Briselē, 4.7.2025

COM(2025) 410 final

2025/0206(BUD)

2025. GADA VISPĀRĒJĀ BUDŽETA
BUDŽETA GROZĪJUMA NR. 2 PROJEKTS

Ieņēmumu (pašu resursu) atjauninājums un izdevumu korekcijas


Ņemot vērā:

‒Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 314. pantu saistībā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

‒Padomes Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu 1 , kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūnijā,

‒Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) 2 , un jo īpaši tās 44. pantu,

‒Eiropas Savienības 2025. finanšu gada vispārējo budžetu, kas pieņemts 2024. gada 27. novembrī 3 ,

‒budžeta grozījuma Nr. 1/2025 4 projektu, kas pieņemts 2025. gada 9. aprīlī,

Eiropas Komisija ar šo iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei 2025. gada budžeta grozījuma Nr. 2 projektu.

IZMAIŅAS IEŅĒMUMU UN IZDEVUMU PĀRSKATĀ PA IEDAĻĀM

Izmaiņas vispārējā ieņēmumu dokumentā un III iedaļā ir pieejamas EUR-Lex tīmekļa vietnē ( https://eur-lex.europa.eu/budget/www/index-lv.htm ).

Satura rādītājs

1.    Ievads    

2.    Ieņēmumu atjauninājums    

2.1.    BG Nr. 2/2025 projekta vispārējā ietekme uz kopējo pašu resursu maksājumu sadalījumu starp dalībvalstīm    

2.2.    TPR, PVN, PPW un NKI bāzu prognožu pārskatīšana    

2.3.    Apvienotās Karalistes iemaksa    

2.4.    Naudas sodi un soda maksājumi    

2.5.    Ietekme uz NKI pašu resursu iemaksu 2025. gadam    

3.    Izdevumu posteņu atjaunināšana    

3.1.    Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) nostiprināšana    

3.2.    Programmu korekcijas saistībās 1., 3. un 4. izdevumu kategorijā    

3.3.    Ekonomiskās un monetārās savienības budžeta pozīcijas palielinājums    

3.4.    Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestāde (AMLA)    

4.    Finansēšana    

5.    Kopsavilkuma tabula pa DFS izdevumu kategorijām    



PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.    Ievads

2025. gada budžeta grozījuma Nr. 2 projektā (BGP) ir atjaunināta gan budžeta ieņēmumu, gan izdevumu daļa. Attiecībā uz ieņēmumiem atjauninājumā ir ņemtas vērā šādas jaunākās norises:

‒atjauninātās pašu resursu prognozes 2025. gada budžetam, par kurām Padomdevēja komiteja pašu resursu jautājumos (ACOR) vienojās 2025. gada 26. maijā. Šis atjauninājums parasti tiek iesniegts neilgi pēc ACOR prognožu sanāksmes, ņemot vērā dalībvalstu cerības, ka ACOR atjauninājumi tiks iekļauti budžetā pēc iespējas ātrāk;

‒citi ieņēmumi, piemēram, naudas sodi un Apvienotās Karalistes iemaksas.

Attiecībā uz izdevumu daļu BG Nr. 2/2025 projekts ietver šādus konkrētus elementus:

‒maksājumu apropriāciju palielinājums Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) pēc maksājumu vajadzību paātrināšanas. To nosaka dalībvalstu centieni paātrināt KLP stratēģisko plānu 2023.–2027. gadam īstenošanu, vienlaikus pabeidzot arī iepriekšējā plānošanas perioda (2014.–2022. gads) slēgšanu;

‒saistību apropriāciju palielinājums programmai “Muita” 1. izdevumu kategorijā ar mērķi atbalstīt jaunu politisko iniciatīvu īstenošanu centralizētu muitas sistēmu jomā un saistību apropriāciju palielinājums oglekļa ievedkorekcijas mehānismam (OIM) 3. izdevumu kategorijā saistībā ar IT investīcijām ar mērķi īstenot vienkāršošanas pasākumus, ko Komisija ierosināja 2025. gada februārī 5 . Šie palielinājumi tiks kompensēti ar līdzvērtīgu samazinājumu saistību apropriācijās no Muitas kontroles iekārtu instrumenta (CCEI) 4. izdevumu kategorijā;

‒saistību un maksājumu apropriāciju palielinājums ekonomiskās un monetārās savienības budžeta pozīcijā, ņemot vērā papildu vajadzības, kas saistītas ar Bulgārijas sagatavošanos, lai pievienotos eurozonai, ar mērķi līdzfinansēt ar euro saistītus komunikācijas pasākumus Bulgārijā;

‒vairāku amata vietu agrāka (no 2026. uz 2025. gadu) piešķiršana Iestādes nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai (AMLA) štatu sarakstā, lai šī jaunizveidotā aģentūra varētu sākt darbā pieņemšanu, neietekmējot ES budžeta iemaksas līmeni.

Kopumā BG Nr. 2/2025 projekta neto ietekme uz izdevumiem veido palielinājumu 3,3 miljonu EUR apmērā saistību apropriācijās un 3,5 miljardu EUR apmērā maksājumu apropriācijās.



2.    Ieņēmumu atjauninājums

2.1.    BG Nr. 2/2025 projekta vispārējā ietekme uz kopējo pašu resursu maksājumu sadalījumu starp dalībvalstīm

Par pārskatīto prognozi 2025. gadam vienošanās tika panākta ACOR 194. sanāksmē 2025. gada 26. maijā. Budžeta ieņēmumu daļas korekcijas ir vajadzīgas, lai atjauninātu aplēses tradicionālajiem pašu resursiem (TPR), kā arī pašu resursiem, kuru pamatā ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN), nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzums (PPW) un nacionālais kopienākums (NKI), ņemot vērā pavasara ekonomikas prognozi (sk. 2.2. iedaļu).

Turklāt tiek atjaunināta citu ieņēmumu summa, lai ņemtu vērā pārskatīto Apvienotās Karalistes iemaksu un galīgi iekasētos naudas sodus un soda maksājumus kopš 2025. gada 1. janvāra (sk. attiecīgi 2.3. un 2.4. iedaļu).

Šā BGP ieņēmumu korekciju vispārējā ietekme ir atspoguļota iekļautajā kopsavilkuma tabulā. Šajā tabulā arī parādīts kopējo pašu resursu maksājumu sadalījums starp dalībvalstīm, kā paredzēts sākotnējā 2025. gada budžetā, kā tas iekļauts BG Nr. 1/2025 prjektā, un, visbeidzot, kā iekļauts šajā BG Nr. 2/2025 projektā.

Kopējo pašu resursu maksājumu sadalījums starp dalībvalstīm (miljonos EUR)

 

2025. gada budžets

BG Nr. 1/2025 projekts

BG Nr. 2/2025 projekts

 

(1)

(2)

(3)

BE

6 890,9

6 844,4

7 125,2

BG

929,8

922,4

977,8

CZ

2 753,6

2 731,0

2 732,3

DK

2 961,0

2 930,5

3 103,5

DE

33 695,7

33 362,2

33 605,4

EE

348,5

345,6

352,2

IE

3 605,0

3 573,7

3 435,8

EL

2 075,6

2 058,1

2 169,4

ES

14 183,6

14 066,9

14 990,3

FR

25 787,2

25 563,9

25 712,1

HR

740,5

734,1

783,8

IT

19 039,8

18 877,7

19 233,6

CY

273,9

271,7

292,2

LV

381,8

378,5

367,5

LT

685,0

679,3

718,5

LU

447,0

442,8

461,0

HU

2 006,0

1 990,2

1 904,2

MT

179,5

178,1

185,4

NL

9 243,1

9 161,7

9 664,6

AT

3 500,9

3 463,1

3 361,3

PL

7 952,6

7 888,6

8 045,7

PT

2 514,1

2 493,3

2 649,1

RO

3 117,1

3 089,9

3 182,4

SI

689,0

683,9

705,8

SK

1 094,9

1 085,0

1 210,2

FI

2 352,6

2 331,1

2 330,6

SE

3 712,2

3 668,8

3 768,5

ES

151 160,9

149 816,3

153 068,4

2.2.    TPR, PVN, PPW un NKI bāzu prognožu pārskatīšana

Saskaņā ar Finanšu regulas 6 44. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu Komisija ierosina pārskatīt budžeta finansējumu, pamatojoties uz atjauninātām ekonomikas prognozēm. Saskaņā ar iedibināto praksi pārskatītās ieņēmumu prognozes ar dalībvalstīm tiek saskaņotas ACOR prognozēšanas procedūrā.

Pārskatīšana attiecas uz prognozi par TPR, kuri jāiemaksā budžetā 2025. gadā, kā arī uz prognozi par 2025. gada PVN, PPW un NKI bāzēm. Par pieņemtajā 2025. gada budžetā iekļauto prognozi tika panākta vienošanās ACOR 191. sanāksmē, kas notika 2024. gada 23. maijā. Pārskatot pašreizējo BG Nr. 2/2025 projektu, ir ņemtas vērā prognozes, kas par kurām vienošanās panākta ACOR 194. sanāksmē 2025. gada 26. maijā. Pašu resursu atjaunināto prognožu izmantošana uzlabo ieņēmumu prognožu un attiecīgo maksājumu precizitāti, kurus dalībvalstīm pieprasa budžeta gadā veikt ES budžetā.

Komisijas ieņēmumu prognožu pamatā ir Komisijas 2025. gada pavasara ekonomikas prognoze 7 . Tiek prognozēts, ka šogad ES ekonomika turpinās augt pieticīgā tempā, un paredzams, ka 2026. gadā izaugsme palielināsies, neraugoties uz paaugstinātu globālo politikas nenoteiktību un spriedzi tirdzniecībā. Inflācija turpina samazināties, un paredzams, ka šogad tā sasniegs ECB 2 % mērķrādītāju. Riski joprojām ir lejupvērsti, jo globālā spriedze var saasināties.

Pavasara prognozē paredzēts, ka reālā IKP pieaugums 2025. gadā ES būs 1,1 % un eurozonā – 0,9 %, kas lielā mērā atbilst 2024. gada rādītājiem. Tas ir ievērojams samazinājums salīdzinājumā ar 2024. gada rudens prognozi un lielā mērā skaidrojams ar palielināto tarifu ietekmi un paaugstināto nenoteiktību, ko izraisīja nesenās pēkšņās izmaiņas ASV tirdzniecības politikā un tarifu galīgās konfigurācijas neparedzamība. Neraugoties uz šīm problēmām, paredzams, ka ES IKP pieaugums 2026. gadā būs līdz 1,5 %, ko veicinās nepārtraukts patēriņa pieaugums un investīciju atjaunošanās.

TPR prognozes pamatā ir prognozes par importu ārpus ES Komisijas 2025. gada pavasara ekonomikas prognozē. Negaidīti strauja izaugsme Ķīnā un stabili rezultāti ASV 2024. gadā veicināja globālā reālā IKP pieaugumu (izņemot ES) līdz 3,6 % apmērā. Gaidāms, ka nākotnē izaugsmes temps samazināsies. Tiek prognozēts, ka globālā izaugsme ārpus ES būs 3,2 % gan 2025., gan 2026. gadā, kas ir mazāk nekā rudenī prognozētie 3,6 %. Lai gan tirdzniecības izaugsme 2025. gada 1. ceturksnī joprojām bija stabila, iespējams, sakarā ar pirkumiem pirms tarifiem, paredzams, ka globālā tirdzniecība (ārpus ES) prognožu periodā palielināsies krietni zem globālās ekonomiskās aktivitātes.

Ekonomikas scenārijs, kas ir 2025. gada budžeta pamatā, ir iestrādāts jaunākajās tradicionālo pašu resursu aplēsēs un citu pašu resursu aplēstajās bāzēs:

·kopējie 2025. gadā iekasējamie muitas nodokļi, atskaitot 25 % iekasēšanas izmaksas, tiek prognozēti 20 878,6 miljonu EUR apmērā, kas ir samazinājums par 1 % salīdzinājumā ar prognozi 21 082 miljonu EUR apmērā, kas iekļauta 2025. gada budžetā. Komisija salīdzināja ACOR tradicionālās prognozēšanas metodes rezultātus (kas balstīti uz prognozētajiem ārējā ES importa izaugsmes rādītājiem) ar ekstrapolācijas metodes rezultātiem (kas balstīti uz jaunākajiem izpildes datiem par iekasētajiem muitas nodokļiem laikposmā 2025. gada janvāris – aprīlis). Tāpat kā iepriekšējos gados Komisija izmanto piesardzīgu pieeju, kas nodrošina ES budžeta pareizu finanšu pārvaldību nepastāvīguma kontekstā un ekonomikas un finanšu nenoteiktības apstākļos. Tāpēc tiek ierosināts izmantot tradicionālo prognozēšanas metodi, lai pārskatītu 2025. gada TPR prognozi. Rezultātā ieņēmumi ir nedaudz mazāki, proti, par 0,2 miljardiem EUR, salīdzinājumā ar pieņemto 2025. gada budžetu,

·kopējā 2025. gada ES pārsniedzamās PVN bāzes prognoze ir 7 987 388,2 miljoni EUR, kas ir samazinājums par 2,3 % salīdzinājumā ar 2024. gada maijā prognozētajiem 8 178 934,6 miljoniem EUR, kuri ievadīti pieņemtajā 2025. gada budžetā. Kopējā 2025. gada ES nepārsniedzamās PVN bāzes 8 prognoze ir 7 938 170,6 miljoni EUR, kas ir samazinājums par 2,4 % salīdzinājumā ar 2024. gada maijā prognozētajiem 8 131 540 miljoniem EUR. Dalībvalstu iemaksas, kuru pamatā ir nepārsniedzamās PVN bāzes pašu resursi, ir norādītas pievienotajā budžeta pielikuma 2. un 6. tabulā,

·prognoze par nereciklēta PPW daudzumu ES 2025. gadā ir 9 449 256,7 tonnas, kas ir samazinājums par 3,5 % salīdzinot ar 2024. gada maija prognozi 9 790 925,7 tonnu apmērā. Dalībvalstu iemaksas, kuru pamatā ir nereciklēta PPW daudzumu bāzes pašu resursi, ir norādītas pievienotajā budžeta pielikuma 3. un 6. tabulā,

·kopējā 2025. gada ES NKI bāzes prognoze ir 18 544 533,7 miljoni EUR, kas ir neliels palielinājums par 0,5 % salīdzinājumā ar 2024. gada maijā prognozētajiem 18 444 991,2 miljoniem EUR.

PVN un NKI bāzu prognožu konvertēšanai no valstu valūtām uz euro septiņām dalībvalstīm, kas nav eurozonas dalībnieces, tika izmantots 2024. gada 31. decembra valūtas maiņas kurss. Tas novērš novirzes, jo šos pašus valūtas maiņas kursus izmanto, lai budžetā paredzētos pašu resursu maksājumus konvertētu no euro valstu valūtās, kad tiek pieprasītas finanšu iemaksas, kā noteikts 10.a panta 1. punktā Padomes Regulā Nr. 609/2014 9 .

TPR pārskatītās prognozes, neierobežoto PVN bāzu, nereciklēta PPW daudzuma bāzu un NKI bāzu pārskatītās prognozes 2025. gadam, kas pieņemtas ACOR 194. sanāksmē, ir izklāstītas turpmāk tabulā.



TPR, PVN, PPW un NKI bāzu pārskatītās prognozes 2025. gadam 

 

Muita
(75 %)

Neierobežotās PVN bāzes

Nereciklētā PPW bāzes

NKI bāzes

Nepārsniedzamās
PVN bāzes
10

miljoni EUR

tonnas

miljoni EUR

BE

2 414,9

242 960,1

170 848,0

643 991,4

242 960,1

BG

134,7

55 830,5

87 669,3

106 413,7

53 206,9

CZ

346,7

133 413,7

141 805,8

318 930,8

133 413,7

DK

392,5

153 370,4

168 243,8

430 779,0

153 370,4

DE

3 961,5

1 860 530,2

1 560 637,0

4 564 313,5

1 860 530,2

EE

33,3

21 581,6

23 346,4

40 726,9

20 363,5

IE

436,2

139 643,2

245 358,6

399 384,3

139 643,2

EL

282,8

108 367,1

177 245,2

243 316,8

108 367,1

ES

1 980,1

758 468,3

1 187 191,7

1 662 759,2

758 468,3

FR

1 970,5

1 399 344,8

1 744 099,3

3 039 807,3

1 399 344,8

HR

68,0

54 205,2

57 002,4

91 450,9

45 725,5

IT

2226,0

953 830,8

1 180 664,8

2 242 071,3

953 830,8

CY

46,0

24 125,5

13 643,4

31 904,7

15 952,4

LV

44,5

20 350,5

27 823,9

41 144,8

20 350,5

LT

91,1

34 633,3

60 831,5

81 046,3

34 633,3

LU

15,2

46 632,5

13 786,3

58 199,2

29 099,6

HU

227,7

79 312,.8

299 165,9

205 894.6

79 312,8

MT

19,8

11 361,5

14 909,2

20 761,5

10 380,8

NL

3 221,2

499 764,0

266 974,5

1 181 192,8

499 764,0

AT

211,0

240 404,2

206 872,5

493 506,8

240 404,2

PL

1 153,8

389 614,4

683 974,8

886 542,4

389 614,4

PT

252,7

157 286,3

287 871,6

294 154,0

147 077,0

RO

296,0

135 991,7

386 302,6

373 417,3

135 991,7

SI

175,4

32 045,5

31 861,1

69 517,2

32 045,5

SK

200,4

58 380,7

67 432,7

133 619,8

58 380,7

FI

141,7

130 137,0

109 231,0

286 612,9

130 137,0

SE

534,9

245 802,4 Tālr.

234 463,4

603 074,3

245 802,4

ES

20 878,6

7 987 388,2

9 449 256,7

18 544 533,7

7 938 170,6



2.3.    Apvienotās Karalistes iemaksa

Apvienotās Karalistes veicamā iemaksa ir balstīta uz 148. pantu Līgumā par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (“Izstāšanās līgums”) 11 , un tā sedz konkrēti Apvienotās Karalistes daļu nenokārtotajās saistībās līdz 2021. gadam, kas jāmaksā 2025. gadā, kā arī Apvienotās Karalistes daļu Savienības saistībās (piemēram, pensijas), naudas sodos un iespējamās finanšu saistībās. Apvienotās Karalistes kopējā iemaksa ietver arī summas, kas Apvienotajai Karalistei pienākas saistībā ar pašu resursu korekcijām un korekcijām attiecībā uz finanšu gadiem līdz 2021. gadam.

Apvienotās Karalistes iemaksa pamatojas uz Apvienotās Karalistes daļu 12 , ko aprēķina kā attiecību starp pašu resursiem, ko Apvienotā Karaliste nodevusi budžetā 2014.–2020. gadā, un pašu resursiem, ko šajā laikposmā nodevušas visas dalībvalstis, ietverot Apvienoto Karalisti. Apvienotās Karalistes daļa 2022. gadā tika koriģēta saskaņā ar Izstāšanās līguma 139. pantu. Apvienotās Karalistes galīgā daļa ir noteikta 12,431681219587700 % apmērā.

Turpmāk tabulā ir norādīta atjauninātā Apvienotās Karalistes iemaksa 2025. gada budžetā. Tā ietver elementus, kurus Apvienotā Karaliste jau ir samaksājusi 2025. gada janvārī–maijā kā daļu no 2024. gada septembra rēķina, 2025. gada aprīļa rēķinā iekļautos elementus un aplēses par elementiem, kas jāiekļauj 2025. gada septembra rēķinā un kas ir zināmi šajā posmā. Atjauninājuma rezultātā Apvienotās Karalistes iemaksa salīdzinājumā ar 2025. gada budžetā iekļauto aplēsi ir nedaudz mazāka, galvenokārt sakarā ar paziņotajām iespējamo saistību, neto finanšu korekciju un naudas sodu summām. Apvienotās Karalistes iemaksas pārskatītā summa, kas iekļauta BG Nr. 2/2025 projektā, ir aprēķināta, ņemot vērā Izstāšanās līguma 148. pantā noteikto maksāšanas kārtību.

Tāpēc tiek ierosināts attiecīgi atjaunināt 2025. gada budžetā ieviesto aplēsi. Kopumā tas samazinās aplēsto Apvienotās Karalistes iemaksu 2025. gada budžetā par 25 miljoniem EUR, kas izriet no vispārējo ieņēmumu samazinājuma par 28 miljoniem EUR un piešķirto ieņēmumu palielinājuma par 3 miljoniem EUR.

Atjauninātā Apvienotās Karalistes iemaksa 2025. gadā (EUR)

 

Atsauce uz Izstāšanās līguma pantu

2025. g.

Apvienotās Karalistes kopējā iemaksa 2025. gadā, tostarp:

1 531 558 230

1. RAL līdz 2021. gadam (tostarp neto finanšu korekcijas) - maksājums jāveic 2025. gadā

140. pants

1 962 577 295

2. Savienības saistības/pensijas*

142. pants

333 909 059

3. Pašu resursu korekcijas un pielāgojumi, tostarp:

-112 481 913

3.1. Pārpalikums/deficīts 2020. gadā

136. panta 3. punkta a) apakšpunkts

n.p.

3.2. Apvienotās Karalistes korekcijas atjauninājumi (2018.–2019. gads)

136. pants

n.p.

3.3. PVN & NKI

136. pants

-129 385 294

3.4. TPR

136. pants, 140. panta 4. punkts

16 903 381

4. Naudas sodi

141. pants

-430 713 697

5. Iespējamās saistības, tostarp:

-179 528 681

5.1. ĀAP, ESIF, EFIA, aizdevumi (garantiju fondi)

143. pants

-190 618 069

5.2. Finanšu instrumenti

144. pants

-57 908 118

5.3. Tiesas prāvas (tostarp naudas sodi)

147. pants

68 997 506

6. EOTK neto aktīvi

145. pants

-36 874 795



7. EIF iemaksa

146. pants

-6 648 463

8. Piekļuve tīkliem/sistēmām/datu bāzēm**

34. panta 2. punkts, 50. un 53. pants, 62. panta 2. punkts, 63. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 2. punkts, 99. panta 3. punkts, 100. panta 2. punkts

1 319 424

* summu 306 miljonu EUR apmērā iekļaus ES budžetā kā piešķirtos ieņēmumus.

** jāiekļauj ES budžetā kā piešķirtie ieņēmumi.

2.4.    Naudas sodi un soda maksājumi

Ņemot vērā naudas sodus un soda maksājumus, kas iekasēti kopš 1. janvāra, tiek ierosināts 2025. gada budžetā iekļaut šādas summas:

a)409 miljoni EUR kā naudas sodi konkurences jomā;

b)36 miljoni EUR kā soda maksājumi un fiksētas summas, kas uzliktas dalībvalstij par to, ka tā neievēro Eiropas Savienības Tiesas spriedumus par Līgumā paredzētu saistību nepildīšanu;

c)54 miljoni EUR kā negatīvie ieņēmumi par atceltajiem vai samazinātajiem naudas sodiem.

Tāpēc tiek ierosināts 2025. gada budžetā ieviestās sākotnējās prognozes 101 miljona EUR apmērā palielināt par 291 miljoniem EUR, tādējādi kopā sasniedzot 392 miljonus EUR.

Sadalījums pa pozīcijām skatāms šajā tabulā.

EUR

Ieņēmumu pozīcija

Nosaukums

2025. gada budžets

BG Nr. 2/2025 projekts

Jaunā summa

4 2 0

Naudas sodi saistībā ar konkurences noteikumu īstenošanu

100 000 000

309 213 301

409 213 301

4 2 1

Soda maksājumi un fiksētas summas, ko piemēro dalībvalstij

p.m.

35 915 569

35 915 569

4 2 4

Procenti, kas saistīti ar naudas sodiem un soda maksājumiem

1 000 000

-1 000 000

0

4 2 5

Procenti, citas maksas, kas maksājamas, un negatīvie ieņēmumi par atceltajiem vai samazinātajiem naudas sodiem

p.m.

-53 553 502

-53 553 502

4 2 9

Citi nepiešķirtie naudas sodi un soda maksājumi

p.m.

0

0

Kopā    

101 000 000

290 575 368

391 575 368

2.5.    Ietekme uz NKI pašu resursu iemaksu 2025. gadam

Ņemot vērā pārskatītās prognozes attiecībā uz TPR, PVN bāzes pašu resursiem un pašu resursiem, kas pamatojas uz nereciklēta PPW daudzumu, to pašu resursu summa, kas nav NKI, ir samazinājusies par 1 056 848 116 EUR. Kopā ar citu ieņēmumu palielinājumu par 262 916 406 EUR (kā kopējo ietekmi, ko rada ieņēmumu palielinājums no naudas sodiem par 291 miljoniem EUR un Apvienotās Karalistes iemaksas samazinājums par 28 miljoniem EUR) un maksājumu apropriāciju palielinājums par 3 515 000 500 EUR, tas palielina NKI iemaksu par 4 308 932 210 EUR salīdzinājumā ar BG Nr. 1/2025 projektu.

Lai ievērotu līdzsvara principu, kas piemērojams Eiropas Savienības budžetam un paredzēts LESD 310. panta 1. punktā, vienotā likme, kura piemērojama visu dalībvalstu NKI summai, ir jāpārrēķina, ņemot vērā visus pārējos ieņēmumus.

Pārrēķinātā vienotā likme NKI pašu resursiem ir noteikta šādi.

Vienotā likme, kas jāpiemēro 1 % no NKI = (kopējie izdevumi – citi ieņēmumi – TPR kopējā neto summa – PVN pašu resursi – pašu resursi, kas pamatojas uz nereciklēta PPW daudzumu)/1 % no NKI

Vienotā likme:

= (158 724 322 482 – 5 655 892 524 – 20 878 600 000 – 23 814 511 650 – 6 848 152 160) / 185 445 337 000

= 0,547477589840935

Pārskatītās NKI pašu resursu iemaksas, ņemot vērā jauno vienoto likmi, ir izklāstītas turpmāk tabulā.

2025. budžeta gads (EUR)

Dalībvalsts

1 % no BG Nr. 1/2025 projektam izmantotās NKI bāzes

NKI pašu resursu vienotā likme (%) atbilstīgi BG Nr. 1/2025 projektam

1 % no NKI bāzes (Saskaņotā ACOR prognoze)

NKI pašu resursu vienotā likme (%) atbilstīgi BG Nr. 2/2025 projektam

NKI starpība

(1)

(2)

(3)

(4)

(5) = (3 x 4) - (1 x 2)

BE

6 373 532 000

 

6 439 914 000

 

166 403 524

BG

1 016 864 000

 

1 064 137 000

 

46 631 445

CZ

3 105 884 000

 

3 189 308 000

 

109 052 692

DK

4 183 696 000

 

4 307 790 000

 

153 312 873

DE

45 754 657 000

 

45 643 135 000

 

872 632 197

EE

402 230 000

 

407 269 000

 

10 966 808

IE

4 305 400 000

 

3 993 843 000

 

- 82 712 746

EL

2 396 683 000

 

2 433 168 000

 

68 882 400

ES

16 010 458 000

 

16 627 592 000

 

664 582 901

FR

30 632 824 000

 

30 398 073 000

 

496 584 855

HR

879 236 000

 

914 509 000

 

37 253 221

IT

22 236 829 000

 

22 420 713 000

 

554 446 075

CY

303 168 000

 

319 047 000

 

14 879 966

LV

441 106 000

0,5270712 

411 448 000

0,5474776 

- 7 235 704

LT

773 462 000

 

810 463 000

 

36 040 796

LU

573 891 000

 

581 992 000

 

16 146 167

HU

2 169 944 000

 

2 058 946 000

 

- 16 488 164

MT

201 752 000

 

207 615 000

 

7 326 894

NL

11 174 919 000

 

11 811 928 000

 

576 788 058

AT

5 186 936 000

 

4 935 068 000

 

- 32 045 377

PL

8 789 073 000

 

8 865 424 000

 

221 153 831

PT

2 849 768 000

 

2 941 540 000

 

108 396 629

RO

3 734 533 000

 

3 734 173 000

 

76 011 295

SI

696 184 000

 

695 172 000

 

13 652 564

SK

1 351 469 000

 

1 336 198 000

 

19 218 092

FI

2 942 462 000

 

2 866 129 000

 

18 254 460

SE

5 962 952 000

 

6 030 743 000

 

158 796 458

Kopā

184 449 912 000

 

185 445 337 000

 

4 308 932 210



3.    Izdevumu posteņu atjaunināšana

3.1.    Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) nostiprināšana

Maksājumu apropriācijas, kas sākotnēji bija iekļautas Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) 2025. gada budžetā, bija balstītas uz piesardzīgiem pieņēmumiem, kuri atspoguļo programmu nepietiekamu izpildi iepriekšējos gados. Tomēr, pamatojoties uz līdz šim saņemtajām izdevumu deklarācijām un jaunākajām prognozēm, ko dalībvalstis iesniedza 2025. gada janvāra beigās, pašlaik tiek lēsts, ka gada beigās maksājumu deficīts būs 3,5 miljardi EUR.

2023.–2027. gada KLP stratēģisko plānu izpilde tagad paātrinās, tādējādi kompensējot nepietiekamo izpildi šā plānošanas perioda pirmajos gados. Komisija lēš, ka papildus nobalsotajām budžeta apropriācijām 2025. gadā būs vajadzīgi papildu maksājumi 1,78 miljardu EUR apmērā.

Tāpat arī ELFLA 2014.–2022. gada programmu izdevumu deklarāciju iesniegšanas temps 2025. gada pirmajā pusē ir pārsniedzis prognozes, un paredzams, ka šis paātrinājums saglabāsies visu gadu. Paredzams, ka gada beigās deficīts būs 1,73 miljardi EUR. Šīs norises virza dalībvalstu centieni maksimāli palielināt izpildi un izvairīties no saistību atcelšanas pirms programmu slēgšanas 2026. gadā.

Tāpēc kopējā ietekme uz izdevumiem ir šāda.

EUR

Budžeta pozīcija

Nosaukums

Saistību apropriācijas

Maksājumu apropriācijas

III iedaļa – Komisija

08 03 01 01

Lauku attīstības intervences, kas ietvertas KLP stratēģiskajos plānos

0

1 784 000 000

08 03 01 02

Lauku attīstības intervences – 2014.–2022. gada programmas

0

1 730 000 000

Kopā    

0

3 514 000 000

Vienlaikus Komisija turpinās uzraudzīt budžeta izpildi. Pēc vasaras tā izvērtēs dalībvalstu atjauninātās prognozes attiecībā uz kohēziju (kas jāiesniedz līdz jūlija beigām) un faktisko budžeta izpildi līdz septembrim, veicot vispārējo pārvietojumu, lai pielāgotu budžeta apropriācijas atjauninātajām gada beigu vajadzībām visām programmām.

3.2.    Programmu korekcijas saistībās 1., 3. un 4. izdevumu kategorijā

Lai īstenotu jaunas politiskās iniciatīvas centralizētu muitas sistēmu jomā, arī e-komercijai un muitas datu centra sagatavošanai, kā arī vairākām mazākām iniciatīvām, piemēram, elektroniskajam izcelsmes apliecinājumam, narkotisko vielu prekursoru digitalizācijai, militārā aprīkojuma mobilitātei, kultūras priekšmetu eksportam un kopējā tīkla modernizācijai, ir nepieciešams 1. izdevumu kategorijas programmas “Muita” līdzekļu palielinājums par 60 miljoniem EUR saistību apropriācijās.

Turklāt saskaņā ar Komisijas priekšlikumu par oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (OIM) vienkāršošanu ir jāpalielina OIM budžets 3. izdevumu kategorijā par 8,35 miljoniem EUR saistību apropriācijās 13 . Tas ļaus Komisijai finansēt nepieciešamos pasākumus, lai vienkāršotu un racionalizētu OIM administratīvās prasības, arī jaunu IT risinājumu izstrādi, riska mazināšanas un uzraudzības spēju uzlabošanu un krāpšanas novēršanas pasākumu īstenošanu. Palielinājums tiks izmantots arī, lai segtu izmaksas par informatīviem pasākumiem un pētījumiem, kas saistīti ar OIM vienkāršošanu.

Šie palielinājumi tiks kompensēti, samazinot saistību apropriācijas Muitas kontroles iekārtu instrumentam (CCEI) 4. izdevumu kategorijā. CCEI ir konstatēti ietaupījumi sakarā ar ilgstošām valsts iepirkuma procedūrām vai attiecīgā aprīkojuma trūkumu pasaules tirgū, kas ir izraisījis īstenošanas kavējumus dalībvalstīs.

Tāpēc kopējā ietekme uz izdevumiem ir šāda.

EUR

Budžeta pozīcija

Nosaukums

Saistību apropriācijas

Maksājumu apropriācijas

III iedaļa – Komisija

03 05 01

Sadarbība nodokļu uzlikšanas jomā (Muita)

60 000 000

0

09 20 04 01

Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms

8 350 000

0

11 03 01

Finansiāla atbalsta instruments muitas kontroles iekārtām

- 68 350 000

0

Kopā    

0

0

3.3.    Ekonomiskās un monetārās savienības budžeta pozīcijas palielinājums

Bulgārija ir uz pareizā ceļa, lai 2026. gada 1. janvārī pievienotos eurozonai. Eiropas Komisija 4. jūnijā publicēja pozitīvu konverģences ziņojumu 14 , kurā apstiprināts, ka Bulgārija ir izpildījusi visus vienotās valūtas ieviešanas kritērijus. Tam sekos Eiropas Parlamenta atzinums 7. jūlijā un ECOFIN padomes galīgais lēmums 8. jūlijā. Ja tiks pieņemts pozitīvs lēmums, būs vajadzīgi komunikācijas pasākumi, lai veicinātu savlaicīgu, mērķtiecīgu un kodolīgu informāciju iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pārvaldes iestādēm par euro ieviešanas praktiskajiem aspektiem un ieviešanas priekšrocībām.

Tāpat kā iepriekšējās pārejās uz euro, kā arī saskaņā ar Partnerības nolīgumu par komunikācijas pasākumu organizēšanu, ko 2024. gada 12. aprīlī parakstīja Eiropas Komisija un Bulgārijas Republika, Komisija līdzfinansēs Bulgārijas komunikācijas pasākumus ne vairāk kā 50 % apmērā no radītajām izmaksām. Kopējās izmaksas ir 1 EUR uz vienu iedzīvotāju.

Īpašo budžeta pozīciju 06 20 04 01 “Koordinēšana, uzraudzība un saziņa saistībā ar ekonomikas un monetāro savienību, tajā skaitā euro” finansē no 2.b apakškategorijas (Noturība un vērtības). Šim nolūkam katru gadu ir pieejams ļoti ierobežots apropriāciju apjoms, kas jau ir piešķirts atkārtotām darbībām visā eurozonā. Lai segtu šos jaunos ārkārtas izdevumus, ir nepieciešams palielinājums 3,3 miljonu EUR apmērā saistību apropriācijās, savukārt palielinājums 1 miljona EUR apmērā maksājumu apropriācijās ir nepieciešams arī, lai segtu priekšfinansējumu Bulgārijai 2025. gadā. 

Tāpēc kopējā ietekme uz izdevumiem ir šāda.

EUR

Budžeta pozīcija

Nosaukums

Saistību apropriācijas

Maksājumu apropriācijas

III iedaļa – Komisija

06 20 04 01

Koordinēšana, uzraudzība un saziņa saistībā ar ekonomikas un monetāro savienību, tajā skaitā euro

3 335 000

1 000 500

Kopā    

3 335 000

1 000 500

3.4.    Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestāde (AMLA)

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas iestāde (AMLA) 15 ir darbības sākumposmā. Lai gan ilgās sarunas par Iestādes izveidi Frankfurtē ir izraisījušas zināmu kavēšanos salīdzinājumā ar sākotnēji paredzēto grafiku tās darbību pakāpeniskai uzsākšanai, AMLA izveide 2025. gadā ir ievērojami progresējusi. Sākotnējais ārējais pagaidu darbinieku darbā pieņemšanas process nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) apkarošanas ekspertu amatiem sākās 2025. gada janvārī, un nesen tika izveidots rezerves saraksts ar 60 kandidātiem.

Lai AMLA varētu nekavējoties veikt uzdevumus, kas noteikti tās dibināšanas regulā, un lai nodrošinātu, ka ir iespējams ievērot juridiskos termiņus, kuri noteikti 2026. gada jūlijā, Komisija ierosina agrāk piešķirt 30 štatu saraksta amata vietas, kas tika piešķirtas AMLA 2026. gadam un attiecībā uz ko Iestāde jau ir izveidojusi piemērotu kandidātu rezerves sarakstu. Turklāt ir ierosināts divas AST 3 amata vietas pārveidot par AST 5 amata vietām.

Ņemot vērā štatu saraksta izmaiņu grafiku un darbā pieņemšanas procedūras ilgumu (tostarp paziņošanas periodus), saistītās AMLA budžeta vajadzības 2025. gadā būs ļoti zemas, un tādējādi papildu štata vietas varēs finansēt no esošās ES budžeta iemaksas 2025. gadam. Tāpēc šī personāla agrāka piešķiršana neietekmē ES budžetu. Turklāt ES 2026. gada budžeta iemaksa Iestādei netiks ietekmēta, jo kopējais štatu saraksta amata vietu skaits, kas jau pieprasīts 2026. gadam, nemainīsies un darbinieku algu vajadzības var iekļaut plānotajā ES 2026. gada budžeta iemaksā.

Atjauninātais štatu saraksts ir iekļauts budžeta pielikumā.

4.    Finansēšana

Kopumā BG Nr. 2/2025 projekta neto ietekme uz izdevumiem veido palielinājumu 3,3 miljonu EUR apmērā saistību apropriācijās un 3515,0 miljonu EUR apmērā maksājumu apropriācijās. Tiek ierosināts pielāgot budžeta ieņēmumu daļu, kā izklāstīts šajā BG Nr. 2/2025 projektā.

Tā kā 2.b izdevumu apakškategorijā nav rezervju un līdzekļu pārdales iespēju, Komisija ierosina izmantot elastības instrumentu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 16 12. pantu attiecībā uz summu 3,34 miljoni EUR apmērā saistību apropriācijās 2.b izdevumu apakškategorijai, lai palielinātu EMS budžeta pozīciju.  

2025. gada maksājumu apropriācijas, kas saistītas ar elastības instrumenta izmantošanu 2022.–2025. gadā, tiek lēstas 1399,81 miljona EUR apmērā. Aplēstais attiecīgo neatmaksāto summu maksājumu grafiks šiem gadiem ir sniegts šajā tabulā. 



 

Elastības instruments – maksājumu profils (milj. EUR) 

Izmantošanas gads 

2025. g.  

2026. g.  

2027. g.  

Ārpus DFS

Kopā

2022. g.

36,7

0,0

0,0

0,0

36,7

2023. g.

120,6

83,2

0,0

0,0

203,8

2024. g.

107,6

83,7

46,3

0,0

237,5

2025. g.

1 134,9

15,8

9,4

5,7

1 165,8

Kopā 

1 399,8

182,7

55,7

5,7

1 643,9



5.    Kopsavilkuma tabula pa DFS izdevumu kategorijām

 

 

 

 

 

 

 

EUR

 

2025. gada budžets (ieskaitot BG Nr. 1/2025 projektu)

Budžeta grozījuma Nr. 2/2025 projekts

2025. gada budžets (t. sk. BG Nr. 1-2/2025 projekti)

SA

MA

SA

MA

SA

MA

1.

Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma

21 480 062 907

20 460 646 037

60 000 000

 

21 540 062 907

20 460 646 037

 

Maksimālais apjoms

21 596 000 000

 

 

 

21 596 000 000

 

 

Rezerve

115 937 093

 

-60 000 000

 

55 937 093

 

2.

Kohēzija, noturība un vērtības

77 980 175 680

44 445 178 937

3 335 000

1 000 500

77 983 510 680

44 446 179 437

 

Maksimālais apjoms

75 697 000 000

 

 

 

75 697 000 000

 

 

T. sk. saskaņā ar elastības instrumentu

1 141 593 584

 

3 335 000

1 144 928 584

 

 

no kā saskaņā ar ESAI

1 141 582 096

 

 

 

1 141 582 096

 

 

Rezerve

 

 

 

 

 

 

2.a

Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

66 365 744 035

33 260 377 346

 

 

66 365 744 035

33 260 377 346

 

Maksimālais apjoms

66 361 000 000

 

 

 

66 361 000 000

 

 

T. sk. saskaņā ar elastības instrumentu

4 744 035

 

 

 

4 744 035

 

 

Rezerve

 

 

 

 

 

 

2.b

Noturība un vērtības

11 614 431 645

11 184 801 591

3 335 000

1 000 500

11 617 766 645

11 185 802 091

 

Maksimālais apjoms

9 336 000 000

 

 

 

9 336 000 000

 

 

T. sk. saskaņā ar elastības instrumentu

1 136 849 549

 

3 335 000

1 140 184 549

 

 

no kā saskaņā ar ESAI

1 141 582 096

 

 

 

1 141 582 096

 

 

Rezerve

 

 

 

 

 

 

3.

Dabas resursi un vide

56 731 317 594

52 091 510 102

8 350 000

3 514 000 000

56 739 667 594

55 605 510 102

 

Maksimālais apjoms

57 336 000 000

 

 

 

57 336 000 000

 

 

Rezerve

604 682 406

 

-8 350 000

 

596 332 406

 

 

T. sk.: ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie maksājumi

39 975 892 542

40 030 717 961

 

 

39 975 892 542

40 030 717 961

 

ELGF maksimālais apakšapjoms

41 646 000 000

 

 

 

41 646 000 000

 

 

Noapaļošanas starpība, kas izslēgta pakārtotās rezerves aprēķināšanai

72 000

 

 

 

72 000

 

 

Neto pārvietojumi starp ELGF un ELFLA

-1 117 072 000

 

 

 

-1 117 072 000

 

 

Neto bilance, kas pieejama ELGF izdevumiem (maksimālais apakšapjoms, kas koriģēts ar pārvietojumiem starp ELGF un ELFLA)

40 529 000 000

 

 

 

40 529 000 000

 

 

ELGF pakārtotā rezerve

553 107 458

 

 

 

553 107 458

 

4.

Migrācija un robežu pārvaldība

4 791 148 024

3 203 947 754

-68 350 000

 

4 722 798 024

3 203 947 754

 

Maksimālais apjoms

4 781 000 000

 

 

 

4 781 000 000

 

 

Rezerve

79 851 976

 

68 350 000

 

148 201 976

 

5.

Drošība un aizsardzība

2 632 589 260

2 143 154 694

 

 

2 632 589 260

2 143 154 694

 

Maksimālais apjoms

2 617 000 000

 

 

 

2 617 000 000

 

 

T. sk. saskaņā ar elastības instrumentu

15 589 260

 

 

 

15 589 260

 

 

Rezerve

 

 

 

 

 

 

6.

Kaimiņattiecības un pasaule

16 308 245 797

14 426 257 975

 

 

16 308 245 797

14 426 257 975

 

Maksimālais apjoms

16 303 000 000

 

 

 

16 303 000 000

 

 

T. sk. saskaņā ar elastības instrumentu

5 245 797

 

 

 

5 245 797

 

 

T. sk. saskaņā ar vienoto rezerves instrumentu (11. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

 

 

 

 

 

 

 

Rezerve

 

 

 

 

 

 

7.

Eiropas publiskā pārvalde

12 845 030 641

12 845 030 641

 

 

12 845 030 641

12 845 030 641

 

Maksimālais apjoms

12 124 000 000

 

 

 

12 124 000 000

 

 

T. sk. saskaņā ar vienoto rezerves instrumentu (11. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

721 030 641

 

 

 

721 030 641

 

 

Rezerve

 

 

 

 

 

 

 

t. sk.: iestāžu administratīvie izdevumi

9 720 485 985

9 720 485 985

 

 

9 720 485 985

9 720 485 985

 

Maksimālais apakšapjoms

9 219 000 000

 

 

 

9 219 000 000

 

 

T. sk. saskaņā ar vienoto rezerves instrumentu (11. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

501 485 985

 

 

 

501 485 985

 

 

Pakārtotā rezerve

 

 

 

 

 

 

Izdevumu kategoriju apropriācijas

192 768 569 903

149 615 726 140

3 335 000

3 515 000 500

192 771 904 903

153 130 726 640

 

Maksimālais apjoms

190 544 000 000

175 378 000 000

 

 

190 544 000 000

175 378 000 000

 

T. sk. saskaņā ar elastības instrumentu

1 162 428 641

1 398 811 957

3 335 000

1 000 500

1 165 763 641

1 399 812 457

 

T. sk. saskaņā ar vienoto rezerves instrumentu (11. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

721 030 641

 

 

 

721 030 641

 

 

no kā saskaņā ar ESAI

1 141 582 096

1 141 582 096

 

 

1 141 582 096

1 141 582 096

 

Rezerve

800 471 475

28 302 667 913

 

-3 514 000 000

800 471 475

24 788 667 913

 

Tematiskie īpašie instrumenti

6 669 866 079

5 593 595 842

 

 

6 669 866 079

5 593 595 842

Kopējās apropriācijas

199 438 435 982

155 209 321 982

3 335 000

3 515 000 500

199 441 770 982

158 724 322 482

(1)      Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (OV L 424, 15.12.2020., 1 lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2020/2053/oj).
(2)      OV L, 2024/2509, 26.9.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2509/oj.
(3)      OV L, 2025/31, 27.2.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/budget/2025/31/oj.
(4)      COM(2025) 350, 9.4.2025.
(5)      COM(2025) 87, 26.2.2025.
(6)      Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) (OV L, 2024/2509, 26.9.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2509/oj).
(7)      Eiropas Komisija (2025. gads), Eiropas ekonomikas prognoze: 2025. gada pavasaris, European Economy, Institutional Paper 318.
(8)      2020. gada PRL 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka katrai dalībvalstij PVN bāze nepārsniedz 50 % no NKI. BG Nr. 2/2025 projektā PVN bāze līdz 50 % no NKI būs ierobežota Bulgārijai, Igaunijai, Horvātijai, Kiprai, Luksemburgai, Maltai un Portugālei.
(9)      Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 609/2014 (2014. gada 26. maijs) par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus tradicionālos, PVN un NKI pašu resursus, un par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības (OV L 168, 7.6.2014., 39. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/609/oj), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (ES, Euratom) 2022/615 (2022. gada 5. aprīlis) (OV L 115, 13.4.2022., 51. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/615/oj).
(10)          Ar pelēku iekrāsotās summas izriet no nepārsniedzamajām PVN bāzēm, kā paskaidrots iepriekš 9. zemsvītras piezīmē.
(11)          Līgums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (OV L 29, 31.1.2020., 7. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/treaty/withd_2020/sign).
(12)          Kā minēts Izstāšanās līguma 136. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktā un 140. līdz 147. pantā.
(13)      COM(2025) 87 final, 2025/0039 (COD).
(14)      Iestāžu dokuments Nr. 320, 2025. gada jūnijs.
(15)      Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1620 (2024. gada 31. maijs), ar ko izveido Iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai un groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 (OV L, 2024/1620, 19.6.2024., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1620/oj ). 
(16)      Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433I, 22.12.2020., 11. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2020/2093/oj).