EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 4.7.2025
COM(2025) 410 final
2025/0206(BUD)
2025. GADA VISPĀRĒJĀ BUDŽETA
BUDŽETA GROZĪJUMA NR. 2 PROJEKTS
Ieņēmumu (pašu resursu) atjauninājums un izdevumu korekcijas
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 4.7.2025
COM(2025) 410 final
2025/0206(BUD)
2025. GADA VISPĀRĒJĀ BUDŽETA
BUDŽETA GROZĪJUMA NR. 2 PROJEKTS
Ieņēmumu (pašu resursu) atjauninājums un izdevumu korekcijas
Ņemot vērā:
‒Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 314. pantu saistībā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,
‒Padomes Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu 1 , kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūnijā,
‒Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) 2 , un jo īpaši tās 44. pantu,
‒Eiropas Savienības 2025. finanšu gada vispārējo budžetu, kas pieņemts 2024. gada 27. novembrī 3 ,
‒budžeta grozījuma Nr. 1/2025 4 projektu, kas pieņemts 2025. gada 9. aprīlī,
Eiropas Komisija ar šo iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei 2025. gada budžeta grozījuma Nr. 2 projektu.
IZMAIŅAS IEŅĒMUMU UN IZDEVUMU PĀRSKATĀ PA IEDAĻĀM
Izmaiņas vispārējā ieņēmumu dokumentā un III iedaļā ir pieejamas EUR-Lex tīmekļa vietnē ( https://eur-lex.europa.eu/budget/www/index-lv.htm ).
Satura rādītājs
1. Ievads
2. Ieņēmumu atjauninājums
2.1. BG Nr. 2/2025 projekta vispārējā ietekme uz kopējo pašu resursu maksājumu sadalījumu starp dalībvalstīm
2.2. TPR, PVN, PPW un NKI bāzu prognožu pārskatīšana
2.3. Apvienotās Karalistes iemaksa
2.4. Naudas sodi un soda maksājumi
2.5. Ietekme uz NKI pašu resursu iemaksu 2025. gadam
3. Izdevumu posteņu atjaunināšana
3.1. Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) nostiprināšana
3.2. Programmu korekcijas saistībās 1., 3. un 4. izdevumu kategorijā
3.3. Ekonomiskās un monetārās savienības budžeta pozīcijas palielinājums
3.4. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestāde (AMLA)
4. Finansēšana
5. Kopsavilkuma tabula pa DFS izdevumu kategorijām
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1. Ievads
2025. gada budžeta grozījuma Nr. 2 projektā (BGP) ir atjaunināta gan budžeta ieņēmumu, gan izdevumu daļa. Attiecībā uz ieņēmumiem atjauninājumā ir ņemtas vērā šādas jaunākās norises:
‒atjauninātās pašu resursu prognozes 2025. gada budžetam, par kurām Padomdevēja komiteja pašu resursu jautājumos (ACOR) vienojās 2025. gada 26. maijā. Šis atjauninājums parasti tiek iesniegts neilgi pēc ACOR prognožu sanāksmes, ņemot vērā dalībvalstu cerības, ka ACOR atjauninājumi tiks iekļauti budžetā pēc iespējas ātrāk;
‒citi ieņēmumi, piemēram, naudas sodi un Apvienotās Karalistes iemaksas.
Attiecībā uz izdevumu daļu BG Nr. 2/2025 projekts ietver šādus konkrētus elementus:
‒maksājumu apropriāciju palielinājums Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) pēc maksājumu vajadzību paātrināšanas. To nosaka dalībvalstu centieni paātrināt KLP stratēģisko plānu 2023.–2027. gadam īstenošanu, vienlaikus pabeidzot arī iepriekšējā plānošanas perioda (2014.–2022. gads) slēgšanu;
‒saistību apropriāciju palielinājums programmai “Muita” 1. izdevumu kategorijā ar mērķi atbalstīt jaunu politisko iniciatīvu īstenošanu centralizētu muitas sistēmu jomā un saistību apropriāciju palielinājums oglekļa ievedkorekcijas mehānismam (OIM) 3. izdevumu kategorijā saistībā ar IT investīcijām ar mērķi īstenot vienkāršošanas pasākumus, ko Komisija ierosināja 2025. gada februārī 5 . Šie palielinājumi tiks kompensēti ar līdzvērtīgu samazinājumu saistību apropriācijās no Muitas kontroles iekārtu instrumenta (CCEI) 4. izdevumu kategorijā;
‒saistību un maksājumu apropriāciju palielinājums ekonomiskās un monetārās savienības budžeta pozīcijā, ņemot vērā papildu vajadzības, kas saistītas ar Bulgārijas sagatavošanos, lai pievienotos eurozonai, ar mērķi līdzfinansēt ar euro saistītus komunikācijas pasākumus Bulgārijā;
‒vairāku amata vietu agrāka (no 2026. uz 2025. gadu) piešķiršana Iestādes nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai (AMLA) štatu sarakstā, lai šī jaunizveidotā aģentūra varētu sākt darbā pieņemšanu, neietekmējot ES budžeta iemaksas līmeni.
Kopumā BG Nr. 2/2025 projekta neto ietekme uz izdevumiem veido palielinājumu 3,3 miljonu EUR apmērā saistību apropriācijās un 3,5 miljardu EUR apmērā maksājumu apropriācijās.
2. Ieņēmumu atjauninājums
2.1. BG Nr. 2/2025 projekta vispārējā ietekme uz kopējo pašu resursu maksājumu sadalījumu starp dalībvalstīm
Par pārskatīto prognozi 2025. gadam vienošanās tika panākta ACOR 194. sanāksmē 2025. gada 26. maijā. Budžeta ieņēmumu daļas korekcijas ir vajadzīgas, lai atjauninātu aplēses tradicionālajiem pašu resursiem (TPR), kā arī pašu resursiem, kuru pamatā ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN), nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzums (PPW) un nacionālais kopienākums (NKI), ņemot vērā pavasara ekonomikas prognozi (sk. 2.2. iedaļu).
Turklāt tiek atjaunināta citu ieņēmumu summa, lai ņemtu vērā pārskatīto Apvienotās Karalistes iemaksu un galīgi iekasētos naudas sodus un soda maksājumus kopš 2025. gada 1. janvāra (sk. attiecīgi 2.3. un 2.4. iedaļu).
Šā BGP ieņēmumu korekciju vispārējā ietekme ir atspoguļota iekļautajā kopsavilkuma tabulā. Šajā tabulā arī parādīts kopējo pašu resursu maksājumu sadalījums starp dalībvalstīm, kā paredzēts sākotnējā 2025. gada budžetā, kā tas iekļauts BG Nr. 1/2025 prjektā, un, visbeidzot, kā iekļauts šajā BG Nr. 2/2025 projektā.
Kopējo pašu resursu maksājumu sadalījums starp dalībvalstīm (miljonos EUR)
|
|
2025. gada budžets |
BG Nr. 1/2025 projekts |
BG Nr. 2/2025 projekts |
|
|
(1) |
(2) |
(3) |
|
BE |
6 890,9 |
6 844,4 |
7 125,2 |
|
BG |
929,8 |
922,4 |
977,8 |
|
CZ |
2 753,6 |
2 731,0 |
2 732,3 |
|
DK |
2 961,0 |
2 930,5 |
3 103,5 |
|
DE |
33 695,7 |
33 362,2 |
33 605,4 |
|
EE |
348,5 |
345,6 |
352,2 |
|
IE |
3 605,0 |
3 573,7 |
3 435,8 |
|
EL |
2 075,6 |
2 058,1 |
2 169,4 |
|
ES |
14 183,6 |
14 066,9 |
14 990,3 |
|
FR |
25 787,2 |
25 563,9 |
25 712,1 |
|
HR |
740,5 |
734,1 |
783,8 |
|
IT |
19 039,8 |
18 877,7 |
19 233,6 |
|
CY |
273,9 |
271,7 |
292,2 |
|
LV |
381,8 |
378,5 |
367,5 |
|
LT |
685,0 |
679,3 |
718,5 |
|
LU |
447,0 |
442,8 |
461,0 |
|
HU |
2 006,0 |
1 990,2 |
1 904,2 |
|
MT |
179,5 |
178,1 |
185,4 |
|
NL |
9 243,1 |
9 161,7 |
9 664,6 |
|
AT |
3 500,9 |
3 463,1 |
3 361,3 |
|
PL |
7 952,6 |
7 888,6 |
8 045,7 |
|
PT |
2 514,1 |
2 493,3 |
2 649,1 |
|
RO |
3 117,1 |
3 089,9 |
3 182,4 |
|
SI |
689,0 |
683,9 |
705,8 |
|
SK |
1 094,9 |
1 085,0 |
1 210,2 |
|
FI |
2 352,6 |
2 331,1 |
2 330,6 |
|
SE |
3 712,2 |
3 668,8 |
3 768,5 |
|
ES |
151 160,9 |
149 816,3 |
153 068,4 |
2.2. TPR, PVN, PPW un NKI bāzu prognožu pārskatīšana
Saskaņā ar Finanšu regulas 6 44. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu Komisija ierosina pārskatīt budžeta finansējumu, pamatojoties uz atjauninātām ekonomikas prognozēm. Saskaņā ar iedibināto praksi pārskatītās ieņēmumu prognozes ar dalībvalstīm tiek saskaņotas ACOR prognozēšanas procedūrā.
Pārskatīšana attiecas uz prognozi par TPR, kuri jāiemaksā budžetā 2025. gadā, kā arī uz prognozi par 2025. gada PVN, PPW un NKI bāzēm. Par pieņemtajā 2025. gada budžetā iekļauto prognozi tika panākta vienošanās ACOR 191. sanāksmē, kas notika 2024. gada 23. maijā. Pārskatot pašreizējo BG Nr. 2/2025 projektu, ir ņemtas vērā prognozes, kas par kurām vienošanās panākta ACOR 194. sanāksmē 2025. gada 26. maijā. Pašu resursu atjaunināto prognožu izmantošana uzlabo ieņēmumu prognožu un attiecīgo maksājumu precizitāti, kurus dalībvalstīm pieprasa budžeta gadā veikt ES budžetā.
Komisijas ieņēmumu prognožu pamatā ir Komisijas 2025. gada pavasara ekonomikas prognoze 7 . Tiek prognozēts, ka šogad ES ekonomika turpinās augt pieticīgā tempā, un paredzams, ka 2026. gadā izaugsme palielināsies, neraugoties uz paaugstinātu globālo politikas nenoteiktību un spriedzi tirdzniecībā. Inflācija turpina samazināties, un paredzams, ka šogad tā sasniegs ECB 2 % mērķrādītāju. Riski joprojām ir lejupvērsti, jo globālā spriedze var saasināties.
Pavasara prognozē paredzēts, ka reālā IKP pieaugums 2025. gadā ES būs 1,1 % un eurozonā – 0,9 %, kas lielā mērā atbilst 2024. gada rādītājiem. Tas ir ievērojams samazinājums salīdzinājumā ar 2024. gada rudens prognozi un lielā mērā skaidrojams ar palielināto tarifu ietekmi un paaugstināto nenoteiktību, ko izraisīja nesenās pēkšņās izmaiņas ASV tirdzniecības politikā un tarifu galīgās konfigurācijas neparedzamība. Neraugoties uz šīm problēmām, paredzams, ka ES IKP pieaugums 2026. gadā būs līdz 1,5 %, ko veicinās nepārtraukts patēriņa pieaugums un investīciju atjaunošanās.
TPR prognozes pamatā ir prognozes par importu ārpus ES Komisijas 2025. gada pavasara ekonomikas prognozē. Negaidīti strauja izaugsme Ķīnā un stabili rezultāti ASV 2024. gadā veicināja globālā reālā IKP pieaugumu (izņemot ES) līdz 3,6 % apmērā. Gaidāms, ka nākotnē izaugsmes temps samazināsies. Tiek prognozēts, ka globālā izaugsme ārpus ES būs 3,2 % gan 2025., gan 2026. gadā, kas ir mazāk nekā rudenī prognozētie 3,6 %. Lai gan tirdzniecības izaugsme 2025. gada 1. ceturksnī joprojām bija stabila, iespējams, sakarā ar pirkumiem pirms tarifiem, paredzams, ka globālā tirdzniecība (ārpus ES) prognožu periodā palielināsies krietni zem globālās ekonomiskās aktivitātes.
Ekonomikas scenārijs, kas ir 2025. gada budžeta pamatā, ir iestrādāts jaunākajās tradicionālo pašu resursu aplēsēs un citu pašu resursu aplēstajās bāzēs:
·kopējie 2025. gadā iekasējamie muitas nodokļi, atskaitot 25 % iekasēšanas izmaksas, tiek prognozēti 20 878,6 miljonu EUR apmērā, kas ir samazinājums par 1 % salīdzinājumā ar prognozi 21 082 miljonu EUR apmērā, kas iekļauta 2025. gada budžetā. Komisija salīdzināja ACOR tradicionālās prognozēšanas metodes rezultātus (kas balstīti uz prognozētajiem ārējā ES importa izaugsmes rādītājiem) ar ekstrapolācijas metodes rezultātiem (kas balstīti uz jaunākajiem izpildes datiem par iekasētajiem muitas nodokļiem laikposmā 2025. gada janvāris – aprīlis). Tāpat kā iepriekšējos gados Komisija izmanto piesardzīgu pieeju, kas nodrošina ES budžeta pareizu finanšu pārvaldību nepastāvīguma kontekstā un ekonomikas un finanšu nenoteiktības apstākļos. Tāpēc tiek ierosināts izmantot tradicionālo prognozēšanas metodi, lai pārskatītu 2025. gada TPR prognozi. Rezultātā ieņēmumi ir nedaudz mazāki, proti, par 0,2 miljardiem EUR, salīdzinājumā ar pieņemto 2025. gada budžetu,
·kopējā 2025. gada ES pārsniedzamās PVN bāzes prognoze ir 7 987 388,2 miljoni EUR, kas ir samazinājums par 2,3 % salīdzinājumā ar 2024. gada maijā prognozētajiem 8 178 934,6 miljoniem EUR, kuri ievadīti pieņemtajā 2025. gada budžetā. Kopējā 2025. gada ES nepārsniedzamās PVN bāzes 8 prognoze ir 7 938 170,6 miljoni EUR, kas ir samazinājums par 2,4 % salīdzinājumā ar 2024. gada maijā prognozētajiem 8 131 540 miljoniem EUR. Dalībvalstu iemaksas, kuru pamatā ir nepārsniedzamās PVN bāzes pašu resursi, ir norādītas pievienotajā budžeta pielikuma 2. un 6. tabulā,
·prognoze par nereciklēta PPW daudzumu ES 2025. gadā ir 9 449 256,7 tonnas, kas ir samazinājums par 3,5 % salīdzinot ar 2024. gada maija prognozi 9 790 925,7 tonnu apmērā. Dalībvalstu iemaksas, kuru pamatā ir nereciklēta PPW daudzumu bāzes pašu resursi, ir norādītas pievienotajā budžeta pielikuma 3. un 6. tabulā,
·kopējā 2025. gada ES NKI bāzes prognoze ir 18 544 533,7 miljoni EUR, kas ir neliels palielinājums par 0,5 % salīdzinājumā ar 2024. gada maijā prognozētajiem 18 444 991,2 miljoniem EUR.
PVN un NKI bāzu prognožu konvertēšanai no valstu valūtām uz euro septiņām dalībvalstīm, kas nav eurozonas dalībnieces, tika izmantots 2024. gada 31. decembra valūtas maiņas kurss. Tas novērš novirzes, jo šos pašus valūtas maiņas kursus izmanto, lai budžetā paredzētos pašu resursu maksājumus konvertētu no euro valstu valūtās, kad tiek pieprasītas finanšu iemaksas, kā noteikts 10.a panta 1. punktā Padomes Regulā Nr. 609/2014 9 .
TPR pārskatītās prognozes, neierobežoto PVN bāzu, nereciklēta PPW daudzuma bāzu un NKI bāzu pārskatītās prognozes 2025. gadam, kas pieņemtas ACOR 194. sanāksmē, ir izklāstītas turpmāk tabulā.
TPR, PVN, PPW un NKI bāzu pārskatītās prognozes 2025. gadam
|
|
Muita
|
Neierobežotās PVN bāzes |
Nereciklētā PPW bāzes |
NKI bāzes |
Nepārsniedzamās
|
|
miljoni EUR |
tonnas |
miljoni EUR |
|||
|
BE |
2 414,9 |
242 960,1 |
170 848,0 |
643 991,4 |
242 960,1 |
|
BG |
134,7 |
55 830,5 |
87 669,3 |
106 413,7 |
53 206,9 |
|
CZ |
346,7 |
133 413,7 |
141 805,8 |
318 930,8 |
133 413,7 |
|
DK |
392,5 |
153 370,4 |
168 243,8 |
430 779,0 |
153 370,4 |
|
DE |
3 961,5 |
1 860 530,2 |
1 560 637,0 |
4 564 313,5 |
1 860 530,2 |
|
EE |
33,3 |
21 581,6 |
23 346,4 |
40 726,9 |
20 363,5 |
|
IE |
436,2 |
139 643,2 |
245 358,6 |
399 384,3 |
139 643,2 |
|
EL |
282,8 |
108 367,1 |
177 245,2 |
243 316,8 |
108 367,1 |
|
ES |
1 980,1 |
758 468,3 |
1 187 191,7 |
1 662 759,2 |
758 468,3 |
|
FR |
1 970,5 |
1 399 344,8 |
1 744 099,3 |
3 039 807,3 |
1 399 344,8 |
|
HR |
68,0 |
54 205,2 |
57 002,4 |
91 450,9 |
45 725,5 |
|
IT |
2226,0 |
953 830,8 |
1 180 664,8 |
2 242 071,3 |
953 830,8 |
|
CY |
46,0 |
24 125,5 |
13 643,4 |
31 904,7 |
15 952,4 |
|
LV |
44,5 |
20 350,5 |
27 823,9 |
41 144,8 |
20 350,5 |
|
LT |
91,1 |
34 633,3 |
60 831,5 |
81 046,3 |
34 633,3 |
|
LU |
15,2 |
46 632,5 |
13 786,3 |
58 199,2 |
29 099,6 |
|
HU |
227,7 |
79 312,.8 |
299 165,9 |
205 894.6 |
79 312,8 |
|
MT |
19,8 |
11 361,5 |
14 909,2 |
20 761,5 |
10 380,8 |
|
NL |
3 221,2 |
499 764,0 |
266 974,5 |
1 181 192,8 |
499 764,0 |
|
AT |
211,0 |
240 404,2 |
206 872,5 |
493 506,8 |
240 404,2 |
|
PL |
1 153,8 |
389 614,4 |
683 974,8 |
886 542,4 |
389 614,4 |
|
PT |
252,7 |
157 286,3 |
287 871,6 |
294 154,0 |
147 077,0 |
|
RO |
296,0 |
135 991,7 |
386 302,6 |
373 417,3 |
135 991,7 |
|
SI |
175,4 |
32 045,5 |
31 861,1 |
69 517,2 |
32 045,5 |
|
SK |
200,4 |
58 380,7 |
67 432,7 |
133 619,8 |
58 380,7 |
|
FI |
141,7 |
130 137,0 |
109 231,0 |
286 612,9 |
130 137,0 |
|
SE |
534,9 |
245 802,4 Tālr. |
234 463,4 |
603 074,3 |
245 802,4 |
|
ES |
20 878,6 |
7 987 388,2 |
9 449 256,7 |
18 544 533,7 |
7 938 170,6 |
2.3. Apvienotās Karalistes iemaksa
Apvienotās Karalistes veicamā iemaksa ir balstīta uz 148. pantu Līgumā par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (“Izstāšanās līgums”) 11 , un tā sedz konkrēti Apvienotās Karalistes daļu nenokārtotajās saistībās līdz 2021. gadam, kas jāmaksā 2025. gadā, kā arī Apvienotās Karalistes daļu Savienības saistībās (piemēram, pensijas), naudas sodos un iespējamās finanšu saistībās. Apvienotās Karalistes kopējā iemaksa ietver arī summas, kas Apvienotajai Karalistei pienākas saistībā ar pašu resursu korekcijām un korekcijām attiecībā uz finanšu gadiem līdz 2021. gadam.
Apvienotās Karalistes iemaksa pamatojas uz Apvienotās Karalistes daļu 12 , ko aprēķina kā attiecību starp pašu resursiem, ko Apvienotā Karaliste nodevusi budžetā 2014.–2020. gadā, un pašu resursiem, ko šajā laikposmā nodevušas visas dalībvalstis, ietverot Apvienoto Karalisti. Apvienotās Karalistes daļa 2022. gadā tika koriģēta saskaņā ar Izstāšanās līguma 139. pantu. Apvienotās Karalistes galīgā daļa ir noteikta 12,431681219587700 % apmērā.
Turpmāk tabulā ir norādīta atjauninātā Apvienotās Karalistes iemaksa 2025. gada budžetā. Tā ietver elementus, kurus Apvienotā Karaliste jau ir samaksājusi 2025. gada janvārī–maijā kā daļu no 2024. gada septembra rēķina, 2025. gada aprīļa rēķinā iekļautos elementus un aplēses par elementiem, kas jāiekļauj 2025. gada septembra rēķinā un kas ir zināmi šajā posmā. Atjauninājuma rezultātā Apvienotās Karalistes iemaksa salīdzinājumā ar 2025. gada budžetā iekļauto aplēsi ir nedaudz mazāka, galvenokārt sakarā ar paziņotajām iespējamo saistību, neto finanšu korekciju un naudas sodu summām. Apvienotās Karalistes iemaksas pārskatītā summa, kas iekļauta BG Nr. 2/2025 projektā, ir aprēķināta, ņemot vērā Izstāšanās līguma 148. pantā noteikto maksāšanas kārtību.
Tāpēc tiek ierosināts attiecīgi atjaunināt 2025. gada budžetā ieviesto aplēsi. Kopumā tas samazinās aplēsto Apvienotās Karalistes iemaksu 2025. gada budžetā par 25 miljoniem EUR, kas izriet no vispārējo ieņēmumu samazinājuma par 28 miljoniem EUR un piešķirto ieņēmumu palielinājuma par 3 miljoniem EUR.
Atjauninātā Apvienotās Karalistes iemaksa 2025. gadā (EUR)
|
|
Atsauce uz Izstāšanās līguma pantu |
2025. g. |
|
Apvienotās Karalistes kopējā iemaksa 2025. gadā, tostarp: |
1 531 558 230 |
|
|
1. RAL līdz 2021. gadam (tostarp neto finanšu korekcijas) - maksājums jāveic 2025. gadā |
140. pants |
1 962 577 295 |
|
2. Savienības saistības/pensijas* |
142. pants |
333 909 059 |
|
3. Pašu resursu korekcijas un pielāgojumi, tostarp: |
-112 481 913 |
|
|
3.1. Pārpalikums/deficīts 2020. gadā |
136. panta 3. punkta a) apakšpunkts |
n.p. |
|
3.2. Apvienotās Karalistes korekcijas atjauninājumi (2018.–2019. gads) |
136. pants |
n.p. |
|
3.3. PVN & NKI |
136. pants |
-129 385 294 |
|
3.4. TPR |
136. pants, 140. panta 4. punkts |
16 903 381 |
|
4. Naudas sodi |
141. pants |
-430 713 697 |
|
5. Iespējamās saistības, tostarp: |
-179 528 681 |
|
|
5.1. ĀAP, ESIF, EFIA, aizdevumi (garantiju fondi) |
143. pants |
-190 618 069 |
|
5.2. Finanšu instrumenti |
144. pants |
-57 908 118 |
|
5.3. Tiesas prāvas (tostarp naudas sodi) |
147. pants |
68 997 506 |
|
6. EOTK neto aktīvi |
145. pants |
-36 874 795 |
|
7. EIF iemaksa |
146. pants |
-6 648 463 |
|
8. Piekļuve tīkliem/sistēmām/datu bāzēm** |
34. panta 2. punkts, 50. un 53. pants, 62. panta 2. punkts, 63. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 2. punkts, 99. panta 3. punkts, 100. panta 2. punkts |
1 319 424 |
|
* summu 306 miljonu EUR apmērā iekļaus ES budžetā kā piešķirtos ieņēmumus. ** jāiekļauj ES budžetā kā piešķirtie ieņēmumi. |
||
2.4. Naudas sodi un soda maksājumi
Ņemot vērā naudas sodus un soda maksājumus, kas iekasēti kopš 1. janvāra, tiek ierosināts 2025. gada budžetā iekļaut šādas summas:
a)409 miljoni EUR kā naudas sodi konkurences jomā;
b)36 miljoni EUR kā soda maksājumi un fiksētas summas, kas uzliktas dalībvalstij par to, ka tā neievēro Eiropas Savienības Tiesas spriedumus par Līgumā paredzētu saistību nepildīšanu;
c)54 miljoni EUR kā negatīvie ieņēmumi par atceltajiem vai samazinātajiem naudas sodiem.
Tāpēc tiek ierosināts 2025. gada budžetā ieviestās sākotnējās prognozes 101 miljona EUR apmērā palielināt par 291 miljoniem EUR, tādējādi kopā sasniedzot 392 miljonus EUR.
Sadalījums pa pozīcijām skatāms šajā tabulā.
|
EUR |
|||||||
|
Ieņēmumu pozīcija |
Nosaukums |
2025. gada budžets |
BG Nr. 2/2025 projekts |
Jaunā summa |
|||
|
4 2 0 |
Naudas sodi saistībā ar konkurences noteikumu īstenošanu |
100 000 000 |
309 213 301 |
409 213 301 |
|||
|
4 2 1 |
Soda maksājumi un fiksētas summas, ko piemēro dalībvalstij |
p.m. |
35 915 569 |
35 915 569 |
|||
|
4 2 4 |
Procenti, kas saistīti ar naudas sodiem un soda maksājumiem |
1 000 000 |
-1 000 000 |
0 |
|||
|
4 2 5 |
Procenti, citas maksas, kas maksājamas, un negatīvie ieņēmumi par atceltajiem vai samazinātajiem naudas sodiem |
p.m. |
-53 553 502 |
-53 553 502 |
|||
|
4 2 9 |
Citi nepiešķirtie naudas sodi un soda maksājumi |
p.m. |
0 |
0 |
|||
|
Kopā |
101 000 000 |
290 575 368 |
391 575 368 |
||||
2.5. Ietekme uz NKI pašu resursu iemaksu 2025. gadam
Ņemot vērā pārskatītās prognozes attiecībā uz TPR, PVN bāzes pašu resursiem un pašu resursiem, kas pamatojas uz nereciklēta PPW daudzumu, to pašu resursu summa, kas nav NKI, ir samazinājusies par 1 056 848 116 EUR. Kopā ar citu ieņēmumu palielinājumu par 262 916 406 EUR (kā kopējo ietekmi, ko rada ieņēmumu palielinājums no naudas sodiem par 291 miljoniem EUR un Apvienotās Karalistes iemaksas samazinājums par 28 miljoniem EUR) un maksājumu apropriāciju palielinājums par 3 515 000 500 EUR, tas palielina NKI iemaksu par 4 308 932 210 EUR salīdzinājumā ar BG Nr. 1/2025 projektu.
Lai ievērotu līdzsvara principu, kas piemērojams Eiropas Savienības budžetam un paredzēts LESD 310. panta 1. punktā, vienotā likme, kura piemērojama visu dalībvalstu NKI summai, ir jāpārrēķina, ņemot vērā visus pārējos ieņēmumus.
Pārrēķinātā vienotā likme NKI pašu resursiem ir noteikta šādi.
Vienotā likme, kas jāpiemēro 1 % no NKI = (kopējie izdevumi – citi ieņēmumi – TPR kopējā neto summa – PVN pašu resursi – pašu resursi, kas pamatojas uz nereciklēta PPW daudzumu)/1 % no NKI
Vienotā likme:
= (158 724 322 482 – 5 655 892 524 – 20 878 600 000 – 23 814 511 650 – 6 848 152 160) / 185 445 337 000
= 0,547477589840935
Pārskatītās NKI pašu resursu iemaksas, ņemot vērā jauno vienoto likmi, ir izklāstītas turpmāk tabulā.
2025. budžeta gads (EUR)
|
Dalībvalsts |
1 % no BG Nr. 1/2025 projektam izmantotās NKI bāzes |
NKI pašu resursu vienotā likme (%) atbilstīgi BG Nr. 1/2025 projektam |
1 % no NKI bāzes (Saskaņotā ACOR prognoze) |
NKI pašu resursu vienotā likme (%) atbilstīgi BG Nr. 2/2025 projektam |
NKI starpība |
|
|
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
(5) = (3 x 4) - (1 x 2) |
||
|
BE |
6 373 532 000 |
|
6 439 914 000 |
|
166 403 524 |
|
|
BG |
1 016 864 000 |
|
1 064 137 000 |
|
46 631 445 |
|
|
CZ |
3 105 884 000 |
|
3 189 308 000 |
|
109 052 692 |
|
|
DK |
4 183 696 000 |
|
4 307 790 000 |
|
153 312 873 |
|
|
DE |
45 754 657 000 |
|
45 643 135 000 |
|
872 632 197 |
|
|
EE |
402 230 000 |
|
407 269 000 |
|
10 966 808 |
|
|
IE |
4 305 400 000 |
|
3 993 843 000 |
|
- 82 712 746 |
|
|
EL |
2 396 683 000 |
|
2 433 168 000 |
|
68 882 400 |
|
|
ES |
16 010 458 000 |
|
16 627 592 000 |
|
664 582 901 |
|
|
FR |
30 632 824 000 |
|
30 398 073 000 |
|
496 584 855 |
|
|
HR |
879 236 000 |
|
914 509 000 |
|
37 253 221 |
|
|
IT |
22 236 829 000 |
|
22 420 713 000 |
|
554 446 075 |
|
|
CY |
303 168 000 |
|
319 047 000 |
|
14 879 966 |
|
|
LV |
441 106 000 |
0,5270712 |
411 448 000 |
0,5474776 |
- 7 235 704 |
|
|
LT |
773 462 000 |
|
810 463 000 |
|
36 040 796 |
|
|
LU |
573 891 000 |
|
581 992 000 |
|
16 146 167 |
|
|
HU |
2 169 944 000 |
|
2 058 946 000 |
|
- 16 488 164 |
|
|
MT |
201 752 000 |
|
207 615 000 |
|
7 326 894 |
|
|
NL |
11 174 919 000 |
|
11 811 928 000 |
|
576 788 058 |
|
|
AT |
5 186 936 000 |
|
4 935 068 000 |
|
- 32 045 377 |
|
|
PL |
8 789 073 000 |
|
8 865 424 000 |
|
221 153 831 |
|
|
PT |
2 849 768 000 |
|
2 941 540 000 |
|
108 396 629 |
|
|
RO |
3 734 533 000 |
|
3 734 173 000 |
|
76 011 295 |
|
|
SI |
696 184 000 |
|
695 172 000 |
|
13 652 564 |
|
|
SK |
1 351 469 000 |
|
1 336 198 000 |
|
19 218 092 |
|
|
FI |
2 942 462 000 |
|
2 866 129 000 |
|
18 254 460 |
|
|
SE |
5 962 952 000 |
|
6 030 743 000 |
|
158 796 458 |
|
|
Kopā |
184 449 912 000 |
|
185 445 337 000 |
|
4 308 932 210 |
3. Izdevumu posteņu atjaunināšana
3.1. Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) nostiprināšana
Maksājumu apropriācijas, kas sākotnēji bija iekļautas Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) 2025. gada budžetā, bija balstītas uz piesardzīgiem pieņēmumiem, kuri atspoguļo programmu nepietiekamu izpildi iepriekšējos gados. Tomēr, pamatojoties uz līdz šim saņemtajām izdevumu deklarācijām un jaunākajām prognozēm, ko dalībvalstis iesniedza 2025. gada janvāra beigās, pašlaik tiek lēsts, ka gada beigās maksājumu deficīts būs 3,5 miljardi EUR.
2023.–2027. gada KLP stratēģisko plānu izpilde tagad paātrinās, tādējādi kompensējot nepietiekamo izpildi šā plānošanas perioda pirmajos gados. Komisija lēš, ka papildus nobalsotajām budžeta apropriācijām 2025. gadā būs vajadzīgi papildu maksājumi 1,78 miljardu EUR apmērā.
Tāpat arī ELFLA 2014.–2022. gada programmu izdevumu deklarāciju iesniegšanas temps 2025. gada pirmajā pusē ir pārsniedzis prognozes, un paredzams, ka šis paātrinājums saglabāsies visu gadu. Paredzams, ka gada beigās deficīts būs 1,73 miljardi EUR. Šīs norises virza dalībvalstu centieni maksimāli palielināt izpildi un izvairīties no saistību atcelšanas pirms programmu slēgšanas 2026. gadā.
Tāpēc kopējā ietekme uz izdevumiem ir šāda.
|
EUR |
|||
|
Budžeta pozīcija |
Nosaukums |
Saistību apropriācijas |
Maksājumu apropriācijas |
|
III iedaļa – Komisija |
|||
|
08 03 01 01 |
Lauku attīstības intervences, kas ietvertas KLP stratēģiskajos plānos |
0 |
1 784 000 000 |
|
08 03 01 02 |
Lauku attīstības intervences – 2014.–2022. gada programmas |
0 |
1 730 000 000 |
|
Kopā |
0 |
3 514 000 000 |
|
Vienlaikus Komisija turpinās uzraudzīt budžeta izpildi. Pēc vasaras tā izvērtēs dalībvalstu atjauninātās prognozes attiecībā uz kohēziju (kas jāiesniedz līdz jūlija beigām) un faktisko budžeta izpildi līdz septembrim, veicot vispārējo pārvietojumu, lai pielāgotu budžeta apropriācijas atjauninātajām gada beigu vajadzībām visām programmām.
3.2. Programmu korekcijas saistībās 1., 3. un 4. izdevumu kategorijā
Lai īstenotu jaunas politiskās iniciatīvas centralizētu muitas sistēmu jomā, arī e-komercijai un muitas datu centra sagatavošanai, kā arī vairākām mazākām iniciatīvām, piemēram, elektroniskajam izcelsmes apliecinājumam, narkotisko vielu prekursoru digitalizācijai, militārā aprīkojuma mobilitātei, kultūras priekšmetu eksportam un kopējā tīkla modernizācijai, ir nepieciešams 1. izdevumu kategorijas programmas “Muita” līdzekļu palielinājums par 60 miljoniem EUR saistību apropriācijās.
Turklāt saskaņā ar Komisijas priekšlikumu par oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (OIM) vienkāršošanu ir jāpalielina OIM budžets 3. izdevumu kategorijā par 8,35 miljoniem EUR saistību apropriācijās 13 . Tas ļaus Komisijai finansēt nepieciešamos pasākumus, lai vienkāršotu un racionalizētu OIM administratīvās prasības, arī jaunu IT risinājumu izstrādi, riska mazināšanas un uzraudzības spēju uzlabošanu un krāpšanas novēršanas pasākumu īstenošanu. Palielinājums tiks izmantots arī, lai segtu izmaksas par informatīviem pasākumiem un pētījumiem, kas saistīti ar OIM vienkāršošanu.
Šie palielinājumi tiks kompensēti, samazinot saistību apropriācijas Muitas kontroles iekārtu instrumentam (CCEI) 4. izdevumu kategorijā. CCEI ir konstatēti ietaupījumi sakarā ar ilgstošām valsts iepirkuma procedūrām vai attiecīgā aprīkojuma trūkumu pasaules tirgū, kas ir izraisījis īstenošanas kavējumus dalībvalstīs.
Tāpēc kopējā ietekme uz izdevumiem ir šāda.
|
EUR |
|||
|
Budžeta pozīcija |
Nosaukums |
Saistību apropriācijas |
Maksājumu apropriācijas |
|
III iedaļa – Komisija |
|||
|
03 05 01 |
Sadarbība nodokļu uzlikšanas jomā (Muita) |
60 000 000 |
0 |
|
09 20 04 01 |
Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms |
8 350 000 |
0 |
|
11 03 01 |
Finansiāla atbalsta instruments muitas kontroles iekārtām |
- 68 350 000 |
0 |
|
Kopā |
0 |
0 |
|
3.3. Ekonomiskās un monetārās savienības budžeta pozīcijas palielinājums
Bulgārija ir uz pareizā ceļa, lai 2026. gada 1. janvārī pievienotos eurozonai. Eiropas Komisija 4. jūnijā publicēja pozitīvu konverģences ziņojumu 14 , kurā apstiprināts, ka Bulgārija ir izpildījusi visus vienotās valūtas ieviešanas kritērijus. Tam sekos Eiropas Parlamenta atzinums 7. jūlijā un ECOFIN padomes galīgais lēmums 8. jūlijā. Ja tiks pieņemts pozitīvs lēmums, būs vajadzīgi komunikācijas pasākumi, lai veicinātu savlaicīgu, mērķtiecīgu un kodolīgu informāciju iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pārvaldes iestādēm par euro ieviešanas praktiskajiem aspektiem un ieviešanas priekšrocībām.
Tāpat kā iepriekšējās pārejās uz euro, kā arī saskaņā ar Partnerības nolīgumu par komunikācijas pasākumu organizēšanu, ko 2024. gada 12. aprīlī parakstīja Eiropas Komisija un Bulgārijas Republika, Komisija līdzfinansēs Bulgārijas komunikācijas pasākumus ne vairāk kā 50 % apmērā no radītajām izmaksām. Kopējās izmaksas ir 1 EUR uz vienu iedzīvotāju.
Īpašo budžeta pozīciju 06 20 04 01 “Koordinēšana, uzraudzība un saziņa saistībā ar ekonomikas un monetāro savienību, tajā skaitā euro” finansē no 2.b apakškategorijas (Noturība un vērtības). Šim nolūkam katru gadu ir pieejams ļoti ierobežots apropriāciju apjoms, kas jau ir piešķirts atkārtotām darbībām visā eurozonā. Lai segtu šos jaunos ārkārtas izdevumus, ir nepieciešams palielinājums 3,3 miljonu EUR apmērā saistību apropriācijās, savukārt palielinājums 1 miljona EUR apmērā maksājumu apropriācijās ir nepieciešams arī, lai segtu priekšfinansējumu Bulgārijai 2025. gadā.
Tāpēc kopējā ietekme uz izdevumiem ir šāda.
|
EUR |
|||
|
Budžeta pozīcija |
Nosaukums |
Saistību apropriācijas |
Maksājumu apropriācijas |
|
III iedaļa – Komisija |
|||
|
06 20 04 01 |
Koordinēšana, uzraudzība un saziņa saistībā ar ekonomikas un monetāro savienību, tajā skaitā euro |
3 335 000 |
1 000 500 |
|
Kopā |
3 335 000 |
1 000 500 |
|
3.4. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestāde (AMLA)
Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas iestāde (AMLA) 15 ir darbības sākumposmā. Lai gan ilgās sarunas par Iestādes izveidi Frankfurtē ir izraisījušas zināmu kavēšanos salīdzinājumā ar sākotnēji paredzēto grafiku tās darbību pakāpeniskai uzsākšanai, AMLA izveide 2025. gadā ir ievērojami progresējusi. Sākotnējais ārējais pagaidu darbinieku darbā pieņemšanas process nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) apkarošanas ekspertu amatiem sākās 2025. gada janvārī, un nesen tika izveidots rezerves saraksts ar 60 kandidātiem.
Lai AMLA varētu nekavējoties veikt uzdevumus, kas noteikti tās dibināšanas regulā, un lai nodrošinātu, ka ir iespējams ievērot juridiskos termiņus, kuri noteikti 2026. gada jūlijā, Komisija ierosina agrāk piešķirt 30 štatu saraksta amata vietas, kas tika piešķirtas AMLA 2026. gadam un attiecībā uz ko Iestāde jau ir izveidojusi piemērotu kandidātu rezerves sarakstu. Turklāt ir ierosināts divas AST 3 amata vietas pārveidot par AST 5 amata vietām.
Ņemot vērā štatu saraksta izmaiņu grafiku un darbā pieņemšanas procedūras ilgumu (tostarp paziņošanas periodus), saistītās AMLA budžeta vajadzības 2025. gadā būs ļoti zemas, un tādējādi papildu štata vietas varēs finansēt no esošās ES budžeta iemaksas 2025. gadam. Tāpēc šī personāla agrāka piešķiršana neietekmē ES budžetu. Turklāt ES 2026. gada budžeta iemaksa Iestādei netiks ietekmēta, jo kopējais štatu saraksta amata vietu skaits, kas jau pieprasīts 2026. gadam, nemainīsies un darbinieku algu vajadzības var iekļaut plānotajā ES 2026. gada budžeta iemaksā.
Atjauninātais štatu saraksts ir iekļauts budžeta pielikumā.
4. Finansēšana
Kopumā BG Nr. 2/2025 projekta neto ietekme uz izdevumiem veido palielinājumu 3,3 miljonu EUR apmērā saistību apropriācijās un 3515,0 miljonu EUR apmērā maksājumu apropriācijās. Tiek ierosināts pielāgot budžeta ieņēmumu daļu, kā izklāstīts šajā BG Nr. 2/2025 projektā.
Tā kā 2.b izdevumu apakškategorijā nav rezervju un līdzekļu pārdales iespēju, Komisija ierosina izmantot elastības instrumentu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 16 12. pantu attiecībā uz summu 3,34 miljoni EUR apmērā saistību apropriācijās 2.b izdevumu apakškategorijai, lai palielinātu EMS budžeta pozīciju.
2025. gada maksājumu apropriācijas, kas saistītas ar elastības instrumenta izmantošanu 2022.–2025. gadā, tiek lēstas 1399,81 miljona EUR apmērā. Aplēstais attiecīgo neatmaksāto summu maksājumu grafiks šiem gadiem ir sniegts šajā tabulā.
|
Elastības instruments – maksājumu profils (milj. EUR) |
|||||
|
Izmantošanas gads |
2025. g. |
2026. g. |
2027. g. |
Ārpus DFS |
Kopā |
|
2022. g. |
36,7 |
0,0 |
0,0 |
0,0 |
36,7 |
|
2023. g. |
120,6 |
83,2 |
0,0 |
0,0 |
203,8 |
|
2024. g. |
107,6 |
83,7 |
46,3 |
0,0 |
237,5 |
|
2025. g. |
1 134,9 |
15,8 |
9,4 |
5,7 |
1 165,8 |
|
Kopā |
1 399,8 |
182,7 |
55,7 |
5,7 |
1 643,9 |
5. Kopsavilkuma tabula pa DFS izdevumu kategorijām
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR |
|
|
|
2025. gada budžets (ieskaitot BG Nr. 1/2025 projektu) |
Budžeta grozījuma Nr. 2/2025 projekts |
2025. gada budžets (t. sk. BG Nr. 1-2/2025 projekti) |
|||||
|
SA |
MA |
SA |
MA |
SA |
MA |
|||
|
1. |
Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma |
21 480 062 907 |
20 460 646 037 |
60 000 000 |
|
21 540 062 907 |
20 460 646 037 |
|
|
|
Maksimālais apjoms |
21 596 000 000 |
|
|
|
21 596 000 000 |
|
|
|
|
Rezerve |
115 937 093 |
|
-60 000 000 |
|
55 937 093 |
|
|
|
2. |
Kohēzija, noturība un vērtības |
77 980 175 680 |
44 445 178 937 |
3 335 000 |
1 000 500 |
77 983 510 680 |
44 446 179 437 |
|
|
|
Maksimālais apjoms |
75 697 000 000 |
|
|
|
75 697 000 000 |
|
|
|
|
T. sk. saskaņā ar elastības instrumentu |
1 141 593 584 |
|
3 335 000 |
1 144 928 584 |
|
||
|
|
no kā saskaņā ar ESAI |
1 141 582 096 |
|
|
|
1 141 582 096 |
|
|
|
|
Rezerve |
|
|
|
|
|
|
|
|
2.a |
Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija |
66 365 744 035 |
33 260 377 346 |
|
|
66 365 744 035 |
33 260 377 346 |
|
|
|
Maksimālais apjoms |
66 361 000 000 |
|
|
|
66 361 000 000 |
|
|
|
|
T. sk. saskaņā ar elastības instrumentu |
4 744 035 |
|
|
|
4 744 035 |
|
|
|
|
Rezerve |
|
|
|
|
|
|
|
|
2.b |
Noturība un vērtības |
11 614 431 645 |
11 184 801 591 |
3 335 000 |
1 000 500 |
11 617 766 645 |
11 185 802 091 |
|
|
|
Maksimālais apjoms |
9 336 000 000 |
|
|
|
9 336 000 000 |
|
|
|
|
T. sk. saskaņā ar elastības instrumentu |
1 136 849 549 |
|
3 335 000 |
1 140 184 549 |
|
||
|
|
no kā saskaņā ar ESAI |
1 141 582 096 |
|
|
|
1 141 582 096 |
|
|
|
|
Rezerve |
|
|
|
|
|
|
|
|
3. |
Dabas resursi un vide |
56 731 317 594 |
52 091 510 102 |
8 350 000 |
3 514 000 000 |
56 739 667 594 |
55 605 510 102 |
|
|
|
Maksimālais apjoms |
57 336 000 000 |
|
|
|
57 336 000 000 |
|
|
|
|
Rezerve |
604 682 406 |
|
-8 350 000 |
|
596 332 406 |
|
|
|
|
T. sk.: ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie maksājumi |
39 975 892 542 |
40 030 717 961 |
|
|
39 975 892 542 |
40 030 717 961 |
|
|
|
ELGF maksimālais apakšapjoms |
41 646 000 000 |
|
|
|
41 646 000 000 |
|
|
|
|
Noapaļošanas starpība, kas izslēgta pakārtotās rezerves aprēķināšanai |
72 000 |
|
|
|
72 000 |
|
|
|
|
Neto pārvietojumi starp ELGF un ELFLA |
-1 117 072 000 |
|
|
|
-1 117 072 000 |
|
|
|
|
Neto bilance, kas pieejama ELGF izdevumiem (maksimālais apakšapjoms, kas koriģēts ar pārvietojumiem starp ELGF un ELFLA) |
40 529 000 000 |
|
|
|
40 529 000 000 |
|
|
|
|
ELGF pakārtotā rezerve |
553 107 458 |
|
|
|
553 107 458 |
|
|
|
4. |
Migrācija un robežu pārvaldība |
4 791 148 024 |
3 203 947 754 |
-68 350 000 |
|
4 722 798 024 |
3 203 947 754 |
|
|
|
Maksimālais apjoms |
4 781 000 000 |
|
|
|
4 781 000 000 |
|
|
|
|
Rezerve |
79 851 976 |
|
68 350 000 |
|
148 201 976 |
|
|
|
5. |
Drošība un aizsardzība |
2 632 589 260 |
2 143 154 694 |
|
|
2 632 589 260 |
2 143 154 694 |
|
|
|
Maksimālais apjoms |
2 617 000 000 |
|
|
|
2 617 000 000 |
|
|
|
|
T. sk. saskaņā ar elastības instrumentu |
15 589 260 |
|
|
|
15 589 260 |
|
|
|
|
Rezerve |
|
|
|
|
|
|
|
|
6. |
Kaimiņattiecības un pasaule |
16 308 245 797 |
14 426 257 975 |
|
|
16 308 245 797 |
14 426 257 975 |
|
|
|
Maksimālais apjoms |
16 303 000 000 |
|
|
|
16 303 000 000 |
|
|
|
|
T. sk. saskaņā ar elastības instrumentu |
5 245 797 |
|
|
|
5 245 797 |
|
|
|
|
T. sk. saskaņā ar vienoto rezerves instrumentu (11. panta 1. punkta a) apakšpunkts) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Rezerve |
|
|
|
|
|
|
|
|
7. |
Eiropas publiskā pārvalde |
12 845 030 641 |
12 845 030 641 |
|
|
12 845 030 641 |
12 845 030 641 |
|
|
|
Maksimālais apjoms |
12 124 000 000 |
|
|
|
12 124 000 000 |
|
|
|
|
T. sk. saskaņā ar vienoto rezerves instrumentu (11. panta 1. punkta a) apakšpunkts) |
721 030 641 |
|
|
|
721 030 641 |
|
|
|
|
Rezerve |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
t. sk.: iestāžu administratīvie izdevumi |
9 720 485 985 |
9 720 485 985 |
|
|
9 720 485 985 |
9 720 485 985 |
|
|
|
Maksimālais apakšapjoms |
9 219 000 000 |
|
|
|
9 219 000 000 |
|
|
|
|
T. sk. saskaņā ar vienoto rezerves instrumentu (11. panta 1. punkta a) apakšpunkts) |
501 485 985 |
|
|
|
501 485 985 |
|
|
|
|
Pakārtotā rezerve |
|
|
|
|
|
|
|
|
Izdevumu kategoriju apropriācijas |
192 768 569 903 |
149 615 726 140 |
3 335 000 |
3 515 000 500 |
192 771 904 903 |
153 130 726 640 |
||
|
|
Maksimālais apjoms |
190 544 000 000 |
175 378 000 000 |
|
|
190 544 000 000 |
175 378 000 000 |
|
|
|
T. sk. saskaņā ar elastības instrumentu |
1 162 428 641 |
1 398 811 957 |
3 335 000 |
1 000 500 |
1 165 763 641 |
1 399 812 457 |
|
|
|
T. sk. saskaņā ar vienoto rezerves instrumentu (11. panta 1. punkta a) apakšpunkts) |
721 030 641 |
|
|
|
721 030 641 |
|
|
|
|
no kā saskaņā ar ESAI |
1 141 582 096 |
1 141 582 096 |
|
|
1 141 582 096 |
1 141 582 096 |
|
|
|
Rezerve |
800 471 475 |
28 302 667 913 |
|
-3 514 000 000 |
800 471 475 |
24 788 667 913 |
|
|
|
Tematiskie īpašie instrumenti |
6 669 866 079 |
5 593 595 842 |
|
|
6 669 866 079 |
5 593 595 842 |
|
|
Kopējās apropriācijas |
199 438 435 982 |
155 209 321 982 |
3 335 000 |
3 515 000 500 |
199 441 770 982 |
158 724 322 482 |
||