—

tas ir vietējs enerģijas avots, kas nozīmē, ka enerģija tiek ražota, uzglabāta un patērēta uz vietas;

—

tās integrācija Eiropas energotīklā var palielināt energosistēmas elastību un stabilitāti;

—

izmantojot vietējos ģeotermālos resursus, reģioni var samazināt atkarību gan no vietēji ražotā, gan importētā fosilā kurināmā, tādējādi panākot gaisa piesārņojuma samazināšanos un stabilākas un zemākas enerģijas cenas;

—

kā vietējai enerģijai tai nav vajadzīga valsts tīkla infrastruktūra, tādējādi samazinās zudumi tīklos un pakļautība dabas katastrofām un cilvēka faktoriem (politiskām norisēm, karam);

—

tā veicina neatkarīgu un pašpietiekamu vietējo energokopienu un mājsaimniecību veidošanos, kas var piedalīties vietējā enerģijas ražošanā neatkarīgi no centrālajiem enerģijas piegādātājiem;

—

būdama lēta un prognozējama enerģija, tā var palīdzēt novērst nabadzību un iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku apvidos;

—

neraugoties uz lielākām sākotnējo investīciju izmaksām, ģeotermālā siltumapgāde un aukstumapgāde, kuru enerģijas ražošanas kopējās izlīdzinātās izmaksas jau tagad ir zemākas nekā fosilā kurināmā izmaksas, dažos reģionos var palīdzēt izskaust enerģētisko nabadzību.

—

ieviest “vienotā tirgus piekto brīvību”  (2), kas Eiropas Savienībā uzlabotu ģeotermālo pētniecību, inovāciju un izglītību, lai varētu izmantot sinerģijas un apjomradītus ietaupījumus;

—

izveidot kopīgu pētniecības un izstrādes fondu ģeotermālās enerģijas potenciāla attīstībai;

—

izmantot esošo publisko un privāto finansējumu, lai stimulētu investīcijas ģeotermālās enerģijas ieguvē;

—

atbalstīt jaunuzņēmumus, novatoriskus uzņēmumus un izmēģinājuma projektus;

—

izmantot sinerģijas ar citām nozarēm/instrumentiem: ģeotermālā + saules enerģija, ūdeņraža ražošana (ne ar elektrolīzi), ūdens/enerģijas uzkrāšana vecās, pamestās raktuvēs (degradētu teritoriju izmantošana).

—

licencēšanas aģentūrās bieži vien trūkst kapacitātes, un atļauju piešķiršanas procedūras ir apgrūtinošas;

—

bieži trūkst arī viegli pieejamu ģeoloģisko datu vai datu par enerģijas patēriņu;

—

tā kā trūkst tehnoloģisko zināšanu, priekšizpētē dažkārt uzmanība netiek pievērsta kopējām darbmūža izmaksām, proti, ģeotermālo elektrostaciju darbmūžs tiek novērtēts par zemu salīdzinājumā ar risinājumiem, kuru darbmūžs ir īsāks un kuri var šķist lētāki. Tikai dažas valstis sniedz statistikas datus par uzstādīto ģeotermālo siltumsūkņu, ģeotermālo centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu un citu iekārtu skaitu;

—

finanšu riska samazināšana ir svarīga tieši lielākiem projektiem. Tas īpaši sakāms par jaunpienācējiem, kas uzņemas resursu un projekta attīstības riskus.

—

atšķirībā no citiem atjaunīgajiem enerģijas avotiem ģeotermālās enerģijas avoti ir pastāvīgi un no laikapstākļiem neatkarīgi;

—

tā ir īpaši piemērota ēku siltumapgādei un augstumapgādei, bet var arī nodrošināt siltumenerģiju noteiktiem rūpnieciskiem procesiem;

—

augstā temperatūrā ar to var ražot arī tīru elektroenerģiju;

—

tā var samazināt ES atkarību no importētā fosilā kurināmā;

—

nozares attīstība var radīt jaunas, videi draudzīgas darbvietas;

—

tā var veicināt ar ģeotermālajiem resursiem bagātu reģionu ekonomisko attīstību un uzlabot telpisko plānošanu.

—

ģeotermālo resursu izmantošana var radīt zemes virsmas izmaiņas, kas var izraisīt zemes nogruvumus vai citas ģeotehniskas problēmas;

—

ūdens izsūknēšana no ģeotermāliem rezervuāriem vai tā iesūknēšana var izraisīt mikrozemestrīces, it īpaši progresīvās uzlabotās ģeotermālās sistēmās.

—

reģionos, kas saskaras ar ūdens trūkumu, liela ūdens daudzuma nepieciešamība sūknēšanai un siltuma pārnesei var būt problemātiska;

—

ģeotermālo enerģiju gan uzskata par tīru, taču lietošanas laikā var izdalīties toksiskas gāzes, piemēram, sērūdeņradis, un izšķīduši minerāli un ķīmiskas vielas, kas ir jālikvidē.

—

sadrumstalotas atkarībā no valsts un iestādes;

—

balstās uz tradicionālo “ieguves licences” pieeju (sk. mehāniskās, dziļās kalnrūpniecības drošības aspektus), kas tajās ir dominējoša;

—

izkliedētas pa vairākām iestādēm un norit secīgos procesos.