TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2026. gada 16. jūlijā ( *1 )
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi – Direktīva 2002/21/EK – 9. pants – Elektronisko komunikāciju pakalpojumiem izmantoto radiofrekvenču pārvaldība – Pakalpojumu neitralitātes princips – 9.a pants – Spēkā esošo radiofrekvenču izmantošanas tiesību ierobežojumu pārskatīšana – Valsts pasākums, ar ko radiofrekvenču izmantošanas tiesību turētājam liek izmantot šīs radiofrekvences saskaņā ar valsts radiofrekvenču sadalījuma plāna noteikumiem un kas neļauj veikt atšķirīgas darbības – Valsts pasākums, ar kuru tiek noteikts pienākums izmantot minētās radiofrekvences tikai zemes ciparu televīzijas apraides pakalpojumiem
Lietā C‑401/25
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Consiglio di Stato (Valsts padome, Itālija) iesniegusi ar 2025. gada 16. jūnija lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2025. gada 17. jūnijā, tiesvedībā
Elettronica Industriale SpA
pret
Ministero delle Imprese e del Made in Italy,
piedaloties
Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni (AGCOM),
TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Likurgs [C. Lycourgos], (referents), tiesneši O. Spinjana‑Matei [O. Spineanu‑Matei], S. Rodins [S. Rodin], N. Pisarra [N. Piçarra] un N. Fengers [N. Fenger],
ģenerāladvokāts: M. Kamposs Sančess‑Bordona [M. Campos Sánchez‑Bordona],
sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
|
– |
Elettronica Industriale SpA vārdā – M. Molino, C. Previti un G. Rossi, avvocati, |
|
– |
Itālijas valdības vārdā – S. Fiorentino, pārstāvis, kuram palīdz G. Aiello un A. De Curtis, avvocati dello Stato, |
|
– |
Čehijas Republikas valdības vārdā – L. Halajová, J. Očková un J. Vláčil, pārstāvji, |
|
– |
Eiropas Komisijas vārdā – G. Conte un O. Gariazzo, pārstāvji, |
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
|
1 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 9. un 9.a pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (OV 2002, L 108, 33. lpp.; labojums – OV 2013, L 241, 10. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/140/EK (OV 2009, L 337, 37. lpp.) (turpmāk – pamatdirektīva), kā arī LESD tiesību normas par pakalpojumu sniegšanas brīvību. |
|
2 |
Šis lūgums iesniegts tiesvedībā starp Elettronica Industriale SpA un Ministero delle Imprese e del Made in Italy (Uzņēmējdarbības un Made in Italy ministrija, Itālija; turpmāk – ministrija) par pēdējās minētās atteikumu apmierināt šīs sabiedrības lūgumu pārskatīt tās radiofrekvenču izmantošanas tiesību ierobežojumu zemes ciparu televīzijas (DTT) pakalpojumiem. |
Tiesiskais regulējums
Savienības tiesības
Pamatdirektīva
|
3 |
Pamatdirektīvas 18. un 19. apsvērumā bija noteikts:
|
|
4 |
Šīs direktīvas 2. panta q) punktā jēdziens “spektra sadalījums” bija definēts kā “noteikta frekvenču spektra vai numuru sērijas atvēlēšana vienam vai vairākiem radiosakaru pakalpojumu veidiem, vajadzības gadījumā paredzot konkrētus nosacījumus”. |
|
5 |
Minētās direktīvas 4. panta 1. punktā bija paredzēts: “Dalībvalstis nodrošina to, ka valstī darbojas efektīvs mehānisms, lai jebkuram lietotājam vai uzņēmumam, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus un/vai pakalpojumus un ko ir ietekmējis valsts regulatīvās iestādes lēmums, būtu tiesības pārsūdzēt lēmumu pārsūdzības iestādē, kas ir neatkarīga no iesaistītajām pusēm. Šai iestādei, kas var būt tiesa, ir attiecīga lietpratība, lai tā varētu efektīvi pildīt savas funkcijas. Dalībvalstis nodrošina to, ka tiek pienācīgi ņemti vērā lietas apstākļi un ka ir izveidots efektīvs pārsūdzības mehānisms. [..]” |
|
6 |
Saskaņā ar šīs pašas direktīvas 8. pantu dalībvalstīm, veicot pamatdirektīvā, kā arī īpašajās direktīvās noteiktos reglamentējošos uzdevumus, jānodrošina, ka valsts regulatīvās iestādes veic visus pamatotos pasākumus, lai tostarp veicinātu konkurenci elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu nodrošināšanā, veicinātu iekšējā tirgus attīstību un pārstāvētu Savienības pilsoņu intereses. |
|
7 |
Pamatdirektīvas 9. pantā bija noteikts: “1. Ņemot vērā to, ka radiofrekvences ir sabiedriski resursi, kuriem ir svarīga sociālā, kultūras un ekonomiskā vērtība, dalībvalstis savā teritorijā nodrošina elektronisko sakaru pakalpojumiem izmantoto radiofrekvenču pilnvērtīgu pārvaldību saskaņā ar 8. un 8.a pantu. Tās nodrošina, ka šādu radiofrekvenču spektra iedalīšana elektronisko sakaru pakalpojumu vajadzībām un vispārēju atļauju vai individuālu izmantošanas tiesību izdošana šādām radiofrekvencēm, ko veic kompetentas valsts iestādes, ir pamatota ar objektīviem, pārskatāmiem, nediskriminējošiem un samērīgiem kritērijiem. Piemērojot šo pantu, dalībvalstis ievēro attiecīgos starptautiskos nolīgumus, tostarp [Starptautiskās Telekomunikāciju savienības (ITU)] radiosakaru noteikumus, un var ņemt vērā sabiedrisk[ās] kārtības apsvērumus. [..] 3. Ja vien šā punkta otrajā daļā nav paredzēts citādi, dalībvalstis nodrošina to, ka visu veidu tehnoloģijas, ko izmanto elektronisko komunikāciju pakalpojumiem, var izmantot radiofrekvenču joslās, kuras saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem pasludinātas kā pieejamas elektronisko komunikāciju pakalpojumiem. Tomēr dalībvalstis var paredzēt samērīgus un nediskriminējošus ierobežojumus attiecībā uz elektronisko komunikāciju pakalpojumiem izmantotajiem radiotīklu vai bezvadu piekļuves tehnoloģiju veidiem, ja šādi ierobežojumi ir vajadzīgi, lai:
4. Ja vien šā punkta otrajā daļā nav paredzēts citādi, dalībvalstis nodrošina to, ka visu veidu elektronisko komunikāciju pakalpojumus var sniegt radiofrekvenču joslās, kuras attiecīgās valsts radiofrekvenču sadalījuma plānā saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem pasludinātas kā pieejamas elektronisko komunikāciju pakalpojumiem. Tomēr dalībvalstis var paredzēt samērīgus un nediskriminējošus ierobežojumus attiecībā uz sniedzamo elektronisko komunikāciju pakalpojumu veidiem, tostarp vajadzības gadījumā nolūkā izpildīt kādu ITU radiosakaru noteikumu prasību. Pasākumi, ar ko nosaka, ka elektronisko sakaru pakalpojuma sniegšanai jāizmanto konkrēt[s], elektronisko sakaru pakalpojumiem pieejams spektrs, ir pamatoti, ja ar to palīdzību saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem īsteno dalībvalstu noteiktu vispārējas ieinteresētības mērķi, piemēram, bet ne tikai:
Pasākumu, ar ko aizliedz sniegt jebkādu citu elektronisko sakaru pakalpojumu konkrētā spektrā, var noteikt vienīgi tad, ja to pamato vajadzība nodrošināt aizsardzību cilvēku drošības pakalpojumiem. Dalībvalstis izņēmuma kārtā var arī paplašināt šādu pasākumu, lai sasniegtu citus vispārējas ieinteresētības mērķus, ko dalībvalstis nosaka saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. 5. Dalībvalstis regulāri pārskata 3. un 4. punktā minēto ierobežojumu nepieciešamību un nodod atklātībai šādu pārskatu rezultātus. 6. Šā panta 3. un 4. punktu piemēro spektra iedalījumam elektronisko sakaru pakalpojumu vajadzībām, vispārēju atļauju izsniegšanai un radiofrekvenču individuālo izmantošanas tiesību piešķiršanai pēc 2011. gada 25. maija. Uz spektra iedalījumu, vispārējām atļaujām un individuālajām izmantošanas tiesībām, kas jau pastāvēja līdz 2011. gada 25. maijam, attiecas 9.a pants. 7. Neskarot īpašo direktīvu noteikumus un ņemot vērā attiecīgos valstu apstākļus, dalībvalstis var paredzēt noteikumus, lai novērstu spektra izmantošanas tiesību uzkrāšanu, jo īpaši nosakot izmantošanas tiesību turētājam stingrus termiņus šo tiesību efektīvai izmantošanai un termiņu neievērošanas gadījumā piemērojot sankcijas, tostarp finanšu sankcijas vai tiesību anulēšanu. Minētos noteikumus izveido un piemēro samērīgi, nediskriminējoši un pārskatāmi.” |
|
8 |
Šīs direktīvas 9.a pantā bija paredzēts: “1. Piecu gadu laikposmā, kas sākas 2011. gada 25. maijā, dalībvalstis var atļaut radiofrekvenču izmantošanas tiesību turētājiem, kuriem šādas tiesības piešķirtas pirms minētās dienas un kuras būs spēkā vismaz piecus gadus pēc tās, iesniegt kompetentajai valsts iestādei pieteikumu atkārtoti izvērtēt viņiem piešķirto tiesību ierobežojumus saskaņā ar 9. panta 3. un 4. punktu Pirms šāda lēmuma pieņemšanas kompetentā valsts iestāde paziņo tiesību turētājam par ierobežojumu atkārtotu izvērtēšanu, norādot tiesību apjomu pēc atkārtotas izvērtēšanas un ļaujot viņam pieņemamā termiņā atsaukt pieteikumu. Ja tiesību turētājs atsauc pieteikumu, tiesības nemainās līdz dienai, kad tās zaudē spēku, vai arī līdz piecu gadu laikposma beigām, atkarībā no tā, kura diena ir agrāk. 2. Pēc 1. punktā minētā piecu gadu laikposma beigām dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka 9. panta 3. un 4. punktu piemēro visām pārējām vispārējām atļaujām vai individuālajām izmantošanas tiesībām un spektra iedalījumam elektronisko sakaru pakalpojumu vajadzībām, kas pastāvēja 2011. gada 25. maijā. 3. Piemērojot šo pantu, dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus godīgas konkurences veicināšanai. 4. Piemērojot šo pantu pieņemtais pasākums nav nodrošinājums jaunām lietošanas tiesībām, un tādējādi uz to neattiecas attiecīgie 5. panta 2. punkta noteikumi [Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/20/EK (2002. gada 7. marts) par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) (OV 2002, L 108, 21. lpp.)].” |
Direktīva 2009/140
|
9 |
Direktīvas 2009/140 34.–36., 38. un 40. apsvērumā bija noteikts:
[..]
[..]
|
Itālijas tiesības
|
10 |
2003. gada 1. augustadecreto legislativo n. 259 – Codice delle comunicazioni elettroniche (Leģislatīvais dekrēts Nr. 259 – Elektronisko komunikāciju kodekss; 2003. gada 15. septembraGURI Nr. 214, kārtējais pielikums Nr. 150), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk – Elektronisko komunikāciju kodekss), 14. panta 4.–8. punktā paredzēts: “4. Ja vien šā punkta otrajā daļā nav paredzēts citādi, [ministrija] un [Autorità per le garanzie nelle comunicazioni (Komunikāciju regulatīvā iestāde, Itālija; turpmāk – iestāde)] – katra atbilstoši savām attiecīgajām kompetencēm – nodrošina to, ka visu veidu elektronisko komunikāciju pakalpojumus var sniegt radiofrekvenču joslās, kuras Valsts radiofrekvenču sadalījuma un piešķiršanas plānā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem pasludinātas kā pieejamas elektronisko komunikāciju pakalpojumiem. Tomēr ministrija un iestāde atbilstoši savām attiecīgajām kompetencēm var paredzēt samērīgus un nediskriminējošus ierobežojumus attiecībā uz sniedzamo elektronisko komunikāciju pakalpojumu veidiem, tostarp vajadzības gadījumā nolūkā izpildīt kādu ITU un [Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konferences (CEPT)] radiosakaru noteikumu prasību. 5. Pasākumi, ar ko nosaka, ka elektronisko komunikāciju pakalpojuma sniegšanai jāizmanto konkrēts, elektronisko komunikāciju pakalpojumiem pieejams spektrs, ir pamatoti, ja ar to palīdzību saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem īsteno vispārējo interešu mērķi, piemēram, bet ne tikai:
6. Ministrija un iestāde atbilstoši savām attiecīgajām kompetencēm var aizliegt sniegt jebkādu citu elektronisko komunikāciju pakalpojumu konkrētā spektrā vienīgi tad, ja to pamato vajadzība aizsargāt pakalpojumus, kuru mērķis ir cilvēku dzīvības aizsardzības nodrošināšana. Izņēmuma kārtā šis aizliegums var tikt paplašināts, lai sasniegtu citus vispārējo interešu mērķus, kas definēti saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. 7. Ministrija un iestāde atbilstoši savām attiecīgajām kompetencēm regulāri pārskata 3.–6. punktā minēto ierobežojumu nepieciešamību un nodod atklātībai šādu pārskatu rezultātus. 8. Šā panta 3. un 4. punktu piemēro radio spektra iedalījumam elektronisko komunikāciju pakalpojumu vajadzībām, vispārēju atļauju izsniegšanai un radiofrekvenču individuālo izmantošanas tiesību piešķiršanai pēc termiņa, kas noteikts 2011. gada 31. martadecreto legge n. 34 [(Dekrētlikums Nr. 34; 2011. gada 31. martaGURI Nr. 74, 1. lpp.)], kas pēc grozījumiem kļuvis par 2011. gada 26. maijalegge n. 75 [(Likums Nr. 75; 2011. gada 27. maijaGURI Nr. 122, 2. lpp.)], ar turpmākiem grozījumiem, 4. panta 1. punkta otrajā teikumā. Frekvenču sadalei, vispārējām atļaujām un individuālajām izmantošanas tiesībām, kas jau pastāvēja iepriekšējā laikposma beigās, piemērojami 14.bis panta tiesību normas.” |
|
11 |
Elektronisko komunikāciju kodeksa 14.bis pantā noteikts: “1. Līdz 2016. gada 25. maijam ministrija un iestāde atbilstoši savām attiecīgajām kompetencēm var atļaut radiofrekvenču izmantošanas tiesību turētājiem, kuriem šādas tiesības piešķirtas pirms 14. panta 8. punktā minētā termiņa un kuras vēl būs spēkā līdz minētajam datumam, iesniegt pieteikumu pārskatīt viņiem piešķirto tiesību ierobežojumus saskaņā ar 14. panta 4.–7. punktu. Pirms lēmuma pieņemšanas atbilstoši savām attiecīgajām kompetencēm ministrija un iestāde tiesību turētājam paziņo par pārskatīšanu, precizējot, kāds būs tiesību apjoms pēc pārskatīšanas, un dod tam termiņu pieteikuma atsaukšanai. Ja tiesību turētājs atsauc pieteikumu, tiesības nemainās līdz dienai, kad tās zaudē spēku, vai arī līdz 2016. gada 25. maijam – atkarībā no tā, kurš datums ir agrāks. 2. Pēc 2016. gada 25. maija ministrija un iestāde atbilstoši savām attiecīgajām kompetencēm veic visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka 14. panta 3.–7. punktu piemēro visām pārējām vispārējām atļaujām, individuālajām izmantošanas tiesībām un radiofrekvenču spektra piešķišanai elektronisko komunikāciju pakalpojumu vajadzībām. 3. Piemērojot šo pantu, ministrija un iestāde atbilstoši savām attiecīgajām kompetencēm veic atbilstīgus pasākumus godīgas konkurences veicināšanai. 4. Piemērojot šo pantu veiktais pasākums nepiešķir jaunas izmantošanas tiesības, un tādējādi uz to neattiecas atbilstošās šā kodeksa 27. panta tiesību normas.” |
Pamatlieta un prejudiciālais jautājums
|
12 |
Itālijas telekomunikāciju tīkla operatore Elettronica Industriale ir tādu DTT radiofrekvenču izmantošanas tiesību turētāja, kas atbilst pieciem valsts mēroga tīkliem (multiplex), kuras 2012. gada 28. jūnijā piešķīra ministrija. |
|
13 |
2016. gada 24. maijā šī sabiedrība iesniedza pieteikumu ministrijai, lai tā pārskatītu ierobežojumu attiecībā uz šīm izmantošanas tiesībām, kas tika piešķirtas tikai attiecībā uz DTT apraides pakalpojumiem. Šā pieteikuma mērķis it īpaši bija panākt šā ierobežojuma atcelšanu. |
|
14 |
Pēc tam, kad ministrija noraidīja minēto pieteikumu, norādītā sabiedrība Tribunale amministrativo regionale per il Lazio (Lacio Reģionālā administratīvā tiesa, Itālija) cēla prasību atcelt šo noraidošo lēmumu, it īpaši apgalvojot, ka ar šo noraidījumu ir pārkāpts pamatdirektīvas 9. pantā paredzētais pakalpojumu neitralitātes princips. |
|
15 |
Šī tiesa noraidīja šo prasību, pamatojoties it īpaši uz to, ka gan pamatdirektīvas 9. panta 4. punktā, gan Elektronisko komunikāciju kodeksa 14. panta 4. punktā paredzēts, ka pakalpojumu neitralitātes principa īstenošana var notikt tikai “valsts radiofrekvenču sadalījuma plānos” noteiktajā ietvarā. Šajā ziņā saskaņā ar šā kodeksa 14.bis pantu to izmantošanas tiesību turētāji, kuras piešķirtas pirms 2012. gada 30. jūnija, varētu lūgt pārskatīt savu tiesību ierobežojumus “saskaņā ar [minētā kodeksa] 14. panta 4.–7. punktu” un līdz ar to saskaņā ar to, kas ir paredzēts valsts radiofrekvenču sadalījuma un piešķiršanas plānā. Minētā tiesa uzskata, ka, tā kā prasītāja nebija apstrīdējusi plānu, kas bija spēkā tās 2016. gada 24. maija pieteikuma iesniegšanas dienā, šis plāns nevarēja būt šajā tiesā izskatāmās tiesvedības strīda priekšmets. |
|
16 |
Elettronica Industriale par šo noraidošo nolēmumu iesniedza apelācijas sūdzību Consiglio di Stato (Valsts padome, Itālija), kas ir iesniedzējtiesa. |
|
17 |
Pēdējā minētā norāda, ka Elektronisko komunikāciju kodeksa 14. pantā, ar kuru Itālijas tiesībās ir ieviesti tehnoloģiskās neitralitātes un pakalpojumu neitralitātes principi, noteikts, ka visas tehnoloģijas var izmantot elektronisko komunikāciju pakalpojumiem un ka var sniegt visu veidu elektronisko komunikāciju pakalpojumus, bet tikai radiofrekvenču joslās, kas saskaņā ar Savienības tiesībām ir pasludinātas par pieejamām elektronisko komunikāciju pakalpojumiem valsts radiofrekvenču sadalījuma un piešķiršanas plānā. |
|
18 |
Šajā ziņā tā uzsver, ka pamatlietā aplūkotā situācija ietilpst 2015. gada valsts radiofrekvenču sadalījuma un piešķiršanas plānā, kurā 470–790 MHz radiofrekvenču josla primāri tika piešķirta apraides pakalpojumam. |
|
19 |
Pieteikumā par pārskatīšanu Elettronica Industriale lūdza, lai tās izmantošanas tiesības varētu tikt izmantotas platjoslā (broadband) attiecībā uz telekomunikācijām – tā vietā, lai tās izmantotu radio un televīzijas apraidei (broadcasting). |
|
20 |
Šādos apstākļos iesniedzējtiesa jautā, vai pamatdirektīvas 9. un 9.a pants, kā arī LESD tiesību normas pakalpojumu sniegšanas brīvības jomā jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts pasākumu, ar kuru radiofrekvenču izmantošanas tiesību turētājam ir noteikts pienākums izmantot attiecīgās radiofrekvences vienīgi DTT apraides pakalpojumiem, jo šāds ierobežojums izriet no tā, ka šo radiofrekvenču izmantošana ir paredzēta administratīvajā aktā, ar kuru ir pieņemts valsts radiofrekvenču sadalījuma plāns. |
|
21 |
Tādējādi rodoties jautājums, vai saistībā ar pieteikumu par pārskatīšanu pamatdirektīvas 9.a panta izpratnē, kura priekšmets ir tādu darbību veikšana, kas atšķiras no tām, kuras ir paredzētas aktā, ar ko šis plāns ir pieņemts, jāuzskata, ka šis akts ir saistošs. |
|
22 |
Iesniedzējtiesa uzskata, ka šāds pieteikums par pārskatīšanu, šķiet, ir pieņemams tikai attiecībā uz izmantošanas tiesībām, kuras jau ir attiecīgajam saimnieciskās darbības subjektam un kuras ir paredzētas valsts radiofrekvenču sadalījuma plānā. Tādējādi šā pieteikuma, kas attiecas uz šo tiesību izmantošanu citai darbībai, noraidīšanu varētu pamatot tikai ar to, ka šajā plānā ir ietverti minēto tiesību izmantošanas ierobežojumi. |
|
23 |
Šajā ziņā šī tiesa uzskata, ka jāsaņem skaidrojums par pamatdirektīvas 9. un 9.a panta tvērumu, lai noteiktu, vai 9.a pantā paredzētās pārskatīšanas laikā kompetentās valsts iestādes, lai īstenotu pakalpojumu neitralitātes principu, var atkāpties no tā, kas paredzēts valsts radiofrekvenču sadalījuma plānā, ja attiecīgais saimnieciskās darbības subjekts ir lūdzis grozīt savu radiofrekvenču izmantošanas tiesību ierobežojumu, lai tam ļautu veikt darbības, kas nav tās, kuras tam sākotnēji bija atļauts veikt. |
|
24 |
Šādos apstākļos Consiglio di Stato (Valsts padome) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu: “Vai [pamatdirektīvas] 9. un 9.a pants, kā arī [LESD] tiesību normas pakalpojumu sniegšanas brīvības jomā nepieļauj valsts pasākumu, kas liek radiofrekvenču izmantošanas tiesību turētājam izmantot šīs frekvences atbilstoši tam, kā tas paredzēts [Piano Nazionale di Ripartizione delle Frequenze (Valsts radiofrekvenču sadalījuma plāns, PNRF)], un neļauj operatoram veikt darbības, saistībā ar kurām tas iesniedzis pieteikumu par pārskatīšanu un kuras atšķiras no darbībām, attiecībām uz kurām tas ir tiesību turētājs, un vai tādējādi Savienības tiesiskais regulējums nepieļauj valsts pasākumu, kas liek radiofrekvenču izmantošanas tiesību turētājam izmantot šīs frekvences vienīgi zemes ciparu televīzijas apraides pakalpojumu sniegšanai, ja valsts iestādes šo pasākumu pamato vienīgi ar apgalvojumu, ka šajā ziņā pastāv ierobežojumi, kas paredzēti radiofrekvenču spektra plānošanas aktos?” |
Par prejudiciālo jautājumu
Ievada apsvērumi
|
25 |
Ar uzdoto jautājumu iesniedzējtiesa vēlas saņemt pamatdirektīvas 9. un 9.a panta, kā arī LESD tiesību normu par pakalpojumu sniegšanas brīvību interpretāciju. Lai sniegtu šai tiesai atbildi, kas būtu noderīga tajā izskatāmā strīda atrisināšanai, jāsniedz šādi precizējumi. |
|
26 |
Pirmām kārtām, runājot par šīm LESD tiesību normām, jāatgādina, ka tās principā nav piemērojamas situācijā, kad visi elementi ir saistīti tikai ar vienu dalībvalsti (spriedumi, 2016. gada 15. novembris, Ullens de Schooten, C‑268/15, EU:C:2016:874, 47. punkts, un 2024. gada 17. oktobris, FA.RO. di YK & C., C‑16/23, EU:C:2024:886, 38. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra). |
|
27 |
No iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka visi pamatlietai raksturīgie elementi ir saistīti tikai ar vienu dalībvalsti, šajā gadījumā Itālijas Republiku, un šajā nolēmumā nekas neliecina par to, ka, lai gan šim strīdam ir pilnībā iekšējs raksturs, tā priekšmets ir saistīts ar LESD tiesību normām par pakalpojumu sniegšanas brīvību un tādēļ lūgtā interpretācija ir vajadzīga minētā strīda atrisināšanai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 17. oktobris, FA.RO. di YK & C., C‑16/23, EU:C:2024:886, 41. punkts). |
|
28 |
No tā izriet, ka uz uzdoto jautājumu nav jāatbild, ciktāl tas attiecas uz šo tiesību normu interpretāciju. |
|
29 |
Otrām kārtām, attiecībā uz pamatdirektīvas 9. un 9.a panta interpretāciju, pirmkārt, jāuzsver, ka no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka prasītāja pamatlietā atsaucas uz pakalpojumu neitralitātes principu, kas ir īpaši minēts šīs direktīvas 9. panta 4. punktā. |
|
30 |
Otrkārt, minētās direktīvas 9.a panta 1. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka piecu gadu laikposmā, kas sākas 2011. gada 25. maijā, dalībvalstis var atļaut radiofrekvenču izmantošanas tiesību turētājiem, kuriem šādas tiesības piešķirtas pirms minētās dienas un kuras būs spēkā vismaz piecus gadus pēc tās, iesniegt kompetentajai valsts iestādei pieteikumu atkārtoti izvērtēt viņiem piešķirto tiesību ierobežojumus saskaņā ar šīs direktīvas 9. panta 3. un 4. punktu. |
|
31 |
Tātad 9.a pantā paredzētā iespēja atļaut radiofrekvenču izmantošanas tiesību turētājiem iesniegt pieteikumu par pārskatīšanu attiecas tikai uz tiem radiofrekvenču izmantošanas tiesību turētājiem, kuriem šīs tiesības piešķirtas pirms 2011. gada 25. maija. |
|
32 |
No iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka Elettronica Industriale radiofrekvenču izmantošanas tiesības DTT ieguva 2012. gada 28. jūnijā. No tā izriet, ka pamatdirektīvas 9.a pants pamatlietā nav piemērojams. |
|
33 |
Savukārt jākonstatē, ka šajā datumā, proti, 2012. gada 28. jūnijā, bija piemērojams pamatdirektīvas 9. panta 4. punkts. Proti, šīs direktīvas 9. panta 6. punktā it īpaši noteikts, ka 9. panta 4. punkts attiecas uz individuālajām tiesībām izmantot radiofrekvences, kas piešķirtas pēc 2011. gada 25. maija. |
|
34 |
No tā izriet, ka no 2011. gada 25. maija dalībvalstīm saskaņā ar minētā 9. panta 4. un 6. punktu bija jānodrošina pakalpojumu neitralitātes principa ievērošana un tas, lai individuālo radiofrekvenču izmantošanas tiesību ierobežojumi būtu pamatoti ar vispārējo interešu mērķiem, samērīgi un nediskriminējoši. |
|
35 |
Saskaņā ar pamatdirektīvas 4. panta 1. punktu dalībvalstis nodrošina to, ka valstī darbojas efektīvs mehānisms, lai jebkuram lietotājam vai uzņēmumam, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus un/vai pakalpojumus un ko ir ietekmējis valsts regulatīvās iestādes lēmums, būtu tiesības pārsūdzēt lēmumu pārsūdzības iestādē, kas ir neatkarīga no iesaistītajām pusēm. |
|
36 |
No tā izriet, ka tādam telekomunikāciju tīkla operatoram kā Elettronica Industriale jābūt iespējai apstrīdēt valsts regulatīvās iestādes lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz pamatdirektīvas 9. panta 4. punktu, lai panāktu, kā tas ir šajā gadījumā, tā individuālo radiofrekvenču izmantošanas tiesību ierobežojumu atcelšanu. |
|
37 |
Šādos apstākļos, lai gan pamatlietas priekšmets ir Elettronica Industriale pieteikums pārskatīt tās radiofrekvenču izmantošanas tiesību attiecībā uz DTT ierobežojumus, ko šī sabiedrība iesniegusi saskaņā ar Elektronisko komunikāciju kodeksa 14.bis pantu, ar kuru Itālijas tiesībās ir transponēts pamatdirektīvas 9.a pants, šis apstāklis neliedz sniegt iesniedzējtiesai noderīgu atbildi tajā izskatāmā strīda atrisināšanai. |
|
38 |
Proti, ciktāl šīs direktīvas 9.a panta 1. punktā ir atsauce uz 9. panta 4. punktu, pieteikumam, kura mērķis ir, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponēts pamatdirektīvas 4. panta 1. punkts, apstrīdēt kompetentās iestādes lēmumu, ar ko ir noteikti radiofrekvenču izmantošanas tiesību ierobežojumi un kas pieņemts saskaņā ar 9. panta 4. punktu, būtībā būtu tāds pats priekšmets kā pieteikumam par pārskatīšanu, kurš iesniegts saskaņā ar valsts tiesībām, ar ko transponēts pamatdirektīvas 9.a pants, un kura mērķis ir apstrīdēt šos ierobežojumus. |
|
39 |
No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka uz uzdoto jautājumu jāatbild, ņemot vērā pamatdirektīvas 9. panta 4. punktu. |
Par lietas būtību
|
40 |
Ar uzdoto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai pamatdirektīvas 9. panta 4. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts pasākumu, ar kuru radiofrekvenču individuālo izmantošanas tiesību turētājam ir noteikts pienākums tās izmantot vienīgi DTT apraides pakalpojumu sniegšanai, pamatojoties vienīgi uz ierobežojumiem, kas paredzēti valsts radiofrekvenču sadalījuma plānā. |
|
41 |
Lai atbildētu uz šo jautājumu, jānoskaidro, vai un, ja jā, ar kādiem nosacījumiem valsts radiofrekvenču sadalījuma plāns var ierobežot radiofrekvenču izmantošanas tiesības attiecībā uz elektronisko komunikāciju pakalpojumiem, kas jāsniedz, izmantojot šīs frekvences. Apstiprinošas atbildes gadījumā jānosaka, vai un ar kādiem nosacījumiem šādam plānam jābūt saistošam tādā ziņā, ka šis plāns noteikti nozīmē, ka tiek noraidīts pieteikums par šo ierobežojumu atcelšanu. |
|
42 |
Pirmām kārtām, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, jāņem vērā ne tikai šīs tiesību normas teksts, bet arī konteksts un šo normu ietverošā tiesiskā regulējuma mērķi (spriedumi, 1983. gada 17. novembris, Merck, 292/82, EU:C:1983:335, 12. punkts, un 2025. gada 20. novembris, Lolach, C‑327/24, EU:C:2025:901, 27. punkts). |
|
43 |
Vispirms – saskaņā ar pamatdirektīvas 9. panta 4. punkta pirmās daļas pirmo teikumu dalībvalstis nodrošina to, ka visu veidu elektronisko komunikāciju pakalpojumus var sniegt “radiofrekvenču joslās, kuras attiecīgās valsts radiofrekvenču sadalījuma plānā” saskaņā ar Savienības tiesību aktiem “pasludinātas kā pieejamas elektronisko komunikāciju pakalpojumiem”. |
|
44 |
No šīs tiesību normas formulējuma izriet, ka tieši valsts radiofrekvenču sadalījuma plānā dalībvalstis lemj par to, kuras radiofrekvenču joslas ir pieejamas elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanai. Šajā ziņā dalībvalstīm principā jāļauj sniegt visu veidu elektronisko komunikāciju pakalpojumus, izmantojot šīs radiofrekvenču joslas, un tas nozīmē, ka dalībvalstīm jāievēro pakalpojumu neitralitātes princips. |
|
45 |
Tomēr pamatdirektīvas 9. panta 4. punkta pirmās daļas otrajā teikumā dalībvalstīm ir atļauts paredzēt samērīgus un nediskriminējošus ierobežojumus sniedzamo elektronisko komunikāciju pakalpojumu veidiem, tostarp vajadzības gadījumā, lai izpildītu ITU radiosakaru noteikumu prasību. Šī iespēja ierobežo pakalpojumu neitralitātes principu tādējādi, ka radiofrekvenču joslas, kas sadalītas saskaņā ar valsts radiofrekvenču sadalījuma plānu, var tikt izmantotas tikai dažiem no šiem pakalpojumu veidiem. |
|
46 |
Šādos apstākļos no pamatdirektīvas 9. panta 4. punkta formulējuma izriet, ka šīs tiesību normas pirmajā daļā ietvertā atsauce uz valsts radiofrekvenču sadalījuma plāniem norāda, ka ierobežojumi, ko tā ļauj dalībvalstīm paredzēt, var tikt iekļauti šajos plānos. Līdz ar to, kad dalībvalstis pieņem minētos plānus, tās var norādīt ne tikai pieejamās radiofrekvenču joslas, bet attiecīgā gadījumā arī to izmantošanas ierobežojumus attiecībā uz tajās sniedzamo pakalpojumu veidu. |
|
47 |
Turpinājumā – konteksts, kādā iekļaujas pamatdirektīvas 9. panta 4. punkts, apstiprina šā sprieduma iepriekšējā punktā izklāstīto gramatisko interpretāciju. |
|
48 |
Proti, pamatdirektīvas 9. panta 6. punktā paredzēts, ka 9. panta 3. un 4. punkts attiecas uz spektru, kas iedalīts elektronisko komunikāciju pakalpojumu vajadzībām, kā arī vispārējām atļaujām un individuālajām radiofrekvenču izmantošanas tiesībām, kas piešķirtas pēc 2011. gada 25. maija. |
|
49 |
Saskaņā ar šīs direktīvas 2. panta q) punktā ietverto “spektra sadalījuma” definīciju šis jēdziens attiecas uz “noteikta frekvenču spektra vai numuru sērijas atvēlēšan[u] vienam vai vairākiem radiosakaru pakalpojumu veidiem, vajadzības gadījumā paredzot konkrētus nosacījumus”. |
|
50 |
Tā kā valsts radiofrekvenču sadalījuma plāna mērķis ir tieši piešķirt spektru, no tā izriet, ka, izmantojot šo plānu, dalībvalstis var nolemt, ka konkrētu radiofrekvenču joslu var izmantot tikai noteikta veida radiosakaru pakalpojumiem, tādējādi ierobežojot pakalpojumu neitralitātes principu. |
|
51 |
Visbeidzot – runājot par pamatdirektīvas mērķi, kā izriet no tās 8. panta, tas ir veicināt konkurenci elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu nodrošināšanā, veicināt iekšējā tirgus attīstību un aizstāvēt Savienības pilsoņu intereses (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2025. gada 11. septembris, Cairo Network u.c., no C‑764/23 līdz C‑766/23, EU:C:2025:691, 96. punkts). |
|
52 |
Turklāt saskaņā ar šīs direktīvas 9. panta 1. punktu dalībvalstīm ir jānodrošina elektronisko komunikāciju pakalpojumu radiofrekvenču pilnvērtīga pārvaldība to teritorijā atbilstoši 8. pantam. Tām arī jānodrošina, ka šādu radiofrekvenču spektra iedalīšana elektronisko sakaru pakalpojumu vajadzībām un vispārēju atļauju vai individuālu izmantošanas tiesību izdošana šādām radiofrekvencēm, ko veic kompetentas valsts iestādes, ir pamatota ar objektīviem, pārskatāmiem, nediskriminējošiem un samērīgiem kritērijiem. |
|
53 |
Šajā ziņā pamatdirektīvas 18. apsvērumā norādīts, ka tad, ja tas ir pamatoti, var tikt veikti pasākumi, lai veicinātu dažus īpašus pakalpojumus, piemēram, ciparu televīziju kā līdzekli frekvenču spektra efektīvas izmantošanas palielināšanai. Šīs direktīvas 19. apsvērumā turklāt ir precizēts, ka radiofrekvences jāsadala un jāpiešķir cik vien iespējams efektīvi. |
|
54 |
Mērķis, kas saistīts ar nepieciešamību pilnvērtīgi pārvaldīt radiofrekvences, kā prasīts pamatdirektīvas 9. panta 1. punktā, var attaisnot to, ka dalībvalsts, iedalot spektru valsts radiofrekvenču sadalījuma plānā, nolemj noteikt ierobežojumus attiecībā uz sniedzamo elektronisko komunikāciju pakalpojumu veidiem. |
|
55 |
Tādējādi no pamatdirektīvas 9. panta 4. punkta formulējuma un konteksta, kā arī tajā izvirzītā mērķa pārbaudes izriet, ka tad, kad dalībvalstis pieņem valsts radiofrekvenču sadalījuma plānus, tās var norādīt ne tikai pieejamās radiofrekvenču joslas, bet attiecīgā gadījumā, ievērojot šajā tiesību normā paredzētos nosacījumus, arī šo radiofrekvenču joslu izmantošanas ierobežojumus attiecībā uz tajās sniedzamo pakalpojumu veidu. |
|
56 |
Ņemot vērā šo secinājumu, otrām kārtām, jānosaka, vai un ar kādiem nosacījumiem šādam valsts radiofrekvenču sadalījuma plānam jābūt saistošam tādā ziņā, ka pieteikums atcelt tādam telekomunikāciju tīkla operatoram kā Elettronica Industriale piešķirto individuālo radiofrekvenču izmantošanas tiesību ierobežojumus, kas ierobežo elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu, jānoraida, jo šie ierobežojumi ir paredzēti šajā plānā. |
|
57 |
Jānorāda – tāpat kā to dara Itālijas un Čehijas valdības, kā arī Eiropas Komisija –, ka, lai pilnībā īstenotu pamatdirektīvas 9. panta 4. punktā paredzēto iespēju dalībvalstīm saistībā ar valsts radiofrekvenču sadalījuma plānu pieprasīt, lai elektronisko komunikāciju pakalpojums tiktu sniegts konkrētā radiofrekvenču joslā, šim plānam noteikti ir jābūt saistošam tvērumam. |
|
58 |
Pirmkārt, jāatgādina, kā izriet no minētā 9. panta 4. punkta otrās daļas, ka tad, ja valsts radiofrekvenču sadalījuma plānā noteikts, ka elektronisko komunikāciju pakalpojums jāsniedz konkrētā radiofrekvenču joslā, kas pieejama elektronisko komunikāciju pakalpojumiem, šī prasība jāpamato ar nepieciešamību nodrošināt vispārējo interešu mērķa sasniegšanu. |
|
59 |
Ja valsts regulatīvās iestādes lēmums, ar kuru tiek piešķirtas individuālas radiofrekvenču izmantošanas tiesības, varētu būt pretrunā minētajai prasībai, ļaujot, piemēram, sniegt kāda veida pakalpojumus radiofrekvenču joslā, kas rezervēta valsts radiofrekvenču sadalījuma plānā cita veida pakalpojumiem, pastāv risks, ka vispārējo interešu mērķa īstenošana, kas pamato šajā plānā paredzēto pasākumu, nevarētu tikt nodrošināta. |
|
60 |
Otrkārt, saskaņā ar pamatdirektīvas 9. panta 1. punkta otro daļu, piemērojot šo pantu, dalībvalstis ievēro piemērojamos starptautiskos nolīgumus, tostarp ITU radiosakaru noteikumus. Šajā ziņā šīs direktīvas 9. panta 4. punkta pirmās daļas otrajā teikumā noteikts, ka dalībvalstis var paredzēt samērīgus un nediskriminējošus ierobežojumus attiecībā uz sniedzamo elektronisko komunikāciju pakalpojumu veidiem, tostarp vajadzības gadījumā, lai izpildītu šajos noteikumos noteikto prasību. |
|
61 |
Tāpēc valsts radiofrekvenču sadalījuma plānam, ar kuru tiktu īstenota prasība, kas izriet no piemērojamajiem starptautiskajiem nolīgumiem, noteikti vajadzētu būt saistošam. |
|
62 |
Visbeidzot attiecībā uz nosacījumiem, ar kādiem dalībvalsts, izmantojot valsts radiofrekvenču sadalījuma plānu, var noteikt ierobežojumus elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanai konkrētā pieejamā radiofrekvenču joslā, jāatgādina, ka šiem ierobežojumiem jāatbilst pamatdirektīvas 9. panta 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem, proti, tiem ir jābūt pamatotiem ar nepieciešamību nodrošināt vispārējo interešu mērķa sasniegšanu, kā arī jābūt samērīgiem un nediskriminējošiem. |
|
63 |
Šajā gadījumā no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka 2015. gada valsts radiofrekvenču sadalījuma un piešķiršanas plānā, kas ir piemērojams pamatlietā, “ir paredzēta 470–790 MHz joslas primārā piešķiršana apraides pakalpojumam” un ka pārskatīšanas pieprasījuma, ko Elettronica Industriale iesniegusi, pamatojoties uz Elektronisko komunikāciju kodeksa 14.bis pantu, noraidīšana būtībā ir pamatota ar atsauci uz šo plānu un konstatējumu, ka šī sabiedrība nav apstrīdējusi administratīvo aktu, ar kuru tika pieņemts minētais plāns, lai gan tai bija iespēja to darīt. |
|
64 |
Šajā ziņā, lai gan iesniedzējtiesai jāpārbauda, vai šajā pašā plānā paredzētā ierobežojuma ar apraides pakalpojumiem spēkā esību Elettronica Industriale pamatlietā vēl var apstrīdēt un, ja tas tā ir, vai šis ierobežojums atbilst pamatdirektīvas 9. panta 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem, tomēr Tiesa ar LESD 267. pantu ieviestajā tiesu sadarbībā, pamatojoties uz lietas materiāliem, var sniegt minētajai tiesai Savienības tiesību interpretācijas elementus, kas tai var būt noderīgi, izvērtējot kādas Savienības tiesību normas sekas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2025. gada 11. septembris, Cairo Network u.c., no C‑764/23 līdz C‑766/23, EU:C:2025:691, 102. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra). |
|
65 |
No šāda skatpunkta, pirmām kārtām, jānorāda, ka tad, ja iesniedzējtiesa konstatētu, ka minētā ierobežojuma mērķis, kā būtībā apgalvo Itālijas valdība, ir nodrošināt efektīvu spektra izmantošanu vai izvairīties no kaitīgiem traucējumiem citu operatoru – valsts un citu dalībvalstu iekšienē – televīzijas apraides pakalpojumu sniegšanā, ar nosacījumu, ka šī tiesa pārbauda šā ierobežojuma samērīgumu un nediskriminējošo raksturu, būtu pamatoti, ka šā spektra izmantošanas tiesību turētāji 470–790 MHz joslā var izmantot šīs radiofrekvences tikai tajā paredzētajiem pakalpojumiem. |
|
66 |
Otrām kārtām, kā atgādināts šā sprieduma 35. un 36. punktā, no pamatdirektīvas 4. panta 1. punkta izriet, ka tādam telekomunikāciju tīkla operatoram kā prasītāja pamatlietā, kura ir individuālas radiofrekvenču izmantošanas tiesību turētāja un kura vēlas izmantot šīs tiesības radiofrekvenču joslā, lai sniegtu pakalpojumus, kas šai radiofrekvenču joslai nav paredzēti valsts radiofrekvenču sadalījuma plānā, ir jābūt pieejamiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, kas tai ļauj apstrīdēt administratīvo aktu, ar kuru šis plāns ir pieņemts. |
|
67 |
Tomēr šajā ziņā jāatgādina – lai aizsargātu tiesības, kuras attiecīgajām personām ir noteiktas Savienības tiesībās, Savienības tiesības principā neprasa dalībvalstīm paredzēt savās valsts tiesās citus tiesību aizsardzības līdzekļus kā vien tos, kas noteikti valsts tiesībās. Tas ir citādi tad, ja no attiecīgās valsts tiesību sistēmas kopumā izriet, ka nepastāv tiesību aizsardzības līdzekļi, kurus izmantojot varētu kaut vai pakārtoti nodrošināt to tiesību aizsardzību, kuras attiecīgajām personām izriet no Savienības tiesībām, vai arī ja vienīgā attiecīgo personu iespēja piekļūt tiesai būtu būt spiestiem izdarīt tiesību pārkāpumu (spriedums, 2020. gada 14. maijs, Országos Idegenrendészeti Főigazgatóság Dél‑alföldi Regionális Igazgatóság, C‑924/19 PPU un C‑925/19 PPU, EU:C:2020:367, 143. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra). |
|
68 |
Šajā gadījumā neviens no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem neļauj apšaubīt, ka pastāv šai judikatūrai atbilstoši tiesību aizsardzības līdzekļi, ar kuriem Elettronica Industriale varēja apstrīdēt administratīvo aktu, ar ko tika pieņemts valsts radiofrekvenču sadalījuma un piešķiršanas plāns. Šajā ziņā jāprecizē, ka gadījumā, ja šai sabiedrībai bija tiesības celt prasību par šo plānu un tā to nav izmantojusi paredzētajā termiņā vai ir izmantojusi nesekmīgi, Savienības tiesībās nav prasīts, lai minētajai sabiedrībai pamatlietā būtu iespēja atsaukties uz šā plāna atbilstošo tiesību normu spēkā neesību. |
|
69 |
Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, pamatdirektīvas 9. panta 4. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts pasākumu, ar kuru radiofrekvenču individuālo izmantošanas tiesību turētājam ir noteikts pienākums tās izmantot vienīgi DTT apraides pakalpojumu sniegšanai, pamatojoties vienīgi uz ierobežojumiem, kas paredzēti valsts radiofrekvenču sadalījuma plānā. |
Par tiesāšanās izdevumiem
|
70 |
Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi. |
|
Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež: |
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/140/EK, 9. panta 4. punkts |
|
jāinterpretē tādējādi, ka |
|
tas pieļauj tādu valsts pasākumu, ar kuru radiofrekvenču individuālo izmantošanas tiesību turētājam ir noteikts pienākums tās izmantot vienīgi zemes ciparu televīzijas apraides pakalpojumu sniegšanai, pamatojoties vienīgi uz ierobežojumiem, kas paredzēti valsts radiofrekvenču sadalījuma plānā. |
|
[Paraksti] |
( *1 ) Tiesvedības valoda – itāļu.