1

Ar pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 7. jūlijā, prasītāji KJ un sabiedrība KK, kuras vienīgais pārstāvis un vienīgais akcionārs ir KJ, lūdza, piemērojot Vispārējās tiesas Reglamenta 147. pantu, piešķirt tiem juridisko palīdzību, lai celtu prasību atcelt lēmumus, kas, pirmkārt, attiecas uz KK iesniegtā priekšlikuma noraidīšanu, kurš iesniegts, atbildot uz uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus un informāciju par saistītām darbībām saskaņā ar 2014.–2015. gada darba programmām, uz kurām attiecas Pētniecības un inovāciju pamatprogramma “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gadam) un Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programma (2014.–2018. gadam), kas papildina pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (OV 2013, C 361, 9. lpp.; turpmāk tekstā – “uzaicinājums iesniegt priekšlikumus H2020‑SMEINST‑1‑2014”), un, otrkārt, uz tāda pieprasījuma pārskatīt novērtējumu noraidījumu, kura rezultātā tika noraidīts šīs sabiedrības iesniegtais priekšlikums (turpmāk tekstā, skatīti kopā, – “apstrīdētie lēmumi”).

2

Savos apsvērumos, kuri Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2015. gada 4. septembrī, Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra (EASME) prasīja noraidīt pieteikumu.

3

Ar 2015. gada 21. oktobra vēstuli prasītāji iesniedza papildinājumu savam pieteikumam par juridisko palīdzību, kurā iekļauti apliecinoši dokumenti par viņu finanšu stāvokli, kurus Vispārējās tiesas priekšsēdētājs nolēma pievienot lietas materiāliem.

4

2015. gada 12. novembrī, piemērojot Vispārējās tiesas Reglamenta 10. panta 6. punktu un 89. panta 3. punkta c) un d) apakšpunktu, Vispārējās tiesas priekšsēdētājs aicināja KK iesniegt gada pārskatus par trīs pēdējiem finanšu gadiem. Viņš arī KK uzdeva jautājumus par tās pašreizējo ekonomisko stāvokli (uzņēmuma darbības un tā funkcionēšanas precīzs apraksts, darbinieku skaits, tā aktīvu un pasīvu apraksts, apgrozījuma apraksts un īss apgrozījuma izcelsmes apraksts, uzņēmuma izmaksu apraksts un īss izdevumu izcelsmes avotu apraksts, kā arī, ja darbība rada zaudējumus, uzņēmuma finansējuma avotu skaidrojums). Tā 2015. gada 30. novembrī iesniedza apliecinošos dokumentus un atbildes uz jautājumiem.

5

Saskaņā ar Reglamenta 146. panta 1. un 2. punktu juridiskās palīdzības piešķiršana ir pakļauta dubultam nosacījumam attiecībā uz to, ka, pirmkārt, prasītājs sava ekonomiskā stāvokļa dēļ pilnīgi vai daļēji nespēj segt izdevumus, kas saistīti ar palīdzību un pārstāvību Vispārējā tiesā, un, otrkārt, ka prasība nav acīmredzami nepieņemama vai acīmredzami nepamatota.

12

Tā kā KJ nav intereses celt prasību pret apstrīdētajiem nolēmumiem, viņa iecerētā prasība šķiet acīmredzami nepieņemama. Tāpēc saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 146. panta 2. punktu viņa pieteikums par juridiskās palīdzības sniegšanu ir jānoraida, un nav jāpārbauda, vai ir izpildīti citi šajā pantā minētie nosacījumi.

13

Pirmkārt, attiecībā uz KK ekonomisko stāvokli tā iesniedza gada pārskatus (grāmatvedības bilanci un rezultātu pārskatu) par trim pēdējiem finanšu gadiem, kādi tie iesniegti nodokļu iestādē. No šiem pārskatiem izriet, ka sabiedrībai, kuras produkcija ir izstrādes stadijā, pēdējos trīs finanšu gados nav bijis nekāda apgrozījuma. Tai nav citu aktīvu kā vien tās vienīgā akcionāra un tās darbinieku prasmes, un tās pasīvi finanšu gada, kas beidzās 2014. gada 31. decembrī, beigās ir [konfidenciāla informācija] ( 2 ). Atbilstīgi rādītājiem, kurus iesniegusi sabiedrība, šis pasīvs ir saistīts ar sociālā nodrošinājuma maksājumiem, kā arī investīcijām, ko sabiedrība ieguldījusi, lai attīstītu savu produkciju. Sabiedrība norāda, ka šo pasīvu finansē tās vienīgā akcionāra iemaksas, izmantojot viņa ietaupījumus un aizņēmumus.

[..]

15

No šiem faktiem izriet, ka KK rīcībā nav pašas resursu, kas nepieciešami tiesvedības izdevumu segšanai.

16

Tomēr ekonomiskā stāvokļa novērtējums, lai izlemtu, vai juridiskai personai ir piešķirama juridiskā palīdzība, nevar tikt veikts, ņemot vērā tikai tās resursus, tos skatot atsevišķi, neatkarīgi no tās kapitāla tiešo vai netiešo turētāju stāvokļa.

17

Atbilstīgi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta trešajai daļai juridiskā palīdzība tiek sniegta tiem, kuriem nav pietiekamu līdzekļu, ciktāl šī palīdzība ir nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvu tiesiskuma īstenošanu. Reglamenta 146.–150. pantā minētie juridiskās palīdzības piešķiršanas nosacījumi jāskata šā principa, uz kuru var atsaukties juridiskas personas, gaismā (spriedums, 2010. gada 22. decembris, DEB, C‑279/09, Krājums, EU:C:2010:811, 59. punkts).

18

Juridiska persona nevar tikt uzskatīta par tādu, kurai būtu liegta efektīva piekļuve tiesai Pamattiesību hartas 47. panta izpratnē, tikai tāpēc, ka tās kapitāla tiešie vai netiešie turētāji atsakās no viņu rīcībā esošo resursu izmantošanas, lai ļautu šai juridiskajai personai celt prasību tiesā. Šādos apstākļos no Savienības budžeta, izmantojot Vispārējās tiesas rīcībā nodotos līdzekļus, nav jāvērš par labu to personu bezdarbība, kuras kontrolē konkrēto juridisko personu un kuras faktiski ir tās tiesību aizsardzībā galvenās ieinteresētās personas.

19

Tādējādi, lai novērtētu juridiskas personas, kura lūdz juridisko palīdzību, ekonomisko stāvokli, ir jāņem vērā ne tikai tās pašas līdzekļi, bet arī resursi, kuri ir tās uzņēmumu grupas rīcībā kopumā, kurai tā tieši vai netieši pieder, un tās akcionāru un dalībnieku – juridisku vai fizisku personu – finanšu iespējas (skat. pēc analoģijas rīkojumus, 1982. gada 7. maijs, Hasselblad/Komisija, 86/82 R, Krājums, EU:C:1982:151, 4. punkts; 1999. gada 14. decembris, HFB u.c./Komisija, C‑335/99 P(R), Krājums, EU:C:1999:608, 64. punkts, un 2010. gada 7. decembris, ArcelorMittal Wire France u.c./Komisija, T‑385/10 R, EU:T:2010:502, 39.–60. punkts).

20

Šajā lietā nav strīda, ka KK, vienas personas uzņēmums ar ierobežotu atbildību, pieder vienīgajam akcionāram KJ k‑gam.

21

No pieteikuma par juridisko palīdzību pielikumā iekļautajiem dokumentiem izriet, ka KJ nodokļu iestādei ir deklarējis, ka 2014. gadā viņam nav nekādu bruto ienākumu. Viņš gūst ienākumus no sociālās palīdzības pabalstiem, kuru summa 2015. gada septembrī ir [konfidenciāla informācija] mēnesī. Visbeidzot, viņš norāda, ka viņa rīcībā nav nekāda kustama vai nekustama īpašuma.

22

No tā jāsecina, ka KJ nespēj vismaz daļēji novērst KK nespēju segt konkrētās tiesāšanās izdevumus.

23

Tādējādi KK atbilst pirmajam juridiskās palīdzības piešķiršanas nosacījumam, kas norādīts Reglamenta 146. panta 1. punktā.

24

Tomēr jāatgādina, ka atbilstīgi Reglamenta 150. pantam, ja apstākļi, saskaņā ar kuriem tikusi piešķirta juridiskā palīdzība, tiesvedības laikā mainās, priekšsēdētājs pēc savas ierosmes vai pēc pieteikuma, uzklausījis attiecīgo personu, var pārtraukt juridisko palīdzību.

25

Otrkārt, prasītājas sabiedrības iecerētā prasība ir prasība par apstrīdētajiem lēmumiem.

[..]

29

Šajā tiesvedībā fakti, kurus KK norādījusi savā pieteikumā, lai arī tie ir faktu kopsavilkums, ir pietiekami, lai novērtētu šo pieteikumu, ņemot vērā Reglamenta 146. panta 2. punktu.

[..]

31

Šajā sakarā jāuzsver, ka tiesas veiktās kontroles, pārbaudot, vai 146. panta 2. punkta nosacījumi ir izpildīti, mērķis ir izvairīties no tā, ka juridiskā palīdzība tiek sniegta prasībai, kura acīmredzami nevar tikt apmierināta.

32

Iesniegto dokumentu kontekstā KK iecerētā prasība pēc pirmā vērtējuma, ne arī kopumā a priori nešķiet nedz acīmredzami nepieņemama, nedz acīmredzami nepamatota.

33

Tāpēc ir jāpiešķir KK juridiskā palīdzība.

34

Saskaņā ar Reglamenta 148. panta 7. punktu rīkojumā, ar kuru piešķir juridisko palīdzību, var norādīt summu, kas maksājama advokātam, kura uzdevums ir pārstāvēt attiecīgo personu, vai noteikt maksimālo summu, kuru advokāta honorārs un izmaksas parasti nedrīkst pārsniegt.

35

Šajā tiesvedībā lēmuma par to izmaksu un honorāru summu, kas jāsedz saistībā ar bezmaksas juridisko palīdzību, pieņemšana ir jāatliek. Tomēr jau tagad ir jāprecizē maksimālā summa, kuru advokāta honorārs un izmaksas parasti nedrīkst pārsniegt.

36

Tādējādi, ņemot vērā strīda priekšmetu un raksturu, lietas paredzamās grūtības, paredzamo darba apjomu, kas tiesvedībā būs jāveic juriskonsultiem, un puses ekonomiskās intereses šajā strīdā, saistībā ar juridisko palīdzību norīkotā advokāta izmaksas un honorāri KK aizstāvībai principā nedrīkst pārsniegt EUR 3000 bez PVN.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀS TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS

izdod rīkojumu:

Luksemburgā, 2016. gada 17. februārī