TIESAS RĪKOJUMS (apelācijas sūdzību pieļaujamības vērtējuma palāta)

2026. gada 30. jūnijā ( *1 )

Apelācija – Regula (ES) 2017/2195 – Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER) – Apelācijas sūdzību pieļaujamība – Tiesas Reglamenta 170.b pants – Pieteikums, kurā pierādīts jautājuma nozīmīgums Savienības tiesību vienotībai, konsekvencei vai attīstībai – Apelācijas sūdzības atzīšana par pieļaujamu

Lietā C‑872/25 P

par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. pantam, ko 2025. gada 24. decembrī iesniegusi

Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER), ko pārstāv J. Nordstrom un E. Tremmel, pārstāvji, kuriem palīdz B. Creve, advokāts,

apelācijas sūdzības iesniedzēja,

pārējās lietas dalībnieces:

Swissgrid AG , Ārava [Aarau] (Šveice),

prasītāja pirmajā instancē,

Eiropas Komisija,

persona, kas iestājusies lietā pirmajā instancē,

TIESA (apelācijas sūdzību pieļaujamības vērtējuma palāta)

šādā sastāvā: Tiesas priekšsēdētāja vietnieks T. fon Danvics [T. von Danwitz], tiesneši O. Spinjana‑Matei [O. Spineanu‑Matei] un N. Fengers [N. Fenger] (referents),

sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā tiesneša referenta priekšlikumu un uzklausījusi ģenerāladvokātu M. Špunaru [M. Szpunar],

izdod šo rīkojumu.

Rīkojums

1

Ar apelācijas sūdzību Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER) lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2025. gada 8. oktobra spriedumu Swissgrid/ACER (T‑556/23, turpmāk – pārsūdzētais spriedums, EU:T:2025:941), ar kuru tā atcēla ACER Apelācijas valdes 2023. gada 29. jūnija Lēmumu A‑009‐2022, ar kuru kā nepieņemama tika noraidīta sūdzība par ACER2022. gada 30. septembra Lēmumu 16/2022 (turpmāk – strīdīgais lēmums).

Par pieteikumu apelācijas sūdzības atzīšanai par pieļaujamu

2

Pamatojoties uz Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58.a panta pirmo daļu, apelāciju par Vispārējās tiesas nolēmumu, kas attiecas uz ACER neatkarīgās apelācijas padomes lēmumu, izskata vienīgi tad, ja Tiesa iepriekš ir atzinusi šīs apelācijas pieļaujamību.

3

Saskaņā ar šo statūtu 58.a panta trešo daļu apelāciju atzīst par pieļaujamu – pilnībā vai daļēji – atbilstoši Tiesas Reglamentā precizētajai kārtībai tad, ja tajā tiek izvirzīts jautājums, kas ir nozīmīgs Savienības tiesību vienotībai, konsekvencei vai attīstībai.

4

Atbilstoši Reglamenta 170.a panta 1. punktam statūtu 58.a panta pirmajā daļā paredzētajās situācijās apelācijas sūdzības iesniedzējs pievieno savai apelācijas sūdzībai pieteikumu par apelācijas sūdzības atzīšanu par pieļaujamu, kurā tas izklāsta apelācijas sūdzībā izvirzīto jautājumu, kas ir nozīmīgs Savienības tiesību vienotībai, konsekvencei vai attīstībai, un kurā ir iekļauti visi nepieciešamie elementi, lai Tiesa varētu lemt par šo pieteikumu.

5

Kā noteikts Reglamenta 170.b panta 1. un 3. punktā, Tiesa pēc iespējas ātrāk lemj par pieteikumu par apelācijas sūdzības atzīšanu par pieļaujamu, izdodot motivētu rīkojumu.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja argumenti

6

Pieteikuma par apelācijas sūdzības atzīšanu par pieļaujamu pamatojumā ACER norāda, ka vienīgais apelācijas sūdzībā izvirzītais pamats skar nozīmīgu jautājumu, kas attiecas uz Savienības tiesību vienotību, konsekvenci un attīstību. Ar šo vienīgo pamatu ACER pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir pieļāvusi tiesību kļūdu, nospriežot, ka ACER Apelācijas valde ir pārkāpusi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/942 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru (OV 2019, L 158, 22. lpp.), 28. panta 1. punktu, un atzīstot par nepieņemamu Swissgrid AG iesniegto sūdzību par strīdīgo lēmumu.

7

Vienīgais pamats sastāv no divām daļām.

8

Pirmajā daļā ACER apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini novērtējusi šā lēmuma tiesiskās sekas attiecībā uz Swissgrid, proti, Šveices elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru. Neņemot vērā, ka Swissgrid juridiskā izslēgšana no Eiropas platformas nebalansa ieskaita procesam (turpmāk – NI platforma) – proti, izslēgšana, kas šīs sabiedrības ieskatā esot veikta ar minēto lēmumu, – izrietēja tieši no Komisijas Regulas (ES) 2017/2195 (2017. gada 23. novembris), ar ko izveido elektroenerģijas balansēšanas vadlīnijas (OV 2017, L 312, 6. lpp.), Vispārējā tiesa neesot ievērojusi kontekstu, kādā šis lēmums pieņemts, un to, ka ACER kompetencē nav lemt par Swissgrid dalību šajā platformā.

9

Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 27., 28., 32. un 36. punktā pati esot norādījusi, ka Swissgrid pielaišanu Eiropas enerģijas balansēšanas platformām noteic vai nu Regulas 2017/2195 1. panta 6. un 7. punkts, vai divpusējs nolīgums, kas noslēgts starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju, un tādējādi apstiprinājusi, ka ACER nebija kompetences lemt par Swissgrid dalību NI platformā. Ja Vispārējā tiesa būtu ņēmusi vērā šo kompetences neesību, tai būtu bijis jānospriež, ka Swissgrid izslēgšana no dalības minētajā platformā neizrietēja no strīdīgā lēmuma, un jāsecina, ka ACER Apelācijas valdē iesniegtā Swissgrid sūdzība nevarēja sniegt labumu šai sabiedrībai.

10

Tādējādi Vispārējās tiesas izmantotā pieeja esot pretrunā Tiesas judikatūrai, saskaņā ar kuru, izvērtējot par aktu celtās prasības pieņemamību, jāņem vērā apstrīdētā akta konteksts un to pieņēmušās iestādes pilnvaras. ACER it īpaši atsaucas uz 2024. gada 11. aprīļa rīkojumu Atesos medical u.c./Komisija u.c. (C‑491/23 P, EU:C:2024:320), kurā Tiesa prasību esot atzinusi par nepieņemamu tāpēc, ka tiesiskās sekas, kas skar prasītājus, izriet no regulas, nevis no lēmuma, par kuru bija celta prasība.

11

Ar vienīgā pamata otro daļu ACER apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma pamatojums ir pretrunīgs.

12

Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 33. punktā esot atzinusi, ka Swissgrid dalība NI platformā bija izslēgta, pamatojoties uz Regulu 2017/2195, bet vienlaikus pārsūdzētā sprieduma 69. punktā nospriedusi, ka šī sabiedrība vairs nevarēja turpināt piedalīties šajā platformā pēc Lēmuma 16/2022 pieņemšanas. ACER ieskatā ar šo otro vērtējumu esot netieši atzīts, ka minētā sabiedrība varēja piedalīties minētajā platformā pirms šā lēmuma pieņemšanas. Taču Regulas 2017/2195 1. pants kopš tās stāšanās spēkā, proti, 2017. gada 18. decembra, nav grozīts, un tas nozīmējot, ka Swissgrid tiesiskais stāvoklis kopš šā datuma ir palicis nemainīgs.

13

Pārsūdzētā sprieduma 62.–65. punktā Vispārējā tiesa esot kļūdaini atzinusi, ka privāttiesiskajiem līgumiem, kas noslēgti starp elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoriem, un arī ACER Lēmumam Nr. 13/2020 bija tādas sekas, ka tika atļauta Swissgrid dalība minētajā platformā.

14

Turklāt pārsūdzētā sprieduma 66. punktā norādot, ka NI platformas īstenošanas satvara interpretācija Regulas 2017/2195 gaismā nevarēja kliedēt jebkādas šaubas par šīs sabiedrības iespēju turpināt piedalīties šajā platformā, Vispārējā tiesa esot ieviesusi jaunu kritēriju, kas attiecas uz šaubu pastāvēšanu, lai novērtētu akta tiesiskās sekas. Šādam kritērijam neesot nozīmes un ar to tiekot pārkāpta Savienības iestāžu un struktūru aktu tiesiskuma prezumpcija, tiesiskās drošības princips, tiesiskums un iura novit curia princips. ACER uzskata, ka šajā jautājumā nevarēja pastāvēt nekādas šaubas, jo, ņemot vērā pārsūdzētā sprieduma 27.–33. un 35.–39. punktā ietvertos vērtējumus, Swissgrid dalība šajā platformā bija skaidri izslēgta.

15

Vispārējā tiesa esot arī nonākusi pretrunās, apgalvojot, pirmkārt, ka ACER kompetencē bija izslēgt Swissgrid no dalības NI platformā un, otrkārt, ka šī izslēgšana bija noteikta vai nu Regulas 2017/2195 1. panta 6. un 7. punktā, vai divpusējā nolīgumā.

16

ACER uzskata, ka šīs kļūdas ir ietekmējušas pārsūdzētā sprieduma rezolutīvo daļu. Bez šīm kļūdām Vispārējā tiesa būtu apstiprinājusi ACER Apelācijas valdes novērtējumu un noraidījusi Swissgrid otro pamatu.

17

ACER apgalvo, ka tās apelācijas sūdzībā izvirzītais tiesību jautājums ievērojami pārsniedz šīs lietas robežas un tas ir nozīmīgs Savienības tiesību vienotībai, konsekvencei un attīstībai.

18

Šis jautājums attiecoties uz to, kā ir interpretējams un piemērojams jēdziens “tiešas tiesiskas sekas”, kas “pārklājoties” ar Regulas 2019/942 28. panta 1. punktā un LESD 263. pantā paredzēto tieša un individuāla skāruma kritēriju. Tas it īpaši attiecoties uz iespēju tiesai vai administratīvai pārsūdzības instancei, izvērtējot pieteikuma pieņemamību, neizdarīt secinājumus no konstatējumiem, kuri jau ir formulēti citviet tās lēmuma pamatojumā un saskaņā ar kuriem apgalvotās tiešās tiesiskās sekas izrietot no akta, kam ir augstāks juridiskais spēks nekā apstrīdētajam aktam.

19

Vispirms – šāda iespēja būtu pretrunā Tiesas judikatūrai, saskaņā ar kuru, izvērtējot par aktu celtas prasības pieņemamību, jāņem vērā apstrīdētā akta konteksts un to pieņēmušās iestādes pilnvaras. Turpinot – šāda iespēja var novest pie pretrunīga pamatojuma visās lietās, kurās tiesai vai administratīvai pārsūdzības instancei, lai lemtu par prasības pieņemamību, ir jāizvērtē tāda akta tiesiskās sekas, kuram ir augstāks juridiskais spēks nekā apstrīdētajam aktam. Visbeidzot – Vispārējās tiesas izmantotā pieeja, saskaņā ar kuru tiek konstatēts, ka var pastāvēt šaubas par regulas interpretāciju tiesā, liktu administratīvām pārsūdzības instancēm, izskatot tajās iesniegtās sūdzības, apsvērt, vai Vispārējai tiesai varētu rasties šaubas, bet tas apdraudētu Savienības iestāžu un struktūru aktu tiesiskuma prezumpciju, kas atgādināta tostarp 2008. gada 12. februāra spriedumā CELF un ministre de la Culture et de la Communication (C‑199/06, EU:C:2008:79).

Tiesas vērtējums

20

Iesākumā jānorāda, ka tieši apelācijas sūdzības iesniedzējam ir jāpierāda, ka tā apelācijas sūdzībā izvirzītie jautājumi ir nozīmīgi Savienības tiesību vienotībai, konsekvencei vai attīstībai (rīkojumi, 2021. gada 10. decembris, EUIPO/The KaiKai Company Jaeger Wichmann, C‑382/21 P, EU:C:2021:1050, 20. punkts, un 2026. gada 24. marts, Capella/EUIPO, C‑766/25 P, EU:C:2026:276, 15. punkts).

21

Turklāt, kā izriet no Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58.a panta trešās daļas, to aplūkojot kopsakarā ar Reglamenta 170.a panta 1. punktu un 170.b panta 4. punktu, pieteikumā par apelācijas sūdzības atzīšanu par pieļaujamu ir jāietver visi elementi, kas nepieciešami, lai Tiesa varētu lemt par apelācijas sūdzības pieļaujamību un, ja tā tiek atzīta par daļēji pieļaujamu, noteikt apelācijas sūdzības pamatus vai to daļas, uz kuriem jāattiecas atbildes rakstam uz apelācijas sūdzību. Proti, tā kā statūtu 58.a pantā paredzētā iepriekšēja apelācijas sūdzību pieļaujamības vērtējuma mehānisma mērķis ir ierobežot Tiesas kontroli, to attiecinot tikai uz jautājumiem, kas ir nozīmīgi Savienības tiesību vienotībai, konsekvencei vai attīstībai, Tiesai apelācijas tiesvedībā jāizskata vienīgi tie pamati, kuros ir izvirzīti šādi jautājumi un kurus pierādījis apelācijas sūdzības iesniedzējs (rīkojumi, 2021. gada 10. decembris, EUIPO/The KaiKai Company Jaeger Wichmann, C‑382/21 P, EU:C:2021:1050, 21. punkts, un 2026. gada 24. marts, Capella/EUIPO, C‑766/25 P, EU:C:2026:276, 16. punkts).

22

Tādējādi pieteikumā par apelācijas sūdzības atzīšanu par pieļaujamu katrā ziņā skaidri un precīzi ir jānorāda pamati, uz kuriem balstīta apelācijas sūdzība, ar tādu pašu precizitāti un skaidrību jāformulē tiesību jautājums, kas izvirzīts katrā pamatā, jāprecizē, vai šis jautājums ir nozīmīgs Savienības tiesību vienotībai, konsekvencei vai attīstībai, un konkrēti jānorāda iemesli, kādēļ šis jautājums ir nozīmīgs attiecībā uz izvirzīto kritēriju. Runājot īpaši par apelācijas sūdzības pamatiem, pieteikumā par apelācijas sūdzības atzīšanu par pieļaujamu ir jānorāda Savienības tiesību norma vai judikatūra, kas esot tikusi pārkāpta ar pārsūdzēto spriedumu, īsumā jāizklāsta, kā izpaužas tiesību kļūda, kuru, kā apgalvots, pieļāvusi Vispārējā tiesa, un jānorāda, kādā mērā šī kļūda ir ietekmējusi pārsūdzētā sprieduma vai rīkojuma iznākumu. Ja apgalvotā tiesību kļūda izriet no judikatūras neievērošanas, pieteikumā par apelācijas sūdzības atzīšanu par pieļaujamu īsumā, taču skaidri un precīzi ir jāizklāsta, pirmkārt, kur rodama apgalvotā pretruna, norādot gan pārsūdzētā sprieduma vai rīkojuma punktus, kurus apstrīd apelācijas sūdzības iesniedzējs, gan Tiesas vai Vispārējās tiesas nolēmuma punktus, kas neesot tikuši ievēroti, un, otrkārt, jāmin konkrēti iemesli, kādēļ šāda pretruna izraisa jautājumu, kas ir nozīmīgs Savienības tiesību vienotībai, konsekvencei vai attīstībai (rīkojumi, 2021. gada 10. decembris, EUIPO/The KaiKai Company Jaeger Wichmann, C‑382/21 P, EU:C:2021:1050, 22. punkts, un 2026. gada 24. marts, Capella/EUIPO, C‑766/25 P, EU:C:2026:276, 17. punkts).

23

Atbilstoši principam, ka pierādīšanas pienākums ir pieteikuma par apelācijas sūdzības atzīšanu par pieļaujamu iesniedzējam, apelācijas sūdzības iesniedzējam jāpierāda, ka neatkarīgi no tiesību jautājumiem, uz kuriem tas norāda apelācijas sūdzībā, tajā ir izvirzīts viens vai vairāki jautājumi, kas ir nozīmīgi Savienības tiesību vienotībai, konsekvencei vai attīstībai un kas pārsniedz pārsūdzētā sprieduma robežas un galu galā – apelācijas sūdzības robežas (skat. it īpaši rīkojumus, 2025. gada 29. aprīlis, SC/Eulex Kosovo, C‑881/24 P, EU:C:2025:313, 17. punkts, un 2025. gada 18. novembris, EUIPO/Versiontech, C‑411/25 P, EU:C:2025:943, 23. punkts).

24

Šāds pierādījums pats par sevi nozīmē, ka jāpierāda gan šo jautājumu esība, gan nozīmīgums, balstoties uz konkrētiem attiecīgās lietas apstākļiem, nevis tikai uz vispārīga rakstura apsvērumiem (rīkojumi, 2025. gada 29. aprīlis, SC/Eulex Kosovo, C‑881/24 P, EU:C:2025:313, 18. punkts, un 2025. gada 18. novembris, EUIPO/Versiontech, C‑411/25 P, EU:C:2025:943, 24. punkts).

25

Šajā lietā jākonstatē, pirmām kārtām, ka pieteikumā par apelācijas sūdzības atzīšanu par pieļaujamu ir precīzi un skaidri norādīts vienīgais apelācijas sūdzībā izvirzītais pamats, kas attiecas uz Regulas 2019/942 28. panta 1. punktā interpretācijā pieļautu tiesību kļūdu, un norādīti gan pārsūdzētā sprieduma apstrīdētie punkti, gan Savienības tiesību normas, kas esot pārkāptas.

26

Proti, no pieteikuma atzīt apelācijas sūdzību par pieļaujamu izriet, pirmkārt, ka ACER pārmet Vispārējai tiesai, ka tā nav ievērojusi Tiesas judikatūru, saskaņā ar kuru, izvērtējot prasības pieņemamību, ir jāņem vērā apstrīdētā akta konteksts un to pieņēmušās iestādes pilnvaras. Tā it īpaši atsaucas uz 2024. gada 11. aprīļa rīkojumu Atesos medical u.c./Komisija u.c. (C‑491/23 P, EU:C:2024:320), kura fakti esot analoģiski šīs lietas faktiem. ACER uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, pārsūdzētā sprieduma 60. un 61. punktā neņemdama vērā kontekstu, kādā strīdīgais lēmums pieņemts, it īpaši, ka Swissgrid juridiska izslēgšana no dalības NI platformā izrietēja no Regulas 2017/2195 un ka ACER kompetencē nav atļaut Swissgrid dalību šajā platformā.

27

Otrkārt – kā izklāstīts šā rīkojuma 11.–14. punktā – ACER atsaucas uz Savienības iestāžu un struktūru aktu tiesiskuma prezumpcijas, tiesiskās drošības principa, tiesiskuma un iura novit curia principa pārkāpumu. ACER pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir norādījusi pretrunīgu pamatojumu attiecībā uz Swissgrid dalību minētajā platformā un ACER kompetenci izslēgt šādu dalību.

28

Otrām kārtām, pieteikumā par apelācijas sūdzības atzīšanu par pieļaujamu ir pietiekami izklāstīts, kādā mērā apgalvotās kļūdas ir ietekmējušas pārsūdzētā sprieduma iznākumu. Proti, ACER ieskatā – bez apgalvotajiem pārkāpumiem Vispārējā tiesa strīdīgā lēmuma tiesiskās sekas būtu vērtējusi citādi un nospriedusi, ka Swissgrid celtā prasība par šo lēmumu nevarēja tai sniegt labumu.

29

Trešām kārtām, ACER savā vienīgajā pamatā izvirzīto tiesību jautājumu identificē tādējādi, ka tas būtībā attiecas uz apstrīdētā akta pieņemšanas konteksta un struktūras, kas to pieņēmusi, pilnvaru ņemšanu vērā, kad tiek izvērtēts LESD 263. pantā paredzētais un Regulas 2019/942 28. panta 1. punktā pārņemtais tieša un individuāla skāruma kritērijs.

30

Visbeidzot, ceturtām kārtām, pieteikumā par apelācijas sūdzības atzīšanu par pieļaujamu ir pietiekami izklāstīti konkrētie iemesli, kuru dēļ vienīgais pamats rada jautājumu, kas ir nozīmīgs Savienības tiesību vienotībai, konsekvencei vai attīstībai.

31

Proti, pirmkārt, – apgalvojot, ka attiecīgais jautājums var rasties arī visās lietās, kurās tiesai vai administratīvai pārsūdzības instancei, lai lemtu par pieteikuma pieņemamību, ir jāizvērtē tāda akta tiesiskās sekas, kuram ir augstāks juridiskais spēks nekā apstrīdētajam aktam, – ACER pierāda, ka izvirzītais juridiskais jautājums pārsniedz šīs apelācijas sūdzības ietvarus, jo tas – ārpus šīs lietas robežām – attiecas uz nosacījumiem, saskaņā ar kuriem jāizvērtē pieteikuma pieņemamība.

32

Otrkārt, ACER uzsver, ka pieeja, kuru Vispārējā tiesa izmantojusi pārsūdzētajā spriedumā, rada tiesiskās nedrošības risku, jo ar to netiek ievērota Tiesas judikatūra šajā jautājumā – it īpaši 2024. gada 11. aprīļa rīkojuma Atesos medical u.c./Komisija u.c. (C‑491/23 P, EU:C:2024:320) 61.–64. punkts.

33

Visbeidzot, treškārt, ACER norāda: paužot nostāju, ka var pastāvēt šaubas par regulas interpretāciju tiesā, Vispārējā tiesa ir ieviesusi jaunu kritēriju, kuram nav nozīmes, lai novērtētu Savienības iestāžu un struktūru aktu “tiešu tiesisku seku” pastāvēšanu. Šāda pieeja liekot administratīvām pārsūdzības instancēm, kad tās izskata tajās iesniegtos pieteikumus, noskaidrot, vai Vispārējai tiesai varētu rasties šādas šaubas, un tādējādi tiktu apšaubīta šo aktu tiesiskuma prezumpcija, tiesiskās drošības princips, tiesiskums un iura novit curia princips.

34

Ņemot vērā ACER izklāstītos apstākļus, jākonstatē, ka tās pieteikumā par apelācijas sūdzības atzīšanu par pieļaujamu ir juridiski pietiekami pierādīts, ka apelācijas sūdzībā ir izvirzīts jautājums, kas ir nozīmīgs Savienības tiesību vienotībai, konsekvencei vai attīstībai.

35

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, apelācijas sūdzība jāatzīst par pieļaujamu.

Par tiesāšanās izdevumiem

36

Saskaņā ar Reglamenta 170.b panta 4. punktu, ja apelācija ir atzīta par pilnībā vai daļēji pieļaujamu atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58.a panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem, tiesvedība turpinās saskaņā ar šī reglamenta 171.–190.a pantu.

37

Kā noteikts minētā reglamenta 137. pantā, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā atbilstoši šī reglamenta 184. panta 1. punktam, lēmumu par tiesāšanās izdevumiem ietver spriedumā vai rīkojumā par tiesvedības izbeigšanu.

38

Līdz ar to, tā kā pieteikums par apelācijas sūdzības atzīšanu par pieļaujamu ir apmierināts, lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšana ir jāatliek.

 

Ar šādu pamatojumu Tiesa (apelācijas sūdzību pieļaujamības vērtējuma palāta) izdod rīkojumu:

 

1)

Apelācijas sūdzība ir pieļaujama.

 

2)

Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

 

[Paraksti]


( *1 ) Tiesvedības valoda – angļu.