) iesniegusi ar 2022. gada 28. jūnija lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2022. gada 28. jūnijā, kriminālprocesā pret
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-6" title="page-1">
      PT,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-7" title="page-1">
      piedaloties
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-8" title="page-1">
      Spetsializirana prokuratura,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-9" title="page-1">
      TIESA (trešā palāta)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-10" title="page-1">
      šādā sastāvā: otrās palātas priekšsēdētāja K. Jirimēe [K. Jürimäe], kas pilda trešās palātas priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši N. Jēskinens [N. Jääskinen] un N. Pisarra [N. Piçarra] (referents),
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-11" title="page-1">
      ģenerāladvokāts: P. Pikamēe [P. Pikamäe],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-12" title="page-1">
      sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-13" title="page-1">
      ņemot vērā rakstveida procesu,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-14" title="page-1">
      ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Komisijas vārdā – S. Grünheid, M. Wasmeier un I. Zaloguin, pārstāvji,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-16" title="page-1">
      noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2023. gada 14. decembra tiesas sēdē,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-17" title="page-1">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-18" title="page-1">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Pamatlēmuma 2004/757/TI (2004. gada 25. oktobris), ar ko paredz minimuma noteikumus par noziedzīgu darbību pazīmēm un sodiem narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā (OV 2004, L 335, 8. lpp.), 5. pantu, Padomes Pamatlēmuma 2008/841/TI (2008. gada 24. oktobris) par cīņu pret organizēto noziedzību (OV 2008, L 300, 42. lpp.) 4. pantu, LES 19. panta 1. punkta otro daļu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 47. un 52. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis lūgums iesniegts kriminālprocesā, kas uzsākts pret PT un citām personām, kuras apsūdzētas noziedzīgas organizētas grupas vadīšanā un/vai dalībā šīs grupas darbībās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līgums par Eiropas Savienību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-25" title="page-1">
      “Dalībvalstis nodrošina tiesību aizsardzības līdzekļus, kas ir pietiekami efektīvi tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlēmums 2004/757</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlēmuma 2004/757 4. panta “Sodi” 1. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-28" title="page-1">
      “Ikviena dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka par 2. un 3. pantā definētajiem likumpārkāpumiem soda ar iedarbīgiem, samērīgiem un preventīviem kriminālsodiem.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-29" title="page-1">
      Ikviena dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka par 2. pantā minētajiem likumpārkāpumiem ir paredzēts kriminālsods, kas paredz brīvības atņemšanu, kuras maksimālais termiņš ir vismaz 1 līdz 3 gadi.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī pamatlēmuma 5. pantā “Īpaši apstākļi” paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-31" title="page-1">
      “Neskarot 4. pantu, ikviena dalībvalsts var veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka 4. pantā minētos sodus var samazināt, ja likumpārkāpējs:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-32" title="page-1">
      a) atsakās no noziedzīgām darbībām, kas saistītas ar narkotisko vielu un prekursoru tirdzniecību un
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-33" title="page-1">
      b) sniedz administratīvajām vai tiesībaizsardzības iestādēm informāciju, ko tās citādi nebūtu spējušas iegūt, tādējādi palīdzot tām:
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-34" title="page-1">
      i) novērst vai mazināt likumpārkāpuma sekas;
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-35" title="page-1">
      ii) identificēt vai nodot tiesai pārējos likumpārkāpējus;
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-36" title="page-1">
      iii) iegūt pierādījumus vai
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-37" title="page-1">
      iv) novērst turpmākus likumpārkāpumus, kas minēti 2. un 3. pantā.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlēmums 2008/841</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlēmuma 2008/841 3. panta “Sankcijas” 1. punkta a) apakšpunktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-40" title="page-1">
      “Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-41" title="page-1">
      a) par 2. panta a) punktā minēto pārkāpumu paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz maksimālo laiku vismaz no diviem līdz pieciem gadiem; [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī pamatlēmuma 4. pantā “Īpaši apstākļi” paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-43" title="page-1">
      “Katra dalībvalsts var veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka 3. pantā minētās sankcijas var samazināt vai likumpārkāpējam sankcijas var nepiemērot, ja tas, piemēram:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-44" title="page-1">
      a) atsakās no noziedzīgajām darbībām; un
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-45" title="page-1">
      b) sniedz administratīvajām vai tiesībaizsardzības iestādēm informāciju, ko tās citādi nebūtu spējušas iegūt, tādējādi palīdzot tām:
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-46" title="page-1">
      i) novērst, izbeigt vai samazināt nodarījuma sekas;
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-47" title="page-1">
      ii) identificēt vai nodot tiesai pārējos likumpārkāpējus;
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-48" title="page-1">
      iii) atrast pierādījumus;
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-49" title="page-1">
      iv) atņemt noziedzīgai organizācijai nelikumīgos resursus vai ieņēmumus, kas radušies no noziedzīgām darbībām; vai
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-50" title="page-1">
      v) novērst turpmāku to pārkāpumu izdarīšanu, kas minēti 2. pantā.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Bulgārijas tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">NK</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nakazatelen kodeks (Kriminālkodekss), redakcijā, kas ir piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – “NK”), 55. panta 1. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-54" title="page-1">
      “Ja pastāv ārkārtēji vai daudzi atbildību mīkstinoši apstākļi gadījumā, ja likumā paredzētais vieglākais sods izrādās nesamērīgs, tiesa:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-55" title="page-1">
      1. nosaka vieglāku sodu nekā zemākā robežvērtība;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-56" title="page-1">
      [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">NK 321. pantā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-58" title="page-1">
      “[..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-59" title="page-1">
      (2) Par dalību [noziedzīgā organizētā grupā] soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena līdz sešiem gadiem.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-60" title="page-1">
      (3) Ja [noziedzīgā organizētā] grupa ir bruņota vai veidota, lai iedzīvotos vai lai izdarītu [..] 354.a panta 1. un 2. punktā minētos noziedzīgos nodarījumus [..], sodi ir šādi:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-61" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-62" title="page-1">
      2. par 2. punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem: brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz desmit gadiem.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-63" title="page-1">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar NK 354.a panta 1. punktu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-65" title="page-1">
      “Par narkotisko vielu vai citu apreibinošo vielu ražošanu, pārstrādāšanu, iegādāšanos vai glabāšanu realizācijas nolūkā vai narkotisko vielu vai citu apreibinošo vielu realizēšanu bez attiecīgas atļaujas, sevišķi bīstamu narkotisko vielu vai citu apreibinošo vielu gadījumā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz astoņiem gadiem un naudas sodu no 5000 līdz 20 000 [Bulgārijas levu (BGN)] (aptuveni 2260 līdz 10 230 EUR)] un bīstamu narkotisko vielu vai citu apreibinošo vielu gadījumā – ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena līdz sešiem gadiem un ar naudas sodu no 2000 līdz 10 000 BGN [(aptuveni 1020 līdz 5115 EUR)]. [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">NPK</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nakazatelno‑protsesualen kodeks (Kriminālprocesa kodekss), redakcijā, kas piemērojama pamatlietas faktiem, (turpmāk tekstā – “NPK”) 381. pantā “Vienošanās par lietas noregulējumu pirmstiesas procedūrā” noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-68" title="page-1">
      “(1) Izmeklēšanas noslēgumā pēc prokurora vai advokāta priekšlikuma starp viņiem var tikt noslēgta vienošanās par lietas noregulējumu. [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-69" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-70" title="page-1">
      (4) Ar vienošanos var noteikt sodu saskaņā ar NK 55. pantā paredzētajiem nosacījumiem arī tad, ja nepastāv īpaši vai daudzi atbildību mīkstinoši apstākļi.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-71" title="page-1">
      (5) Vienošanās jānoslēdz rakstveidā, un tajā jāvienojas par šādiem jautājumiem:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-72" title="page-1">
      1. Vai ir izdarīta darbība, vai to ir izdarījusi apsūdzētā persona un vai tā ir izdarīta prettiesiski, vai šī darbība ir uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu un kāda ir tās juridiskā kvalifikācija?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-73" title="page-1">
      2. Kādam vajadzētu būt soda veidam un kādam vajadzētu būt tā apmēram?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-74" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-75" title="page-1">
      (6) Vienošanos paraksta prokurors un advokāts. Apsūdzētais paraksta vienošanos, ja viņš tai piekrīt, vispirms paziņojot, ka viņš atsakās no tiesībām uz lietas izskatīšanu parastā kārtībā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-76" title="page-1">
      (7) Ja kriminālprocess ir vērsts pret vairākām personām vai attiecas uz vairākiem nodarījumiem, vienošanos var noslēgt dažas no šīm personām vai par dažiem no šiem pārkāpumiem.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-77" title="page-1">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">NPK 383. panta “Vienošanās par lietas noregulējumu sekas” 1. punktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-79" title="page-1">
      “Tiesas apstiprinātā vienošanās rada sekas, kādas ir notiesājošam spriedumam, kurš stājies likumīgā spēkā.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar NPK 384. pantu “Vienošanās par lietas noregulējumu iztiesāšanas stadijā”:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-81" title="page-1">
      “(1) Saskaņā ar šajā nodaļā paredzētajiem nosacījumiem un procedūrām pirmās instances tiesa var apstiprināt vienošanos par lietas noregulējumu, kas panākta pēc tiesvedības uzsākšanas, bet pirms tiesas izmeklēšanas posma beigām.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-82" title="page-1">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-83" title="page-1">
      (3) Šādos gadījumos vienošanās [par lietas noregulējumu] tiek apstiprināta tikai pēc visu [procesā] iesaistīto pušu piekrišanas saņemšanas.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">NPK 384.a pantā “Lēmums par vienošanos, kas noslēgta ar dažiem apsūdzētajiem vai par kādu no noziedzīgajiem nodarījumiem” noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-85" title="page-1">
      “(1) Ja pēc tiesvedības uzsākšanas, bet pirms tiesas izmeklēšanas posma beigām ir panākta vienošanās ar kādu no apsūdzētajiem vai par kādu no noziedzīgajiem nodarījumiem, tiesa aptur tiesvedību.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-86" title="page-1">
      (2) Par noslēgto vienošanos lemj cits iztiesāšanas sastāvs [..].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-87" title="page-1">
      (3) Šā panta 1. punktā minētais iztiesāšanas sastāvs turpina lietas izskatīšanu pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par vienošanos.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 25. martā Spetsializirana prokuratura (Specializētā prokuratūra, Bulgārija) 41 personai, to skaitā SD un PT, izvirzīja apsūdzību Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināllietu tiesa, Bulgārija) par noziedzīgas organizētas grupas darbības vadīšanu un/vai dalību tās darbībās ar mērķi izplatīt narkotiskās vielas mantkārīgā nolūkā. PT ir apsūdzēts saskaņā ar NK 321. panta 2. punktu un 3. punkta 2. apakšpunktu un 354.a panta 1. punktu par dalību šajā noziedzīgajā grupā un par narkotisko vielu glabāšanu izplatīšanas nolūkā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 19. augustā lieta tika nodota atpakaļ Spetsializirana prokuratura (Specializētā prokuratūra), lai novērstu procesuālo noteikumu pārkāpumus apsūdzības rakstā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 26. augustā procesa pirmstiesas stadijā prokurors un SD advokāts noslēdza vienošanos, saskaņā ar kuru SD tiks piemērots vieglāks sods nekā likumā paredzētais, jo viņš bija atzinis savu vainu viņam izvirzītajās apsūdzībās. Šajā vienošanās aktā bija minēti to pārējo 40 apsūdzēto pilni vārdi un uzvārdi un valsts piešķirtie identifikācijas numuri, kuru piekrišana netika lūgta, lai apstiprinātu minēto vienošanos. Šo vienošanos 2020. gada 1. septembrī apstiprināja cits iztiesāšanas sastāvs, nevis tas, kurš sākotnēji izskatīja lietu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 28. augustā Spetsializirana prokuratura (Specializētā prokuratūra) iesniedza izlabotu apsūdzības rakstu un tika uzsākta procesa iztiesāšanas stadija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 17. novembrī prokurors un PT advokāts noslēdza vienošanos par lietas noregulējumu, saskaņā ar ko šim apsūdzētajam, kurš atzinis savu vainu apsūdzībās pret viņu, tiks piespriests trīs gadu brīvības atņemšanas sods, kas noteikts nosacīti uz pieciem gadiem. Lai ņemtu vērā 2019. gada 5. septembra spriedumu AH u.c. (Nevainīguma prezumpcija) (C‑377/18, EU:C:2019:670), šī vienošanās tika grozīta tādējādi, lai tajā aizklātu citu apsūdzēto vārdus, uzvārdus un valsts piešķirtos identifikācijas numurus. Minētās vienošanās labotās versijas datums joprojām ir 2020. gada 17. novembris.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2021. gada 18. janvārī iesniedzējtiesa saskaņā ar NPK 384.a pantu pārsūtīja iepriekšējā punktā minēto vienošanos par lietas noregulējumu minētās tiesas priekšsēdētājam, lai lēmuma par šo vienošanos pieņemšanai tiktu iecelts cits iztiesāšanas sastāvs. 2021. gada 21. janvārī šādi ieceltais iztiesāšanas sastāvs atteicās apstiprināt minēto vienošanos, pamatojoties uz to, ka daži apsūdzētie nebija devuši NPK 384. panta 3. punktā prasīto piekrišanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2022. gada 10. maijā prokurors un PT advokāts noslēdza jaunu vienošanos par lietas noregulējumu ar identisku saturu un lūdza iesniedzējtiesu lemt par šo vienošanos, nelūdzot pārējo apsūdzēto piekrišanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2022. gada 18. maijā saskaņā ar NPK 384.a pantu ieceltais iztiesāšanas sastāvs atteicās apstiprināt iepriekšējā punktā minēto vienošanos par lietas noregulējumu, pamatojoties uz to, ka saskaņā ar NPK 384. panta 3. punktu šādai apstiprināšanai ir nepieciešama pārējo 39 apsūdzēto piekrišana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī atteikuma rezultātā prokurors, PT un viņa advokāts tajā pašā dienā apliecināja, ka viņi vēlas noslēgt vienošanos par lietas noregulējumu un lai šo vienošanos apstiprinātu iesniedzējtiesa, kurā iesniegti visi pierādījumi, nelūdzot pārējo apsūdzēto piekrišanu. Prokurors tomēr pauda šaubas par iesniedzējtiesas objektivitāti, lai turpinātu tiesvedību attiecībā uz pārējiem apsūdzētajiem, gadījumā, ja tā apstiprinātu minēto vienošanos. Savukārt PT apgalvo – tas, ka viņam nav iespējas noslēgt vienošanos, ir Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, kas noslēgta 1950. gada 4. novembrī Romā (turpmāk tekstā – “ECPAK”), paredzēto tiesību pārkāpums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību iesniedzējtiesa norāda, ka tās izskatāmā lieta attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas ietilpst Pamatlēmuma 2004/757 un Pamatlēmuma 2008/841 piemērošanas jomā un tātad “jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības” LES 19. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē. Tā kā tā uzskata, ka it īpaši saskaņā ar Pamatlēmuma 2004/757 4. panta 1. punkta pirmo daļu par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir jāpiemēro iedarbīgi, samērīgi un preventīvi sodi, kriminālprocess, kurā šīs tiesību normas tiek piemērotas, ir pakļauts prasībām, kas izriet no LES 19. panta 1. punkta otrās daļas un Hartas 47. panta pirmās un otrās daļas. Minētā tiesa turklāt uzskata, ka valsts tiesībās paredzētā kārtība vienošanās par lietas noregulējumu noslēgšanai ir “Savienības tiesību aktu īstenošana” Hartas 51. panta 1. punkta, Pamatlēmuma 2004/757 5. panta un Pamatlēmuma 2008/841 4. panta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, pirmām kārtām, vai NPK 384.a pants ir saderīgs ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu un Hartas 47. panta pirmo un otro daļu, jo šajā Bulgārijas tiesību normā ir prasīts, lai kriminālprocesā, kas uzsākts pret vairākām personām, lai lemtu par vienošanos par lietas noregulējumu, ko viens no apsūdzētajiem ir noslēdzis šī procesa iztiesāšanas stadijā, tiktu iecelts iztiesāšanas sastāvs, kas nav tas, kurš izskata lietu. Minētā tiesa norāda, ka NPK 384.a panta mērķis ir ļaut iztiesāšanas sastāvam, kas izskata lietu pēc būtības, turpināt tiesvedību pret pārējiem apsūdzētajiem, neriskējot zaudēt objektivitāti un neitralitāti. Minētā tiesa tomēr uzskata, ka tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā tiktu pārkāptas, ja pierādījumi, kas iesniegti iztiesāšanas sastāvam, kurš sākotnēji izskatīja lietu, būtu jāizvērtē citam iztiesāšanas sastāvam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, iesniedzējtiesa šaubās par NPK 384. panta 3. punkta saderību ar Pamatlēmuma 2004/757 5. pantu, Pamatlēmuma 2008/841 4. pantu, LES 19. panta 1. punkta otro daļu, kā arī Hartas 47. un 52. pantu, jo tad, ja pret vairākām personām ierosinātā kriminālprocesā viens no apsūdzētajiem vienošanos par lietas noregulējumu noslēdz iztiesāšanas stadijā, šajā Bulgārijas tiesību normā ir prasīta pārējo apsūdzēto vienprātīga piekrišana, lai šāda vienošanās varētu tikt apstiprināta, bet šādas prasības nav šī procesa pirmstiesas stadijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa uzskata, ka, noslēdzot un tiesai apstiprinot vienošanos par lietas noregulējumu, apsūdzētais panāktu galīgo rezultātu, ko viņš vēlas, proti, lai viņam piespriestu vieglāku sodu nekā tas, kas viņam būtu piemērots, ja šī lieta būtu izskatīta parastā tiesvedībā. Šādos apstākļos prasība par pārējo apsūdzēto vienbalsīgu piekrišanu apdraudētu lietas taisnīgu izskatīšanu Hartas 47. panta otrās daļas izpratnē un arī ierobežotu piekļuvi “tiesību aizsardzības līdzekļiem” LES 19. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē, pārkāpjot Hartas 52. pantā paredzēto samērīguma principu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, iesniedzējtiesa jautā, vai gadījumā, ja tā apstiprinātu vienošanos par lietas noregulējumu attiecībā uz PT, tai saskaņā ar 2020. gada 28. maija rīkojumu UL un VM (C‑709/18, EU:C:2020:411) būtu jāatsakās izvērtēt pārējiem apsūdzētajiem izvirzīto apsūdzību, lai garantētu viņiem Hartas 47. panta otrajā daļā paredzētās tiesības uz objektīvu tiesu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētā tiesa norāda, ka atbildes, ko Tiesa sniegs uz iesniedzējtiesas jautājumiem, tai būtībā ļaus noteikt, vai tā pati var vai tai pat ir jāapstiprina, kā to tai lūdz PT, viņa noslēgtā vienošanās par lietas noregulējumu bez pārējo apsūdzēto piekrišanas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos apstākļos Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināllietu tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālos jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-105" title="page-1">
      “1) Ja runa ir par kriminālprocesu, kas attiecas uz apsūdzības izvirzīšanu par nodarījumiem, kuri ietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā, – vai ar LES 19. panta 1. punkta [otro daļu] un Hartas 47. panta pirmo un otro daļu ir saderīgs valsts tiesību akts, kurā ir noteikta prasība, ka nevis tiesai, kura izskata lietu un kurā iesniegti visi pierādījumi, bet gan citai tiesai ir jāpārbauda pēc būtības starp prokuroru un apsūdzēto noslēgtā vienošanās, ja šīs prasības iemesls ir tas, ka ir citi apsūdzētie, kuri nav noslēguši šādu vienošanos?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-106" title="page-1">
      2) Vai ar Pamatlēmuma 2004/757 5. pantu, Pamatlēmuma 2008/841 4. pantu, LES 19. panta 1. punkta [otro daļu] un [Hartas] 52. pantu, lasot to kopsakarā ar tās 47. pantu, ir saderīgs valsts tiesību akts, saskaņā ar kuru vienošanās, kas izbeidz kriminālprocesu, tiek apstiprināta tikai tad, ja visi citi apsūdzētie un viņu advokāti tai ir piekrituši?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-107" title="page-1">
      3) Vai saskaņā ar Hartas 47. panta [otro daļu] ir nepieciešams, lai tiesa pēc tam, kad tā ir pārbaudījusi un apstiprinājusi vienošanos, sevi atstata no pārējiem apsūdzētajiem izvirzīto apsūdzību izvērtēšanas, ja tā par šo vienošanos ir lēmusi, nesniedzot nedz paziņojumus par viņu līdzdalību, nedz sniedzot viedokli par viņu vainu?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2022. gada 5. augusta vēstuli Sofiyski gradski sad (Sofijas pilsētas tiesa, Bulgārija) ir informējusi Tiesu, ka pēc grozījumiem tiesību aktos, kas stājās spēkā 2022. gada 27. jūlijā, Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināllietu tiesa) ir likvidēta un ka atsevišķas tajā ierosinātās krimināllietas, tostarp pamatlieta, no šī datuma ir nodotas Sofiyski gradski sad.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Tiesas kompetenci</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms jāatgādina, ka Tiesai pašai ir jāpārbauda apstākļi, kādos valsts tiesa tajā ir vērsusies, lai pārbaudītu savu kompetenci vai tai iesniegtā lūguma pieņemamību (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2006. gada 4. jūlijs, Adeneler u.c., C‑212/04, EU:C:2006:443, 42. punkts, kā arī 2024. gada 11. jūlijs, Hann‑Invest u.c., C‑554/21, C‑622/21 un C‑727/21, EU:C:2024:594, 29. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Hartas piemērojamību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Hartas 51. panta 1. punktā noteikts, ka tās normas dalībvalstīm ir piemērojamas tikai tad, ja tās īsteno Savienības tiesību aktus. Minētā 51. panta 2. punktā ir precizēts, ka ar Hartu netiek paplašināta Savienības tiesību piemērošanas joma, kāda noteikta Līgumos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī Hartas tiesību norma apstiprina Tiesas judikatūru, atbilstoši kurai Savienības tiesību sistēmā garantētās pamattiesības ir piemērojamas visās situācijās, kuras reglamentē Savienības tiesības, taču ne ārpus šādām situācijām. Tādējādi saistībā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam Tiesa var interpretēt Savienības tiesības tikai tai piešķirtās kompetences robežās (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 11. jūlijs, Hann‑Invest u.c., C‑554/21, C‑622/21 un C‑727/21, EU:C:2024:594, 30. un 31. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jēdziens “Savienības tiesību aktu īstenošana” Hartas 51. panta 1. punkta izpratnē paredz, ka jābūt savstarpējai saiknei starp Savienības tiesību aktu un attiecīgo valsts pasākumu, kas ir ciešāka nekā divu jomu līdzīgums vai vienas jomas netieša ietekme uz otru jomu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2014. gada 6. marts, Siragusa, C‑206/13, EU:C:2014:126, 24. punkts, un 2024. gada 29. jūlijs, protectus, C‑185/23, EU:C:2024:657, 42. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa jau ir secinājusi, ka Savienības pamattiesības nav piemērojamas attiecībā uz valsts tiesisko regulējumu, jo attiecīgās jomas Savienības tiesību noteikumos dalībvalstīm nav paredzēti konkrēti pienākumi saistībā ar situāciju pamatlietā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2014. gada 6. marts, Siragusa, C‑206/13, EU:C:2014:126, 26. punkts, kā arī 2014. gada 10. jūlijs, Julián Hernández u.c., C‑198/13, EU:C:2014:2055, 35. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tieši ņemot vērā šos apsvērumus, jānosaka, vai, kā apgalvo iesniedzējtiesa, ar Bulgārijas tiesību aktiem, kas reglamentē vienošanos par lietas noregulējumu, tiek īstenoti Savienības tiesību akti Hartas 51. panta 1. punkta izpratnē un vai līdz ar to Tiesas kompetencē ir interpretēt Hartas tiesību normas, uz kurām atsaucas iesniedzējtiesa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, tā kā minētā tiesa uzskata, ka ar šo valsts tiesisko regulējumu tiek īstenots Pamatlēmuma 2004/757 5. pants kopsakarā ar tā 4. panta 1. punktu un Pamatlēmuma 2008/841 4. pants kopsakarā ar tā 3. pantu, jānorāda, ka šīs Savienības tiesību normas ir ietvertas aktos, kas pieņemti, pamatojoties uz LES 31. panta 1. punktu, kura noteikumi tika pārņemti LESD 83. panta 1. punkta pirmajā daļā. Minētajā 4. panta 1. punktā un 3. pantā ir ietverti minimālie noteikumi par sodiem, kas piemērojami par noziedzīgiem nodarījumiem noziedzības jomās, kas ietilpst abu pamatlēmumu attiecīgajās piemērošanas jomās, proti, narkotisko vielu nelikumīga tirdzniecība un organizētā noziedzība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā būtībā norādījis ģenerāladvokāts secinājumu 32. un 33. punktā, to īstenošana nozīmē, ka dalībvalstis pieņem tiesību normas materiālo krimināltiesību jomā, tādas kā NK 321. pants un 354.a panta 1. punkts. Turpretī procesuālo krimināltiesību jomā, kurā būtībā ietilpst Bulgārijas tiesību normas, kas reglamentē pamatlietā aplūkoto vienošanos par lietas noregulējumu, proti, NPK 384. panta 3. punkts un 384.a pants, neviens Savienības tiesību akts, kurš attiecas uz šāda veida vienošanos, nav pieņemts, pamatojoties uz LES 31. pantu vai LESD 82. pantu, kurā noteikta Savienības kompetence procesuālo krimināltiesību jomā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka saikne starp šā sprieduma 38. punktā minētajām Savienības materiālo krimināltiesību normām un Bulgārijas procesuālo krimināltiesību normām, kuras reglamentē pamatlietā aplūkoto vienošanos par lietas noregulējumu, nav ciešāka nekā divu jomu līdzīgums vai vienas jomas netieša ietekme uz otru jomu. Šajos apstākļos starp tām nevar konstatēt saikni šā sprieduma 35. punktā atgādinātās judikatūras izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, Pamatlēmuma 2004/757 5. pantā un Pamatlēmuma 2008/841 4. pantā – abu nosaukums ir “Īpaši apstākļi” – ir tikai paredzēts, ka dalībvalstis var veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šajos pamatlēmumos minētos sodus var samazināt, ja noziedzīgā nodarījuma izdarītājs atsakās no savām noziedzīgām darbībām jomās, uz kurām attiecas minētie pamatlēmumi, un sniedz administratīvajām vai tiesībaizsardzības iestādēm informāciju, ko tās nebūtu varējušas iegūt citādi, tostarp palīdzot identificēt vai nodot tiesai pārējos noziedzīgā nodarījuma izdarītājus vai atrast pierādījumus. Šīs Savienības tiesību normas neprecizē nedz kārtību, nedz nosacījumus, ar kādiem var noslēgt vienošanos par lietas noregulējumu, nedz arī uzliek dalībvalstīm pienākumu pieņemt tiesību normas šajā jomā, pretēji tam, kas prasīts šā sprieduma 36. punktā minētajā judikatūrā, lai varētu konstatēt saikni starp minētajām Savienības tiesību normām un normām, kas Bulgārijas tiesībās reglamentē vienošanos par lietas noregulējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka NPK noteikumi par vienošanās par lietas noregulējumu noslēgšanu un apstiprināšanu, it īpaši NPK 384. panta 3. punkts un 384.a pants, nav uzskatāmi par Pamatlēmuma 2004/757 un Pamatlēmuma 2008/841 noteikumu “īstenošanu” Hartas 51. panta 1. punkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ Tiesas kompetencē nav atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem, ciktāl tie attiecas uz Pamatlēmuma 2004/757 5. pantu, Pamatlēmuma 2008/841 4. pantu, Hartas 47. panta pirmo un otro daļu un 52. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par LES 19. panta 1. punkta otrās daļas piemērojamību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu dalībvalstis nodrošina tiesību aizsardzības līdzekļus, kas vajadzīgi pietiekami efektīvas tiesību aizsardzības tiesā nodrošināšanai indivīdiem jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības. Tādējādi dalībvalstīm ir jāparedz tiesību aizsardzības līdzekļu un procesuālo līdzekļu sistēma, kas šajās jomās nodrošina efektīvu pārbaudi tiesā (spriedumi, 2018. gada 27. februāris, Associação Sindical dos Juízes Portugueses, C‑64/16, EU:C:2018:117, 34. punkts, kā arī 2024. gada 11. jūlijs, Hann‑Invest u.c., C‑554/21, C‑622/21 un C‑727/21, EU:C:2024:594, 34. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz LES 19. panta 1. punkta otrās daļas piemērojamību ratione materiae jānorāda: šī norma darbojas “jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības”, neatkarīgi no situācijas, kādā dalībvalstis šīs tiesības īsteno (spriedumi, 2018. gada 27. februāris, Associação Sindical dos Juízes Portugueses, C‑64/16, EU:C:2018:117, 29. punkts, kā arī 2024. gada 11. jūlijs, Hann‑Invest u.c., C‑554/21, C‑622/21 un C‑727/21, EU:C:2024:594, 35. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LES 19. panta 1. punkta otrā daļa tostarp var tikt piemērota attiecībā uz jebkuru valsts iestādi, kas kā tiesa var lemt par jautājumiem, kuri attiecas uz Savienības tiesību interpretēšanu vai piemērošanu un kuri tādējādi ietilpst jomās, uz kurām attiecas šīs tiesības (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2018. gada 27. februāris, Associação Sindical dos Juízes Portugueses, C‑64/16, EU:C:2018:117, 40. punkts, kā arī 2024. gada 11. jūlijs, Hann‑Invest u.c., C‑554/21, C‑622/21 un C‑727/21, EU:C:2024:594, 36. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā tas ir iesniedzējtiesas gadījumā, kura šajā lietā aicināta lemt par jautājumiem, kas saistīti ar Pamatlēmuma 2004/757 un Pamatlēmuma 2008/841 – kas Bulgārijas tiesību sistēmā transponēti ar NK noteikumiem – interpretēšanu un piemērošanu, un tādēļ šai tiesai jāatbilst no LES 19. panta 1. punkta otrās daļas izrietošajai prasībai par efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos apstākļos Tiesas kompetencē šajā lietā ir interpretēt LES 19. panta 1. punkta otro daļu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par prejudiciālajiem jautājumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai LES 19. panta 1. punkta otrā daļa jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā valsts tiesību norma, kurā kompetence lemt par vienošanos par lietas noregulējumu, ko apsūdzētais noslēdzis ar prokuroru kriminālprocesa iztiesāšanas stadijā, piešķirta ad hoc iztiesāšanas sastāvam, nevis tam iztiesāšanas sastāvam, kurš izskata lietu, ja arī pārējie apsūdzētie tiek tiesāti šajā pašā procesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai arī tieslietu organizācija dalībvalstīs – tostarp valsts tiesu izveide, sastāvs, kompetence un darbība – ir šo valstu kompetencē, īstenojot šo kompetenci, dalībvalstīm jāievēro pienākumi, kas tām izriet no Savienības tiesībām, it īpaši no LES 19. panta (spriedums, 2024. gada 11. jūlijs, Hann‑Invest u.c., C‑554/21, C‑622/21 un C‑727/21, EU:C:2024:594, 44. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Efektīvas tiesību aizsardzības tiesā princips, uz ko ir atsauce LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā, ir Savienības tiesību vispārējs princips, kas tostarp nostiprināts Hartas 47. panta otrajā daļā. Tādēļ pēdējā minētā tiesību norma ir pienācīgi jāņem vērā, interpretējot 19. panta 1. punkta otro daļu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 11. jūlijs, Hann‑Invest u.c., C‑554/21, C‑622/21 un C‑727/21, EU:C:2024:594, 45. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāpiebilst, ka saskaņā ar Hartas 52. panta 3. punkta pirmo teikumu Hartā ietvertajām tiesībām ir tāda pati nozīme un apjoms kā ECPAK garantētajām tiesībām. Kā noteikts šīs tiesību normas otrajā teikumā, šis noteikums neliedz Savienības tiesībās paredzēt plašāku aizsardzību. Saskaņā ar Paskaidrojumiem attiecībā uz Pamattiesību hartu (OV 2007, C 303, 17. lpp.) Hartas 47. panta otrā daļa atbilst ECPAK 6. panta 1. punktam. Tādējādi Tiesai jāgādā, lai tās šobrīd izskatāmajā lietā veiktā interpretācija nodrošinātu aizsardzības līmeni, kas atbilst ECPAK 6. panta 1. punktā garantētajam, kā to interpretējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 11. jūlijs, Hann‑Invest u.c., C‑554/21, C‑622/21 un C‑727/21, EU:C:2024:594, 46. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ikvienai dalībvalstij saskaņā ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu jānodrošina, lai struktūras, kurām kā “tiesai” Savienības tiesību izpratnē jālemj par jautājumiem, kas saistīti ar šo tiesību piemērošanu vai interpretāciju un kas tādējādi ietilpst tās tiesību aizsardzības līdzekļu sistēmā jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības, atbilst efektīvas tiesību aizsardzības tiesā prasībām, tostarp neatkarības prasībai (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2021. gada 21. decembris, Euro Box Promotion u.c., C‑357/19, C‑379/19, C‑547/19, C‑811/19 un C‑840/19, EU:C:2021:1034, 220. un 224. punkts, kā arī 2024. gada 11. jūlijs, Hann‑Invest u.c., C‑554/21, C‑622/21 un C‑727/21, EU:C:2024:594, 47. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Tiesa jau ir precizējusi, ka LES 19. panta 1. punkta otrajai daļai, kas dalībvalstīm noteic skaidru un precīzu pienākumu sasniegt noteiktu rezultātu, neparedzot tam nosacījumus – tostarp attiecībā uz to tiesu neatkarību un objektivitāti, kurām ir jāinterpretē un jāpiemēro Savienības tiesības, – ir tieša iedarbība, un tas nozīmē, ka netiek piemērotas tādas valsts tiesību normas, judikatūra vai prakse, kas ir pretrunā šīm Savienības tiesību normām, kā tās interpretējusi Tiesa (spriedums, 2023. gada 5. jūnijs, Komisija/Polija (Tiesnešu neatkarība un privātā dzīve), C‑204/21, EU:C:2023:442, 78. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šai neatkarības prasībai ir divi aspekti. Pirmais, ārējais, aspekts ietver prasību, lai attiecīgā struktūra pildītu savas funkcijas pilnīgi autonomi, nebūdama pakļauta nekādai hierarhiskai saiknei vai subordinācijai attiecībā pret kādu citu iestādi un nesaņemot jebkādas izcelsmes rīkojumus vai instrukcijas, tādējādi būdama aizsargāta pret ārēju iejaukšanos vai spiedienu, kas var nelabvēlīgi ietekmēt tās locekļu spriešanas neatkarību un ietekmēt viņu lēmumus. Otrais, iekšējais, aspekts ir saistīts ar “objektivitātes” jēdzienu un attiecas uz to, ka tiek saglabāta vienāda distance attiecībā pret strīda dalībniekiem un to attiecīgajām interesēm saistībā ar šī strīda priekšmetu. Šī aspekta ietvaros ir jāievēro objektivitāte un, izņemot stingru tiesību normu piemērošanu, ir jābūt absolūtai neieinteresētībai strīda atrisinājumā (spriedums, 2024. gada 11. jūlijs, Hann‑Invest u.c., C‑554/21, C‑622/21 un C‑727/21, EU:C:2024:594, 50. un 51. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka prokurors iesniedzējtiesai ir darījis zināmas savas šaubas par iztiesāšanas sastāva, kuram jāizskata pamatlieta, objektivitāti, lai turpinātu tiesvedību attiecībā uz pārējiem apsūdzētajiem, ja tai būtu jāapstiprina vienošanās par lietas noregulējumu attiecībā uz PT.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā ģenerāladvokāts būtībā norādījis secinājumu 66. punktā: ja, kā tas ir šajā gadījumā, vairākas personas ir apsūdzētas par dalību vienā un tajā pašā noziedzīgā organizētā grupā un ja viena no tām šī procesa iztiesāšanas stadijā noslēdz vienošanos, kurā tā atzīst savu vainu, ad hoc iztiesāšanas sastāva noteikšana, lai lemtu par šo vienošanos, ir tiesvedības īstenošanas pasākums, ko dalībvalstis drīkst paredzēt, lai nodrošinātu vai pat pastiprinātu no LES 19. panta 1. punkta otrās daļas izrietošo prasību par iztiesāšanas sastāva, kuram būs jātiesā apsūdzētie, kas nav atzinuši savu vainu, neatkarību un objektivitāti ievērošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2021. gada 25. novembra spriedumā Mucha pret Slovākiju (CE:ECHR:2021:1125JUD006370319, 62.–64. un 66. punkts) Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatēja ECPAK 6. panta 1. punkta pārkāpumu saistībā ar objektivitātes principu un nevainīguma prezumpcijas principu situācijā, kurā tas pats iztiesāšanas sastāvs vispirms ir lēmis par nolīgumiem par vainas atzīšanu attiecībā uz astoņām personām, kas apsūdzētas par dalību noziedzīgā grupā, un pēc tam par citai apsūdzētai personai par dalību tajā pašā noziedzīgā grupā izvirzītās apsūdzības pamatotību, tā kā spriedumos, ar kuriem apstiprinātas šīs vienošanās, bija ietverta īpaša un individuāla norāde par nodarījumiem, kuros tiek vainota pēdējā minētā persona, un tādējādi tika pārkāptas viņas tiesības uz nevainīguma prezumpciju, kamēr nav pierādīta viņas vaina saskaņā ar likumu. Minētā tiesa no tā secināja, ka šaubas par minētā iztiesāšanas sastāva objektivitāti bija objektīvi pamatotas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt iesniedzējtiesa uzskata, ka kriminālprocesā, kurā tiek apsūdzētas vairākas personas, ad hoc iztiesāšanas sastāva iecelšana, lai lemtu par vienošanos par lietas noregulējumu, var apdraudēt kriminālprocesa tiešuma principu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis princips nozīmē, ka tiem, kuri lemj par apsūdzētās personas vainu vai nevainīgumu, liecinieki jāuzklausa personīgi un jāizvērtē to uzticamība, jo viena no taisnīga kriminālprocesa būtiskajām sastāvdaļām ir iespēja apsūdzētajai personai tikt konfrontētai ar lieciniekiem tā tiesneša klātbūtnē, kurš pieņems galīgo lēmumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 29. jūlijs, Gambino un Hyka, C‑38/18, EU:C:2019:628, 42. un 43. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā, kā ģenerāladvokāts būtībā norādījis secinājumu 73. punktā, ad hoc iztiesāšanas sastāva iecelšana, lai lemtu par tādu vienošanos par lietas noregulējumu kā pamatlietā aplūkotā, nevar apdraudēt kriminālprocesa tiešuma principu. Proti, apsūdzētais, izvēloties atzīt savu vainu brīvprātīgi un pilnībā apzinoties viņam inkriminētos faktus, kā arī ar šo izvēli saistītās tiesiskās sekas, atsakās – kā izriet no NPK 381. panta 6. punkta – “no tā, ka viņa lieta tiek izskatīta parastajā tiesvedībā”, un no dažām no tā izrietošajām tiesībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz pirmo jautājumu jāatbild, ka LES 19. panta 1. punkta otrā daļa jāinterpretē tādējādi, ka tai nav pretrunā valsts tiesību norma, kurā kompetence lemt par vienošanos par lietas noregulējumu, ko apsūdzētais noslēdzis ar prokuroru kriminālprocesa iztiesāšanas stadijā, piešķirta ad hoc iztiesāšanas sastāvam, nevis tam iztiesāšanas sastāvam, kurš izskata lietu, ja arī pārējie apsūdzētie tiek tiesāti šajā pašā procesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pieņemamību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Komisija rakstveida apsvērumos apgalvo, ka lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pamatojums attiecībā uz otro jautājumu, ciktāl tas attiecas uz LES 19. panta 1. punkta otrās daļas interpretāciju, esot “ļoti lakonisks” un neatbilstot prasībām, kas izriet no Tiesas Reglamenta 94. panta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru uz jautājumiem par Savienības tiesību interpretāciju, ko valsts tiesa uzdevusi pašas noteiktajos tiesiskā regulējuma un faktisko apstākļu ietvaros, kuru precizitāte Tiesai nav jāpārbauda, attiecas atbilstības pieņēmums. Tiesai ir iespējams atteikties lemt par valsts tiesas iesniegto lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu vienīgi tad, ja ir acīmredzams, ka lūgtajai Savienības tiesību interpretācijai nav nekādas saiknes ar faktisko situāciju pamatlietā vai pamatlietas priekšmetu, vai arī gadījumos, kad izvirzītā problēma ir hipotētiska vai kad Tiesai nav zināmi faktiskie un tiesiskie apstākļi, kas nepieciešami, lai sniegtu noderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1995. gada 15. decembris, Bosman, C‑415/93, EU:C:1995:463, 61. punkts, kā arī 2022. gada 8. novembris, Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid (Aizturēšanas pārbaude pēc savas ierosmes), C‑704/20 un C‑39/21, EU:C:2022:858, 61. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir pamats prejudiciālā nolēmuma tiesvedībai Tiesā atbilstoši LESD 267. pantam, ir būtiski, lai valsts tiesa šajā lūgumā skaidri norāda faktiskos apstākļus un tiesisko regulējumu, kurā pamatlieta iekļaujas, un sniedz vismaz minimālu skaidrojumu par iemesliem, kāpēc ir izvēlētas Savienības tiesību normas, kuru interpretāciju tā lūdz, kā arī par saikni, kuru tā ir konstatējusi starp šīm tiesību normām un tajā izskatāmajai lietai piemērojamo valsts tiesisko regulējumu. Šīs kumulatīvās prasības ir skaidri noteiktas Reglamenta 94. pantā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 4. jūnijs, C.F. (Nodokļu revīzija), C‑430/19, EU:C:2020:429, 23. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā iesniedzējtiesa juridiski pietiekami izklāsta pamatlietas apstākļus un detalizēti norāda piemērojamās valsts tiesību normas. Tā arī norāda iemeslus, kuru dēļ tai ir šaubas it īpaši par NPK 384. panta 3. punkta saderību ar LES 19. panta 1. punkta otro daļu. Minētā tiesa uzskata, ka prasība par visu pārējo apsūdzēto piekrišanu, lai apstiprinātu vienošanos par lietas noregulējumu, ko noslēdzis viens no šiem apsūdzētajiem, kriminālprocesa, kurš uzsākts pret vairākām personām, iztiesāšanas stadijā, “nepamatoti” ierobežo “tiesību aizsardzības līdzekli”, par kādu, pēc tās domām, šāda vienošanās uzskatāma šim apsūdzētajam, jo, noslēdzot un apstiprinot šo vienošanos, minētais apsūdzētais “panāk galīgo rezultātu, ko viņš vēlas, proti, lai viņam piespriestu vieglāku sodu nekā tas, kas viņam būtu piemērots, ja šī lieta būtu izskatīta parastā tiesvedībā”. Minētā tiesa arī uzskata, ka šāds ierobežojums var apdraudēt “procesa taisnīgumu”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No minētā izriet, ka – pretēji tam, ko apgalvo Komisija, – šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecībā uz šo prejudiciālo jautājumu atbilst Reglamenta 94. pantā noteiktajām prasībām un tādēļ ir pieņemams, ciktāl tas attiecas uz LES 19. panta 1. punkta otrās daļas interpretāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par lietas būtību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai LES 19. panta 1. punkta otrā daļa jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj tādu valsts tiesību normu, saskaņā ar kuru kriminālprocesā, kurš uzsākts pret vairākiem apsūdzētajiem par dalību vienā un tajā pašā noziedzīgā organizētā grupā, tiesas apstiprinājumam par vienošanos par lietas noregulējumu, ko viens no apsūdzētajiem ir noslēdzis šī procesa iztiesāšanas stadijā, ir nepieciešama visu pārējo apsūdzēto piekrišana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā norāda iesniedzējtiesa, pamatlietā šāda prasība “ir dažu no pārējiem [apsūdzētajiem] interesēs, pret kuriem PT varētu liecināt kā liecinieks pēc tam, kad tiks apstiprināta uz viņu attiecināmā vienošanās”. Turklāt minētā tiesa, atbildot uz Tiesas lūgumu sniegt paskaidrojumus saskaņā ar tās Reglamenta 101. panta 1. punktu, precizēja, ka tiesai, kas ir atbildīga par pārējo apsūdzēto iztiesāšanu, “ir saistošs” viena no apsūdzētajiem noslēgtās vienošanās par lietas noregulējumu saturs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No šī viedokļa prasība par pārējo apsūdzēto piekrišanu attiecas uz tiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu un viņu tiesībām uz aizstāvību. Šo tiesību ievērošana ir viens no elementiem, kas – tāpat kā ECPAK 6. pantā minētais jēdziens “taisnīga lietas izskatīšana” – ir LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā paredzētā pamatprincipa par efektīvu tiesību aizsardzību tiesā neatņemama sastāvdaļa (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 15. jūlijs, Komisija/Polija (Disciplinārie pasākumi pret tiesnešiem), C‑791/19, EU:C:2021:596, 203. punkts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis Savienības tiesību pamatprincips ir pārkāpts, ja tiesas nolēmums ir pamatots ar faktiem un dokumentiem, ar kuriem paši lietas dalībnieki vai viens no viņiem nav varējuši iepazīties un par kuriem viņi līdz ar to nav varējuši paust savu nostāju (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1961. gada 22. marts, Snupat/Augstā iestāde, 42/59 un 49/59, EU:C:1961:5, 156. punkts, kā arī 2022. gada 17. novembris, Harman International Industries, C‑175/21, EU:C:2022:895, 63. punkts). Turklāt lietas taisnīgas izskatīšanas principu ievērošanai attiecīgos gadījumos ir nepieciešams, lai aizstāvības intereses tiktu līdzsvarotas ar apsvērumus sniegt uzaicināto liecinieku vai cietušo interesēm (spriedums, 2019. gada 29. jūlijs, Gambino un Hyka, C‑38/18, EU:C:2019:628, 41. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, tiesību uz aizstāvību ievērošanas princips nevar tikt interpretēts tādējādi, ka tam ir pretrunā tādas valsts tiesību normas kā NPK 384. panta 3. punkts, kā mērķis ir nodrošināt šīs tiesības apsūdzētajiem, kuri, tā kā tie nav atzinuši savu vainu, tiks tiesāti kriminālprocesā vēlāk, ņemot vērā ne tikai informāciju, kas uz viņiem attiecas un kas var būt ietverta apsūdzētā, kurš ir atzinis savu vainu, noslēgtajā vienošanās aktā par lietas noregulējumu, bet arī paziņojumus, ko viņš kā liecinieks varētu sniegt iztiesāšanas sastāvam, kurš lems par pārējo apsūdzēto kriminālatbildību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš izklāstīto pamatojumu, uz otro jautājumu jāatbild, ka LES 19. panta 1. punkta otrā daļa jāinterpretē tādējādi, ka tā pieļauj tādu valsts tiesību normu, saskaņā ar kuru kriminālprocesā, kas uzsākts pret vairākiem apsūdzētajiem par dalību vienā un tajā pašā noziedzīgā organizētā grupā, tiesas apstiprinājumam par vienošanos par lietas noregulējumu, ko viens no apsūdzētajiem noslēdzis šī procesa iztiesāšanas stadijā, nepieciešama visu pārējo apsūdzēto piekrišana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par trešo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā izriet no šā sprieduma 42. punkta, Tiesas kompetencē nav atbildēt uz trešo jautājumu, jo tas attiecas tikai uz Hartas 47. panta interpretāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-163" title="page-1">
      Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LES 19. panta 1. punkta otrā daļa jāinterpretē tādējādi, ka tai nav pretrunā valsts tiesību norma, kurā kompetence lemt par vienošanos par lietas noregulējumu, ko apsūdzētais noslēdzis ar prokuroru kriminālprocesa iztiesāšanas stadijā, piešķirta ad hoc iztiesāšanas sastāvam, nevis tam iztiesāšanas sastāvam, kurš izskata lietu, ja arī pārējie apsūdzētie tiek tiesāti šajā pašā procesā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LES 19. panta 1. punkta otrā daļa jāinterpretē tādējādi, ka tā pieļauj tādu valsts tiesību normu, saskaņā ar kuru kriminālprocesā, kas uzsākts pret vairākiem apsūdzētajiem par dalību vienā un tajā pašā noziedzīgā organizētā grupā, tiesas apstiprinājumam par vienošanos par lietas noregulējumu, ko viens no apsūdzētajiem noslēdzis šī procesa iztiesāšanas stadijā, nepieciešama visu pārējo apsūdzēto piekrišana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <div class="signatures">
<p class="C77Signatures" id="para-166" title="page-1">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
</div>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) Tiesvedības valoda – bulgāru.</p>
</body>
</html>
