<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-521/18</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62018CC0521</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:306">EU:C:2020:306</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>19</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>19</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">M. Bobek</HT> secinājumi – Lieta C‑521/18</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Pegaso</HT></HT> <HT TYPE="SC">un</HT> <HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Sistemi di Sicurezza</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Mihala Bobeka</HT> [<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">Michal Bobek</HT></HT>]</P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20200423">2020. gada 23. aprīlī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – angļu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑521/18</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">Pegaso Srl Servizi Fiduciari</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Sistemi di Sicurezza Srl</HT>,</P><P>YW</P><P>pret</P><P><HT TYPE="ITALIC">Poste Tutela SpA</HT>,</P><P>piedaloties</P><P><HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane SpA</HT>,</P><P><HT TYPE="ITALIC">Services Group</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio</HT> (Reģionālā administratīvā tiesa, Lacio, Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Publiskais iepirkums</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2014/25/ES</KEYWORD><KEYWORD>Pasta pakalpojumi</KEYWORD><KEYWORD>Darbības, kas saistītas ar pasta pakalpojumu sniegšanu</KEYWORD><KEYWORD>Apsaimniekošanas, uzņemšanas un piekļuves uzraudzības pakalpojumi</KEYWORD><KEYWORD>Paziņojuma par līgumu atsaukšana tiesvedības laikā</KEYWORD><KEYWORD>Prasītāju interese celt prasību, lai gan paziņojums par līgumu ir atsaukts</KEYWORD><KEYWORD>Pieņemamais lēmums par tiesāšanās izdevumiem</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>2017. gadā <HT TYPE="ITALIC">Poste Tutela SpA</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/><HT TYPE="ITALIC">Poste Tutela</HT><QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>), kas tolaik bija <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane SpA</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/><HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT><QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) pilnībā piederošs meitasuzņēmums, izdeva paziņojumu par līgumu. Paziņojuma par līgumu mērķis bija izstrādāt pamatnolīgumus par apsaimniekošanas, uzņemšanas un piekļuves uzraudzības pakalpojumiem <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> un citu grupas sabiedrību birojiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Pegaso Srl Servizi Fiduciari</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Sistemi di Sicurezza Srl</HT> un YW lūdza iesniedzējtiesai atcelt šo paziņojumu par līgumu. Šīs procedūras ietvaros iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai paziņojumā par līgumu paredzētās darbības ietilpst Direktīvas 2014/25/ES<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="094" PAGE.FIRST="243" DATE.PUB="2014">OV 2014, L 94, 243. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Komunālo pakalpojumu direktīva<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>) vai Direktīvas 2014/24/ES<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="094" PAGE.FIRST="65" DATE.PUB="2014">OV 2014, L 94, 65. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Publiskā sektora direktīva<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>) piemērošanas jomā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="2"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Tomēr pēc lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniegšanas apstrīdētais paziņojums par līgumu tika atsaukts. Šis apstāklis liek uzdot vispirms atbildamu jautājumu par to, vai Tiesai joprojām ir pamats izskatīt šo lietu. Konkrētāk, vai pietiek ar to, ka iesniedzējtiesai vēl ir jālemj par tiesāšanās izdevumiem, lai varētu konstatēt, ka ir jāatbild uz lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu uzdotajiem jautājumiem?</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesiskais regulējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Publiskā sektora direktīva</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Publiskā sektora direktīvas 10. apsvērumā ir teikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>līgumslēdzējas iestādes<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> un jo īpaši <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>publisko tiesību subjekti<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> ir atkārtoti aplūkoti Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. [..] Būtu jāprecizē, ka subjekts, kas darbojas normālos tirgus apstākļos, kura mērķis ir gūt peļņu un kam nākas ciest savas darbības rezultātā radušos zaudējumus, nebūtu jāuzskata par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>publisko tiesību subjektu<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>, jo var uzskatīt, ka vispārējām vajadzībām, kuru apmierināšanai tas izveidots vai kam tās uzdots apmierināt, ir rūpniecisks vai komerciāls raksturs.</P><P>Līdzīgā kārtā judikatūrā ir izskatīts arī nosacījums attiecībā uz aplūkojamā subjekta līdzekļu izcelsmi, <HT TYPE="ITALIC">inter alia</HT> precizējot, ka finansēt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>lielāko daļu<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> nozīmē būt finansētam par vairāk nekā pusi un ka šāds finansējums var ietvert maksājumus no lietotājiem, kuri ir uzlikti un tiek aprēķināti un iekasēti saskaņā ar publisko tiesību noteikumiem.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Publiskā sektora direktīvas 1. panta 1. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi par līgumslēdzēju iestāžu rīkoto iepirkumu procedūrām attiecībā uz publiskiem līgumiem, kā arī metu konkursiem, par kuru vērtību paredz, ka tā nav mazāka par 4. pantā noteiktajām robežvērtībām.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 2. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>1)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>līgumslēdzējas iestādes<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/> ir valsts, reģionālās vai vietējās iestādes, publisko tiesību subjekti, vai vienas vai vairāku šādu iestāžu vai viena vai vairāku šādu publisko tiesību subjektu veidotas apvienības;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>publisko tiesību subjekti<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> ir struktūras, kurām piemīt visi turpmāk minētie raksturlielumi:</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>tās ir nodibinātas ar konkrētu mērķi apmierināt vispārējas vajadzības, kurām nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>tām ir juridiskas personas statuss; un</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>tās to lielākajā daļā finansē valsts, vai arī reģionālās vai vietējās iestādes, vai citi publisko tiesību subjekti; vai to pārvaldību uzrauga minētās iestādes vai subjekti; vai to vadībā, valdē vai uzraudzības padomē vairāk nekā pusi locekļu ieceļ valsts, reģionālās vai vietējās iestādes vai citi publisko tiesību subjekti;</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></P></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Publiskā sektora direktīvas 7. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Šo direktīvu nepiemēro publiskajiem līgumiem un metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības saskaņā ar Direktīvu 2014/25/ES piešķir vai kurus rīko līgumslēdzējas iestādes, kas īsteno vienu vai vairākas no minētās direktīvas 8.–14. pantā noteiktajām darbībām, un kuru slēgšanas tiesības piešķir, lai veiktu šādas darbības, [..].<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Komunālo pakalpojumu direktīva</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Komunālo pakalpojumu direktīvas 16. apsvērums ir formulēts šādi:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>[..] Lai ievērotu prasības attiecībā uz vairākām darbībām, tiesības slēgt līgumus varētu piešķirt saskaņā ar dažādiem tiesiskajiem regulējumiem. Būtu jāprecizē, ka uz tiesisko regulējumu, kas piemērojams vienam līgumam, kurš paredzēts vairākām darbībām, būtu attiecināmi noteikumi, kas piemērojami darbībai, kurai līgums ir paredzēts galvenokārt. Nosakot, kurai darbībai līgums galvenokārt paredzēts, par pamatu var ņemt līgumslēdzēja analīzi par prasībām, kurām konkrētajam līgumam jāatbilst, ko līgumslēdzējs veic, lai aprēķinātu paredzamo līguma vērtību un sagatavotu iepirkuma procedūras dokumentus. [..].<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 19. apsvērums ir formulēts šādi:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Lai nodrošinātu faktisku tirgus pieejamību un iepirkuma noteikumu līdzsvarotu piemērošanu ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, attiecīgajiem subjektiem jābūt identificētiem ne tikai pēc to juridiskā statusa. Tādēļ būtu jānodrošina, ka ir ievērota vienāda attieksme pret līgumslēdzējiem, kas darbojas valsts sektorā, un līgumslēdzējiem, kas darbojas privātajā sektorā. Saskaņā ar LESD 345. pantu jānodrošina arī, ka ir ievēroti noteikumi, kas reglamentē īpašumtiesību sistēmu dalībvalstīs.<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Komunālo pakalpojumu direktīvas 1. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi par līgumslēdzēju rīkoto iepirkumu procedūrām attiecībā uz līgumiem, kā arī metu konkursiem, kuru paredzamā vērtība nav mazāka par 15. pantā noteiktajām robežvērtībām.<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Saskaņā ar 4. panta 1. punktu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>līgumslēdzēji<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>subjekti:</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>kas ir līgumslēdzējas iestādes vai publiski uzņēmumi un kas veic vienu no 8.–14. pantā minētajām darbībām;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>kuru viens no darbības veidiem, ja attiecīgie līgumslēdzēji nav līgumslēdzējas iestādes vai publiski uzņēmumi, ir kāda no 8.–14. pantā minētajām darbībām vai to apvienojums un kuri darbojas, pamatojoties uz īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, ko piešķīrusi dalībvalsts kompetentā iestāde.<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Komunālo pakalpojumu direktīvas 4. panta 2. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>Publisks uzņēmums<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> ir jebkurš uzņēmums, kurā līgumslēdzējām iestādēm var būt tieša vai netieša dominējoša ietekme atbilstoši to īpašuma tiesībām uz minēto uzņēmumu, finansiālajai līdzdalībai minētajā uzņēmumā vai noteikumiem, kas piemērojami minētajam uzņēmumam.</P><P>Uzskata, ka kādā no turpmākajiem gadījumiem līgumslēdzējām iestādēm ir dominējoša ietekme, ja minētās iestādes tieši vai netieši:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>ir attiecīgā uzņēmuma parakstītā kapitāla lielākās daļas turētājas;</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="4"?><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>kontrolē balsu vairākumu saistībā ar uzņēmuma emitētajām akcijām;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>var iecelt vairāk nekā pusi no šā uzņēmuma vadības, valdes vai uzraudzības struktūru locekļiem.<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Saskaņā ar 5. panta 4. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>Tādu līgumu gadījumā, kuru priekšmets ir iepirkums, uz ko attiecas šī direktīva, kā arī iepirkums, uz ko šī direktīva neattiecas, līgumslēdzēji var izvēlēties piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus līgumus par atsevišķām daļām vai piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu. Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus līgumus par atsevišķām daļām, lēmumu par to, kādu tiesisko regulējumu piemēro katram šādam atsevišķam līgumam, pieņem, pamatojoties uz attiecīgās atsevišķās daļas raksturlielumiem.</ALINEA><ALINEA>Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt tiesības noslēgt nedalītu līgumu, šo direktīvu – ja vien 25. pantā nav noteikts citādi – piemēro izrietošajam jauktajam līgumam neatkarīgi no to daļu vērtības, uz kurām citādi attiektos atšķirīgs tiesiskais regulējums, un neatkarīgi no tā, kurš tiesiskais regulējums minētajām daļām citādi tiktu piemērots.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Komunālo pakalpojumu direktīvas 13. panta 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>Šī direktīva attiecas uz darbībām, kas saistītas ar:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>pasta pakalpojumu sniegšanu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>citu pakalpojumu sniegšanu, kuri nav pasta pakalpojumi, ar nosacījumu, ka šādus pakalpojumus sniedz subjekti, kas sniedz arī pasta pakalpojumus šā panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē, ja attiecībā uz šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem nav ievēroti 34. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi.<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Saskaņā ar 13. panta 2. punkta b) apakšpunktu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>pasta pakalpojumi<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>pakalpojumi, kas ietver pasta sūtījumu muitošanu, šķirošanu, maršrutizēšanu un piegādi. Tas ietver gan pakalpojumus, kas ietilpst, gan pakalpojumus, kas neietilpst universālā pakalpojuma piemērošanas jomā, kā noteikts saskaņā ar Direktīvu 97/67/EK<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>. Saskaņā ar c) apakšpunktu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>citi pakalpojumi, kas nav pasta pakalpojumi<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>, ir pasta pakalpojumu pārvaldība (pakalpojumi līdz nosūtīšanai un pēc tās, ieskaitot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>pasta šķirošanas pārvaldības pakalpojumus<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>) un daži ar pasta sūtījumiem saistīti pakalpojumi, piemēram, tiešie sūtījumi, kam nav norādīta adrese.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Komunālo pakalpojumu direktīvas 19. panta 1. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>Šī direktīva neattiecas uz līguma slēgšanas tiesībām, ko līgumslēdzēji piešķir mērķiem, kuri nav 8.–14. pantā minēto darbību veikšana, [..].<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Fakti, tiesvedība un prejudiciālie jautājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> ir akciju sabiedrība. No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka tās pamatkapitāls 29,26 % apmērā pieder <HT TYPE="ITALIC">Ministero dell’Economia e delle Finanze</HT> (Ekonomikas un finanšu ministrija, Itālija), 35 % apmērā – <HT TYPE="ITALIC">Cassa Depositi e Prestiti</HT> [Noguldījumu un konsignāciju kredītiestādei] un pārējās akcijas – privātiem ieguldītājiem. <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> ir universālā pasta pakalpojuma koncesionāre. Tā darbojas arī finanšu, apdrošināšanas un mobilās telefonijas pakalpojumu nozarē.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Brīdī, kad tika izdots apstrīdētais paziņojums par līgumu, <HT TYPE="ITALIC">Poste Tutela</HT> bija <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> pilnībā piederošs meitasuzņēmums. Tā apvienojās ar <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> <DATE ISO="20180301">2018. gada 1. martā</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>2017. gada jūlijā <HT TYPE="ITALIC">Poste Tutela</HT> izdeva paziņojumu par līgumu, lai izstrādātu pamatnolīgumus par apsaimniekošanas, uzņemšanas un piekļuves uzraudzības pakalpojumiem <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> un citu grupas sabiedrību birojiem uz 24 mēnešiem (un vēl 12 mēnešiem pagarināšanas gadījumā) par aplēsto kopsummu <FT TYPE="NUMBER">25253242</FT> EUR apmērā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Šajā paziņojumā par līgumu kā juridiskais pamats bija norādīta Komunālo pakalpojumu direktīva. Tas tika publicēts <HT TYPE="ITALIC">Gazzetta Ufficiale della Repubblica Italiana</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Itālijas Republikas Oficiālais Vēstnesis</HT>, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/><HT TYPE="ITALIC">GURI</HT><QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P><HT TYPE="ITALIC">N<HT TYPE="SUP">o</HT>87 del <DATE ISO="20170731">31 luglio 2017</DATE>, <DATE ISO="20170705">5</DATE><HT TYPE="SUP">a</HT> Serie Speciale – Contratti Pubblici</HT> (<DATE ISO="20170731">2017. gada 31. jūlija</DATE> Nr. 87, 5. speciālā sērija – Publiski līgumi).</P></NOTE> un <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P><DATE ISO="20170729">2017. gada 29. jūlija</DATE> <REF.DOC.OJ COLL="S" NO.OJ="144" DATE.PUB="2017">OV S 144</REF.DOC.OJ> (paziņojums par līgumu Nr. 297868).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT><DATE ISO="20170928">2017. gada 28. septembrī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Pegaso Srl Servizi Fiduciari</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Sistemi di Sicurezza Srl</HT> un YW (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>prasītāji<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/>) apstrīdēja aplūkojamo paziņojumu par līgumu iesniedzējtiesā. Tie norādīja uz vairākiem Itālijas Publisko iepirkumu kodeksa pārkāpumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Tā kā prasītāju iebildumi pēc pirmās pārbaudes šķita pamatoti, iesniedzējtiesa <DATE ISO="20171020">2017. gada 20. oktobrī</DATE> nolēma ar pagaidu noregulējuma rīkojumu apturēt attiecīgo iepirkuma procedūru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Poste Tutela</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>atbildētājas<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>) izvirzīja iepriekšēju iebildi par iesniedzējtiesas kompetenci. Tās apgalvoja, ka administratīvās tiesas nav kompetentas gadījumos, kad publisks uzņēmums ir sācis iepirkuma procedūras tādu pakalpojumu sniegšanai, kas nav saistīti ar tiem, kuri ietilpst īpašajās nozarēs, piemēram, pasta nozarē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa uzskata, ka šis jautājums par kompetenci tai liek noteikt, vai <HT TYPE="ITALIC">Poste Tutela</HT> (un tagad <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT>) bija jāsāk iepirkuma procedūra, lai lemtu par attiecīgo pakalpojumu sniegšanas tiesību piešķiršanu. Iesniedzējtiesas ieskatā, <HT TYPE="ITALIC">Poste Tutela/Poste Italiane</HT> atbilst nosacījumiem, lai to kvalificētu par publisko tiesību subjektu Direktīvas 2014/23/ES<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="094" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2014">OV 2014, L 94, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>Koncesiju direktīva<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>), Publiskā sektora direktīvas un Komunālo pakalpojumu direktīvas izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Šajos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio</HT> (Reģionālā administratīvā tiesa, Lacio, Itālija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>1)</NO.P><TXT>Vai, pamatojoties uz iepriekš norādītajiem raksturlielumiem, sabiedrība <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane SpA</HT> ir jākvalificē kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>publisko tiesību subjekts<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> 2016. gada Leģislatīvā dekrēta Nr. 50 3. panta 1. punkta d) apakšpunkta un attiecīgo Savienības direktīvu (2014/23/ES, 2014/24/ES un 2014/25/ES) izpratnē?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai iepriekš minētā kvalifikācija attiecas arī uz citai sabiedrībai pilnībā piederošu sabiedrību <HT TYPE="ITALIC">Poste Tutela SpA</HT>, kas turklāt ir apvienošanās procesā ar <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane SpA</HT>, ņemot vērā Direktīvas 2014/23/ES 46. apsvērumu par kontrolētām juridiskām personām (šajā nozīmē skat. arī ES Tiesas ceturtās palātas <DATE ISO="20171005">2017. gada 5. oktobra</DATE> spriedumu [C‑567/15]: pienākums izsludināt publisku iepirkumu sabiedrībām, kuras atrodas valsts pārvaldes kontrolē; <HT TYPE="ITALIC">Consiglio di Stato</HT> [(Valsts padome, Itālija)] VI palātas <DATE ISO="20111124">2011. gada 24. novembra</DATE> spriedumu Nr. 6211)?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Vai minētajām sabiedrībām kā līgumslēdzējām ir jāievēro publiskā iepirkuma procedūras tikai attiecībā uz tādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, kuri ir saistīti ar īpašās nozarēs veiktu darbību, pamatojoties uz Direktīvu 2014/25/ES, ja šīs līgumslēdzējas tiek uzskatītas par publisko tiesību subjektiem saskaņā ar Iepirkumu kodeksa II daļas noteikumiem, bet saglabā pilnu<?PAGE NO="6"?> līgumisko autonomiju un ir pakļautas ekskluzīvi tikai privāttiesībām, – saistībā ar līgumu slēgšanas darbību citās nozarēs, ņemot vērā Direktīvas 2014/23/ES 21. apsvērumā un 16. pantā noteiktos principus?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4)</NO.P><TXT>Vai tās pašas sabiedrības saistībā ar līgumiem, kas neattiecas uz īpašajām nozarēm raksturīgo jomu, – ja vien tās atbilst prasībām par publisko tiesību subjektiem – ir pakļautas vispārējai Direktīvai 2014/24/ES (un tātad noteikumiem par publiskā līgumu slēgšanu) arī tad, ja tās – attīstījušās salīdzinājumā ar savas dibināšanas brīdi – veic galvenokārt uzņēmējdarbību konkurences apstākļos?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>5)</NO.P><TXT>Vai tomēr, ja ir biroji, kas pamīšus veic gan universālā pakalpojuma darbības, gan ar to nesaistītas darbības, instrumentalitātes koncepciju – attiecībā uz pakalpojumiem, kam ir raksturīgas īpašas sabiedrības intereses, – var uzskatīt par izslēgtu saistībā ar līgumiem par parasto un ārkārtas apkopi, tīrīšanas pakalpojumiem, mēbelēšanu, kā arī šādu biroju apsaimniekošanas pakalpojumiem un apsardzi?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>6)</NO.P><TXT>Visbeidzot, ja <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane SpA</HT> tēze tiktu uzskatīta par atbalstāmu, vai lēmums rīkot iepirkuma procedūru pēc savas ierosmes, uz ko neattiecas Iepirkuma kodekss un visas tajā paredzētās pārskatāmības un vienlīdzīgas attieksmes garantijas un kas atbilstoši bez citiem paziņojumiem ir publicēts [<HT TYPE="ITALIC">GURI</HT>] un <HT TYPE="ITALIC">Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī</HT>, ir pretrunā nostiprinātajam principam par iepirkuma dalībnieku tiesisko paļāvību?<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT><DATE ISO="20181011">2018. gada 11. oktobrī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> ar vēstuli informēja iesniedzējtiesu un Tiesu, ka tā ir atsaukusi apstrīdēto paziņojumu par līgumu. Līdz ar to <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> skaidri lūdza iesniedzējtiesai atzīt prasītāju prasību par nepieņemamu. Iesniedzējtiesa <DATE ISO="20181020">2018. gada 20. oktobrī</DATE> šo lūgumu noraidīja.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT><DATE ISO="20181016">2018. gada 16. oktobrī</DATE> pēc tam, kad atbildētāja bija informējusi Tiesu par paziņojuma par līgumu atcelšanu, Tiesa jautāja iesniedzējtiesai, vai tā nevēlas atsaukt lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu. Iesniedzējtiesa <DATE ISO="20181026">2018. gada 26. oktobrī</DATE> izteica vēlēšanos uzturēt spēkā lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT><DATE ISO="20190109">2019. gada 9. janvārī</DATE> atbildē uz Tiesas lūgumu pamatot iemeslus, kuru dēļ iesniedzējtiesa uzskata, ka pamatlietā joprojām pastāv neatrisināts strīds, Tiesa no iesniedzējtiesas saņēma papildu skaidrojumus. Iesniedzējtiesa izklāstīja, kāpēc tā uzskata, ka pamatlietā joprojām pastāv neatrisināts strīds, un kāpēc Tiesai līdz ar to būtu jāatbild uz prejudiciālajiem jautājumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT><DATE ISO="20190403">2019. gada 3. aprīlī</DATE> iesniedzējtiesa arī informēja Tiesu par to, ka ir saņemts pieteikums atcelt citu paziņojumu par līgumu, ko <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> bija izdevusi par šiem pašiem pakalpojumiem. Iesniedzējtiesa uzskata, ka šis paziņojums par līgumu ir identisks paziņojumam, par kuru ir runa šajā lietā. Iesniedzējtiesa ir apturējusi šīs jaunās lietas izskatīšanu līdz brīdim, kad Tiesa pieņems lēmumu šajā lietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Rakstveida apsvērumus iesniedza <HT TYPE="ITALIC">Pegaso Srl Servizi Fiduciari</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Sistemi di Sicurezza Srl</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT>, Itālijas valdība un Eiropas Komisija. Visi minētie piedalījās <DATE ISO="20200122">2020. gada 22. janvārī</DATE> notikušajā tiesas sēdē.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="7"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Šie secinājumi ir strukturēti šādi. Vispirms paskaidrošu, kāpēc, ņemot vērā notikumus pēc šā lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniegšanas, nav jāatbild uz iesniedzējtiesas uzdotajiem jautājumiem (A). Gadījumam, ja Tiesa nepiekristu manai nostājai, īsumā ieskicēšu, kā uz galvenajiem jautājumiem būtu jāatbild pēc būtības. Norādīšu, ka tādām darbībām kā pamatlietā (<HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> apsaimniekošanas, uzņemšanas un piekļuves uzraudzības pakalpojumi) ir piemērojamas Savienības tiesību normas publisko iepirkumu jomā, proti, tās, kas paredzētas Komunālo pakalpojumu direktīvā attiecībā uz īpašajām nozarēm (B).</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vai pamatlietā pastāv neatrisināts strīds?</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru jautājumus par Savienības tiesību interpretāciju valsts tiesa uzdod saistībā ar tādu tiesisko regulējumu un faktiskajiem apstākļiem, kurus definē valsts tiesa un kuru precizitāte Tiesai nav jāpārbauda. Uz šiem jautājumiem attiecas atbilstības prezumpcija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Skat., piemēram, spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180529">2018. gada 29. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Liga van Moskeeën en Islamitische Organisaties Provincie Antwerpen</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑426/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:335">EU:C:2018:335</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181204">2018. gada 4. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">The Minister for Justice and Equality</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Commissioner of the Garda Síochána</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑378/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:979">EU:C:2018:979</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191001">2019. gada 1. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Blaise</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑616/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:800">EU:C:2019:800</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru gan no LESD 267. panta formulējuma, gan no tā sistēmas izriet, ka prejudiciāla nolēmuma tiesvedība paredz, ka valsts tiesās <HT TYPE="ITALIC">faktiski norit</HT> tiesvedība, kurā tām ir jāpieņem lēmums, kurā var tikt ņemts vērā Tiesas spriedums sakarā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu. Tātad Tiesa pēc savas iniciatīvas var pārbaudīt, vai pamatlietā pastāv neatrisināts strīds<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Skat., piemēram, spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160913">2016. gada 13. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Rendón Marín</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑165/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:675">EU:C:2016:675</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0024">24.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180605">2018. gada 5. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kolev</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑612/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:392">EU:C:2018:392</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180619">2018. gada 19. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gnandi</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑181/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:465">EU:C:2018:465</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Ja pamatlieta ir zaudējusi priekšmetu, kamēr vēl nav pabeigta tiesvedība Tiesā, tādējādi padarot uzdotos jautājumus hipotētiskus vai ar faktisku strīdu nesaistītus, Tiesa nolemj, ka nav nepieciešams pieņemt nolēmumu par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Skat., piemēram, rīkojumus, 2019. gada 10. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mahmood</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑169/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:5">EU:C:2019:5</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190502">2019. gada 2. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Faggiano</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑524/16</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:399">EU:C:2019:399</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191001">2019. gada 1. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>YX (Sprieduma nodošana notiesātās personas valstspiederības dalībvalstij)</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑495/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:808">EU:C:2019:808</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Šajā gadījumā ir domstarpības par to, vai iesniedzējtiesā vēl pastāv neatrisināts strīds. Domstarpības ir divējādas: pirmkārt, vai <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> ir atsaukusi apstrīdēto paziņojumu par līgumu? Otrkārt, vai, lai gan ir šī atsaukšana, pastāv kāds cits iemesls, kura dēļ prasītājiem saglabājas interese celt prasību iesniedzējtiesā?</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Paziņojuma par līgumu atsaukšana</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Atbildot uz Tiesas uzdoto jautājumu par to, vai tajā vēl norit tiesvedība, iesniedzējtiesa norāda, ka <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> šajā ziņā ir publicējusi paziņojumu <HT TYPE="ITALIC">GURI</HT> un īsākus paziņojumus dienas laikrakstos. <HT TYPE="ITALIC">GURI</HT> publicētajā paziņojumā esot minēts, ka <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> ir nolēmusi <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>atcelt/atsaukt<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> paziņojumu par līgumu saistībā ar <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> komplekso restrukturizāciju pēc tās un <HT TYPE="ITALIC">Poste Tutela</HT> apvienošanās. Tomēr turpinājumā iesniedzējtiesa norāda, ka pārējos paziņojumos, kas ir īsāki un publicēti dienas laikrakstos, <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> esot vienīgi paziņojusi par iepirkuma procedūras pārtraukšanu. Iesniedzējtiesa nav pārliecināta, vai, šādi rīkojoties, <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> ir vēlējusies novērst prasītāju norādītos pārkāpumus vai iet citu ceļu (izmantot līguma tiešu piešķiršanu), lai apmierinātu vajadzības, kas bija paziņojuma par līgumu priekšmets.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> un Itālijas valdība apgalvo, ka paziņojums par līgumu formāli esot ticis atsaukts. Konkrētāk, <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> apgalvo, ka paziņojums par atcelšanu esot pienācīgi publicēts visos nepieciešamajos izdevumos (<HT TYPE="ITALIC">GURI</HT>, divos nacionālajos un divos vietējos laikrakstos, kā arī <HT TYPE="ITALIC">Oficiālajā Vēstnesī</HT>). Pēc atcelšanas esot sākta jauna iepirkuma procedūra, lai efektīvāk apmierinātu <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> jaunās vajadzības pēc grupas pārstrukturēšanas, it īpaši ar drošību un uzraudzību saistītās pārskatītās vajadzības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Prasītāji neapstrīd, ka paziņojums par līgumu ir ticis atsaukts. Tomēr tie apgalvo, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu joprojām esot pieņemams, bet citu iemeslu dēļ, kas aplūkoti nākamajā iedaļā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Skat. šo secinājumu 49. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Jāatzīst, ka šeit esmu mazliet neizpratnē. Visi, izņemot iesniedzējtiesu, šķiet, piekrīt, ka strīdīgais paziņojums par līgumu ir ticis atsaukts. Pati iesniedzējtiesa apstiprina, ka <HT TYPE="ITALIC">GURI</HT> publicētajā pilnajā paziņojumā ir izmantots formulējums <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>atcelt/atsaukt<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>. Iesniedzējtiesa arī norāda, ka citās, īsākajās paziņojuma versijās, kas publicētas dienas presē, esot minēts, ka procedūra <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>ir pārtraukta<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>, bet tās esot jau <DATE ISO="20171020">2017. gada 20. oktobrī</DATE> izdotā iesniedzējtiesas rīkojuma par pagaidu noregulējumu sekas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Kā minēts šo secinājumu 22. punktā.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Pamatojoties uz visiem Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem, šķiet, ka paziņojums par līgumu tiešām ir ticis atsaukts. Šķiet, ka iesniedzējtiesa ir atlikusi lēmuma pieņemšanu par to, vai atsaukšana ir vai nav notikusi. Savā atbildē Tiesai tā uzsver, ka neatkarīgi no šā jautājuma paliek jautājums par kompetenci, proti, vai administratīvajām tiesām ir kompetence lemt par šādiem paziņojumiem par līgumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Man ir labi zināms pienākumu standarta sadalījums prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā. Proti, tikai iesniedzējtiesa var pārbaudīt, vai strīdīgais paziņojums par līgumu ir ticis atsaukts, gan attiecībā uz faktiem, gan attiecībā uz to vērtējumu saskaņā ar valsts tiesībām. To, ka šis pats pasūtītājs ir sācis jaunu iepirkuma procedūru, varētu uzskatīt par papildu norādi uz atsaukšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Tomēr šis gadījums atklāj tradicionālā pienākumu sadalījuma robežas. Neraugoties uz lielo pietāti, kādu Tiesa parasti izrāda pret saviem prejudiciālā nolēmuma tiesvedības partneriem saskaņā ar LESD 267. pantu, galu galā Tiesai jānosaka, vai tai vēl ir pamats izskatīt šo lietu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Skat. šo secinājumu 33. punktu un tajā minēto judikatūru.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Spriežot pēc visiem pieejamajiem dokumentiem, paziņojums par līgumu ir ticis atsaukts. Faktiski ir izdots jauns paziņojums par līgumu par tiem pašiem pakalpojumiem. Tomēr iesniedzējtiesai joprojām esot šaubas par to, vai paziņojums par līgumu ir ticis <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>formāli<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> atsaukts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Man ir grūti saprast šo apgalvojumu – es vēl varētu saprast, ja iesniedzējtiesa joprojām vēlētos saņemt atbildi gadījumā, kad pastāvētu varbūtība, ka konkrēts atbildētājs stratēģiski atsauc paziņojumus par līgumu. Varu iedomāties situāciju, kurā subjekts, kurš nevēlas, lai tiesa autoritatīvi izšķir noteiktus jautājumus, regulāri atsauc apstrīdētus paziņojumus par līgumu, tādējādi sistemātiski cenšoties atņemt valsts tiesai(‑ām) kompetenci.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Tas noteikti būtu citāds gadījums. Šādā gadījumā jau lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamības izvērtēšanas posmā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Attiecībā uz vēlāku posmu skat. Tiesas Reglamenta 100. panta 1. punkta otro teikumu.</P></NOTE>, iespējams, varētu tikt piemērota lielāka elastība attiecībā uz neatrisināta strīda jēdzienu. Galu galā ļaunprātīgas rīcības aizliegums ir Savienības tiesību transversāls princips<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Par ļaunprātīgas rīcības aizlieguma principu PVN jomā pēc analoģijas skat. spriedumus, 2006. gada 21. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Halifax</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑255/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2006:121">EU:C:2006:121</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171122">2017. gada 22. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cussens</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑251/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:881">EU:C:2017:881</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>). Tomēr ļaunprātīgas rīcības aizlieguma princips noteikti neattiecas vienīgi uz PVN jomu: skat. manus secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cussens</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑251/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:648">EU:C:2017:648</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0023">23.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Skat. arī spriedumu, 2019. gada 26. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">N Luxembourg I</HT> u.c.</NAME.CASE>(<NO.CASE>C‑115/16, C‑118/16, C‑119/16 un C‑299/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:134">EU:C:2019:134</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0096">96.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0102">102.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Tomēr neviens – ne lietas dalībnieki, ne iesniedzējtiesa – nav minējis, ka <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> būtu atkārtoti atsaukusi paziņojumus par līgumu, lai izvairītos no pārbaudes tiesā vai lai atturētu noteiktus pretendentus no dalības iepirkuma procedūrā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Jānorāda, ka citā lietā, kura tiek izskatīta Tiesā (C‑419/19, <HT TYPE="ITALIC">Irideos</HT>, <REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="328" PAGE.FIRST="5" DATE.PUB="2019">OV 2019, C 328, 5. lpp.</REF.DOC.OJ>) un kurā izvirzītie jautājumi ir ļoti līdzīgi jautājumiem šajā lietā, <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> nav atsaukusi strīdīgo paziņojumu par līgumu.</P></NOTE>. Drīzāk esot noticis pretēji: <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> esot sniegusi ticamu skaidrojumu par sākotnējā paziņojuma par līgumu atsaukšanas iemesliem un, šķiet, esot rīkojusies atbilstoši šim skaidrojumam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Skat. šo secinājumu 35. un 36. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Šajos apstākļos šķiet acīmredzami, ka pamatlietai ir zudis priekšmets.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Prasītāju intereses celt prasību valsts līmenī saglabāšanās</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Pakārtoti iesniedzējtiesa, prasītāji un daļēji arī Eiropas Komisija, šķiet, uzskata, ka neatkarīgi no paziņojuma par līgumu atsaukšanas interese celt prasību saglabājas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa uzskata, ka nevarot pieņemt, ka prasītājiem vairs nav intereses celt prasību par paziņojumu par līgumu, pat ja tas ir ticis atsaukts. Tāpēc Tiesai esot jāizskata tās lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, it īpaši ņemot vērā efektīvas pārbaudes tiesā principu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Prasītāji norāda, ka, lai gan ir notikusi atsaukšana, saskaņā ar Itālijas tiesībām kompetentajai tiesai tomēr esot pienākums lemt par apstrīdēto aktu tiesiskumu, lai piespriestu atlīdzināt zaudējumus un noteiktu, kam jāsedz tiesāšanās izdevumi. Konkrētāk, saskaņā ar Itālijas tiesībām prasība par zaudējumu atlīdzību var tikt celta 120 dienu laikā no dienas, kad nolēmums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts, ir kļuvis galīgs. Lai lemtu par šo prasību, vispirms jānosaka, vai iesniedzējtiesai ir kompetence. Tas nozīmē, ka jāpārbauda, vai uz <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> attiecas publiskā iepirkuma noteikumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Eiropas Komisija uzskata, ka šis elements nekādā ziņā nav noteicošs, ja pieņem, ka paziņojums par līgumu formāli ir ticis atsaukts. Uz iesniedzējtiesas sesto prejudiciālo jautājumu esot jāatbild, ciktāl šis jautājums attiecas uz sekām, kas izriet no tiesiskās paļāvības iespējama pārkāpuma, tātad uz aspektu, kurš nav atkarīgs no apstrīdētā paziņojuma par līgumu atstāšanas spēkā. Turklāt atbilde uz jautājumu par to, vai apstrīdētais paziņojums par līgumu attiecas uz iepirkuma procedūru, kas ietilpst Komunālo pakalpojumu direktīvas piemērošanas jomā, ir izšķiroša, lai noteiktu, kura ir kompetentā tiesa, kurā prasītāji varētu prasīt zaudējumu atlīdzību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Savukārt <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> un Itālijas valdība uzskata, ka prasītājiem vairs neesot intereses celt prasību. <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> uzskata, ka iesniedzējtiesas spriedums neradītu labvēlīgas sekas prasītājiem, bet Itālijas valdība norāda, ka prasītāji nav cēluši prasību par zaudējumu atlīdzību. Tāpēc šādas prasības iespējamība esot tīri hipotētiska.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Tātad, lai gan paziņojums par līgumu ir ticis atsaukts, ir izteikti apgalvojumi, ka a) prasītāji varētu celt prasību par zaudējumu atlīdzību saistībā ar apstrīdēto paziņojumu par līgumu un ka b) iesniedzējtiesai vēl esot jāizlemj jautājums par tiesāšanās izdevumiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Iespēja nākotnē celt prasību par zaudējumu atlīdzību</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pamats prejudiciāla jautājuma uzdošanai ir nevis iespēja uzklausīt konsultatīvu viedokli par vispārīgiem vai hipotētiskiem jautājumiem, bet vajadzība faktiski atrisināt strīdu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Skat., piemēram, spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161110">2016. gada 10. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Private Equity Insurance Group</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑156/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:851">EU:C:2016:851</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171026">2017. gada 26. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Balgarska energiyna borsa</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑347/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:816">EU:C:2017:816</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Apstākļos, kas ir pielīdzināmi apstākļiem pamatlietā, Tiesa jau ir atzinusi, ka ar nodomu celt zaudējumu atlīdzības prasību, kas ir tikai potenciāla un hipotētiska, nevar pamatot lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu uzturēšanu, ja pamatlietai vairs nav priekšmeta<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Rīkojums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20110610">2011. gada 10. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mohammad Imran</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑155/11 PPU</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:387">EU:C:2011:387</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0018">18.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Prasītāji tiesas sēdē apstiprināja, ka ne iesniedzējtiesā, ne arī kādā citā valsts tiesā vēl <HT TYPE="ITALIC">nav celta</HT> prasība par zaudējumu atlīdzību. Protams, ir taisnība, ka gadījumā, ja prasība par zaudējumu atlīdzību galu galā tiktu celta, jautājumam par to, vai paziņojums par līgumu ir obligāts, un līdz ar to, kura valsts tiesa ir kompetenta pieņemt lēmumu šajā lietā, būtu nozīme. Taču tas būtu svarīgi tieši attiecībā uz šo potenciālo vēlāko prasību, kas pašlaik nav celta. Tādējādi iesniedzējtiesā pašlaik notiekošajā tiesvedībā jautājumi, kas saistīti ar zaudējumu atlīdzības prasību, kura varētu tikt celta nākotnē, ir pilnībā hipotētiski.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Apstāklis, ko uzsver Eiropas Komisija, proti, ka prasītājiem varēja būt tiesiskā paļāvība attiecībā uz iepirkuma procedūras turpināšanu un ka katrā ziņā būtu jāatbild uz sesto jautājumu, nemaina iepriekš minēto secinājumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Pirmkārt, pirmajā acumirklī es personīgi būtu diezgan pārsteigts, uzzinot, ka Savienības tiesiskās paļāvības princips faktiski liedz līgumslēdzējai iestādei jebkad atsaukt paziņojumu par līgumu. Ja tas tā būtu, vai tas nozīmētu, ka publisks līgums pēc paziņojuma publicēšanas jāīsteno līdz beigām, lai kādi arī nebūtu (izmainījušies) apstākļi?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Otrkārt, ja tas tā nav, tad sestais jautājums arī faktiski kļūst par aspektu, kas tiktu vērtēts iespējamas turpmākas prasības par zaudējumu atlīdzību ietvaros tāpat kā jebkuru citu pretendentu tiesību pārkāpums publiskā iepirkuma procedūrā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170726">2017. gada 26. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Persidera</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑112/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:597">EU:C:2017:597</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Bet vēlreiz jāuzsver, ka šie jautājumi nav iesniedzējtiesā pašlaik izskatāmās lietas priekšmets.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">b)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Lēmums par tiesāšanās izdevumiem</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Vēl paliek jautājums par tiesāšanās izdevumiem valsts tiesvedībā. Pat pieņemot, ka paziņojums par līgumu būtu atsaukts, iesniedzējtiesai tomēr esot jālemj par tiesāšanās izdevumiem. Tādējādi varot uzskatīt, ka iesniedzējtiesā vēl pastāv neatrisināts strīds, kas attiecas vismaz uz jautājumu par tiesāšanās izdevumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Manā izpratnē šāda loģika nav pieņemama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Pirmkārt, mana izpratne par vispārīgiem apgalvojumiem attiecībā uz to, kas ir <HT TYPE="ITALIC">neatrisināts strīds</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Skat. šo secinājumu 33. punktu un tajā minēto judikatūru.</P></NOTE>, vienmēr ir bijusi tāda, ka ir jāpastāv saprātīgai korelācijai (iespējams, ne vienmēr precīzai atbilstībai) starp iesniedzējtiesas uzdoto <HT TYPE="ITALIC">jautājumu tvērumu</HT> un tajā izskatāmo strīdu. Tādējādi uzdoto jautājumu priekšmetam ir jābūt zināmai ietekmei uz iesniedzējtiesā izskatāmā strīda risinājumu. Ārpus šā tvēruma (un tātad hipotētiski) ir jautājumi, kuriem neatkarīgi no tā, kā Tiesa uz tiem atbildētu, nebūtu nekādas ietekmes uz iesniedzējtiesā izskatāmā strīda risinājumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Raugoties no šāda viedokļa, es neredzu, kā atbildes uz sešiem pietiekami detalizētiem jautājumiem, kas visi attiecas uz notiekošas iepirkuma procedūras un ar to saistītā paziņojuma par līgumu pārbaudi, jebkādā veidā varētu ietekmēt jautājuma par tiesāšanās izdevumu atlīdzību izlemšanu valsts tiesā pēc minētā paziņojuma atsaukšanas. Šis ir vienīgi valsts tiesību jautājums, jo Tiesai lūgtajām atbildēm nav nekādas ietekmes uz neizlemto jautājumu par tiesāšanās izdevumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Otrkārt, izņemot gadījumus, kad izdevumi konkrētā lietā ir īpašā veidā saistīti ar jautājumu par Savienības tiesību interpretāciju, kas tādā gadījumā būtu atbilstoši jāprecizē lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, ar to vien, ka pēc tam, kad lietai ir zudis priekšmets, vēl ir jālemj par tiesāšanās izdevumiem, parasti nepietiek, lai saglabātu Tiesas kompetenci<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Pretējs apgalvojums radītu diezgan absurdas sekas: ņemot vērā, ka valsts tiesai vienmēr ir jālemj par tiesāšanās izdevumiem, pat ja tajā izskatāmā strīda priekšmets kāda iemesla dēļ ir zudis, tas nozīmētu, ka lieta, kuru izskata Tiesa, nevarētu tikt atsaukta, kamēr paliek jautājums par tiesāšanās izdevumiem valsts tiesā. Tādējādi iznāk, ka Tiesas kompetence saglabātos neatkarīgi no lietas iznākuma valsts līmenī.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Principā Tiesas kompetence zūd, ja iesniedzējtiesā vairs netiek izskatīts strīds, piemēram, tāpēc ka prasītājs tiesvedības laikā ir ieguvis to, ko vēlējās, vai tāpēc ka apstrīdētā akta autors to ir atsaucis, vai arī tāpēc ka ir mainījušās piemērojamās valsts tiesību normas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Skat., piemēram, rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20101014">2010. gada 14. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Reinke</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑336/08</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:604">EU:C:2010:604</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0014">14.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20130627">2013. gada 27. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Di Donna</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑492/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:428">EU:C:2013:428</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šādos apstākļos tiek uzskatīts, ka strīds ir atrisināts<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Skat., piemēram, rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20101014">2010. gada 14. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Reinke</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑336/08</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:604">EU:C:2010:604</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0015">15.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0016">16.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tam, ka valsts tiesai vēl ir jālemj par tiesāšanās izdevumiem, nav nozīmes. Ja Tiesai nav jālemj par strīdu, piemērojot Savienības tiesību normas attiecīgajiem faktiem, tai <HT TYPE="ITALIC">a fortiori</HT> nav jālemj par tiesāšanās izdevumiem tiesvedībā, kas vairs nepastāv. Tādējādi tikai iesniedzējtiesa var lemt par tiesāšanās izdevumiem, pamatojoties uz valsts tiesībām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20011206">2001. gada 6. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Clean Car Autoservice</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑472/99</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:663">EU:C:2001:663</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Izņēmums</HT>, protams, ir gadījumi, kad jautājums par tiesāšanās izdevumiem valsts tiesā ir saistīts ar Tiesā lūgto Savienības tiesību interpretāciju. Tādi ir it īpaši divi gadījumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Pirmkārt, Tiesai noteikti ir kompetence, ja pamatlietas priekšmets ir tieši tiesāšanās izdevumi. Šādos faktiskajos apstākļos Tiesai saskaņā ar LESD 267. pantu ir jāinterpretē ikviena Savienības tiesību norma, kas konkrēti attiecas uz tiesāšanās izdevumiem vai, vispārīgāk, uz tiesībām uz efektīvu piekļuvi tiesai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Skat. arī ģenerāladvokāta Manuela Kamposa Sančesa‑Bordonas [<HT TYPE="ITALIC">Manuel Campos Sánchez‑Bordona</HT>] secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Amt Azienda Trasporti e Mobilità</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑328/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:542">EU:C:2018:542</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0049">49.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Tomēr šajos gadījumos Tiesai ir jāinterpretē konkrētas un saskaņotas Savienības tiesību normas, kurās ir paredzēta tiesāšanās izdevumu sadale vai to maksimālā apmēra noteikšana noteiktās jomās. Vērā ņemams piemērs šajā pēdējā kategorijā ir tiesību norma, saskaņā ar kuru tiesvedībās vides jomā izdevumi nevar būt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>pārmērīgi dārgi<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Kā nesenus piemērus skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181017">2018. gada 17. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Klohn</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑167/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:833">EU:C:2018:833</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), vai spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180315">2018. gada 15. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">North East Pylon Pressure Campaign</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Sheehy</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑470/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:185">EU:C:2018:185</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Otrkārt, ir arī robežgadījumi, kad nav saskaņotu Savienības noteikumu par tiesāšanās izdevumiem, bet Tiesai uzdotais jautājums par interpretāciju vai spēkā esamību skaidri ietekmē lēmumu par tiesāšanās izdevumiem. Tā es interpretētu iemeslus, kuru dēļ Tiesa lietā <HT TYPE="ITALIC">Amt</HT> u.c. nolēma sniegt atbildi pēc būtības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181128">2018. gada 28. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Amt Azienda Trasporti e Mobilità</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑328/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:958">EU:C:2018:958</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/><HT TYPE="ITALIC">Amt</HT> u.c.<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Lieta <HT TYPE="ITALIC">Amt</HT> u.c. attiecās uz līgumslēdzējas iestādes lēmumu sākt iepirkuma procedūru, lai piešķirtu tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumu kāda Itālijas reģiona teritorijā. Saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu komersantiem nav ļauts celt prasību pret līgumslēdzējas iestādes lēmumiem, kas attiecas uz iepirkuma procedūru, kurā tie ir nolēmuši nepiedalīties. Iesniedzējtiesa būtībā vēlējās noskaidrot, vai šādiem komersantiem ir tiesības celt prasību, pamatojoties uz Savienības tiesībām.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Tiesvedības laikā līgumslēdzēja iestāde pēc jauna likuma pieņemšanas nolēma iepirkumu atstāt bez virzības. Tādējādi prasības priekšmets formāli bija zudis. Tomēr Tiesa uzskatīja, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu joprojām ir pieņemams, un atbildēja uz prejudiciālo jautājumu pēc būtības. Tas bija saprotams, ņemot vērā šīs lietas struktūru un vienīgo iesniedzējtiesas uzdoto jautājumu: vai Savienības tiesībām ir pretrunā tāda valsts tiesību norma, saskaņā ar kuru komersantiem, kas nav iesnieguši piedāvājumu, nav iespējas apstrīdēt iepirkuma procedūras aktus?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Apstiprinoša (vai noliedzoša) atbilde uz šo jautājumu bija izšķiroša, lai izlemtu, vai prasītājiem pamatlietā, kuri apstrīdēja iepirkuma procedūras aktus, lai gan nebija piedalījušies iepirkuma procedūrā, ir vai nav jāsedz tiesāšanās izdevumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Šo gadījumu, kurā vienam mērķtiecīgam iesniedzējtiesas jautājumam ir izšķiroša nozīme jautājumā par tiesāšanās izdevumiem, var tikai pretstatīt izskatāmajai lietai. Iesniedzējtiesas seši samērā detalizētie jautājumi attiecas uz vairāku publiskā iepirkuma noteikumu piemērojamību apsaimniekošanas, uzņemšanas un piekļuves uzraudzības pakalpojumiem <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> telpās. Tajos nav izvirzīts neviens jautājums par tādu Savienības noteikumu interpretāciju, kas regulē tiesāšanās izdevumus, vai, vispārīgāk, prasītāju sāktās pārbaudes procedūras kopējos izdevumus. Tāpat neviens no iesniedzējtiesas uzdotajiem jautājumiem neskar aspektus, kam varētu būt tieša ietekme uz lēmumu par tiesāšanās izdevumiem. It īpaši nav apstrīdēts prasītāju <HT TYPE="ITALIC">locus standi</HT> attiecībā uz aplūkoto paziņojumu par līgumu. Līdz ar to nav saprotams, kā Tiesas atbilde uz tai uzdotajiem sešiem detalizētajiem jautājumiem – <HT TYPE="ITALIC">lai kāda tā būtu</HT> – varētu ietekmēt jautājumu par tiesāšanās izdevumiem šajā tiesvedībā, ievērojot abus iepriekš minētos gadījumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Līdz ar to šīs lietas apstākļos, ņemot vērā, ka strīda priekšmets (paziņojums par līgumu) ir zudis un šobrīd netiek izskatīta neviena prasība par zaudējumu atlīdzību, lēmums par tiesāšanās izdevumiem nevar būt vienīgais iemesls, lai pamatotu lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu uzturēšanu spēkā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Noslēgumā jāpiebilst, ka, runājot par Tiesas sniedzamās atbildes nozīmīgumu reāla strīda izšķiršanā valsts tiesā, nav skaidri nodalītas robežšķirtnes – melns un balts. Nenoliedzami, ir arī gadījumi, kad Tiesa ir izrādījusi salīdzinoši lielāku pretimnākšanu (vai drīzāk demonstrējusi lielāku iztēli), pamatojot, tieši kādā ziņā tās sniegtā atbilde būtu nozīmīga konkrētajā lietā, ko izskata iesniedzējtiesa<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Kā nesenu piemēru skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191001">2019. gada 1. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Blaise</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑616/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:800">EU:C:2019:800</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Lai vai kā, pat atzīstot, ka skaidras robežšķirtnes vietā drīzāk pastāv atbilstības kontinuums, šajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu uzdotie seši jautājumi atrodas šā kontinuuma ārējā galā. Vēlreiz jāuzsver, ka vienīgais noteicošais kritērijs ir – vai šie jautājumi ir atbilstoši, ņemot vērā iesniedzējtiesā <HT TYPE="ITALIC">pašlaik izskatāmā strīda</HT> <HT TYPE="ITALIC">tvērumu</HT>. Diemžēl tie nav atbilstoši.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>No tā izriet, ka uz iesniedzējtiesas uzdotajiem jautājumiem nav jāatbild.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par prejudiciālajiem jautājumiem</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT>Ņemot vērā ģenerāladvokātu pienākumu (pilnībā) palīdzēt Tiesai (LESD 252. pants), īsumā aplūkošu iesniedzējtiesas uzdotos jautājumus pēc būtības gadījumam, ja Tiesa nepiekristu manai nostājai par to, ka šīs lietas apstākļos tiesvedība ir jāizbeidz. Tomēr izteikšos īsi un tikai, ciktāl tas būtu vajadzīgs, ja strīda priekšmets nebūtu zudis. Pat ja Tiesa izskatītu lietu pēc būtības, nebūtu vajadzības atbildēt uz visiem iesniedzējtiesas uzdotajiem jautājumiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa ir uzdevusi sešus prejudiciālus jautājumus. Ar visiem šiem jautājumiem iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai uz attiecīgajiem pakalpojumiem, par kuriem <HT TYPE="ITALIC">Poste Tutela</HT> izsludināja publisku iepirkumu pirms apvienošanās ar <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT>, attiecas Savienības tiesību normas publiskā iepirkuma jomā, it īpaši Komunālo pakalpojumu direktīva un Publiskā sektora direktīva<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Iesniedzējtiesa min arī Direktīvu 2014/23 par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu. Man gan nav skaidrs, kādā veidā tā būtu attiecināma uz šo lietu. Attiecībā uz samērā mazticamo iespēju, ka attiecīgie pakalpojumi tiktu sniegti ar koncesiju, Komunālo pakalpojumu direktīvas 5. panta 4. punkta pēdējā daļā ir paredzēts, ka principā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>tādu jauktu līgumu gadījumā, kuri ietver piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumu <HT TYPE="ITALIC">un koncesiju</HT> elementus, jaukta līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar šo direktīvu<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> (mans izcēlums).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77.</NO.P><TXT>Pirmais, otrais un ceturtais (un daļēji trešais) jautājums attiecas uz <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> (un <HT TYPE="ITALIC">Poste Tutela</HT>) juridisko kvalifikāciju, proti, vai tās ir publisko tiesību subjekti Publiskā sektora direktīvas un Komunālo pakalpojumu direktīvas izpratnē. Trešais un piektais jautājums attiecas uz Komunālo pakalpojumu direktīvas piemērojamību tādām darbībām kā pamatlietā aplūkotās. Sestā jautājuma tvērums nav īsti skaidrs. To varētu saprast kā vispārīgu jautājumu par to, kāda tiesiskā paļāvība iepirkuma dalībniekiem tiek radīta, sākot iepirkuma procedūru, un vai šī paļāvība liedz atsaukt jau publicētu paziņojumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Tāda, šķiet, ir Eiropas Komisijas izpratne par to, kuri iesniedzējtiesas jautājumi joprojām būtu atbilstoši, lai gan ir paziņojums par līgumu atsaukšanu (skat. šo secinājumu 50. punktu).</P></NOTE>. To varētu saprast arī kā jautājumu, ar kuru tiek vaicāts, vai iepirkuma dalībniekiem tiek radīta tiesiskā paļāvība gadījumā, ja subjekts, kam parasti nav pienākuma organizēt iepirkuma procedūru, to dara pēc savas iniciatīvas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78.</NO.P><TXT>Šajā gadījumā, kad iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai attiecīgās darbības reglamentē Savienības tiesību normas publiskā iepirkuma jomā un, ja tā ir, tad kādas, pilnīgi pietiek atbildēt uz trešo un piekto jautājumu par Komunālo pakalpojumu direktīvas piemērojamību. Manuprāt, saistībā ar paziņojumu par līgumu, kas bija iesniedzējtiesā izskatāmās lietas priekšmets, attiecīgajām darbībām būtu bijusi piemērojama Komunālo pakalpojumu direktīva.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Publiskā sektora direktīvas un Komunālo pakalpojumu direktīvas attiecīgās piemērošanas jomas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79.</NO.P><TXT>Publiskā sektora direktīvas un Komunālo pakalpojumu direktīvas attiecīgās piemērošanas jomas ir definētas atšķirīgi. Attiecībā uz to piemērojamību konkrētajā gadījumā abiem instrumentiem būtu jābūt savstarpēji izslēdzošiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Publiskā sektora direktīvas 7. pants. Skat. arī Komunālo pakalpojumu direktīvas 5. panta 4. punktu un 6. panta 3. punktu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80.</NO.P><TXT>Publiskā sektora direktīvas piemērošanas joma pirmām kārtām ir definēta <HT TYPE="ITALIC">ratione personae</HT>. Tā vispārīgi attiecas uz līgumslēdzējām iestādēm, tātad it īpaši uz valsti, reģionālajām vai vietējām iestādēm un publisko tiesību subjektiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Skat. Publiskā sektora direktīvas 1. panta 2. punktu un 2. panta 1. punktu.</P></NOTE> to formālā statusa un konkrētu veidu juridisko personu statusa dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81.</NO.P><TXT>Savukārt Komunālo pakalpojumu direktīvas piemērošanas joma pirmām kārtām ir definēta <HT TYPE="ITALIC">materiālā ziņā</HT>, ņemot vērā <HT TYPE="ITALIC">darbību raksturu</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Skat. Komunālo pakalpojumu direktīvas 1. panta 2. punktu un 4. panta 1. punktu.</P></NOTE>. Šīs darbības ir minētas direktīvas 8.–14. pantā. Tās tostarp aptver siltumu, elektroenerģiju, ūdeni, transporta pakalpojumus, ostas un lidostas, kā arī pasta pakalpojumus.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="14"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82.</NO.P><TXT>Tajā pašā laikā Komunālo pakalpojumu direktīvas piemērošanas joma nav tik šaura attiecībā uz tajā minēto personu statusu. Tā attiecas uz plašu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>līgumslēdzēju<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/> loku. To vidū ir līgumslēdzējas iestādes, publiski uzņēmumi un uzņēmumi, kam ir ekskluzīvas vai īpašas tiesības<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Skat. Komunālo pakalpojumu direktīvas 4. panta 1. punktu.</P></NOTE>. Šī plašā piemērošanas joma <HT TYPE="ITALIC">ratione personae</HT> loģiski izriet no direktīvas materiālās piemērošanas jomas. Tās mērķis nenoliedzami ir regulēt ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozares. Taču subjektiem, kas pašlaik darbojas nozarēs, kurās agrāk pastāvēja valsts monopols, ir dažādas juridiskās formas, tāpēc <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>attiecīgajiem subjektiem jābūt identificētiem ne tikai pēc to juridiskā statusa<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Komunālo pakalpojumu direktīvas 19. apsvērums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83.</NO.P><TXT>No šiem noteikumiem izriet, ka Komunālo pakalpojumu direktīvas materiālā piemērošanas joma ir definēta diezgan šauri. Viena no svarīgākajām šīs konceptuālās atšķirības sekām ir tā, ka šā iemesla dēļ Komunālo pakalpojumu direktīvas kontekstā nav vietas pieejai, ko parasti sauc par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>infekcijas teoriju<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0084"><NO.P>84.</NO.P><TXT>Šo pieeju Tiesa sākotnēji izklāstīja 1998. gadā spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Mannesmann Anlagenbau Austria</HT> u.c.<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19980115">1998. gada 15. janvāris</DATE> (<NO.CASE>C‑44/96</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1998:4">EU:C:1998:4</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Lieta attiecās uz Austrijas Valsts drukātavas (<HT TYPE="ITALIC">Österreichische Staatsdruckerei</HT>, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/><HT TYPE="ITALIC">ÖS</HT><QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>) juridisko kvalifikāciju. Saskaņā ar Austrijas tiesībām <HT TYPE="ITALIC">ÖS</HT> bija valsts uzņēmums, kas vēlāk kļuva par komersantu Komerclikuma izpratnē. <HT TYPE="ITALIC">ÖS</HT> galvenokārt bija uzticēts izgatavot oficiālus administratīvus dokumentus, uz kuriem attiecās pienākums ievērot slepenību vai drošības pasākumus. Tomēr <HT TYPE="ITALIC">ÖS</HT> veica arī citas darbības, piemēram, izdeva grāmatas un laikrakstus. Tiesa nosprieda, ka <HT TYPE="ITALIC">ÖS</HT> ir publisko tiesību subjekts tolaik piemērojamās Publiskā sektora direktīvas izpratnē. Līdz ar to <HT TYPE="ITALIC">visas</HT> tā darbības ietilpa šīs direktīvas piemērošanas jomā. Tātad pat tā komercdarbība tika uzskatīta par tādu, uz kuru attiecas Publiskā sektora direktīva, <HT TYPE="ITALIC">tāpēc ka</HT> tam bija publisko tiesību subjekta juridiskais statuss.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0085"><NO.P>85.</NO.P><TXT>Tēlaini salīdzinot ar karaļa Mida <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>zelta pieskārienu<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/>, visas darbības, kam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>pieskaras<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/> publisko tiesību subjekts, pārtop – ja ne gluži par zeltu, tad katrā ziņā par darbībām, uz kurām attiecas Publiskā sektora direktīva.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0086"><NO.P>86.</NO.P><TXT>Savukārt spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Ing. Aigner</HT> Tiesa atteicās attiecināt šo loģiku uz Komunālo pakalpojumu direktīvu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080410">2008. gada 10. aprīlis</DATE> (<NO.CASE>C‑393/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:213">EU:C:2008:213</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Šī lieta attiecās uz uzņēmumu <HT TYPE="ITALIC">Fernwärme Wien</HT>, kas bija nodibināts, lai Vīnes pilsētas teritorijā nodrošinātu siltumapgādi. Vienlaikus šis uzņēmums nodarbojās arī ar dzesēšanas iekārtu ģenerālo plānošanu lieliem nekustamā īpašuma projektiem. Veicot šo darbību, tas konkurēja ar citiem uzņēmumiem. Spriedumā Tiesa atkārtoti apstiprināja, ka uz visiem līgumslēdzējas iestādes noslēgtajiem līgumiem attiecas Savienības tiesību normas publiskā iepirkuma jomā, jo <HT TYPE="ITALIC">Fernawärme Wien</HT> bija arī publisko tiesību subjekts. Tomēr Tiesa nodalīja attiecīgās darbības, nosakot, ka uz līgumiem, kas ir saistīti ar Komunālo pakalpojumu direktīvā uzskaitītajām darbībām, attiecās tajā paredzētie noteikumi, bet uz pārējiem līgumiem – Publiskā sektora direktīva.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0087"><NO.P>87.</NO.P><TXT>No minētā izriet, ka publisko tiesību subjekta juridiskā statusa sekas ir tādas, ka Savienības tiesību normu publiskā iepirkuma jomā piemērošana tiek attiecināta uz visām tā darbībām saskaņā ar Publiskā sektora direktīvu. Tomēr Publiskā sektora direktīvas potenciālā piemērojamība netiek attiecināta uz darbībām, uz kurām tieši attiecas Komunālo pakalpojumu direktīva. Tas nozīmē, ka tās materiālā piemērošanas joma paliek neskarta neatkarīgi no attiecīgā uzņēmuma juridiskā statusa. Tāpat infekcijas teorija ne tieši, ne transversāli nav piemērojama darbībām saskaņā ar Komunālo pakalpojumu direktīvu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0088"><NO.P>88.</NO.P><TXT>Tādējādi Komunālo pakalpojumu direktīva ir <HT TYPE="ITALIC">lex specialis</HT>, bet Publiskā sektora direktīva ir <HT TYPE="ITALIC">lex generalis</HT>. Kā <HT TYPE="ITALIC">lex specialis</HT> Komunālo pakalpojumu direktīva ir jāpiemēro šaurāk.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="15"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC"><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>Pasta pakalpojumi<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/> Komunālo pakalpojumu direktīvas izpratnē</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0089"><NO.P>89.</NO.P><TXT>Kāds ir pasta pakalpojumu jēdziena tvērums Komunālo pakalpojumu direktīvas izpratnē? Saskaņā ar šīs direktīvas 13. panta 1. punktu tā attiecas uz darbībām, kas saistītas ar pasta pakalpojumu un citu pakalpojumu, kuri nav pasta pakalpojumi, sniegšanu, tostarp ar nosacījumu, ka šos pakalpojumus sniedz subjekti, kas sniedz arī pasta pakalpojumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0090"><NO.P>90.</NO.P><TXT>Rūpīgi aplūkojot, šķiet, ka minētajā tiesību normā ir ietvertas divas kategorijas: i) pasta pakalpojumu sniegšana (šaurā nozīmē) un ii) citu pakalpojumu sniegšana, kuri uzskaitīti Komunālo pakalpojumu direktīvas 13. panta 2. punkta c) apakšpunktā, ar noteikumu, ka ir izpildīti 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi. Tomēr Komunālo pakalpojumu direktīvas 13. panta 1. punkta ievadā ir arī skaidri noteikts, ka tā attiecas uz iii) <HT TYPE="ITALIC">darbībām, kas saistītas</HT> ar pasta pakalpojumu un citu 13. panta 2. punkta c) apakšpunktā uzskaitīto pakalpojumu sniegšanu, tātad ne tikai uz minētajiem pakalpojumiem šaurā nozīmē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0091"><NO.P>91.</NO.P><TXT>Pirmkārt, 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā ir sniegta <HT TYPE="ITALIC">pasta pakalpojumu</HT> precīza leģislatīva definīcija, saskaņā ar kuru tie ir pakalpojumi, ko veido pasta sūtījumu muitošana, šķirošana, maršrutizēšana un piegāde, un iepriekš 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir sniegta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>pasta sūtījuma<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/> definīcija. Pasta pakalpojumu definīcija ietver gan pakalpojumus, kas ietilpst, gan pakalpojumus, kas neietilpst universālā pakalpojuma tvērumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0092"><NO.P>92.</NO.P><TXT>Otrkārt, saskaņā ar 13. panta 2. punkta c) apakšpunktu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>citi pakalpojumi<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/>, kas nav pasta pakalpojumi, ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>pasta pakalpojumu pārvaldība (pakalpojumi līdz nosūtīšanai un pēc tās, ieskaitot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>pasta šķirošanas pārvaldības pakalpojumus)<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/><QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/>, un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>tādi pakalpojumi saistībā ar pasta sūtījumiem, uz kuriem neattiecas [13. panta 2. punkta a) apakšpunkts], piemēram, tiešie sūtījumi, kam nav norādīta adrese<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0093"><NO.P>93.</NO.P><TXT>Treškārt, kā ir ar atlikušo jeb papildu kategoriju, t.i., <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>darbībām, kas saistītas<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/> ar pasta pakalpojumu un citu pakalpojumu, kuri nav pasta pakalpojumi, sniegšanu?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0094"><NO.P>94.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> un Itālijas valdība apgalvo, ka Komunālo pakalpojumu direktīvas 13. panta piemērošanas joma esot jāinterpretē šauri, ņemot vērā, ka Komunālo pakalpojumu direktīvas kontekstā nav piemērojama infekcijas teorija. Runa esot tikai par Komunālo pakalpojumu direktīvas 13. panta 1. punktā skaidri minētajiem diviem darbību veidiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0095"><NO.P>95.</NO.P><TXT>Piekrītu pirmajam minētajam apgalvojumam, bet otrajam nepiekrītu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0096"><NO.P>96.</NO.P><TXT>Tiesas konstatējums šajā ziņā spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Ing. Aigner</HT> ir pamatots. Tomēr pareiza Komunālo pakalpojumu direktīvas 13. panta interpretācija ir tāda, ka tā piemērošanas joma nav tik šaura, kā uzskata <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> un Itālijas valdība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0097"><NO.P>97.</NO.P><TXT>Manuprāt, Komunālo pakalpojumu direktīvas 13. panta 1. punktā ir skaidri ietverta trešā kategorija, proti, <HT TYPE="ITALIC">darbības, kas saistītas ar</HT> pasta pakalpojumu sniegšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0098"><NO.P>98.</NO.P><TXT>Pirmkārt, jāņem vērā ne vien Komunālo pakalpojumu direktīvas 13. panta 1. punkta, bet arī 1. panta 2. punkta formulējums: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>šīs direktīvas nozīmē iepirkums ir viena vai vairāku līgumslēdzēju veikta būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegūšana, izmantojot piegādes, būvdarbu vai pakalpojumu līgumu no šo līgumslēdzēju izraudzītiem ekonomikas dalībniekiem ar noteikumu, ka būvdarbi,<?PAGE NO="16"?> piegādes vai pakalpojumi <HT TYPE="ITALIC">ir paredzēti, lai veiktu kādu no</HT> 8.–14. pantā minētajām <HT TYPE="ITALIC">darbībām</HT><QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE>. Šie divi formulējumi norāda, ka par aptvertu tiek uzskatīta ne vien pasta pakalpojumu sniegšana šaurā nozīmē, bet arī citas nepieciešamās piegādes vai pakalpojumi, kas padara šo galveno pakalpojumu sniegšanu iespējamu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0099"><NO.P>99.</NO.P><TXT>Otrkārt, to pašu apstiprina arī nozares loģika. Var pieņemt, ka pasta pakalpojumu sniegšanu šaurā nozīmē (pasta sūtījumu muitošanu, šķirošanu, maršrutizēšanu un piegādi) parasti veic paši līgumslēdzēji. Būtu diezgan pārsteidzoši konstatēt, ka pasts, it īpaši universālo pasta pakalpojumu sniedzējs, faktiski pats nepiegādā pasta sūtījumus. Tomēr, ja būtu jāatzīst, kā <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> būtībā apgalvo, ka pienākums izmantot publiskā iepirkuma procedūras attiecas tikai uz pasta pakalpojumiem šaurā nozīmē, 13. panta 1. punkta a) apakšpunktam, kā arī 13. panta 1. punkta b) apakšpunktam praktiski tiktu atņemts viss saturs. Kam tādā gadījumā būtu piemērojamas šīs tiesību normas?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0100"><NO.P>100.</NO.P><TXT>Tādējādi šķiet diezgan skaidrs, ka Komunālo pakalpojumu direktīvas 13. pantā minētais ir tostarp būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi, kas paredzēti, lai <HT TYPE="ITALIC">dotu iespēju</HT> sniegt pasta pakalpojumus. Kā noteikusi Tiesa, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>ja līgumslēdzējs subjekts, veicot kādu no [Komunālo pakalpojumu direktīvā] minētajām darbībām, plāno, veicot šādu darbību, piešķirt publisko piegādes, būvdarbu vai pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības vai organizēt konkursu, šo publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu vai šo konkursu reglamentē šīs direktīvas noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20050616">2005. gada 16. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Strabag</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Kostmann</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑462/03 un C‑463/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:389">EU:C:2005:389</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0101"><NO.P>101.</NO.P><TXT>Tādējādi vispārīgi Komunālo pakalpojumu direktīva ir piemērojama ne tikai līgumiem, kuru slēgšanas tiesības tiek piešķirtas šajā direktīvā tieši paredzētajās darbības jomās, bet arī līgumiem, kas tiek slēgti saistībā ar direktīvā noteikto darbību veikšanu. Līdz ar to, ja līgumslēdzēja piešķirtais līgums ir saistīts ar kādu darbību, ko šis līgumslēdzējs veic Komunālo pakalpojumu direktīvā uzskaitītajās nozarēs, uz šo līgumu attiecas šajā direktīvā paredzētās procedūras<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20050616">2005. gada 16. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Strabag</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Kostmann</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑462/03 un C‑463/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:389">EU:C:2005:389</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080410">2008. gada 10. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ing. Aigner</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑393/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:213">EU:C:2008:213</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180419">2018. gada 19. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Consorzio Italian Management</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Catania Multiservizi</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑152/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:264">EU:C:2018:264</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0102"><NO.P>102.</NO.P><TXT>Tomēr izšķirošais jautājums tādā gadījumā ir, cik tālu sniedzas šī loģika par darbībām, kas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>saistītas ar [pasta pakalpojumu sniegšanu]<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/> vai paredzētas, lai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>dotu iespēju [sniegt pasta pakalpojumus]<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/>. No vienas puses, tā noteikti nav tik šaura, kā apgalvo <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT>. No otras puses, tā nav tik plaša, lai būtu līdzvērtīga infekcijas teorijas <HT TYPE="ITALIC">de facto</HT> piemērošanai arī Komunālo pakalpojumu direktīvas kontekstā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0103"><NO.P>103.</NO.P><TXT>Manuprāt, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0059" REF.END="QE0059"/>darbības, kas saistītas ar [pasta pakalpojumu sniegšanu]<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/> Komunālo pakalpojumu direktīvas 13. panta 1. punkta izpratnē, būtu interpretējamas kā tādas, kas ietver visas darbības, kuras ir <HT TYPE="ITALIC">nepieciešamas</HT> pasta pakalpojumu sniegšanai vai kuras <HT TYPE="ITALIC">parasti ir saistītas</HT> ar pasta pakalpojumu sniegšanu. Nepieciešamas tādā nozīmē, ka bez tām pasta pakalpojumi nevarētu tikt pienācīgi sniegti. Tomēr jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0060" REF.END="QE0060"/>saistītas ar<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/> šajā nozīmē attiecas arī uz darbībām, kas nav nepieciešamas vārda tiešā nozīmē, bet normālos apstākļos parasti ir saistītas ar šāda veida pakalpojumu sniegšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0104"><NO.P>104.</NO.P><TXT>Ierosinu ietvert abas kategorijas, jo robeža starp tām reizēm var būt visai izplūdusi. Protams, mūsdienās par nepieciešamām piegādēm var uzskatīt, piemēram, elektroapgādi pasta nodaļu darbības nodrošināšanai, automašīnas vai motorollerus pasta piegādei vai īpašus formastērpus, lai sabiedrība varētu atpazīt pasta darbiniekus. Kaut gan pēdējo piemēru jau varētu apstrīdēt, jo – vai pasta darbiniekiem efektīvai pasta sūtījumu piegādei tiešām ir nepieciešams speciāls formastērps? Varētu apgalvot, ka efektīvai pasta sūtījumu piegādei īpašs formastērps, strikti runājot, nav nepieciešams. Džinsos un T‑kreklā ģērbies pastnieks šo darbu var izdarīt tikpat labi.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="17"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0105"><NO.P>105.</NO.P><TXT>Tāpēc jēdzienam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0061" REF.END="QE0061"/>saistītas ar<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/> būtu jāaptver ne tikai šauri <HT TYPE="ITALIC">tehniski nepieciešamas</HT>, bet arī ar pasta pakalpojumu sniegšanu <HT TYPE="ITALIC">parasti saistītas</HT> darbības. Līdz ar to ir maz ticams, ka par darbībām, kas parasti ir saistītas ar pasta pakalpojumu sniegšanu, varētu tikt atzītas tādas ar pasta pakalpojumu sniegšanu principā nesaistītas darbības kā transportlīdzekļu apdrošināšanas līgumu slēgšana, laikrakstu vai žurnālu pārdošana vai pat masāžas stūra ierīkošana kādā no pasta nodaļas telpām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Lai gan attiecībā uz masāžas kabineta ierīkošanu tas, protams, nebūtu slikti.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0106"><NO.P>106.</NO.P><TXT>Attiecībā uz pārējo valsts tiesām ir jāizvērtē, vai, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, attiecīgā piegāde vai darbība parasti ir saistīta ar pasta pakalpojumu vai citu pakalpojumu, kas nav pasta pakalpojumi, sniegšanu. Galvenais ir izprast, ar kādu darbību kopumu mūsdienās parasti saprot pienācīgu pasta pakalpojumu sniegšanu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">3.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Piemērošana šajā lietā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0107"><NO.P>107.</NO.P><TXT>Šī lieta attiecas uz apsaimniekošanas, uzņemšanas un piekļuves uzraudzības pakalpojumiem <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> un citu grupas sabiedrību birojiem. Vai šīs darbības ietilpst Komunālo pakalpojumu direktīvas piemērošanas jomā?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0108"><NO.P>108.</NO.P><TXT>Prasītāji uzskata, ka, pat ja attiecīgie pakalpojumi nav tieši pasta pakalpojumi, tie esot nepieciešami un/vai saistīti ar Komunālo pakalpojumu direktīvas 13. pantā minēto darbību veikšanu, ciktāl tie dod iespēju veikt darbības, kas attiecas uz universālo pakalpojumu. Arī apsaimniekošanas un apsardzes pakalpojumi nodrošina telpu, kurās tiek sniegts universālais pakalpojums, efektīvu funkcionalitāti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0109"><NO.P>109.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> uzskata, ka attiecīgās darbības nepieder pie Komunālo pakalpojumu direktīvā uzskaitītajām darbībām. Attiecīgās darbības neattiecoties uz pakalpojumiem, kuri pamato publisko tiesību normu piemērošanu, jo tās nav pakalpojums, kas ietver pasta sūtījumu savākšanu un piegādi. Attiecīgās darbības neesot ar pasta pakalpojumiem saistītas palīgdarbības, jo tās nav nepieciešamas šo pakalpojumu sniegšanai. Apsaimniekošanas, uzņemšanas un piekļuves uzraudzības pakalpojumi esot papildinošas un transversālas darbības, kas attiecas uz visu veidu pakalpojumiem, ko nodrošina <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT>. Telpas, kurās tiek veiktas attiecīgās darbības, vienlaicīgi tiek izmantotas kā administratīvie un vadības biroji, kuri nodarbojas ar finanšu darījumiem. Tāpat attiecīgie pakalpojumi tiekot sniegti visas grupas sabiedrībām, tātad arī tām, kuras nesniedz pasta pakalpojumus (piemēram, <HT TYPE="ITALIC">PostePay SpA</HT>, kas ir specializējusies maksājumu, digitālo un mobilās telefonijas pakalpojumu sniegšanā, vai <HT TYPE="ITALIC">Poste Vita</HT>, kas sniedz apdrošināšanas pakalpojumus).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0110"><NO.P>110.</NO.P><TXT>Eiropas Komisija uzskata, ka Komunālo pakalpojumu direktīva ir piemērojama pakalpojumiem, kas funkcionāli ir saistīti ar tajā tieši paredzētajiem pakalpojumiem. Šajā gadījumā biroji, kuros tiek sniegti attiecīgie pakalpojumi, ir tie paši, kuros tiek sniegti pasta pakalpojumi. Lai lemtu par Komunālo pakalpojumu direktīvas piemērojamību, neesot svarīgi, ka šie biroji tiek izmantoti arī finanšu darījumiem, un neesot vajadzības noteikt arī starp attiecīgajiem pakalpojumiem un pasta pakalpojumiem pastāvošās funkcionālās saiknes intensitātes pakāpi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0111"><NO.P>111.</NO.P><TXT>Principā piekrītu prasītāju un Eiropas Komisijas viedoklim. Nav šaubu, ka attiecīgās darbības ietilpst Komunālo pakalpojumu direktīvas piemērošanas jomā, ciktāl tās ir nepieciešamas pienācīgai pasta pakalpojumu sniegšanai un līdz ar to saistītas ar pasta pakalpojumu sniegšanu Komunālo pakalpojumu direktīvas 13. panta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0112"><NO.P>112.</NO.P><TXT>Pirmkārt, <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> (un <HT TYPE="ITALIC">Poste Tutela</HT> paziņojuma par līgumu izdošanas brīdī) ietilpst Komunālo pakalpojumu direktīvas piemērošanas jomā <HT TYPE="ITALIC">ratione personae</HT>. Lai gan <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> juridiskais raksturs ir plaši apspriests lietas dalībnieku rakstveida un mutvārdu apsvērumos, Komunālo pakalpojumu direktīvas piemērošanas vajadzībām nav jāpārbauda, vai <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> ir publisko tiesību subjekts.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="18"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0113"><NO.P>113.</NO.P><TXT>Pietiek konstatēt, ka <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> atbilst Komunālo pakalpojumu direktīvas 4. panta 2. punkta kritērijiem, lai to kvalificētu par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0062" REF.END="QE0062"/>publisku uzņēmumu<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/>. Tā kā lielākā daļa <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> akciju pieder valstij vai ar valsti saistītām struktūrām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Skat. šo secinājumu 17. punktu.</P></NOTE>, ir jāpieņem, ka valstij ir dominējoša ietekme pār <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT>. No tā izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> ir publisks uzņēmums Komunālo pakalpojumu direktīvas 4. panta 2. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0114"><NO.P>114.</NO.P><TXT>Otrkārt, attiecīgie pakalpojumi ietilpst Komunālo pakalpojumu direktīvas <HT TYPE="ITALIC">materiālajā</HT> piemērošanas jomā. Manuprāt, apsaimniekošanas, uzņemšanas un piekļuves uzraudzības pakalpojumi <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> birojos ir nepieciešami atbilstošai pasta pakalpojumu sniegšanai. Protams, šie līdzīgi kā iepriekš minētie vispārīgie apsvērumi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>Skat. šo secinājumu 101.–103. punktu.</P></NOTE> varētu būt temats diskusijai par to, vai konkrētie pakalpojumi, stingri ņemot, ir nepieciešami pasta pakalpojumu sniegšanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0044"><P>Šādu iebildi faktiski varētu izteikt par visām darbībām, kuras saprātīgā interpretācijā parasti tiktu uzskatītas par pasta pakalpojumu nepieciešamu elementu. Protams, pasta pakalpojumi, iespējams, varētu tikt sniegti bez elektroapgādes (pasta nodaļās izmantojot sveces), bez automašīnām (pastnieki var iet kājām) vai bez uzkopšanas pakalpojumiem (piegružota grīda fiziski nekavē apmeklētājus piekļūt pasta nodaļas lodziņam).</P></NOTE>. Tomēr tie noteikti <HT TYPE="ITALIC">parasti ir saistīti</HT> ar šo pakalpojumu sniegšanu un šajā ziņā nenoliedzami ir ar tiem <HT TYPE="ITALIC">saistītas</HT> darbības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0115"><NO.P>115.</NO.P><TXT>Šajā ziņā nav svarīgi, ka attiecīgie pakalpojumi tiek sniegti ne tikai pasta nodaļām, bet arī administratīvajiem birojiem, kas neapkalpo apmeklētājus, kā arī birojiem, kuros tiek sniegti finanšu vai apdrošināšanas pakalpojumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0116"><NO.P>116.</NO.P><TXT>Pirmkārt, pat ja administratīvie biroji parasti neapkalpo apmeklētājus (pasta pakalpojumu izmantotājus), tas, ka politika attiecībā uz pasta pakalpojumiem tiek noteikta un īstenota šajos birojos, vienkārši nozīmē, ka tie ir daļa no pasta pakalpojumiem. Tā zināmā mērā ir atbilde uz <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> argumentu, ka pasta pakalpojumi faktiski esot tikai pasta sūtījumu fiziska apstrāde. Tomēr pasta pakalpojumiem ir jāietver arī šo pakalpojumu pārvaldība un plānošana: pasta pakalpojumu sniegšana nenotiek spontāni.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0117"><NO.P>117.</NO.P><TXT>Otrkārt, cita veida pakalpojumi, ko nodrošina <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT>, visticamāk tiek sniegti tajās pašās telpās, kur tiek sniegti pasta pakalpojumi. Lai konstatētu, ka starp attiecīgajām darbībām un pasta pakalpojumiem nepastāv funkcionāla saikne, katrā ziņā būtu jāpierāda, ka ir noslēgti līgumi par minēto darbību veikšanu <HT TYPE="ITALIC">tikai</HT> telpās, kuras ne tieši, ne netieši nav saistītas ar pasta pakalpojumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0118"><NO.P>118.</NO.P><TXT>Treškārt, Komunālo pakalpojumu direktīvas 5. panta 4. punktā faktiski ir paredzēts, ka gadījumā, ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt tiesības slēgt nedalītu līgumu (kas aptver pasta un citus pakalpojumus), varētu rasties zināma piemērošanas jomas pārsniegšana. Tomēr pat šādos gadījumos minētā direktīva ir piemērojama izrietošajam <HT TYPE="ITALIC">jauktajam nedalītajam līgumam</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0119"><NO.P>119.</NO.P><TXT>Taču šāda pārsniegšana nav nenovēršama. Tā izriet no līgumslēdzēja izvēles rīkoties šādi un apvienot visus pakalpojumus vienā līgumā. Proti, 6. panta 1. punkts ļauj līgumslēdzējiem piešķirt tiesības slēgt atsevišķus līgumus, lai izvairītos no Komunālo pakalpojumu direktīvas nediferencētas piemērošanas visām <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT> – nenoliedzami daudzveidīgajām – darbībām, lai cik daudzveidīgas tās būtu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0120"><NO.P>120.</NO.P><TXT>Īsi sakot, Komunālo pakalpojumu direktīvas darbības loģika zināmā mērā ir pretrunā tam, ko, šķiet, apgalvo <HT TYPE="ITALIC">Poste Italiane</HT>. Protams, no Komunālo pakalpojumu direktīvas piemērošanas ir iespējams izvairīties, ja līgumslēdzējs tā vietā, lai piešķirtu tiesības slēgt jauktu līgumu, kas piemērojams transversāli visām darbībām, tostarp pasta darbībām, izvēlas piešķirt tiesības slēgt atsevišķus līgumus par katru atsevišķu darbību. Tomēr no Komunālo pakalpojumu direktīvas piemērošanas nav iespējams izvairīties, noslēdzot jauktu līgumu un pēc tam apgalvojot, ka, tā kā uz dažām tajā paredzētajām darbībām šīs direktīvas noteikumi neattiektos, ja tās tiktu aplūkotas atsevišķi, no minētās direktīvas piemērošanas jomas ir izslēgts viss līgums.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="19"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0121"><NO.P>121.</NO.P><TXT>Ierosinu, ka uz <HT TYPE="ITALIC">Tribunale Amministrative Regionale per il Lazio</HT> (Reģionālā administratīvā tiesa, Lacio, Itālija) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem nav jāatbild.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>