20.1.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 21/9


Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(2021/C 21/08)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR VIENOTAJĀ DOKUMENTĀ IZDARĪTU STANDARTA GROZĪJUMU

“CÔTES DU RHÔNE VILLAGES”

PDO-FR-A0664-AM05

Paziņojuma datums: 5.11.2020.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1.   Jauna papildu ģeogrāfiskā nosaukuma ieviešana

Aizsargātā cilmes vietas nosaukuma “Côtes du Rhône Villages” specifikācijas I nodaļu papildina, II punktā pievienojot jaunu papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Nyons”.

Šis papildu ģeogrāfiskais nosaukums marķējumā norādāms fakultatīvi.

Šis grozījums skar arī specifikācijas III punktu (Vīna krāsas un veidi) un IV punktu (Ģeogrāfiskais apgabals).

Vienotā dokumenta 9. punktā “Citi būtiski nosacījumi” kā papildu noteikumu par marķēšanu iekļauj papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Nyons”.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1.   Produkta nosaukums

“Côtes du Rhône Villages”

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3.   Vīnkopības produktu kategorijas

1.

Vīns

4.   Vīna(-u) apraksts

Sarkanvīni, sārtvīni un baltvīni

Šie ir nedzirkstoši sausie vīni (fermentējamo cukuru saturs nepārsniedz 4 g/l).

Lielākā produkcijas daļa (98 %) ir sarkanvīni un sārtvīni. Tie ir pilnīgi, dāsni, ar īpaši spilgtu krāsu; uzglabāšanas ilgums ir dažāds atkarībā no augsnes tipa un šķirņu salikuma, kuru ražotājs ir noteicis, pamatojoties uz savu zinātību.

Šķirnes ‘Grenache N’ proporcionālais daudzums vīnogu šķirņu salikumā ir vismaz 40 %. Kā galvenās šķirnes tai pievieno šķirnes ‘Syrah N’ un/vai ‘Mourvèdre N’, kuru proporcionālais daudzums šķirņu salikumā ir vismaz 25 %.

Baltvīniem piemīt piesātināta garša, kuru reizumis papildina garšvielu un vaniļas notis.

Minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija vīnos ir 12 %.

Sarkanvīnos ābolskābes saturs ir mazāks par 0,4 g/l.

Pārējie analītiskie rādītāji ir saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.

Vispārīgās analītiskās īpašības

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)

14,5

Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)

 

Minimālais kopējais skābums

 

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)

16,33

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

 

5.   Vīndarības metodes

a.   Īpašās vīndarības metodes

Vīndarības metodes

Īpašā vīndarības metode

—

Sarkanvīnu bagātināšanai ir atļauts izmantot reduktīvos paņēmienus, un maksimālais koncentrācijas līmenis ir 10 %.

—

Sārtvīnu darīšanā vīndari drīkst lietot vīndarības ogles, taču to drīkst darīt tikai attiecībā uz presētu vīnogu misu un tādā apmērā, kas nepārsniedz 20 % no kopējā vīnā pārraudzētā apjoma, ko attiecīgais vīndaris saražojis no attiecīgās ražas.

Rindstarpu platums un atstatums starp vīnkokiem

Audzēšanas prakse

—

Rindstarpu platums nepārsniedz 2,50 metrus.

—

Katram vīnkokam ir ne vairāk par 2,50 kvadrātmetriem platības; šo platību aprēķina, rindstarpu platumu reizinot ar atstatumu starp vienas un tās pašas rindas vīnkokiem.

—

Atstatums starp vienas un tās pašas rindas vīnkokiem ir 0,80–1,25 metri.

Apgriešana – vispārīgi noteikumi

Audzēšanas prakse

—

Vīnkoku vainagus apgriež īsi (vainagu veidojot kausveidā vai Ruajā [Royat] kordona formā), uz katra vīnkoka saglabājot ne vairāk kā sešus augļzarus. Uz katra augļzara ir ne vairāk kā divi vīnstīgu pumpuri.

—

Ruajā kordona izveides laiks ir ne ilgāks kā divi gadi. Šajā periodā atļauta apgriešana pēc Gijo [Guyot] metodes vienkāršā vai divkāršā formā, kā noteikts turpmāk šķirnei ‘Viognier B’.

Apgriešana – īpašs noteikums

Audzēšanas prakse

‘Viognier B’ šķirnes vīnkoka vainagu var veidot, apgriežot to:

—

vai nu pēc Gijo metodes vienkāršā formā, uz saglabātās vīnstīgas atstājot ne vairāk kā astoņus vīnstīgu pumpurus, un ar vienu vai diviem augļzariem ar ne vairāk kā diviem vīnstīgu pumpuriem,

—

vai pēc Gijo metodes dubultā formā, uz katras saglabātās vīnstīgas atstājot ne vairāk kā sešus vīnstīgu pumpurus, un ar vienu vai diviem augļzariem ar ne vairāk kā diviem vīnstīgu pumpuriem.

Apūdeņošana

Audzēšanas prakse

Apūdeņošanu var atļaut.

Audzēšanas prakse, kuras mērķis ir saglabāt fiziskās un bioloģiskās vides īpašības

Audzēšanas prakse

—

Plastmasas pārseguma izmantošana ir aizliegta.

—

Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmētā produkta ražošanai paredzētajos zemesgabalos ir aizliegts būtiski ietekmēt reljefa morfoloģiju un dabisko augsnes horizontu secību.

b.   Maksimālais ražas iznākums

50 hektolitri no hektāra

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana, vinifikācija un vīna gatavošana tiek veikta turpmāk minēto pašvaldību teritorijā.

—

Ardēšas [Ardèche] departamentā: Bourg-Saint-Andéol, Saint-Just-d'Ardèche, Saint-Marcel-d'Ardèche, Saint-Martin-d'Ardèche.

—

Dromas [Drôme] departamentā: Bouchet, Mérindol-les-Oliviers, Mirabel-aux-Baronnies, Mollans-sur-Ouvèze, Montbrison, Nyons, (Le) Pègue, Piégon, Rochegude, Rousset-les-Vignes, Saint-Maurice-sur-Eygues, Saint-Pantaléon-les-Vignes, Suze-la-Rousse, Taulignan, Tulette, Venterol, Vinsobres.

—

Gāras [Gard] departamentā: Aiguèze, Bagnols-sur-Cèze, Castillon-du-Gard, Cavillargues, Chusclan, Codolet, Comps, Cornillon, Domazan, Estézargues, Fournès, Gaujac, Laudun, Montfrin, Orsan, Pont-Saint-Esprit, Pujaut, Rochefort-du-Gard, Sabran, Saint-Alexandre, Saint-Etienne-des-Sorts, Saint-Gervais, Saint-Hilaire-d'Ozilhan, Saint-Marcel-de-Careiret, Saint-Michel-d'Euzet, Saint-Nazaire, Saint-Pons-la-Calm, Saint-Victor-la-Coste, Sauveterre, Saze, Tresques, Valliguières, Vénéjan.

—

Voklīzas [Vaucluse] departamentā: Beaumes-de-Venise, Bédarrides, Bollène, Buisson, Cairanne, Camaret-sur-Aigues, Caumont-sur-Durance, Châteauneuf-de-Gadagne, Courthézon, Faucon, Grillon, Jonquières, La Roque-Alric, Lafare, Lagarde-Paréol, Mondragon, Morières-lès-Avignon, Orange, Piolenc, Puyméras, Rasteau, Richerenches, Roaix, Sablet, Saint-Marcellin-lès-Vaison, Saint-Romain-en-Viennois, Saint-Roman-de-Malegarde, Saint-Saturnin-lès-Avignon, Sainte-Cécile-les-Vignes, Séguret, Sérignan-du-Comtat, Sorgues, Suzette, Travaillan, Uchaux, Vaison-la-Romaine, Valréas, Vedène, Villedieu, Violès, Visan.

7.   Galvenā(-ās) vīna vīnogu šķirne(-es)

‘Clairette B’

‘Grenache N’

‘Grenache Blanc B’

‘Marsanne B’

‘Roussanne B’

‘Viognier B’

8.   Saiknes apraksts

Ģeogrāfiskais apgabals atrodas starp Montelimāru [Montélimar] un Aviņonu [Avignon] Ronas [Rhône] ielejas dienvidu daļas vidū, četru departamentu teritorijā. Ronas upe atrodas tā centrā un ir kalpojusi par svarīgu satiksmes ceļu.

Kopš terciārā perioda Ronas ieleja ir Vidusjūras fjords, kas stiepjas līdz pat Vīnei. Pēc jūras atkāpšanās kvartāra periodā erozijas (lietus, vēja izraisītas erozijas, fluviālās erozijas) ietekmē izveidojās pašreizējās ainavas morfoloģijas aprises. Šajā ainavā dominē nogāzes un terases. Augsnes ir ļoti dažādas: upju terases, mīksts merģelis un kaļķakmens, erozijas procesā veidojušās augsnes (merģelis, smilts, smilšakmens vai molases).

Ronas upes ielejas dienvidu daļā valda Vidusjūras klimats ar karstām un sausām vasarām un nelielu gada nokrišņu daudzumu. Nokrišņi galvenokārt vērojami rudenī un ziemas beigās. Klimatu ietekmē arī ziemeļvējš mistrāls, kas bieži ir stiprs un vienmēr sauss. Tas pūš vidēji 120 dienas gadā, kliedē mākoņus un nodrošina lielu saulesgaismas daudzumu. Abpus ielejai esošie kalni un pakalni rada koridora efektu (Venturi efektu Rodas ielejas koridorā), kas palielina vēja spēku.

XVIII gadsimtā Ronas ielejas vīndārzi plaši ieguva labu slavu. XVIII gadsimta beigās un XIX gadsimtā tika izvērsta vīnkopība kreisajā krastā. Agronoms Žils Gijo [Jules GUYOT] 1864. gadā Napoleona III uzdevumā sagatavoja ziņojumu par Francijas vīndārzu stāvokli un nākotni, kurā viņš atsaucās uz “Côtes du Rhône” [Ronas krastiem] (daudzskaitlī), aprakstot vīndārzus, kas plešas no Senžilas [Saint-Gilles] līdz Bokērai [Beaucaire] un tālāk līdz Turnonai [Tournon]. Ronas upes tuvums nodrošināja, ka vīniem ir labs noieta tirgus.

Vīndārzi kļuva par nozīmīgu ienākumu avotu. Pateicoties šādam dominējošam stāvoklim, 1937. gadā tika atzīts kontrolēts cilmes vietas nosaukums.

Pēc šīs atzīšanas ražotāji izteica vēlēšanos, lai labākie vīni tiktu novērtēti un identificēti ar ģeogrāfisku nosaukumu. Šā lūguma rezultātā 1966. gadā tika apstiprināta iespēja kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Côtes du Rhône” papildināt ar dažu to pašvaldību nosaukumiem, kuru teritorijā audzētas vīnogas, ņemot vērā apliecināto vīnu reputāciju; savukārt 1967. gadā tika atzīts kontrolētais cilmes vietas nosaukums “Côtes du Rhône Villages”. Šis ražošanas piramīdveida organizēšanas darbs sekmēja to, ka tiek atzītas ģeogrāfiskās vienības, ar kuru nosaukumiem var papildināt kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Côtes du Rhône Villages”.

Produkcijas apjoms 2010. gadā bija aptuveni 350 000 hektolitru, no kuriem 5 000 hektolitru bija baltvīni.

Šie ir nedzirkstoši sausie vīni. Lielākā produkcijas daļa ir sarkanvīni un sārtvīni. Tie ir pilnīgi, dāsni, ar īpaši spilgtu krāsu; uzglabāšanas ilgums ir dažāds atkarībā no augsnes tipa (no smilšu augsnēs un smilšainas mālsmilts augsnēs audzētajām vīnogām iegūst vieglākus vīnus, no akmeņainās vai mālainās augsnēs audzētajām vīnogām – piesātinātākus, tanīniem bagātus vīnus) un šķirņu salikuma, kuru ražotājs ir noteicis, pamatojoties uz savu zinātību.

Vairākšķirņu vīnos ‘Grenache N’ šķirnes vīnogas izmanto kopā ar ‘Syrah N’ vai ‘Mourvèdre N’ šķirnes vīnogām. Šo trīs galveno šķirņu vīnogu proporcionālais daudzums vairākšķirņu vīnos (kopā) ir vismaz 66 %. Baltvīniem (2 % no produkcijas apjoma) piemīt piesātināta garša, kuru reizumis papildina garšvielu un vaniļas notis.

Produkciju iegūst no vīnogām, kas audzētas rūpīgi izraudzītos zemesgabalos kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “Côtes du Rhône” apgabalā, tā ir īpašs un oriģināls dabiskās vides potenciāla un cilvēka iespēju rezultāts, kas iekļaujas Ronas ielejas vīnu saimē.

Šeit ražotie vīni ir šīs unikālās daudzveidības apliecinājums un rezultāts, kuru īsteno ražotāji, kas ir pratuši pielāgot šķirņu sastāvu un izvēlēties stādījumu vietas, izmantot labvēlīgos klimatiskos apstākļus un gūt labumu no Ronas tuvuma.

Ronas ielejas klimats sekmē labus augšanas apstākļus, pateicoties stiprā, aukstā un sausā mistrāla “sanitārajai” iedarbībai, jo tas pasargā vīnogulājus no kriptogāmisko slimību izraisītiem bojājumiem, un arī tādēļ, ka šāds klimats nodrošina labu vīnogu nogatavošanos, pateicoties lielam saulesgaismas daudzumam, piemērotam nokrišņu daudzumam un koncentrācijai, kuru arī nodrošina pastāvīgais mistrāls.

Ronas upes ieleja ir nozīmīgs satiksmes maršruts ar ūdensceļu un vēlāk arī dzelzceļa līniju un autoceļu, tādēļ vīni tikuši tirgoti kopš grieķu ierašanās; tādējādi jau ilgāk nekā 2 000 gadu tiek uzturētas vīnkopības tradīcijas.

9.   Citi būtiski nosacījumi (iepakojums, marķēšana, citas prasības)

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe, kas attiecas uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Nosacījuma apraksts:

tiešās apkaimes apgabalu, kas, paredzot atkāpi, noteikts vinifikācijai un vīna gatavošanai, veido turpmāk minēto pašvaldību teritorija.

—

66 pašvaldības Ardēšas departamentā: Alboussière, Andance, Ardoix, Arlebosc, Arras-sur-Rhône, Baix, Beauchastel, Bidon, Boffres, Bogy, Champagne, Champis, Charmes-sur-Rhône, Charnas, Châteaubourg, Cheminas, Colombier-le-Cardinal, Cornas, Eclassan, Etables, Félines, Flaviac, Gilhac-et-Bruzac, Glun, Guilherand-Granges, Gras, Labastide-de-Virac, Lemps, Limony, Mauves, Ozon, Peaugres, Peyraud, Plats, Le Pouzin, Quintenas, Rompon, Saint-Barthélemy-le-Plain, Saint-Cierge-la-Serre, Saint-Cyr, Saint Désirat, Saint Etienne de Valoux, Saint-Georges-les-Bains, Saint-Jean-de Muzols, Saint-Julien-en-Saint-Alban, Saint-Laurent-du-Pape, Saint-Montan, Saint-Péray, Saint-Remèze, Saint-Romain-d'Ay, Saint-Romain-de-Lerps, Saint-Symphorien-sous-Chomérac, Saint-Vincent-de-Durfort, Sarras, Savas, Sécheras, Serrières, Soyons, Talencieux, Thorrenc, Toulaud, Tournon-sur-Rhône, Vernosc-les-Annonay, Vinzieux, Vion, La Voulte.

—

64 pašvaldības Dromas departamentā: Albon, Aleyrac, Allex, Ambonil, Andancette, Aubres, La Baume-de-Transit, Beaumont-Monteux, Beausemblant, Benivay-Ollon, Bourg-les-Valence, Chanos-Curson, Chantemerle-les-Blés, Châteauneuf-de-Bordette, Châteauneuf-sur-Isère, Chavannes, Clérieux, Colonzelle, Condorcet, Crozes-Hermitage, Donzère, Erôme, Etoile-sur-Rhône, La Garde-Adhémar, Gervans, Grane, Granges-les-Beaumont, Les Granges-Gontardes, Grignan, Larnage, La Roche-de-Glun, Laveyron, Livron-sur-Drôme, Loriol-sur-Drôme, Mercurol, Montjoux, Montoison, Montségur-sur-Lauzon, La Motte-de-Galaure, La Penne-sur-l'Ouvèze, Les Pilles, Pierrelatte, Pierrelongue, Le Poët-Laval, Ponsas, Pont-de-l'Isère, Propiac, Roche-Saint-Secret-Béconne, Roussas, Saint-Barthélemy-de-Vals, Saint-Gervais-sur-Roubion, Saint-Paul-Trois-Châteaux, Saint-Rambert-d'Albon, Saint-Restitut, Saint-Uze, Saint-Vallier, Salles-sous-Bois, Serves-sur-Rhône, Solérieux, Tain-l'Hermitage, Teyssières, Triors, Valence, Veaunes.

—

40 pašvaldības Gāras departamentā: Les Angles, Aramon, La Bastide-d'Engras, La Capelle-et-Masmolène, Carsan, Connaux, Flaux, Le Garn, Goudargues, Issirac, Jonquières-Saint-Vincent, Laval-Saint-Roman, Le Pin, Lirac, Meynes, Montfaucon, La Roque-sur-Cèze, Pougnadoresse, Pouzilhac, Remoulins, Roquemaure, Saint-André-d'Olérargues, Saint-André-de-Roquepertuis, Saint-Bonnet-du-Gard, Saint-Christol-de-Rodières, Saint-Geniès-de-Comolas, Saint-Julien-de-Peyrolas, Saint-Laurent-de-Carnols, Saint-Laurent-des-Arbres, Saint-Laurent-la-Vernède, Saint-Paul-les-Fonts, Saint-Paulet-de-Caisson, Salazac, Sernhac, Tavel, Théziers, Vallabrix, Verfeuil, Vers-Pont-du-Gard, Villeneuve-lès-Avignon.

—

12 pašvaldības Izēras departamentā: Chonas-l'Amballan, Le-Péage-de-Roussillon, Reventin-Vaugris, Les Roches-de-Condrieu, Sablons, Saint-Alban-du-Rhône, Saint-Clair-du-Rhône, Saint-Maurice-l'Exil, Salaise-sur-Sanne, Seyssuel, Vienne.

Papildu ģeogrāfiskie nosaukumi

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi par marķēšanu

Nosacījuma apraksts:

Vīniem, kuri atbilst ražošanas nosacījumiem, kas attiecībā uz šiem papildu ģeogrāfiskajiem nosaukumiem paredzēti specifikācijā, kontrolēto cilmes vietas nosaukumu var papildināt ar kādu no šādiem papildu ģeogrāfiskajiem nosaukumiem:

—

“Chusclan”,

—

“Gadagne”,

—

“Laudun”,

—

“Massif d'Uchaux”,

—

“Nyons”,

—

“Plan de Dieu”,

—

“Puyméras”,

—

“Roaix”,

—

“Rochegude”,

—

“Rousset-les-Vignes”,

—

“Sablet”,

—

“Saint-Andéol”,

—

“Saint-Gervais”,

—

“Saint-Maurice”,

—

“Saint-Pantaléon-les-Vignes”,

—

“Sainte-Cécile”,

—

“Séguret”,

—

“Signargues”,

—

“Suze-la-Rousse”,

—

“Vaison-la-Romaine”,

—

“Valréas”,

—

“Visan”.

Lielāka ģeogrāfiskā vienība

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi par marķēšanu

Nosacījuma apraksts:

ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Côtes du Rhône Villages” apzīmēto vīnu marķējumā var norādīt lielākās ģeogrāfiskās vienības nosaukumu “Vignobles de la Vallée du Rhône”, ievērojot nosacījumus, kuri norādīti vienošanās dokumentā, kas parakstīts starp attiecīgajām dažādajām aizsardzības un pārvaldības struktūrām.

Saite uz produkta specifikāciju

http://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-5f363739-d2b7-4d40-83a3-8d27c2dc6ff9


(1)  OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.