|
Eiropas Savienības |
LV L sērija |
|
2025/1720 |
7.8.2025 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2025/1720
(2025. gada 6. augusts),
ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes konkrētas alumīnija folijas ruļļu importam
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,
tā kā:
1. PROCEDŪRA
1.1. Iepriekšējās izmeklēšanas un spēkā esošie pasākumi
|
(1) |
Eiropas Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 217/2013 (2) noteica antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes konkrētas alumīnija folijas ruļļu importam (“sākotnējie pasākumi”). Izmeklēšana, kuras rezultātā noteica sākotnējos pasākumus, turpmāk tiks dēvēta par “sākotnējo izmeklēšanu”. |
|
(2) |
Eiropas Komisija pēc termiņbeigu pārskatīšanas ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/915 (3) atkārtoti noteica galīgos antidempinga pasākumus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes konkrētas alumīnija folijas ruļļu importam (“iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšana”). Pēc pretapiešanas izmeklēšanas Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2021/1475 (4) pasākumus attiecināja arī uz importu no Taizemes. |
|
(3) |
Patlaban spēkā esošie antidempinga pasākumi Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes konkrētas alumīnija folijas ruļļu importam ir no 14,2 % līdz 15,6 % importam no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, 14,6 % apmērā izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, un 35,6 % visiem pārējiem uzņēmumiem no ĶTR. |
1.2. Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums
|
(4) |
Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par tādu antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (5), kuri ir spēkā attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes konkrētas alumīnija folijas ruļļu importu, Komisija saņēma pieprasījumu veikt pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu. |
|
(5) |
Pārskatīšanas pieprasījumu 2024. gada 4. martā iesniedza trīs Savienības ražotāji – ALEURO Converting Sp. z o. o., CeDo Sp. z.o.o. un ITS B.V. (“pieprasījuma iesniedzēji”), kas pārstāv 33 % no konkrētas alumīnija folijas ruļļos kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām varētu turpināties vai atkārtoties dempings un atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei. |
1.3. Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana
|
(6) |
Komisija pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, 2024. gada 3. jūnijā, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu, sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes konkrētas alumīnija folijas ruļļu importu Savienībā. Tā 2024. gada 3. jūnijāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (6) (“paziņojums par procedūras sākšanu”). |
1.4. Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods
|
(7) |
Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču izpēte aptvers laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”). |
1.5. Ieinteresētās personas
|
(8) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja visas ieinteresētās personas piedalīties izmeklēšanā. Bez tam Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, ražotājus eksportētājus, importētājus un lietotājus Savienībā un iestādes ĶTR un aicināja tos piedalīties. Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Neviena ieinteresētā persona neiesniedza piezīmes un/vai nepieprasīja uzklausīšanu. |
1.6. Atlase
|
(9) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi. |
1.6.1. Savienības ražotāju atlase
|
(10) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjoma reprezentativitāti, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Šajā izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjoms atbilda 33 % no līdzīgā ražojuma aplēstā kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes netika saņemtas, un Komisija apstiprināja izveidoto provizorisko izlasi, kas ir reprezentatīva Savienības ražošanas nozarei. |
1.6.2. Importētāju atlase
|
(11) |
Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. |
|
(12) |
Neviens nesaistītais importētājs neatsaucās un pieprasīto informāciju nesniedza. |
1.6.3. Lietotāji
|
(13) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja lietotājus un apvienības, kas tos pārstāv, arodbiedrības un organizācijas, kuras pārstāv patērētājus, pieteikties un sadarboties. Neviens Savienības lietotājs vai to apvienība nepieteicās. |
1.6.4. ĶTR ražotāju eksportētāju atlase
|
(14) |
Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus attiecīgo valstu zināmos ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību apzināt citus ražotājus eksportētājus, ja tādi ir, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties. |
|
(15) |
Neviens ražotājs eksportētājs no attiecīgās valsts nesniedza prasīto informāciju un nepiekrita iekļaušanai izlasē. |
1.7. Atbildes uz anketas jautājumiem
|
(16) |
Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. |
|
(17) |
Komisija nosūtīja anketas Savienības ražotājiem. Procedūras sākšanas dienā tās pašas anketas tika darītas pieejamas arī tiešsaistē. (7) |
|
(18) |
Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. |
|
(19) |
Ne ĶV, ne Ķīnas ražotāji vai ražotāji eksportētāji atbildes uz anketas jautājumiem nesniedza. Komisija informēja ražotājus eksportētājus un ĶV par nesadarbošanās izmeklēšanā sekām. |
1.8. Pārbaude
|
(20) |
Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti šādu Savienības ražotāju telpās:
|
1.9. Turpmākā procedūra
|
(21) |
Komisija 2025. gada 16. maijā izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata bija iecerējusi saglabāt spēkā antidempinga maksājumus. Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju. |
|
(22) |
Komisija izvērtēja ieinteresēto personu sniegtās piezīmes un attiecīgā gadījumā ņēma tās vērā. Tika uzklausītas tās personas, kuras to pieprasīja. |
2. PĀRSKATĀMAIS RAŽOJUMS, ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS
2.1. Pārskatāmais ražojums
|
(23) |
Pārskatāmais ražojums ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, proti, alumīnija folija ar biezumu 0,007 mm vai vairāk, bet mazāku nekā 0,021 mm, bez pamatnes, velmēta, bet tālāk neapstrādāta, gofrēta vai negofrēta, vieglos ruļļos, kas sver 10 kg vai mazāk, ko patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7607 11 11 un ex 7607 19 10 (Taric kodi 7607 11 11 11, 7607 11 11 19, 7607 19 10 11 un 7607 19 101 9) (“pārskatāmais ražojums”). |
|
(24) |
Pārskatāmo ražojumu parasti izmanto kā patēriņa preci iepakošanai un citam lietojumam mājsaimniecībā / sabiedriskajā ēdināšanā (“saimniecības alumīnija folija” jeb “SAF”). |
2.2. Attiecīgais ražojums
|
(25) |
Attiecīgais ražojums šajā izmeklēšanā ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ražojums, ko patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7607 11 11 un ex 7607 19 10 (Taric kodi 7607 11 11 11, 7607 11 11 19, 7607 19 10 11 un 7607 19 10 19). |
2.3. Līdzīgais ražojums
|
(26) |
Kā jau bija konstatēts sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, arī šī termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšana apstiprināja, ka šādiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:
|
|
(27) |
Tāpēc šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē. |
3. DEMPINGS
3.1. Ievadpiezīmes
|
(28) |
Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienībā turpinājās pārskatāmā ražojuma imports no ĶTR, lai gan ievērojami zemākā līmenī nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā. Saskaņā ar Eurostat datiem no ĶTR importētais SAF apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 1,02 % (640 t) no Savienības tirgus salīdzinājumā ar 13,4 % tirgus daļu (12 994 t) sākotnējās izmeklēšanas periodā un 1,8 % (1 519 t) iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas periodā. Lai gan imports no ĶTR turpinājās, tā apjoms bija ievērojami mazāks nekā sākotnējā izmeklēšanā, liecinot par to, ka tirdzniecības aizsardzības pasākumi ietekmēja importa līmeni. |
|
(29) |
Kā minēts 19. apsvērumā, neviens no ĶTR ražotājiem vai eksportētājiem izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc Komisija informēja ĶTR iestādes, ka sadarbības trūkuma dēļ tā, lai izdarītu konstatējumus par ĶTR, varētu piemērot pamatregulas 18. pantu. Komisija šajā jautājumā nesaņēma ne piezīmes, ne pieprasījumus iesaistīties uzklausīšanas amatpersonai. |
|
(30) |
Tādējādi konstatējumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tika balstīti uz pieejamajiem faktiem. Šāda informācija konkrēti ietvēra termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā iekļauto informāciju un informāciju no citiem publiski pieejamiem avotiem, kas tika uzskatīta par piemērotu, piemēram, informāciju uzņēmumu oficiālajās tīmekļvietnēs un oficiālo statistiku, jo īpaši Global Trade Atlas (“GTA”) (8) un Eurostat statistiku. |
3.2. Dempings
3.2.1. Procedūra normālās vērtības noteikšanai ĶTR izcelsmes SAF importam saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu
|
(31) |
Ņemot vērā to, ka izmeklēšanas sākumā bija pieejami pietiekami pierādījumi, kas attiecībā uz ĶTR liek uzskatīt, ka varētu pastāvēt nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija sāka izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu. |
|
(32) |
Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu ĶV. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad paziņojums par procedūras sākšanu publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Noteiktajā termiņā no ĶV netika saņemtas ne atbildes uz anketas jautājumiem, ne informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Tad Komisija informēja ĶV, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi. |
|
(33) |
Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija arī norādīja, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, par attiecīgu reprezentatīvo valsti ir provizoriski izvēlējusies Turciju. Komisija arī norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamas attiecīgās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma kritērijiem. |
|
(34) |
Komisija 2025. gada 20. februārī ar paziņojumu (“paziņojums par RF”) informēja ieinteresētās personas par attiecīgajiem ražošanas faktoriem, kas noteikti pārskatīšanas pieprasījumā, un avotiem, ko tā plānoja izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija noteica Turciju kā attiecīgu reprezentatīvo valsti. Tā arī informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA”) un peļņu, pamatojoties uz SAF ražotāja reprezentatīvajā valstī, Sedat Tahir A.Ş, 2023. gada finanšu pārskatu. Piezīmes no ieinteresētajām personām netika saņemtas. |
3.2.2. Normālā vērtība
|
(35) |
Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastās tirdzniecības operācijās] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti”. |
|
(36) |
Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņa”, turpmāk – “PVA”). |
|
(37) |
Kā sīkāk paskaidrots turpmāk tekstā, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu. |
3.2.3. Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana
|
(38) |
Komisija pārbaudīja lietas materiālos iekļautos pierādījumus, lai lemtu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kas minētās valsts iekšzemes cenu un izmaksu izmantošanu padara nepiemērotu. Minētā analīze aptvēra šādus pierādījumus par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai konstatētu nozīmīgus kropļojumus. |
|
(39) |
Pirmkārt, pieprasījumā iekļautie pierādījumi ietvēra šādus elementus, kas liecina par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu. |
|
(40) |
Pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka mazu SAF ruļļu tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder ĶTR iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes. Šai sakarā pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka valdība un ĶKP uztur struktūras, kas nodrošina to pastāvīgu ietekmi pār VPU, un atsaucās uz ESAO 2019. gada janvāra pētījumu par VPU alumīnija nozarē, kurā parādīts, kā valsts īpašumtiesības ietekmē attiecīgo rūpniecības politiku un kā valsts īpašumtiesības izpaužas valdības atbalstā. Turklāt China Aluminium International Engineering Corporation Limited (“Chalieco”) 2021. gada pārskatā ir paskaidrots, ka uzņēmumu kontrolē Valstij piederošo aktīvu uzraudzības un pārvaldības komisija (“SASAC”). Turklāt pieprasījuma iesniedzējs norāda, ka ASV Tirdzniecības departamenta (“TD”) konstatējumi tā kompensācijas izmeklēšana attiecībā uz Ķīnas izcelsmes konkrēta alumīnija liecināja, ka 37 % no alumīnija iekšzemes patēriņa Ķīnā nodrošina VPU. Visbeidzot, pieprasījumā ir atsauce uz Ķīnas Krāsaino metālu nozares asociācijas partijas komitejas pārstāvja ziņojumu, kas apliecina, ka Ķīnas alumīnija ražošanas attīstība notiek saskaņā ar vispārējām politikas pamatnostādnēm. |
|
(41) |
Pieprasījumā arī pausts uzskats, ka Ķīnas valsts klātbūtne mazu SAF ruļļu uzņēmumos dod valstij iespēju iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka ĶV saglabā savu ietekmi VPU, ieceļot un atceļot no amata VPU galveno vadību, kas ir SASAC galvenais pienākums. Gan VPU, gan arī privātos Ķīnas uzņēmumos darbojas arī iekšējās partijas komitejas, kas var īstenot valdības un partijas ietekmi pār to korporatīvo pārvaldību un darījumdarbības lēmumiem, kā to skaidri paredz Ķīnas Uzņēmējdarbības likuma 19. pants. Tiek arī ziņots, ka pēdējos gados ĶKP ir veikusi pasākumus, lai palielinātu partijas komiteju ietekmi un klātbūtni uzņēmumos. Turklāt Ķīnas alumīnija ražotāji ir iekļauti Ķīnas Krāsaino metālu nozares asociācijā, ko uzrauga SASAC Partijas būvniecības birojs un Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrijas Izejvielu nozares departaments. |
|
(42) |
Pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvo, ka Ķīnas valdība īsteno valsts politiku vai pasākumus, kas ir diskriminējoša par labu iekšzemes piegādātājiem vai citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus. Šajā sakarā uz alumīnija nozari attiecas daudzi plāni, pamatnostādnes, direktīvas un citi politikas dokumenti, kas pieņemti valsts, reģionālā un pašvaldību līmenī. Pieprasījuma iesniedzējs jo īpaši atsaucas uz ziņojumu, kurš sagatavots Vācijas krāsaino metālu nozares apvienībai WVMetalle un kurā minēts, ka “krāsaino metālu nozare ir būtisks elements valdības veiktajā plānošanā saistībā ar stratēģisko jauno nozaru iniciatīvu (uzsākta 2009. gadā), plānu Made in China 2025 (īstenošana uzsākta 2015. gadā), kā arī citām augsta līmeņa programmām” un ka Ķīnas valdība “tieši iejaucas ražošanas procesa kapitāla, darbaspēka, zemes, izejvielu un pamata izejresursu cenu noteikšanā”. Minētajā ziņojumā ir apzināta ĶV šāda veida iejaukšanās alumīnija nozarē:
|
|
(43) |
Turklāt pieprasījuma iesniedzējs atsaucas uz šādām rīcībpolitikām, kas bija spēkā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā:
|
|
(44) |
Līdztekus minētajiem plāniem valdības iejaukšanās nozarē cita starpā ir izpaudusies arī kā ar eksportu saistīti pasākumi, tostarp eksporta nodevas, eksporta kvotas, prasības eksporta rādītājiem un minimālās eksporta cenas prasības dažādām alumīnija izejvielām. |
|
(45) |
Visbeidzot, saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju ir konstatēts, ka dažāda veida valdības iejaukšanās ietekmē galveno izejresursu, piemēram, enerģijas un elektroenerģijas, cenas. Citi valdības iejaukšanās veidi, kas rada tirgus kropļojumus, ir, piemēram, krājumu veidošanas politika ar Valsts rezervju biroja starpniecību un Šanhajas Standartizēto nākotnes līgumu biržas loma. Turklāt vairākās tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās ir konstatēts, ka Ķīnas valdība ir konsekventi piešķīrusi alumīnija ražotājiem dažāda veida valsts atbalsta pasākumus. ĶV plašā iejaukšanās alumīnija nozarē ir radījusi jaudas pārpalikumu, kas, iespējams, ir pati uzskatāmākā ilustrācija ĶV politikas ietekmei un kropļojumiem, kas no tās izriet. |
|
(46) |
Pieprasījuma iesniedzējs uzsver arī bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkumu, diskriminējošu piemērošanu vai neatbilstīgu izpildi, norādot, ka bankrota noteikumu jomā Ķīnas bankrota sistēma nespēj pienācīgi sasniegt tās galvenos mērķus, proti, taisnīgi noregulēt prasījumus un parādus, kā arī aizsargāt kreditoru un parādnieku tiesības. Pieprasījuma iesniedzējs secina, ka līdzīgi kā uz jebkuru citu Ķīnas ekonomikas nozari arī uz mazu SAF ruļļu ražotājiem attiecas Ķīnas bankrota, uzņēmējdarbības un īpašuma tiesību noteikumi un tādējādi arī tos skar kropļojumi, kas izriet no šo tiesību aktu diskriminējošas piemērošanas vai neatbilstīgas izpildes. |
|
(47) |
Pieprasījuma iesniedzējs pieprasījumā arī apgalvo, ka tiek izkropļotas algu izmaksas. Šai sakarā pieprasījumā minēts, ka uz tirgu balstītu algu sistēma ĶTR nevar pilnībā attīstīties, jo tiek ierobežotas darbinieku un darba devēju tiesības apvienoties organizācijās. Lai pamatotu šo argumentu, pieprasījumā ir minēts, ka pastāv tikai viena juridiski atzīta arodbiedrība, kas ir pakļauta ĶKP vadībai, kā arī tas, ka arodbiedrības vadošos amatus ieņem partijas augsta līmeņa amatpersonas VPU vai valstij nepiederošu uzņēmumu vadītāji, ierobežojot to spēju efektīvi pārstāvēt darba ņēmēju intereses. Turklāt ĶTR joprojām nav ratificējusi vairākas nozīmīgas Starptautiskās Darba organizācijas starptautiskās konvencijas, un Ķīnas darbaspēka mobilitāti ietekmē mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas paredz, ka visam sociālā nodrošinājuma un sociālo pabalstu klāstam var piekļūt tikai konkrētas administratīvās teritorijas vietējie iedzīvotāji. |
|
(48) |
Pieprasījumā arī uzsvērts, ka mazu SAF ruļļu ražotāji var piekļūt finansējumam, ko piešķir iestādes, kas īsteno valsts politikas mērķus vai citādi nerīkojas neatkarīgi no valsts. Šie dažādie kropļojumi ietver spēcīgu valdības klātbūtni finanšu iestādēs un mākslīgi zemas aizņēmumu izmaksas, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, un tas liecina par to, ka situācija nav salīdzināma ar citām tirgus ekonomikām. Ķīnas finanšu sistēmu raksturo valstij piederošo banku spēcīga tirgus pozīcija, un tās, piešķirot piekļuvi finansējumam, ņem vērā kritērijus, kas nav saistīti ar projekta ekonomisko dzīvotspēju. Turklāt obligāciju reitingi un kredītreitingi bieži vien ir izkropļoti dažādu iemeslu dēļ, tostarp tāpēc, ka riska novērtējumu ietekmē uzņēmuma stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un jebkuru netiešu valdības garantiju spēks. Pieprasījuma iesniedzējs bija konstatējis arī to, ka, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku ienākumu no ieguldījumiem. |
|
(49) |
Otrkārt, nesenās izmeklēšanās, kas attiecās uz alumīnija nozari ĶTR (9), Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Minētajās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka ĶTR notiek būtiska valdības iejaukšanās un rezultātā tiek kropļota efektīva resursu sadale, kas atbilstu tirgus principiem (10). Konkrētāk, Komisija secināja, ka alumīnija nozarē ne tikai lielā mērā pastāv uzņēmumi, kuri pamatregulas (11) 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē pieder ĶV, bet ĶV ir arī iespēja iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos pamatregulas (12) 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē. Turklāt Komisija arī konstatēja, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk. Kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek virzīti uz tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (13). Komisija arī secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti nedarbojas pienācīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē un tādējādi rada kropļojumus, jo īpaši gadījumos, kad ĶTR tiek saglabāti maksātnespējīgi uzņēmumi un piešķirtas zemes izmantošanas tiesības (14). Tādā pašā veidā Komisija konstatēja algu izmaksu kropļojumus pamatregulas (15) 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē alumīnija nozarē, kā arī kropļojumus finanšu tirgos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, jo īpaši saistībā ar kapitāla pieejamību uzņēmumiem ĶTR (16). |
|
(50) |
Treškārt, pēdējā termiņbeigu pārskatīšanā attiecībā uz pārskatāmo ražojumu (17) Komisija secināja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Komisijai nav zināms par būtiskām strukturālām izmaiņām ĶTR kopumā un/vai konkrētāk attiecīgajā nozarē, kas varētu ietekmēt šo secinājumu. |
|
(51) |
Ceturtkārt, papildu pierādījumi, kas pieejami Ziņojumā par būtiskiem kropļojumiem Ķīnas ekonomikā (“ziņojums”) (18), ko Komisija sagatavoja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktu, liecināja par būtisku kropļojumu pastāvēšanu arī pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. |
|
(52) |
Piektkārt, ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai apgalvojumus par pretējo. |
|
(53) |
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, pieejamie pierādījumi liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas vai izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka šajā gadījumā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisija noteica salikto normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī. |
3.2.4. Reprezentatīvā valsts
3.2.4.1.
|
(54) |
Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:
|
|
(55) |
Kā paskaidrots 34. apsvērumā, Komisija 2025. gada 20. februārī lietas materiālos publicēja paziņojumu par avotiem, ko izmantos normālās vērtības noteikšanai. Šajā paziņojumā aprakstīti fakti un pierādījumi, kas ir attiecīgo kritēriju un attiecīgo avotu pamatā. Minētajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas, ka ir nodomājusi apsvērt Turciju par attiecīgu reprezentatīvo valsti šajā lietā, ja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu tiktu apstiprināts, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi. |
3.2.4.2.
|
(56) |
Paziņojumā Komisija noteica, ka Turcija ir valsts, kuras ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā Ķīnā saskaņā ar Pasaules Bankas datiem, t. i., Pasaules Banka uz nacionālā kopienākuma pamata tās abas klasificē kā valstis ar “vidēji augstu ienākumu līmeni”, kurās ražo pārskatāmo ražojumu. |
|
(57) |
Piezīmes par minētajā paziņojumā norādītajām valstīm netika saņemtas. |
3.2.4.3.
|
(58) |
Paziņojumā Komisija norādīja, ka attiecībā uz Turciju SAF ražotāju finanšu dati, kā arī dati par attiecīgo izejvielu, enerģijas un darbaspēka importu ir publiski pieejami. |
|
(59) |
Komisija Orbis meklēja Turcijas ražošanas uzņēmuma pieejamos finanšu datus. Tika atrasti viegli pieejami dati par 2023. finanšu gadu par šādu SAF ražotāju Turcijā: Sedat Tahir A.Ş. Turklāt attiecībā uz Turciju ir pieejami importa dati par attiecīgajiem ražošanas faktoriem, elektroenerģiju un darbaspēka izmaksām. |
|
(60) |
Komisija ar paziņojumu informēja ieinteresētās personas, ka tā atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajam ievilkumam plāno izmantot Turciju par attiecīgu reprezentatīvo valsti un iepriekš minētā uzņēmuma datus, lai iegūtu neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības normālās vērtības aprēķināšanai. |
|
(61) |
Ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes par Turcijas kā reprezentatīvas valsts piemērotību un par SAF ražotāja reprezentatīvajā valstī datu izmantošanu. |
|
(62) |
Pēc paziņojuma publicēšanas Komisija nesaņēma nevienu piezīmi. |
3.2.4.4.
|
(63) |
Tā kā, pamatojoties uz visiem šiem faktoriem, ir konstatēts, ka Turcija ir vienīgā pieejamā attiecīgā reprezentatīvā valsts, nebija vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu. |
3.2.4.5.
|
(64) |
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, tika konstatēts, ka Turcija atbilst kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti. |
3.2.5. Neizkropļotu izmaksu noteikšanai izmantotie avoti un atsauces vērtības
|
(65) |
Paziņojumā Komisija uzskaitīja ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, enerģiju un darbaspēku, kas tiek izmantoti pārskatāmā ražojuma ražošanā atbilstīgi pieprasījuma iesniedzēja izskaidrotai metodikai un kas atbilst Savienībā izmantotajam ražošanas procesam. Komisija arī norādīja, ka, lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā lielākās daļas ražošanas faktoru, jo īpaši izejvielu, neizkropļotu izmaksu noteikšanai izmantos GTA (21). Tāpat Komisija norādīja, ka, lai noteiktu neizkropļotas darbaspēka izmaksas (22), tā izmantos Turcijas Statistikas institūta datus, savukārt, lai noteiktu neizkropļotas enerģijas izmaksas (23), tā izmantos Turcijas Enerģijas tirgus regulatīvās iestādes datus. |
|
(66) |
Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un ieteikt publiski pieejamu informāciju par neizkropļotām katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora vērtībām. Pēc paziņojuma publicēšanas Komisija nesaņēma piezīmes par ražošanas faktoru sarakstu. |
3.2.5.1.
|
(67) |
Ņemot vērā visu informāciju, kas tika sniegta pēc pieprasījuma, un turpmāko informāciju (norādīta tabulā turpmāk tekstā), ko analizēja Komisija, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu. 1. tabula Pārskatāmā ražojuma ražošanas faktori
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
3.2.5.2.
|
(68) |
SAF ruļļus izgatavo, SAF lielos ruļļus pārtinot un sagriežot līdz 10 kg smagos ruļļos un pēc tam tos iepakojot. Ražojums ir pamatprece, kas paredzēta iesaiņošanai. |
|
(69) |
Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu reprezentatīvajā valstī. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (26) 1. pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis. Komisija nolēma neņemt vērā no ĶTR veikto importu reprezentatīvajā valstī, jo, kā tā secinājusi 36. apsvērumā, pastāvot nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, nav pareizi izmantot ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas. Tā kā nav pierādījumu, ka tiem pašiem kropļojumiem nav tāda pati ietekme uz eksportam paredzētajiem ražojumiem, Komisija uzskatīja, ka tie paši kropļojumi ietekmē eksporta cenas. Pēc tam kad imports reprezentatīvajā valstī no ĶTR netika ņemts vērā, importa apjoms no citām trešām valstīm joprojām bija reprezentatīvs. |
|
(70) |
Netika veiktas korekcijas atbilstoši transporta izmaksām un ievedmuitas nodokļiem. Turcija nepiemēro ievedmuitas nodokļus alumīnija folijas lielos ruļļos importam no valstīm, kas nav ĶTR. Dati par materiālu iekšzemes transporta izmaksām nebija pieejami, jo Ķīnas ražotāji nesadarbojās. Tā kā dempings tika konstatēts pat bez šādām korekcijām un normālās vērtības jebkāda augšupvērsta korekcija atbilstoši iekšzemes transporta izmaksām tikai palielinātu dempinga starpību, šāda korekcija netika uzskatīta par nepieciešamu. |
3.2.5.3.
|
(71) |
Turcijas Statistikas institūts publicē sīku informāciju par algām dažādās ekonomikas nozarēs Turcijā. Komisija noteica atsauces vērtību izmeklēšanas periodam, pamatojoties uz vidējām darbaspēka stundas izmaksām uz pilnslodzes ekvivalentu 2022. gadā saimnieciskajai darbībai “Metālu ražošana” ar NACE kodu 24 atbilstīgi klasifikācijai NACE 2. redakcijā. Vidējās darbaspēka stundas izmaksas uz pilnslodzes ekvivalentu (27) ir 7,04 EUR par cilvēkstundu (28). |
3.2.5.4.
|
(72) |
Komisija plāno izmantot jaunākos pieejamos datus par elektroenerģijas cenām rūpniecībā Turcijā, ko piedāvā Turcijas Statistikas institūts (TurkStat) un ko publicē Turcijas valdība (29). Šie dati liecina, ka vidējais tarifs rūpniecībā 2023. gadā bija 0,13 EUR par kWh. |
3.2.5.5.
|
(73) |
Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība. |
|
(74) |
Tā kā pārskatīšanas pieprasījumā nebija pieejama informācija par pieskaitāmajām izmaksām, Komisija pieņēma konservatīvu lēmumu šīs izmaksas neiekļaut normālās vērtības aprēķinā. |
|
(75) |
Lai noteiktu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu, PVA izdevumu un peļņas vērtību, kas nebūtu izkropļota, Ķīnas ražotāji eksportētāju nesadarbošanās dēļ Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja pieejamos faktus. |
|
(76) |
Izmantojot Turcijas saimniecības alumīnija folijas ražotāja Sedat Tahir A.Ş (30) datus, Komisija aprēķināja PVA izmaksas (23,3 %) un peļņu (8,8 %) kā procentuālo daļu no pārdoto preču izmaksām. |
3.2.6. Normālās vērtības aprēķins
|
(77) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem. |
|
(78) |
Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ Komisija pamatojās uz informāciju, ko pārskatīšanas pieprasījumā par katra faktora (materiālu un darbaspēka) izmantošanu SAF ražošanai bija sniedzis pieprasījuma iesniedzējs. Komisija reizināja patēriņa rādītājus ar 3.3.2. iedaļā aprakstītajām neizkropļotajām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī Turcijā. |
|
(79) |
Kad bija noteiktas neizkropļotas ražošanas izmaksas, Komisija pieskaitīja PVA un peļņu, kā norādīts 3.3.5.5. iedaļā:
|
|
(80) |
Pamatojoties uz to, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī. |
3.2.7. Eksporta cena
|
(81) |
Tā kā ĶTR ražotāji eksportētāji nesadarbojās, eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz Eurostat (31) datiem CIF līmenī, kas koriģēti EXW līmenī. Tādējādi no CIF cenas tika atskaitīta jūras vedmaksa un apdrošināšanas izmaksas, kā arī iekšzemes transporta izmaksas. |
3.2.8. Salīdzinājums
|
(82) |
Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un izdara korekcijas, ņemot vērā atšķirības starp faktoriem, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā gadījumā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī. |
|
(83) |
Atskaitot jūras pārvadājumu, apdrošināšanas un iekšzemes transporta izmaksas, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzināšanu EXW līmenī, eksporta cenu varēja salīdzināt ar normālo vērtību. Tā kā sadarbība nenotika, netika veikti pielāgojumi, ņemot vērā to faktoru atšķirības, par kuriem tika apgalvots un pierādīts, ka tie ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. |
3.2.9. Dempinga starpība
|
(84) |
Tādējādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, bija 28 %. Tāpēc tika secināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings ir turpinājies. Tomēr attiecīgā importa apjoms bija ļoti ierobežots un atbilda 1,02 % no tirgus daļas Savienības tirgū, un tādējādi cenas tika uzskatītas par nereprezentatīvām. Šā iemesla dēļ Komisija izmeklēja arī dempinga atkārtošanās iespējamību. |
3.3. Dempinga turpināšanās iespējamību
|
(85) |
Pēc tam, kad tika konstatēts dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga turpināšanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. Turklāt, ņemot vērā to, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā SAF imports no Ķīnas bija neliels un tirgus daļa Savienībā bija 1,02 %, Komisija analizēja arī dempinga atkārtošanās iespējamību. |
|
(86) |
Tika analizēti šādi papildu faktori: ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR, iespējamā trešo valstu tirgu absorbcijas spēja un Savienības tirgus pievilcība. |
3.3.1. Ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnā
|
(87) |
Tā kā Ķīnas ražotāji nesadarbojās, konstatējumi par ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Ķīnā tika izdarīti, pamatojoties uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju. Tā kā nav pieejami precīzi dati par mazo SAF ruļļu ražošanas jaudu, lielo ruļļu neizmantotā jauda tika uzskatīta par SAF ruļļu jaudas pārpalikuma būtisku rādītāju. Kā minēts iepriekš 68. apsvērumā, lai ražotu SAF ruļļus, alumīnija lielie ruļļi ir tikai jāsagriež. |
|
(88) |
Pieprasījuma iesniedzējs iesniedza pierādījumus, kas liecina, ka Ķīnas SAF ražošanas jauda pastāvīgi pieaug. Vērā ņemamais pieaugums ietver Shenhuo Aluminum jaudas palielinājumu no 451 000 līdz 900 000 tonnām Juņnaņas provincē un jaunas 100 000 tonnu jaudas Longding Aluminum ražotnes atvēršanu, kas koncentrējas uz akumulatoru un plānās folijas ražošanu. Šāda pastāvīga jaudas pārpalikuma esamību atzina gan ASV Starptautiskās tirdzniecības komisija (US ITC), kas 2023. gadā secināja, ka tirdzniecības pasākumu atcelšana, visticamāk, radītu turpmāku kaitējumu, gan Ķīnas Krāsaino metālu nozares asociācija, kas ziņoja, ka no 2016. gada Ķīnai piederēja vairāk alumīnija pārstrādes iekārtu nekā visai pārējai pasaulei kopā. |
|
(89) |
Gan ražošanas apjoma, gan ražošanas jaudas pieaugums bija ievērojami lielāks par iekšzemes patēriņa pieaugumu Ķīnā. |
|
(90) |
Saskaņā ar pieprasījumā sniegto informāciju Ķīnas saimniecības folijas patēriņš 2022. gadā tika lēsts aptuveni 322 000 tonnu apmērā, bet ražošanas kopējais apjoms bija 450 000 tonnas, un jauda sasniedza 516 000 tonnas, kā rezultātā neizmantotā jauda bija 66 000 tonnas, kas ir nedaudz vairāk par patēriņu Savienībā, kurš PIP tika noteikts 62 625 tonnu apmērā. |
|
(91) |
Balstoties uz minēto, Komisija konstatēja, ka ĶTR ir pieejams būtisks jaudas pārpalikums un ka tādēļ ir liela iespējamība, ka tad, ja antidempinga pasākumi zaudētu spēku, importa apjoms būtiski pieaugtu un palielinātu cenu spiedienu. |
3.3.2. Trešo valstu tirgu iespējamā absorbcijas spēja
|
(92) |
Patlaban ir spēkā antidempinga pasākumi Ķīnas izcelsmes SAF importam vairākās valstīs, piemēram, Argentīnā, Meksikā, Taivānā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Apvienotā Karaliste pēc Brexit transponēja spēkā esošos Savienības pasākumus, lai saglabātu šos maksājumus. Šo tirdzniecības šķēršļu pastāvēšana nozīmē to, ka ĶTR eksportētāji, visticamāk, eksportēs ievērojamus SAF daudzumus uz šiem lielajiem tirgiem. |
|
(93) |
Indija savus antidempinga maksājumus atcēla 2022. gadā, un kopš tā laika Ķīnas alumīnija folijas imports ir ievērojami palielinājies. Šis pieaugums ir radījis bažas Indijas iekšzemes ražošanas nozarē par dempinga prakses atkārtošanos, uzskatāmi parādot Ķīnas eksportētāju iespējamo agresīvo rīcību pēc pasākuma atcelšanas. Indijas Finanšu ministrija 2025. gada 17. martā paziņoja par pagaidu antidempinga maksājumu 619–873 USD par tonnu alumīnija folijas importa no Ķīnas (32). |
|
(94) |
Ņemot vērā Ķīnas eksportētāju grūtības veikt pārdošanu šajos tirgos, jo šīs citas trešās valstis ir noteikušas pasākumus SAF importam no Ķīnas, ja pašreizējie pasākumi zaudētu spēku, Savienības tirgus kļūtu vēl pievilcīgāks Ķīnas eksportētājiem, kuri vēlas eksportēt savu lieko produkciju un likt lietā neizmantoto jaudu. |
3.3.3. Savienības tirgus pievilcība
|
(95) |
Savienības tirgus Ķīnas eksportētājiem ir pievilcīgs, un par to liecina fakts, ka kopš antidempinga pasākumu noteikšanas Ķīnas eksportētāji ir mēģinājuši apiet šos ierobežojumus. 2021. gadā Ķīnas importam piemērojamie antidempinga pasākumi tika attiecināti arī uz Taizemi pēc pretapiešanas izmeklēšanas, kuras laikā tika secināts, ka Ķīnas ražotāju meitasuzņēmumi veic montāžas operācijas ar mērķi apiet spēkā esošos pasākumus. |
|
(96) |
Šī pievilcība ir diezgan acīmredzama, ņemot vērā pārdošanas cenas Savienības tirgū. Pamatojoties uz GTA ziņoto Ķīnas eksporta statistiku, vidējā pārdošanas cena Savienības tirgū ir par 77 % augstāka par Ķīnas vidējo pārdošanas cenu citiem trešiem tirgiem. Tas liecina par to, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs cenu līmeņa ziņā, jo eksports uz Savienību nestu lielāku peļņu. Tādējādi ir iespējams, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, Savienības tirgus Ķīnas eksportētājiem kļūtu vēl pievilcīgāks. |
|
(97) |
Turklāt pierādījumi liecina, ka Ķīnas alumīnija folijas importa tirgus daļa Savienībā ievērojami samazinājās – no 13,4 % sākotnējās izmeklēšanas periodā līdz tikai 1,02 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Šis straujais samazinājums skaidri parāda ES antidempinga pasākumu ietekmi. Ja šie pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas ražotājiem, visticamāk, būtu gan jauda, gan stimuls palielināt savu eksportu uz Savienības tirgu, kas, iespējams, izraisītu dempinga prakses atkārtošanos. |
3.4. Dempinga atkārtošanās iespējamība
|
(98) |
Papildus tam, ka, kā analizēts 3.3. iedaļā, dempings PIP laikā turpinājās, un, ņemot vērā Ķīnas nelielo tirgus daļu (1,02 %), Komisija analizēja arī dempinga atkārtošanās iespējamību. Šai sakarā Komisija analizēja cenu modeli Ķīnas eksportam uz trešām valstīm PIP. |
|
(99) |
Tā kā nebija detalizētākas publiski pieejamas informācijas par Ķīnas eksportu uz trešām valstīm un tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija paļāvās uz GTA datiem. Dati tika iegūti, izmantojot Ķīnas KN kodus 7607 11 10 , 7607 11 20 un 7607 11 90 , kas attiecas gan uz attiecīgo ražojumu, gan uz citiem ražojumiem, uz kuriem neattiecas izmeklēšana (SAF ar biezumu zem 0,007 mm un līdz 0,2 mm). Šie statistikas dati bija piemērotākie pieejamie dati un tika uzskatīti par pietiekami reprezentatīviem, lai novērtētu dempinga atkārtošanās iespējamību. |
|
(100) |
Saskaņā ar šo datu kopu Ķīnas eksporta galvenie galamērķi PIP laikā bija Indija (88 344 tonnas), Meksika (65 635 tonnas) un Taizeme (57 916 tonnas). Eksporta uz šiem tirgiem cenas tika analizētas, lai noteiktu EXW cenas un CIF cenas, izmantojot to pašas transporta izmaksas, muitas prasības un citas korekcijas, kas izmantotas attiecībā uz eksporta cenu ES. |
|
(101) |
Šādas cenas tika salīdzinātas ar normālo vērtību, kas noteikta saskaņā ar 3.2.2.–3.2.6. iedaļu un izteikta procentos no vidējās CIF vērtības. Tika iegūta cenu starpība 112 % apmērā Indijai, 111 % apmērā Indonēzijai un 112 % apmērā Taizemei. Ievērojamās cenu atšķirības liecina par Ķīnas eksportētāju rīcības modeli, kas paredz veikt pārdošanu par zemākām cenām eksporta tirgos. Tādējādi, ja pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas imports Savienībā, visticamāk, ievērojami pieaugtu un ienāktu Savienības tirgū par dempinga cenām. |
3.5. Secinājums
|
(102) |
Izmeklēšanā tika konstatēts, ka imports no Ķīnas turpināja ienākt Savienības tirgū par dempinga cenām. Ņemot vērā to, ka šā importa tirgus daļa patlaban ir neliela, Komisija novērtēja arī dempinga atkārtošanās iespējamību, analizējot Ķīnas eksportu uz nozīmīgiem trešo valstu tirgiem. Tika konstatēts, ka arī šis eksports ir par dempinga cenām un ka dempinga starpība Indijai, Meksikai un Taizemei pārsniedz 111 %. |
|
(103) |
Pamatojoties uz konstatējumiem, kas izklāstīti 3.3.1. iedaļā (Ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnā), 3.3.2. iedaļā (Trešo valstu tirgu iespējamā absorbcijas spēja) un 3.3.3. iedaļā (Savienības tirgus pievilcība), Komisija secināja, ka ir ļoti iespējams, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas ražotāji turpinātu un pat ievērojami palielinātu attiecīgā ražojuma eksportu uz Savienību par dempinga cenām. |
|
(104) |
Attiecīgi ir iegūti būtiski pierādījumi, kas liecina gan par dempinga prakses turpināšanos, gan katrā ziņā par lielu tā atkārtošanās iespējamību, ja spēkā esošie pasākumi zaudētu spēku. |
4. KAITĒJUMS
4.1. Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms
|
(105) |
Attiecīgajā periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja 31 zināms ražotājs. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. |
|
(106) |
Tika noteikts, ka kopējais Savienības ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija aptuveni 65 540 tonnu. Komisija šo daudzumu noteica, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumu, pārbaudītajām izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem un pieprasījuma iesniedzēja iesniegto anketu par makroekonomiskajiem datiem, kas ietvēra Savienības ražošanas nozares datus. |
|
(107) |
Kā norādīts 1.2. iedaļā, izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji, kas ražoja 33 % no līdzīgā ražojuma kopējā Savienības ražošanas apjoma. |
4.2. Patēriņš Savienībā
|
(108) |
Komisija noteica patēriņu Savienībā, saskaitot Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienībā un kopējo Savienības importu atbilstīgi Eurostat sniegtajām ziņām. |
|
(109) |
Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika. 2. tabula Patēriņš Savienībā (t)
|
||||||||||||||||||||||
|
(110) |
Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā palielinājās par 5 %. 2021 gadā tas strauji palielinājās par 18 %, galvenokārt Covid-19 pandēmijas ietekmes dēļ. Šajā periodā mazumtirgotāji prioritāri izvēlējās ES ražotas preces, lai mazinātu piegādes ķēdes traucējumus un kompensētu Ķīnas importa kavēšanos. Turklāt, tā kā cilvēki palika mājās un biežāk gatavoja, būtiski pieauga pieprasījums pēc ražojumiem, kas saistīti ar pārtiku, tai skaitā pēc alumīnija folijas ruļļos. Tomēr, sākot no 2022. gada, tai skaitā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (PIP), patēriņš sāka samazināties. Salīdzinājumā ar 2021. gadu patēriņš Savienībā PIP laikā kritās par 13 %. |
4.3. Imports no ĶTR
4.3.1. Importa no ĶTR apjoms un tirgus daļa
|
(111) |
Komisija noteica importa apjomu, pamatojoties uz Eurostat datubāzi. Importa tirgus daļa tika noteikta, salīdzinot importa apjomus un patēriņu Savienības tirgū, kas norādīti 2. tabulā. |
|
(112) |
Importam no ĶTR Savienībā bija šāda dinamika. 3. tabula Importa apjoms un tirgus daļa
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(113) |
Neraugoties uz Ķīnas izcelsmes importa nelielo tirgus daļu, imports no Ķīnas attiecīgajā periodā turpinājās, un tendence bija pieaugoša. Sākot no 2020. gada, kad imports no Ķīnas bija gandrīz nenozīmīgs, 2021. gadā imports ievērojami palielinājās, un šī tendence turpinājās līdz 2022. gadam un PIP, un rezultātā kopējais pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā pieauga no 6 tonnām līdz 640 tonnām, PIP laikā iegūstot 1,02 % tirgus daļu. |
4.4. Importa no attiecīgās valsts cenas
|
(114) |
Ķīna nesadarbojās, tāpēc Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz Eurostat statistikas datiem. Tādā pašā veidā tika noteikts importa cenu samazinājums. |
|
(115) |
Vidējās importa cenas dinamika no ĶTR Savienībā bija šāda. 4. tabula Importa cenas (EUR/t)
|
||||||||||||||||||||||
|
(116) |
Ķīnas importa vidējās cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 38 %. Cenas vispirms 2021. gadā samazinājās par 15 % un pēc tam no 2022. gada līdz PIP palielinājās par 53 %. |
|
(117) |
Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija varēja noteikt vidējo cenu par tonnu dažādiem ražojuma veidiem, tikai izmantojot Eurostat statistikas datus. |
|
(118) |
Tādā veidā noteiktā Ķīnas eksporta cena tika salīdzināta ar vidējām svērtajām pārdošanas cenām PIP, ko izlasē iekļautie Savienības ražotāji iekasēja no klientiem Savienības tirgū, koriģētām līdz EXW cenai. |
|
(119) |
Šā salīdzinājuma rezultāts, kas izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, liecināja, ka Ķīnas eksporta uz Savienību cenas vidēji bija par aptuveni 21 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares vidējās cenas. |
|
(120) |
Tomēr, kā norādīts 113. apsvērumā, ņemot vērā niecīgo SAF importa apjomu Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, šo pārdevumu cenas netika uzskatītas par reprezentatīvām. |
|
(121) |
Komisija ņēma vērā to, ka importa apjomi no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija ļoti nelieli. Tomēr nelielais importa apjoms apvienojumā ar risku, ka pasākumu atcelšanas gadījumā atsāksies kaitējoša cenu noteikšanas prakse, apstiprina secinājumu, ka spēkā esošo pasākumu turpināšana joprojām ir atbilstīga. |
4.5. Imports no trešām valstīm, izņemot ĶTR
|
(122) |
Alumīnija folijas ruļļos imports no trešām valstīm, izņemot Ķīnu, galvenokārt bija no Turcijas. |
|
(123) |
Importa (agregētajam) apjomam Savienībā, kā arī alumīnija folijas ruļļos importa no citām trešām valstīm tirgus daļai un cenu tendencēm bija šāda dinamika. 5. tabula Imports no trešām valstīm
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(124) |
Importa apjomi no trešām valstīm, izņemot Ķīnu, ievērojami palielinājās no 88 tonnām 2020. gadā līdz 4 892 tonnām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. |
|
(125) |
Tā kā kopējais Savienības patēriņš attiecīgajā periodā samazinājās, šā pieauguma rezultātā importa no trešām valstīm tirgus daļa šajā pašā periodā palielinājās no 0,1 % 2020. gadā līdz 8 % PIP. |
|
(126) |
Vidējā cena importam no trešām valstīm, izņemot ĶTR, attiecīgajā periodā palielinājās par 83 %, bet joprojām bija zem Savienības ražošanas nozares cenu līmeņa, kā parādīts 9. tabulā. |
|
(127) |
Attiecīgajā periodā pārskatāmā ražojuma imports no citām trešām valstīm galvenokārt tika veikts no Turcijas, Indonēzijas un Indijas un palielinājās attiecīgi no 51 tonnas līdz 2 703 tonnām, no 0 tonnām 2020. gadā līdz 427 tonnām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un no 13 tonnām līdz 189 tonnām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. |
4.6. Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis
4.6.1. Vispārīgas piezīmes
|
(128) |
Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus tos ekonomiskos rādītājus, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā. |
|
(129) |
Kā minēts 14. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa novērtēšanai tika izmantota atlase. |
|
(130) |
Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Makroekonomiskos rādītājus Komisija izvērtēja, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēju sniegtajiem datiem. Šie dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti pārbaudītās atbildēs, kuras izlasē iekļautie Savienības ražotāji bija snieguši uz anketas jautājumiem. Abas datu kopas tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām. |
|
(131) |
Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga. |
|
(132) |
Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu. |
4.6.2. Makroekonomiskie rādītāji
4.6.2.1.
|
(133) |
Kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika. 6. tabula Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(134) |
Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 16 % un sekoja Savienības patēriņa samazinājumam. Laikposmā no 2020. līdz 2021. gadam bija vērojams pieaugums, un tas bija saistīts ar Covid-19 pandēmijas pozitīvo ietekmi. Šajā periodā mazumtirgotāji par prioritāti noteica ražojuma pieejamības nodrošināšanu, reaģējot uz piegādes ķēdes traucējumiem un importa no Ķīnas apturēšanu. |
|
(135) |
Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā samazinājās par aptuveni 8 %. Pieaugums laikposmā no 2020. līdz 2021. gadam (maiņu pieauguma dēļ) bija saistīts ar atlabšanas pozitīvo ietekmi pēc Covid-19 pandēmijas. |
|
(136) |
Jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %. |
4.6.2.2.
|
(137) |
Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika. 7. tabula Pārdošanas apjoms un tirgus daļa
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(138) |
Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 5 %, sekojot Savienības patēriņa tendencei. Pārdošanas apjoms Savienībā vispirms pieauga par 12 % 2021. gadā 111. un 136. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ un no 2021. gada līdz PIP samazinājās par 17 %. |
|
(139) |
Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 9 procentpunktiem – no 100 % līdz 91 %. |
4.6.2.3.
|
(140) |
Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā palielinājās par 5 %, savukārt Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjoms samazinājās attiecīgi par 16 % un 5 %, bet Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 8 %. |
4.6.2.4.
|
(141) |
Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika. 8. tabula Nodarbinātība un ražīgums
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(142) |
Nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā samazinājās par 14 %, liecinot par vērā ņemamu korelāciju starp pārskatāmā ražojuma ražošanā iesaistīto darbinieku skaitu un Savienības ražošanas apjomu. Šajā laikposmā vispirms no 2020. līdz 2021. gadam bija vērojam pieaugums par 11 %, kam laikposmā no 2021. gada līdz PIP sekoja kritums par 15 procentpunktiem. |
|
(143) |
Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgumam, ko mēra kā izlaidi (tonnās) uz vienu nodarbināto, attiecīgajā periodā bija lejupejoša tendence. |
4.6.2.5.
|
(144) |
Visas šajā pārskatīšanas izmeklēšanā konstatētās dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Tajā pašā laikā importa līmenis PIP laikā bija patiešām neliels un veidoja tikai 1 % no tirgus daļas. Tāpēc faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija diezgan ierobežota. Tādējādi izmeklēšanā galvenā uzmanība tika pievērsta tam, lai novērtētu dempinga atkārtošanās un turpināšanās iespējamību, kā arī kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ja spēkā esošie antidempinga pasākumi tiktu atcelti vai grozīti. Šāda pieeja bija nepieciešama, lai novērtētu iespējamo turpmāko ietekmi uz iekšzemes ražošanas nozari un nodrošinātu tirdzniecības aizsardzības pasākumu pastāvīgu efektivitāti. |
4.6.2.6.
|
(145) |
Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika. 9. tabula Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā (EUR/t)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(146) |
Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 63 %. Vispirms no 2020. līdz 2021. gadam tās nedaudz pieauga (4 %), bet pēc tam PIP laikā salīdzinājumā ar 2021. gadu palielinājās ļoti krasi – par 59 %. |
|
(147) |
Vienības ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās par 55 %, un to dinamika bija līdzīga pārdošanas cenas tendencei. No 2020. līdz 2021. gadam ražošanas izmaksas pieauga par 13 %. Vienības ražošanas izmaksu kāpumu PIP izraisīja straujš enerģijas un biržas preču cenu pieaugums, ko noteica globālā pieprasījuma atjaunošanās pēc Covid-19 pandēmijas un militārā agresija Ukrainā. Lai gan ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās, Savienības ražošanas nozare, izņemot 2021. gadā, varēja attiecīgi palielināt pārdošanas cenas, lai saglabātu rentabilitāti. |
4.6.2.7.
|
(148) |
Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika. 10. tabula Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto
|
||||||||||||||||||||||
|
(149) |
Attiecīgajā periodā vidējās darbaspēka izmaksas pieauga par 24 %. Lai gan darbinieku skaits PIP laikā samazinājās, kā minēts 142. apsvērumā, vidējās izmaksas uz vienu nodarbināto salīdzinājumā ar 2020. gadu pieauga. |
4.6.2.8.
|
(150) |
Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika. 11. tabula Krājumi
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(151) |
Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares SAF krājumi samazinājās par 38 %. Krājumi sasniedza maksimālo līmeni 2022. gadā, kad tie veidoja 18 %, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tie strauji samazinājās par 56 procentpunktiem. Tas atbilst ražošanas apjoma un jaudas samazinājumam. |
4.6.2.9.
|
(152) |
Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika. 12. tabula Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(153) |
Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. |
|
(154) |
Kopumā Savienības ražošanas nozares rentabilitāte attiecīgajā periodā pieauga par 2 procentpunktiem no 6 % līdz 8 %. Vispirms tā samazinājās no 6 % līdz – 2 % 2021. gadā un pēc tam pieauga līdz 5 % 2022. gadā un līdz 8 % PIP. |
|
(155) |
Neto naudas plūsma parāda Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendence attiecīgajā periodā bija tāda, ka tā pieauga par 99 %. Vispirms laikposmā no 2020. līdz 2021. gadam tā samazinājās par 112 %, bet pēc tam līdz PIP turpināja palielināties. |
|
(156) |
No 2020. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam ieguldījumi samazinājās par 46 %. Kopumā ieguldījumi bija vērsti uz ražošanas kvalitātes uzlabošanu un ražošanas zaļināšanu. Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā krasi svārstījās. No 2020. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam svārstību diapazons bija no – 114 % līdz 189 %. 2020.–2021. gadā tas būtiski samazinājās, kam sekoja izteikta atgūšanās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, sasniedzot līmeni, kas ir par 110 procentpunktiem augstāks nekā attiecīgā perioda sākumpunkts 2020. gadā. |
4.6.2.10.
|
(157) |
Spēkā esošie pasākumi nodrošināja Savienības ražošanas nozares aizsardzību, ļaujot tai palielināt savu tirgus daļu, paaugstināt cenas atbilstoši izmaksu pieaugumam un sasniegt rentablu darbības līmeni un pozitīvu ienākumu no ieguldījumiem attiecīgā perioda beigās. |
|
(158) |
No otras puses, Savienības ražošanas nozarē samazinājās ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums. |
|
(159) |
Turklāt, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, Ķīnas eksportētāji turpināja eksportēt arvien lielākus attiecīgā ražojuma apjomus, no niecīga daudzuma 2020. gadā līdz 640 tonnām PIP, kā arī turpināja palielināt savu tirgus daļu, kas šajā periodā pieauga no gandrīz 0 % līdz 1 %. |
|
(160) |
Tajā pašā laikā imports no trešām valstīm attiecīgajā periodā palielinājās gan absolūtos skaitļos, gan tirgus daļas izteiksmē. Lai gan šā importa vidējās cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, Komisija, kā izklāstīts 127. apsvērumā, secināja, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā netika nodarīts būtisks kaitējums. Tomēr, ņemot vērā cenu samazinājumu un šāda importa apjoma pieaugumu, pastāv risks, ka pasākumu neesamības gadījumā šis imports nākotnē varētu radīt būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. |
|
(161) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē. |
5. KAITĒJUMA ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA
|
(162) |
Komisija 161. apsvērumā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā netika nodarīts būtisks kaitējums. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai tad, ja pasākumi zaudētu spēku, varētu atkārtoties kaitējums, ko sākotnēji radīja imports par dempinga cenām no ĶTR. |
|
(163) |
Neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, Savienības tirgus joprojām bija pievilcīgs tirgus Ķīnas ražotājiem eksportētājiem gan lieluma, gan cenu ziņā. Attiecīgā ražojuma imports no Ķīnas turpināja ienākt Savienības tirgū par ievērojami zemām dempinga cenām. Būtiskā neizmantotā jauda Ķīnā apvienojumā ar tirdzniecības aizsardzības pasākumiem, kas vairākos trešo valstu tirgos noteikti Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un kas liecina par dempinga modeļa pastāvīgu izmantošanu, apstiprina, ka, antidempinga pasākumiem zaudējot spēku, kaitējums varētu atkārtoties. Šādā gadījumā būtu ļoti iespējams, ka Ķīnas eksports uz Savienību strauji iegūtu tirgus daļu uz Savienības ražošanas nozares rēķina, kas piedzīvotu tūlītēju pārdošanas apjoma kritumu un vienības pastāvīgo izmaksu pieaugumu. Pastāvīgo izmaksu pieaugums kopā ar pārdošanas cenu samazināšanos sarūkošā tirgū nekavējoties pasliktinātu Savienības ražošanas nozares stāvokli. Tādējādi Savienības ražošanas nozare ciestu zaudējumus, tiktu negatīvi ietekmēts Savienības ražošanas nozares vispārējais ekonomiskais stāvoklis un atkārtotos būtisks kaitējums, kas saistīts ar importu par dempinga cenām / subsidēto importu. |
5.1. Imports no trešām valstīm
|
(164) |
Importa apjoms no trešām valstīm, izņemot Ķīnu, ievērojami palielinājās no 88 tonnām 2020. gadā līdz 4 892 tonnām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. |
|
(165) |
Tā kā Savienības kopējais patēriņš attiecīgajā periodā samazinājās, šā pieauguma rezultātā importa no citām trešām valstīm tirgus daļa šajā pašā periodā pieauga no 0,1 % 2020. gadā līdz 8 %. |
|
(166) |
Lai gan Ķīnas importa cenām attiecīgajā periodā bija tendence palielināties, tās pastāvīgi saglabājās zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Vēl būtiskāk ir tas, ka salīdzinājumā ar Savienības mērķa cenu starpība ir vēl izteiktāka. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas importa vidējā cena bija 5 246 EUR par tonnu, savukārt Savienības vidējā pārdošanas cena bija 5 674 EUR par tonnu, un noteiktā mērķa cena bija 5 708 EUR par tonnu. Šis pastāvīgais cenu samazinājums, jo īpaši attiecībā pret mērķa cenu, liecina par to, ka Ķīnas imports turpina radīt lejupvērstu spiedienu uz cenām Savienības tirgū. Ņemot vērā šo cenu atšķirību, ja nebūtu tirdzniecības aizsardzības pasākumu, noteikti pastāv risks, ka šāds cenu samazinājums nākotnē varētu radīt būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. |
|
(167) |
Komisija arī analizēja, vai Ķīnas svērtās eksporta cenas uz trešām valstīm, kas neietilpst Savienībā, pielāgotas Savienības cenai pēc izkraušanas, ir zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, salīdzinot ar Savienības ražošanas nozares mērķa cenu PIP laikā. Ņemot vērā Ķīnas eksportētāju nesadarbošanos, Komisija savu analīzi balstīja uz datiem, kas ietverti termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā. Analīzē tika noteiktas četras trešās valstis, kurās Ķīnas ražotāji eksportētāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārdeva attiecīgo ražojumu par cenām, kas bija par aptuveni 35 % zemākas par Savienības ražošanas nozares vidējo mērķa cenu. |
|
(168) |
Kā paskaidrots 3.3.1. iedaļā, ĶTR pastāv būtisks jaudas pārpalikums, kas lielā mērā pārsniedz kopējo Savienības patēriņu PIP. Turklāt Komisija konstatēja, ka nav elementu, kas tuvākajā nākotnē liecinātu par ievērojamu iekšzemes pieprasījuma kāpumu pēc pārskatāmā ražojuma ĶTR vai kādas citas trešās valsts tirgū. Tādēļ Komisija secināja, ka iekšzemes pieprasījums ĶTR vai citu trešo valstu tirgos nevarētu absorbēt pieejamo jaudu ĶTR. |
|
(169) |
Visbeidzot, analīze, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, parādīja, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji varēja pārdot par cenām, kas bija ievērojami zemākas par Savienības mērķa cenu. Ņemot vērā ievērojamo neizmantoto jaudu Ķīnā, tika arī norādīts, ka būtu iespējams saražot lielus alumīnija folijas apjomus, lai pārdotu tos ES tirgū. Tādējādi Komisija secināja, ka, ja pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas eksportētāji varētu izdarīt ievērojamu cenu spiedienu un tādējādi radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. |
|
(170) |
Vēl viena norāde par Savienības tirgus pievilcīgumu ir fakts, ka kopš pasākumu noteikšanas Ķīnas eksportētāji izdarījuši pasākumu apiešanas mēģinājumus, kas tika apzināti un neitralizēti 2021. gadā. Komisija, veicot pretapiešanas izmeklēšanu (33), konstatēja, ka Taizemes ražotāji, par kuriem ir zināms, ka tie eksportē savus ražojumus uz Savienību, visi bija Ķīnas saimniecības alumīnija folijas ražotāju meitasuzņēmumi, kuriem, eksportējot no ĶTR, piemēro antidempinga maksājumus. |
|
(171) |
Vidējā importa cena no trešām valstīm, izņemot ĶTR, attiecīgajā periodā kopumā palielinājās par 83 %, bet joprojām bija zem Savienības ražošanas nozares cenu līmeņa, kā redzams 9. tabulā. |
|
(172) |
Attiecīgajā periodā pārskatāmā ražojuma imports no citām trešām valstīm galvenokārt bija no Turcijas, Indonēzijas un Indijas. |
|
(173) |
Importa no ĶTR vidējās cenas laikposmā no 2020. līdz 2021. gadam samazinājās par 15 %, bet ievērojami pieauga 2022. gadā un PIP laikā. |
|
(174) |
Kā minēts 113. apsvērumā, ņemot vērā niecīgo SAF importa apjomu Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, šo pārdošanas apjomu cenas netika uzskatītas par reprezentatīvām, un tās nevarēja izmantot, lai izdarītu secinājumus par cenām importam no ĶTR Savienībā un ražotāju eksportētāju cenu noteikšanas praksi. |
|
(175) |
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka ir ļoti iespējams, ka tad, ja pasākumu nebūtu, ievērojami pieaugtu imports no ĶTR par dempinga cenām, kas rada kaitējumu. Ja pasākumi zaudētu spēku, Savienības ražošanas nozare nevarētu atgūties. |
5.2. Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji
|
(176) |
Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika. 13. tabula Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rādītāji
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(177) |
Attiecīgajā periodā izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksports samazinājās par 40 %, un vidējās cenas palielinājās par 60 %. Savienības ražošanas nozares eksports nesaistītiem pircējiem ievērojami samazinājās, un tā dinamika bija līdzīga kopējā Savienības ražošanas apjoma tendencei, kas samazinājās par 16 %. |
|
(178) |
Kopumā tika secināts, ka Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji bija negatīvi. |
6. SAVIENĪBAS INTERESES
|
(179) |
Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses. |
6.1. Savienības ražošanas nozares intereses
|
(180) |
Lai gan, kā noteikts 4.6.2.9. iedaļā, antidempinga pasākumu ietekmē Savienības tirgū nonāca mazāks importa par dempinga cenām apjoms, Savienības ražošanas nozares stāvoklis aizvien bija nestabils, ko apstiprina tādu kaitējuma rādītāju negatīvās tendences kā ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, nodarbinātība, eksporta pārdošanas apjoms un ieguldījumi. |
|
(181) |
Ja pasākumi zaudētu spēku, tirgū, iespējams, būtu ievērojamu importa apjomu par dempinga cenām pieplūdums no attiecīgās valsts, kas izraisītu papildu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Paredzams, ka minētais pieplūdums cita starpā izraisītu Savienības tirgus daļas zaudējumu, Savienības pārdošanas cenu samazināšanos, Savienības jaudas izmantojuma samazināšanos un kopumā Savienības ražošanas nozares finansiālā stāvokļa pasliktināšanos. |
|
(182) |
Tādējādi Komisija secināja, ka spēkā esošo antidempinga pasākumu turpināšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs. |
6.2. Lietotāju un nesaistītu importētāju intereses
|
(183) |
Komisija sazinājās ar visiem zināmajiem lietotājiem un nesaistītajiem importētājiem. Neviens lietotājs vai nesaistītais importētājs nepieteicās un nepiedalījās šajā izmeklēšanā, iesniedzot atbildes uz anketas jautājumiem. Ņemot vērā lietotāju un nesaistīto importētāju neieinteresētību un to, ka nekas neliecina, ka iepriekšējās izmeklēšanās izdarītie secinājumi būtu mainījušies, netika uzskatīts, ka pasākumu turpināšana būtu pretrunā lietotāju un importētāju interesēm. |
6.3. Secinājums par Savienības interesēm
|
(184) |
Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, kāpēc nevajadzētu turpināt alumīnija folijas ruļļos importam no ĶTR noteiktos spēkā esošos pasākumus. |
|
(185) |
Par Eiropas Komisijas lēmumu saglabāt Ķīnas izcelsmes alumīnija folijas ruļļiem noteiktos antidempinga maksājumus pieprasījuma iesniedzēji pēc informācijas izpaušanas norādīja, ka, turpinot pasākumu piemērošanu, tiks veicināta taisnīga konkurence, novērsta tirgus kropļošana un sekmēta nepārtraukta Savienības ražotāju atlabšanu un ilgtspēja. Šo piezīmi Komisija ņēma vērā. |
7. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI
|
(186) |
Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga turpināšanos un atkārtošanos, kaitējuma atkārtošanos un Savienības interesēm, antidempinga pasākumi, kas piemērojami ĶTR izcelsmes alumīnija folijai ruļļos importam būtu jāsaglabā. |
|
(187) |
Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirībām, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 5. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”. |
|
(188) |
Lai gan rēķina uzrādīšana dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīga, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes un atbrīvojumus, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 5. punktā izklāstītajām prasībām, tiem saskaņā ar muitas jomas tiesību aktiem tāpat ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un pārliecinātos, ka sekojošā zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota. |
|
(189) |
Ja uzņēmumam, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šādā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt, vai ir jāatceļ individuālā(-ās) maksājuma likme(-es) un pēc tam jāpiemēro valsts mēroga maksājums. |
|
(190) |
Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas tikai tāda ĶTR izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts. Uz tādu pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti nenosaukts uzņēmums, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti nosauktajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes. |
|
(191) |
Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds lūgums jāadresē Komisijai (34). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, paziņojumu par nosaukuma maiņu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
|
(192) |
Eksportētājs vai ražotājs, kas attiecīgo ražojumu nav eksportējis uz Savienību periodā, kas tika izmantots, lai noteiktu tā eksportam patlaban piemērojamo maksājuma līmeni, var pieprasīt Komisijai, lai uz to attiecinātu antidempinga maksājuma likmi, kas noteikta uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē. Komisijai būtu jāapmierina šāds pieprasījums, ja ir izpildīti trīs nosacījumi. Jaunajam ražotājam eksportētājam būtu jāpierāda, ka: i) tas laikposmā, kas tika izmantots, lai noteiktu tā eksportam piemērojamā maksājuma līmeni, nav eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību; ii) tas nav saistīts ar ražotāju eksportētāju, kurš to ir darījis un kuram tāpēc tiek noteikti antidempinga maksājumi; un iii) tas pēc tam ir eksportējis attiecīgo ražojumu vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības to darīt ievērojamos daudzumos. |
|
(193) |
Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (35) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā. |
|
(194) |
Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums tādas ĶTR izcelsmes alumīnija folijas ruļļu importam, ko patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7607 11 11 un ex 7607 19 10 (Taric kodi 7607 11 11 11, 7607 11 11 19, 7607 19 10 11 un 7607 19 10 19).
2. Galīgā antidempinga maksājuma likmes, kas piemērojamas 1. punktā aprakstītā un tālāk sarakstā norādīto uzņēmumu ražotā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:
|
Uzņēmums |
Maksājums (%) |
Taric papildu kods |
|
CeDo (Shanghai) Ltd, Šanhaja |
14,2 |
B299 |
|
Ningbo Times Aluminium Foil Technology Co. Ltd, Ningbo |
15,6 |
B300 |
|
Ningbo Favored Commodity Co. Ltd, Yuyao |
14,6 |
B301 |
|
Able Packaging Co. Ltd, Šanhaja |
14,6 |
B302 |
|
Guangzhou Chuanlong Aluminium Foil Product Co. Ltd, Guandžou |
14,6 |
B303 |
|
Ningbo Ashburn Aluminium Foil Products Co. Ltd, Yuyao |
14,6 |
B304 |
|
Shanghai Blue Diamond Aluminium Foil Manufacturing Co. Ltd, Šanhaja |
14,6 |
B305 |
|
Weifang Quanxin Aluminium Foil Co. Ltd, Linqu |
14,6 |
B306 |
|
Zhengzhou Zhuoshi Tech Co. Ltd, Džendžou |
14,6 |
B307 |
|
Zhuozhou Haoyuan Foil Industry Co. Ltd, Zhouzhou |
14,6 |
B308 |
|
Zibo Hengzhou Aluminium Plastic Packing Material Co. Ltd, Zibo |
14,6 |
B309 |
|
Yuyao Caelurn Aluminium Foil Products Co. Ltd, Yuyao |
14,6 |
B310 |
|
Visi pārējie uzņēmumi |
35,6 |
B999 |
3. Galīgo antidempinga maksājumu, kas piemērojams Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam, kā noteikts 2. punktā, ar šo likmi 35,6 % attiecina uz tādas pašas konkrētas alumīnija folijas ruļļu importu, kas nosūtīts no Taizemes, neatkarīgi no tā, vai tam ir vai nav deklarēta Taizemes izcelsme (Taric kodi 7607 11 11 11 un 7607 19 10 11).
4. Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem norādītās individuālās maksājuma likmes un atbrīvojumus no šā panta 3. punktā minētās pasākuma paplašināšanas pēc pretapiešanas izmeklēšanas piemēro ar nosacījumu, ka dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins ar šādu apliecinājumu, kuru datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušās struktūras amatpersona un kurā norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādīto (pārskatāmā ražojuma) (apjomu), ko pārdod eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražojis uzņēmums (uzņēmuma nosaukums un adrese) (Taric papildu kods) [attiecīgajā valstī]. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza”. Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem piemērojamo maksājumu.
5. Šīs regulas 1. panta 2. punktu var grozīt, lai pievienotu jaunus ražotājus eksportētājus no Ķīnas Tautas Republikas un tiem piemērotu atbilstošu vidējo svērto antidempinga maksājuma likmi izlasē neiekļautiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās. Jauns ražotājs eksportētājs sniedz pierādījumus, ka:
|
a) |
tas nav eksportējis 1. panta 1. punktā aprakstītās Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes preces no 2010. gada 1. oktobra līdz 2011. gada 30. septembrim (“sākotnējais izmeklēšanas periods”); |
|
b) |
tas nav saistīts ar eksportētāju vai ražotāju, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie pasākumi un kurš ir sadarbojies vai būtu varējis sadarboties izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikts šis maksājums, un |
|
c) |
tas pēc sākotnējā izmeklēšanas perioda beigām faktiski ir eksportējis Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes pārskatāmo ražojumu vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību ievērojamu tā daudzumu. |
6. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2025. gada 6. augustā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/1036/oj.
(2) Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 217/2013 (2013. gada 11. marts), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes konkrētas alumīnija folijas ruļļu importam (OV L 69, 13.3.2013., 11. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2013/217/oj).
(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/915 (2019. gada 4. jūnijs), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes konkrētas alumīnija folijas ruļļu importam (OV L 146, 5.6.2019., 63. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2019/915/oj).
(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1475 (2021. gada 14. septembris), ar kuru galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/915 noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes konkrētas alumīnija folijas ruļļu importam, paplašina, attiecinot to uz tādu konkrētas alumīnija folijas ruļļu importu, kuri nosūtīti no Taizemes, neatkarīgi no tā, vai tiem ir deklarēta Taizemes izcelsme (OV L 325, 15.9.2021., 24. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2021/1475/oj).
(5) OV C 317, 7.9.2023., 6. lpp.
(6) Paziņojums par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes konkrētas alumīnija folijas ruļļu importam piemērojamo antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu (OV C, C/2024/3498, 3.6.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/3498/oj).
(7) https://tron.trade.ec.europa.eu/investigations/case-view?caseId=2731.
(8) https://connect.ihsmarkit.com/gta/home/.
(9) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/2661 (2024. gada 14. oktobris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija radiatoru importam (OV L, 2024/2661, 15.10.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2024/2661/oj); Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/112 (2023. gada 18. janvāris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija riteņu importam (OV L 18, 19.1.2023., 66. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2023/112/oj).
(10) Īstenošanas regula (ES) 2024/2661, 3.3. iedaļa; Īstenošanas regula (ES) 2023/112, 3.3.1. iedaļa.
(11) Īstenošanas regula (ES) 2024/2661, 45.–52. apsvērums; Īstenošanas regula (ES) 2023/112, 45. apsvērums.
(12) Īstenošanas regula (ES) 2024/2661, 53.–55. apsvērums; Īstenošanas regula (ES) 2023/112, 46.–50. apsvērums.
(13) Īstenošanas regula (ES) 2024/2661, 56.–63. apsvērums; Īstenošanas regula (ES) 2023/112, 51.–63. apsvērums.
(14) Īstenošanas regula (ES) 2024/2661, 64. apsvērums; Īstenošanas regula (ES) 2023/112, 64. apsvērums.
(15) Īstenošanas regula (ES) 2024/2661, 65. apsvērums; Īstenošanas regula (ES) 2023/112, 65. apsvērums.
(16) Īstenošanas regula (ES) 2024/2661, 66. apsvērums; Īstenošanas regula (ES) 2023/112, 66. apsvērums.
(17) Īstenošanas regula (ES) 2019/915, 3.3.1. iedaļa.
(18) Komisijas dienestu darba dokuments On Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations, 10.4.2024. (SWD(2024) 91 final).
(19) World Bank Open Data – Upper Middle Income (https://data.worldbank.org/income-level/upper-middle-income).
(20) Ja pārskatāmā ražojuma ražošana nenotiek nevienā valstī ar līdzīgu attīstības līmeni, var tikt apsvērta tās pašas vispārīgās kategorijas un/vai nozares ražojuma ražošana, kurai pieder pārskatāmais ražojums.
(21) http://www.gtis.com/gta/secure/default.cfm.
(22) https://data.tuik.gov.tr/Bulten/Index?p=Labour-Cost-Statistics-2022-49571.
(23) https://data.tuik.gov.tr/Bulten/Index?p=Electricity-and-Natural-Gas-Prices-Period-I:-January-June,-2022-45567&dil=2#:~:text = TURKSTAT%20Corporate&text = In%20the%.
(24) https://data.tuik.gov.tr/Bulten/Index?p=Labour-Cost-Statistics-2022-49571.
(25) https://data.tuik.gov.tr/Bulten/Index?p=Electricity-and-Natural-Gas-Prices-Period-I:-January-June,-2022-45567&dil=2#:~:text=TURKSTAT%20Corporate&text=In%20the%.
(26) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2015/755/oj). Pamatregulas 2. panta 7. punktā atzīts, ka normālās vērtības noteikšanai nevar izmantot iekšzemes cenas šajās valstīs.
(27) Pilna laika nodarbinātība.
(28) https://data.tuik.gov.tr/Bulten/Index?p=Labour-Cost-Statistics-2022-49571.
(29) https://data.tuik.gov.tr/Bulten/Index?p=Electricity-and-Natural-Gas-Prices-Period-I:-January-June,-2022-45567&dil=2#:~:text = TURKSTAT%20Corporate&text = In%20the%.
(30) Pieejami šeit: https://orbis.bvdinfo.com/.
(32) https://news.metal.com/newscontent/103232729/India-Imposes-Provisional-Anti-Dumping-Duty-on-Chinese-Aluminum-Foil-Imports?utm_source=chatgpt.com, skatīts 2025. gada 23. aprīlī.
(33) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32021R1475&from=EN.
(34) European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate G, Rue de la Loi 170, 1040 Brussels, Belgium.
(35) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV L, 2024/2509, 26.9.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2509/oj).
ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/1720/oj
ISSN 1977-0715 (electronic edition)