(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2024. gada 16. maijā sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts”, “Ķīna” jeb “ĶTR”) izcelsmes plakanu dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumu ar alvas pārklājumu (“baltā skārda ražojumi”) importu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu, reaģējot uz sūdzību, ko 2024. gada 2. aprīlī iesniedza Eiropas Tērauda ražotāju apvienība (“EUROFER”) (“sūdzības iesniedzējs”). Sūdzība tika iesniegta Savienības baltā skārda ražojumu ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2024/2731 (3) Komisija noteica, ka baltā skārda ražojumu imports jāreģistrē.

(4)

Saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu Komisija 2024. gada 17. decembrī ieinteresētajām personām nodrošināja ierosināto maksājumu kopsavilkumu un detalizētu informāciju par to, kā aprēķinātas dempinga starpības un starpības, kas ir atbilstošas tam, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ieinteresētās personas tika aicinātas trīs darbdienu laikā iesniegt piezīmes par minēto aprēķinu precizitāti.

(5)

Komisija saņēma gan Baoshan Iron & Steel Co., Ltd., gan WISCO-Nippon Steel Tinplate Co., Ltd. (“Baosteel grupa”) un Shougang Jingtang United Iron & Steel Co., Ltd. (“Shougang Jingtang”) piezīmes, taču neviens no uzņēmumiem nesniedza piezīmes par aprēķinu precizitāti.

(6)

Komisija 2025. gada 14. janvārī ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2025/81 (4) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes baltā skārda ražojumu importam.

(7)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata noteica pagaidu antidempinga maksājumu (“pagaidu informācijas izpaušana”), Baosteel grupa, sūdzības iesniedzējs, Shougang Jingtang, Trivium Packaging B.V. (“Trivium”), Ķīnas Dzelzs un tērauda ražotāju apvienība (“CISA”), Metal Packaging Europe (“MPE”) un Steelforce Packaging BV (“Steelforce”) pagaidu regulas 2. panta 1. punktā noteiktajā termiņā iesniedza rakstisku informāciju, darot zināmu savu viedokli par pagaidu konstatējumiem.

(8)

Personām, kuras to lūdza, bija iespēja tikt uzklausītām. Notika sūdzības iesniedzēja uzklausīšana. Pieprasījumi par uzklausīšanu pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas pagaidu posmā netika iesniegti.

(9)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Izdarot galīgos konstatējumus, Komisija ņēma vērā ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes un vajadzības gadījumā pārskatīja savus pagaidu secinājumus.

(10)

Komisija informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā plāno noteikt galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes baltā skārda ražojumu importam (“izpaustā galīgā informācija”). Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto galīgo informāciju.

(11)

Par izpausto galīgo informāciju tika saņemta rakstiska informācija no Baosteel grupas, sūdzības iesniedzēja, Shougang Jingtang, CISA, MPE un Steelforce.

(12)

Pēc informācijas izpaušanas neviena no personām nepieprasīja sarīkot uzklausīšanu. Arī uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos neviena persona nepieprasīja.

(13)

Savās piezīmēs par pagaidu regulu CISA nepiekrita Komisijas novērtējumam pagaidu regulas 1.4. iedaļā, kurā Komisija noraidīja CISA apgalvojumus, ka sūdzībā nav pietiekamu pierādījumu, kas pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(14)

CISA arī atkārtoja savus apgalvojumus, ka sūdzībā izmantotie nekonfidenciālie informācijas kopsavilkumi nav pietiekami detalizēti un tādējādi tiek pārkāptas tās tiesības uz aizstāvību. CISA norādīja, ka Komisija ir kļūdījusies, uzskatot informāciju par pietiekami detalizētu, un ka bija atkārtoti jāiesniedz pienācīgi apkopota sūdzības nekonfidenciālā versija.

(15)

EUROFER iebilda pret šiem argumentiem, apgalvojot, ka CISA nav papildinājusi savus iepriekšējos apgalvojumus ar jauniem argumentiem, bet tikai tos atkārtojusi.

(16)

Attiecībā uz CISA nostāju, kas apkopota iepriekš 14. apsvērumā, Komisija atbilstoši EUROFER sniegtajam argumentam norādīja, ka CISA nav sniegusi jaunus argumentus vai pierādījumus, kuri pierādītu, kāpēc Komisija šajā punktā ir pieļāvusi kļūdu savā pagaidu secinājumā. Tādējādi Komisija noraidīja šo apgalvojumu un nemainīja savus pagaidu regulas 19. apsvērumā norādītos secinājumus, ka sūdzības nekonfidenciālajā versijā ietvertie dati ļāva pienācīgi izprast sniegtās konfidenciālās informācijas būtību un ka šajā ziņā netika pārkāptas tiesības uz aizstāvību.

(17)

Attiecībā uz CISA apgalvojumu par nepietiekamiem pierādījumiem sūdzībā tā patiešām atkārtoja savu nostāju, ka, pārbaudot pierādījumu pietiekamību šīs izmeklēšanas sākšanai, Komisijai būtu vajadzējis vairāk ņemt vērā citus faktorus, kas varēja radīt kaitējumu, it īpaši izejvielu un enerģijas cenu pieauguma ietekmi. CISA apgalvoja, ka jau šis faktors vien mazina citu faktoru nozīmīgumu Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma izraisīšanā.

(18)

Komisija norādīja, ka tas, ka ir citi faktori, kas varētu ietekmēt Savienības ražošanas nozares stāvokli, nenozīmē, ka importa par dempinga cenām ietekme uz šīs ražošanas nozares stāvokli nav būtiska, kā arī nemazina cēloņsakarību starp šiem abiem elementiem. Patiešām, korelācija starp Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos un importa par tādām dempinga cenām pieaugumu, kas bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, skaidri liecināja par cēloņsakarības pastāvēšanu.

(19)

Turklāt ražošanas izmaksu pieauguma fakts bija nepārprotami atzīts pašas sūdzības 159.–161. punktā un 205. punktā cēloņsakarības analīzes ietvaros. Tādējādi šis faktors tiešām tika ņemts vērā pierādījumu pietiekamības vispārējā novērtējumā, kā prasīts pamatregulas 5. panta 3. punktā.

(20)

Tāpēc Komisija noraidīja CISA apgalvojumus un apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 6.–26. apsvērumā.

(21)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CISA vēlreiz atkārtoja tos pašus apgalvojumus par nepietiekami detalizētu sūdzības atklātās versijas kopsavilkumu, pierādījumu nepietiekamību izmeklēšanas sākšanai un to, ka nav novērtēti citi faktori, kas būtu varējuši radīt kaitējumu.

(22)

CISA joprojām uzskata, ka tādējādi visā izmeklēšanas procesā ir tikušas pārkāptas tās tiesības uz aizstāvību. Tā kā tagad jau ir par vēlu un pašreizējā izmeklēšanas posmā novērst minētos procesuālos pārkāpumus vairs nav iespējams, CISA apgalvoja, ka izmeklēšana būtu jāizbeidz.

(23)

Taču jauni argumenti netika izvirzīti, tāpēc Komisija saglabāja nostāju, kas izklāstīta iepriekš 20. apsvērumā. Ņemot vērā to, ka tādējādi Komisija nekonstatēja šajā izmeklēšanā nekādus procesuālus pārkāpumus un CISA neiesniedza nekādus pārliecinošus pierādījumus par šādiem pārkāpumiem, Komisija noraidīja CISA pieprasījumu minēto iemeslu dēļ izbeigt izmeklēšanu.

(24)

Piezīmes par ražotāju eksportētāju, Savienības ražotāju vai nesaistīto importētāju atlasi netika saņemtas.

(25)

Komisija 2025. gada 14. janvārī saņēma Ķīnas uzņēmuma Jiangsu Kemao New Materials Technology Co., Ltd pieprasījumu iekļaut to izmeklēšanā kā ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās.

(26)

Kā norādīts paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.1. iedaļā, tikai ražotāji eksportētāji, kuri ir piekrituši iekļaušanai izlasē, taču tajā nav iekļauti, tiks uzskatīti par uzņēmumiem, kas sadarbojās (“izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās”). Tāpēc šis pieprasījums tika noraidīts, jo uzņēmums nepieteicās termiņā, kas noteikts paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.1. punkta a) apakšpunktā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu, kā noteikts minētās regulas 9. panta 6. punktā.

(27)

Tādējādi izlases tiek apstiprinātas.

(28)

Pieprasījumi veikt atsevišķu pārbaudi netika saņemti.

(29)

Papildu pārbaudes apmeklējumi tikai veikti šādos trīs Baosteel grupas saistītajos tirdzniecības uzņēmumos:

(30)

Tika veikts arī lietotāja Massilly Holding S.A.S (“Massilly”) pārbaudes apmeklējums.

(31)

Pagaidu regulas 41. apsvērumā ir sniegta izmeklējamā ražojuma definīcija. Izmeklējamais ražojums ir skārda velmētavu plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi ar alvas pārklājumu, ar plastmasas pārklājumu vai bez tā un/vai laku (“baltā skārda ražojumi”), ko patlaban klasificē ar KN kodiem 7210 11 00 , 7210 12 , ex 7210 70 , 7210 90 40 , ex 7210 90 80 , 7212 10 un ex 7212 40 (Taric kodi 7210 70 10 15, 7210 70 80 20, 7210 70 80 92, 7210 90 80 20, 7212 40 20 10, 7212 40 80 12, 7212 40 80 30, 7212 40 80 80 un 7212 40 80 85).

(32)

Pagaidu regulas 43. apsvērumā ir sniegta attiecīgā ražojuma definīcija, un tas ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ražojums, par kuru tiek veikta izmeklēšana.

(33)

Citas piezīmes par izmeklējamo ražojumu, attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu nav saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 41.–50. apsvērums.

(34)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Ķīnas eksportētāju apvienība CISA šajā izmeklēšanā atkal sniedza piezīmes par pamatregulas 2. panta 6.a punktā noteiktās metodes izmantošanu. Baosteel grupa arī atkārtoja savu apgalvojumu, ka Komisijai būtu jānoraida sūdzības iesniedzēja apgalvojums par nozīmīgiem kropļojumiem.

(35)

Pirmkārt, CISA atkārtoja savu apgalvojumu, ka Komisijas dienestu darba dokuments “Par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnas Tautas Republikas ekonomikā tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas nolūkos” (Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations) (“Ziņojums”) neatbilst neatkarīgu un objektīvu pierādījumu standartam. Tā norādīja, ka Ziņojums nav ne neatkarīgs, ne objektīvs, jo tas tika izstrādāts, lai palīdzētu Savienības ražotājiem sagatavot sūdzības par Ķīnas Tautas Republiku.

(36)

Otrkārt, CISA atkārtoja savu piezīmi par to, ka sūdzībā pierādījumi par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnā ir sniegti, pamatojoties uz iepriekšējām antidempinga izmeklēšanām, savukārt apstiprinājums par dempinga prakses pastāvēšanu Komisijai būtu jāgūst katrā izmeklēšanā. CISA norādīja, ka PTO Apelācijas institūcija ir noteikusi, ka “vienas faktu konstatēšanas laikā gūto konstatējumu vienkārša izmantošana par atsauci citā faktu konstatēšanā parasti netiks uzskatīta par pietiekami pamatotu un atbilstīgu paskaidrojumu” (5).

(37)

Visbeidzot, CISA norādīja, ka, pēc tās domām, pamatregulas 2. panta 6.a punkts neatbilst Antidempinga nolīguma 2.2. pantā izklāstītajiem principiem attiecībā uz reprezentatīvas valsts izmantošanu, lai noteiktu izmaksas normālās vērtības aprēķināšanai.

(38)

Komisija norādīja, ka pagaidu regulas 72.–117. apsvērumā, izmantojot dažādus viegli pieejamus avotus, ir sīki izklāstīti pašas Komisijas konstatējumi par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu baltā skārda ražojumu ražošanā Ķīnā.

(39)

CISA un Baosteel grupa savās piezīmēs neapstrīdēja pierādījumus, ko Komisija iekļāva lietas materiālos ar šiem pagaidu regulas apsvērumiem.

(40)

CISA piezīmes par Ziņojumu un sūdzību jau ir aplūkotas pagaidu regulas 120.–127. apsvērumā.

(41)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CISA atkārtoti pauda tos pašus argumentus, kura tā jau minēja pēc pagaidu informācijas izpaušanas, kā izklāstīts iepriekš 34.–39. apsvērumā.

(42)

CISA vēlreiz paziņoja, ka trūkst objektīvu pierādījumu vai loģisku juridisku argumentu, kas pamatotu Komisijas lēmumu izmantot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, un norādīja Komisijai uz savām piezīmēm par pagaidu izpausto informāciju.

(43)

CISA neiesniedza nekādus jaunus pierādījumus, kas liecinātu, ka Komisijai šajā izmeklēšanā nebūtu bijis jāizmanto 2. panta 6.a punkts.

(44)

Ņemot vērā to, ka ne CISA, ne Baosteel grupa neiesniedza jaunus pierādījumus, tiek apstiprināti pagaidu regulas 118.–135. apsvērumā izklāstītie Komisijas secinājumi.

(45)

Pagaidu regulas 203. apsvērumā ir noteikts, ka attiecībā uz tiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri dzelzsrūdu importē no valstīm, uz kurām neattiecās apgalvojumi par kropļojumiem saskaņā ar 2. panta 6.a punktu, Komisija izmantoja neizkropļoto cenu, ko maksāja izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, nevis iepriekš noteikto atsauces vērtību, ko ieguva no Malaizijas importa cenām.

(46)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs iesniedza piezīmes par China Minerals Resources Group (6) (“CMRG”) ietekmi uz importētās dzelzsrūdas iegādi Ķīnā. Tas apgalvoja, ka CMRG ir valsts vadīts “klubs” kopīga izejvielu iepirkuma veikšanai un ka daudzas valstij piederošas tērauda rūpnīcas “deleģēja CMRG visus steidzamos iepirkumus (..), lai konsolidētu dzelzsrūdas iegādes”.

(47)

EUROFER pievienoja lietas materiāliem 2023. gada 6. oktobra preses ziņojumu (7), kurā norādīts, ka CMRG“ved sarunās ar četriem lielākajiem dzelzsrūdas piegādātājiem pasaulē – Rio Tinto, BHP, Vale un Fortescue Metals – [un] cenšas panākt preferenciālus noteikumus attiecībā uz transportēšanu, kategorijām utt.”.

(48)

Pamatojoties uz šiem preses ziņojumiem, EUROFER lūdza Komisiju rūpīgi pārbaudīt Ķīnas ražotāju eksportētāju apgalvojumus attiecībā uz importētās dzelzsrūdas iegādi par neizkropļotām cenām.

(49)

Izmeklēšanas sākumā Ķīnas valdībai (“ĶV”) tika nosūtīta anketa par kropļojumiem baltā skārda ražojumu nozarē, taču tā nesniedza atbildes. Tāpēc Komisija informēja ĶV, ka tā izmantos pamatregulas 18. panta noteikumus attiecībā uz kropļojumiem nozarē.

(50)

Komisija konstatēja, ka CMRG tika dibināta ar Valsts padomes Valstij piederošo aktīvu uzraudzības un pārvaldības komisijas (“SASAC”) 2022. gada 22. jūlija dekrētu (8).

(51)

Saskaņā ar CMRG tīmekļvietnē sniegto informāciju CMRG mērķis ir “sniegt drošus un ilgtspējīgus izejvielu piegādes pakalpojumus un pielāgotus risinājumus tādām nozarēm kā tērauda rūpniecība. Veidojot stratēģisku partnerību ar globālajiem izrakteņu piegādātājiem, tiešajiem klientiem un līderiem ostu, transportēšanas, tirdzniecības un finanšu nozarēs un veicinot digitālo intelektu, zaļās tehnoloģijas un ilgtspējīgu praksi minerālresursu jomā, mūsu mērķis ir uzturēt noturīgas un ilgtspējīgas industriālās ekosistēmas, vienlaikus nodrošinot rūpniecības un piegādes ķēžu stabilitāti un kvalitatīvu attīstību” (9).

(52)

Ķīnas ražotāji eksportētāji Baosteel grupa un Shougang Jingtang atbildēja uz šīm EUROFER piezīmēm par CMRG ietekmi uz to dzelzsrūdas iepirkumu un pēc Komisijas pieprasījuma sniedza papildu informāciju par šo iepirkumu un tā līguma noteikumiem.

(53)

Pirmkārt, Komisija norādīja, ka piezīme tika iesniegta procedūras termiņa beigās, tāpēc nebija pietiekami daudz laika izvirzīto apgalvojumu pienācīgai izmeklēšanai. Paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktais termiņš piezīmju sniegšanai par nozīmīgiem kropļojumiem ir 37 dienas no publicēšanas dienas.

(54)

Pierādījumi, kuri vēlāk tika savākti no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, liecināja par reālu CMRG iesaistību dažos dzelzsrūdas iepirkuma līgumos, kas noslēgti starp ražotājiem eksportētājiem un piegādātājiem no trešām valstīm.

(55)

Tomēr, ņemot vērā to, ka CMRG pilnībā nedarbojās visā izmeklēšanas periodā, jo sāka darbību tikai 2023. gada sākumā, un ka Komisija nevarēja savākt papildu informāciju un nevarēja pārbaudīt pušu iesniegto informāciju šajā vēlīnajā procedūras posmā, tā secināja, ka nav pietiekamu pierādījumu, kas apstiprinātu EUROFER apgalvojumu.

(56)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas EUROFER vēlreiz apgalvoja, ka Komisijai būtu bijis jāizmeklē CMRG ietekme uz cenām, par kādām dzelzsrūdu iegādājās izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, un saskaņā ar pamatregulas 18. pantu jāizmanto pieejamie fakti, lai noraidītu Ķīnas ražotāju eksportētāju maksāto dzelzsrūdas importa cenu izmantošanu.

(57)

Komisija konstatēja, ka CMRG ietekme uz importētās dzelzsrūdas iegādi bija neliela un nevarēja būtiski ietekmēt izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju importētās dzelzsrūdas iegādes cenu. EUROFER nesniedza jaunu informāciju, kas būtu pretrunā lietas materiālos esošajiem pierādījumiem, un tāpēc Komisijas secinājumi palika nemainīgi.

(58)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas EUROFER izteica papildu piezīmes par Malaizijas kā reprezentatīvās valsts izvēli, norādot, ka imports no Ķīnas izraisa īpašus izkropļojumus tērauda tirgū, un kā pierādījums tam esot notiekošā antidempinga izmeklēšana, kas vērsta pret Ķīnas izcelsmes karsti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem. EUROFER vēlreiz norādīja, ka Malaizijā pastāv licencēšanas prasības attiecībā uz dzelzsrūdas eksportu un ka Malaizijas finanšu gads atšķiras no Ķīnas finanšu gada, proti, tas ir no aprīļa līdz martam.

(59)

Baosteel grupa apgalvoja, ka Malaizijas antidempinga izmeklēšana attiecas uz pārklāta tērauda ražojumiem, nevis karsti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem, kas drīzāk ir lejupējs tērauda ražojums, nevis baltā skārda ražojumu izejmateriāls. Turklāt Malaizijas izmeklēšana tika sākta pēc izmeklēšanas perioda beigām.

(60)

EUROFER neiesniedza priekšlikumus par citas reprezentatīvās valsts izvēli, vien aicināja Komisiju rūpīgi pārbaudīt Malaizijas atsauces vērtības, ko izmanto normālās vērtības aprēķināšanai.

(61)

Tāpēc Komisija apstiprināja Malaiziju kā reprezentatīvo valsti. To atsauces vērtību pārbaudes, kuru pamatā ir ražošanas faktoru importa cenas Malaizijā, ir aprakstītas 3.2.3. iedaļā.

(62)

Citas piezīmes par reprezentatīvās valsts izvēli netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināti secinājumi, kas norādīti pagaidu regulas 137.–156. apsvērumā.

(63)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas EUROFER sniedza piezīmes par Malaizijas atsauces vērtības izmantošanu attiecībā uz dzelzsrūdas pulveri, koksa oglēm un karsti velmētu tēraudu.

(64)

Vispirms EUROFER izteica piezīmes par dzelzsrūdas pulvera importa cenu Malaizijā, norādot, ka tā ir zemāka par cenu citos indeksos, to vidū Platts indeksā (IODEX CFR China 62 % FE).

(65)

Tomēr EUROFER nesniedza pierādījumus tam, ka dzelzsrūdas importa cena Malaizijā būtu izkropļota vai ka Malaizijā importētās dzelzsrūdas cena un daudzums būtu nereprezentatīvs, tikai norādīja, ka Platts indekss ir augstāks. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(66)

EUROFER arī apgalvoja, ka antidempinga izmeklēšanā attiecībā uz ražojumiem no elektrolītiski ar hromu pārklāta tērauda Komisija atteicās izmantot Baosteel grupas dzelzsrūdas faktiskās iegādes cenas, jo tā bija konstatējusi, ka Baosteel grupas iepirkuma cenas ietekmē saistība, kas pastāv starp tā saistītajiem uzņēmumiem, un/vai dominējošie nozīmīgie kropļojumi Ķīnā (10).

(67)

EUROFER arī atsaucās uz Komisijas antidempinga izmeklēšanā par konkrētiem orientēta grauda struktūras elektrotehniskā silīcijtērauda plakaniem velmējumiem gūtajiem konstatējumiem, no kuriem Komisija secināja, ka dzelzsrūdas nozari ietekmē valdības norādījumi (11).

(68)

Izmeklēšanā attiecībā uz ražojumiem no elektrolītiski ar hromu pārklāta tērauda Komisija konstatēja, ka Baosteel grupa importēja nevis tieši, bet gan ar kāda saistīta uzņēmuma starpniecību, kurš iedibināts Honkongā. Pašreizējā izmeklēšanā šāda situācija netika konstatēta.

(69)

Izmeklēšanas konstatējumi par orientēta grauda struktūras elektrotehniskā silīcijtērauda plakaniem velmējumiem šajā gadījumā nebija piemērojami, jo izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji dzelzsrūdu iepirka tiešā veidā no avotiem ārpus Ķīnas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(70)

EUROFER norādīja arī, ka Malaizijas atsauces vērtība attiecībā uz koksa oglēm ir zemāka par Platts indeksu (“Prem Low Vol HCC FOB Aus”).

(71)

Netika iesniegti citi pierādījumi, kas apliecinātu, ka importa cena reprezentatīvajā valstī ir izkropļota vai nav reprezentatīva, tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu, un šī atsauces vērtība netika mainīta.

(72)

EUROFER sniedza arī piezīmes par Fastmarkets indeksa “karsti velmēti tērauda ruļļi (Japānas, Korejas, Taivānas izcelsmes), imports, CFR Vjetnama” izmantošanu par atsauces vērtību karsti velmētam tēraudam, norādot, ka izmantotais indekss ir zemāks par citu no MEPS iegūto indeksu vidējo rādītāju, ko EUROFER iesniedza, un ka importa cenas Vjetnamā, iespējams, izkropļo imports no Ķīnas, par ko liecina antidempinga izmeklēšanas sākšana attiecībā uz karsti velmētu plakanu tērauda velmējumu importu no Ķīnas.

(73)

EUROFER arī apgalvoja, ka notiekošajā Komisijas antidempinga izmeklēšanā attiecībā uz karsti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem no Vjetnamas tiek izmeklēti izkropļojumi izejvielu tirgū Vjetnamā saistībā ar akmeņoglēm un dzelzsrūdu.

(74)

Tomēr, tā kā Fastmarkets atsauces vērtība neietver importu no Ķīnas Vjetnamā un EUROFER nesniedza pierādījumus, kas apliecinātu, ka importa no Japānas, Korejas un Taivānas cenas būtu izkropļotas, Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(75)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas EUROFER vēlreiz lūdza Komisiju apsvērt iespēju izmantot citas – augstākas – atsauces vērtības dzelzsrūdas pulverim, koksa oglēm un karsti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem (KVP).

(76)

Tā kā EUROFER nesniedza jaunu informāciju, kas liecinātu, ka izmantotās atsauces vērtības ir izkropļotas, bet tikai norādīja, ka tās ir ievērojami zemākas nekā citos EUROFER iesniegtajos starptautiskajos indeksos un tikai tāpēc vien būtu jāuzskata par izkropļotām, minētie apgalvojumi tika noraidīti.

(77)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas ražotāju eksportētāju grupa Baosteel grupa iesniedza piezīmes par atsauces vērtību dzelzsrūdas granulām un gāzoglēm.

(78)

Attiecībā uz dzelzsrūdas granulu atsauces vērtību Baosteel grupa norādīja, ka šī atsauces vērtība ir nesamērīgi augsta un nav iespējams, ka dzelzsrūdas granulu cena varētu būt augstāka par karsti velmētu ruļļu, kas ir lejupējs ražojums, cenu.

(79)

Komisija nepiekrita, ka tas ir iemesls noraidīt atsauces vērtību, kuras pamatā ir neizkropļota cena ievērojama apjoma importam Malaizijā. Netika sniegti citi pierādījumi, kas apliecinātu, ka importa cena reprezentatīvajā valstī ir izkropļota vai nav reprezentatīva.

(80)

Komisija arī neatrada pierādījumus tam, ka dzelzsrūdas granulu atsauces vērtības salīdzinājums, izmantojot importa cenas Malaizijā, ar karsti velmētu ruļļu atsauces vērtību, izmantojot Fastmarkets indeksu, liecinātu, ka kāda no šīm atsauces vērtībām ir izkropļota.

(81)

Pēc tam Baosteel grupa lūdza Komisiju apsvērt alternatīvas atsauces vērtības, nevis importa cenu Malaizijā. Alternatīvas ietvēra trīs indeksus, ko Platts publicēja attiecībā uz izmeklēšanas periodu, proti, FOB Tubarão (Brazil), CFR North China un Atlantic Basin Dron Ore Pellets Contract Price Brazil Export FOB. Visi trīs indeksi uzrādīja zemāku cenu nekā importa Malaizijā cena.

(82)

Tā kā netika iesniegti citi pierādījumi, kas liecinātu, ka importa cena reprezentatīvajā valstī ir izkropļota vai nav reprezentatīva, apgalvojums tika noraidīts.

(83)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Baosteel grupa vēlreiz lūdza Komisiju mainīt dzelzsrūdas granulu atsauces vērtību, jo tā esot pārāk augsta salīdzinājumā ar citiem starptautiskajiem indeksiem, ko Baosteel grupa iesniedza pēc pagaidu informācijas izpaušanas. Atsauces vērtība esot jāmaina arī karsti velmētiem ruļļiem, kas ir lejupējs ražojums, ko izgatavo no dzelzsrūdas granulām.

(84)

Kā alternatīvu Baosteel grupa piedāvāja Komisijai izmantot dzelzsrūdas granulu atsauces vērtības aprēķināšanai metodi, ar kuru aprēķina atsauces vērtību blakusproduktiem, proti, izmantojot attiecību starp dzelzsrūdas granulām un karsti velmētiem ruļļiem.

(85)

Komisija atkārtoti noraidīja pirmo argumentu, jo Baosteel grupa neiesniedza nekādus pierādījumus tam, ka izmantotā atsauces vērtība būtu izkropļota.

(86)

Komisija norādīja, ka pagaidu posmā tā tiešām noraidīja uz importa cenām balstīto Malaizijas atsauces vērtību karsti velmētiem ruļļiem un tās vietā nolēma izmantot Fastmarkets indeksu.

(87)

Pagaidu regulas 171. apsvērumā Komisija paskaidroja, ka auksti velmēta tērauda un karsti velmēta tērauda importa cenu salīdzinājums Malaizijā liecina, ka karsti velmēta tērauda importa cena varētu nebūt reprezentatīva.

(88)

Tomēr Baosteel grupa neiesniedza nekādus pierādījumus, kas apliecinātu, ka dzelzsrūdas granulu importa cenas Malaizijā salīdzinājums ar Fastmarkets indeksu karsti velmētiem ruļļiem padarītu dzelzsrūdas granulu importa cenu nereprezentatīvu.

(89)

Otrkārt, Komisija noraidīja ierosinājumu izmantot dzelzsrūdas granulu atsauces vērtības aprēķināšanai metodi, ar kuru aprēķina atsauces vērtību blakusproduktiem, ko netirgo vai neimportē reprezentatīvajā valstī, jo dzelzsrūdas granulas tirgo un importē ievērojamos daudzumos.

(90)

Otrkārt, Baosteel grupa iesniedza piezīmes par gāzogļu atsauces vērtību, norādot, ka gāzogļu cena nevar būt augstāka par koksa ogļu cenu un ka importa cena Malaizijā ir neparasti augsta. Baosteel lūdza Komisiju apsvērt alternatīvas atsauces vērtības, piemēram, cenas Austrālijas ostās, Eiropas ostās vai Metal Bulletin atsauces vērtību, ko izmantoja antidempinga izmeklēšanā attiecībā uz ražojumiem no elektrolītiski ar hromu pārklāta tērauda (12).

(91)

Komisija konstatēja, ka koksa ogles Malaizijā tika importētas ievērojamos daudzumos. Tā kā netika iesniegti citi pierādījumi, kas liecinātu, ka importa cena reprezentatīvajā valstī ir izkropļota vai nav reprezentatīva vai ka atsauces vērtība neatspoguļo izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju izmantotās koksa ogles, apgalvojums tika noraidīts.

(92)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Shougang Jingtang sniedza piezīmes par dzelzsrūdas pulvera un tērauda lūžņu atsauces vērtību.

(93)

Shougang Jingtang apgalvoja, ka Komisijai par atsauces vērtību būtu jāizmanto dzelzsrūdas pulvera cenas Malaizijā, lai aprēķinātu tā patērētās vietējā tirgū iegādātās rūdas izmaksas, nevis tā jāaizstāj ar cenu, kas samaksāta par importēto dzelzsrūdu.

(94)

Komisija pieņēma apgalvojumu un aizstāja iekšzemē iegādātā dzelzsrūdas pulvera izmaksas ar Malaizijā konstatēto atsauces vērtību.

(95)

Attiecībā uz tērauda lūžņiem Shougang Jingtang norādīja, ka tērauda lūžņi, ko izmanto kā ražošanas faktoru, ietver reciklētus tērauda lūžņus, attiecībā uz kuriem Komisijai vajadzētu izmantot atsauces vērtību, ko tā aprēķināja tērauda lūžņiem kā blakusproduktam.

(96)

Tā kā Shougang Jingtang ne atbildēs uz anketas jautājumiem, ne pārbaudes apmeklējuma laikā nebija norādījis reciklētu tērauda lūžņu izmantošanu kā atsevišķu ražošanas faktoru, Komisija nevarēja pārbaudīt tērauda lūžņu patēriņu šādā detalizācijas pakāpē. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(97)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Shougang Jingtang vēlreiz lūdza Komisiju sadalīt ražošanas faktoru neapstrādātos lūžņos un reciklētos lūžņos, lai gan uzņēmuma iesniegtajā informācijā šāda sadalījuma nav, un tas netika pārbaudīts pārbaudes apmeklējuma laikā. Uzņēmums apgalvoja, ka attiecīgie dati esot pievienoti atbildēm uz anketas jautājumiem.

(98)

Komisija pārbaudīja Shougang Jingtang minēto pielikumu, ko uzņēmums bija pievienojis sākotnējām atbildēm uz anketas jautājumiem, bet neatrada informāciju, kas ļautu attiecīgo ražošanas faktoru sadalīt neapstrādātos lūžņos un reciklētos lūžņos. Minētais pielikums bija iesniegts kā informācija, kas pamato datus tabulā par ražošanas izmaksām, taču tabulā nebija atsevišķi norādīti neapstrādāti lūžņi un reciklēti lūžņi.

(99)

Tāpēc Komisija nolēma noraidīt šo apgalvojumu, jo uzņēmumam vajadzēja norādīt nepieciešamību pēc šādas ražošanas faktora sadalīšanas pareizajā tabulā, kad tas iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, nepilnību novēršanas procesā vai laikā, kad tika pārbaudītas atbildes uz anketas jautājumiem, taču tas nolēma to nedarīt.

(100)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas EUROFER ierosināja mainīt PVA izmaksu un peļņas rādītāja avotu, izmantojot tādu uzņēmumu, kura darbība ir tuvāka ražotāju eksportētāju darbībai, un ierosināja izmantot Leader Steel Holdings Berhad (13). Shougang Jingtang arī apgalvoja, ka reprezentatīvajā valstī konstatētais uzņēmums Alliance Steel (M) Sdn Bhd neražo izmeklējamo ražojumu.

(101)

Komisija analizēja Leader Steel Holdings Berhad pārskatus un konstatēja, ka peļņa gandrīz pilnībā balstās uz citiem ienākumiem, nevis uz ienākumiem no paša uzņēmuma saimnieciskās darbības. Tādējādi uzņēmuma finanšu dati neietver pienācīgu peļņas summu, tāpēc tā izmantošana tika noraidīta.

(102)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas EUROFER vēlreiz pieprasīja izmantot Leader Steel Holdings Berhad datus, apgalvojot, ka 2023. gada pārskatos norādītā peļņa ir gūta no uzņēmuma saimnieciskās darbības.

(103)

Tomēr Leader Steel Holdings Berhad tīmekļa vietnē publicētajā 2023. gada peļņas un zaudējumu pārskatā ir redzams, ka grupas peļņa līdzinās ienākumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, tāpēc šādu peļņas līmeni nevar uzskatīt par pienācīgu. Tāpēc EUROFER apgalvojums tika noraidīts.

(104)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 199. apsvērumā, Komisija atzina, ka Malaizijas uzņēmums patiešām neražo izmeklējamo ražojumu. Tomēr Komisija uzskatīja, ka tā finanšu dati sniedz pienācīgu un neizkropļotu informāciju par PVA izmaksu un peļņas summu, jo Alliance Steel (M) Sdn.Bhd ražo tās pašas vispārējās kategorijas ražojumus kā izmeklējamais ražojums, t. i., tas ir tērauda ražotājs.

(105)

Baosteel grupa arī norādīja, ka Malaizijas finanšu gads neatbilst Komisijas izmeklēšanas periodam. Tomēr uzņēmums nesniedza pierādījumus, kas apliecinātu, ka izmantotie finanšu dati nebūtu piemēroti izmantošanai.

(106)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Shougang Jingtang prasīja Komisijai pārskatīt uzņēmuma patēriņa attiecības rādītājus, kas izmantoti normālās vērtības aprēķināšanai, jo kļūdas dēļ tie bija neparasti augsti. Saskaņā ar uzņēmuma sniegto informāciju tas bija saistīts ar tehnisku problēmu viena no izmeklēšanas perioda mēneša izmaksu aprēķina darblapā.

(107)

Šis pieprasījums tika noraidīts, jo aprēķinos izmantotie patēriņa attiecības rādītāji bija tie, ko uzņēmums bija iesniedzis sākotnējās atbildēs uz anketas jautājumiem un nepilnību novēršanas procesā, un tie tika pārbaudīti pārbaudes apmeklējuma laikā uzņēmuma ražotnē. Shougang Jingtang iesniegtos pārskatītos attiecības rādītājus nebija iespējams pārbaudīt vai sasaistīt ar dokumentiem, kas iesniegti kopā ar anketu vai atbildēm uz vēstuli par nepilnībām, vai ar pārbaudes apmeklējuma laikā iegūtajiem pierādījumiem.

(108)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Shougang Jingtang atkārtoti pieprasīja koriģēt patēriņa rādītājus, kuri bija pārbaudīti pārbaudes apmeklējuma laikā. Shougang Jingtang apgalvoja, ka Komisijai nav pienākuma pārbaudīt minēto informāciju un ka Komisija no citas izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas pārskatiem būtu varējusi secināt, ka Shougang Jingtang dempinga starpība ir pārāk augsta.

(109)

Komisija atkārtoti noraidīja pieprasījumu to pašu iemeslu dēļ, kas minēti 107. apsvērumā. Pārbaudes procesa mērķis bija pārliecināties, ka uzņēmuma iesniegtie dati sakrīt ar datiem, kas ir uzrādīti izmaksu uzskaites dokumentos, un attiecīgie dati tiešām sakrita. Pēc galīgās informācijas izpaušanas Shougang Jingtang neiesniedza nekādus jaunus pierādījumus.

(110)

Shougang Jingtang arī apgalvoja, ka tā dzelzsrūdas importa cenām nebūtu jāpieskaita iekšzemes pārvadāšanas izmaksas, jo tās ietver iekšzemes transporta izmaksas. Patiešām, kad uzņēmums varēja norādīt uz pārbaudītiem datiem par iekšzemes transporta izmaksām, kas nepareizi pieskaitītas to patēriņa attiecības rādītājiem, šīs izmaksas tika svītrotas.

(111)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Komisija saņēma piezīmes par eksporta cenas aprēķināšanu no visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem.

(112)

Shougang Jingtang norādīja, ka tas ir iekļāvis 6 % PVN dažās korekcijas, kas tika pieprasītas attiecībā uz tā saistītā uzņēmuma Shougang International pārdošanas darījumu sarakstu, un lūdza šo PVN svītrot. Šis apgalvojums tika pieņemts, un korekcijas tika attiecīgi pārskatītas.

(113)

Baosteel grupa norādīja, ka Komisija eksporta cenas aprēķinā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, izmantojot Baosteel Italia datus, ir veikusi divkāršu atskaitījumu. Tas tika pārbaudīts, un tika veikta korekcija, kas novērsa divkāršo atskaitījumu.

(114)

Shougang Jingtang apgalvoja, ka pagaidu posmā veiktā eksporta cenas korekcija saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu tā saistītajam uzņēmumam Honkongā (“Shougang Hong Kong”) neatbilst pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta prasībām.

(115)

Shougang Jingtang apgalvoja, ka Shougang International, kas ir Shougang Hong Kong mātesuzņēmums, darbojas kā Shougang Jingtang tirdzniecības rēķinu apstrādes aģents un ka Shougang Hong Kong funkcija ir pabeigt Shougang International eksporta darījumus, tāpēc Shougang Hong Kong darbojās arī kā Shougang Jingtang aģents. Tāpēc komisijas maksas, ko Shougang Jingtang samaksāja Shougang International, bija maksa par pakalpojumiem gan Shougang International, gan Shougang Hong Kong, tādējādi Komisijai no eksporta cenas būtu jāatskaita komisijas maksas, ko Shougang Jingtang samaksāja Shougang International, un nebūtu jāveic nekādas turpmākas korekcijas.

(116)

Komisija norādīja, ka Shougang Jingtang savās piezīmēs atzina, ka gan Shougang International, gan Shougang Hong Kong veic funkcijas, kas ir līdzīgas tādu aģentu funkcijām, kuri strādā par komisijas maksu, un apstrīdēja tikai veicamo korekciju apjomu.

(117)

Attiecībā uz pēdējo Komisija piekrita ražotājam eksportētājam, ka attiecīgo tiesību subjektu funkcijas ir papildinošas. Tomēr lietas materiālos nebija pierādījumu, kas apliecinātu, ka komisijas maksa, kas ir ietverta līgumā starp Shougang Jingtang un Shougang International, pilnīgi noteikti sedz maksājumus par pakalpojumiem gan Shougang International, gan Shougang Hong Kong, un ka jebkurā gadījumā šī summa bija maksājums starp diviem saistītiem subjektiem, un to savstarpējā saistība ietekmēja atskaitāmās summas ticamību.

(118)

Līdz ar to Komisija aprēķināja komisijas maksu summu, kas sedz attiecīgās Shougang International un Shougang Hong Kong veiktās funkcijas, pamatojoties uz to attiecīgajām PVA izmaksām un nominālo peļņu, kādu varētu sagaidīt šādas funkcijas veicošs aģents. Šādi noteiktā summa tika atskaitīta no eksporta cenas, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu.

(119)

Kā aprakstīts iepriekš, pēc ieinteresēto personu apgalvojumu izskatīšanas Komisija pārskatīja izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju dempinga starpības. Šī pārskatīšana mainīja arī starpību izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un valsts mēroga maksājuma līmeni.

(120)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas (CIF) cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(121)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 228. un 229. apsvērums.

(122)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CISA norādīja, ka tā nepiekrīt pagaidu regulas 230.–236. apsvērumā izklāstītajiem Komisijas secinājumiem par patēriņu Savienībā. Tomēr tās argumenti attiecās tikai uz pagaidu lēmumu neanalizēt brīvo tirgu un pašpatēriņu atsevišķi, tātad tikai uz 232.–234. apsvērumu.

(123)

Šajā saistībā CISA norādīja uz PTO judikatūru (14), kurā noteikts, ka izmeklēšanas iestādēm ir objektīvi jāanalizē visi nozares segmenti. Tāpēc CISA lūdza Komisiju novērst šo trūkumu un veikt atsevišķu analīzi par ierobežoto un brīvo tirgu.

(124)

Komisija norādīja, ka CISA pat nemēģināja paskaidrot, kāpēc Komisijas lēmums neanalizēt šos divus tirgus segmentus atsevišķi būtu bijis kļūdains. Saskaņā ar CISA citēto judikatūru tajos pašos punktos ir skaidri norādīts: “(..) alternatīvā variantā izmeklēšanas iestādēm būtu jāsniedz pietiekams paskaidrojums par to, kāpēc nav nepieciešams tieši vai konkrēti aplūkot citas iekšzemes ražošanas nozares daļas” (15).

(125)

Ņemot to vērā, pagaidu regulas 233. un 234. apsvērumā tika skaidri norādīts, ka Komisija neuzskata par vajadzīgu nošķirt ierobežoto tirgu un brīvo tirgu, jo, pirmkārt, abu tirgu tendences nav atšķirīgas, un, otrkārt, ierobežotā tirgus apjoms visā attiecīgajā periodā bija aptuveni 1 % no brīvā tirgus apjoma. CISA bija pilnībā ignorējusi šo pamatojumu.

(126)

Tāpēc, tā kā nebija argumentu, kas apstrīdētu šo lēmumu, Komisija noraidīja CISA apgalvojumus un nemainīja savus pagaidu regulas 230.–236. apsvērumā norādītos konstatējumus.

(127)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas CISA apstrīdēja pagaidu regulas 237.–240. apsvērumā izklāstītos Komisijas secinājumus par to, kāda nozīme ir importam no Ķīnas būtiska kaitējuma nodarīšanā Savienības ražošanas nozarei. CISA pamatā atkārtoja Komisijas konstatējumus par to, kā Covid-19 pandēmija un jūras tirdzniecības traucējumi ietekmēja gan pieprasījuma Savienībā, gan importa no Ķīnas apjoma izmaiņas. Tomēr CISA apgalvoja, ka tendence no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam liecināja par atgriešanos pie normāliem tirdzniecības modeļiem un tirgus līdzsvarošanu pēc traucējumiem, nevis situāciju, kas radīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(128)

Komisija uzsvēra, ka pagaidu regulas 237.–240. apsvērumā ir novērtēts importa no Ķīnas apjoms un tirgus daļas, nevis cēloņsakarība starp tiem un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Turklāt CISA piezīmēs būtībā netika apstrīdēti šajos apsvērumos iekļautie Komisijas secinājumi.

(129)

Līdz ar to, tā kā pretējas piezīmes netika saņemtas, Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 237.–240. apsvērumā.

(130)

CISA apgalvoja, ka Komisija nav veikusi precīzu un objektīvu cenu noteikšanas tendenču novērtējumu pagaidu regulas 241.–250. apsvērumā. CISA apgalvoja, ka Ķīnas izcelsmes importa cenas attiecīgajā periodā palielinājās un tādējādi samazināja cenu samazinājuma potenciālu.

(131)

CISA arī apgalvoja, ka Komisija cenu apspiešanu un nospiešanu vienkāršotā veidā ir saistījusi ar importu no Ķīnas, nevis apsvērusi ražošanas izmaksu pieauguma kā nozīmīga faktora lomu.

(132)

Pagaidu regulas 4. tabulā tiešām ir parādīts, ka Ķīnas cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 36 %. Tomēr, kā norādīts pagaidu regulas 8. tabulā, Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas šajā periodā palielinājās vēl vairāk – par 64 %. Tāpēc CISA secinājums, ka Ķīnas izcelsmes importa cenu pieaugums mazināja cenu nospiešanas vai cenu samazinājuma potenciālu, bija faktu ziņā nepareizs. CISA pati atzina, ka izmeklēšanas periodā, kad Ķīnas cenas bija augstākas nekā 2020. vai 2021. gadā, tika konstatēts cenu samazinājums, tādējādi pamatojot Komisijas secinājumus šajā jautājumā.

(133)

Pagaidu regulas 277. apsvērumā Komisija paskaidroja, ka Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas visos attiecīgā perioda gados, izņemot 2022. gadu, saglabājās zemākas par vidējām ražošanas izmaksām, ko varētu saistīt ar cenu apspiešanu un cenu nospiešanu dažādos attiecīgā perioda gados, ieskaitot izmeklēšanas periodu.

(134)

Tāpēc Komisija noraidīja iepriekš minētos apgalvojumus kā nepamatotus un apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 241.–250. apsvērumā.

(135)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 251.–254. apsvērums.

(136)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Trivium apšaubīja Komisijas secinājumu pareizību attiecībā uz Savienībā pieejamajām ražošanas jaudām. Konkrētāk, tas pauda viedokli, ka jaudas rādītāji, visticamāk, ir teorētiski, jo, lai sasniegtu šādu produkcijas izlaidi, būtu vajadzīgi papildu izejresursi no augšupējiem tērauda ražošanas uzņēmumiem un dīkstāvē esošo līniju iedarbināšana.

(137)

Trivium arī piebilda, ka viens no izlasē neiekļautajiem Savienības ražotājiem, Liberty Liege Dudelange (“Liberty”), pārtrauca ražošanu savā ražotnē Ljēžā, Beļģijā, savukārt cits ražotājs, Acciaierie d’Italia ražotne Dženovā, Itālijā (“Acciaierie”), vairākus gadus nav darbojies ar pilnu jaudu finansiālu grūtību dēļ.

(138)

Visbeidzot, Trivium uzsvēra, ka Apvienotās Karalistes ražotņu jauda nebūtu jāieskaita Savienības jaudā, jo Apvienotā Karaliste kopš 2021. gada nav dalībvalsts, un norādīja, ka vienam no Savienības ražotājiem radās avārija elektrolītiski ar hromu pārklāta tērauda (“ECCS”) ražošanas līnijā. Tā kā ECCS un baltā skārda ražojumus bieži izmanto vieniem un tiem pašiem lietojumiem (īpaši pārtikai paredzētu skārda kārbu ražošanā), Savienībā pieauga pieprasījums pēc baltā skārda ražojumiem.

(139)

EUROFER apstrīdēja Trivium sniegtos argumentus, sniedzot piemērus no Liberty 2024. gada publiskajiem paziņojumiem (16), kuros norādīts, ka Liberty veic savu darbību pārskatīšanu, lai pārstrukturētu vai potenciāli pārdot savas ražotnes, kas apliecina, ka dīkstāvē esošās jaudas var atkal kļūt pieejamas. EUROFER piebilda, ka pat tad, ja tas tā nebūtu un ražotnes tiktu pilnībā slēgtas, tam nebūtu būtiskas īstermiņa ietekmes uz piegāžu pieejamību, jo Liberty veido tikai nelielu daļu no Savienības kopējās jaudas.

(140)

EUROFER nāca klajā ar līdzīgiem apgalvojumiem par Acciaierie ražotni Dženovā, norādot uz paziņojumiem presei, kuros norādīts, ka 2023. gadā tā joprojām ražoja (17).

(141)

Šajā saistībā Komisija atgādināja, ka izmeklēšana attiecas tikai uz Savienības ražošanas nozari pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē un ka Apvienotā Karaliste ir trešā valsts. Tāpat šī izmeklēšana attiecas tikai uz izmeklējamo ražojumu, kas definēts paziņojuma par procedūras sākšanu (18) 2. punktā. Tāpēc jaudas rādītājos nav iekļauta ne Apvienotajā Karalistē konstatētā jauda, ne Savienības jauda, kas saistīta ar ECCS ražošanu.

(142)

Komisija arī atgādināja, ka jaudas rādītājus, kas iekļauti pagaidu regulas 5. tabulā, sniedza paši Savienības ražotāji; konkrētāk, atbildēs uz makroaptaujas anketas jautājumiem, kuras Komisija pārbaudīja izmeklēšanas galīgajā posmā.

(143)

Tādējādi jaudas rādītāji ir iegūti no pārbaudītiem datiem, un netika iesniegti pierādījumi, kas liktu apšaubīt šo skaitļu pareizību.

(144)

Komisija apstiprināja, ka kopējiem jaudas rādītājiem tika pieskaitīta arī pienācīga Liberty un Acciairie d’Italia jaudas daļa. Tas, ka šie uzņēmumi attiecīgajā periodā ir samazinājuši vai ierobežojuši ražošanu, nenozīmē, ka šāda jauda nepastāv. Cik Komisijai zināms un kā norādīja EUROFER, ražošanas līnijas nav demontētas, un principā tās varētu atsākt ražošanu, ja tirgus apstākļi uzlabotos (19). Tāpēc tās būtu jāieskaita kopējā ražošanas jaudā Savienībā.

(145)

Turklāt šo divu uzņēmumu kopējā ražošanas jauda kopā ir [250–350] tūkstoši tonnu gadā. Tāpēc, pat ja tie netiktu ieskaitīti Savienības kopējā jaudā, tas būtiski nemainītu Komisijas secinājumu, kas izklāstīts pagaidu regulas 383. apsvērumā un kuru Trivium apstrīdēja. Proti, pat ar šo samazinājumu kopējā Savienības ražošanas jauda joprojām pārsniegtu Savienības kopējo pieprasījumu par [650–750] tūkstošiem tonnu pat 2020. gadā, kad pieprasījums bija visaugstākais, un tas neliecina par piegāžu deficīta risku.

(146)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija noraidīja Trivium apgalvojumus kā nepamatotus un apstiprināja pagaidu regulas 255.–257. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(147)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CISA apgalvoja, ka Komisija nav nošķīrusi nominālo jaudu un jaudas faktisko izmantojumu vai gatavību ražošanai, tādējādi radot maldinošu priekšstatu par piegāžu pieejamību Savienībā. CISA uzsvēra, ka Liberty ir publiski atzinusi nepieciešamību pārstrukturēt vai pārdot savas ražotnes, savukārt Acciaierie darbību kavē ilgstošas finansiālas grūtības. Tātad, lai faktiski sāktu ražošanu minētajās ražotnēs, būtu vajadzīgs ievērojams kapitāls, laiks un regulatīvie procesi, un šie apstākļi ierobežo ražošanas jaudas reālo pieejamību Savienībā.

(148)

Komisija nekad nav apgalvojusi, ka šīs jaudas ir nekavējoties pieejamas un gatavas sākt ražošanu. Tomēr, kā jau izklāstīts iepriekš 144. apsvērumā, neraugoties uz to, ka minētās ražotnes pašlaik neražo baltā skārda ražojumus, tās principā varētu atsākt darbību, ja tirgus apstākļi uzlabotos, pat ja ražošanas atsākšanas process varētu prasīt kādu laiku.

(149)

Turklāt, kā Komisija jau uzsvēra iepriekš 145. apsvērumā, pat neņemot vērā Liberty un Acciaierie ražotņu jaudu, kopējā Savienības ražošanas jauda joprojām pārsniegtu Savienības kopējo pieprasījumu par [650–750] tūkstošiem tonnu pat 2020. gadā, kad pieprasījums bija visaugstākais, un tas neliecina par piegāžu deficīta risku.

(150)

Tāpēc Komisija CISA apgalvojumus noraidīja kā nepamatotus.

(151)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Steelforce apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļa laikposmā no 2023. gada līdz izmeklēšanas periodam nedaudz palielinājās, liecinot, ka šī tendence kļuvusi mazāk izteikta un nākotnē tirgus daļas samazināšanās neturpināsies tādā pašā apjomā kā attiecīgajā periodā. Steelforce apgalvoja, ka Komisija nav paskaidrojusi, kāpēc nelielai turpmākai Savienības ražošanas nozares tirgus lejupslīdei būtu jāpamato intervence.

(152)

Izmeklēšanas periods lielā mērā pārklājās ar 2023. gadu, jo tas ir laikposms no 2023. gada 1. aprīļa līdz 2024. gada 31. martam. Tāpēc arguments, ka tirgus daļas samazināšanās ir sabremzējusies, ir maldinošs un to nevar vienkārši ekstrapolēt uz nākotni. Savā analīzē Komisija ņēma vērā visu attiecīgo periodu, kurā bija vērojams ievērojams tirgus daļas samazinājums par 14 %, savukārt imports no Ķīnas tajā pašā periodā palielinājās par 125 %. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(153)

Tā kā netika saņemtas turpmākas piezīmes, tiek apstiprināts pagaidu regulas 258.–260. apsvērums.

(154)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 261.–267. apsvērums.

(155)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 268.–271. apsvērums.

(156)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 272. un 273. apsvērums.

(157)

Ņemot vērā to, ka CISA apgalvojumi par cenu apspiešanu un nospiešanu, kas izklāstīti iepriekš 131.–134. apsvērumā, tika noraidīti un netika saņemtas citas piezīmes, tiek apstiprināts pagaidu regulas 274.–279. apsvērums.

(158)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 280. un 281. apsvērums.

(159)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 282.–284. apsvērums.

(160)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 285.–292. apsvērums.

(161)

Steelforce apstrīdēja Komisijas secinājumu, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums. Steelforce norādīja, ka Savienības ražošanas nozare saglabāja nozīmīgu tirgus daļu, aptuveni 70 %, kas visā attiecīgajā periodā bija vairāk nekā divas reizes lielāka par importa no Ķīnas tirgus daļu. Steelforce apgalvoja, ka, ņemot vērā iepriekš minēto, tirgus daļas samazinājumu no 78 % līdz 67 % (t. i., par 11 procentpunktiem) nevar uzskatīt par “būtisku”, jo tas neizraisa esošo tirgus spēku nozīmīgu pasliktināšanos.

(162)

Steelforce arī precizēja, ka saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punktu nepietiek ar to, ka Komisija konstatē jebkādu Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma pakāpi, bet šādam kaitējumam ir jābūt “būtiskam”.

(163)

Šajā saistībā Komisija atgādināja, ka, lai gan pamatregulas 3. panta 1. punktā tiešām ir noteikts, ka Komisijai ir jākonstatē būtisks kaitējums, tajā nav precizēts, kad un kā būtu jāuzskata, ka ir sasniegts “būtiska” kaitējuma standarts, un tas ir atstāts Komisijas ziņā.

(164)

Ņemot to vērā, Komisija atgādināja, ka būtisku kaitējumu var konstatēt pat tad, ja Savienības ražošanas nozarei pieder lielākā Savienības tirgus daļa, savukārt, kā skaidri noteikts pamatregulas 3. panta 5. punktā, viens kaitējuma rādītājs nevar droši norādīt, kāds lēmums jāpieņem. Proti, Komisija aplūkoja tirgus daļas kopā ar visiem pārējiem kaitējuma rādītājiem un tirgus norisēm un secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums. Visbeidzot, Komisija uzskata, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazinājums par 11 procentpunktiem ir būtisks.

(165)

Tāpēc Komisija noraidīja Steelforce argumentu un apstiprināja savus 293.–305. apsvērumā izklāstītos secinājumus, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(166)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CISA apgalvoja, ka Komisija nav padziļināti analizējusi, vai Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazinājums par 11 procentpunktiem atbilst pamatregulā prasītajam būtiskajam kaitējumam. CISA norādīja, ka šādā analīzē būtu vajadzējis proporcionāli ņemt vērā norises baltā skārda ražojumu tirgū, kurā, pēc CISA domām, notiek gan sašaurināšanās, gan strukturālas pārmaiņas.

(167)

Komisija konstatēja, ka savos apgalvojumos CISA acīmredzami ignorē lielāko daļu Komisijas veiktās analīzes. Kā norādīts iepriekš 164. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka tirgus daļas samazinājums par 11 procentpunktiem ir būtisks. Tirgus daļu attīstība citu rādītāju, piemēram, pieprasījuma un citu tirgus spēku, attīstības kontekstā tika plaši analizēta, jo īpaši pagaidu regulas 258.–267., 295.–297., 300., 303., 308.–320., 330.–336. un 350.–355. apsvērumā un, ņemot vērā personu piezīmes, tika sīkāk analizēta tālākajos apsvērumos, tostarp 170., 176.–182. apsvērumā. Tāpēc Komisija CISA apgalvojumus noraidīja kā nepamatotus.

(168)

CISA norādīja, ka Komisijas secinājums, ka kaitējuma cēlonis bija imports par dempinga cenām, ir kļūdains. Konkrētāk, CISA apgalvoja, ka importa pieaugums netika pienācīgi aplūkots kontekstā, kurā ņemti vērā ierobežotās tirdzniecības periodi un paaugstinātais pieprasījums Covid-19 pandēmijas laikā. CISA apgalvoja, ka pagaidu regulas 237.–239. apsvērumā minētais importa apjoma pieaugums bija paredzama korekcija pēc ierobežotās tirdzniecības un paaugstinātā pieprasījuma perioda.

(169)

CISA arī atkārtoja savas piezīmes par importa no Ķīnas cenām, norādot, ka tās attiecīgajā periodā arī palielinājās, taču tā nesniedza papildu argumentus vai pierādījumus par to, kā tas atspēkotu Komisijas secinājumus par cēloņsakarību starp importu no Ķīnas par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(170)

Iepriekš 168. apsvērumā sniegtie CISA apgalvojumi tomēr ir acīmredzami nepatiesi. Komisija ņēma vērā attiecīgajā periodā dominējošos tirgus apstākļus un tādu apstākļu, it īpaši piegādes ķēžu traucējumu (20) un Covid-19 pandēmijas ietekmes uz pieprasījuma izmaiņām (21), kontekstā aplūkoja importa apjoma un tirgus daļu attīstību. CISA viedoklis par šo faktoru mijiedarbību būtiski neatšķīrās no Komisijas izdarītajiem secinājumiem.

(171)

Līdzīgi Komisija norādīja arī, ka importa no Ķīnas cenu dinamika un tā mijiedarbība ar Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu jau tika analizēta pagaidu regulas 241.–250., kā arī 319. un 320. apsvērumā.

(172)

Tāpēc Komisija noraidīja CISA argumentus un nemainīja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 307.–320. apsvērumā.

(173)

Steelforce apgalvoja, ka ražošanas apjoma samazinājumu Savienības ražošanas nozarē vismaz daļēji izraisīja pieprasījuma sarukums gan pasaulē, gan Savienībā. Kā Komisija norādīja pagaidu regulas 2. tabulā, pieprasījums Savienībā laikposmā no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās par 25 %. Par pieprasījuma samazināšanos pasaulē liecina arī tas, ka tajā pašā periodā par 24 % samazinājās arī Savienības ražošanas nozares eksporta apjoms. Tāpēc nevar uzskatīt, ka ražošanas apjoma samazināšanos izraisīja imports no Ķīnas.

(174)

Kopumā CISA apgalvoja, ka cēloņsakarības analīzē būtu jāņem vērā pieprasījuma samazināšanās ietekme uz pārdošanas apjomiem un cenu korekcijām.

(175)

Attiecībā uz Steelforce argumentu Komisija norādīja, ka šis faktors faktiski ir ņemts vērā. Komisija atzina, ka sarūkošā tirgū būtu sagaidāms, ka Savienības ražošanas nozare zaudē zināmu daļu pārdošanas un ražošanas apjoma (22). Kā norādīts arī pagaidu regulas 327. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazinājums Savienībā par 36 % attiecīgajā periodā bija gandrīz par 50 % lielāks nekā Savienības patēriņa samazinājums.

(176)

Tajā pašā laikā, lai gan tirgus saruka, Ķīnas importa apjomi turpināja palielināties. Būtu sagaidāms, ka sarūkošā tirgū visi apjomi samazinās vairāk vai mazāk vienādā apjomā. Ķīnas ražotāji ne tikai palielināja savus eksporta apjomus, bet arī ieguva lielāku tirgus daļu uz Savienības ražotāju rēķina (sk. pagaidu regulas 263. un 264. apsvērumu).

(177)

Komisija atgādināja, ka šādi pieaugošie apjomi Savienībā tika ievesti par dempinga cenām, kas 2023. gadā un izmeklēšanas periodā bija zemākas par Savienības cenām un apspieda tās.

(178)

Kā Komisija jau ir norādījusi pagaidu regulas 320. apsvērumā, salīdzinājumā ar importu no citām trešām valstīm importam no Ķīnas tā apjoma un tirgus daļas dēļ noteikti bija vislielākā ietekme uz cenu izmaiņām tirgū.

(179)

Tāpēc Komisija noraidīja Steelforce un CISA apgalvojumus un apstiprināja savus pagaidu regulas 323.–329. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(180)

CISA atkal apgalvoja, ka Komisija nav novērtējusi, vai trešo valstu imports veicināja cenu konkurenci un tirgus daļu pārmaiņas, jo īpaši tāpēc, ka Komisija pagaidu regulas 330. apsvērumā atzina, ka imports no citiem avotiem, piemēram, Korejas un Turcijas, tika ievests Savienībā, bet nenovērtēja, vai šis imports veicināja cenu konkurenci un tirgus daļu pārmaiņas.

(181)

Tomēr, kā izklāstīts pagaidu regulas 333. apsvērumā, importa apjoms no citām trešām valstīm, tai skaitā no Korejas un Turcijas, un to tirgus daļa attiecīgajā periodā bija neliela un būtiski samazinājās, tāpēc tas nevarēja būtiski ietekmēt Savienības ražošanas nozari. Tādējādi CISA apgalvojums bija nepamatots.

(182)

Tāpēc, tā kā nebija jēgpilnu piezīmju, kas pierādītu pretējo, Komisija nemainīja savus secinājumus, kuri izklāstīti pagaidu regulas 330.–336. apsvērumā.

(183)

CISA vēlreiz apgalvoja, ka Komisija nav pienācīgi novērtējusi, kā Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu veicināja eksporta samazināšanās.

(184)

CISA nesniedza nekādus argumentus vai paskaidrojumus par to, kāpēc tā pauž šādu viedokli. Tāpēc Komisija noraidīja šo argumentu kā nepamatotu.

(185)

Tādējādi, tā kā nebija jēgpilnu piezīmju, kas pierādītu pretējo, Komisija nemainīja savus secinājumus, kuri izklāstīti pagaidu regulas 337.–342. apsvērumā.

(186)

CISA vēlreiz apgalvoja, ka Komisija nav pienācīgi novērtējusi, kā Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu veicināja ražošanas izmaksu pieaugums. CISA nesniedza nekādus argumentus vai paskaidrojumus par to, kāpēc tā pauž šādu viedokli. Tāpēc Komisija CISA apgalvojumu noraidīja kā nepamatotu.

(187)

Līdzīgi arī MPE norādīja, ka pastāv cieša korelācija starp pieaugošām ražošanas izmaksām un Savienības ražošanas nozares darbības rezultātiem gan iekšzemes, gan eksporta tirgos. MPE norādīja, ka Komisijai vajadzēja pierādīt, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma iemesls nav pieaugošās ražošanas izmaksas.

(188)

Turpretī Steelforce atkārtoja savu nostāju, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis bija ieguldījumu palielināšana, konkrētāk apgalvojot, ka Komisijas analīze, kas izklāstīta pagaidu regulas 291., 346. un 347. apsvērumā, šajā ziņā nav pienācīga.

(189)

Steelforce apgalvoja, ka ieguldījumu mērķim nav nozīmes, jo tie nepārprotami ietekmē Savienības ražotāju finansiālo stāvokli.

(190)

EUROFER atbildēja uz šiem apgalvojumiem, norādot, ka ieguldījumi uzturēšanā ir nepieciešams solis jebkurā darījumdarbībā, savukārt ieguldījumi vidisko mērķu sasniegšanā ir Savienības tiesību aktu prasība. Vairumā gadījumu pēdējais arguments izskaidro, kāpēc ieguldījumi joprojām tika veikti sarežģītos tirgus apstākļos. EUROFER arī apgalvoja, ka ar vidiskajiem ieguldījumiem saistītās izmaksas nebūtu jāuzskata par faktoru, kas atspēko cēloņsakarības pastāvēšanu, jo Komisija savos kaitējuma starpības aprēķinos arī ņem vērā turpmākās vidiskās atbilstības izmaksas.

(191)

Attiecībā uz MPE apgalvojumiem Komisija norādīja, ka tā savā kaitējuma un cēloņsakarības analīzē faktiski ir ņēmusi vērā ražošanas izmaksu pieaugumu un tā mijiedarbību ar citiem faktoriem (23). MPE nenorādīja, kāpēc kāda analīzes daļa būtu kļūdaina un kā ražošanas izmaksu pieaugumu varētu saistīt citu rādītāju dinamiku. Piemēram, ja ražošanas izmaksas būtu galvenais Savienības ražošanas nozares darbības rezultātus prognozējošais rādītājs, kā to ierosināja MPE, Savienības ražošanas nozare 2022. gadā, kas bija gads, kurā bija visa attiecīgā perioda otrās augstākās ražošanas izmaksas, nebūtu varējusi panākt rentabilitāti, kamēr visos pārējos gados tā strādāja ar zaudējumiem.

(192)

Attiecībā uz apgalvojumiem par ieguldījumu pieaugumu Komisija atgādināja, ka, kā paskaidrots pagaidu regulas 291. apsvērumā, gandrīz visu šo ieguldījumu pieaugumu var attiecināt uz vienu Savienības ražotāju, un tas bija saistīts ar regulāru apkopi, kura bija jāveic vienai no ražotāja domnas krāsnīm, savukārt pārējie ieguldījumi tika veikti gandrīz tikai vidiskās atbilstības nodrošināšanai. Citi ieguldījumi, it īpaši divu pārējo ražotāju ieguldījumi, attiecīgajā periodā būtībā nemainījās.

(193)

Tā kā ar pamatdarbību saistīto aktīvu apkope, kā aprakstīts iepriekš, ir būtiska jebkura uzņēmuma jēgpilnas darbības turpināšanai, savukārt vidiskās atbilstības izmaksas nosaka tiesību akti, Komisija nemainīja savu nostāju, ka šādu ieguldījumu pieaugumu nevar uzskatīt par paša radītu kaitējumu. Tas nav darījumdarbības lēmums, kura pieņemšanu varētu pamatoti atlikt. Fakts, ka, kā norādīja EUROFER, šie ieguldījumi tika veikti sarežģītā tirgus vidē, arī apstiprina minēto secinājumu.

(194)

Tomēr Komisija veica rentabilitātes rādītāju simulāciju, no kopējām Savienības ražošanas nozares izmaksām izslēdzot a) ieguldījumus, ko veicis ražotājs ar lielāko ieguldījumu īpatsvaru, un b) visus ieguldījumus, ko veikuši visi trīs izlasē iekļautie Savienības ražotāji. Abos scenārijos rentabilitātes tendences palika nemainīgas, un Savienības ražošanas nozare 2020., 2021., 2023. gadā un izmeklēšanas periodā joprojām cieta zaudējumus.

(195)

Tā parādīja, ka veiktie ieguldījumi nebija galvenais Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis – pat ja attiecīgajā periodā ieguldījumi netiktu veikti, Savienības ražošanas nozares rentabilitātes situācija nebūtu būtiski mainījusies.

(196)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un pēc iepriekš izklāstītās papildu analīzes par ieguldījumu ietekmi uz Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, Komisija nemainīja savu secinājumu, ka ne ražošanas izmaksu pieaugums, ne ieguldījumi nav galvenais Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis.

(197)

Steelforce atkārtoja savu argumentu, ka kaitējumu Savienības ražotājiem radīja to darījumdarbības lēmums turpināt izmantot ilgtermiņa līgumus ar saviem klientiem, kas ir baltā skārda ražojumu lietotāji. Steelforce apgalvoja, ka Komisija pagaidu regulā nepaskaidroja, kāpēc šo praksi nevar mainīt, ja reiz lietotāji labprāt iegādājas baltā skārda ražojumus no trešo valstu ražotājiem pārdošanā par tā brīža cenām.

(198)

Atbildot uz minēto piezīmi, EUROFER atkārtoja, ka ilgtermiņa līgumi ir tirgus standarts, kuru augšupējiem posmiem vērtības ķēdēs uzspiež lielveikali, lai nodrošinātu cenu paredzamību, un ka Ķīnas eksportētāji izmantoja šo faktu, veicot pārdošanu par tā brīža cenām, kuras bija ievērojami zemākas par Savienības ražotāju cenām, un tādējādi palielināja savu tirgus daļu.

(199)

Steelforce atbildēja uz šiem pretargumentiem, atkārtojot savu argumentu, ka iemesls, kāpēc Savienības ražotāji paši nepārgāja uz pārdošanu par tā brīža cenām (jo trešo valstu ražotāji nepārprotami spēj sadarboties ar lietotājiem uz šādu līgumu pamata), bija viņu pašu darījumdarbības lēmums.

(200)

Komisija atgādināja, ka faktiski tā ir paskaidrojusi, kāpēc Savienības ražotāji nevar vienpusēji mainīt ikgadējo līgumu slēgšanas standartu Savienības piegādes ķēdēs. Kā paskaidrots pagaidu regulas 322. apsvērumā un kā EUROFER atkārtoja savos pretargumentos, lielākie mazumtirgotāji (lielveikali) Savienībā pieprasa saviem konservētas pārtikas piegādātājiem vienoties par cenām reizi gadā, kas, savukārt, to pašu pieprasa no saviem skārda kārbu piegādātājiem, bet tie – no Savienības baltā skārda ražojumu ražotājiem.

(201)

Netika iesniegti jauni pierādījumi, kas šajā saistībā liecinātu par kādām kļūdām Komisijas secinājumos. Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka Komisijai lietas materiālos ir pierādījumi, kas apliecina, ka ikgadējie līgumi ar Savienības ražotājiem ir tirgus standarts, savukārt Ķīnas eksportētāji parasti saņem pasūtījumus par tā brīža cenām, Komisija nemainīja pagaidu regulas 321., 322., 348. un 349. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(202)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CISA un Steelforce nepiekrita Komisijas secinājumiem par ikgadējo līgumu nozīmīgumu cēloņsakarības analīzē.

(203)

Steelforce apgalvoja, ka pat tad, ja ikgadējo līgumu slēgšana ar Savienības ražotājiem ir tirgus standarts, ne Komisija, ne kāda no ieinteresētajām personām nav spējusi paskaidrot, kāpēc tiek uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozarei ir obligāti jāslēdz ikgadējie līgumi, ja ir skaidrs, ka lietotājiem nav iebildumu iepirkt ražojumus no Ķīnas ražotājiem pārdošanā par tā brīža cenām.

(204)

Savukārt CISA norādīja, ka ražošanas izmaksu pieaugumu Savienības ražošanas nozarē nevar kompensēt, ceļot cenas. CISA apgalvoja, ka kaitējumu Savienības ražošanas nozarei rada nevis ražojumu imports no Ķīnas un cenu apspiešana, bet gan pašas ražošanas nozares novietojums piegādes ķēdes struktūrā. Lejupējo nozaru spiediens uz Savienības ražošanas nozari slēgt ikgadējos līgumus par ražojumu pārdošanu ļoti ierobežo iespējas veikt nepieciešamās cenu korekcijas.

(205)

Kā Komisija jau paskaidroja pagaidu regulas 322. apsvērumā un iepriekš 200. apsvērumā, ikgadējie līgumi ir vispārēja tirgus prakse, kuras ievērošanu sākotnēji uzspiež lejupējie uzņēmumi, sākot ar lielveikaliem, un tad šis spiediens turpina virzīties uz augšu visā vērtības ķēdes garumā. Lielie mazumtirgotāji vēlas cenu paredzamību visa gada garumā. Tajā pašā laikā konservētas pārtikas ražotāju darbība ir ļoti lielā mērā atkarīga no ražas novākšanas laika un ražas apjoma kārtējā gadā. Tāpēc konservētas pārtikas ražotājiem to darbības būtības dēļ ir svarīga paredzamība attiecībā uz to, cik tukšu kārbu un cik ilgu laiku to piepildīšanai tiem vajadzēs konkrētajā gadā, lai pēc ražas novākšanas laikus saražotu konservus. Attiecīgi piegāžu paredzamība ir tikpat svarīga arī skārda kārbu ražotājiem, kuriem ir vajadzīgi baltā skārda ražojumi, lai varētu laikus saražot nepieciešamās kārbas. Šāda tirgus specifika piešķir lielu nozīmi piegāžu paredzamībai un veicina pasūtījumu izvietošanu galvenokārt vietējās piegādes ķēdēs, kur izpildes termiņi ir īsāki un traucējumu varbūtība – mazāka. Tas, protams, rada vispārēju tirgus spiedienu, kas liek Savienības ražotājiem vienoties par ikgadējiem līgumiem ar vairumu klientu, kuri ražo kārbas pārtikas konservēšanai.

(206)

Šādi nodrošinājuši lielāko daļu piegāžu gan apjoma, gan cenu ziņā, konservētas pārtikas ražotāji var izvēlēties iegādāties noteiktus baltā skārda ražojumu apjomus par zemākām cenām arī no Ķīnas un citām trešām valstīm pārdošanā par tā brīža cenām. Tādējādi tieši lejupējo uzņēmumu vajadzību īpatnības un racionālā ekonomiskā rīcība šajā vērtības ķēdē izskaidro to, kāpēc tirgus dod priekšroku ikgadēju līgumu slēgšanai ar Savienības ražotājiem, taču neiebilst arī pret ražojumu iepirkšanu no Ķīnas pārdošanā par tā brīža cenām.

(207)

Turklāt Komisija norādīja, ka Steelforce arguments arī liek noprast, ka Savienības ražotāji kāda iemesla dēļ izvēlas pieņemt tirdzniecības noteikumus, kas tiem rada zaudējumus. Komisija nesaskata iemeslu, kura dēļ Savienības ražotāji, būdami racionāli ekonomikas dalībnieki, tomēr nolemtu veikt darījumdarbību šādā veidā, bet Steelforce to nepaskaidroja.

(208)

Attiecībā uz CISA argumentu Komisija norādīja, ka pat tad, ja tas tiktu pieņemts, nepietiekama rentabilitāte ir tikai viens no elementiem, ko izskata cēloņsakarības analīzē. Kā norādīts pagaidu regulas 350.–354. apsvērumā, secinājums par cēloņsakarību tika izdarīts, pamatojoties uz tirgus daļas zaudējumu, cenu samazinājumu, cenu apspiešanu un cenu nospiešanu.

(209)

Kā jau tika pierādīts, Savienības ražotāji tiešām zaudēja tirgus daļu, ko pārņēma importa ražojumi no Ķīnas, kurus pārdeva par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, un kuri gandrīz visos attiecīgā perioda gados izraisīja cenu apspiešanu un nospiešanu.

(210)

Visbeidzot, Savienības ražošanas nozares vieta piegādes ķēdes struktūrā pati par sevi nebūtu problēma. Ja ražojumus aizvien lielākā apjomā neimportētu no Ķīnas par dempinga cenām, Savienības ražošanas nozare spētu vienoties par labākiem noteikumiem līgumos. Kā redzams pagaidu regulas 3. un 4. tabulā, importa no Ķīnas apjoms un tirgus daļa palielinājās 2022. gadā, 2023. gadā un izmeklēšanas periodā, bet importa cenas samazinājās 2023. gadā un izmeklēšanas periodā. Lai varētu konkurēt ar importa ražojumiem, ko pārdod par netaisnīgām cenām, un palikt tirgū, Savienības ražošanas nozarei bija jāpiekrīt mazāk izdevīgiem noteikumiem.

(211)

Kā paskaidrots pagaidu regulā, tajā skaitā 274.–279. apsvērumā, šāds imports izraisīja cenu apspiešanu, kuras dēļ Savienības ražošanas nozarei nācās pārdot savus ražojumus ar zaudējumiem. To skaidri apliecina tas, ka Savienības ražošanas nozare, kura 2022. gadā spēja pārdot savus ražojumus par cenām, kas pārsniedz ražošanas izmaksas, 2023. gadā un izmeklēšanas periodā cenas samazināja, neskatoties uz ražošanas izmaksu turpmāku pieaugumu 2023. gadā (pagaidu regulas 8. tabula).

(212)

Tāpēc CISA arguments tika noraidīts kā nepamatots.

(213)

Kā paskaidrots iepriekš 5.1. un 5.2. iedaļā, Komisija analizēja visas piezīmes, ko ieinteresētās personas iesniedza par pagaidu regulā izklāstīto Komisijas veikto cēloņsakarības analīzi. Netika iesniegti nekādi jauni pierādījumi vai argumenti, kas pamatoti atspēkotu Komisijas šajā ziņā izdarītos secinājumus.

(214)

Tāpēc Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 350.–354. apsvērumā izklāstītos konstatējumus un nemainīja savu secinājumu, ka imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts radīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un citi faktori atsevišķi vai kopā nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu.

(215)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju CISA nepiekrita Komisijas konstatējumiem par cēloņsakarību, jo īpaši Komisijas secinājumiem par Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu samazināšanos un ieguldījumu pieauguma ietekmi. CISA apgalvoja, ka, lai gan imports no Ķīnas varētu būt radījis noteiktu konkurences spiedienu, pieejamie pierādījumi nedod pamatu secināt, ka tas ir Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma galvenais cēlonis vai viens no tā būtiskākajiem cēloņiem.

(216)

Tā kā CISA neiesniedza jaunus pierādījumus vai argumentus, kas pamatotu tās apgalvojumu, Komisija minēto apgalvojumu noraidīja kā nepamatotu un nemainīja iepriekš 214. apsvērumā izklāstīto secinājumu.

(217)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 355. apsvērumā.

(218)

Piezīmes netika saņemtas, tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 356.–361. apsvērumā.

(219)

Kaitējuma starpības tika pārrēķinātas, ņemot vērā veicamos maksājumus. Kaitējuma novēršanas līmenis attiecībā uz “citiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās” un “visu pārējo Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importu” ir noteikts tādā pašā veidā kā dempinga starpība šiem uzņēmumiem (sk. pagaidu regulas 220.–227. apsvērumu).

(220)

Kā paskaidrots paziņojumā par procedūras sākšanu, sūdzības iesniedzējs ir sniedzis Komisijai pietiekamus pierādījumus par izejvielu tirgus kropļojumiem, kas attiecīgajā valstī skar izmeklējamo ražojumu. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu šajā izmeklēšanā tika pārbaudīti apgalvojumi par kropļojumiem, lai novērtētu, vai attiecīgā gadījumā par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu.

(221)

Tomēr pat ar pārskatītajām starpībām starpības, kas ir pietiekamas kaitējuma novēršanai, joprojām bija augstākas par dempinga starpībām. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka šis aspekts nav jāizskata.

(222)

Atbilstīgi iepriekš izklāstītajam novērtējumam saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu būtu jānosaka šādi galīgie antidempinga maksājumi:

(223)

Piezīmēs par pagaidu regulu vairākas ieinteresētās personas apstrīdēja Komisijas secinājumus par Savienības interesēm.

(224)

Savās piezīmēs par pagaidu regulu Steelforce apgalvoja, ka antidempinga maksājumu rezultātā Savienībā tiks slēgtas skārda kārbu ražotnes. Tas iznīcinātu Savienības ražotāju galveno tirgu, kas nozīmē, ka antidempinga maksājumi ir pretrunā pašas Savienības ražošanas nozares interesēm.

(225)

Šā argumenta pamatā ir pieņēmums, ka maksājumu ietekme uz lietotājiem būtu tik kaitīga, ka tā izraisītu skārda kārbu ražošanas sabrukumu Savienībā. Tomēr, kā liecina analīze turpmāk 7.3. iedaļā, netika pierādīts, ka šis scenārijs varētu realizēties.

(226)

Ņemot to vērā un tā kā citas piezīmes netika saņemtas, Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 368.–370. apsvērumā.

(227)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Steelforce apgalvoja, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu importētāju interešu novērtējumā. Komisija secināja, ka baltā skārda ražojumu imports veido nelielu daļu Steelforce grupas apgrozījuma, bet uzņēmums, kurš atbildēja uz anketas jautājumiem, bija Steelforce Packaging BV – atsevišķs subjekts, kuru maksājumi ietekmētu daudz smagāk.

(228)

Komisija paskaidroja, ka Steelforce Packaging BV tiešām ir tikai viens no uzņēmumiem Steelforce grupā, savukārt Komisijas secinājumi pagaidu regulas 373. un 374. apsvērumā attiecas uz visu Steelforce grupu.

(229)

Tomēr tas neatspēko minētajos apsvērumos izdarītos secinājumus. Komisijas anketās dati par visu darbību Savienībā (konkrētāk, par apgrozījumu un rentabilitāti) tika prasīti tieši tāpēc, lai gūtu precīzu priekšstatu par to, kā tiktu ietekmēts importētāja vispārējais stāvoklis Savienībā.

(230)

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka neviens cits importētājs vai tirgotājs neizteicās pret maksājumiem, Komisija nemainīja savu secinājumu, ka maksājumiem, visticamāk, nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz importētāju un tirgotāju situāciju Savienībā.

(231)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju Steelforce apgalvoja, ka, ja reiz Komisija vēlējās izdarīt secinājumus par antidempinga maksājumu iespējamo ietekmi uz importētājiem, pamatojoties uz datiem, kas iegūti no Steelforce, tad šādiem secinājumiem būtu jābalstās nevis uz datiem par visu Steelforce grupu, bet gan uz datiem, kas apkopoti par visu darbību Savienībā, ko veic Steelforce Packaging BV – atsevišķs subjekts, kurš importē baltā skārda ražojumus un ietilpst Steelforce grupā.

(232)

CISA arī apgalvoja, ka Komisijai būtu jānovērtē maksājumu ietekme nevis grupas līmenī, bet gan subjekta līmenī.

(233)

Taču Komisija neizmantoja no Steelforce iegūtos datus, lai izdarītu secinājumus par maksājumu ietekmi uz citiem importētājiem. Pagaidu regulas 371.–374. apsvērumā un iepriekš 227.–230. apsvērumā izdarītie secinājumi attiecas tikai uz Steelforce. Minētā analīze, kuru tiešām veica par visa Steelforce darbības rādītājiem, kas izklāstīti atbildēs uz anketas jautājumiem, neliecināja, ka maksājumi radīs būtisku ietekmi.

(234)

Tāpēc Komisija neredz pamatotu iemeslu mainīt savu pieeju un aplūkot tikai Steelforce Packaging BV darbības rādītājus. Atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumā iegūtie pierādījumi skaidri liecina, ka baltā skārda ražojumu importēšanā un tālākpārdošanā ir iesaistīti vairāki Steelforce grupas subjekti Savienībā, un attiecīgie dati tika konsolidēti grupas līmenī. Ņemot vērā izmeklēšanā konstatētos faktus, nebūtu pareizi nošķirt no grupas tikai vienu uzņēmumu un novērtēt ietekmi tikai uz to.

(235)

Attiecībā uz importētājiem kopumā Komisija, kā paskaidrots pagaidu regulas 375. apsvērumā un iepriekš 231. apsvērumā, varēja tikai secināt, ka tos maksājumi būtiski neietekmētu, jo neviens cits importētājs, izņemot Steelforce, pret maksājumiem neiebilda, kā arī netika iesniegti argumenti, kā vienlīdzīgu konkurences apstākļu atjaunošana negatīvi ietekmētu importētāja konkurētspēju.

(236)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Steelforce un MPE atkārtoja savus apgalvojumus, ka Savienības ražošanas nozare nav uzticams piegādes avots, jo lietotāji bieži saskaras ar kavējumiem Savienības ražotāju piegādēs. Steelforce atsaucās uz iepriekš iesniegtajām e-pasta vēstulēm par gadījumiem, kad Savienības ražotāji būtiski kavē piegādes, un norādīja arī uz Massilly apgalvojumu par to, ka Savienības baltā skārda ražotājiem ir ierobežota jauda un ļoti stingra prognozēšanas politika, kas aizliedz jebkādas novirzes no apjoma, kā arī augstākas cenas. MPE kā pierādījumu iesniedza vairākas savu biedru e-pasta vēstules. MPE arī atkārtoja, ka maksājumu dēļ baltā skārda ražojumu piedāvājums Savienībā kļūs nepietiekams. CISA piekrita šīm piezīmēm.

(237)

Turklāt Steelforce apgalvoja, ka lejupējai ražošanas nozarei imports no Ķīnas vajadzīgs, lai varētu ievērot savu ražošanas grafiku. MPE apgalvoja, ka lejupējā iepakojuma ražošanas nozare nevarētu tā vietā izmantot piegādes no citām trešām valstīm, jo Ķīna neapšaubāmi ir lielākais piegādes avots, neskaitot Savienības ražošanas nozari.

(238)

EUROFER atbildēja uz šiem apgalvojumiem, apgalvojot, ka globālā darbības jauda, neskaitot jaudu Savienībā un Ķīnā, ir [8–13] miljoni tonnu, ko varētu novirzīt uz Savienības tirgu.

(239)

Steelforce apgalvoja, ka šajā jaudā nav ņemts vērā pieprasījums trešās valstīs vai to attiecīgajās tirdzniecības partnervalstīs un tāpēc to nevar novirzīt uz Savienību.

(240)

Papildus tam MPE apgalvoja, ka aizsardzības pasākumu un antidempinga pasākumu kopējā ietekme radīs būtiskas problēmas Savienības metāla iepakojuma ražošanas nozarei gan piegāžu pieejamības, gan ražošanas izmaksu pieauguma ziņā.

(241)

Antidempinga pasākumu mērķis nav apturēt importu no attiecīgās valsts, bet gan nodrošināt, ka tas ienāk Savienības tirgū par taisnīgām cenām. Tieši caur šo prizmu ir jāvērtē maksājumu ietekme uz lietotājiem.

(242)

Tāpēc Komisija nevarēja pieņemt argumentus par to, ka maksājumu noteikšana izraisīs piegādes trūkumu Savienībā. Turklāt, kā jau aprakstīts pagaidu regulas 383. apsvērumā (un sīkāk aplūkots iepriekš 145. apsvērumā), pat tajā ļoti mazticamajā gadījumā, ja imports Savienībā tiktu pilnībā izbeigts, jauda Savienībā ir pietiekama Savienības kopējā pieprasījuma apmierināšanai. Turklāt pastāv dažādi citi piegādes avoti no trešām valstīm.

(243)

Lai gan MPE pierādīja, ka daži apvienības biedri esot saskārušies ar Savienības ražotāju piegāžu kavējumiem, Komisija nevar akceptēt arguments, ka imports no Ķīnas būtu vienīgais risinājums šajā situācijā. Šajā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka piegādes termiņi no Savienības ir daudz īsāki nekā piegādēm no Ķīnas, un daži lietotāji ir uzsvēruši Savienības ražotāju augsto uzticamību.

(244)

Attiecībā uz iepriekš 240. apsvērumā izklāstīto MPE argumentu Komisija atgādināja, ka aizsardzības pasākumi (24) ir pagaidu mehānisms, turklāt maksājumi, kurus būtu jāmaksā saskaņā ar aizsardzības mehānismu, netiks summēti ar antidempinga maksājumiem, kurus noteiks šīs izmeklēšanas rezultātā. Tāpēc šis arguments ir nebūtisks.

(245)

Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju CISA izvērsa jau iepriekš 147.–150. apsvērumā analizētos argumentus par Liberty un Acciaierie ražošanas jaudas pieejamību, pievēršoties Savienības interešu analīzei. CISA apgalvoja, ka minēto jaudu ātra atjaunošana nav reāli iespējama un tāpēc pastāv piegādes deficīta risks.

(246)

Steelforce un MPE atkārtoja iepriekšējās piezīmēs iekļautos apgalvojumus par to, ka Savienībā trūkst savlaicīgu un regulāru piegāžu. MPE atgādināja, ka tā ir iesniegusi pierādījumus par kavējumiem Savienības ražotāju piegādēs vairākiem apvienības biedriem, un pārmeta Komisijai, ka tā it kā piešķir lielāku nozīmību viedokļiem, ko izteica citi lietotāji, kuri uzsvēra Savienības ražotāju uzticamību. Steelforce uzdeva retorisku jautājumu par to, kāpēc Savienības pieejamās jaudas pārpalikumu neizmanto uzticamu piegāžu veikšanai Savienības lietotājiem, un norādīja uz MPE iesniegtajiem pierādījumiem par to, ka izpildes termiņi kļūst arvien ilgāki un kopš 2022. gada tiem bija tendence pasliktināties.

(247)

Kā jau norādīts iepriekš 149. un 145. apsvērumā, pat tad, ja Savienības ražošanas jaudu aprēķinā neņemtu vērā Liberty un Acciaierie ražotņu jaudu, Savienības kopējā ražošanas jauda visos attiecīgā perioda gados joprojām pārsniegtu kopējo pieprasījumu Savienībā. Tāpēc Komisija CISA apgalvojumu noraidīja kā nebūtisku.

(248)

Attiecībā uz MPE piezīmēm Komisija paskaidroja, ka tā nebūt nepiešķir dažu citu lietotāju viedokļiem lielāku nozīmību nekā viedoklim, ko izteica MPE biedri. Tomēr, kā Komisija norādīja iepriekš 243. apsvērumā, atsevišķu MPE biedru iesniegti pierādījumi par dažiem gadījumiem, kad radās sarežģījumi ar piegādēm, nedod pamatu secināt, ka Savienības ražošanas nozare pastāvīgi nespēj laikus un pienācīgi piegādāt baltā skārda ražojumus visiem klientiem, jo īpaši tāpēc, ka dažu citu lietotāju vērtējums par Savienības ražošanas nozares uzticamību ir atzinīgs.

(249)

Pat ja Savienības ražotāji tiešām regulāri kavētu piegādes, Komisijai, kā tā jau norādīja iepriekš 243. apsvērumā, nav skaidrs, kā gan šādu problēmu varētu palīdzēt atrisināt lēmums nepiemērot antidempinga maksājumus importam no Ķīnas, kura piegādes termiņi ir vēl ilgāki.

(250)

Visbeidzot, attiecībā uz Steelforce argumentu Komisija norādīja, ka 2022. gadā pieprasījums Savienībā, kā arī Savienības ražotāju ražošanas un pārdošanas apjomi bija lielāki nekā 2023. gadā un izmeklēšanas periodā. Taču saskaņā ar Steelforce minētajiem MPE datiem visdrīzāk arī 2022. gadā Savienības ražošanas nozare veiktu piegādes laikus un pilnībā (OTIF piegādes). OTIF piegāžu skaits sāka samazināties tikai 2023. gadā un izmeklēšanas periodā, kad Savienības tirgū aizvien lielākos apjomos sāka ieplūst importa ražojumi par dempinga cenām, atņemot Savienības ražošanas nozarei tirgus daļu un aizvien vairāk apdraudot tās finansiālo stāvokli. Minēto apstākļu dēļ nav pamata apgalvot, ka Savienības ražošanas nozare nespētu laikus apgādāt savus klientus, ja pieprasījums būtu parastajā (augstākā) līmenī.

(251)

Steelforce, Massilly, Trivium, MPE un CISA nepiekrita Komisijas novērtējumam par to, kā maksājumi ietekmēs lejupējās nozares.

(252)

MPE apgalvoja, ka Komisijas secinājumus par to, kā antidempinga maksājumi ietekmēs Trivium un Massily ražošanas izmaksas, nevar attiecināt uz visiem lietotājiem, jo Trivium un Massilly saņem no Ķīnas salīdzinoši nelielu daļu no visiem saviem baltā skārda ražojumiem. MPE norādīja, ka precīzāks vispārējs priekšstats tiktu gūts, ja šie aprēķini būtu veikti, pieņemot, ka metāla iepakojuma ražotāji iegādājās Ķīnā vidēji 23,4 % no baltā skārda ražojumiem, kas atbilst tirgus daļai, kāda importam no Ķīnas bija izmeklēšanas periodā. Ja izmanto arī pieņēmumu, ka baltā skārda ražojumi veido 50 % no lietotāja ražošanas izmaksām, šādu aprēķinu rezultātā iegūtais kopējo ražošanas izmaksu pieaugums būtu 5–6 %.

(253)

Arī Massilly pārbaudes apmeklējuma laikā pierādīja, ka maksājumu ietekmi lielākoties izjutīs tikai dažas tā ražotnes, taču daudz lielākā mērā, nekā Komisija secināja pagaidu regulas 384.–387. apsvērumā.

(254)

Turpretī Steelforce apgalvoja, ka pat skārda kārbu ražotāju izmaksu pieaugums par 2 % ir būtisks šādai pret cenām jutīgai nozarei un ietekmēs to konkurētspēju. Steelforce arī atkārtoja pagaidu posmā izteiktos Massily apgalvojumus, ka maksājumi skars visu lejupējo vērtības ķēdi, arī pārtikas nozari. Steelforce norādīja, ka, lai gan Savienības ražošanas nozare nodarbina aptuveni 5 000 līdz 6 000 pilnslodzes ekvivalenta darbinieku (“FTE”), MPE vien ziņoja, ka tā biedri, skārda kārbu ražotāji Savienībā, nodarbina vairāk nekā 66 000 tiešo darbinieku, tāpēc Savienības intereses tiek būtiski ietekmētas. Proti, pārtikai paredzēto skārda kārbu ražotāji vēl ātrāk pāries no skārda kārbām uz citu veidu iepakojumu (PET vai plastmasu), savukārt ar pārtiku jau pildītu skārda kārbu imports vēl vairāk palielinās spiedienu uz lejupējām vērtības ķēdēm. CISA atbalstīja šos apgalvojumus.

(255)

Steelforce apgalvoja, ka antidempinga izmeklēšana attiecībā uz ECCS ir konkrēts gadījums, kad pēc tam, kad Komisija bija noteikusi galīgos antidempinga maksājumus (25), lejupējā vērtības ķēde (skārda kārbu ražotāji) nonāca ārvalstu konkurences spiediena ietekmē, kā rezultātā samazinājās pieprasījums pēc ECCS.

(256)

Visbeidzot, MPE apgalvoja, ka būtu jāaizsargā visa lejupējā ķēde, jo pretējā gadījumā maksājumi apdraudētu iepakojuma nozares konkurētspēju, it īpaši ņemot vērā arvien pieaugošo tukšo skārda kārbu un skārda kārbu daļu importu Savienībā.

(257)

Attiecībā uz iepriekš 252. apsvērumā minēto MPE apgalvojumu Komisija atgādināja, ka, izdarot savus secinājumus, tā balstījās uz lietas materiālos esošajiem pierādījumiem. Šajā saistībā Komisijas aplēses un secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 386. apsvērumā, tiešām balstās uz visaptverošiem, detalizētiem datiem, kas sniegti Trivium un Massilly atbildēs uz anketas jautājumiem, turklāt pēdējās vēlāk tika pārbaudītas.

(258)

No otras puses, pat ja MPE aprēķini būtu pareizi, MPE nesniedza pierādījumus vai tādu konkrētus lietotāju piemērus, kuriem ražošanas izmaksās ir tik liels balto skārda ražojumu īpatsvars un kuri vienlaikus no Ķīnas importē tik lielu ražojumu daļu. Nav arī pierādīts, ka lietotāju portfelī bez skārda kārbām nav citu ražojumu, un, ja tā būtu, maksājumu ietekme uz viņu vispārējo darījumdarbību būtu mazāk izteikta. Gluži pretēji, abiem lietotājiem, kas sniedza atbildes uz anketas jautājumiem, portfelī ir arī citi ražojumi.

(259)

Visbeidzot, ja būtu tādi lietotāji, kuru ražošanas izmaksās ir daudz lielāks baltā skārda ražojumu īpatsvars, kuri arī iegādājas daudz lielāku to daļu no Ķīnas un tādējādi tos vairāk ietekmētu maksājumi, jāpieņem, ka tie būtu pieteikušies un sadarbojušies izmeklēšanā, lai pierādītu Komisijai, ka maksājumiem patiešām būs šāda negatīva ietekme uz viņu darījumdarbību. Tomēr tas tā nenotika.

(260)

Attiecībā uz iepriekš 253. apsvērumā minēto Massilly apgalvojumu jānorāda, ka Massilly tiešām pierādīja, ka dažas uzņēmuma ražotnes izjutīs maksājumu ietekmi smagāk par citām, taču tas neatspēko Komisijas izdarītos secinājumus par šo lietotāju. Kā jau paskaidrots iepriekš 229. apsvērumā, Komisija novērtēja to, kā maksājumi ietekmēs visu darbību Savienībā, lai gūtu priekšstatu par ietekmi uz lietotāja vispārējo pozīciju Savienībā, nevis tikai uz kādu no tā apakšvienībām.

(261)

Attiecībā uz argumentiem par konkurences spiedienu uz lejupējām nozarēm Komisija kā pierādījumu šiem apgalvojumiem saņēma izklāstu ar sensitīviem un nepārbaudītiem datiem. Izklāstā bija minēta dažādu materiālu (arī skārda un plastmasas) iepakojuma cenu atšķirību dinamika un dažādu materiālu (arī skārda un plastmasas) iepakojuma tirgus daļas izmaiņas kopš 2020. gada. Izklāstā bija iekļauti arī Eurostat dati, kas parāda skārda kārbu un to sastāvdaļu (augšējo galu, vāciņu u. tml.) importa dinamiku. Visbeidzot, izklāstā bija ietverts nesistemātiski iegūts pierādījums, kas liecina par to, ka skārda kārbu pildīšanas darbība tiek pārcelta uz ārzemēm.

(262)

Izklāstā norādītās tendences neliecina, ka maksājumu noteikšanas rezultātā notiktu lejupējo vērtības ķēžu sabrukums. Turklāt, kā parādīts pagaidu regulas 4., 8. un 12. tabulā, baltā skārda ražojumu cenas 2022. gadā bija visaugstākās no visiem attiecīgā perioda gadiem.

(263)

Tāpat, lai gan Steelforce apgalvoja, ka ir zināms, ka lejupējie tirgi pēc ECCS izmeklēšanas tika pakļauti nepārvaramam ārvalstu ražojumu konkurences spiedienam, netika iesniegti jēgpilni pierādījumi, kas to pierādītu. Steelforce sniedza atsauces uz publiskajiem paziņojumiem, kurus sniedzis Itālijas pārtikas ražotājs Del Monte, kas ir atvēris jaunu ražotni Indijā. (26) Šo vienu piemēru, kas pat neparādīja šīs ražotnes atvēršanas iemeslus, nevarēja uzskatīt par pietiekamu, lai secinātu, ka ECCS izmeklēšana radīja nepārvaramu ārvalstu ražojumu konkurences spiedienu.

(264)

Visbeidzot, attiecībā uz MPE apgalvojumu, ka visai lejupējai vērtības ķēdei būtu nepieciešama aizsardzība, Komisija norādīja, ka Eurostat dati patiešām liecina, ka skārda kārbu un to sastāvdaļu (augšējo galu, vāciņu u. tml.) imports Savienībā ir palielinājies.

(265)

Tukšu skārda kārbu gadījumā, lai gan imports no Ķīnas pieaug, apjoma ziņā tas ir tikai trešajā vietā (pēc Apvienotās Karalistes un Turcijas). Turklāt kopējais importa apjoms laikposmā no 2020. līdz 2024. gadam kopumā ir palicis nemainīgs (jo imports no Apvienotās Karalistes ir tikpat ievērojami samazinājies), tāpēc nevar secināt, vai šim importam bija negatīva ietekme uz Savienības lietotāju, t. i., skārda kārbu ražotāju, tirgus daļu.

(266)

Turpretī skārda kārbu sastāvdaļu imports no Ķīnas ir ievērojami palielinājies, un kopš 2020. gada tā importa daļa ir vislielākā (Turcija un Apvienotā Karaliste ir nākamie divi lielākie importa avoti).

(267)

Jebkurā gadījumā šīs pieauguma tendences, šķiet, ir sākušās jau pirms dažiem gadiem un tādējādi nav atkarīgas no notiekošās izmeklēšanas. Nekas neliecina, ka antidempinga maksājumu nepiemērošana baltā skārda ražojumiem apturētu vai apvērstu šīs tendences. Turklāt skārda kārbas un to sastāvdaļas neietilpst pašreizējās izmeklēšanas ražojuma tvērumā, tāpēc Komisija izmeklēšanas ietvaros nevar noteikt maksājumus lejupējiem ražojumiem, kā to ierosināja MPE.

(268)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju CISA apgalvoja, ka Komisijas secinājumi, kas izdarīti, pamatojoties tikai uz divu uzņēmumu – Trivium un Massilly – sniegto informāciju, varētu nebūt reprezentatīvi, ja nozari aplūko plašāk, jo īpaši ņemot vērā šo divu lietotāju lielumu. CISA arī vispārīgi apgalvoja, ka, analizējot maksājumu ietekmi uz lietotājiem, Komisija nav veltījusi pienācīgu uzmanību tam, kā maksājumi ietekmēs ražošanas izmaksas un konkurences spiedienu Savienības un eksporta tirgos.

(269)

Savukārt MPE atkārtoja savus apgalvojumus par to, ka lietotāji, kas darbojas pārtikas iepakošanas vērtības ķēdē, ir pakļauti konkurences spiedienam, ko rada i) lētas importētas metāla iepakojuma sagataves, kā arī ar pārtiku jau piepildītas konservu kārbas un aerosoli (visbiežāk Ķīnas izcelsmes) un ii) alternatīvi iepakojuma materiāli (piemēram, plastmasa). Tas padara metāla iepakojuma nozari ļoti jutīgu pret cenu izmaiņām, un tāpēc tā nespēj absorbēt vai novirzīt patērētājiem ražošanas izmaksu pieaugumu, ko izraisīs antidempinga maksājumu noteikšana.

(270)

MPE arī apgalvoja, ka Komisijas secinājumi 258. un 259. apsvērumā ir balstīti uz spekulatīviem argumentiem; lai arī dažu lietotāju portfeļos tiešām var būt arī citi ražojumi, MPE uzskata, ka šajā izmeklēšanā tam nav nozīmes. MPE arī apgalvoja, ka lietotāju līdzdalība antidempinga izmeklēšanās un šīs konkrētās lietas izmeklēšanā ir zema, jo Komisija nepievēršot pietiekamu uzmanību to paustajām bažām.

(271)

CISA tomēr nesniedza nekādus argumentus par to, kā kādu citu analīzes metožu izmantošana uzlabotu Komisijas veikto analīzi, un neiesniedza arī nekādus jaunus pierādījumus, kas ļautu apšaubīt Komisijas iepriekšējos secinājumus.

(272)

Arī MPE neiesniedza jaunus pierādījumus savu iepriekšējo apgalvojumu pamatošanai. Tomēr Komisija norādīja, ka tā ir rūpīgi izskatījusi itin visus pierādījumus un argumentus, ko tai bija iesniegušas visas ieinteresētās personas, tajā skaitā importētāji un lietotāji.

(273)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka pastāv dempings un kaitējums, kā arī cēloņsakarība starp tiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija analizēja visu informāciju un pierādījumus, kas attiecās uz Savienības interesēm un bija saņemti no citām ieinteresētajām personām, tajā skaitā MPE, lietotājiem un importētājiem. Cita starpā Komisija analizēja arī visaptverošas atbildes uz anketas jautājumiem, ko bija snieguši divi lietotāji – Massily un Trivium. Pamatojoties uz visaptverošajiem un – Massily gadījumā – arī pārbaudītajiem datiem, Komisija secināja, ka maksājumiem nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz minētajiem lietotājiem.

(274)

Komisija rūpīgi izskatīja visu tai iesniegto informāciju, bet neviens atsevišķs lietotājs nebija iesniedzis pārbaudāmus pierādījumus, kas apliecinātu, ka imports no Ķīnas tam ir būtisks un tāpēc antidempinga maksājumu noteikšana radīs nesamērīgu ietekmi uz to. Minējumus par šādas nesadarbošanās iemesliem nevar izmantot kā argumentu, lai pierādītu, ka faktiski radīsies būtiska negatīva ietekme uz lietotājiem, un tie pilnīgi noteikti nevar aizstāt lietotāju reāli iesniegtus visaptverošus pierādījumus, kas nepieciešami šādas ietekmes pierādīšanai.

(275)

Kā jau paskaidrots, Komisijas rīcībā esošie pierādījumi (kas attiecas vai nu uz ECCS lietas izraisītajām sekām, vai situāciju iepakošanas nozarē attiecīgajā periodā) neliecina, ka maksājumu noteikšana varētu radīt būtisku negatīvu ietekmi uz lejupējām nozarēm – pat tad, ja šādas rīcības rezultātā pieaugtu baltā skārda ražojumu cenas Savienībā. Kā jau minēts iepriekš 262. apsvērumā, visaugstāko līmeni baltā skārda ražojumu cenas sasniedza 2022. gadā. Neviens no Komisijai iesniegtajiem pierādījumiem neliecināja par to, ka baltā skārda ražojumu lietotāju nozarēs minētajā gadā būtu ievērojami pasliktinājies stāvoklis tirgū vai darbības rādītāji.

(276)

Tāpēc, ņemot vērā visus pierādījumus, kas saņemti no visām ieinteresētajām personām, kuras aktīvi iesaistījās šīs lietas izmeklēšanā, Komisijai nebija pamata secināt, ka pasākumu negatīvā ietekme uz lejupējām nozarēm pārsniegs nepieciešamību aizsargāt Savienības ražotājus no kaitējumu radoša dempinga.

(277)

Steelforce apgalvoja, ka Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā maksājumu ietekmi uz Savienības vides politiku. Steelforce apstrīdēja pagaidu regulas 389. apsvērumā izdarīto secinājumu, ka Komisijas rīcībā nebija pietiekamu pierādījumu, lai secinātu, ka maksājumu noteikšana negatīvi ietekmētu Savienības vides politiku. Steelforce apgalvoja, ka ir sniegti pietiekami pierādījumi un ka Komisijai ir pienākums jautājumu izmeklēt sīkāk.

(278)

Komisija nepiekrita šim novērtējumam, jo visas ieinteresētās personas tikai apgalvoja, ka maksājumu noteikšana izraisīs dramatisku pāreju no skārda iepakojuma uz citu (videi mazāk draudzīgu) veidu iepakojumu, tādējādi apdraudot Savienības vidisko mērķu sasniegšanu.

(279)

Tomēr, kā novērtēts iepriekš 7.3.2. iedaļā, netika iesniegti pārliecinoši pierādījumi, kas liecinātu, ka antidempinga maksājumu noteikšanai būtu šāda ietekme. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(280)

Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju CISA, MPE un Steelforce atkārtoja savus iepriekšējos apgalvojumus par to, ka antidempinga maksājumu noteikšana baltā skārda ražojumu importam no Ķīnas nav saderīga ar Savienības vides politiku.

(281)

Taču minēto atkārtoto argumentu pamatā ir pieņēmums, ka pēc maksājumu noteikšanas Komisijai nāksies konstatēt, ka iepakošanas nozarē baltā skārda ražojumus ievērojamā mērā aizstāj citi materiāli. Tā kā Komisija nav mainījusi savus iepriekšējos secinājumus par šo aspektu (sk. 7.3.2. iedaļu iepriekš), tā atzina minētos atkārtotos apgalvojumus par nebūtiskiem.

(282)

Kā jau norādīts pagaidu regulas 391. apsvērumā, Komisija atgādināja, ka Savienības baltā skārda ražojumu ražošanas nozares stāvoklis ir nestabils. Attiecīgā perioda lielākajā daļā Savienības ražošanas nozare strādāja ar zaudējumiem, savukārt importētājs, kas sadarbojās, un abi lietotāji, kuri iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, guva peļņu.

(283)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija nemainīja savu nostāju, ka nav tādu pārliecinošu iemeslu, no kuriem varētu secināt, ka pasākumu noteikšana Ķīnas izcelsmes baltā skārda ražojumu importam nebūtu Savienības interesēs.

(284)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, un ievērojot pamatregulas 9. panta 4. punktu, būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi, lai novērstu turpmāku attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(285)

Piezīmēs par pagaidu regulu MPE lūdza mainīt maksājumu veidu, nosakot vai nu fiksētus maksājumus, vai minimālo importa cenu, lai mazinātu maksājumu ietekmi uz lietotājiem.

(286)

EUROFER iebilda pret šo ierosinājumu, apgalvojot, ka, nosakot pasākumus fiksētu maksājumu vai minimālās importa cenas veidā, pastāv risks, ka pasākumi pilnībā zaudēs efektivitāti, ņemot vērā enerģijas un izejvielu izmaksu vispārējo svārstīgumu, kas īpaši pastiprinājies pašreizējos politiskajos apstākļos, kurus rada iespējamais tirdzniecības karš ar Amerikas Savienotajām Valstīm un notiekošie konflikti Ukrainā un Tuvajos Austrumos. Turpretī EUROFER apgalvoja, ka fiksētais maksājums vai minimālā importa cena lietotājiem varētu nodarīt lielāku kaitējumu, ņemot vērā to, ka izmeklēšanas periodā cenas bija salīdzinoši augstas.

(287)

Šajā saistībā Komisija norādīja, ka MPE nepamatoja, kā maksājumu veida maiņa uz fiksētiem maksājumiem vai minimālo importa cenu samazinātu maksājumu ietekmi uz lietotājiem. Komisija konstatēja, ka importa cenas pēc izmeklēšanas perioda faktiski ir samazinājušās. Tas liecina, ka vismaz īstermiņā maksājumu veida maiņa no ad valorem maksājumiem uz fiksētiem maksājumiem vai uz minimālo importa cenu, kas aprēķināta, pamatojoties uz izmeklēšanas periodā dominējošajām vērtībām, faktiski padarītu importu vēl dārgāku nekā ad valorem maksājumi.

(288)

Tāpēc Komisija uzskatīja ad valorem maksājumus par vispiemērotāko pasākumu veidu šajā lietā, jo tie panāk optimālu līdzsvaru starp lietotāju interesēm un Savienības ražošanas nozares vajadzību saņemt aizsardzību pret importu par dempinga cenām.

(289)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

(290)

Uzņēmumu individuālās antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo situāciju, kāda izmeklēšanā tika konstatēta attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tāda izmeklējamā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši minētie tiesību subjekti. Uz tāda attiecīgā ražojuma importu, ko izgatavojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, nevar attiecināt šīs likmes un uz to būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”.

(291)

Ja kāds uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemēro minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai (27). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, tad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēta regula par nosaukuma maiņu.

(292)

Lai līdz minimumam samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošina individuālo antidempinga maksājumu pienācīgu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”.

(293)

Šis rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, būtu jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā citos gadījumos, tie var pieprasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka pēc tam pamatoti tiek piemērota maksājuma likme.

(294)

Ja kādam uzņēmumam, kam noteiktas mazākas individuālās maksājuma likmes, īpaši pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par pasākumu noteikšanas izraisītām pārmaiņām tirdzniecības modelī pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, šādos apstākļos var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā var pārbaudīt nepieciešamību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un noteikt valsts mēroga maksājumu.

(295)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”, būtu jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kuri šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica eksportu uz Savienību.

(296)

Ražotājiem eksportētājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica attiecīgā ražojuma eksportu uz Savienību, vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai Komisija tiem piemēro antidempinga maksājuma likmi, kas noteikta izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās. Komisijai būtu jāapmierina šāds pieprasījums, ja ir izpildīti trīs nosacījumi. Jaunajam ražotājam eksportētājam būtu jāpierāda, ka: i) tas izmeklēšanas periodā nav eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību; ii) tas nav saistīts ar ražotāju eksportētāju, kas to ir darījis; iii) tas pēc tam ir eksportējis attiecīgo ražojumu vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības to darīt ievērojamos daudzumos.

(297)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas EUROFER attiecībā uz 294. apsvērumu pieprasīja, lai Komisija paziņotu, ka tā ex officio sāks izmeklēšanu par pasākumu apiešanu, jo Komisijai esot piekļuve visiem minētajā apsvērumā norādītajiem attiecīgajiem datiem.

(298)

Savukārt MPE atkārtoti pieprasīja Komisijai mainīt maksājumu veidu, lai pēc iespējas mazinātu to ietekmi uz lietotājiem.

(299)

Attiecībā uz EUROFER pieprasījumu Komisija norādīja, ka, kamēr notiek viena izmeklēšana, tā nevar izdarīt pieņēmumus par kādas citas izmeklēšanas iespējamo sākšanu nākotnē. Kā izklāstīts iepriekš 294. apsvērumā, pretapiešanas izmeklēšanu var sākt tikai tad, ja ir izpildīti visi pamatregulas 13. pantā norādītie nosacījumi. Pretēji EUROFER apgalvojumam Komisija nevāc nekādus datus vai pierādījumus par praksi, procesu vai darbu, kam, kā noteikts minētajā 13. pantā, bez maksājuma uzlikšanas nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma. Ikvienu iespējamu izmeklēšanu sāks, ja konkrētajā gadījumā tam būs pamats. Tāpēc EUROFER pieprasījums tika noraidīts.

(300)

Attiecībā uz MPE atkārtoto pieprasījumu mainīt maksājumu veidu Komisija norāda, ka tā centās pienācīgi līdzsvarot Eiropas nozaru intereses, taču nav pierādījumu par to, ka šajā konkrētajā gadījumā cits maksājumu veids būtu lietotājiem izdevīgāks. Kā paskaidrots iepriekš 287. apsvērumā, pēc izmeklēšanas perioda beigām ir vērojama importa cenu pazemināšanās. Ja maksājumu veidu mainītu, ad valorem maksājumu vietā nosakot fiksētus maksājumus vai minimālo importa cenu, tas vismaz īstermiņā faktiski padarītu importu vēl dārgāku nekā ad valorem maksājumu gadījumā.

(301)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma apmēru, summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteiktiem pagaidu antidempinga maksājumiem, būtu jāiekasē galīgi, nepārsniedzot šajā regulā noteikto līmeni.

(302)

Kā norādīts iepriekš 1.2. iedaļā, Komisija noteica, ka izmeklējamā ražojuma imports ir jāreģistrē.

(303)

Izmeklēšanas galīgajā posmā Komisija analizēja, vai ir izpildīti pamatregulas 10. panta 4. punktā noteiktie kritēriji galīgo maksājumu iekasēšanai ar atpakaļejošu spēku.

(304)

Pamatojoties uz uzraudzības datiem, Komisija analizēja, vai papildus importa līmenim, kas radīja kaitējumu izmeklēšanas periodā, importa apjoms turpināja ievērojami pieaugt, kā noteikts pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktā. Šajā analīzē Komisija salīdzināja:

(305)

Neviens no četriem iepriekš minētajiem salīdzinājumiem neliecināja par turpmāku būtisku importa pieaugumu papildus importa līmenim, kas radīja kaitējumu izmeklēšanas periodā.

(306)

Līdz ar to Komisija secināja, ka nosacījumi iekasēšanai ar atpakaļejošu spēku nav izpildīti.

(307)

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/159 (28) Komisija uz trim gadiem noteica aizsardzības pasākumu attiecībā uz konkrētiem tērauda ražojumiem. Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2024/1782 (29) aizsardzības pasākums tika pagarināts līdz 2026. gada 30. jūnijam. Attiecīgais ražojums ir viena no ražojumu kategorijām, uz kurām attiecas aizsardzības pasākums. Tādējādi, līdzko ir pārsniegtas aizsardzības pasākuma ietvaros noteiktās tarifa kvotas, par vienu un to pašu importu būtu maksājams tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums un antidempinga maksājums. Tā kā antidempinga pasākumu kumulācija ar aizsardzības pasākumiem var izraisīt lielāku ietekmi uz tirdzniecību nekā vēlams, Komisija uz aizsardzības maksājuma piemērošanas laiku nolēma novērst antidempinga maksājuma un tarifa kvotas pārsniegšanas maksājuma vienlaicīgu piemērošanu attiecīgajam ražojumam.

(308)

Tas nozīmē, ka tad, ja Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minētais tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums kļūst piemērojams attiecīgajam ražojumam un pārsniedz saskaņā ar šo regulu noteikto antidempinga maksājumu līmeni, iekasē tikai Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minēto tarifa kvotas pārsniegšanas maksājumu. Aizsardzības un antidempinga maksājumu vienlaicīgas piemērošanas laikā saskaņā ar šo regulu noteikto maksājumu iekasēšanu aptur. Ja Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minētais tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums kļūst piemērojams attiecīgajam ražojumam un tā līmenis ir zemāks par minētajā regulā noteikto antidempinga maksājumu līmeni, Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minēto tarifa kvotas pārsniegšanas maksājumu iekasē papildus starpībai starp minēto maksājumu un saskaņā ar minēto regulu noteikto antidempinga maksājuma augstāko līmeni. Aptur to antidempinga maksājuma summas daļu, kas nav iekasēta.

(309)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (30) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas tiek publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(310)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu,