<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C‑542/13</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62013CC0542</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2113">EU:C:2014:2113</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>12</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>12</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="ITALIC">Y. BOT</HT> SECINĀJUMI — LIETA C‑542/13</P><P><HT TYPE="ITALIC">M’BODJ</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Īva Bota</HT> [<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">Yves Bot</HT></HT>]</P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20140717">2014. gada 17. jūlijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – franču.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑542/13</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">Mohamed M’Bodj</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">pret</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">État belge</HT></P><P><HT TYPE="NORMAL">(Cour constitutionnelle (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Kopējā Eiropas patvēruma sistēma</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2004/83/EK</KEYWORD><KEYWORD>Obligātie standarti attiecībā uz nosacījumiem, kas jāizpilda trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem, lai pretendētu uz alternatīvās aizsardzības statusu</KEYWORD><KEYWORD>Trešās valsts valstspiederīgais ar invaliditāti, kuram dalībvalsts ir piešķīrusi uzturēšanās atļauju savā teritorijā medicīnisku iemeslu dēļ</KEYWORD><KEYWORD>Iekļaušana Direktīvas 2004/83 piemērošanas jomā</KEYWORD><KEYWORD>2. panta e) punkts</KEYWORD><KEYWORD>Jēdziena <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/>persona, kas ir tiesīga uz alternatīvo aizsardzību<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> definīcija</KEYWORD><KEYWORD>15. panta b) punkts</KEYWORD><KEYWORD>Jēdziena <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>būtisks kaitējums<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/> definīcija</KEYWORD><KEYWORD>Reāls risks ciest necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos, atgriežoties izcelsmes valstī</KEYWORD><KEYWORD>Starptautiskās aizsardzības saturs</KEYWORD><KEYWORD>28. un 29. pants</KEYWORD><KEYWORD>Sociālie un medicīniskie pakalpojumi</KEYWORD><KEYWORD>Vienlīdzīga attieksme</KEYWORD></INDEX><CONTENTS.CONCLUSION><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>Vai trešās valsts valstspiederīgo, kurš cieš no smagas slimības un kuram, atgriežoties savā izcelsmes valstī, draudētu reāls risks ciest necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos, jo šajā valstī netiek nodrošināta atbilstoša ārstēšana, var uzskatīt par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>personu, kas ir tiesīga uz alternatīvo aizsardzību<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/> Direktīvas 2004/83/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Padomes <DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīļa</DATE> direktīva par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="304" PAGE.FIRST="12" DATE.PUB="2004">OV L 304, 12. lpp.</REF.DOC.OJ>, un labojums – <REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="204" PAGE.FIRST="24" DATE.PUB="2005">OV 2005, L 204, 24. lpp.</REF.DOC.OJ>)</P></NOTE> 2. panta e) punkta izpratnē? Ja atbilde ir apstiprinoša, vai dalībvalstīm ir pienākums sniegt attiecīgajai personai tādus pašus sociālos un medicīniskos pakalpojumus, kādus ir paredzēts sniegt pilsoņiem un bēgļiem?</TXT></NP><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Tādi būtībā ir jautājumi, kurus <HT TYPE="ITALIC">Cour constitutionnelle</HT> [Konstitucionālā tiesa] (Beļģija) uzdod Tiesai.</TXT></NP><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>Šie jautājumi ir uzdoti strīdā par Beļģijas valsts invaliditātes pabalsta piešķiršanu <HT TYPE="ITALIC">M. M’Bodj</HT> – Mauritānijas valstspiederīgajam. Šī valsts izsniedza attiecīgajai personai uzturēšanās atļauju valsts teritorijā medicīnisku iemeslu dēļ, bet faktiski atteicās maksāt tai minēto pabalstu, jo saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem šo pabalstu piešķir tikai Beļģijas pilsoņiem, Eiropas Savienības pilsoņiem, Alžīrijas, Marokas un Tunisijas valstspiederīgajiem, kā arī bezvalstniekiem un bēgļiem.</TXT></NP><NP><NO.P>4.</NO.P><TXT>Tāpēc izskatāmajā lietā iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot jautājumu par valsts tiesību aktos noteikto atšķirīgo attieksmi pret trešo valstu valstspiederīgajiem, kas cieš no smagas slimības, atkarībā no tā, vai šiem pēdējiem ir piešķirts bēgļa statuss saskaņā ar Direktīvu 2004/83 vai arī viņiem ir šīs valsts izsniegta uzturēšanās atļauja medicīnisku iemeslu dēļ.</TXT></NP><?PAGE NO="2"?><NP><NO.P>5.</NO.P><TXT>Tā it īpaši jautā, vai saskaņā ar šīs direktīvas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/>ECT<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>.</P></NOTE> judikatūras noteikumiem par smagi slimu cilvēku izraidīšanu šādas uzturēšanās atļaujas izsniegšana faktiski ir starptautiskās aizsardzības alternatīva forma, kas tādējādi dod tiesības saņemt ar šo direktīvu paredzētās ekonomiskās un sociālās priekšrocības.</TXT></NP><NP><NO.P>6.</NO.P><TXT>Šī lieta dos iespēju Tiesai precizēt Direktīvas 2004/83 piemērošanas jomu kontekstā, kad persona cieš no smagas slimības, un it īpaši Savienības likumdevēja paredzētos alternatīvās aizsardzības statusa piešķiršanas nosacījumus.</TXT></NP><NP><NO.P>7.</NO.P><TXT>Šajā ziņā savos secinājumos es paudīšu viedokli, ka trešās valsts valstspiederīgais, kuram pēc atgriešanās savā izcelsmes valstī var draudēt reāls risks ciest necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos viņa veselības stāvokļa dēļ un tāpēc, ka šajā valstī nav nodrošināta atbilstīga ārstēšana, nevar ietilpt šīs direktīvas 2. panta e) punkta piemērošanas jomā.</TXT></NP><NP><NO.P>8.</NO.P><TXT>Es uzsvēršu, ka šādā gadījumā nav jānodrošina starptautiska aizsardzība, uz kuru balstās Kopējā Eiropas patvēruma sistēma, ja necilvēcīga izturēšanās pret attiecīgo personu tās veselības stāvokļa un nepietiekamu medicīnisko resursu izcelsmes valstī dēļ neizriet no šīs valsts varas iestāžu vai neatkarīgu struktūrvienību tīšas darbības vai bezdarbības. Tomēr es precizēšu, ka šādā situācijā dalībvalstij var būt pienākums piešķirt valsts aizsardzību primāru humānu apsvērumu dēļ, pamatojoties uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/>Harta<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>.</P></NOTE> 4. pantu un 19. panta 2. punktu, kā arī <DATE ISO="19501104">1950. gada 4. novembrī</DATE> parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/>ECPAK<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>.</P></NOTE> 3. pantu.</TXT></NP><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>I –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Direktīva 2004/83</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>9.</NO.P><TXT>Direktīvas 2004/83 mērķis ir noteikt vienotus kritērijus visām dalībvalstīm par pamatnosacījumiem, kādi ir jāizpilda trešo valstu valstspiederīgajiem, lai saņemtu starptautisko aizsardzību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Skat. šīs direktīvas 1. pantu.</P></NOTE>, kā arī šīs aizsardzības materiāltiesisko saturu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Skat. manus secinājumus lietā <HT TYPE="ITALIC">M</HT> (C‑277/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:253">EU:C:2012:253</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 19. punkts), kurā pasludināts spriedums <HT TYPE="ITALIC">M</HT> (C‑277/11, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:744">EU:C:2012:744</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 72. punkts).</P></NOTE>. Tieši šajā ziņā Direktīvas 2004/83 2. panta c) un e) punktā ir noteikts, kuras personas ir tiesīgas saņemt bēgļa statusu un alternatīvās aizsardzības statusu, tās II, III un V nodaļā ir paredzēti pamatnosacījumi, kuriem šim pēdējam ir jāatbilst, un VII nodaļā ir minētas tiesības, kas tiek piešķirtas katrā no šiem statusiem.</TXT></NP><NP><NO.P>10.</NO.P><TXT>Kopējā Eiropas patvēruma sistēmā alternatīvā aizsardzība papildina Konvencijā par bēgļu statusu paredzētos noteikumus par bēgļa statusu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Šī <DATE ISO="19510728">1951. gada 28. jūlijā</DATE> Ženēvā parakstītā konvencija (<HT TYPE="ITALIC">Recueil des traités des Nations unies</HT>, 189. sēj., 150. lpp., Nr. 2545 (1954)) ir stājusies spēkā <DATE ISO="19540422">1954. gada 22. aprīlī</DATE>. Tā tika papildināta ar <DATE ISO="19670131">1967. gada 31. janvāra</DATE> Protokolu par bēgļu statusu, kas ir stājies spēkā <DATE ISO="19671004">1967. gada 4. oktobrī</DATE>.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>11.</NO.P><TXT>Runa ir par starptautisko aizsardzību, kas saskaņā ar Direktīvas 2004/83 2. panta e) punktu attiecas uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/>trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku, ko nevar kvalificēt kā bēgli, bet attiecībā uz kuru ir sniegts pietiekams pamatojums, lai uzskatītu, ka attiecīgā persona, ja tā atgrieztos savā izcelsmes valstī [..], tai draudētu reāls risks ciest būtisku kaitējumu, kā noteikts 15. pantā [..], un kas nevar vai šāda riska dēļ nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>.</TXT></NP><?PAGE NO="3"?><NP><NO.P>12.</NO.P><TXT>Saskaņā ar minētās direktīvas 18. pantu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/>dalībvalstis piešķir alternatīvo aizsardzības statusu trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam, kas tiesīgs uz alternatīvo aizsardzību saskaņā ar II un V nodaļu<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>13.</NO.P><TXT>Minētās direktīvas II nodaļa attiecas uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/>starptautiskās aizsardzības pieteikumu novērtēšanu<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>. Tās 6. pantā ar nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/>Vajāšanas vai smaga [būtiska] kaitējuma dalībnieki<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> ir noteikts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/>Vajāšanas vai smaga [būtiska] kaitējuma dalībnieki ir:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>valsts;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>partijas vai organizācijas, kas kontrolē valsti vai būtisku valsts teritorijas daļu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>nevalstiski dalībnieki, ja var apliecināt, ka a) un b) apakšpunktā minētie dalībnieki, ieskaitot starptautiskās organizācijas, nav spējīgi vai nevēlas nodrošināt aizsardzību pret vajāšanu vai smagu [būtisku] kaitējumu, kā noteikts 7. pantā.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>14.</NO.P><TXT>Direktīvas 2004/83 V nodaļa attiecas uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/>pretendēšanu uz alternatīvo aizsardzību<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>. Tās 15. pantā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0013" ID="QS0013"/>smaga [būtiska] kaitējuma<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> jēdziens ir definēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0014" ID="QS0014"/>Smagu [būtisku] kaitējumu veido:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>nāves sods vai tā izpilde vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>pieteikuma iesniedzēja spīdzināšana vai necilvēcīga pazemojoša izturēšanās pret viņu, vai necilvēcīga vai pazemojoša sodīšana izcelsmes valstī, vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>smagi un individuāli draudi civiliedzīvotāja dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā.<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>15.</NO.P><TXT>Turklāt minētās direktīvas VII nodaļas, kas attiecas uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0015" ID="QS0015"/>starptautiskās aizsardzības saturu<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>, 28. un 29. pantā Savienības likumdevējs šīs direktīvas precizē, ka, piešķirot starptautisko aizsardzību neatkarīgi no tā, vai tas ir bēgļa statuss vai alternatīvās aizsardzības statuss, dalībvalstij ir pienākums nodrošināt attiecīgajai personai tādu pašu sociālo atbalstu un tādus pašus nosacījumus piekļuvei veselības aprūpei, kādi ir paredzēti dalībvalsts pilsoņiem. Tomēr dalībvalstis var nošķirt šos divus statusus, jo šajos noteikumos tām ir paredzēta iespēja nodrošināt personām, kurām ir piešķirta alternatīvā aizsardzība, tikai sociālā atbalsta pamatpakalpojumus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Spriedumā <HT TYPE="ITALIC">M</HT> (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:744">EU:C:2012:744</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) Tiesa ir norādījusi, ka faktiski bēgļa statusam un alternatīvās aizsardzības statusam raksturīgās tiesības atšķiras (92. punkts). Tomēr ir jānorāda, ka Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20111213">2011. gada 13. decembra</DATE> Direktīva 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="337" PAGE.FIRST="9" DATE.PUB="2011">OV L 337, 9. lpp.</REF.DOC.OJ>), ar kuru ir pārstrādāta Direktīva 2004/83, ir novērstas esošās atšķirības attiecībā uz bēgļiem un alternatīvās aizsardzības saņēmējiem piešķirtajām tiesībām piekļūt veselības aprūpei (30. pants). Tomēr šāda atšķirība nav novērsta attiecībā uz sociālo aizsardzību (29. pants).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>16.</NO.P><TXT>Visbeidzot ir jānorāda, ka direktīvas mērķis ir noteikt obligātos standartus. Tādējādi atbilstoši tās preambulas 8. apsvērumam un 3. pantam dalībvalstīm ir tiesības pieņemt vai saglabāt labvēlīgākus noteikumus, lai noteiktu, kādas personas izpilda bēgļa statusa piešķiršanas nosacījumus, vai to, kādas personas ir tiesīgas uz alternatīvo aizsardzību, ciktāl šie noteikumi ir saderīgi ar minēto direktīvu.</TXT></NP><NP><NO.P>17.</NO.P><TXT>Tomēr Direktīvas 2004/83 preambulas 9. apsvērumā Savienības likumdevējs precizē, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0016" ID="QS0016"/>šī direktīva neattiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem, kam atļauts palikt dalībvalstu teritorijā ne tādēļ, ka viņiem nepieciešama starptautiska aizsardzība, bet pamatojoties uz diskrecionāri pieņemtu lēmumu līdzjūtības vai humānu iemeslu dēļ<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="4"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Harta</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>18.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Hartas 4. pantu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0017" ID="QS0017"/>nevienu nedrīkst pakļaut spīdzināšanai, necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodiem<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>19.</NO.P><TXT>Turklāt saskaņā ar šīs Hartas 19. panta 2. punktu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0018" ID="QS0018"/>nevienu nedrīkst pārvietot, izraidīt vai izdot kādai valstij, ja ir liela iespējamība, ka attiecīgo personu tur sodīs ar nāvi, spīdzinās vai citādi necilvēcīgi vai pazemojoši pret viņu izturēsies vai sodīs<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Beļģijas tiesības</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT><DATE ISO="19801215">1980. gada 15. decembra</DATE> Likums par ārvalstnieku ieceļošanu, uzturēšanos, apmešanos uz dzīvi un izraidīšanu</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>20.</NO.P><TXT><DATE ISO="19801215">1980. gada 15. decembra</DATE> Likuma par ārvalstnieku ieceļošanu, uzturēšanos, apmešanos uz dzīvi un izraidīšanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Likums, kurā grozījumi izdarīti ar <DATE ISO="20060915">2006. gada 15. septembra</DATE> likumu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0019" ID="QS0019"/><DATE ISO="19801215">1980. gada 15. decembra</DATE> likums<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>).</P></NOTE> mērķis ir transponēt Direktīvu 2004/83/EK Beļģijas tiesību sistēmā.</TXT></NP><NP><NO.P>21.</NO.P><TXT>Minētā likuma 9.b pantā ir precizēti nosacījumi, lai piešķirtu uzturēšanās atļauju medicīnisku iemeslu dēļ. Tā 1. punkts ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0020" ID="QS0020"/>Ārvalstnieks, kurš uzturas Beļģijā, kurš pierāda savu identitāti saskaņā ar 2. pantu un kuram ir tāda slimība, kas ir saistīta ar reālu risku viņa dzīvībai vai viņa fiziskajai integritātei vai rada reālu risku piedzīvot necilvēcīgu vai pazemojošu attieksmi, ja viņa izcelsmes valstī vai valstī, kurā viņš uzturas, vispār nav pieejama atbilstoša ārstēšana, var lūgt ministram vai tā pilnvarotajai personai atļauju uzturēties Karalistē.</ALINEA><ALINEA>Pieteikums jāiesniedz, nosūtot ierakstītu vēstuli ministram vai viņa pilnvarotajai personai, un jānorāda ārvalstnieka faktiskās dzīvesvietas adrese Beļģijā.</ALINEA><ALINEA>Nosūtot pieteikumu, ārvalstnieks arī sniedz visu attiecīgo jaunāko informāciju par savu slimību un atbilstošas ārstēšanas iespējām un tās pieejamību savā izcelsmes valstī vai valstī, kurā viņš uzturas.</ALINEA><ALINEA>Viņš iesniedz medicīnisko izziņu, kādu ir paredzējis Karalis ar dekrētu, kuru ir pieņēmusi Ministru padome. Šajā medicīniskajā izziņā, kas ir izsniegta mazāk nekā trīs mēnešus pirms pieteikuma iesniegšanas, norāda slimību, tās smaguma pakāpi un par nepieciešamu atzīto ārstēšanu.</ALINEA><ALINEA>[Pirmajā daļā] noteikto risku, ārstēšanas iespējas, tās pieejamību viņa izcelsmes valstī vai viņa dzīvesvietas valstī un slimību, tās smaguma pakāpi un par nepieciešamu atzīto ārstēšanu, kam ir jābūt norādītiem medicīniskajā izziņā, novērtē ārsts ierēdnis vai ārsts, kuru ir iecēlis ministrs vai tā pilnvarotā persona, kurš sniedz atzinumu šajā jautājumā. Šis ārsts, ja viņš uzskata par vajadzīgu, var izmeklēt ārvalstnieku un lūgt ekspertiem sniegt papildu atzinumu.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP><?PAGE NO="5"?><NP><NO.P>22.</NO.P><TXT>Savukārt šā likuma 48/4. pantā ir precizēti nosacījumi alternatīvās aizsardzības statusa piešķiršanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Personai, kurai ir piešķirts alternatīvās aizsardzības statuss, ir tiesības saņemt uzturēšanās atļauju uz vienu gadu, kas ir jāatjauno piecus gadus [pēc kārtas]. Pārsniedzot piecu gadu laikposmu, attiecīgajai personai saskaņā ar <DATE ISO="19801215">1980. gada 15. decembra</DATE> likuma 49/2. panta 2. un 3. punktu var tikt piešķirta uzturēšanās atļauja uz nenoteiktu laiku.</P></NOTE>. Ar to ir transponēts Direktīvas 2004/83 preambulas 2. panta e) punkts, 15. un 17. pants, un tajā ir sniegts šāds precizējums:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="048D.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0021" ID="QS0021"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Alternatīvās aizsardzības statuss tiek piešķirts ārvalstniekam, kuru nevar uzskatīt par bēgli un kurš nevar atsaukties uz 9.b pantu, un attiecībā uz kuru ir nopietns pamats uzskatīt, ka, ja viņš tiktu izraidīts atpakaļ uz savu izcelsmes valsti vai ja bezvalstnieks atgrieztos savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valstī, tam draudētu reāls risks ciest būtisku kaitējumu, kas norādīts 2. punktā, un kurš nevar vai šāda riska dēļ nevēlas pieņemt šīs valsts aizsardzību, ja vien uz viņu nav attiecināmas 55/4. pantā paredzētās izņēmuma klauzulas.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="048D.002"><NO.PARAG>2)</NO.PARAG><ALINEA><P>Būtisks kaitējums ir:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>nāves sods vai tā izpilde, vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>pieteikuma iesniedzēja spīdzināšana vai necilvēcīga vai pazemojoša sodīšana vai izturēšanās viņa izcelsmes valstī, vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>smagi un individuāli draudi civiliedzīvotāja dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā.<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT><DATE ISO="19870227">1987. gada 27. februāra</DATE> Likums par invaliditātes pabalstiem</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>23.</NO.P><TXT>Saskaņā ar <DATE ISO="19870227">1987. gada 27. februāra</DATE> Likuma par invaliditātes pabalstiem (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0022" ID="QS0022"/><DATE ISO="19870227">1987. gada 27. februāra</DATE> likums<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>) 1. un 2. pantu personas ar invaliditāti var saņemt ienākuma aizstāšanas vai integrācijas pabalstu vai arī viņiem var tikt piešķirts pabalsts par veciem cilvēkiem sniegto atbalstu.</TXT></NP><NP><NO.P>24.</NO.P><TXT>Minētā līguma 4. panta 1. punktā ir noteikts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0023" ID="QS0023"/>Pabalsti, kas ir paredzēti 1. pantā, var tikt piešķirti vienīgi personai, kuras reālā dzīvesvieta ir Beļģijā un kura ir:</P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>1°</NO.P><TXT>Beļģijas valstspiederīgais;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2°</NO.P><TXT>Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3°</NO.P><TXT>Marokas, Alžīrijas vai Tunisijas valstspiederīgais, kas atbilst Regulā (EEK) Nr. 1408/71 paredzētajiem nosacījumiem [<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Padomes <DATE ISO="19710614">1971. gada 14. jūnija</DATE> Regula par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, redakcijā, kura grozīta un atjaunināta ar Padomes <DATE ISO="19961202">1996. gada 2. decembra</DATE> Regulu (EK) Nr. 118/97 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="028" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1997">OV 1997, L 28, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>];</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>4°</NO.P><TXT>bezvalstnieks, kuram ir piemērojama <DATE ISO="19540928">1954. gada 28. septembrī</DATE> Ņujorkā parakstītā un ar <DATE ISO="19600512">1960. gada 12. maija</DATE> likumu apstiprinātā Konvencija par bezvalstnieku statusu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>5°</NO.P><TXT>[<DATE ISO="19801215">1980. gada 15. decembra</DATE> likuma] 49. pantā minētais bēglis;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP><?PAGE NO="6"?><NP><NO.P>25.</NO.P><TXT>Karalis ar Karaļa <DATE ISO="20090209">2009. gada 9. februāra</DATE> dekrētu no <DATE ISO="20071212">2007. gada 12. decembra</DATE> ir paplašinājis šīs tiesību normas piemērošanas jomu, attiecinot to uz iedzīvotāju reģistrā reģistrētiem ārvalstniekiem.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>II –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Pamatlietas faktiskie apstākļi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Uzturēšanās atļaujas medicīnisku iemeslu dēļ piešķiršanas procedūra saskaņā ar <DATE ISO="19801215">1980. gada 15. decembra</DATE> likuma 9.b pantu</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>26.</NO.P><TXT><DATE ISO="20060104">2006. gada 4. janvārī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">M. M’Bodj</HT> iesniedza patvēruma pieteikumu Imigrācijas departamentā, kas minēto pieteikumu atzina par nepieņemamu, jo tas esot bijis acīmredzami nepamatots.</TXT></NP><NP><NO.P>27.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">M. M’Bodj</HT>, pamatojoties uz <DATE ISO="19801215">1980. gada 15. decembra</DATE> likuma 9.b pantu, <DATE ISO="20070824">2007. gada 24. augustā</DATE> iesniedza pieteikumu, lai saņemtu uzturēšanās atļauju medicīnisku iemeslu dēļ. Viņam ir būtiska acs invaliditāte, kuru viņš esot ieguvis uzbrukumā patvēruma meklētājiem Sarkanā Krusta centrā, kurā viņš bija izmitināts. Sākotnēji Imigrācijas departaments šo pieteikumu atzina par nepieņemamu, bet <DATE ISO="20080919">2008. gada 19. septembrī</DATE>, beidzoties tiesvedībai, to apmierināja. Tādējādi <HT TYPE="ITALIC">M. M’Bodj</HT> tika reģistrēts ārvalstnieku reģistrā.</TXT></NP><NP><NO.P>28.</NO.P><TXT><DATE ISO="20100517">2010. gada 17. maijā</DATE> saskaņā ar <DATE ISO="19801215">1980. gada 15. decembra</DATE> likuma 9. un 13. pantu viņam tika izsniegta uzturēšanās atļauja uz nenoteiktu laiku.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B –</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC"><DATE ISO="19870227">1987. gada 27. februāra</DATE> likuma 4. pantā paredzētā invaliditātes pabalstu piešķiršanas procedūra</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>29.</NO.P><TXT>2009. gada 19. februārī kompetentās iestādes apmierināja <HT TYPE="ITALIC">M. M’Bodj</HT> pieteikumu par invaliditātes medicīnisku atzīšanu, kas ļauj viņam izmantot sociālās priekšrocības un nodokļu atvieglojumus.</TXT></NP><NP><NO.P>30.</NO.P><TXT><DATE ISO="20090421">2009. gada 21. aprīlī</DATE> tajā pašā tiesvedībā, kuru <HT TYPE="ITALIC">M. M’Bodj</HT> uzsāka saistībā ar uzturēšanās atļaujas saņemšanu, pamatojoties uz <DATE ISO="19801215">1980. gada 15. decembra</DATE> likuma 9.b pantu, viņš iesniedza pieteikumu ienākumu aizstāšanas pabalstam un integrācijas pabalstam. <DATE ISO="20091005">2009. gada 5. oktobrī</DATE> šis pieteikums tika noraidīts, jo ieinteresētā persona neatbilda <DATE ISO="19870227">1987. gada 27. februāra</DATE> likuma 4. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, proti, ka šie pabalsti tiek piešķirti tikai Beļģijas valstspiederīgajiem, Savienības pilsoņiem, Alžīrijas, Marokas un Tunisijas valstspiederīgajiem, kā arī bezvalstniekiem un bēgļiem.</TXT></NP><NP><NO.P>31.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">M. M’Bodj</HT> <DATE ISO="20091231">2009. gada 31. decembrī</DATE> šo lēmumu pārsūdzēja <HT TYPE="ITALIC">Tribunal du travail de Liège</HT> [Ljēžas Darba lietu tiesā]. Izskatot viņa prasību, minētā tiesa vispirms konstatēja, ka trešo valstu valstspiederīgajiem ar invaliditāti neatkarīgi no tā, vai viņi ir bēgļi vai arī ir saņēmuši uzturēšanās atļauju medicīnisku iemeslu dēļ, ir starptautiskās aizsardzības statuss saskaņā ar Direktīvu 2004/83, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt minētajām personām tādu pašu sociālo atbalstu, kāds ir paredzēts valsts pilsoņiem.</TXT></NP><NP><NO.P>32.</NO.P><TXT>Tādējādi <HT TYPE="ITALIC">Tribunal du travail de Liège</HT> vēlas noskaidrot, vai <DATE ISO="19870227">1987. gada 27. februāra</DATE> likuma 4. pants ir saderīgs it īpaši ar Beļģijas konstitūcijā garantētajiem vienlīdzības un nediskriminācijas principiem, tāpēc tā uzdeva prejudiciālu jautājumu <HT TYPE="ITALIC">Cour constitutionnelle</HT>.</TXT></NP><NP><NO.P>33.</NO.P><TXT>Savukārt <HT TYPE="ITALIC">Cour constitutionnelle</HT>, izskatot šo prejudiciālo jautājumu, vēlas noskaidrot, vai trešo valstu valstspiederīgajiem ar invaliditāti ir jānodrošina vienlīdzīga attieksme neatkarīgi no tā, vai šiem pēdējiem ir piešķirts bēgļa statuss vai izsniegta uzturēšanās atļauja medicīnisku iemeslu dēļ. Tādējādi tā vaicā, vai šāda uzturēšanās atļauja, kas izsniegta, pamatojoties uz necilvēcīgas izturēšanās risku prasītāja veselības stāvokļa dēļ un tāpēc, ka izcelsmes valstī nav nodrošināta attiecīga ārstēšana, attiecas uz alternatīvo aizsardzību, kas garantēta ar Direktīvu 2004/83.</TXT></NP><?PAGE NO="7"?><NP><NO.P>34.</NO.P><TXT>No lietas materiāliem, kā arī debatēm tiesas sēdē izriet, ka šajā jautājumā starp valsts iestādēm ir domstarpības.</TXT></NP><NP><NO.P>35.</NO.P><TXT>Attiecībā uz tiesu iestādēm no <HT TYPE="ITALIC">Tribunal du travail de Liège</HT> uzdotā prejudiciālā jautājuma formulējuma skaidri izriet, ka trešās valsts valstspiederīgajam, kurš likumīgi uzturas Beļģijā, pamatojoties uz uzturēšanās atļauju, kas izsniegta saskaņā ar <DATE ISO="19801215">1980. gada 15. decembra</DATE> likuma 9.b pantu, ir alternatīvās aizsardzības statuss. Šī tiesa atsaucas uz <HT TYPE="ITALIC">Cour constitutionnelle</HT> spriedumu, kurā ir apstiprināts, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0024" ID="QS0024"/>ar <DATE ISO="19801215">1980. gada 15. decembra</DATE> likuma 9.b un 48/4. pantu Beļģijas tiesībās ir transponēts [minētās direktīvas] 15. pants<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Skat. <DATE ISO="20091126">2009. gada 26. novembra</DATE> spriedumu Nr. 193/2009, B.3.1. Skat. arī <DATE ISO="20130321">2013. gada 21. marta</DATE> spriedumu Nr. 43/2013, B.4.1.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>36.</NO.P><TXT>No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka šī likuma, kura mērķis ir transponēt Direktīvu 2004/83 Beļģijas tiesībās<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P><HT TYPE="ITALIC">Document parlementaire</HT>, <HT TYPE="ITALIC">chambre</HT>, 2005–2006, DOC 51‑2478/001, 9. lpp.</P></NOTE>, sagatavošanas darbos valsts likumdevējs ir norādījis šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0025" ID="QS0025"/>Ārvalstniekam, kurš cieš no slimības, kas ir saistīta ar reāliem draudiem viņa dzīvībai vai fiziskajai integritātei, vai slimības, kas ir saistīta ar reālu risku ciest necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos, ja viņa izcelsmes valstī vai valstī, kurā viņam ir tiesības uzturēties, nav pieejama atbilstoša ārstēšana, ir piemērojams Direktīvas [2004/83] 15. panta b) punkts saskaņā ar [ECT] judikatūru (necilvēcīga vai pazemojoša attieksme).<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/></P></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>37.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Cour constitutionnelle</HT> tiesvedībā <HT TYPE="ITALIC">Conseil des ministres</HT> [Ministru Padome] uzskata, ka uzturēšanās legalizēšana medicīnisku iemeslu dēļ <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0026" ID="QS0026"/>ir izslēgta no alternatīvās aizsardzības<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>, jo tā ir paredzēta <DATE ISO="19801215">1980. gada 15. decembra</DATE> likuma 9.b pantā, kas ir īpašs noteikums. Tā uzskata, ka uz uzturēšanās atļauju attiecas ECPAK 3. pants. Turklāt tā norāda, ka Vispārējā bēgļu un bezvalstnieku lietu komisariāta [<HT TYPE="ITALIC">Commissariat général aux réfugiés et aux apatrides</HT>] noteiktā procedūra ir atšķirīga procedūra, jo par tās īstenošanu ir atbildīga Iekšlietu ministrija un Ārvalstnieku birojs.</TXT></NP><NP><NO.P>38.</NO.P><TXT>Tādējādi <HT TYPE="ITALIC">Cour constitutionnelle</HT> nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0027" ID="QS0027"/>1)</NO.P><TXT>Vai [..] Direktīvas 2004/83 [..] 2. panta e) un f) punkts, 15., 18., 28. un 29. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ne tikai personai, kurai, pamatojoties uz tās pieteikumu, neatkarīga dalībvalsts iestāde ir piešķīrusi alternatīvo aizsardzības statusu, ir jābūt tiesīgai uz šīs direktīvas 28. un 29. pantā paredzēto sociālo aizsardzību un veselības aprūpi, bet arī ārvalstniekam, kuram dalībvalsts administratīvā iestāde ir atļāvusi uzturēties šīs dalībvalsts teritorijā un kurš cieš no tādas slimības, kas ir saistīta ar reālu risku viņa dzīvībai vai viņa fiziskajai integritātei vai reālu necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās risku, ja viņa izcelsmes valstī vai dzīvesvietas valstī vispār nav pieejama atbilstoša ārstēšana?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ja uz pirmo prejudiciālo jautājumu ir sniedzama atbilde, kas paredz, ka abu aprakstīto kategoriju personām ir jābūt tiesīgām uz šīs pašas direktīvas 20. panta 3. punktā, 28. panta 2. punktā un 29. panta 2. punktā paredzēto sociālo aizsardzību un veselības aprūpi, vai tie ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstīm uzliktais pienākums ņemt vērā mazāk aizsargātu personu, piemēram, invalīdu, īpašo situāciju nozīmē, ka tām ir jāpiešķir <DATE ISO="19870227">1987. gada 27. februāra</DATE> Likumā par invaliditātes pabalstiem paredzētie pabalsti, ņemot vērā, ka, pamatojoties uz <DATE ISO="19760708">1976. gada 8. jūlija</DATE> Konstitutīvo publisko sociālās aprūpes centru likumu, saistībā ar invaliditāti var tikt piešķirta sociālā palīdzība?<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>39.</NO.P><TXT>Pamatlietas dalībnieki, Beļģijas, Vācijas, Grieķijas un Francijas valdības, kā arī Komisija iesniedza savus apsvērumus.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="8"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>III –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Analīze</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>40.</NO.P><TXT>Ar savu pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā Tiesai jautā, vai trešās valsts valstspiederīgais, kurš cieš no smagas slimības un kuram, atgriežoties savā izcelsmes valstī, draud reāls risks ciest necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos, jo šajā valstī netiek nodrošināta atbilstoša ārstēšana, ir jāuzskata par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0028" ID="QS0028"/>personu, kas ir tiesīga uz alternatīvo aizsardzību<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> Direktīvas 2004/83 2. panta e) punkta izpratnē.</TXT></NP><NP><NO.P>41.</NO.P><TXT>Atgādināšu, ka saskaņā ar šo noteikumu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0029" ID="QS0029"/>persona, kas ir tiesīga uz alternatīvo aizsardzību<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>, ir persona, attiecībā uz kuru ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka, ja tā atgrieztos savā izcelsmes valstī, tai draudētu reāls risks ciest būtisku kaitējumu, kā noteikts šīs direktīvas 15. pantā, un šī persona nevar vai šāda riska dēļ nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību.</TXT></NP><NP><NO.P>42.</NO.P><TXT>Direktīvas 2004/83 15. pantā ir noteikti triju veidu būtiski kaitējumi, tostarp b) punktā ir minēta necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās pret pieteikuma iesniedzēju viņa izcelsmes valstī.</TXT></NP><NP><NO.P>43.</NO.P><TXT>Jautājums, kuru iesniedzējtiesa ir uzdevusi Tiesai, rodas, ciktāl šī tiesību norma <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0030" ID="QS0030"/>būtībā atbilst ECPAK 3. pantam<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/>, kā uz to ir norādījusi Tiesa spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Elgafaji</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>C‑465/07, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:94">EU:C:2009:94</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 28. punkts.</P></NOTE> un kā tas izriet no Direktīvas 2004/83<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Skat. Eiropas Savienības Padomē prezidējošās valsts <DATE ISO="20020925">2002. gada 25. septembra</DATE> paziņojumu Imigrācijas, robežu un patvēruma jautājumu stratēģiskajai komitejai, 12148/02, 5. lpp.</P></NOTE> sagatavošanas darbiem.</TXT></NP><NP><NO.P>44.</NO.P><TXT>No ECT judikatūras izriet, ka ciešanas, kuras rada dabīgi radusies fiziska vai garīga slimība, var izraisīt necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos ECPAK 3. panta izpratnē, ja tā saasinās vai var saasināties tādas darbības vai ārstēšanas rezultātā, kas it īpaši izriet no ieslodzījuma apstākļiem, izraidīšanas vai citiem pasākumiem, par kuru īstenošanu var uzskatīt par atbildīgām valsts iestādes<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>ECT <DATE ISO="20140227">2014. gada 27. februāra</DATE> spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Josef</HT> pret Beļģiju, Nr. 70055/10, 118. punkts. Tomēr ECT atgādina, ka saskaņā ar tās judikatūru trešo valstu valstspiederīgie, kuriem tiek piemērots izraidīšanas pasākums, principā nevar lūgt piešķirt tiesības uzturēties līgumslēdzējas valsts teritorijā, lai turpinātu saņemt atbalstu un medicīniskos, sociālos un citus tās dalībvalsts sniegtos pakalpojumus, kas piemēro izraidīšanu. Tas, ka līgumslēdzējas valsts veiktās izraidīšanas gadījumā pieteikuma iesniedzēja stāvoklis var būtiski pasliktināties un it īpaši būtiski samazināties viņa mūža ilgums, nav pietiekams [iemesls], lai konstatētu ECPAK 3. panta pārkāpumu.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>45.</NO.P><TXT>Tādējādi tādos ļoti ārkārtējos apstākļos, kādi ir aprakstīti spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">D</HT>. pret Apvienoto Karalisti<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>ECT spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">D</HT>. pret Apvienoto Karalisti, <HT TYPE="ITALIC">CEDH</HT> 1997‑III.</P></NOTE>, ECT ir nospriedusi, ka izraidīšanas lēmuma izpilde ar AIDS slimai personai gadījumā, ja tā atgrieztos savā izcelsmes valstī, būtu ECPAK 3. panta pārkāpums, jo tai draudētu reāls risks nomirt ārkārtīgu ciešanu apstākļos. ECT savā spriedumā ir ņēmusi vērā, ka attiecīgā persona bija progresējušas slimības posmā un ka medicīnisko procedūru strauja pārtraukšana uzņēmējā valstī un atbilstīgas ārstēšanas, kā arī jebkāda veida psiholoģiskā atbalsta un sociālās palīdzības nesniegšana paātrinātu attiecīgās personas nāvi un radītu tai lielas fiziskas un garīgas ciešanas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Turpat (51.–54. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>46.</NO.P><TXT>ECT ir norādījusi, ka tā rīkojas pietiekami elastīgi, piemērojot ECPAK 3. pantu situācijās, kurās risks, ka ieinteresētā persona galamērķa valstī tiks pakļauta prettiesiskai rīcībai, izriet no faktoriem, par kuriem tieši vai netieši nevar vainot šo valstu valsts iestādes, vai arī faktoriem, aplūkojot tos atsevišķi, ar kuriem pašiem par sevi netiek pārkāpti šī panta noteikumi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Turpat (49. punkts).</P></NOTE>. Tātad šādā gadījumā, ņemot vērā par primāriem atzītus humānus apsvērumus, Līgumslēdzējas valstis nevar īstenot izraidīšanas lēmumu, citādi tās var tikt atzītas par atbildīgām saskaņā ar ECPAK 3. pantu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Tomēr iepriekš minētajā spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">Josef</HT> pret Beļģiju ECT ir precizējusi, ka šāda situācija var rasties tikai saistībā ar primāriem humāniem apsvērumiem, tādējādi tā atsaucas uz lietām, kurās ir pasludināts tās spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">N</HT>. pret Apvienoto Karalisti ((Lielā palāta) Nr. 26565/05, <HT TYPE="ITALIC">CEDH</HT> 2008‑III) un <DATE ISO="20120320">2012. gada 20. marta</DATE> spriedums lietā <HT TYPE="ITALIC">Yoh-Ekale Mwanje</HT> pret Beļģiju (Nr. 10486/10). Šajās lietās prasītāji bija arī AIDS slimnieki. Tomēr ECT ir atzinusi, ka viņu izraidīšanu nevarēja apstrīdēt, pamatojoties uz ECPAK 3. pantu, ciktāl izraidīšanas brīdī viņu veselības stāvoklis bija stabils, viņi nebija <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0031" ID="QS0031"/>kritiskā stāvoklī<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> un varēja ceļot.</P></NOTE>.</TXT></NP><?PAGE NO="9"?><NP><NO.P>47.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa būtībā Tiesai vaicā, vai salīdzināmos apstākļos var atsaukties uz Direktīvas 2004/83 15. pantā minēto <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0032" ID="QS0032"/>būtiska kaitējuma<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> jēdzienu un tādējādi pamatot alternatīvās aizsardzības statusa piešķiršanu.</TXT></NP><NP><NO.P>48.</NO.P><TXT>Es neuzskatu, ka uz personu, kas cieš no smagas slimības, šī iemesla dēļ var tikt attiecināta šīs direktīvas piemērošanas joma.</TXT></NP><NP><NO.P>49.</NO.P><TXT>Lai arī noteiktos īpašos apstākļos slimības radītās ciešanas var izraisīt necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos, tomēr nav izpildīts viens no būtiskajiem alternatīvās aizsardzības piešķiršanas kritērijiem, proti, nav identificēta persona, kas rada draudus un pret ko ir jānodrošina aizsardzība.</TXT></NP><NP><NO.P>50.</NO.P><TXT>Kopējā Eiropas patvēruma sistēma ir balstīta uz nepieciešamību personām, kuras bīstas, ka tās var tikt vajātas rases, reliģijas, tautības, politisku uzskatu vai piederības sociālajai grupai dēļ, vai arī personām, kurām viņu izcelsmes valstī draud būtisks kaitējums, nodrošināt aizsardzību, kuru viņu valsts nenodrošina vai vairs nespēj nodrošināt, jo tā ar nolūku veicina šādas darbības vai arī nerīkojas vispār.</TXT></NP><NP><NO.P>51.</NO.P><TXT>Tātad dalībvalsts noteiktajai starptautiskās aizsardzības – bēgļu statusa vai alternatīvās aizsardzības statusa – piešķiršanas sistēmai ir īpašs mērķis un tajā ir izveidots īpašs aizsardzības mehānisms<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Šajā ziņā skat. spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Diakité</HT> (C‑285/12, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:39">EU:C:2014:39</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 24. punkts).</P></NOTE>, kas paredz, ka ir jāizpilda divi būtiski nosacījumi. Pirmais [nosacījums] ir, ka ieinteresētajai personai, ja tā atgrieztos savā izcelsmes valstī, draud risks ciest no vajāšanas vai būtiska kaitējuma. Otrais [nosacījums] ir, ka minētā valsts ir tieši vai netieši atbildīga par šo draudu esamību. Tātad bēgļa statusa vai alternatīvās aizsardzības statusa priekšrocības ir paredzētas tikai tādos gadījumos, kad izcelsmes valsts varas iestādes nav iesaistījušās šīs aizsardzības nodrošināšanā vai nu tāpēc, ka tās īsteno vajāšanu, vai arī tāpēc, ka tās veicina vai piecieš vajāšanu, kuru īsteno kaujinieki vai citas privātas grupas.</TXT></NP><NP><NO.P>52.</NO.P><TXT>Šiem diviem nosacījumiem ir izšķiroša nozīme starptautiskās aizsardzības piešķiršanā, jo tie pamato personas bailes un izskaidro tās nespēju vai atteikšanos izmantot savas izcelsmes valsts aizsardzību.</TXT></NP><NP><NO.P>53.</NO.P><TXT>Runājot par alternatīvās aizsardzības piešķiršanu, šie divi nosacījumi tieši izriet no Direktīvas 2004/83 2. panta e) punkta formulējuma. Proti, Savienības likumdevējs nepārprotami ir precizējis, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0033" ID="QS0033"/>persona, kas tiesīga uz alternatīvo aizsardzību<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/>, ir persona, kurai ne tikai draud reāls risks ciest būtisku kaitējumu, ja tā atgrieztos savā izcelsmes valstī, kā tas ir noteikts šās direktīvas 15. pantā, bet, ņemot vērā šo risku, tā arī nespēj vai atsakās pieņemt šīs valsts aizsardzību.</TXT></NP><NP><NO.P>54.</NO.P><TXT>Turklāt šajā pantā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0034" ID="QS0034"/>būtiska kaitējuma<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> jēdziens ir definēts kā darbības vai apstākļi, par kuriem izcelsmes valsts varas iestādes ir tieši vai netieši atbildīgas.</TXT></NP><NP><NO.P>55.</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 15. pants ir jālasa kopā ar tās 6. pantu.</TXT></NP><NP><NO.P>56.</NO.P><TXT>Kā minēts, Direktīvas 2004/83 15. pantā likumdevējs ir definējis būtiska kaitējuma materiālos priekšnosacījumus. Tas ir nāves sods vai tā izpilde, attiecīgās personas spīdzināšana vai necilvēcīga pazemojoša izturēšanās pret viņu, necilvēcīga vai pazemojoša sodīšana izcelsmes valstī, un smagi un individuāli draudi viņa dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā. Šāda rīcība ietver attiecīgā dalībnieka tīšu nodomu nodarīt īpaši lielas fiziskas vai garīgas ciešanas.</TXT></NP><?PAGE NO="10"?><NP><NO.P>57.</NO.P><TXT>Savukārt Direktīvas 2004/83 6. pantā ir definēts personīgais elements, jo tajā ir noteikti <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0035" ID="QS0035"/>vajāšanas vai smaga [būtiska] kaitējuma dalībnieki<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>. Tādējādi Savienības likumdevējs tieši norāda, ka šīs direktīvas 15. pantā minētos būtiskos kaitējumus nodara valsts, partijas vai organizācijas, kas kontrolē valsti vai būtisku tās teritorijas daļu, nevalstiski dalībnieki, ja var pierādīt, ka valsts, partijas vai organizācijas, kas nodrošina tās kontroli, nespēj vai nevēlas nodrošināt aizsardzību pret vajāšanu vai būtisku kaitējumu.</TXT></NP><NP><NO.P>58.</NO.P><TXT>Lai personu varētu uzskatīt par tiesīgu saņemt alternatīvo aizsardzību, nav tātad pietiekami pierādīt, ka tai draud necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās, ja tā atgrieztos savā izcelsmes valstī, bet arī ir jāpierāda, ka šos draudus izraisa faktori, kuros tieši vai netieši ir vainojamas šīs valsts varas iestādes, vai arī šie draudi personai rodas tāpēc, ka tos izraisa vai arī tos piecieš tās valsts iestādes, kuras valstspiederīgā šī persona ir, vai arī draudus rada neatkarīgas grupas, pret kurām valsts iestādes nespēj nodrošināt saviem pilsoņiem efektīvu aizsardzību.</TXT></NP><NP><NO.P>59.</NO.P><TXT>Tomēr, kā savos apsvērumos ir norādījusi Francijas valdība, gadījumā, ja persona, kurai veselības stāvokļa dēļ ir nepieciešama medicīniskā aprūpe un kura nevarētu saņemt atbilstošu ārstēšanu savā izcelsmes valstī, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās draudi, ja tā atgrieztos minētajā valstī, nav saistīti ar valsts iestāžu vai nevalstisku organizāciju tīšu darbību vai bezdarbību. Citiem vārdiem sakot, šajā lietā nav izpildīts viens no būtiskajiem kritērijiem, lai atzītu Direktīvas 2004/83 6. pantā minētās alternatīvās aizsardzības priekšrocības, proti, izcelsmes valsts varas iestāžu tieša vai netieša atbildība par būtisku kaitējumu, pret kuru ir jānodrošina aizsardzība.</TXT></NP><NP><NO.P>60.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos dalībvalsts piešķirtā aizsardzība neatbilst nepieciešamībai nodrošināt starptautisko aizsardzību šīs direktīvas 2. panta a) punkta izpratnē un tādējādi neattiecas uz kopējo Eiropas patvēruma sistēmu.</TXT></NP><NP><NO.P>61.</NO.P><TXT>Saskaņā ar minētās direktīvas 2. panta g) punkta beigām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Kā ir norādījusi Tiesa spriedumā <HT TYPE="ITALIC">B</HT> un <HT TYPE="ITALIC">D</HT> (C‑57/09 un C‑101/09, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:661">EU:C:2010:661</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), no Direktīvas 2004/83 2. panta g) punkta beigām izriet, ka tai pretrunā nav tas, ka persona lūdz tai nodrošināt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0036" ID="QS0036"/>cita veida aizsardzību<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>, kas neietilpst [minētās direktīvas] piemērošanas jomā (116. punkts).</P></NOTE> runa ir par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0037" ID="QS0037"/>cita veida aizsardzību<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>, kas neietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā. Šī aizsardzība tiek piešķirta citu iemeslu dēļ, pamatojoties uz diskrecionāri pieņemtu lēmumu, līdzjūtības vai humānu iemeslu dēļ atbilstoši ECPAK 3. pantam un Hartas 4. pantam un 19. panta 2. punktam. Necilvēcīgo izturēšanos var veidot šajā pēdējā gadījumā uzņemošās dalībvalsts pieņemts lēmums par ieinteresētās personas izraidīšanu kopā ar atbilstīgas medicīniskas aprūpes neesamību izcelsmes valstī.</TXT></NP><NP><NO.P>62.</NO.P><TXT>Tomēr Savienības likumdevējs no Direktīvas 2004/83 piemērošanas jomas skaidri vēlējies izslēgt situācijas, kuru pamatā ir humāni iemesli.</TXT></NP><NP><NO.P>63.</NO.P><TXT>Direktīvas 2004/83 preambulas 9. apsvērumā tas skaidri ir precizējis, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0038" ID="QS0038"/>[minētā direktīva] neattiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem, kam atļauts palikt dalībvalstu teritorijā ne tādēļ, ka viņiem nepieciešama starptautiska aizsardzība, bet pamatojoties uz diskrecionāri pieņemtu lēmumu līdzjūtības vai humānu iemeslu dēļ<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Direktīva 2004/83, tāpat kā <DATE ISO="19510728">1951. gada 28. jūlijā</DATE> Ženēvā parakstītā Konvencija par bēgļu statusu ir balstīta uz principu, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem uzņēmējas dalībvalstis var piešķirt valsts aizsardzību, kas personām, kurām ir atteikts bēgļa statuss saskaņā ar minētās direktīvas 12. panta 2. punktu, dod tiesības uzturēties attiecīgās dalībvalsts teritorijā.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>64.</NO.P><TXT>Turklāt saistībā ar 15. panta b) punktu ir interesanti atsaukties uz Direktīvas 2004/83 sagatavošanas darbiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Skat. Eiropas Savienības Padomē prezidējošās valsts <DATE ISO="20020925">2002. gada 25. septembra</DATE> paziņojumu Imigrācijas, robežu un patvēruma jautājumu stratēģiskajai komitejai, 12148/02, 6. lpp.</P></NOTE>, kuros Savienības likumdevējs sniedz šādu precizējumu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0039" ID="QS0039"/>Tomēr, ja b) punktā būtu jāiekļauj visa [ECT] judikatūra attiecībā uz ECPAK 3. pantu, būtu jāiekļauj tikai uz humāniem iemesliem balstītas lietas, piemēram, lieta <HT TYPE="ITALIC">D</HT> pret Apvienoto Karalisti (1997), kas ir pazīstama arī ar nosaukumu <HT TYPE="ITALIC">Saint‑Kitts</HT>.</ALINEA><?PAGE NO="11"?><ALINEA>Lai arī lietā <HT TYPE="ITALIC">Saint Kitts</HT> nepietiekama piekļuve attīstītai veselības sistēmai, kā arī attiecīgas aprūpes neesamība pašas par sevi nav uzskatāmas par spīdzināšanu vai necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos, izraidīšana uz šo valsti, kurā ir draudi attiecīgās personas dzīvībai, šādi tika kvalificēta.</ALINEA><ALINEA>Līdz ar to, lai alternatīvās aizsardzības sistēmā netiktu izskatītas lietas, kuru pamatā ir humāni iemesli, kas nekad nav bijis [Direktīvas 2004/83] mērķis, prezidējošā valsts ierosina ierobežot b) punkta piemērošanas jomu, pasludinot, ka <HT TYPE="ITALIC">izcelsmes valstī ir jābūt</HT> reālam riskam ciest spīdzināšanu vai necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE>.</ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>65.</NO.P><TXT>Lai arī, kā Tiesa ir norādījusi spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Elgafaji</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P><REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:94">EU:C:2009:94</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>, Direktīvas 2004/83 15. panta b) punkts <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0040" ID="QS0040"/>būtībā atbilst ECPAK 3. pantam<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Turpat (28. punkts).</P></NOTE>, Savienības likumdevējs tomēr ir noteicis, ka tās piemērošanas jomā ietilpst tikai tāda izturēšanās pret pieteikuma iesniedzēju <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0041" ID="QS0041"/><HT TYPE="ITALIC">viņa izcelsmes valstī</HT><QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>McAdam, J., <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0042" ID="QS0042"/>The Qualification Directive: An Overview<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>, <HT TYPE="ITALIC">The Qualification Directive: Central Themes, Problem Issues, and Implementation in Selected Member States</HT>, Wolf Legal Publishers, Nimègue, 2007, 19. lpp.</P></NOTE>, kas ietver šīs valsts varas iestāžu tiešu vai netiešu atbildību. Tādējādi ar starptautiskās aizsardzības sistēmu un it īpaši alternatīvās aizsardzības statusa piešķiršanu ir izveidots konkrēts un īpašs<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Šajā ziņā skat. spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Diakité</HT> (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:39">EU:C:2014:39</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 24. punkts).</P></NOTE> aizsardzības mehānisms, kurā ir paredzēti atšķirīgi pienākumi no tiem, kas Līgumslēdzējām valstīm jāpilda saskaņā ar ECPAK 3. pantu.</TXT></NP><NP><NO.P>66.</NO.P><TXT>Tātad, ņemot vērā šos faktorus, es uzskatu, ka Direktīvas 2004/83 2. panta e) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to ir pretrunā tas, ka par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0043" ID="QS0043"/>personu, kas tiesīga uz alternatīvo aizsardzību<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/>, dalībvalsts uzskata trešās valsts valstspiederīgo, kurš cieš no smagas slimības un kuram draud reāls risks ciest necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos, ja viņš atgriežas savā izcelsmes valstī, jo viņa valstī nav nodrošināta atbilstoša ārstēšana.</TXT></NP><NP><NO.P>67.</NO.P><TXT>Tātad tāda uzturēšanās atļauja, kas, pamatojoties uz <DATE ISO="19801215">1980. gada 15. decembra</DATE> likuma 9.b pantu, tika izsniegta <HT TYPE="ITALIC">M. M’Bodj</HT>, nevar būt starptautiskās alternatīvās aizsardzības veids šīs direktīvas 2. panta e) punkta izpratnē.</TXT></NP><NP><NO.P>68.</NO.P><TXT>Tā arī nevar būt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0044" ID="QS0044"/>labvēlīgāks noteikums<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/> minētās direktīvas 3. punkta izpratnē.</TXT></NP><NP><NO.P>69.</NO.P><TXT>Lai arī saskaņā ar šo tiesību normu dalībvalstis var ieviest vai saglabāt labvēlīgākus noteikumus, lai galvenokārt izlemtu, kādas personas izpilda bēgļa statusa piešķiršanas nosacījumus vai kādai personai var piešķirt alternatīvās aizsardzības statusu, tomēr šīm normām ir jābūt saderīgām ar Direktīvu 2004/83<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Šajā ziņā skat. Tiesas apsvērumus spriedumā <HT TYPE="ITALIC">B</HT> un <HT TYPE="ITALIC">D</HT> (<REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:661">EU:C:2010:661</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 114.–120. punkts).</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>70.</NO.P><TXT>Tikko izklāstīto iemeslu dēļ tas, ka dalībvalsts ir piešķīrusi alternatīvās aizsardzības statusu personai, kas ir tādā situācijā kā <HT TYPE="ITALIC">M. M’Bodj</HT>, nebūtu saderīgs ar šī dokumenta noteikumiem un mērķi.</TXT></NP><NP><NO.P>71.</NO.P><TXT>Ņemot vērā ierosināto atbildi uz pirmo jautājumu, uz otro jautājumu nav jāatbild.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="12"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>IV –</NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>72.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, es iesaku Tiesai <HT TYPE="ITALIC">Cour constitutionnelle</HT> atbildēt šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P>Padomes <DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīļa</DATE> Direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu, 2. panta e) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tas, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0045" ID="QS0045"/>par personu, kas tiesīga uz alternatīvo aizsardzību<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>, dalībvalsts atzīst trešās valsts valstspiederīgo, kurš cieš no smagas slimības un kuram rodas reāli draudi ciest necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos, ja viņu nosūta uz viņa izcelsmes valsti, jo viņa valstī netiek nodrošināta atbilstīga ārstēšana.</P></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>