EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 28.5.2020
COM(2020) 223 final
2020/0105(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
ar ko Regulu (ES) Nr. 223/2014 groza attiecībā uz īpašu pasākumu ieviešanu Covid-19 krīzes risināšanai
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 28.5.2020
COM(2020) 223 final
2020/0105(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
ar ko Regulu (ES) Nr. 223/2014 groza attiecībā uz īpašu pasākumu ieviešanu Covid-19 krīzes risināšanai
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Visās dalībvalstīs turpina palielināties Covid-19 pandēmijas tiešā un netiešā ietekme. Pašreizējā situācija ir bezprecedenta gadījums, un šādos apstākļos ir jāpiemēro ārkārtas pasākumi, kas pielāgoti situācijai, tostarp atbalsts vistrūcīgākajām personām, ko sniedz Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (EAFVP). Konkrēti, krīze ne tikai rada īpašus riskus vistrūcīgākajām personām, bet arī padziļina ekonomiskās grūtības. Paredzams, ka krīzes sociāli ekonomiskās sekas vissmagāk skars visneaizsargātākos sabiedrības locekļus. Turklāt Covid-19 pandēmijas sociālo un ekonomisko seku dēļ pieaug vistrūcīgāko personu skaits.
Ar pirmo “Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu” (CRII) 1 , pasākumu kopumu, kas stājās spēkā 2020. gada 1. aprīlī, tika ieviestas vairākas svarīgas izmaiņas Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem piemērojamajā tiesiskajā regulējumā, kas pašreizējā situācijā ļauj efektīvāk reaģēt. Papildu pasākumi tika pieņemti saskaņā ar “Papildināto investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu” (CRII Plus) 2 . Šis tiesību aktu kopums ietvēra arī grozījumus Regulā (ES) Nr. 223/2014 3 (EAFVP regulā) ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 23. aprīļa Regulu (ES) 2020/559 4 , kas stājās spēkā 2020. gada 25. aprīlī un dalībvalstīs ievieš īpašus papildu elastības un likviditātes pasākumus Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai saskaņā ar EAFVP.
Situācija lēnām mainās, un daudzi reģioni un dalībvalstis gatavojas piesardzīgai ierobežojumu atvieglošanai (attiecībā uz sabiedrību un uzņēmumiem) un ekonomikas atjaunošanai. Tomēr krīzes tiešās un netiešās sekas jau ir ietekmējušas daudzas nozares. Atveseļošanas process prasīs laiku, un nevar izslēgt vajadzību pēc turpmākiem pārvietošanās ierobežojumiem. Šajā kontekstā pastāv nopietns risks, ka palielināsies to cilvēku skaits, kurus skar nenodrošinātība ar pārtiku un materiālā nenodrošinātība, un tādēļ ir nepieciešama turpmāka rīcība, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmijas izraisītām sociālajām sekām un nodrošinātu sociāli taisnīgu atveseļošanu saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru.
Lai gan Komisija ierosināja ārkārtas pasākumus, ar ko publiskajām iestādēm, partnerorganizācijām un citiem EAFVP īstenošanā iesaistītajiem dalībniekiem piešķīra vislielāko iespējamo elastību un atbalstu, dalībvalstis saskaras ar likviditātes problēmām, lai reaģētu uz Covid-19 krīzi un pieaugošajām vajadzībām uz vietas.
Tādēļ, lai palīdzētu dalībvalstīm efektīvi reaģēt uz Covid-19 pandēmiju, tostarp tās sociālajām un ekonomiskajām sekām, ir lietderīgi pieņemt papildu pasākumus, tostarp palielināt Eiropas Reģionālās attīstības fondā (ERAF), Eiropas Sociālajā fondā (ESF) un arī EAFVP pieejamos resursus. Šajā sakarā, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, Komisija ierosina jaunu grozījumu Kopīgo noteikumu regulā (KNR) (REACT-EU) 5 un EAFVP regulā, lai nodrošinātu, ka 2020., 2021. un 2022. gadā minētajiem fondiem būtu pieejami papildu resursi.
Papildu resursi 2020. gadam izriet no globālo resursu palielināšanas ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam. Papildu resursus 2021. un 2022. gadam veido ārējie piešķirtie ieņēmumi, kas izriet no [Eiropas Atveseļošanas instrumenta].
Šīs summas tiks sadalītas starp dalībvalstīm, ņemot vērā to relatīvo labklājību un to, ciktāl pašreizējā krīze ietekmēs to ekonomiku un sabiedrību. Pēc Komisijas iniciatīvas 0,35 % no papildu resursiem jāatvēl tehniskajai palīdzībai. Atkāpjoties no Finanšu regulā izklāstītajiem noteikumiem, kas piemērojami ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem, šie papildu resursi atbilst KNR un EAFVP regulā paredzētajiem piemērojamajiem noteikumiem, tiklīdz tie ir piešķirti darbības programmām, tostarp noteikumiem par saistībām un saistību atcelšanu.
Dalībvalstis var izmantot šīs summas saskaņā ar mērķi “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai”, lai atbalstītu darbības, kas veicina krīzes novēršanu saistībā ar Covid-19 pandēmiju reģionos, kuros ekonomika un darbvietas ir visvairāk skartas, un lai sagatavotos ekonomikas atveseļošanai no ERAF vai ESF, vai lai palielinātu piešķīrumu EAFVP atbalstītajām programmām.
Papildu resursu piešķiršana EAFVP dalībvalstīm ir brīvprātīga atbilstoši to īpašajām vajadzībām. Ņemot to vērā, dalībvalstīm būtu jāpievērš pienācīga uzmanība vistrūcīgāko personu skaita pieaugumam kopš Covid-19 pandēmijas.
Turklāt saskaņā ar grozījumiem, kas ierosināti attiecībā uz Kopīgo noteikumu regulu (REACT-EU) 6 , Komisija ierosina ieviest papildu pasākumus, kas dalībvalstīm nodrošinātu lielāku likviditāti, proti, ļaujot dalībvalstīm saņemt ievērojamu sākotnējā priekšfinansējuma maksājumu, ja tiek palielināti EAFVP resursi, un atbrīvojot dalībvalstis no valsts ieguldījuma palielinātajos resursos. Turklāt un līdzīgi tam, kā ierosināts attiecībā uz Kopīgo noteikumu regulu (REACT-EU), ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt, lai šie papildu resursi tiktu ātri izmantoti ieguldījumiem uz vietas un lai tie uzlabotu faktisko ekonomiku, netiek ierosināts pagarināt atbalsttiesīguma galīgo termiņu, kas – arī attiecībā uz papildu resursiem – saglabāsies 2023. gada 31. decembrī (attiecībā uz izdevumiem, kas radušies atbalsta saņēmēju līmenī). Tomēr ir precizēts, ka saistības, kas attiecas uz papildu resursiem, atceļ saskaņā ar noteikumiem, kas jāievēro programmu slēgšanā (t. i., 2025. gadā pēc nepieciešamo dokumentu iesniegšanas saskaņā ar 52. pantu). Paredzēts arī, ka elektroniskā apmaiņas sistēma, ko saskaņā ar 30. panta 4. punktu izmanto oficiālai informācijas apmaiņai starp Komisiju un dalībvalstīm, tiek pielāgota, lai dotu dalībvalstīm iespēju nekavējoties iesniegt darbības programmas grozījumu pieprasījumus papildu resursu piešķiršanai 2020., 2021. un 2022. gadam.
Covid-19 pandēmijai bijusi arī nesamērīga sociālekonomiskā ietekme uz sievietēm. Tādēļ dalībvalstīm būtu pienācīgi jāseko, lai darbībās būtu stingri ievērots horizontālais dzimumu līdztiesības princips, kas noteikts EAFVP regulas 5. panta 11. punktā.
Komisija ierosina arī papildu noteikumus, kas nodrošina dalībvalstīm elastību tehniskās palīdzības izmantošanā.
•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Šis priekšlikums ir saskaņā ar spēkā esošajiem politikas noteikumiem konkrētajā politikas jomā, jo īpaši noteikumiem, ko Komisija, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu, ierosinājusi attiecībā uz Kopīgo noteikumu regulu (REACT-EU) kā daļu no Komisijas priekšlikuma nodrošināt ārkārtas elastību ERAF un ESF izmantošanā, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu.
•Saskanība ar pārējiem Savienības politikas virzieniem
Priekšlikums ir saskaņā ar citiem priekšlikumiem un iniciatīvām, ko pieņēmusi Komisija, jo īpaši ar priekšlikumiem, ko Komisija pieņēmusi attiecībā uz ERAF un ESF, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 175. panta 3. punkts. Tajā dalībvalstīm ir paredzētas iespējas palielināt resursus saskaņā ar EAFVP, saņemt papildu priekšfinansējuma maksājumu un atbrīvot papildu resursus no valsts ieguldījumiem. Šīs ārkārtas izmaiņas neskar noteikumus, ko piemēro parastos apstākļos.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Priekšlikums ir saskaņā ar subsidiaritātes principu. Priekšlikums nemaina EAFVP īstenošanas režīmu, uz kuru joprojām attiecas dalītā pārvaldība.
Dalītās pārvaldības pamatā ir subsidiaritātes princips, jo Komisija deleģē stratēģiskās plānošanas un īstenošanas uzdevumus dalībvalstīm. Tā arī ierobežo ES darbību tikai tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs tās mērķu sasniegšanai, kā noteikts Līgumos.
Šā priekšlikuma un priekšlikuma grozīt Regulu (ES) Nr. 1303/2013 7 mērķis ir ļaut darīt pieejamus papildu resursus. Tā mērķis ir arī precizēt noteikumus, kas reglamentē šo resursu izmantošanu 2014.–2020. gada plānošanas perioda programmu kontekstā.
•Proporcionalitāte
Priekšlikums ir samērīgs un neietver noteikumus, kas nav vajadzīgi Līguma mērķu sasniegšanai. Tas attiecas tikai uz grozījumiem, kurus uzskata par nepieciešamiem, lai noteiktu noteikumus, kas jāievēro saistībā ar papildu resursiem, un lai risinātu problēmas, ar kurām dalībvalstis saskaras Covid-19 krīzes laikā saistībā ar EAFVP īstenošanu.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Izvēlētais instruments ir Eiropas Parlamenta un Padomes regula saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, kā noteikts Līguma 175. panta 3. punktā. Komisija ir izskatījusi manevrēšanas iespējas, ko nodrošina tiesiskais regulējums, un uzskata par nepieciešamu ierosināt grozījumus Regulā (ES) Nr. 223/2014.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi/ spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Ņemot vērā šā priekšlikuma īpašos apstākļus, ex-post izvērtējums vai spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude netika veikta.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Ņemot vērā šā priekšlikuma īpašos apstākļus, apspriešanās ar ārējām ieinteresētajām personām nenotika.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Ārēju ekspertu atzinums nav bijis vajadzīgs.
•Ietekmes novērtējums
Neattiecas.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Nav Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT) iniciatīvas.
•Pamattiesības
Šis priekšlikums neietekmē pamattiesību aizsardzību.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Priekšlikuma rezultātā 2020. gadā radīsies papildu saistības, kas finansējamas no 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas maksimālā apjoma palielināšanas. Tas arī radīs papildu saistības 2021. un 2022. gadam, kas finansējamas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem. Tas izraisīs papildu maksājumus laikposmā no 2020. līdz 2025. gadam. Ietekme uz budžetu iekļauta REACT-EU regulai pievienotajā tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Pasākumu īstenošana tiks uzraudzīta un par to tiks ziņots ar Regulu (ES) Nr. 223/2014 izveidoto vispārējo ziņošanas mehānismu ietvaros.
•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)
Neattiecas.
2020/0105 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
ar ko Regulu (ES) Nr. 223/2014 groza attiecībā uz īpašu pasākumu ieviešanu Covid-19 krīzes risināšanai
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 175. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 8 ,
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 9 ,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 223/2014 10 ir paredzēti noteikumi, kas piemērojami Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām (EAFVP).
(2)Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, reaģējot uz sociālajām problēmām Eiropā, 2017. gada 17. novembrī kopīgi izsludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Divdesmit pīlāra pamatprincipi ir strukturēti trijās kategorijās: vienādas iespējas un darbaspēka tirgus pieejamība; taisnīgi darba nosacījumi; sociālā aizsardzība un iekļautība. Lai nodrošinātu sociāli taisnīgu atveseļošanos, Eiropas sociālo tiesību pīlāra divdesmit principiem būtu jāvirza darbības, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju.
(3)Covid-19 pandēmijas radītās krīzes sekas ir skārušas dalībvalstis līdz šim nepieredzētā veidā. Krīze ir radījusi smagas ekonomiskas un sociālas sekas. Tas ir radījis ārkārtas situāciju, kas jārisina ar īpašiem pasākumiem saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru.
(4)Tam ir īpaša ietekme uz EAFVP. Ņemot vērā, ka Covid-19 pandēmijas dēļ ir palielinājies to cilvēku skaits, kurus skar nenodrošinātība ar pārtiku un materiālā nenodrošinātība, un ka šīs krīzes laikā vistrūcīgākās personas ir pakļautas konkrētiem riskiem un turpmākām grūtībām, dalībvalstis, sniedzot fonda atbalstu, saskaras ar papildu finansējuma vajadzībām.
(5)Lai novērstu milzīgos satricinājumus ekonomikai un nopietno ietekmi uz vienotā tirgus darbību, ko rada ārkārtas ierobežojumi, kurus dalībvalstis ieviesušas, lai ierobežotu Covid-19 izplatīšanos, Eiropadome 2020. gada 23. aprīlī apstiprināja “Atveseļošanas ceļvedi” ar spēcīgu ieguldījumu komponentu, aicināja izveidot [Eiropas Atveseļošanas instrumentu] un pilnvaroja Komisiju analizēt vajadzības tā, lai resursi tiktu novirzīti visvairāk skartajām Eiropas nozarēm un ģeogrāfiskajām daļām, vienlaikus precizējot arī saikni ar DFS.
(6)Komisija 2020. gada 27. maijā nāca klajā ar priekšlikumu regulai 11 , ar ko groza Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 12 , un piešķīra papildu resursus, lai atbalstītu dalībvalstis krīzes seku novēršanā saistībā ar Covid-19 pandēmiju un sagatavotos ekonomikas atveseļošanai. Kā daļa no šīs paketes budžeta saistībām ir darīta pieejama papildu ārkārtas summa 58 272 800 000 EUR apmērā no struktūrfondiem saskaņā ar mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” 2020., 2021. un 2022. gadam, lai to ātri iepludinātu reālajā ekonomikā, izmantojot 2014.–2020. gada kohēzijas politikas programmu esošās struktūras. Komisijai būtu jānosaka papildu resursu sadalījums katrai dalībvalstij, pamatojoties uz piešķiršanas metodi, kuras pamatā ir jaunākie pieejamie objektīvie statistikas dati par dalībvalstu relatīvo labklājību un to, ciktāl pašreizējā krīze ietekmē to ekonomiku. Lai atspoguļotu krīzes seku mainīgo raksturu, sadalījums 2021. gadā būtu jāpārskata, pamatojoties uz to pašu piešķiršanas metodi un izmantojot jaunākos statistikas datus, kas pieejami līdz 2021. gada 19. oktobrim. Lai efektīvi reaģētu uz Covid-19 uzliesmojuma sociālo ietekmi uz vistrūcīgākajām personām, ir lietderīgi, ka dalībvalstis var piešķirt papildu līdzekļus EAFVP saskaņā ar to vajadzībām. Šādi rīkojoties, dalībvalstīm būtu jāpievērš pienācīga uzmanība vistrūcīgāko personu skaita pieaugumam kopš Covid-19 pandēmijas. Turklāt ir jānosaka maksimālie apjomi attiecībā uz palielināto resursu piešķiršanu dalībvalsts tehniskajai palīdzībai. Ņemot vērā to, ka paredzams, ka papildu resursi tiks tērēti ātri, programmu slēgšanas brīdī būtu jāatceļ arī saistības, kas attiecas uz šiem papildu resursiem. Attiecībā uz papildu resursiem ir ieviestas arī iespējas veikt finanšu pārvedumus starp ERAF, ESF un EAFVP atbilstoši mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”.
(7)Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir paredzēti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu izpildi, un paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.
(8)Lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm ir pietiekami finanšu līdzekļi, lai ātri īstenotu krīzes novēršanas pasākumus saistībā ar Covid-19 pandēmiju un sagatavotos ekonomikas atveseļošanai, ir jānodrošina lielāks priekšfinansējuma maksājums, lai ātri īstenotu darbības, ko atbalsta ar papildu resursiem. Priekšfinansējuma apmēram būtu jānodrošina, ka dalībvalstīm ir līdzekļi, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu avansa maksājumus saņēmējiem un ātri atlīdzinātu saņēmējiem pēc maksājuma pieprasījumu iesniegšanas.
(9)Lai mazinātu slogu valstu budžetiem saistībā ar krīzes novēršanu Covid-19 pandēmijas kontekstā un lai sagatavotos ekonomikas atveseļošanai, ir lietderīgi papildu resursiem nepiemērot līdzfinansējumu.
(10)Lai nodrošinātu, ka dalībvalstis var ātri pielāgot EAFVP paredzētos pasākumus, reaģējot uz Covid-19 krīzi, ir lietderīgi paredzēt īpašus noteikumus, kas precizētu tehniskās palīdzības darbības jomu.
(11)Ņemot vērā, ka šīs regulas mērķi, proti, reaģēt uz sabiedrības veselības krīzes ietekmi uz vistrūcīgākajām personām, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka paredzamās darbības mēroga un seku dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredzēti tikai tādi noteikumi, kas vajadzīgi, lai sasniegtu šo mērķi.
(12)Tāpēc Regula (ES) Nr. 223/2014 būtu attiecīgi jāgroza.
(13)Ņemot vērā ar Covid-19 pandēmiju saistītās situācijas steidzamību, ir lietderīgi, ka šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,
(14)Ņemot vērā Covid-19 pandēmiju un vajadzību steidzami risināt ar to saistīto sabiedrības veselības krīzi, tiek uzskatīts par nepieciešamu paredzēt izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas minēts 4. pantā Protokolā Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam.
(15)Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas 135. panta 2. punktā paredzēts, ka grozījumi Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 13 vai Padomes Lēmumā 2014/335/ES Euratom, kas pieņemti minētā līguma spēkā stāšanās dienā vai pēc tās, neattiecas uz Apvienoto Karalisti, ja šie grozījumi ietekmē Apvienotās Karalistes finansiālās saistības. Atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 223/2014 6.a pantu 2020. gadam finansē no daudzgadu finanšu shēmas maksimālā apjoma palielināšanas un 2021. un 2022. gadam – no Savienības pašu resursu maksimālā apjoma palielināšanas, kas ietekmētu Apvienotās Karalistes finanšu saistības. Tādēļ šī regula nebūtu jāpiemēro Apvienotajai Karalistei un tās iekšienē,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (ES) Nr. 223/2014 groza šādi:
(1)regulas 6. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
“2. Fonda līdzekļu apmērs, kas katrai dalībvalstij piešķirts laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam, ir noteikts III pielikumā, izņemot palielinātos resursus, reaģējot uz 6.a pantā minēto Covid-19 pandēmiju. Minimālais līdzekļu apmērs, kas katrai dalībvalstij tiek piešķirts uz visu laikposmu, ir 3 500 000 EUR.”;
(2)regulā iekļauj šādu jaunu 6.a pantu:
“6.a pants
Brīvprātīga resursu palielināšana, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu
1. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 92.b panta 5. punkta septīto daļu dalībvalstis var brīvprātīgi palielināt 6. pantā minētos resursus, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju. Šāda palielināšana var ietekmēt 2020., 2021. un 2022. gada budžeta saistības.
2. Atkāpjoties no 7. panta 1. punkta, darbības programmām, kas saņem papildu resursus saskaņā ar 1. punktu, paredzētais laikposms ir līdz 2022. gada 31. decembrim.
3. Atkāpjoties no 38. panta pirmās daļas, budžeta saistības papildu resursiem attiecībā uz katru programmu uzņemas 2020., 2021. un 2022. gadā.
Atkāpjoties no 59. panta 1. punkta, papildu saistības atceļ saskaņā ar noteikumiem, kas jāievēro programmu slēgšanā.
4. Papildus priekšfinansējumam, kas minēts 44. panta 1. punktā, Komisija izmaksā priekšfinansējumu 50 % apmērā no papildu resursiem, kas piešķirti 2020. gadam pēc Komisijas lēmuma, ar ko apstiprina grozījumu programmā papildu resursu piešķiršanai.
Summu, kas izmaksāta kā pirmajā daļā minētais priekšfinansējums, pilnībā dzēš no Komisijas kontiem ne vēlāk kā programmas slēgšanas brīdī.
5. Atkāpjoties no 20. panta, uz 1. punkta papildu resursiem neattiecas līdzfinansējums.”;
(3)regulas 27. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
“4. Pēc dalībvalstu iniciatīvas un nepārsniedzot 5 % no Fonda piešķīruma maksimālā apjoma darbības programmas pieņemšanas brīdī un 5 % no 6.a panta 1. punktā minētajiem papildu resursiem, darbības programma var finansēt sagatavošanas, pārvaldības, uzraudzības, administratīvās un tehniskās palīdzības, revīzijas, informācijas, kontroles un novērtēšanas pasākumus, kas vajadzīgi Fonda īstenošanai, tostarp kuponu shēmu sagatavošanas un darbības izmaksas, ja šīs izmaksas sedz vadošā iestāde vai cita publiska struktūra, kas nav partnerorganizācija. No tās var finansēt arī tehnisko palīdzību un partnerorganizāciju un jebkuru citu Fonda īstenošanā iesaistīto dalībnieku spēju veidošanu, tostarp, lai veicinātu spēju reaģēt krīzes situācijās uz Covid-19 pandēmiju. Šajā punktā minētās darbības var attiekties uz nākamo plānošanas periodu, tostarp, lai nodrošinātu Fonda atbalsta nepārtrauktību, izmantojot citus fondus.”;
(4)regulā iekļauj šādu jaunu 63.a pantu:
“63.a pants
Pārejas noteikumi
6.a pantu nepiemēro Apvienotajai Karalistei un tās iekšienē. Atsauces uz dalībvalstīm minētajos noteikumos neuzskata par atsaucēm uz Apvienoto Karalisti.”.
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –
priekšsēdētājs priekšsēdētājs