<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-787/18</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62018CJ0787</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:964">EU:C:2020:964</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>12</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>12</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20201126">26.11.2020</DATE>. – Lieta C‑787/18</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Sögård Fastigheter</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (septītā palāta)</P><P><DATE ISO="20201126">2020. gada 26. novembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – zviedru.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Valsts tiesību akti, kuros ir paredzēta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atskaitījumu korekcija, ko veic nodokļa maksātājs, kurš nav tas, kas sākotnēji ir veicis atskaitījumu</KEYWORD><KEYWORD>Fakts, ka sabiedrība privātpersonām pārdod nekustamo īpašumu, kuru minētā sabiedrība, kā arī iepriekšējā īpašniece sabiedrība ir izīrējusi</KEYWORD><KEYWORD>PVN piemērošanas izbeigšanās, nekustamo īpašumu pārdodot privātpersonām</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā C‑787/18</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Högsta förvaltningsdomstolen</HT> (Augstākā administratīvā tiesa, Zviedrija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20181203">2018. gada 3. decembrī</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20181217">2018. gada 17. decembrī</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Skatteverket</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Sögård Fastigheter AB,</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (septītā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Kumins [<HT TYPE="ITALIC">A. Kumin</HT>] (referents), tiesneši T. fon Danvics [<HT TYPE="ITALIC">T. von Danwitz</HT>] un P. Dž. Švīrebs [<HT TYPE="ITALIC">P. G. Xuereb</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts: Dž. Pitrucella [<HT TYPE="ITALIC">G. Pitruzzella</HT>],</P><P>sekretārs: A. Kalots Eskobars [<HT TYPE="ITALIC">A. Calot Escobar</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Skatteverket</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">T. Johansson</HT>, pārstāvis,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Sögård Fastigheter AB</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">C. Rosén</HT>, ģenerāldirektors,</P></ITEM><ITEM><P>Somijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">S. Hartikainen</HT>, pārstāvis,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">K. Simonsson</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">L. Lozano Palacios</HT>, <HT TYPE="ITALIC">E. Ljung Rasmussen</HT> un <HT TYPE="ITALIC">G. Tolstoy</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><?PAGE NO="2"?><GR.VISA><VISA>ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Direktīvas 2006/112/EK (<DATE ISO="20061128">2006. gada 28. novembris</DATE>) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="347" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 347, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>, kā arī labojumi – <REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="335" PAGE.FIRST="60" DATE.PUB="2007">OV 2007, L 335, 60. lpp.</REF.DOC.OJ>, un <REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="323" PAGE.FIRST="31" DATE.PUB="2015">OV 2015, L 323, 31. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>PVN direktīva<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>) 19., 188. un 189. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp <HT TYPE="ITALIC">Skatteverket</HT> (Ieņēmumu dienests, Zviedrija) un <HT TYPE="ITALIC">Sögård Fastigheter AB</HT> par to pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atskaitījumu korekciju, ko iepriekš ir veicis kāds cits nodokļa maksātājs.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Saskaņā ar PVN direktīvas 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Dalībvalstis par nodokļa maksātāju var uzskatīt jebkuru personu, kura neregulāri veic [..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>ēkas vai ēkas daļas un zem ēkas esošās zemes piegādi pirms šīs ēkas pirmreizējas izmantošanas.<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 19. panta pirmajā daļa ir noteikts, ka tad, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>ja visus aktīvus vai to daļu nodod par atlīdzību vai bez tās, vai kā ieguldījumu uzņēmējsabiedrībā, dalībvalstis var uzskatīt, ka nav notikusi preču piegāde, un saņēmēju uzskata par tās personas tiesību pārņēmēju, kas preces nodevusi<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 135. panta 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Dalībvalstis atbrīvo no nodokļa šādus darījumus:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>j)</NO.P><TXT>ēkas vai ēkas daļu un zem tās esošās zemes piegādi, izņemot 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos gadījumus;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>l)</NO.P><TXT>nekustama īpašuma iznomāšanu vai izīrēšanu.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Saskaņā ar PVN direktīvas 137. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="137.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Dalībvalstis nodokļa maksātājiem var piešķirt tiesības izvēlēties nodokļa režīmu attiecībā uz šādiem darījumiem:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>ēkas vai ēkas daļu un zem tās esošās zemes piegādi, izņemot 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto piegādi;</TXT></NP></ITEM></LIST><?PAGE NO="3"?><P>[..]</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>nekustama īpašuma iznomāšanu vai izīrēšanu.</TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="137.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis pieņem sīki izstrādātus noteikumus 1. punktā minēto izvēles tiesību izmantošanai.</ALINEA><ALINEA>Dalībvalstis var ierobežot šo izvēles tiesību darbības jomu.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 168. panta a) punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Ciktāl preces un pakalpojumus nodokļa maksātājs izmanto darījumiem, par kuriem uzliek nodokli, nodokļa maksātājam ir tiesības tajā dalībvalstī, kurā viņš veic šos darījumus, atskaitīt no nodokļa, par kuru nomaksu viņš ir atbildīgs:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>PVN, kas attiecīgajā dalībvalstī maksājams vai samaksāts par preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanu, ko tam veicis vai veiks cits nodokļa maksātājs.<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 184. pants ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Sākotnējo atskaitīšanu koriģē, ja atskaitīšana ir lielāka vai mazāka par to, uz kādu nodokļa maksātājam bijušas tiesības.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Saskaņā ar PVN direktīvas 185. panta 1. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Koriģēšanu veic jo īpaši, ja pēc PVN atmaksāšanas mainās sastāvdaļas, kas izmantotas, lai noteiktu atskaitāmo summu, piemēram, ja ir anulēti pirkumi vai saņemti cenu samazinājumi.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Šīs direktīvas 186. pantā ir paredzēts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>dalībvalstis paredz sīki izstrādātus noteikumus 184. un 185. panta piemērošanai<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 187. pants ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="187.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Attiecībā uz kapitālieguldījumu precēm koriģēšana ilgst piecus gadus, ieskaitot gadu, kurā tās ir iegādātas vai ražotas.</ALINEA><ALINEA>Tomēr dalībvalstis koriģēšanu var attiecināt uz pilnu piecu gadu laikposmu no šo kapitālieguldījumu preču pirmreizējās lietošanas.</ALINEA><ALINEA>Nekustamajam īpašumam, kas iegādāts kā kapitālieguldījumu prece, koriģēšanas laikposmu var pagarināt līdz pat 20 gadiem.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="187.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Ikgadējo koriģēšanu veic tikai par vienu piektdaļu no PVN, kas maksājams par kapitālieguldījumu precēm vai, ja koriģēšanas laikposms ir bijis pagarināts, par tā attiecīgu daļu.</ALINEA><ALINEA>Šā punkta pirmajā daļā minēto koriģēšanu veic, balstoties uz svārstībām atskaitīšanas tiesībās nākamajos gados attiecībā pret atskaitīšanas tiesībām tajā gadā, kurā preces ir iegādātas, ražotas vai, attiecīgā gadījumā, pirmoreiz lietotas.<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>PVN direktīvas 188. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="188.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ja kapitālieguldījumu preces piegādā koriģēšanas laikā, uzskata, ka nodokļa maksātājs tās vēl joprojām lieto savas saimnieciskās darbības vajadzībām līdz koriģēšanas laikposma beigām.</ALINEA><?PAGE NO="4"?><ALINEA>Pieņem, ka šai saimnieciskajai darbībai pilnībā uzliek nodokli, ja nodokli uzliek kapitālieguldījumu preču piegādei.</ALINEA><ALINEA>Pieņem, ka šī saimnieciskā darbība ir pilnībā atbrīvota no nodokļa, ja no nodokļa ir atbrīvota kapitālieguldījumu preču piegāde.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="188.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Šā panta 1. punktā paredzēto koriģēšanu veic tikai vienreiz attiecībā uz visu atlikušo koriģēšanas laiku. Tomēr, ja kapitālieguldījumu preču piegāde ir atbrīvota no nodokļa, dalībvalstis var atcelt prasību veikt koriģēšanu, ja pircējs ir nodokļa maksātājs, kas attiecīgās kapitālieguldījumu preces izmanto vienīgi darījumiem, par kuriem PVN ir atskaitāms.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Saskaņā ar PVN direktīvas 189. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Lai piemērotu 187. un 188. pantu, dalībvalstis var veikt šādus pasākumus:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>definēt kapitālieguldījumu preču jēdzienu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>norādīt PVN summu, kas ņemama vērā koriģēšanai;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>veikt jebkādus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka koriģēšana neizraisa nekādas nepamatotas priekšrocības;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>atļaut administratīvus vienkāršojumus.<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 193. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>PVN maksā ikviens nodokļa maksātājs, kas veic preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, par kuru uzliek nodokli, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar 194. līdz 199. pantu un 202. pantu nodokli maksā kāda cita persona.<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Zviedrijas tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Noteikumi par obligātu nodokļa maksāšanas pienākumu un brīvu izvēli maksāt nodokli</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">mervärdesskattelagen (1994:200)</HT> (Likums 1994:200 par pievienotās vērtības nodokli) 3. nodaļas 2. pantu, redakcijā, kas ir piemērojama pamatlietas faktiskajiem apstākļiem (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>PVN likums<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>), nekustamo īpašumu atsavināšanas un izīrēšanas darījumi ar dažiem ierobežojumiem ir atbrīvoti no PVN.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Nekustamā īpašuma īpašnieks, kas pastāvīgas lietošanas nolūkā ar nodokli apliktas darbības ietvaros izīrē visu nekustamo īpašumu veidojošo ēku vai tās daļu, tomēr var izvēlēties maksāt PVN par izīrēšanu saskaņā ar minētā likuma 3. nodaļas 3. pantu un 9. nodaļas 1. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Minētā nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā PVN likuma 9. nodaļas 5. pantā ir paredzēts, ka brīva izvēle maksāt nodokli joprojām ir arī pircējam, sākot no īpašuma pārņemšanas dienas, un ka pēdējais minētais aizstāj agrāko īpašnieku saistībā ar visām tā likumiskajām tiesībām un pienākumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Saskaņā ar PVN likuma 9. nodaļas 6. pantu Ieņēmumu dienestam ir jāizbeidz brīva izvēle maksāt nodokli par izīrēšanas darījumiem īpašuma pārņemšanas brīdī, ja agrākais un jaunais īpašnieks to iepriekš kopīgi ir lūguši. Turklāt brīva izvēle maksāt nodokli tiek izbeigta, ja nekustamā īpašnieka<?PAGE NO="5"?> īpašnieks maina tā izmantošanu mērķim, kas nav ar nodokli apliktā izīrēšanas darbība, vai ja minētais īpašums vairs nevar tikt izīrēts ugunsgrēka dēļ vai cita no tā gribas neatkarīga iemesla dēļ, vai arī nojaukšanas gadījumā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Noteikumi par PVN atskaitīšanu un koriģēšanu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Saskaņā ar PVN likuma 8. nodaļas 6. pantu koriģēšanas laikposms attiecībā uz nekustamo īpašumu kā kapitālieguldījumu preci ir 10 gadi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>PVN likuma 8. nodaļas 7. un 8. pantā ir noteikts, ka kapitālieguldījumu preču atsavināšanas gadījumā priekšnodokļa atskaitījums tiek koriģēts vienu reizi. Koriģētā apmēra aprēķinā koriģējamais atskaitījums tiek sadalīts uz visu koriģēšanas laikposmu, un koriģējums attiecas uz daļu, kas atbilst atlikušajam laikposmam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Ja kapitālieguldījumu preces atsavināšana notiek uzņēmējdarbības nodošanas ietvaros, kapitālieguldījumu preču pircējam nodokļa maksātājam ir jāpārņem pārdevēja tiesības un pienākumi koriģēšanas jomā, kā tas ir paredzēts PVN likuma 8. nodaļas 11. pantā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Saskaņā ar PVN likuma 8. nodaļas 12. pantu pircējs pārņem atsavinātāja tiesības un pienākumus koriģēšanas jomā arī tad, ja tiek atsavināts nekustamais īpašums, par kura izīrēšanu ir izvēlēts nodokli maksāt, taču tikai ar nosacījumu, ka pārvedējs un pircējs nav vienojušies, ka pārvedējs veic koriģēšanu un ka koriģēšana nav pamatota ar izmaiņām, kas ir veiktas laikā, kad pārdevējs vēl bija īpašnieks.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Atsavinot kapitālieguldījumu preci, attiecībā uz kuru pircējam ir jāpārņem pārdevēja tiesības un pienākumi, pārdevējam saskaņā ar minētā likuma 8. nodaļas 15. un 17. pantu ir jāizdod īpašs dokuments. Šajā dokumentā it īpaši precizē priekšnodokli, kas ir saistīts ar pārdevēja īstenoto kapitālieguldījumu preces iegādi vai jaunbūves, piebūves vai pārbūves darbiem, šī nodokļa daļu, kas ir atskaitīta pēc atbilstošas koriģēšanas, iegādes un atskaitīšanas datumus, kā arī visu citu informāciju, kas var būt noderīga, vērtējot pircēja nodokļa maksāšanas pienākumus un tiesības uz nodokļa atskaitīšanu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Noteikumi par uzņēmējdarbības nodošanu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>PVN likuma 3. nodaļas 25. pantā bija paredzēts, ka darījumi, kas attiecas uz uzņēmējdarbības aktīvu atsavināšanu, ir atbrīvoti no nodokļa, ja šī atsavināšana notiek uzņēmējdarbības nodošanas ietvaros, ar nosacījumu, ka pircējam ir tiesības uz nodokļa atskaitīšanu vai tiesības pieprasīt to atmaksāt. Šo noteikumu atbilstoši PVN direktīvas 19. pantam interpretēja <HT TYPE="ITALIC">Högsta förvaltningsdomstolen</HT> (Augstākā administratīvā tiesa, Zviedrija), kas nosprieda, ka uzņēmējdarbības nodošana nav preču piegāde PVN piemērošanas nolūkā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Sögård Fastigheter</HT> 2012. gadā iegādājās nekustamo īpašumu, ko tā izīrēja, izvēloties maksāt nodokli.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Iepriekšējais šī īpašuma īpašnieks arī bija izvelējies maksāt PVN un bija atskaitījis priekšnodokli, kas bija samaksāts saistībā ar ēkas pārbūves darījumiem un ko tas bija norādījis kādā dokumentā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Īstenojot pārdošanas darījumu, puses nevienojās, ka iepriekšējais īpašnieks koriģēs veiktos PVN atskaitījumus, un nelūdza Ieņēmumu dienestu nenodot nodokļa maksāšanas izvēles tiesības. <HT TYPE="ITALIC">Sögård Fastigheter</HT> nekustamo īpašumu izīrēja, tādējādi turpinot to izmantot ar nodokli apliekamu darījumu veikšanai.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>2013. gadā <HT TYPE="ITALIC">Sögård Fastigheter</HT> šo nekustamo īpašumu pārdeva divām privātpersonām, kas neplānoja to izmantot ar nodokli apliekamu darījumu veikšanai. Līdz ar to PVN maksāšanas izvēles tiesības beidzās. Tad Ieņēmumu dienests lūdza <HT TYPE="ITALIC">Sögård Fastigheter</HT> koriģēt priekšnodokļa atskaitījumus, ko bija veicis iepriekšējais īpašnieks, un atmaksāt PVN par atlikušo koriģēšanas laikposmu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Sögård Fastigheter</HT>, uzskatot, ka no <DATE ISO="20131010">2013. gada 10. oktobra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pactor Vastgoed</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑622/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:649">EU:C:2013:649</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izriet, ka tai nav jāmaksā iepriekšējā īpašnieka atskaitītais PVN, vērsās <HT TYPE="ITALIC">Förvaltningsrätten</HT> (Administratīvā tiesa, Zviedrija) ar prasību atcelt Ieņēmumu dienesta lēmumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Förvaltningsrätten</HT> (Administratīvā tiesa), uzskatīdama, ka pamatlietā aplūkojamā situācija atšķiras no tās, saistībā ar kuru ir taisīts <DATE ISO="20131010">2013. gada 10. oktobra</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pactor</HT> <HT TYPE="ITALIC">Vastgoed</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑622/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:649">EU:C:2013:649</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), ar ko Tiesa atzina, ka noteikumi par PVN koriģēšanu ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj, ka summas, kas ir jāmaksā pēc PVN atskaitījuma koriģēšanas, ir atgūstamas no nodokļa maksātāja, kurš nav tas, kas ir veicis šo atskaitīšanu, šo prasību noraidīja.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Tā kā <HT TYPE="ITALIC">Kammarrätten</HT> (Administratīvā apelācijas tiesa, Zviedrija) apmierināja <HT TYPE="ITALIC">Sögård Fastigheter</HT> iesniegto apelācijas sūdzību, Ieņēmumu dienests iesniedza kasācijas sūdzību par šīs tiesas spriedumu <HT TYPE="ITALIC">Högsta</HT> <HT TYPE="ITALIC">förvaltningsdomstolen</HT> (Augstākā administratīvā tiesa) un lūdza to atzīt, ka <HT TYPE="ITALIC">Sögård Fastigheter</HT> ir pienākums koriģēšanas rezultātā atmaksāt iepriekšējā īpašnieka atskaitīto PVN.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa jautā, vai <DATE ISO="20131010">2013. gada 10. oktobra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pactor</HT> <HT TYPE="ITALIC">Vastgoed</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑622/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:649">EU:C:2013:649</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) rasto risinājumu var attiecināt uz situāciju, kad pircējs tūlīt pēc nekustamā īpašuma iegādes to izmanto tikai darījumiem, kas dod tiesības uz nodokļa atskaitījumu, un pēc tam to pārdod tālāk trešai personai, kura to neizmanto šādiem darījumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa arī norāda, ka gadījumā, ja Tiesa atzītu, ka PVN direktīvas 188. un 189. pants nepieļauj nodot pircējam pienākumu koriģēt PVN atskaitījumu, kas bija jādara pārdevējam, tai būs jālemj par Ieņēmumu dienesta argumentāciju un jānoskaidro, vai nekustamā īpašuma iegāde, kuru veica <HT TYPE="ITALIC">Sögård Fastigheter</HT>, ir visu aktīvu vai to daļas nodošana PVN direktīvas 19. panta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa precizē, ka tas, vai noteikumi par visu aktīvu vai to daļas nodošanu faktiski ir piemērojami tādā strīdā kā pamatlietā izskatāmais, ir atkarīgs no strīda apstākļiem un nav šī lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu priekšmets. Tā norāda, ka tā par to lems, kad šajā lietā taisīs galīgo spriedumu. Tomēr iesniedzējtiesa uzskata, ka tad, ja šī nodošana būtu kvalificējama kā visu aktīvu vai to daļas nodošana, rastos jautājums, vai fakts, ka <HT TYPE="ITALIC">Sögård Fastigheter</HT> tiek prasīts, lai tā koriģē iepriekšējā īpašnieka veiktos PVN atskaitījumus, ir saderīgs ar PVN direktīvas 19. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Högsta</HT> <HT TYPE="ITALIC">förvaltningsdomstolen</HT> (Augstākā administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>1)</NO.P><TXT>Ja nekustamā īpašuma pārdevējs, pamatojoties uz tiesību normām, kuras dalībvalsts ir ieviesusi saskaņā ar [PVN direktīvas] 188. panta 2. punktu, nekoriģē priekšnodokļa atskaitījumu, jo pircējs šo nekustamo īpašumu plāno izmantot tikai darījumiem, kuri dod tiesības uz atskaitījumu, vai tad, ja koriģēšanas laikposms turpinās, pircējam nedrīkst uzlikt pienākumu atskaitījumu koriģēt vēlāk, proti, tad, kad viņš nekustamo īpašumu atsavina trešai personai, kura neplāno to izmantot šādiem darījumiem?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai atbilde uz pirmo jautājumu mainās, ja tajā minētā nekustamā īpašuma pirmā atsavināšana ir aktīvu nodošana [PVN direktīvas] 19. panta izpratnē?<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="7"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālajiem jautājumiem</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai PVN direktīva ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj valsts tiesību aktus, ar kuriem, atbilstoši šīs direktīvas 188. panta 2. punktam tomēr paredzot, ka nekustamā īpašuma pārdevējam nav pienākuma koriģēt iepriekš veikto PVN atskaitījumu, ja pircējs šo īpašumu izmantos tikai tādu darījumu veikšanai, kas dod tiesības uz nodokļa atskaitīšanu, arī ir noteikts, ka pircējam ir jākoriģē šis atskaitījums attiecībā uz atlikušo koriģēšanas laikposmu, ja tas savukārt atsavina nekustamo īpašumu trešai personai, kura to neizmantos šādiem darījumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Vispirms ir jāatgādina, ka PVN direktīvas 184. pantā ir paredzēts pienākums koriģēt sākotnēji veikto PVN atskaitījumu, ja tas ir lielāks vai mazāks nekā tas, ko nodokļa maksātājam bija tiesības veikt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Šī tiesību norma, kā arī PVN direktīvas 185. un 186. pants nosaka režīmu, kas ir piemērojams tad, kad rodas nodokļu iestāžu iespējamās tiesības prasīt nodokļa maksātājam koriģēt PVN, tostarp koriģēt atskaitījumus par kapitālieguldījumu precēm (skat. it īpaši spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121018">2012. gada 18. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">TETS Haskovo</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑234/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:644">EU:C:2012:644</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200917">2020. gada 17. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Stichting Schoonzicht</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑791/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:731">EU:C:2020:731</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Šādā kontekstā PVN direktīvas 186. pantā dalībvalstīm skaidri ir noteikts pienākums paredzēt sīki izstrādātus noteikumus šīs direktīvas 184. un 185. panta piemērošanai, bet minētās direktīvas 187.–192. pantā ir paredzēti atsevišķi PVN atskaitījumu koriģēšanas noteikumi attiecībā uz kapitālieguldījumu precēm (skat. it īpaši spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180411">2018. gada 11. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">SEB bankas</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑532/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:228">EU:C:2018:228</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200917">2020. gada 17. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Stichting</HT> <HT TYPE="ITALIC">Schoonzicht</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑791/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:731">EU:C:2020:731</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>PVN direktīvas 188. pantā ir paredzēts īpašs gadījums, kad kapitālieguldījumu preces piegādā koriģēšanas laikposmā. Šādā gadījumā šīs direktīvas 187. pantā paredzētā ikgadējā koriģēšana tiek aizstāta ar vienu koriģēšanu, kas ir pamatota ar attiecīgās kapitālieguldījumu preces ieplānoto izmantošanu atlikušajā laikposmā. Saskaņā ar šo 188. pantu priekšnodokļa atskaitāmība ir atkarīga no tā, vai veiktā piegāde ir apliekama ar šo nodokli vai ir atbrīvota no tā (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20051215">2005. gada 15. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Centralan Property</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑63/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:773">EU:C:2005:773</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Saskaņā ar minēto 188. pantu, ja nodokļa maksātājs kapitālieguldījumu preci atsavina koriģēšanas laikposmā un ja attiecīgā atsavināšana ir atbrīvota no nodokļa, uzskata, ka nodokļa maksātājs kapitālieguldījumu preci vēl joprojām lieto savas saimnieciskās darbības vajadzībām līdz koriģēšanas laikposma beigām, un tiek prezumēts, ka šī darbība ir pilnībā atbrīvota no nodokļa. Šāda prezumpcija rada pienākumu veikt tikai vienu koriģēšanu attiecībā uz visu atlikušo koriģēšanas laikposmu, izņemot gadījumu, kad dalībvalsts nolemj īstenot PVN direktīvas 188. panta 2. punktā paredzēto iespēju neprasīt minēto koriģēšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 188. panta 2. punktā ir noteikts, ka tad, ja kapitālieguldījumu preces piegāde ir atbrīvota no nodokļa, dalībvalstis var neprasīt koriģēšanu, ciktāl pircējs ir nodokļa maksātājs, kas attiecīgo kapitālieguldījumu preci izmanto tikai darījumiem, par kuriem PVN ir atskaitāms.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>No tā izriet, ka iespēja neprasīt koriģēšanu ir atkarīga, pirmkārt, no attiecīgās kapitālieguldījumu preces pircēja kā nodokļa maksātāja statusa un, otrkārt, no šīs preces izmantošanas rakstura, proti, ka to drīkst izmantot tikai darījumiem, par kuriem PVN ir atskaitāms.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Protams, ja kapitālieguldījumu preces pircējs pārtrauc šo preci izmantot tikai darījumiem, par kuriem PVN ir atskaitāms, nosacījumi, kas pamato to, ka koriģēšana netiek prasīta, vairs nav izpildīti.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Lai gan PVN direktīvas 188. pantā ir noteikts, ka dalībvalstis var neprasīt veikt koriģēšanu, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>ciktāl<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> ir izpildīti 43. punktā atgādinātie nosacījumi, tajā nav paredzēti noteikumi, kas ir piemērojami situācijai, kad minētie nosacījumi vairs netiek ievēroti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Šajā ziņā saskaņā ar PVN direktīvas 189. pantu, lai piemērotu šīs direktīvas 188. pantu, dalībvalstis var veikt jebkādus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka koriģēšana neizraisa nekādas nepamatotas priekšrocības, kā arī atļaut administratīvus vienkāršojumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Šīs valsts tiesību normas tomēr nevar izraisīt to, ka ar preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu saistīta PVN atskaitījuma koriģēšana ir cita nodokļa maksātāja pienākums, nevis tā, kurš ir veicis minēto atskaitījumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Ja PVN direktīvā nav ietverta nekāda skaidra norāde attiecībā uz nodokļa maksātāju, kurš ir atbildīgs par PVN atskaitījuma koriģēšanas rezultātā radušos nodokļu parādu nomaksu, no tā nevar secināt, ka dalībvalstis atbilstoši sīki izstrādātiem noteikumiem, ko tās paredz saskaņā ar šīs direktīvas 137. panta 2. punktu un 186. un 189. pantu, var brīvi lemt, kuram nodokļa maksātājam šādā situācijā ir jāmaksā PVN (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131010">2013. gada 10. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pactor</HT> <HT TYPE="ITALIC">Vastgoed</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑622/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:649">EU:C:2013:649</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Tās personas noteikšana, kas ir atbildīga par PVN atskaitījuma koriģēšanas rezultātā radušos summu samaksu, nav <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>sīki izstrādāts noteikums<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> šo tiesību normu izpratnē, bet, kā tas izriet no minētās direktīvas 193. panta, ar šo pašu direktīvu izveidotās kopējās PVN sistēmas materiālo tiesību norma (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131010">2013. gada 10. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pactor</HT> <HT TYPE="ITALIC">Vastgoed</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑622/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:649">EU:C:2013:649</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Tādējādi no Tiesas judikatūras izriet, ka PVN direktīvas 184. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka nodokļa maksātāja veikta PVN atskaitījuma koriģēšanas gadījumā šajā ziņā maksājamās summas ir jāmaksā šim nodokļa maksātājam (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131010">2013. gada 10. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pactor</HT> <HT TYPE="ITALIC">Vastgoed</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑622/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:649">EU:C:2013:649</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Jāatgādina, pirmkārt, ka atskaitīšanas sistēmas mērķis ir pilnībā atbrīvot uzņēmēju no PVN, kas tam ir jāmaksā vai ko tas ir samaksājis saistībā ar visu savu saimniecisko darbību. Tādējādi kopējā PVN sistēma nodrošina neitralitāti attiecībā uz nodokļa piemērošanu visām saimnieciskajām darbībām neatkarīgi no šo darbību mērķiem vai rezultātiem ar nosacījumu, ka minētajām darbībām principā ir piemērojams PVN (skat. it īpaši spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120906">2012. gada 6. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tóth</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑324/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:549">EU:C:2012:549</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Otrkārt, normas par atskaitījumu koriģēšanu ir būtisks ar PVN direktīvu izveidotās sistēmas elements, jo to mērķis ir nodrošināt atskaitījumu precizitāti un līdz ar to – nodokļu sloga neitralitāti. Minēto šīs direktīvas normu mērķis tādējādi ir radīt ciešu un tiešu saikni starp tiesībām uz priekšnodokļa atskaitīšanu un attiecīgo preču vai pakalpojumu izmantošanu ar nodokli apliekamām darbībām (skat. it īpaši spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121129">2012. gada 29. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gran Via Moineşti</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑257/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:759">EU:C:2012:759</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131010">2013. gada 10. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pactor</HT> <HT TYPE="ITALIC">Vastgoed</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑622/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:649">EU:C:2013:649</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Šādos apstākļos interpretācija, atbilstoši kurai ar preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu saistīta PVN atskaitījuma koriģēšana varētu būt cita nodokļa maksātāja pienākums, nevis tā, kurš ir veicis šo atskaitīšanu, būtu nesaderīga ar šī sprieduma 51. un 52. punktā atgādinātajiem mērķiem, ko šajā jomā ir iecerēts sasniegt ar PVN direktīvas noteikumiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131010">2013. gada 10. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pactor</HT> <HT TYPE="ITALIC">Vastgoed</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑622/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:649">EU:C:2013:649</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Proti, ja tiktu prasīts, lai nekustamā īpašuma pārdevēja veikto atskaitījumu koriģētu šī īpašuma pircējs, pēdējam minētajam tiktu uzlikts pienākums maksāt nodokļa parādu, kas ir saistīts ar darījumu, kurā tas nav piedalījies un kurš ir veikts saistībā ar cita nodokļa maksātāja saimniecisko darbību. Savukārt<?PAGE NO="9"?> atskaitījumu veikušais pārdevējs turpinātu saņemt atskaitījumu, kas pārsniedz to, uz kuru tam ir tiesības nekustamā īpašuma faktiskas izmantošanas dēļ, un nodokļu sloga neitralitātes mērķis attiecībā uz to nebūtu sasniegts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Ieņēmumu dienests, kā arī Somijas valdība tomēr norāda, pirmkārt, ka <DATE ISO="20131010">2013. gada 10. oktobra</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pactor</HT> <HT TYPE="ITALIC">Vastgoed</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑622/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:649">EU:C:2013:649</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) pamatojumu nevar attiecināt uz šo lietu, ņemot vērā abās lietās aplūkoto situāciju atšķirības, un, otrkārt, ka iemesli, kas ir saistīti ar tiesisko drošību, kā arī ar vajadzību nodrošināt, ka koriģēšana nerada nekādu nepamatotu priekšrocību un nerada slēptu nodokli, pamato summu, kuras ir jāmaksā pēc PVN atskaitījuma koriģēšanas, atgūšanu no cita nodokļa maksātāja, nevis no tā, kas ir veicis šo atskaitījumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Pirmām kārtām, lai nošķirtu šo lietu no tās, kurā ir taisīts <DATE ISO="20131010">2013. gada 10. oktobra</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pactor</HT> <HT TYPE="ITALIC">Vastgoed</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑622/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:649">EU:C:2013:649</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), Ieņēmumu dienests un Somijas valdība norāda, ka pamatlietā pircējam bija lūgts koriģēt atskaitījumu tāpēc, ka bija mainījusies attiecīgā nekustamā īpašuma izmantošana pēc šī īpašuma atsavināšanas privātpersonām, un ka nodokļa summa, ko šajā ziņā tika lūgts samaksāt, attiecās tikai uz atlikušo koriģēšanas laikposmu. Tie piebilst, ka tiesību un pienākumu pārņemšana koriģēšanas jomā ir izvēles iespēja un ka pircēja rīcībā ir informācija, kas attiecas uz atskaitījumu, kuru ir lūgts koriģēt.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Tomēr ir jākonstatē, ka minētie apstākļi nevar atspēkot to apsvērumu atbilstību šajā lietā, ko Tiesa ir paudusi lietā, kurā ir taisīts <DATE ISO="20131010">2013. gada 10. oktobra</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pactor Vastgoed</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑622/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:649">EU:C:2013:649</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Vispirms lietā, kurā ir taisīts <DATE ISO="20131010">2013. gada 10. oktobra</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pactor</HT> <HT TYPE="ITALIC">Vastgoed</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑622/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:649">EU:C:2013:649</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), Tiesa pārbaudīja, vai PVN atskaitījuma koriģēšanu var veikt cits nodokļa maksātājs, nevis tas, kas ir veicis šo atskaitījumu, ja pirmais minētais nodokļa maksātājs nav ievērojis procedūru, kura pamato tā veikto atskaitījumu. Tiesa uz šo jautājumu atbildēja noliedzoši, minētā sprieduma 40. un 41. punktā būtībā uzskatīdama, ka šādā situācijā tas, ka tiek prasīts, lai PVN atskaitījuma koriģēšanu veiktu cits nodokļa maksātājs, nevis tas, kurš ir veicis minēto atskaitīšanu, apdraudētu atskaitījumu precizitāti un PVN neitralitāti, ko ir paredzēts nodrošināt ar noteikumiem par atskaitījumu koriģēšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Pamatlietā rodas jautājums, vai summas, kas ir jāmaksā pēc PVN atskaitījuma koriģēšanas, var atgūt no nodokļa maksātāja, kurš nav veicis šo atskaitījumu, ja tāpēc, ka šis nodokļa maksātājs nekustamo īpašumu atsavina privātpersonām, kas vairs to neizmantos ar nodokli apliekamiem darījumiem, noteikumi, kuri pamato to, ka koriģēšana netiek prasīta, vairs nav izpildīti. Šis jautājums ir līdzīgs tam, kāds bija uzdots lietā, kurā ir taisīts <DATE ISO="20131010">2013. gada 10. oktobra</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pactor Vastgoed</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑622/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:649">EU:C:2013:649</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), ciktāl abās šajās lietās nodokļa maksātāja rīcības rezultāts ir tāds, ka Ieņēmumu dienests prasa, lai pēdējais minētais koriģētu PVN atskaitījumu, ko ir veicis cits nodokļa maksātājs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Šajā ziņā arī nav nozīmes tam, ka šajā lietā prasītā koriģēšana attiecas tikai uz summu, kas atbilst atlikušajam koriģēšanas laikposmam, jo atskaitījumu, kuru ir lūgts koriģēt, ir veicis cits nodokļa maksātājs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>No rakstveida atbildēm, ko uz Tiesas jautājumiem ir sniedzis Ieņēmumu dienests, izriet – tas, ka pircējs pārņem pārdevēja tiesības un pienākumus koriģēšanas jomā, kā tas ir paredzēts pamatlietā aplūkotajos Zviedrijas tiesību aktos, nozīmē, ka tiek pārņemts priekšnodoklis, kurš ir saistīts ar kapitālieguldījumu preci un attiecībā uz kuru pārdevējs nav veicis nekādu pilnīgu vai daļēju atskaitījumu. No tā izriet – ar nosacījumu, ka iesniedzējtiesa veic vajadzīgās pārbaudes –, ka tad, ja pārdevējs ir veicis pilnīgu vai daļēju PVN atskaitījumu, pircējam nevar būt tiesību atskaitīt šo nodokli.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Visbeidzot, dalībvalsts nevar nodokļa maksātājam noteikt pienākumus, kuri pārsniedz to, kas ir atļauts Savienības tiesībās PVN jomā, pat ja minētais nodokļa maksātājs iepriekš tiek informēts par šo pienākumu apmēru vai ja šādu pienākumu piemērošana ir fakultatīva (pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100318">2010. gada 18. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gielen</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑440/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:148">EU:C:2010:148</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>Līdz ar to Ieņēmumu dienests, kā arī Somijas valdība nepareizi apgalvo, ka <DATE ISO="20131010">2013. gada 10. oktobra</DATE> spriedumā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pactor</HT> <HT TYPE="ITALIC">Vastgoed</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑622/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:649">EU:C:2013:649</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) rastais risinājums nav attiecināms uz šo lietu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>Otrām kārtām, ir jānorāda, ka pretēji tam, ko apgalvo Ieņēmumu dienests, kā arī Somijas valdība, argumenti, kuri attiecas uz tiesisko drošību un vajadzību nodrošināt, ka koriģēšana nerada nekādu priekšrocību vai nerada slēptu nodokli, nevar pamatot to, ka summas, kas ir jāmaksā pēc PVN atskaitījuma koriģēšanas, tiek atgūtas no cita nodokļa maksātāja, nevis no tā, kurš ir veicis šo atskaitījumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>Vispirms – nevar piekrist argumentam, ka esot pretrunā tiesiskajai drošībai prasīt, lai atskaitījuma koriģēšanu veiktu nodokļa maksātājs, kas ir veicis PVN atskaitījumu, šajā gadījumā nekustamā īpašuma pārdevējs, ja pircējs ir mainījis minētā īpašuma izmantošanas veidu un ja pārdevējam nav nekādas ietekmes uz minēto izmantošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66</NO.P><TXT>Kā tas izriet no šī sprieduma 45. un 46. punkta, lai piemērotu PVN direktīvas 188. pantu atbilstoši šīs direktīvas 189. pantā paredzētajiem nosacījumiem, dalībvalstis veic jebkādus nepieciešamos pasākumus, ievērojot visus šīs direktīvas noteikumus, kā arī vispārējos principus, piemēram, tiesiskās drošības principu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67</NO.P><TXT>Turpinot – Ieņēmumu dienests, kā arī Somijas valdība uzskata, ka nekustamā īpašuma pircējam ir nepamatota priekšrocība, ja pēc tā īstenotas minētā īpašuma izmantošanas veida maiņas tam netiktu prasīts koriģēt īpašuma pārdevēja veikto atskaitījumu. Tādējādi pircējs būtu ieguvis nekustamo īpašumu, kas nav pakļauts nekādam nodoklim.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68</NO.P><TXT>Pirmkārt, šāda situācija izriet no Zviedrijas tiesību normām, saskaņā ar kurām no PVN ir atbrīvoti nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumi, neļaujot nodokļa maksātājiem izvelēties nodokļa režīmu attiecībā uz tiem, lai gan PVN direktīvas 137. panta 1. punkta b) apakšpunktā dalībvalstīm ir piešķirta iespēja saviem nodokļa maksātājiem piešķirt tiesības izvēlēties nodokļa režīmu attiecībā uz ēku piegādi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69</NO.P><TXT>Otrkārt, kā norādīts šī sprieduma 61. punktā, ja pārdevējs ir pilnībā vai daļēji atskaitījis PVN, pircējs – ar nosacījumu, ka iesniedzējtiesa to pārbauda, – nevar saņemt tiesības atskaitīt šo nodokli. Līdz ar to pircējam nav <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>nepamatotas priekšrocības<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> atskaitījuma formā, uz ko tam nav tiesību nekustamā īpašuma izmantojuma dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70</NO.P><TXT>Treškārt, tādas nekustamā īpašuma iegādes cenas noteikšana, kas ir zemāka par tirgus cenu, kādai pārdevējs būtu piekritis, ja pircējam, iespējams, būtu jākoriģē atskaitījums, kas ir veikts iepriekš, izriet no pušu līgumu slēgšanas brīvības un nevar arī tikt kvalificēta kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>nepamatota priekšrocība<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> PVN direktīvas izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71</NO.P><TXT>Visbeidzot, Ieņēmumu dienests un Somijas valdība uzskata, ka – nepastāvot iespējai, ka koriģēšanu veic pircējs, – PVN sistēmas nepārtrauktība būtu apdraudēta, jo nekustamā īpašuma pārdošanas cena tiktu aprēķināta tādējādi, lai segtu iespējamu PVN atskaitījuma koriģēšanu un tādējādi izraisītu slēptu nodokli, ko pircējs savukārt nevarētu atskaitīt, ja tas šo īpašumu izmantotu darījumiem, kuri dod tiesības uz PVN atskaitīšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jānorāda, pirmām kārtām, ka tādas pašas sekas, ja pieņem, ka tās ir pierādītas, var rasties arī situācijā, kad dalībvalsts nolemj neīstenot PVN direktīvas 188. panta 2. punktā paredzēto iespēju neprasīt koriģēšanu. Otrām kārtām, kā tas ir atgādināts šī sprieduma 68. punktā, šīs direktīvas<?PAGE NO="11"?> 137. panta 1. punkta b) apakšpunktā dalībvalstīm ir piešķirta iespēja saviem nodokļa maksātājiem piešķirt tiesības izvelēties nodokļa režīmu attiecībā uz ēku piegādi, kas ļauj novērst šī sprieduma iepriekšējā punktā minētās sekas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73</NO.P><TXT>Šādos apstākļos uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka PVN direktīva ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj valsts tiesību aktus, kuros, saskaņā ar šīs direktīvas 188. panta 2. punktu paredzot, ka nekustamā īpašuma pārdevējam nav jāveic iepriekš veiktā PVN atskaitījuma koriģēšana, ja pircējs šo nekustamo īpašumu izmantos tikai darījumiem, kas dod tiesības uz atskaitījumu, ir arī noteikts, ka pircējam ir jāveic šī atskaitījuma koriģēšana attiecībā uz atlikušo koriģēšanas laikposmu, ja tas savukārt atsavina attiecīgo nekustamo īpašumu trešai personai, kura to neizmantos šādiem darījumiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par otro jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74</NO.P><TXT>Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa jautā, vai atbilde uz pirmo jautājumu atšķirtos, ja tajā paredzētā pirmā atsavināšana būtu aktīvu nodošana PVN direktīvas 19. panta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, Tiesai un valstu tiesām sadarbojoties atbilstoši EKL 267. pantam, tikai valsts tiesai, kas izskata lietu un kas ir atbildīga par pieņemamo tiesas nolēmumu, ņemot vērā lietas īpatnības, ir jānovērtē gan tas, cik lielā mērā prejudiciālais nolēmums ir nepieciešams sprieduma taisīšanai, gan arī Tiesai uzdoto jautājumu atbilstība. Līdz ar to, tā kā uzdotie jautājumi attiecas uz Savienības tiesību interpretāciju, Tiesai principā ir pienākums pieņemt lēmumu (skat. it īpaši spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120424">2012. gada 24. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kamberaj</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑571/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:233">EU:C:2012:233</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0076"><NO.P>76</NO.P><TXT>Tomēr Tiesai ir jāpārbauda apstākļi, kādos valsts tiesa ir uzdevusi jautājumu, lai noskaidrotu, vai tai ir atbilstoša kompetence. Ņemot vērā, ka prejudiciālā jautājuma tiesvedībā būtiskākā nozīme ir sadarbībai, valsts tiesai no savas puses būtu jāņem vērā Tiesai uzticētais uzdevums, proti, sniegt palīdzību dalībvalstu tieslietu sistēmai, nevis sniegt konsultatīvus atzinumus par vispārīgiem vai hipotētiskiem jautājumiem (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120424">2012. gada 24. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kamberaj</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑571/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:233">EU:C:2012:233</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0077"><NO.P>77</NO.P><TXT>Faktiski pamats prejudiciāla jautājuma uzdošanai ir nevis iespēja sniegt šādus atzinumus, bet vajadzība efektīvi iztiesāt lietu (skat. it īpaši spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100908">2010. gada 8. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Winner Wetten</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑409/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:503">EU:C:2010:503</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160616">2016. gada 16. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Rodríguez Sánchez</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑351/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:447">EU:C:2016:447</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0078"><NO.P>78</NO.P><TXT>Protams, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka, ņemot vērā valsts tiesu un Tiesas kompetenču sadalījumu, nevar prasīt, lai pirms vēršanās Tiesā iesniedzējtiesa veiktu visus faktu konstatējumus un juridiskos vērtējumus, kas tai ir jāveic tās kā tiesas uzdevumu ietvaros. Faktiski pietiek, ja no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu skaidri izriet pamatlietas strīdus priekšmets, kā arī tā galvenās sekas uz Savienības tiesību sistēmu, lai dalībvalstis un citas ieinteresētās personas varētu iesniegt savus apsvērumus atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 23. pantam un efektīvi piedalīties tajā notiekošajā tiesvedībā (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20100908">2010. gada 8. septembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Winner Wetten</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑409/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2010:503">EU:C:2010:503</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0079"><NO.P>79</NO.P><TXT>Tomēr šajā lietā iesniedzējtiesa skaidri precizē, ka noteikumu par uzņēmējdarbības nodošanu piemērojamība pamatlietā ir jānosaka atkarībā no pamatlietas apstākļiem un tā nav šī lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu priekšmets, un ka iesniedzējtiesa šo jautājumu atrisinās, kad tā pieņems galīgo nolēmumu pamatlietā. Tikai tad, ja tai būtu jākonstatē, ka <HT TYPE="ITALIC">Sögård Fastigheter</HT> veiktā nekustamā īpašuma iegāde ir jākvalificē kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>uzņēmējdarbības nodošana<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>, rastos jautājums, vai ir saderīgi ar PVN direktīvas 19. pantu prasīt, lai tā koriģētu atskaitījumus, ko ir veicis iepriekšējais īpašnieks.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0080"><NO.P>80</NO.P><TXT>Šādos apstākļos jautājums par PVN direktīvas 19. panta interpretāciju šajā pamatlietas stadijā ir hipotētisks, un atbildes uz šo jautājumu vajadzība strīda atrisināšanai nav konstatēta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0081"><NO.P>81</NO.P><TXT>Tādējādi Tiesai nav jāatbild uz otro jautājumu, paužot konsultatīvu viedokli par problēmu, kas šajā stadijā ir hipotētiska (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161110">2016. gada 10. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Private Equity Insurance Group</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑156/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:851">EU:C:2016:851</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170328">2017. gada 28. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Rosneft</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑72/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2017:236">EU:C:2017:236</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0194">194.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20181211">2018. gada 11. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Weiss</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑493/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:1000">EU:C:2018:1000</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0166">166.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Tam, ka šis jautājums varētu būt atbilstošs, ja valsts tiesa nospriestu, ka noteikumi par uzņēmējdarbības nodošanu ir jāpiemēro pamatlietā aplūkojamajā situācijā, šajā ziņā nav nozīmes.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0082"><NO.P>82</NO.P><TXT>No tā izriet, ka otrais jautājums nav pieņemams.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0083"><NO.P>83</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (septītā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Padomes Direktīva 2006/112/EK (<DATE ISO="20061128">2006. gada 28. novembris</DATE>) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj valsts tiesību aktus, kuros, saskaņā ar šīs direktīvas 188. panta 2. punktu paredzot, ka nekustamā īpašuma pārdevējam nav jāveic iepriekš veiktā pievienotās vērtības nodokļa atskaitījuma koriģēšana, ja pircējs šo īpašumu izmantos tikai darījumiem, kas dod tiesības uz atskaitījumu, ir arī noteikts, ka pircējam ir jāveic šī atskaitījuma koriģēšana attiecībā uz atlikušo koriģēšanas laikposmu, ja tas savukārt atsavina attiecīgo nekustamo īpašumu trešai personai, kura to neizmantos šādiem darījumiem.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>