Pagaidu versija
ĢENERĀLADVOKĀTA DĪNA ŠPĪLMANA
[DEAN SPIELMANN]
secinājumi,
sniegti 2026. gada 8. septembrī (1)
Lieta C‑671/24 P
BAWAG P.S.K. Bank für Arbeit und Wirtschaft und Österreichische Postsparkasse AG
pret
Vienoto noregulējuma valdi
Apelācija – Ekonomikas un monetārā savienība – Banku savienība – Kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību vienotais noregulējuma mehānisms – Vienotais noregulējuma fonds – Lēmums attiecībā uz ex ante iemaksu aprēķinu par 2023. gada iemaksu periodu – LESD 264. panta otrā daļa – Atcelšanas iedarbības ierobežošana laikā
Ievads
1. Šie secinājumi attiecas uz BAWAG P.S.K. Bank für Arbeit und Wirtschaft und Österreichische Postsparkasse AG (turpmāk – BAWAG) iesniegto apelācijas sūdzību, kurā tiek lūgts atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2024. gada 6. augusta rīkojumu BAWAG PSK/VNV (T‑410/23, turpmāk – pārsūdzētais rīkojums, EU:T:2024:534).
2. Šajā rīkojumā Vispārējā tiesa atcēla Vienotās noregulējuma valdes (VNV) 2023. gada 2. maija Lēmumu SRB/ES/2023/23 attiecībā uz ex ante iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) aprēķinu par 2023. gadu (turpmāk – VNV 2023. gada lēmums), ciktāl tas attiecas uz BAWAG, un saglabāja šā lēmuma iedarbību līdz brīdim, kad saprātīgā termiņā, kas nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus no dienas, kad minētais rīkojums kļūst galīgs, VNV būs veikusi nepieciešamos pasākumus šā rīkojuma izpildei.
3. Šajā lietā Tiesai ir jānosaka, vai Vispārējā tiesa varēja tiesiski uz laiku apturēt pārsūdzētā rīkojuma iedarbību.
Tiesvedības priekšvēsture
4. Tiesvedības priekšvēsture ir izklāstīta pārsūdzētā rīkojuma 2.–4. punktā, un tā ir šāda.
5. BAWAG ir Austrijā iedibināta kredītiestāde. Ar VNV 2023. gada lēmumu šī iestāde, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 806/2014 (2) 70. panta 2. punktu, noteica ex ante iemaksas VNF (turpmāk tekstā – “ex ante iemaksas”) par 2023. gadu (turpmāk – 2023. gada iemaksu periods) iestādēm, uz kurām attiecas šīs regulas 2. pants kopsakarā ar tās 67. panta 4. punktu, tostarp BAWAG.
6. Ar paziņojumu par iemaksām kompetentā valsts noregulējuma iestāde VNM regulas 3. panta 1. punkta 3. apakšpunkta izpratnē uzdeva BAWAG samaksāt savu ex ante iemaksu summu par 2023. gada iemaksu periodu, kā to bija noteikusi VNV.
Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais rīkojums
7. Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2023. gada 18. jūlijā, BAWAG cēla prasību, kurā tika lūgts, lai Vispārējā tiesa, pamatojoties uz LESD 263. panta ceturto daļu, atceļ VNV 2023. gada lēmumu, ciktāl šis lēmums attiecas uz BAWAG. Savas prasības pamatošanai BAWAG izvirzīja astoņus pamatus.
8. Pārsūdzētajā rīkojumā Vispārējā tiesa apmierināja BAWAG prasību, uzskatīdama, ka – ņemot vērā spriedumā Dexia/VNV (2022. gada ex ante iemaksas) (3) nospriesto – šī prasība ir acīmredzami pamatota, un atcēla VNV 2023. gada lēmumu, ciktāl ar to bija pārkāpts VNM regulas 70. panta 2. punkts, jo ex ante iemaksu summa par 2023. gada iemaksu gadu pārsniedza 12,5 % no mērķapjoma (4).
9. Vispārējā tiesa turklāt apmierināja VNV lūgumu saglabāt 2023. gada lēmuma iedarbību, ciktāl tas attiecas uz BAWAG, līdz brīdim, kad saprātīgā termiņā, kas nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus no dienas, kad pārsūdzētais rīkojums kļūst galīgs, VNV būs veikusi nepieciešamos pasākumus šā rīkojuma izpildei (5).
Tiesvedība Tiesā un lietas dalībnieku prasījumi
10. Ar savu Tiesā iesniegto apelācijas sūdzību BAWAG izvirza šādus prasījumus Tiesai:
– daļēji atcelt pārsūdzēto rīkojumu, ciktāl, neraugoties uz VNV 2023. gada lēmuma atcelšanu, šā lēmuma iedarbība tika uz laiku saglabāta līdz brīdim, kad saprātīgā termiņā, kas nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus no dienas, kad šis rīkojums kļūst galīgs, VNV būs veikusi nepieciešamos pasākumus minētā rīkojuma izpildei;
– izskatīt strīdu pēc būtības un nesaglabāt VNV 2023. gada lēmuma iedarbību, ciktāl tas attiecas uz BAWAG;
– pakārtoti, saglabāt VNV 2023. gada lēmuma iedarbību tikai tiktāl, ciktāl BAWAG būtu jāmaksā iemaksas atbilstoši 12,5 % maksimālajam apjomam, kas paredzēts VNM regulas 70. panta 2. punktā;
– piespriest VNV atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
11. VNV, kuras prasījumus atbalsta Eiropas Savienības Padome un Eiropas Parlaments, prasījumi Tiesai ir šādi:
– noraidīt apelācijas sūdzību;
– piespriest BAWAG atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
12. Lietas dalībnieku paskaidrojumi tika uzklausīti kopīgajā tiesas sēdē lietās C‑454/24 P, C‑529/24 P, C‑536/24 P, C‑537/24 P, C‑585/24 P, C‑671/24 P un C‑705/24 P, kas norisinājās 2026. gada 17. martā.
Par apelācijas sūdzību
Lietas dalībnieku argumenti
13. Apelācijas atbalstam BAWAG izvirza tikai vienu pamatu attiecībā uz to, ka, uz noteiktu laiku saglabājot VNV 2023. gada lēmuma iedarbību, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi LESD 264. panta otro daļu.
14. Šajā saistībā BAWAG apgalvo, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru (6) atbilstoši LESD 264. panta otrajai daļai tiesību akta sekas var atstāt spēkā tikai tad, ja tā atcelšanas tūlītēja ietekme izraisītu nopietnu nelabvēlīgu ietekmi un ja apstrīdētā tiesību akta likumība ir apstrīdēta nevis tā mērķa vai satura dēļ, bet tā autora kompetences neesības dēļ vai tāpēc, ka ir noticis būtisku procedūras noteikumu pārkāpums.
15. Vispirms, apgalvotais VNM regulas 70. panta 2. punktā paredzētā 12,5 % maksimālā apjoma pārkāpums esot pamats pēc būtības, kas vērsts pret VNV 2023. gada lēmuma saturu, tāpēc šā lēmuma iedarbības saglabāšana neesot pamatota, ņemot vērā Tiesas judikatūru.
16. Turpinot, pretēji tam, ko Vispārējā tiesa esot norādījusi pārsūdzētā rīkojuma 42. un 43. punktā, ja VNV 2023. gada lēmums tiktu atcelts ar tūlītēju spēku, iemaksu atmaksāšana, kas pienāktos kredītiestādēm, neradītu situāciju, kurā VNF tiktu atņemti tā mērķu sasniegšanai nepieciešamie finanšu līdzekļi, un nekavētu sasniegt finanšu stabilitātes un ekonomiskās un monetārās savienības izveides mērķus. Turklāt šī atmaksāšana attiektos tikai uz tām iestādēm, kas ir cēlušas prasību par VNV 2023. gada lēmumu.
17. Jebkurš cits lēmums, nevis VNV 2023. gada lēmuma tūlītēja atcelšana, esot pretrunā VNM regulas 70. panta 2. punktam, kura mērķis ir aizsargāt iestādes no pārmērīga finanšu sloga katrā sākotnējā perioda gadā, un liedzot tām efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.
18. Visbeidzot, tā kā iemaksu iekasēšanai par summu, kas pārsniedz 12,5 % maksimālo apjomu no 2023. gadā prognozētā galīgā mērķapjoma, nav juridiska pamata, esot kļūdaini uzskatīt – kā to darījusi Vispārējā tiesa pārsūdzētā rīkojuma 42. punktā –, ka VNV 2023. gada lēmumā nav kļūdas attiecībā uz pašu pienākumu maksāt attiecīgās iemaksas. Šā paša iemesla dēļ Vispārējā tiesa esot paplašinājusi VNV 2023. gada lēmuma iedarbības saglabāšanu, pārsniedzot to, kas atbilstu samērīguma principam. VNV 2023. gada lēmuma iedarbības saglabāšanai uz laiku esot vajadzējis attiekties ne vairāk kā uz to iemaksu daļu, kas nepārsniedza šo maksimālo apjomu.
19. Norādījusi, ka tad, ja atbilstoši tās celtajai apelācijas sūdzībai lietā C‑705/24 P, VNV/BAWAG P.S.K., Vispārējās tiesas spriedums tiek atcelts, BAWAG apelācija zaudē jēgu, VNV, ko atbalsta Parlaments un Padome, apgalvo, ka VNV 2023. gada lēmuma iedarbības saglabāšana uz noteiktu laiku ir pamatota un atbilst LESD 264. panta otrajai daļai. Šajā saistībā tā vispirms norāda, ka Tiesas judikatūrā nav noteikts, ka atcelta tiesību akta iedarbību var saglabāt tikai gadījumos, kad atcelšana ir pamatota ar kompetences neesību vai būtisku procedūras noteikumu pārkāpumu, bet tas ir atļauts arī gadījumos, kad rodas nopietna nelabvēlīga ietekme uz attiecīgajām personām, un tas ietver arī atcelšanu, pamatojoties uz prettiesiskumu pēc būtības.
20. Turklāt esot kļūdaini uzskatīt, ka iemaksu atmaksāšana, ko izraisītu VNV 2023. gada lēmuma atcelšana ar tūlītēju iedarbību, neietekmētu banku savienības finanšu stabilitāti, kuras nozīmīgumu turklāt Tiesa jau esot atzinusi (7). Visbeidzot, šā lēmuma iedarbības saglabāšana uz noteiktu laiku neliekot apšaubīt nedz kredītiestāžu pienākumu samaksāt iemaksas par 2023. iemaksu gadu, nedz VNV pienākumu sasniegt mērķapjomu sākotnējā perioda beigās, un tas esot nepieciešams, lai VNV varētu pieņemt kopēju nostāju attiecībā uz 2022. un 2023. gada iemaksu ciklu.
21. Parlaments turklāt norāda, ka BAWAG, kuras galvenie prasījumi pirmajā instancē tika apmierināti, neesot pamata iesniegt apelācijas sūdzību par pārsūdzēto rīkojumu un tādējādi šī apelācijas sūdzība esot nepieņemama.
Vērtējums
22. Iesākumā norādu – ņemot vērā, ka BAWAG Vispārējās tiesas spriedums bija daļēji nelabvēlīgs, tai ir tiesības iesniegt apelācijas sūdzību, lai panāktu pārsūdzētā rīkojuma daļēju atcelšanu tiktāl, ciktāl ar to uz laiku ir saglabāta VNV 2023. gada lēmuma iedarbība, un tādējādi Parlamenta argumenti par apelācijas sūdzības nepieņemamību ir jānoraida.
23. Atgādinu, ka saskaņā ar LESD 264. panta otro daļu Tiesa, ja tā uzskata par vajadzīgu, var noteikt, kuras no atceltā tiesību akta sekām jāuzskata par galīgām. Īstenojot pilnvaras, kas Savienības tiesai piešķirtas ar šo pantu, tā ņem vērā tiesiskās drošības principa un citu publisku vai privātu interešu ievērošanu (8).
24. Ir taisnība, ka Tiesa savā pastāvīgajā judikatūrā ir atzinusi, ka ņemot vērā iemeslus, kas attiecas uz tiesisko drošību, atcelta Savienības tiesību akta sekas var atstāt spēkā it īpaši tad, ja tā atcelšanas tūlītēja ietekme izraisītu nopietnu nelabvēlīgu ietekmi un ja apstrīdētā tiesību akta likumība ir apstrīdēta nevis tā mērķa vai satura dēļ, bet tā autora kompetences neesības dēļ vai tāpēc, ka ir noticis būtisku procedūras noteikumu pārkāpums, kas it īpaši ietver kļūdu, kura pieļauta attiecībā uz apstrīdētā tiesību akta juridisko pamatu (9). Tomēr norādu, tāpat kā pamatoti norādījis ģenerāladvokāts J. Tančevs [E. Tanchev] savos secinājumos lietā Komisija/Zviedrija (10), ka, sīkāk iepazīstoties ar Tiesas judikatūru, var secināt, ka, lai gan šis elements it īpaši lietās Parlaments un Komisija/Padome un Vācija/Parlaments un Padome ir uzskatīts par šķērsli tam, lai Tiesa saglabātu spēkā Savienības tiesību akta sekas (11), citās lietās, piemēram, spriedumos Spānija/Padome, kā arī Kadi un Al Barakaat International Foundation/Padome un Komisija, Tiesa ir atstājusi spēkā tāda Savienības tiesību akta sekas, kas atcelts tādu iemeslu dēļ, kuri ir saistīti ar apstrīdētā lēmuma likumību pēc būtības (12). Pretēji tam, ko apgalvo BAWAG, šis apstāklis tātad nav nosacījums, kas jāizpilda katrā gadījumā, bet drīzāk ir atkarīgs no katras konkrētās situācijas (13).
25. Šajā gadījumā uzskatu, ka VNV 2023. gada lēmuma atcelšana, neparedzot tā iedarbības saglabāšanu līdz brīdim, kad to aizstās ar jaunu tiesību aktu, varētu kaitēt tam, kā tiek īstenota VNM regula, kura ir būtiska banku savienības sastāvdaļa, kas veicina eurozonas stabilitāti (14).
26. Pirmkārt, netiek apstrīdēts nedz pats VNM regulas 69. panta 1. punktā minētais VNV pienākums nodrošināt, lai VNF rīcībā esošie finanšu līdzekļi sasniegtu vismaz 1 % no visās iesaistītajās dalībvalstīs visu darbības atļauju saņēmušo kredītiestāžu segto noguldījumu kopapjoma, nedz arī attiecīgo kredītiestāžu, tostarp apelācijas sūdzības iesniedzējas, sekojošais pienākums veikt ex ante iemaksas saskaņā ar VNM regulas 70. pantu.
27. Otrkārt, piekrītu Vispārējās tiesas bažām, ko tā pauž pārsūdzētā rīkojuma 42. un 43. punktā, norādot, ka attiecīgo iemaksu tūlītēja atmaksāšana draud atņemt VNF finanšu līdzekļus, kas var izrādīties nepieciešami, lai sasniegtu tā finanšu stabilitātes un ekonomikas un monetārās savienības izveides mērķus. Patiešām, nesaglabājot VNV 2023. gada lēmuma iedarbību, varētu tikt apdraudēta vienotā noregulējuma mehānisma integritāte, traucēta tā darbība VNF finansiālas intervences gadījumā un apdraudētas vispārējās sabiedrības intereses panākt, lai VNF rīcībā būtu pietiekami finanšu līdzekļi. Manuprāt, tas ir pietiekams iemesls, lai saglabātu šā lēmuma iedarbību, līdz tas tiek aizstāts ar jaunu tiesību aktu.
28. Turklāt, ja Tiesa nolems noraidīt apelācijas sūdzības lietās C‑454/24 P, C‑529/24 P, C‑536/24 P, C‑537/24 P, C‑585/24 P un C‑705/24 P, kā ierosinu, VNV 2023. gada lēmumā būs ne tikai pieļauta nelikumība pēc būtības attiecībā uz pieprasīto iemaksu apmēru, bet pastāvēs arī atcelšanas pamati saistībā ar VNM regulas 70. panta 7. punkta un Īstenošanas regulas (ES) 2015/81 (15) nelikumību. Katrā no šīm lietām VNV tātad varēs pieņemt jaunus lēmumus tikai pēc tam, kad būs pieņemts jauns tiesiskais regulējums. Tā kā šī nelikumība attiecas uz ex ante iemaksu koriģētās aprēķināšanas metodoloģiju, VNV attiecīgā gadījumā nāksies piemērot jaunu aprēķināšanas metodoloģiju, tāpēc precīzu iemaksu summu, ko galu galā varēs pieprasīt no attiecīgajām iestādēm, tostarp no apelācijas sūdzības iesniedzējas, par 2022. un 2023. iemaksu gadu, nav iespējams noteikt nekavējoties.
29. Šajā saistībā lietās C‑529/24 P, C‑536/24 P, C‑537/24 P, C‑585/24 P un C‑705/24 P VNV un Padome, ko atbalstīja Parlaments un Eiropas Komisija, norādīja, ka ir nepieciešams 30 mēnešu termiņš, lai pabeigtu trīs procedūras, proti, pirmkārt, likumdošanas procedūru attiecībā uz VNM regulas 70. panta 7. punkta pamatojumu, otrkārt, jaunas īstenošanas regulas pieņemšanas procedūru un, treškārt, procedūru, kurā VNV pieņem jaunus lēmumus, ar ko nosaka maksājamo iemaksu apmēru.
30. Šādos apstākļos iesaku Tiesai noraidīt vienīgo BAWAG izvirzīto pamatu un nolūkā novērst jebkādu pārtrauktību iemaksu kārtībā attiecībā uz 2022. un 2023. gada iemaksu periodu ierosinu Tiesai saglabāt VNV 2023. gada lēmuma iedarbību, ciktāl tas attiecas uz BAWAG, līdz saprātīgā termiņā, kas nedrīkst pārsniegt 30 mēnešus no dienas, kad pasludināti gaidāmie spriedumi lietās C‑454/24 P, C‑529/24 P, C‑536/24 P, C‑537/24 P, C‑585/24 P, C‑671/24 P un C‑705/24 P, stāsies spēkā jauns VNV lēmums, ar ko tiks noteiktas šīs iestādes ex ante iemaksas VNF.
Par tiesāšanās izdevumiem
31. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, apelācijas sūdzība ir jānoraida. Līdz ar to Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem saskaņā ar Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktu.
32. Atbilstoši Reglamenta 138. panta 1. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā atbilstoši šī reglamenta 184. panta 1. punktam, lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā BAWAG spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež segt savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzināt VNV tiesāšanās izdevumus atbilstoši tās izvirzītajiem prasījumiem.
33. Saskaņā ar Reglamenta 140. panta 1. un 3. punktu, kas piemērojami apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz minētā reglamenta 184. panta 1. punktu, iestādes, kas ir iestājušās lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. Līdz ar to Parlaments un Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.
Secinājumi
34. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai nospriest šādi.
1) Apelācijas sūdzību noraidīt.
2) Vienotās noregulējuma valdes Lēmuma SRB/ES/2023/23 iedarbība, ciktāl šis lēmums attiecas uz BAWAG P.S.K. Bank für Arbeit und Wirtschaft und Österreichische Postsparkasse AG, tiek saglabāta līdz brīdim, kad stāsies spēkā jauns tiesību akts, ar kuru aizstās šo lēmumu, un ne ilgāk kā 30 mēnešu termiņā no spriedumu pasludināšanas lietās C‑454/24 P, C‑529/24 P, C‑536/24 P, C‑537/24 P, C‑585/24 P, C‑671/24 P un C‑705/24 P.
3) BAWAG P.S.K. Bank für Arbeit und Wirtschaft und Österreichische Postsparkasse sedz pati savus, kā arī atlīdzina Vienotās noregulējuma valdes tiesāšanās izdevumus.
4) Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome sedz paši savus tiesāšanās izdevumus.
1 Oriģinālvaloda – franču.
2 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 225, 1. lpp., turpmāk – VNM regula). “VNM” ir saīsinājums jēdzienam “vienotais noregulējuma mehānisms”.
3 Spriedums, 2024. gada 10. aprīlis (T‑411/22, EU:T:2024:216).
4 Pārsūdzētais rīkojums (26.–37. punkts).
5 Pārsūdzētais rīkojums (38.–45. punkts).
6 Šajā nozīmē BAWAG atsaucas uz šādiem spriedumiem: 2014. gada 26. novembris, Parlaments un Komisija/Padome (C‑103/12 un C‑165/12, EU:C:2014:2400, 92. punkts), 2015. gada 1. decembris, Parlaments un Komisija/Padome (C‑124/13 un C‑125/13, turpmāk – spriedums Parlaments un Komisija/Padome, EU:C:2015:790, 89. punkts), 2016. gada 7. septembris, Vācija/Parlaments un Padome (C‑113/14, EU:C:2016:635, 84. punkts), kā arī 2021. gada 15. jūlijs, Komisija/Landesbank Baden-Württemberg un VNV (C‑584/20 P un C‑621/20 P, turpmāk – spriedums Komisija/Landesbank Baden-Württemberg un VNV, EU:C:2021:601, 175. punkts).
7 VNV atsaucas it īpaši uz spriedumu, Komisija/Landesbank Baden-Württemberg un VNV (177. punkts).
8 Skat. tostarp spriedumus, 2008. gada 22. decembris, Régie Networks (C‑333/07, EU:C:2008:764, 122. punkts), 2021. gada 25. februāris, Komisija/Zviedrija (C‑389/19 P, EU:C:2021:131, 72. punkts un tajā minētā judikatūra), un 2023. gada 20. aprīlis, Parlaments/Komisija (Vielas, kas rada ļoti lielas bažas, licencēšana) (C‑144/21, EU:C:2023:302, 136. punkts un tajā minētā judikatūra).
9 Šajā nozīmē skat. spriedumus, 2014. gada 26. novembris, Parlaments un Komisija/Padome (C‑103/12 un C‑165/12, EU:C:2014:2400, 90. punkts un tajā minētā judikatūra), Parlaments un Komisija/Padome (86. punkts), un Komisija/Landesbank Baden-Württemberg un VNV (175. punkts un tajā minētā judikatūra).
10 C‑389/19 P, EU:C:2020:874, 129. punkts.
11 Skat. spriedumus, Parlaments un Komisija/Padome (89. punkts) un 2016. gada 7. septembris, Vācija/Parlaments un Padome (C‑113/14, EU:C:2016:635, 84. punkts).
12 Skat. spriedumus, 2006. gada 7. septembris, Spānija/Padome (C‑310/04, EU:C:2006:521, 138.–141. punkts kopsakarā ar 135.–137. punktu), un 2008. gada 3. septembris, Kadi un Al Barakaat International Foundation/Padome un Komisija (C‑402/05 P un C‑415/05 P, EU:C:2008:461, 373.–376. punkts kopsakarā ar 333.–372. punktu).
13 2021. gada 25. februāra spriedumā Komisija/Zviedrija (C‑389/19 P, EU:C:2021:131) Tiesa tādējādi nosprieda, ka ir jāatstāj spēkā iedarbība lēmumam, kas atcelts ar pamatojumu, kurš saistīts ar šā lēmuma likumību pēc būtības, ņemot vērā risku, ka var rasties būtisks un neatgriezenisks kaitējums cilvēku veselībai un videi.
14 Šajā nozīmē pēc analoģijas skat. spriedumu Komisija/Landesbank Baden-Württemberg un VNV (177. punkts).
15 Padomes Īstenošanas regula (2014. gada 19. decembris), ar ko nosaka vienādus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 806/2014 piemērošanas nosacījumus attiecībā uz ex ante iemaksām vienotajā noregulējuma fondā (OV 2015, L 15, 1. lpp.).