1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt LES 6. panta 1. punktu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 20. un 47. pantu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp KE un LF, diviem advokātiem, kas praktizē savu profesiju Rumānijā, par LF savā Facebook lapā pausto komentāru attiecībā uz KE publicētu rakstu likumību.

Rumānijas tiesību akti

3

Rumānijas Konstitūcijas 30. panta 6. punktā ir paredzēts:

4

Civilkodeksa 58. pantā “Ar personību saistītas tiesības” ir noteikts:

5

Civilkodeksa 72. pantā “Tiesības uz cieņu” ir noteikts:

6

Saskaņā ar Civilkodeksa 252. pantu “Cilvēka personības aizsardzība”:

7

Civilkodeksa 253. pantā “Aizstāvības pamati” ir noteikts:

8

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 6. pantu “Tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu iespējami īsos un prognozējamos termiņos”:

Pamatlieta un prejudiciālais jautājums

9

KE un LF ir advokāti, kuri ir Klužas [Cluj] (Rumānija) advokatūras biedri. KE norāda, ka 2018. gada 22. februārī Jurnalul Baroului Cluj (Klužas Advokatūras Žurnāls), kas ir šīs advokatūras advokātu profesionālās apvienības žurnāls, tika publicēts raksts, kura autors ir KE, ar nosaukumu “Exercitarea dreptului la apărare prin declarații conținând afirmații necorespunzătoare adevărului în fața organelor judiciare” (“Aizstāvības tiesību īstenošana tiesu instancēs, sniedzot paziņojumus, kas ietver patiesībai neatbilstošus apgalvojumus”).

10

KE norāda, ka, lai gan LF, kas ir šī žurnāla galvenais redaktors, sākotnēji nav bijis nekādu iebildumu pret šī zinātniskā raksta publicēšanu, pēc tā publicēšanas ir paudis zināmu, pēc KE domām, nepamatotu, kritiku, kuras galējā izpausme ir LF Facebook lapā publicētais paziņojums, kura saturs iesniedzējtiesas nolēmumā nav izklāstīts.

11

Pēc KE domām, šādi paziņojumi nekādi neietilpst tādas kritikas kategorijā, uz kuru attiecas tiesības uz vārda brīvību.

12

2019. gada 28. janvārī KE vērsās Tribunalul Arbitral de pe lângă Asociaţia de arbitraj de pe lângă Baroul Cluj (Klužas advokatūras Arbitrāžas asociācijas šķīrējtiesa, Rumānija) ar prasību pret LF. KE lūdz šo šķīrējtiesu:

–

konstatēt 2019. gada 7. janvārī LF Facebook lapā veiktās publikācijas nelikumību un

–

piespriest LF atbilstoši Civilkodeksa 253. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktam publicēt nolēmumu savā Facebook lapā un atstāt tur šo publikāciju vismaz tikpat ilgu laiku, cik šajā lapā ir atradusies nelikumīgā publikācija.

13

LF lūdz Tribunalul Arbitral de pe lângă Asociaţia de arbitraj de pe lângă Baroul Cluj (Klužas advokatūras Arbitrāžas asociācijas šķīrējtiesa) vērsties Tiesā ar prejudiciālu jautājumu.

14

Šī šķīrējtiesa apgalvo, ka tai ir jāņem vērā, no vienas puses, Rumānijas tiesām noteiktais pienākums atbildēt uz visiem pušu lūgumiem un aizstāvības pamatiem, tātad – arī lūgumu vērsties Tiesā, un, no otras puses, tiesas precedenta saistošā rakstura problemātika, jo minētā tiesa uzskata, ka tā nevar sniegt risinājumu, kas atšķirtos no atbilstīgā tiesas precedenta, lai gan tā neidentificē saderīgāku attiecīgā tiesiskā regulējuma piemērošanas veidu.

15

Šajos apstākļos Tribunalul Arbitral de pe lângă Asociaţia de arbitraj de pe lângă Baroul Cluj (Klužas advokatūras Arbitrāžas asociācijas šķīrējtiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

–

atbildēt uz visiem pušu lūgumiem un aizstāvības pamatiem, tos efektīvi izvērtējot, jo pusēm ir tiesības sagaidīt konkrētu un tiešu atbildi par attiecīgās lietas atrisināšanai izšķirošajiem pamatiem, un

–

ievērot tiesas precedenta saistošo raksturu, ja tiesas precedents ir šīs pašas tiesas vai citas Rumānijas tiesas galīgs spriedums lietā, kurā to izskatošā valsts tiesa nosaka, ka ir atbilstīgi šo precedentu minēt, un konstatē lietu “juridisko līdzīgumu”, un šis saistošais raksturs nozīmē, ka tiesa, kas konstatē šādu “juridisko līdzīgumu”, atšķirīgu risinājumu var sniegt vienīgi tad, ja tā savu atšķirīgo nostāju pamato ar likuma tekstam atbilstošāku piemērošanas veidu?”

Par lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību un Tiesas kompetenci

16

Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punktu, ja Tiesas kompetencē acīmredzami nav izskatīt attiecīgo prasības pieteikumu vai ja prasības pieteikums ir acīmredzami nepieņemams, Tiesa pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas un neveicot tālākas procesuālās darbības var lemt, izdodot motivētu rīkojumu.

17

Šajā lietā ir jāpiemēro šī tiesību norma.

18

Šajā ziņā ir jānorāda, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir acīmredzami nepieņemams, ņemot vērā Reglamenta 94. panta c) punktu, jo šajā lūgumā izklāstītie apstākļi neļauj konstatēt tā pieņemamību, ņemot vērā nosacījumu, ka to ir jābūt iesniegušai “tiesai” LESD 267. panta izpratnē. Tribunalul Arbitral de pe lângă Asociaţia de arbitraj de pe lângă Baroul Cluj (Klužas advokatūras Arbitrāžas asociācijas šķīrējtiesa) nemin nevienu apstākli, kas varētu pierādīt, ka tai ir šāds statuss.

19

Tā kā nešķiet, ka valsts tiesiskajā regulējumā būtu noteikts pienākums celt prasību šajā tiesā kā vienīgais līdzeklis, lai atrisinātu pamatlietu, un būtu izslēgta iespēja pusēm vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesās, minētajai šķīrējtiesai bija jānorāda iemesli, kuru dēļ vēršanās šajā tiesā šajā gadījumā ir bijusi obligāta. Turklāt iesniedzējtiesas nolēmumā nav nevienas atsauces uz Civilprocesa kodeksa normām, kurās būtu regulētas šķīrējtiesas ar oficiālu institūciju statusu. Līdz ar to ir jāuzskata, ka šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir acīmredzami pieņemams.

20

Turklāt, runājot par Tiesas kompetenci interpretēt noteiktas Hartas normas, ir jāpiebilst, ka, pat pieņemot, ka iesniedzējtiesas nolēmums būtu pieņemams, tajā nav ietverts neviens konkrēts apstāklis, kas ļautu uzskatīt, ka pamatlieta attiecas uz tādas Savienības tiesību normas interpretāciju vai piemērošanu, kura nav ietverta Hartā.

21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir iesniegts tiesvedībā starp divām privātpersonām saistībā ar prasību, kuras mērķis ir lūgt konstatēt publikācijas Facebook lapā nelikumību. Šajā kontekstā Tribunalul Arbitral de pe lângă Asociaţia de arbitraj de pe lângă Baroul Cluj (Klužas advokatūras Arbitrāžas asociācijas šķīrējtiesa) vēlas, lai noteiktu procesuāla rakstura pienākumu novērtēšanai tiktu piemērots LES 6. panta 1. punkts un Hartas 20. un 47. pants.

22

Ņemot vērā Hartas 51. panta 1. punktu, tās normas attiecas uz dalībvalstīm tikai tad, ja tās īsteno Savienības tiesību aktus. Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru Savienības tiesību sistēmā garantētās pamattiesības ir piemērojamas visās Savienības tiesībās reglamentētajās situācijās, taču ne ārpus šādām situācijām (spriedums, 2013. gada 26. februāris, Åkerberg Fransson, C‑617/10, EU:C:2013:105, 19. punkts, un rīkojums, 2017. gada 11. janvāris, Boudjellal, C‑508/16, nav publicēts, EU:C:2017:6, 17. punkts).

23

Šajos apstākļos, pamatojoties uz Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punktu, ir jākonstatē ka Tribunalul Arbitral de pe lângă Asociaţia de arbitraj de pe lângă Baroul Cluj (Klužas advokatūras Arbitrāžas asociācijas šķīrējtiesa) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas ir iesniegts ar 2019. gada 12. februāra lēmumu, ir acīmredzami nepieņemams un izskatīt šo lūgumu katrā ziņā acīmredzami nav Tiesas kompetencē.

Par tiesāšanās izdevumiem

24

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem.