(1)

Ja kūtsmēslu daudzums, ko dalībvalsts ir paredzējusi izmantot uz vienu hektāru gadā, atšķiras no Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta otrās daļas pirmajā teikumā un minētās daļas a) apakšpunktā norādītā, minētais daudzums jānosaka tā, lai nekavētu minētās direktīvas 1. pantā noteikto mērķu sasniegšanu, un jāpamato ar objektīviem kritērijiem, piemēram, ilgiem veģetācijas periodiem un kultūrām ar lielu slāpekļa patēriņu.

(2)

Komisija 2009. gada 29. maijā pieņēma Lēmumu 2009/431/EK, ar ko Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei attiecībā uz Angliju, Skotiju un Velsu piešķir atkāpi, ko tā pieprasījusi atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (2), atļaujot izmantot kūtsmēslus apmērā, kas nepārsniedz 250 kg slāpekļa uz hektāru gadā, ievērojot konkrētus nosacījumus, saskaņā ar rīcības programmām Anglijā (2008. gada Noteikumi Nr. 2349), Skotijā (2008. gada Noteikumi Nr. 298 ar grozījumiem) un Velsā (2008. gada Noteikumi Nr. 3143); šā lēmuma spēkā esības termiņš ir 2012. gada 31. decembris.

(3)

Ar Lēmumu 2009/431/EK piešķirtā atkāpe attiecās uz 433 saimniecībām 2010. gadā (no tām 425 bija Anglijā, 6 Skotijā un 2 Velsā), 404 saimniecībām 2011. gadā (no tām 396 bija Anglijā, 7 Skotijā un 1 Velsā) un 390 saimniecībām 2012. gadā (no tām 385 bija Anglijā, 4 Skotijā un 1 Velsā). Ar Lēmumu 2009/431/EK piešķirtā atkāpe Apvienotajā Karalistē 2009.–2012. gadā attiecās uz aptuveni 110 000 mājlopu (kas atbilst 0,9 % no mājlopu kopskaita), 45 000 hektāru zālaugu platības (kas atbilst 0,4 % kopējās platības) un 5 000 hektāru aramzemes (kas atbilst 0,1 % kopējās platības).

(4)

Apvienotā Karaliste 2012. gada 20. decembrī iesniedza Komisijai lūgumu pagarināt atkāpes termiņu atbilstīgi Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta trešajai daļai ar tiem pašiem nosacījumiem, kas noteikti Lēmumā 2009/431/EK.

(5)

Apvienotā Karaliste ir pieņēmusi rīcības programmas 2013.–2016. gadam atbilstīgi Direktīvas 91/676/EEK 5. pantam, pieņemot šādus noteikumus: 2008. gada Noteikumus par nitrātu piesārņojuma novēršanu (Likumpamatotais akts (LA) Nr. 2008/2349) un grozošos noteikumus LA Nr. 2009/3160, LA Nr. 2012/1849, LA Nr. 2013/1001 un LA Nr. 2013/2619 attiecībā uz Angliju; 2008. gada Noteikumus par rīcības programmu pret nitrātiem jutīgu zonu aizsardzībai (Skotijas LA Nr. 2008/298) un grozošos noteikumus (Skotijas) LA Nr. 2013/123 attiecībā uz Skotiju; 2013. gada (Velsas) Noteikumus par nitrātu piesārņojuma novēršanu (LA Nr. 2013/2506 (W. 245)) attiecībā uz Velsu.

(6)

Saskaņā ar LA Nr. 2013/2619 attiecībā uz Angliju, Skotijas 2002. gada LA Nr. 276 un Skotijas LA Nr. 546 attiecībā uz Skotiju un LA Nr. 2013/2506 (W. 245) attiecībā uz Velsu noteiktās apdraudētās teritorijas, uz kurām attiecas rīcības programmas, aptver 58 % kopējās platības Anglijā, 14 % kopējās platības Skotijā un 2,3 % kopējās platības Velsā.

(7)

Iesniegtie dati par ūdens kvalitāti liecina, ka attiecībā uz pazemes ūdeņiem Anglijā 85 % pazemes ūdensobjektu vidējā nitrātu koncentrācija ir mazāka par 50 mg/l nitrātu un 60 % pazemes ūdensobjektu nitrātu koncentrācija ir mazāka par 25 mg/l nitrātu. Velsā 95 % pazemes ūdensobjektu vidējā nitrātu koncentrācija ir mazāka par 50 mg/l un 87 % pazemes ūdensobjektu nitrātu koncentrācija ir mazāka par 25 mg/l. Skotijā vairāk nekā 87 % pazemes ūdensobjektu vidējā nitrātu koncentrācija ir mazāka par 50 mg/l un 62 % pazemes ūdensobjektu nitrātu koncentrācija ir mazāka par 25 mg/l. Attiecībā uz virszemes ūdeņiem Anglijā vairāk nekā 59 % monitoringa objektu vidējā nitrātu koncentrācija ir mazāka par 25 mg/l un 8 % monitoringa objektu vidējā nitrātu koncentrācija pārsniedz 50 mg/l. Skotijā un Velsā vairāk nekā 95 % monitoringa objektu vidējā nitrātu koncentrācija ir mazāka par 25 mg/l. Skotijā vidējā nitrātu koncentrācija nevienā monitoringa objektā nepārsniedz 50 mg/l nitrātu, savukārt Velsā 1 % monitoringa objektu vidējā nitrātu koncentrācija pārsniedz 50 mg/l.

(8)

Izskatījusi Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu un ņemot vērā pieredzi, kas gūta saistībā ar Lēmumā 2009/431/EK paredzēto atkāpi, Komisija uzskata, ka Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pieprasītais kūtsmēslu daudzums – 250 kg slāpekļa uz hektāru gadā – nekavēs Direktīvas 91/676/EEK mērķu sasniegšanu, ja tiks ievēroti daži stingri nosacījumi.

(9)

Apvienotās Karalistes iesniegtie pamatojuma dokumenti liecina, ka pieprasītais daudzums – 250 kg slāpekļa uz hektāru gadā no ganību dzīvnieku mēsliem ganību saimniecībās – ir pamatots, norādot objektīvus kritērijus, piemēram, lielu nokrišņu neto daudzumu, ilgus veģetācijas periodus un lielus to zālaugu ražas apjomus, kuri patērē daudz slāpekļa.

(10)

Lēmuma 2009/431/EK termiņš ir 2012. gada 31. decembris. Lai nodrošinātu, ka attiecīgie lauksaimnieki var turpināt izmantot atkāpes sniegtās priekšrocības, ir lietderīgi pagarināt Lēmuma 2009/431/EK spēkā esības termiņu.

(11)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Nitrātu komiteja, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas 91/676/EEK 9. pantu,

a)

“ganību saimniecības” ir saimniecības, kurās 80 % vai vairāk no lauksaimnieciski izmantojamās platības, kurā var lietot kūtsmēslus, aizņem zālāji;

b)

“ganību dzīvnieki” ir liellopi (izņemot nobarojamos teļus), aitas, brieži, kazas un zirgi;

c)

“zālāji” ir pastāvīgas zālaugu platības vai pagaidu zālaugu platības (pagaidu platības laiž atmatā uz laiku līdz četriem gadiem);

d)

“zemes gabals” ir atsevišķs lauks vai lauku grupa, kas audzēto kultūraugu, augsnes tipa un mēslošanas prakses ziņā ir viendabīga.

a)

kartes, kurās attēlota saimniecību procentuālā daļa, mājlopu procentuālā daļa un lauksaimniecības zemes procentuālā daļa, uz ko attiecas individuālās atkāpes, par katru apgabalu, kā arī kartes par vietējo zemes izmantojumu, kas minētas 7. panta 1. punktā;

b)

pazemes un virszemes ūdensobjektu monitoringa rezultāti attiecībā uz nitrātu un fosfora koncentrāciju, tostarp informācija par ūdens kvalitātes tendencēm, gan apstākļos, kad atkāpi piemēro, gan apstākļos, kad to nepiemēro, kā arī dati par atkāpes ietekmi uz ūdens kvalitāti, kā minēts 7. panta 2. punktā;

c)

augsnes monitoringa rezultāti attiecībā uz slāpekļa un fosfora koncentrāciju augsnes ūdeņos un minerālo slāpekli augsnes profilā gan apstākļos, kad atkāpi piemēro, gan apstākļos, kad to nepiemēro, kā minēts 7. panta 2. punktā;

d)

kopsavilkums un novērtējums par datiem, kas iegūti pastiprinātā ūdens monitoringa procesā, kurš minēts 7. panta 3. punktā;

e)

šā lēmuma 7. panta 4. punktā minēto vietējā zemes izmantojuma, augsekas un lauksaimniecības prakses apsekojumu rezultāti;

f)

šā lēmuma 7. panta 4. punktā minēto modelēšanas aprēķinu rezultāti par nitrātu un fosfora zudumu attiecībā uz saimniecībām, kam piemēro individuālo atkāpi;

g)

atkāpes nosacījumu ievērošanas novērtējums, kura pamatā ir pārbaudes saimniecību līmenī, un informācija par saimniecībām, kas nav ievērojušas nosacījumus, pamatojoties uz 8. panta 1. un 2. punktā minēto administratīvo pārbaužu un klātienes inspekciju rezultātiem.