<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-301/20</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62020CC0301</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:351">EU:C:2021:351</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>13</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>13</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">M</HT></HT>. <HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Campos Sánchez</HT>‑<HT TYPE="ITALIC">Bordona</HT> secinājumi – Lieta C‑301/20</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Vorarlberger Landes- und Hypotheken</HT>‑<HT TYPE="ITALIC">Bank</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Manuela Kamposa Sančesa‑Bordonas [<HT TYPE="ITALIC">Manuel Campos Sánchez‑Bordona</HT>]</HT></P><P><HT TYPE="UC">secinājumi,</HT></P><P>sniegti <DATE ISO="20210429">2021. gada 29. aprīlī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – spāņu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑301/20</HT></P><P>UE,</P><P>HC</P><P>pret</P><P><HT TYPE="ITALIC">Vorarlberger Landes- und Hypotheken‑Bank AG</HT>,</P><P>piedaloties</P><P>VJ mantojumam</P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">Oberster Gerichtshof</HT> (Augstākā tiesa, Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa</KEYWORD><KEYWORD>Regula (ES) Nr. 650/2012</KEYWORD><KEYWORD>Eiropas mantošanas apliecība</KEYWORD><KEYWORD>Tādas apliecinātas kopijas derīgums, kurā nav norādīts derīguma termiņa beigu datums</KEYWORD><KEYWORD>Apliecības sekas attiecībā uz tajā minētajām personām, kuras nav pieprasījušas tās izdošanu</KEYWORD><KEYWORD>Kopijas derīguma izvērtēšanas brīdis</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Ar Regulu (ES) Nr. 650/2012<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) (<DATE ISO="20120704">2012. gada 4. jūlijs</DATE>) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="201" PAGE.FIRST="107" DATE.PUB="2012">OV 2012, L 201, 107. lpp.</REF.DOC.OJ>, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/>Regula<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>). Tā ir piemērojama visās dalībvalstīs, izņemot Īriju un Dāniju.</P></NOTE> iekšējam tirgum tiek izveidota Eiropas mantošanas apliecība un sīki reglamentēta tās izdošanas kārtība un sekas. Tās mērķis ir ļaut mantiniekiem, legātāriem, testamentu izpildītājiem vai mantojuma pārvaldniekiem viegli pierādīt savu statusu vai tiesības un pilnvaras jebkurā dalībvalstī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Tiesa jau vairākos spriedumos ir lēmusi par Eiropas mantošanas apliecību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180301">2018. gada 1. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mahnkopf</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑558/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:138">EU:C:2018:138</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>); un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190117">2019. gada 17. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Brisch</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑102/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:34">EU:C:2019:34</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. <HT TYPE="ITALIC">Oberster Gerichtshof</HT> (Augstākā tiesa, Austrija) tai tagad uzdod trīs prejudiciālus jautājumus saistībā ar tādiem šī dokumenta aspektiem, kas vēl nav aplūkoti: trešais jautājums, uz kuru, ievērojot Tiesas norādes, koncentrēšos šajos secinājumos, attiecas uz apliecības apliecinātās kopijas derīgumu laikā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Iesniedzējtiesas lēmumā, kā arī pašā Regulā runa ir par kopijas <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>derīguma termiņu<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>. Varbūt būtu bijis labāk saglabāt terminu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>derīgums<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/> vienīgi attiecībā uz tādu trūkumu neesamību, kas izraisa akta spēkā neesamību, un izmantot jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/>iedarbība<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/>spēkā esamība<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>, lai atsauktos uz šī akta statusu, kas tam ļauj radīt sekas noteiktā laikposmā. Beidzoties šim laikposmam, izbeidzas akta <HT TYPE="ITALIC">iedarbība</HT>, lai arī nepastāv <HT TYPE="ITALIC">spēkā neesamības</HT> iemesli. Es tomēr šī lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu kontekstā izmantošu abus šos jēdzienus tā, it kā tie būtu sinonīmi.</P></NOTE>, kā arī uz to procesa brīdi, kurā tas ir jāizvērtē.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="2"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Gan valsts praksē, gan doktrīnā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, 7. un 8. punkts. Doktrīnā attiecībā uz atsaucēm uz dažādiem viedokļiem skat. Bergquist, U. <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/>Muss ein Europäisches Nachlasszeugnis nicht nur im Zeitpunkt der Antragsstellung bei dem Grundbuchamt, sondern auch bei Vollendung der Grundbucheintragung gültig sein?<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>, <HT TYPE="ITALIC">IPRax</HT>, 2020, 232. lpp. Diskusija, it īpaši Austrijā un Vācijā, konkrētāk attiecas uz piekļuvi zemesgrāmatām.</P></NOTE> pastāv atšķirīgas Regulas interpretācijas šajā jautājumā, un tas apstiprina prejudiciālā jautājuma nozīmību. Atbildot uz to, Tiesa veicinās tiesisko drošību Eiropas mantošanas apliecības kopiju izmantošanā, sekmējot to integrāciju dalībvalstu tiesību sistēmās.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas. Regula Nr. 650/2012</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Regulas 7. apsvērumu:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/>Būtu jāveicina iekšējā tirgus pienācīga darbība, novēršot šķēršļus, ko saistībā ar personu brīvu pārvietošanos rada grūtības izmantot savas tiesības attiecībā uz mantošanu, kurai ir pārrobežu elementi. Eiropas tiesiskuma telpā pilsoņiem ir jāvar laikus organizēt savu mantojumu. Efektīvā veidā ir jānodrošina mantinieku un legātāru, citu mirušajam tuvu personu, kā arī mantojuma kreditoru tiesības.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Regulas 67. apsvērumā ir paredzēts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/>Lai panāktu ātru, vienkāršu un efektīvu mantošanas lietu ar pārrobežu elementiem nokārtošanu Savienības robežās, mantiniekiem, legātāriem, testamenta izpildītājiem vai mantojuma administratoriem vajadzētu spēt vienkārši apliecināt savu statusu un/vai tiesības un pilnvaras citā dalībvalstī, piemēram, dalībvalstī, kurā atrodas mantojamais īpašums. Lai dotu viņiem iespēju to darīt, ar šo regulu būtu jāparedz vienotas formas apliecības – Eiropas mantošanas apliecības (turpmāk <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/>apliecība<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>) – izveidošana, ko izdod izmantošanai citā dalībvalstī. Lai ievērotu subsidiaritātes principu, apliecībai nevajadzētu aizstāt iekšējus dokumentus, kas līdzīgos nolūkos var jau pastāvēt dalībvalstīs.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Regulas 71. apsvērumu:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/>Apliecībai vajadzētu būt vienādam spēkam visās dalībvalstīs. Tai nevajadzētu būt izpildāmam dokumentam pašai par sevi, taču tai būtu jābūt pierādījuma spēkam, un būtu jāuzskata, ka tā patiesi apliecina apstākļus, kas noteikti saskaņā ar mantošanai piemērojamiem tiesību aktiem vai saskaņā ar jebkādiem citiem tiesību aktiem, ko piemēro konkrētiem apstākļiem, piemēram, pēdējās gribas rīkojumu spēkā esamībai pēc būtības. [..] Jebkurai personai, kura veic maksājumus vai nodod mantojamo īpašumu personai, kura apliecībā norādīta kā tiesīga saņemt šādus maksājumus vai īpašumu kā mantinieks vai legātārs, būtu jāpiešķir pienācīga aizsardzība, ja tā rīkojusies labticīgi, paļaujoties uz apliecībā norādītās informācijas pareizību. Tāda pati aizsardzība būtu jāpiešķir jebkurai personai, kura, paļaujoties uz apliecībā norādītās informācijas pareizību, nopērk vai saņem mantojamo īpašumu no personas, kura apliecībā norādīta kā tāda, kas ir pilnvarota atsavināt šādu īpašumu. Aizsardzība būtu jānodrošina, ja tiek iesniegtas apliecinātas kopijas, kuras joprojām ir derīgas. Tas, vai trešai personai šāda īpašuma iegūšana ir spēkā, nebūtu jānosaka šajā regulā.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Regulas 62. panta (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/>Eiropas mantošanas apliecības izveide<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>) 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/>Ar šo regulu tiek izveidota Eiropas mantošanas apliecība (turpmāk <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0013" ID="QS0013"/>apliecība<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>), ko izdod izmantošanai citā dalībvalstī un kam ir 69. pantā uzskaitītās sekas.<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Regulas 63. pantu (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0014" ID="QS0014"/>Apliecības mērķis<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>):</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="063.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0015" ID="QS0015"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Apliecību paredzēts izmantot mantiniekiem, legātāriem, kam ir tiešas mantošanas tiesības, un testamentu izpildītājiem vai mantojumu pārvaldniekiem, kam citā dalībvalstī jāatsaucas uz savu statusu vai attiecīgi jāīsteno savas tiesības kā mantiniekiem vai legātāriem un/vai savas pilnvaras kā testamentu izpildītājiem vai mantojuma pārvaldniekiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="063.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Jo īpaši apliecību var izmantot, lai apliecinātu vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem apstākļiem:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>katra apliecībā minētā mantinieka vai – atkarībā no gadījuma – legātāra statusu un/vai tiesības un to attiecīgās mantojuma daļas;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>konkrētas mantas vai konkrētu mantu, kas veido daļu no mantojuma, piešķiršanu mantiniekam(‑iem) vai – atkarībā no gadījuma – legātāram(‑iem), kas minēts(‑i) apliecībā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>apliecībā minētās personas pilnvaras izpildīt testamentu vai pārvaldīt mantojumu.<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Regulas 65. panta (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0016" ID="QS0016"/>Apliecības pieteikums<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>) 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0017" ID="QS0017"/>Apliecību izdod pēc jebkuras 63. panta 1. punktā minētās personas pieteikuma (turpmāk <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0018" ID="QS0018"/>pieteikuma iesniedzējs<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>).<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Tās 69. pantā (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0019" ID="QS0019"/>Apliecības spēks<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>) ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="069.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0020" ID="QS0020"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Apliecība bez kādas īpašas procedūras ir spēkā visās dalībvalstīs.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="069.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Tiek pieņemts, ka apliecībā precīzi uzrādīti apstākļi, kuri konstatēti saskaņā ar mantošanai piemērojamiem tiesību aktiem vai saskaņā ar jebkādiem citiem tiesību aktiem, ko piemēro konkrētiem apstākļiem. Tiek uzskatīts, ka personai, kura apliecībā minēta kā mantinieks, legātārs, testamenta izpildītājs vai mantojuma pārvaldnieks, ir apliecībā minētais statuss un/vai ir tiesības vai pilnvaras, kas norādītas apliecībā, bez nekādiem citiem nosacījumiem un/vai ierobežojumiem, kas saistīti ar minētajām tiesībām vai pilnvarām, kā vien tie, kas norādīti apliecībā.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="069.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Tiek uzskatīts, ka jebkura persona, kura, rīkojoties uz apliecībā apstiprinātās informācijas pamata, veic maksājumus vai nodod īpašumu personai, kas apliecībā minēta kā tāda, kura ir pilnvarota pieņemt maksājumu vai īpašumu, ir veikusi darījumu ar personu, kas ir pilnvarota pieņemt maksājumu vai īpašumu, izņemot, ja tā zina, ka apliecības saturs neatbilst patiesībai, vai ja tā par to nezina rupjas nolaidības dēļ.</ALINEA><ALINEA>[..].<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Regulas 70. pantu (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0021" ID="QS0021"/>Apliecības apliecinātas kopijas<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>):</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="070.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0022" ID="QS0022"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Izdevējiestāde patur apliecības oriģinālu un izsniedz vienu vai vairākas apliecinātas kopijas pieteikuma iesniedzējam un jebkurai citai personai, kas uzrāda likumīgu interesi.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="070.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Izdevējiestāde 71. panta 3. punkta un 73. panta 2. punkta vajadzībām glabā to personu sarakstu, kurām saskaņā ar 1. punktu ir izsniegtas apliecinātas kopijas.</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="4"?><PARAG IDENTIFIER="070.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Izsniegtās apliecinātās kopijas ir derīgas ierobežotā sešu mēnešu laikposmā, kas apliecinātajā kopijā norādāms kā derīguma termiņa beigu datums. Izņēmuma gadījumos, kas pienācīgi pamatoti, izdevējiestāde var atkāpjoties izlemt, ka derīguma termiņš ir garāks. Kad ir beidzies šis laikposms, jebkurai personai, kuras rīcībā ir apliecināta kopija, lai apliecību varētu izmantot 63. pantā norādītajiem mērķiem, ir jāpiesakās apliecinātās kopijas derīguma termiņa pagarinājumam vai jāpieprasa no izdevējiestādes jauna apliecināta kopija.<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Saskaņā ar tās 71. pantu (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0023" ID="QS0023"/>Apliecības labošana, grozīšana vai atsaukšana<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>):</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="071.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0024" ID="QS0024"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Pārrakstīšanās kļūdas gadījumā izdevējiestāde pēc jebkuras personas lūguma, kura uzrāda likumīgu interesi, vai pēc pašas iniciatīvas izdara apliecībā labojumu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="071.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Izdevējiestāde pēc jebkuras personas lūguma, kura uzrāda likumīgu interesi, vai, ja tas iespējams saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, pēc pašas iniciatīvas groza vai atsauc apliecību, ja ir konstatēts, ka apliecība vai atsevišķi tajā minētie apstākļi neatbilst patiesībai.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="071.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Par visiem apliecības labojumiem un grozījumiem vai tās atsaukšanu izdevējiestāde nekavējoties informē visas personas, kam saskaņā ar 70. panta 1. punktu izsniegtas apliecības apliecinātas kopijas.<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Faktiskie apstākļi, lieta un prejudiciālais jautājums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Strīds ir par pretendentu pieteikumu izsniegt deponētos līdzekļus, ko tiesa pieņēmusi aizgādnībā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Deponētāja ir banka (<HT TYPE="ITALIC">Vorarlberger Landes- und Hypotheken‑Bank AG</HT>, 6900 Brēgenca (Austrija)), kura lūdza nodot tiesas aizgādnībā mantas (naudu un vērtspapīrus), jo attiecībā uz tām bija izvirzīti konkurējoši prasījumi un nebija noskaidrotas pieteicēju tiesības. Saskaņā ar Austrijas tiesībām mantu, kas atrodas tiesas aizgādnībā, var izsniegt vienīgi uz visu pieteicēju kopīga rakstveida pieteikuma pamata vai uz galīga tiesas nolēmuma pamata.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Sākotnējais deponents, HC un UE tēvs, nomira <DATE ISO="20170505">2017. gada 5. maijā</DATE>. Viņa pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta bija Spānijā, un viņa mantojuma kārtošana notika šajā valstī pie notāra atbilstoši Spānijas tiesībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Lai pierādītu Austrijā, ka viņi katrs manto pusi no sava tēva (sākotnējais deponents) mantas, HC un UE iesniedza Eiropas mantošanas apliecības apliecinātu kopiju, ko Spānijas notārs izsniedzis saskaņā ar Regulas 62. un nākamajiem pantiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Apliecību Spānijas notārs izdeva pēc HC pieprasījuma saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1329/2014 V veidlapu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Komisijas Īstenošanas regula (<DATE ISO="20141209">2014. gada 9. decembris</DATE>), ar ko izveido veidlapas, kuras minētas Regulā Nr. 650/2012 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="359" PAGE.FIRST="30" DATE.PUB="2014">OV 2014, L 359, 30. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>. UE vārds ir norādīts minētās veidlapas IV pielikumā līdzās HC vārdam, un abi ir minēti kā personas, kas manto pusi no mantas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Attiecīgajā apstiprinātās kopijas ailē (rubrika <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0025" ID="QS0025"/>Kopija derīga līdz<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Veidlapas spāņu valodas versijā izmantotais īpašības vārds patiešām ir vīriešu dzimtē (<HT TYPE="ITALIC">Es válido hasta</HT>), kas varētu radīt neskaidrību attiecībā uz to, vai derīgums attiecas uz kopiju vai pašu apliecību. Tas tā nav citās versijās, piemēram, franču, itāļu vai portugāļu valodu versijās (attiecīgi <HT TYPE="ITALIC">elle est valable</HT>, <HT TYPE="ITALIC">è valida fino al</HT>, <HT TYPE="ITALIC">válida até</HT>).</P></NOTE> tika norādīts, ka tā ir derīga uz nenoteiktu laiku.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20180917">2018. gada 17. septembra</DATE> nolēmumu <HT TYPE="ITALIC">Bezirksgericht Bregenz</HT> (Brēgencas pirmās instances tiesa, Austrija) noraidīja pieteikumu par deponēto līdzekļu izsniegšanu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20190128">2019. gada 28. janvāra</DATE> nolēmumu <HT TYPE="ITALIC">Landesgericht Feldkirch</HT> (Feldkirhas apgabaltiesa, Austrija) kā apelācijas tiesa apstiprināja pirmās instances nolēmumu, pamatojoties uz to, ka:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>ar Eiropas mantošanas apliecības kopiju savas tiesības varot pierādīt vienīgi tā puse, kura lūgusi izdot šo apliecību;</P></ITEM><ITEM><P>mantošanas apliecības izdošana uz nenoteiktu laiku ir pretrunā Regulas 70. panta 3. punktā paredzētajam ierobežojumam laikā. Līdz ar to tā esot pielīdzināma apliecībai ar parasto derīguma termiņu, kas ir seši mēneši no izsniegšanas datuma<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Patiesībā ierobežojums laikā, uz kuru ir atsauce šajā tiesību normā, attiecas uz kopiju, nevis uz apliecību (skat. šo secinājumu 8. zemsvītras piezīmi).</P></NOTE>;</P></ITEM><ITEM><P>lai apliecības kopija varētu radīt leģitimizējošu iedarbību, tai ir jābūt derīgai laikā ne tikai pieteikuma iesniegšanas brīdī, bet arī pirmās instances tiesas nolēmuma pieņemšanas brīdī.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>HC un UE iesniedza kasācijas (revīzijas) sūdzību <HT TYPE="ITALIC">Oberster Gerichtshof</HT> (Augstākā tiesa, Austrija), kas uzdod Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0026" ID="QS0026"/>1)</NO.P><TXT>Vai Regulas (ES) Nr. 650/2012 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi 70. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka uz nenoteiktu laiku – pretēji šajā tiesību normā noteiktajam – izdota apliecības kopija bez norādes par derīguma termiņa beigu datumu:</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a.</NO.P><TXT>ir derīga un spēkā uz nenoteiktu laiku vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b.</NO.P><TXT>ir derīga tikai sešus mēnešus no apliecinātās kopijas izsniegšanas datuma, vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c.</NO.P><TXT>ir derīga tikai sešus mēnešus no cita datuma, vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d.</NO.P><TXT>nav derīga un nav izmantojama Regulas Nr. 650/2012 63. panta vajadzībām?</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Vai Regulas (ES) Nr. 650/2012 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi 65. panta 1. punkts kopsakarā ar tās 69. panta 3. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka apliecība ir spēkā attiecībā uz visām personām, kuras apliecībā konkrēti norādītas kā mantinieks, legātārs, testamenta izpildītājs vai mantojuma pārvaldnieks, un līdz ar to šo apliecību Regulas 63. panta vajadzībām var izmantot arī personas, kas pašas nav lūgušas tās izdošanu?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>Vai Regulas Nr. 650/2012 69. pants kopsakarā ar tās 70. panta 3. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka ir jāatzīst mantošanas apliecības apliecinātās kopijas leģitimējošā iedarbība, ja tās pirmās iesniegšanas reizē tā vēl bija derīga, tomēr tās derīguma termiņš ir beidzies pirms iestādes nolēmuma pieņemšanas, vai tomēr šī tiesību norma pieļauj tādu valsts tiesību normu, kurā noteikts, ka šai apliecībai jābūt derīgai arī nolēmuma pieņemšanas brīdī?<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesas kancelejā tika reģistrēts <DATE ISO="20200707">2020. gada 7. jūlijā</DATE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Rakstveida apsvērumus iesniedza Vācijas, Austrijas, Spānijas un Ungārijas valdības, kā arī Komisija. Netika uzskatīts par nepieciešamu noturēt tiesas sēdi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Analīze</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Ar trešo prejudiciālo jautājumu – vienīgo, kuru es izskatīšu, – iesniedzējtiesa lūdz interpretēt Regulas 69. pantu un 70. panta 3. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Jautājuma pašreizējā redakcijā ir izvirzīta neesoša alternatīva, jo ar to vienādā līmenī tiek nostādīta ar mantošanas apliecības apliecināto kopiju saistīta leģitimējošā iedarbība un pašai apliecībai noteiktā leģitimācija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Ņemot vērā, ka apliecība nenonāk apritē, bet tajā nonāk vienīgi tās kopija (skat. šo secinājumu 37. punktu), pastāv Regulas noteikumi par apliecības mērķi vai tās sekām, kas praksē ir attiecināmi uz kopiju, kurā ir pārņemts tās teksts. Tomēr tas tā nav attiecībā uz katra dokumenta iedarbību laikā: kopijas derīgums beidzas sešus mēnešus pēc tās izdošanas, bet šis termiņš neskar apliecību.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>No lietas materiāliem izriet, ka jautājums attiecas vienīgi uz kopijas spēju radīt leģitimējošu iedarbību. Tā kā kopijas derīguma ilgums ir ierobežots laikā, ir jānosaka precīzs brīdis, kad iestādei, kurā šī kopija ir iesniegta, ir jāpārbauda, vai tā ir un joprojām paliek spēkā laika ziņā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Šajā ziņā principā ir iespējamas divas iespējas: a) izvērtējums ir jāveic, ņemot vērā datumu, kurā ir iesniegts ar kopiju pamatotais pieteikums, un b) šo izvērtējumu var veikt arī attiecībā uz brīdi, kurā kompetentajai iestādei ir jālemj par minēto pieteikumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Pirms pievērsties šo iespēju izpētei, es izskatīšu dažus Regulas aspektus, kas varētu sniegt skaidrību par strīdu.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Eiropas mantošanas apliecība</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Regulas 7. apsvērumu apliecības mērķis ir veicināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību, novēršot šķēršļus, ko saistībā ar personu brīvu pārvietošanos rada grūtības izmantot savas tiesības attiecībā uz mantošanu, kurai ir pārrobežu elementi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Saistībā ar šo mērķi īpaša uzmanība ir jāpievērš tam, lai efektīvi tiktu nodrošinātas mantinieku un legātāru, citu mirušajam tuvu personu, kā arī mantojuma kreditoru tiesības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Tieši šim mērķim atbilst dalībvalstī izdotas apliecības izveide, kas ļauj <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0027" ID="QS0027"/>katram mantiniekam, legātāram vai apliecībā minētajam tiesību pārņēmējam pierādīt citā dalībvalstī savu mantošanas statusu un tiesības<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171012">2017. gada 12. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kubicka</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑218/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:755">EU:C:2017:755</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180301">2018. gada 1. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Mahnkopf</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑558/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:138">EU:C:2018:138</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Izdošanas sistēma un spēks</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Apliecībai piemīt īpašības, kas pārrobežu mantošanas gadījumos parasti sniedz priekšrocības salīdzinājumā ar līdzīga rakstura iekšzemes dokumentiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Apliecības piemērotība, lai radītu šīs priekšrocības, izriet no tās izdošanas sistēmas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Regulas VI nodaļas 62.–73. pants.</P></NOTE>. Apliecību:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>izmantojot veidlapu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Īstenošanas regulas Nr. 1329/2014 4. pielikuma IV veidlapa. Šīs veidlapas izmantošana nav obligāta: spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190117">2019. gada 17. janvāris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Brisch</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑102/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:34">EU:C:2019:34</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>, pieprasa iestādei, kurai ir starptautiskā tiesu jurisdikcija Regulas izpratnē un kurai ir objektīva kompetence lemt par mantošanu tās jurisdikcijā esošajās tiesībās;</P></ITEM><ITEM><P>izdod standarta detalizētā veidlapā ar ierobežotu vietu brīvam tekstam, un tā ir pieejama dažādās Eiropas Savienības oficiālajās valodās;</P></ITEM><ITEM><P>ievērojot valsts tiesībās paredzētās pierādījumu procedūras, izdevējiestādei pirms tās izdošanas ir jāpārbauda apstākļi, kas tiek apliecināti ar apliecību, un jāveic nepieciešamie pasākumi, lai informētu vispirms par pieteikumu un vēlāk par apliecības izdošanu visus mantojuma labuma guvējus;</P></ITEM><ITEM><P>izdevējiestāde patur apliecību un to kontrolē. Tai pēc kādas puses lūguma vai pēc savas iniciatīvas ir jāizdara labojums pārrakstīšanās kļūdas gadījumā, un tā jāatceļ vai jāgroza, ja tiek pierādīts, ka apliecība vai atsevišķas tās daļas neatbilst juridiskajai patiesībai;</P></ITEM><ITEM><P>izdevējiestādes lēmumus parasti var pārsūdzēt tiesā.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Šīs sistēmas un apliecības vienotā izskata rezultātā vienā dalībvalstī izdota apliecība automātiski rada sekas pārējās valstīs, proti, nav jāveic nekāda procedūra.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Apliecība netiek pārbaudīta pēc būtības dalībvalstī, kuras iestādēs to izmanto. Turklāt nepieciešamība veikt tulkojumu aprites nolūkos ir ierobežota, jo tā attiecas tikai uz brīvo tekstu vienotajā veidlapā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Apliecībai visās dalībvalstīs ir vienādas sekas:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>tā ar atspēkojamu prezumpciju pierāda tajā konstatētos apstākļus (kas ir noteikti Regulā);</P></ITEM><ITEM><P>tā aizsargā labticīgas trešās personas;</P></ITEM><ITEM><P>tā atļauj piekļuvi reģistriem.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Tātad nav nozīmes tam, vai dokumentiem, kas tiek izmantoti dalībvalstī, kurā ir iesniegta apliecības apliecinātā kopija, ir vai nav tādas pašas sekas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Citiem vārdiem sakot, apliecības sekas nosaka Eiropas likumdevējs, līdz ar to nerodas ārvalstu lēmumu un publisku aktu aprites gadījumos raksturīgās šaubas par to, vai ir jāveic ārvalsts <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0028" ID="QS0028"/>produkta<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> pielīdzināšana valsts produktam, vai arī ir jāizvēlas ievērot spēku, kāds tam ir izcelsmes valstī, neatkarīgi no tā, vai tas ir vai nav līdzvērtīgs līdzīgam dokumentam saņemšanas valstī.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="8"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Apliecības aprite</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Apliecība nenonāk apritē tās oriģinālajā formā. Atšķirībā no citiem dokumentiem, kas izveidoti Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Piemēram, apliecība, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (<DATE ISO="20121212">2012. gada 12. decembris</DATE>) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="351" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2012">OV 2012, L 351, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) 53. pantā, vai apstiprinājums, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 805/2004 (<DATE ISO="20040421">2004. gada 21. aprīlis</DATE>), ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="143" PAGE.FIRST="15" DATE.PUB="2004">OV 2004, L 143, 15. lpp.</REF.DOC.OJ>), 9. pantā. Salīdzinājums ir jāsaprot tādējādi, ka tas neskar dažādu Eiropas rakstura dokumentu ar kopēju nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0029" ID="QS0029"/>apliecība<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> identitāti saistībā ar tā iedabu, mērķi vai sekām.</P></NOTE>, un atšķirībā no iekšzemes mantošanas apliecībām dažās dalībvalstīs<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Piemēram, <HT TYPE="ITALIC">Erbschein</HT> Vācijā.</P></NOTE>, Regulas 62. pantā paredzētā apliecība paliek izdevējiestādes rīcībā un kontrolē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Turpretim aprite notiek, izmantojot apliecinātu kopiju vai kopijas, kas izsniegtas <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0030" ID="QS0030"/>pieteikuma iesniedzējam un jebkurai citai personai, kas pierāda likumīgu interesi<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Regulas 70. panta 1. punkts un 72. apsvērums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Kopijai faktiski piemīt apliecības sekas. Tāpat kā apliecības gadījumā ar kopiju pietiek, lai pierādītu tajā konstatētos apstākļus, kuri ir noteikti Regulā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Apliecības izmantošana nav obligāta<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Regulas 69. apsvērums. Arī apliecība netiek izmantota preferenciāli. Eiropas vai valsts apliecības izmantošana ir vienīgi ieinteresētās personas izvēle.</P></NOTE>. Tomēr, ja tā tiek izmantota, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0031" ID="QS0031"/>būtu jāuzskata, ka tā patiesi apliecina apstākļus, kas noteikti saskaņā ar mantošanai piemērojamiem tiesību aktiem vai saskaņā ar jebkādiem citiem tiesību aktiem, ko piemēro konkrētiem apstākļiem, piemēram, pēdējās gribas rīkojumu spēkā esamībai pēc būtības<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Regulas 71. apsvērums.</P></NOTE>. Dalībvalstis nevar pieprasīt citu pierādījumu iesniegšanu, ja vien prezumpcija netiek atspēkota.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Apliecinātas kopijas nozīmīgums pārrobežu apritē prasa, lai tās saturs atbilstu juridiskajai patiesībai. Lai nodrošinātu šādu saskaņotību:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>kopijai tiek noteikts ierobežots termiņš: tās spēkā esamība (burtiski tās <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0032" ID="QS0032"/>derīguma termiņš<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>) ir ierobežota ar tiesību normu, parasti uz sešu mēnešu laikposmu, sākot no tās izsniegšanas datuma<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Regulas 70. panta 3. punkts.</P></NOTE>;</P></ITEM><ITEM><P>apliecības grozīšana, labošana vai atsaukšana, kā arī tās spēka pagaidu apturēšana automātiski ietekmē kopijas. Tādējādi, pastāvot kādam no šiem apstākļiem, izdevējiestādei ir nekavējoties jāinformē personas, kurām tā ir izsniegusi apliecinātās kopijas, lai novērstu to nelikumīgu izmantošanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Regulas 71. panta 3. punkts un 73. panta 2. punkts, kā arī 72. apsvēruma beigu daļa. Tomēr citas personas netiek informētas (skat. šo secinājumu 54. punktu).</P></NOTE>.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Tomēr Regula pieļauj kopijas derīguma (spēkā esamības) termiņa pagarināšanu pēc tā beigām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Regulas 70. panta 3. punkts.</P></NOTE>. Atšķirībā no kopijas izsniegšanas procedūras tās pagarināšanas sistēma Regulā nav reglamentēta.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="9"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Kopijas derīguma novērtēšanas brīdis</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Kā esmu izklāstījis iepriekš, uz iesniedzējtiesas trešo jautājumu dalībvalstu praksē un doktrīnā ir sniegtas dažādas atbildes. Līdzīgi pastāv domstarpības, kas atspoguļotas valstu, kas ir iestājušās šajā prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā, un Komisijas apsvērumos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Patiesībā vispirms ir jānosaka, vai noteicošā brīža izvēle, izvērtējot kopijas derīgumu laikā, var tikt atrisināta, piemērojot Regulu, vai arī, gluži pretēji, tas netiek reglamentēts Eiropas līmenī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Šajā saistībā pastāv (saprātīgi) argumenti, kas aizstāv pilnīgi pretējus risinājumus:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>ar pirmo nostāju tiek apgalvots, ka tas, ka Regulā attiecībā uz šo gadījumu nekas nav minēts, nozīmē, ka risinājums ir jāatrod katras dalībvalsts tiesībās<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Austrijas valdības rakstveida apsvērumi, 41. un nākamie punkti, un Ungārijas valdības rakstveida apsvērumi, 18. punkts. Doktrīnā par labu šādai nostājai tostarp skat. Schmitz, S.D., <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0033" ID="QS0033"/>Das Europäische Nachlasszeugnis<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>, <HT TYPE="ITALIC">RNotZ</HT>, 2017, 269. lpp., īpaši 286. lpp.</P></NOTE>;</P></ITEM><ITEM><P>saskaņā ar otro nostāju atbilde izriet no pašas Regulas. Atsevišķas tās frāzes, kā arī iemesli, kas saistīti ar mērķi atvieglot mantojuma pārvaldību, ļauj apgalvot, ka atbilstošais brīdis, lai noteiktu, vai kopija derīga laikā, ir tad, kad tā tiek iesniegta procedūrā, kurā, pamatojoties uz to, tiek pieņemts nolēmums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Šāda interpretācija attiecībā uz piekļuvi zemesgrāmatām ir aizstāvēta, Schmidt, J., <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0034" ID="QS0034"/>Artikel 70 EuErbVO<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>, <HT TYPE="ITALIC">beck‑online Grosskommentar</HT>, 2020, 17.5. piezīme; Perscha, A., <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0035" ID="QS0035"/>Art 70 EuErbVO. Beglaubigte Abschriften des Zeugnisses<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>, no: Deixler‑Hübner, A. un Schauer, M. (red.), <HT TYPE="ITALIC">Kommentar zur EU‑Erbrechtsverordnung</HT>, Manz'sche Verlags- und Universitätsbuchhandlung, 2020, 19. piezīme; un, vispārīgi, Dutta, A., <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0036" ID="QS0036"/>Artikel 69 EuErbVO<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>, <HT TYPE="ITALIC">MünchKomm zum BGB</HT>, 11. sējums, 2020, 4. piezīme. Pamatlietā šādu viedokli kopīgi pauž Komisija un Spānijas un Vācijas valdības (lai gan pēdējās minētās gadījumā ir nianses).</P></NOTE>.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Ievērojot nianses, ko norādīšu turpmāk un kas attiecas uz Regulas mērķu daudzveidību – viens no tiem ir mantojuma pārvaldības atvieglošana –, es atbalstu otro nostāju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Es tomēr saprotu, ka ir leģitīmi apšaubīt, ka Eiropas likumdevējs, detalizēti regulējot apliecības izdošanas kārtību, ir vēlējies noteikt kopijas derīguma novērtēšanas brīdi, tādējādi novēršot valsts procesuālo tiesību normu piemērošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Lai gan Regulā skaidri nav piedāvāts risinājums šim jautājumam, man šķiet iespējams to noteikt, izmantojot interpretāciju, kas atbilst parastajiem interpretācijas kritērijiem (izņemot gramatisko interpretāciju, jo, atkārtoju, Regulā šajā ziņā nav skaidra noteikuma). Nav šaubu par to, ka tiesiskās drošības interesēs būtu rast vienotu atbildi visā Savienībā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Izņemot Īriju un Dāniju.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Turklāt ar šādu vienotu atbildi tiktu nodrošināta vienāda apliecības iedarbība, ja tās kopijas tiek uzrādītas izskatīšanai vienlaicīgi vairāk nekā vienā dalībvalstī. Ja šādā situācijā kopijas derīguma termiņa izvērtēšanas brīža noteikšana tiktu atstāta katras no šīm valstīm ziņā, izskatīšana vienlaicīgi dažādās valsts tiesās varētu radīt atšķirīgas sekas, ņemot vērā atšķirīgo kopijas derīguma vērtējumu (kas atbilstu vērtējumam dažādos laikos) jebkurā no tām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Komisijas rakstveida apsvērumu 22. punkts un Vācijas valdības rakstveida apsvērumu 28. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Sistēmiskā interpretācija</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Regulā ir ietvertas frāzes, kas prasību par kopijas derīgumu laikā saista ar pirmo brīdi, kad tās turētājs to iesniedz iestādē, kurai jālemj par viņa pieteikumu. Kurš tieši ir šis brīdis (pieteikuma iesniegšana vai cits, vēlāks brīdis) – tas ir atkarīgs no procedūras rakstura un noteikumiem, kas to reglamentē attiecīgajā dalībvalstī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Šāda saikne izriet no 63. panta 1. punktā izmantotajiem vārdiem <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0037" ID="QS0037"/>izmantot<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0038" ID="QS0038"/>atsaukties<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>, kā arī no atsauces uz personu, kuras rīcībā ir kopija un kurai, lai tā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0039" ID="QS0039"/>varētu izmantot<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> apliecību pēc tam, kad ir beidzies kopijas derīguma termiņš, ir jālūdz to pagarināt atbilstoši 70. panta 3. punktam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Izmantotais formulējums liecina par darbību, kas ir pabeigta tās veikšanas brīdī: <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0040" ID="QS0040"/>izmantošana<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/> apraksta kopijas pieprasīšanas vai tās iesniegšanas kompetentajā iestādē darbību. Persona, kas <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0041" ID="QS0041"/>atsaucas<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> uz kādu statusu, pierāda, ka tai ir šāds statuss tieši tajā brīdī. Kopijai, kas ir šo darbību priekšmets vai ir saistīta ar tām, ir jābūt derīgai attiecīgās darbības veikšanas brīdī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Regulas 71. apsvērumā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0042" ID="QS0042"/>aizsardzība būtu jānodrošina, ja tiek iesniegtas apliecinātas kopijas, kuras joprojām ir derīgas<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>. No šīs frāzes var secināt, ka kopija, kas bija spēkā tās iesniegšanas brīdī, var radīt sekas pat pēc tās termiņa beigām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Komisijas rakstveida apsvērumu 25. punkts un Spānijas valdības rakstveida apsvērumu 45. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Taisnība, ka minētajā frāzē ir norādīta ļoti konkrēta situācija, līdz ar to tās tvērums ir ierobežots<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Papildus apstāklim, ka atsaucei tās sistemātiskas atrašanās vietas dēļ (preambulā) nav normatīva rakstura.</P></NOTE>: tā ietekmē to trešo personu aizsardzību, kuras veic maksājumus vai nodod (vai saņem) īpašumu no personas, kura šajā kopijā ir norādīta kā tiesīgā persona. Šīs trešās personas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Atšķirībā no tām, kurām apliecinātās kopijas tiek izsniegtas saskaņā ar 70. panta 1. punktu.</P></NOTE> nesaņem nekādu paziņojumu par apliecības spēka apturēšanu, kas var notikt tās labošanas, grozīšanas vai atsaukšanas procesā (Regulas 73. panta 1. punkta a) apakšpunkts).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Šajā laikposmā kopijas spēku var apstrīdēt; tomēr attiecībā uz manis minētajām trešām personām tā laika ziņā joprojām ir spēkā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Izņemot gadījumu, ja maksājuma vai darījuma veikšanas laikā viņi jau ir zinājuši par apliecības apstrīdēšanu vai arī rupjas nolaidības dēļ šo faktu ir ignorējuši: skat. 69. panta 3. un 4. punktu <HT TYPE="ITALIC">in fine</HT>.</P></NOTE>, jo tā nebija apstrīdēta brīdī, kad tika tām iesniegta, un nav paredzēts, ka apliecības izdevējiestādei tās būtu jāinformē par izmaiņām saistībā ar šādu dokumentu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Katrā ziņā es uzskatu, ka tiesību normas, kuras es tikko minēju, drīzāk apstiprina pieņēmumu par (netiešu) vienotu risinājumu, nevis vairākām valstu pieejām.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Teleoloģiskā interpretācija: novērst šķēršļus, kas izriet no mantošanas pārrobežu rakstura</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Tas, ka pirmā kopijas iesniegšana ir noteicošais brīdis, lai novērtētu tās derīgumu laikā, atbilst argumentiem, kas saistīti ar šo dokumentu sistēmas mērķiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Ja kopijas (sākotnējā) iesniegšana nebūtu galvenais laika elements un tā tiktu atkārtoti pieprasīta citā vēlākā brīdī, gan ieinteresētajām personām, gan iestādēm, kurām ir kompetence mantošanas jomā, tiktu radīti kavējumi un būtu jāveic papildu pasākumi un jāpieliek papildu pūles<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Doktrīna, kas tostarp minēta šo secinājumu 24. zemsvītras piezīmē; arī Vācijas valdības rakstveida apsvērumi, 25., 26. un 29. punkts, kā arī, lai arī mazāk izvērsti, Komisijas rakstveida apsvērumi, 26. punkts.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Aprakstītā argumentācija tieši ir saistīta ar iemesliem, kas iedvesmoja izveidot apliecību. Ar tās ieviešanu īpaši tika cerēts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0043" ID="QS0043"/>efektīvā veidā [nodrošināt] mantinieku un legātāru, citu mirušajam tuvu personu, kā arī mantojuma kreditoru tiesības<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> un</P></ITEM><ITEM><P>izveidot <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0044" ID="QS0044"/>ātru, vienkāršu un efektīvu mantošanas lietu ar pārrobežu elementiem nokārtošanu<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Regulas 7. un 67. apsvērums.</P></NOTE>.</P></ITEM></LIST></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Šo mērķu sasniegšana varētu tikt apdraudēta, ja papildus tās iesniegšanas brīdim kopijas derīgums tiktu prasīts brīdī, kad iestāde, kurā tā tiek iesniegta, pieņem galīgo lēmumu. Pastāv bažas, ka, ja tas tā būtu, praksē gadījumi, kādos ieinteresētajai personai būs jālūdz izdevējiestādei pagarinājums vai jauna kopija, pārsniegtu to gadījumu skaitu, kuros tas nebūtu jādara.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Novērtējot priekšrocības un trūkumus, ir jāņem vērā, ka kopijas izdevēja iestāde parasti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Apliecība, kas izdota vienā dalībvalstī, lai to izmantotu citā, pirmajā dalībvalstī rada Regulā paredzētās sekas atbilstoši tās 62. panta 3. punktam.</P></NOTE> atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā tā tiek iesniegta, tādējādi pieteikumu atkārtota iesniegšana neizbēgami radītu kavēšanos un papildu izmaksas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P>Regulā, kā jau esmu norādījis, nav reglamentēta pagarināšanas procedūra. Loģiski ir uzskatīt, ka gadījumā, kad apliecība nav grozīta vai atsaukta, pagarinājums notiek automātiski, ja vien izdevējiestādei nav informācijas par pretējo. Tomēr šis jautājums ir atstāts dalībvalstu ziņā ar nosacījumu, ka tiek ievēroti līdzvērtības un efektivitātes principi.</P></NOTE>. Tādā pašā veidā ciestu arī sistēmas ātrums, vieglums un efektivitāte.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Turklāt, kā uzsver Vācijas valdība<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Tās rakstveida apsvērumu 26. punkts.</P></NOTE>, ar papildu termiņu, ko sniegtu apliecinātās kopijas pagarinājums vai atjaunošana, varētu nepietikt, lai nodrošinātu tā spēkā esamību lēmuma pieņemšanas dienā. Pastāvot šādai iespējamībai, būtu nepieciešami secīgi pieteikumi par pagarināšanu vai atjaunošanu atkarībā no tā, vai process ir garāks vai īsāks.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Kopumā es uzskatu, ka Regulas prasībām neatbilst situācija, kurā ieinteresētajai personai pēc vispārīgā noteikuma būtu noteikts pienākums lūgt pagarināt kopiju – vai izsniegt jaunu kopiju –, ja uzrādītā kopija tajā procesa brīdī, kad tā tika iesniegta, bija derīga un spēkā esoša.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">C.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Apliecības (un tās kopiju) atbilstība juridiskajai realitātei</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Tomēr ir iespējams, ka pēc sākotnējā brīža, kurā iesniegta kopija, pastāv šaubas vai norādes par to, ka apliecība varēja tikt labota, grozīta, atsaukta vai apturēta. Šādā gadījumā kopija varētu pēkšņi vairs neatbilst pašai apliecībai.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Nodoms atvieglot mantojuma, kam ir pārrobežu ietekme, pārvaldību ir Regulas galvenais mērķis, bet tā nav absolūta prasība. Tas pastāv līdzās vēlmei saglabāt apliecinātās informācijas un juridiskās realitātes identiskumu. Šis nodoms savukārt izpaužas kā nepieciešamība nodrošināt atbilstību starp realitāti un apliecību un starp apliecību un tās kopijām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Procedūrā, kas balstīta uz sacīkstes principu, puse, kurai apliecības saturs ir nelabvēlīgs, ir ieinteresēta pievērst uzmanību šiem apstākļiem, un vajadzības gadījumā tā var paziņot strīda izskatīšanā iesaistītajai iestādei iespējamos grozījumus oriģināldokumentā (apliecībā), kas veikti pēc iesniegtās kopijas izsniegšanas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Parasti tai ir arī jāpierāda šīs izmaiņas. Šādā gadījumā tā var pieprasīt apliecības kopiju kā persona, kurai ir <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0045" ID="QS0045"/>likumīga interese<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/> Regulas 70. panta 1. punkta izpratnē.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Šajā ziņā nekas neliedz iestādei, kurai jāizskata strīds, novērtēt to apgalvojumu nozīmīgumu, ar kuriem tiek apšaubīta apliecības vai kopijas atbilstība realitātei, un pieprasīt <HT TYPE="ITALIC">jaunu</HT> dokumentu, kas atbilst realitātei.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68.</NO.P><TXT>Citādi ir procedūrās, kurās nepastāv pienākums informēt par lietu citas ieinteresētās personas vai potenciālos cietušos, lai tie ierastos lēmējinstitūcijā. Kā jau iepriekš paskaidroju, Regulā ir paredzēti pasākumi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Šo secinājumu 41. punkts.</P></NOTE>, kas rada risinājumu šādos gadījumos.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69.</NO.P><TXT>Proti, izdevējiestādei ir jāinformē par jebkādām izmaiņām attiecībā uz apliecību personas, kurām tā ir izdevusi kopiju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Regula neierobežo šo pienākumu. Pēc manām domām, iestāde no pienākuma netiek atbrīvota pēc sešiem mēnešiem: nav noteikts, ka pieteikumu par kopijas derīguma termiņa pagarināšanu var iesniegt vienīgi pēc tās derīguma termiņa beigām.</P></NOTE>, lai novērstu to nelikumīgu izmantošanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Tiklīdz šis fakts ir paziņots, personām, kurām ir izsniegta spēkā esošā kopija (proti, tāda, kuras derīgums vēl nav beidzies), nav jāgaida, līdz beigsies sešu mēnešu termiņš, lai lūgtu jaunu dokumentu tādēļ, ka iepriekšējais dokuments ir kļuvis spēkā neesošs.</P></NOTE>. Manuprāt, puse, kas neinformē (saņēmējas valsts iestādi, kurā tā ir iesniegusi kopiju) par to, ka kopija vairs neatbilst oriģinālajai apliecībai, jo tā ir atsaukta, labota vai grozīta, rīkojas nelikumīgi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70.</NO.P><TXT>Visbeidzot, ja iestādes, kurā iesniegta kopija, rīcībā, izmantojot citus līdzekļus, nonāk pierādījumi, kas saprātīgi pamato tās šaubas par oriģinālās apliecības statusu, nekas neliedz tai pieprasīt ieinteresētajai personai pierādīt šo apstākli.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71.</NO.P><TXT>Kā jau norādīju, Regula ļauj kopijas turētājam lūgt to pagarināt vai izsniegt jaunu kopiju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Lai gan šajā ziņā Regulā nekas nav minēts, šķiet saprātīgi saistīt kopijas pagarināšanu ar gadījumu, kad apliecība nav grozīta, un pieteikumu jaunas kopijas izsniegšanai ar gadījumu, kad tā ir grozīta. Nekas neliedz izvēlēties otro iespēju arī tad, ja oriģināls nav mainīts.</P></NOTE> bez jebkādiem nosacījumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Pretēji tam, kas notiek, to izsniedzot uz laiku, kas pārsniedz sešus mēnešus, kas ir iespējams, bet atbilstoši Regulas 70. panta 3. punktam vienīgi <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0046" ID="QS0046"/>izņēmuma gadījumos, kas pienācīgi pamatoti<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/>. Nav norāžu uz gadījumiem, uz kuriem attiektos izņēmums. Manuprāt, sākotnējai aplēsei, ka process ilgs vairāk nekā sešus mēnešus, nevajadzētu būt vienam no tiem, jo nav retums, ka vidējais tipisko mantošanas procedūru ilgums pārsniedz sešus mēnešus, it īpaši dažās dalībvalstīs.</P></NOTE>. Šis noteikums atšķiras no sākotnējā Komisijas priekšlikumā ietvertā, kura 43. pantā kopijas spēkā esamība bija ierobežota ar trim mēnešiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, lēmumu un autentisku aktu atzīšanu un izpildi mantošanas jomā un par Eiropas mantojuma apliecības izveidi (COM(2009) 154 <HT TYPE="ITALIC">final</HT>).</P></NOTE>. Sākotnējā izsniegšana nebija paredzēta uz ilgāku laiku, kā arī nebija paredzēts pagarināt derīgumu kopijai, kuras derīguma termiņš ir beidzies. Vienīgā iespēja ieinteresētajai personai bija lūgt izsniegt jaunu kopiju.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="13"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72.</NO.P><TXT>Attiecīgā laikposma īsums izraisīja tiesību komentētāju un speciālistu nelabvēlīgu reakciju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>Skat. Crône, R., <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0047" ID="QS0047"/>Le certificat successoral européen<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/>, no: Khairallah, G. un Revillard, M., <HT TYPE="ITALIC">Perspectives du droit des successions européennes et internationales</HT>, Defrénois, Lextenso éditions, 2010, 155. lpp., īpaši 168. lpp. Arī <HT TYPE="ITALIC">Conseil des Notariats de l’Union Européenne</HT> (Eiropas Savienības notāru padomes) <DATE ISO="20091211">2009. gada 11. decembra</DATE> nostāju jautājumā par Komisijas priekšlikumu, kas pieejama http://www.notaries‑of‑europe.eu/index.php?pageID=4976, 6. lpp. Ar vienu no alternatīvām tika paredzēts izveidot elektroniskās mantošanas apliecības un veicināt valsts mantošanas dokumentu reģistru savstarpēju savienojamību: tā kā iestādēm būtu tūlītēja piekļuve informācijai, nebūtu nepieciešams pakļaut kopijas derīgumu kādam termiņam. Komisija atbalstīja pētījumus šajā ziņā, ar kuru rezultātiem var iepazīties Eiropas e‑tiesiskuma portālā (https://e‑justice.europa.eu/content_general_information‑166‑es.do?init=true). Pašlaik savstarpēji savienoti ir tikai daži valstu mantošanas apliecību reģistri.</P></NOTE>. Priekšlikuma 43. pants tika grozīts Eiropas Parlamentā, kurš ierosināja pašreizējo redakciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73.</NO.P><TXT>Iznākumā izmantotais elastīgākais risinājums ļauj mierīgi sadzīvot Regulas mērķiem:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>no vienas puses, tiek ņemts vērā kopijas iesniegšanas datums kā brīdis, kurā parasti ir jāizvērtē tās derīgums laika ziņā;</P></ITEM><ITEM><P>no otras puses, ar to tiek ieviesti mehānismi, lai apstiprinātu apliecības un kopijas identiskumu gadījumā, ja, pieņemot lēmumu, iestādei ir šaubas par kopiju, kuras termiņš pa to laiku ir beidzies.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74.</NO.P><TXT>Es uzskatu, ka tādējādi tiek nodrošināts līdzsvars starp vēlmi, lai ieinteresētās personas saņemtu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0048" ID="QS0048"/>ātru, vienkāršu un efektīvu mantošanas lietu ar pārrobežu elementiem nokārtošanu<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/>, un vēlmi, lai kompetentās iestādes pārliecinātos par apliecībā iekļautās un kopijā pārņemtās informācijas pareizību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75.</NO.P><TXT>Tādējādi ar lielāku uzticību tiek ievērota prezumpcija, ka personai vai personām, kuras ir minētas apliecībā (šajā gadījumā kā mantinieki), ir norādītās tiesības vai pilnvaras, ievērojot vienīgi apliecībā paredzētos nosacījumus vai ierobežojumus, un ar apliecināto kopiju šī informācija vienīgi tiek nodota citas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, es ierosinu uz <HT TYPE="ITALIC">Oberster Gerichtshof</HT> (Augstākā tiesa, Austrija) trešo jautājumu atbildēt šādi:</TXT><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 650/2012 (<DATE ISO="20120704">2012. gada 4. jūlijs</DATE>) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi 69. pants kopsakarā ar tās 70. panta 3. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka ir jāatzīst Eiropas mantošanas apliecības apliecinātās kopijas iedarbība, ja tās pirmās iesniegšanas reizē tā bija derīga, lai gan tās derīguma termiņš ir beidzies pirms lūgtā iestādes lēmuma pieņemšanas.</P><P>Izņēmuma gadījumā, ja pastāv pamatoti iemesli aizdomām par to, ka Eiropas mantošanas apliecība tikusi labota, grozīta, atsaukta vai apturēta pirms šīs iestādes lēmuma pieņemšanas, tā var lūgt iesniegt jaunu kopiju vai kopiju ar pagarinātu derīguma termiņu.</P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>