<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2026-06-202606C104202501980-00-TRA-DOC-LV-ARRET-C-0198-25-202604774-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="true" name="ParExtraits_2021"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="25-06-26 11:38:35" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="Xot/3n9uGO5Trln0zMZndauy0IrBsgMMuw9ZNC/oakTYD30TQlr3W+7mritr+MdySJY1ndDxv2gmJRicjolXgl1m04jOwLlol5hXa8jhzyHxMmkBVIeKywh+qsvFXFMln4edn+DapRb7jPZYeVyYLOwkraOj0/maJf3BMpyDODA=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="svc_wsgendoc" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="10, 3, 0, 1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Tag"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="dc0684bc-4833-4015-a0e5-3f02914e3676" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0198" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2025" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 02-06-26 13:53:08" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2026-06-05T12:39:51Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="71baba6eac7c4a59bfe630ce169dff9d" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0198" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">Spriedums, 4.6.2026. – Lieta C‑198/25</div>
      <div id="rId21" style="default">Quotal</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2026. gada 4. jūnijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-3" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa – Patvēruma politika – Kopējās procedūras starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai – Direktīva 2013/32/ES – 46. pants – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību – Pilnīga un ex nunc pārbaude – Pirmās instances tiesas pilnvaru apjoms – Pirmās instances tiesas veikta faktu pārbaude – Pirmās instances tiesas veikta starptautiskās aizsardzības nepieciešamības pārbaude
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-4" title="page-1">
      Lietā C‑198/25 [Quotal]  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">i</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-5" title="page-1">
      par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko rechtbank Den Haag, zittingsplaats Zwolle (Hāgas tiesa, tiesas sēžu vieta Zvollē, Nīderlande) iesniegusi ar 2025. gada 11. marta lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2025. gada 11. martā, tiesvedībā
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-6" title="page-1">
      S
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-7" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-8" title="page-1">
      Minister van Asiel en Migratie,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-9" title="page-1">
      TIESA (otrā palāta)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-10" title="page-1">
      šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja K. Jirimēe [K. Jürimäe], Tiesas priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], kas pilda otrās palātas tiesneša pienākumus, tiesneši F. Šalīns [F. Schalin], M. Gavalecs [M. Gavalec] (referents) un Z. Čehi [Z. Csehi],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-11" title="page-1">
      ģenerāladvokāte: T. Čapeta [T. Ćapeta],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-12" title="page-1">
      sekretāre: A. Lamote [A. Lamote], administratore,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-13" title="page-1">
      ņemot vērā rakstveida procesu un 2025. gada 27. oktobra tiesas sēdi,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-14" title="page-1">
      ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">S vārdā – S. Rafi, eksperte, un Me G. P. G. Willemse‑Schoenmakers, advocate,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nīderlandes valdības vārdā – A. Hanje un J. Langer, pārstāvji,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Komisijas vārdā – F. Blanc, M. Debieuvre un F. van Schaik, pārstāves,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-18" title="page-1">
      ņemot vērā pēc ģenerāladvokātes uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-19" title="page-1">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-20" title="page-1">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV 2013, L 180, 60. lpp.) 46. panta 3. punktu pašu par sevi vai kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta) 47. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis lūgums iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Pakistānas valstspiederīgo S un Minister van Asiel en Migratie (patvēruma un migrācijas ministrs, Nīderlande; turpmāk – ministrs) par pēdējā minētā lēmumu, ar kuru noraidīts S starptautiskās aizsardzības pieteikums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīva 2011/95/ES</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (OV 2011, L 337, 9. lpp.) 4. pantā “Faktu un apstākļu novērtēšana” noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-26" title="page-1">
      “1. Dalībvalstis var uzskatīt par pieteikuma iesniedzēja pienākumu pēc iespējas ātrāk iesniegt visas sastāvdaļas, kas nepieciešamas, lai pamatotu starptautiskās aizsardzības pieteikumu. Dalībvalsts pienākums ir, sadarbojoties ar pieteikuma iesniedzēju, novērtēt attiecīgās pieteikuma sastāvdaļas.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-27" title="page-2">
      2. Šā panta 1. punktā minētās sastāvdaļas ir pieteikuma iesniedzēja paziņojumi un visa dokumentācija, kas ir pieteikuma iesniedzēja rīcībā attiecībā uz pieteikuma iesniedzēja vecumu, izcelsmi, tostarp attiecīgo radinieku datiem, personu, valstspiederību(‑ām) un iepriekšējās dzīvesvietas valsti(‑īm) un vietu(‑ām), iepriekšējiem patvēruma pieteikumiem, ceļojumu maršrutiem, ceļošanas dokumentiem un iemesliem, kādēļ tiek iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-28" title="page-2">
      3. Starptautiskās aizsardzības pieteikuma novērtējums jāveic individuāli par katru pieteikuma iesniedzēju un, to darot, jāņem vērā:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-29" title="page-2">
      a) visi būtiskie fakti, kas attiecas uz izcelsmes valsti laikā, kad tiek pieņemts lēmums par pieteikumu; tostarp izcelsmes valsts normatīvie akti un veids, kādā tie tiek piemēroti;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-30" title="page-2">
      b) attiecīgie paziņojumi un dokumentācija, ko iesniedzis pieteikuma iesniedzējs, tostarp informācija par to, vai pieteikuma iesniedzējs bijis vai var tikt pakļauts vajāšanai vai būtiskam kaitējumam;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-31" title="page-2">
      c) pieteikuma iesniedzēja individuālais stāvoklis un personīgie apstākļi, ieskaitot tādus faktorus kā iepriekšējā darbība, dzimums un vecums, lai, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja personīgajiem apstākļiem, novērtētu, vai darbības, ar kādām pieteikuma iesniedzējam bijis jāsaskaras vai ar kādām tam var nākties saskarties, būtu uzskatāmas par vajāšanu vai smagu kaitējumu;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-32" title="page-2">
      d) vai pieteikuma iesniedzēja darbības kopš izcelsmes valsts pamešanas bijušas saistītas tikai vai galvenokārt ar starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšanai nepieciešamo nosacījumu radīšanu, lai novērtētu, vai minēto darbību dēļ pieteikuma iesniedzējam būs jāsaskaras ar vajāšanu vai būtisku kaitējumu, ja tas atgrieztos minētajā valstī;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-33" title="page-2">
      e) vai būtu pamatoti sagaidāms, ka pieteikuma iesniedzējs pieņemtu citas valsts aizsardzību, kurā viņš varētu pieprasīt pilsonību.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-34" title="page-2">
      4. Fakts, ka pieteikuma iesniedzējs jau bijis pakļauts vajāšanai vai būtiskam kaitējumam vai tiešiem šādas vajāšanas vai šāda kaitējuma draudiem, ir nopietna norāde uz pieteikuma iesniedzēja pamatotajām bailēm no vajāšanas vai uz reālu risku ciest būtisku kaitējumu, ja vien nav dibinātu iemeslu uzskatīt, ka šāda vajāšana vai būtisks kaitējums netiks atkārtoti.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-35" title="page-2">
      5. Ja dalībvalstis piemēro principu, saskaņā ar kuru pieteikuma iesniedzēja pienākums ir pamatot starptautiskās aizsardzības pieteikumu, un ja pieteikuma iesniedzēja paziņojumos norādīti aspekti nav pamatoti ar dokumentāriem vai citādiem pierādījumiem, šiem aspektiem nav nepieciešams apstiprinājums, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-36" title="page-2">
      a) pieteikuma iesniedzējs pielicis patiesas pūles, lai pamatotu savu pieteikumu;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-37" title="page-3">
      b) visas attiecīgās sastāvdaļas, kas ir pieteikuma iesniedzēja rīcībā, ir iesniegtas un ir sniegts pietiekams pamatojums attiecībā uz jebkādu citu attiecīgu sastāvdaļu neesamību;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-38" title="page-3">
      c) pieteikuma iesniedzēja paziņojumi tiek uzskatīti par saskaņotiem un ticamiem un nav pretrunā ar specifisku un vispārēju informāciju, kas pieejama par pieteikuma iesniedzēja lietu;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-39" title="page-3">
      d) pieteikuma iesniedzējs iesniedzis starptautiskās aizsardzības pieteikumu pie pirmās iespējas, ja vien pieteikuma iesniedzējs nevar apliecināt, ka viņam bijuši pamatoti iemesli, kāpēc tas nav izdarīts; un
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-40" title="page-3">
      e) konstatēts, ka pieteikuma iesniedzējam kopumā var uzticēties.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīva 2013/32</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2013/32 16., 18., 22. un 34. apsvērums formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-43" title="page-3">
      “(16) Ir būtiski, ka attiecībā uz visiem starptautiskās aizsardzības pieteikumiem lēmumus pieņem, pamatojoties uz faktiem, un ka pirmajā instancē tos pieņem iestādes, kuru darbiniekiem ir piemērotas zināšanas vai sniegta vajadzīgā apmācība starptautiskās aizsardzības jomā.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-44" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-45" title="page-3">
      “(18) Tas ir gan dalībvalstu, gan starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju interesēs, lai lēmumi par starptautiskās aizsardzības pieteikumiem tiktu pieņemti cik drīz vien iespējams, neskarot pieteikumu atbilstīgu un pilnīgu izskatīšanu.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-46" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-47" title="page-3">
      (22) Tas ir arī dalībvalstu un pieteikuma iesniedzēju interesēs nodrošināt, ka vajadzība pēc starptautiskās aizsardzības tiek pareizi konstatēta jau pirmajā instancē. Šajā nolūkā pieteikuma iesniedzējiem pirmajā instancē būtu jānodrošina bezmaksas juridiskā un procesuālā informācija, ņemot vērā viņu īpašos apstākļus. Šādas informācijas sniegšana inter alia ļautu pieteikuma iesniedzējiem labāk izprast procedūru un tādējādi palīdzētu viņiem ievērot attiecīgos pienākumus. Būtu nesamērīgi dalībvalstīm prasīt, lai tās sniedz šādu informāciju, izmantojot tikai kvalificētu juristu pakalpojumus. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izmantot vispiemērotākos līdzekļus, lai sniegtu šādu informāciju, piemēram, ar nevalstisko organizāciju vai valdības iestāžu amatpersonu, vai īpašu valsts dienestu starpniecību.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-48" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-49" title="page-4">
      (34) Procedūrām, lai pārbaudītu starptautiskās aizsardzības nepieciešamību, vajadzētu būt tādām, lai kompetentās iestādes varētu veikt starptautiskās aizsardzības pieteikumu rūpīgu izskatīšanu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs direktīvas 2. panta “Definīcijas” f) punktā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-51" title="page-4">
      ““atbildīgā iestāde” ir jebkura ar tieslietām saistīta vai administratīva struktūra dalībvalstī, kas atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu un kas ir kompetenta, lai šādos gadījumos pieņemtu lēmumus pirmajā instancē”.
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās direktīvas 46. panta “Tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību” 1. un 3. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-53" title="page-4">
      “1. Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējiem ir tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību tiesā saistībā ar:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-54" title="page-4">
      a) pieņemto lēmumu par to starptautiskās aizsardzības pieteikumu, tostarp lēmumu:
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-55" title="page-4">
      i) uzskatīt pieteikumu par nepamatotu attiecībā uz bēgļa un/vai alternatīvās aizsardzības statusu;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-56" title="page-4">
      [..].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-57" title="page-4">
      3. Lai izpildītu 1. punkta prasības, dalībvalstis nodrošina, ka ar efektīvu tiesisko aizsardzību ir nodrošināta faktiskā un juridiskā pamatojuma pilnīga un ex nunc pārbaude, tostarp attiecīgā gadījumā pārbaude par starptautiskās aizsardzības nepieciešamību saskaņā ar Direktīvu [2011/95], vismaz attiecībā uz pārsūdzības procedūrām pirmās instances tiesā.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pakistānas valstspiederīgais S Nīderlandē iesniedza starptautiskās aizsardzības pieteikumu. Šī lūguma pamatošanai viņš it īpaši norādīja, ka 2003. gada beigās vai 2004. gada sākumā viņš Pakistānā ticis policijas uzraudzībā desmit līdz divpadsmit dienas spīdzināts saistībā ar personas apliecības nozaudēšanu. Viņš atsaucās arī uz smagu vardarbību, ko gadu pirms viņš devies prom no Pakistānas 2004. gadā viņa reliģiskās pārliecības dēļ pret viņu vērsuši reliģiskās autoritātes M sekotāji no viņa rajona.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2023. gada 20. decembra lēmumu ministrs minēto pieteikumu noraidīja. Tā ieskatā šī pieteikuma pamatošanai sniegtais faktu izklāsts bija lielā mērā ticams, bet tas atzina, ka S nav raksturojams kā atkritējs. Turklāt, lai gan S pagātnē jau cietis būtisku kaitējumu, ministrs norādīja, ka ir iemesls uzskatīt, ka S nebūtu jābaidās no vajāšanas vai ka viņam nepastāv reāls risks ciest būtisku kaitējumu, ja viņš atgrieztos izcelsmes valstī. Papildus tam ministrs pauda viedokli, ka S izteikumi par to, kā viņš atstājis Pakistānu un bēdzis, būtībā nav ticami.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">S par šo lēmumu cēla prasību rechtbank Den Haag, zittingsplaats Zwolle (Hāgas tiesa, tiesas sēžu vieta Zvollē, Nīderlande), kas ir iesniedzējtiesa. Šī tiesa ar 2024. gada 13. augusta starpspriedumu atzina, ka minētais lēmums nav pietiekami pamatots, un deva ministram iespēju šo trūkumu novērst.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrētāk, minētās tiesas skatījumā ministrs nebija pietiekami izklāstījis iemeslus, kas pamatojuši tā atzinumu, ka S izcelsme, viņa norādītās problēmas, tostarp ar iestādēm saistībā ar viņa personas apliecības nozaudēšanu, un problēmas, ar kurām viņš esot saskāries reliģiskās pārliecības dēļ, nav uzskatāmas par ticamām. Visbeidzot, šī tiesa ministram pārmetusi, ka tas nav pietiekami pamatojis iemeslus, kuru dēļ problēmas, kas uzskatītas par ticamām un ar ko S saskāries savā rajonā savas rīcības un nostājas dēļ, neļauj viņu kvalificēt kā atkritēju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2024. gada 8. oktobrī ministrs pieņēma papildu lēmumu. Iesniedzējtiesas skatījumā arī šī lēmuma pamatojums nav pietiekams. Tā turklāt uzskata, ka S izteikumi ir ticami un ka, balstoties uz šiem izteikumiem, viņam būtu jāsaņem starptautiskā aizsardzība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr šī tiesa norāda, ka saskaņā ar valsts tiesu judikatūru tās kompetencē nav pašai lemt ne par S patvēruma [pieteikuma] faktu izklāsta ticamību, ne arī par starptautiskās aizsardzības piešķiršanas nosacījumu vērtējumu, kas ir priekšnoteikumi starptautiskās aizsardzības piešķiršanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi iesniedzējtiesa precizē, ka saskaņā ar Afdeling bestuursrechtspraak van de Raad van State (Valsts padomes Administratīvo strīdu nodaļa, Nīderlande) pastāvīgo judikatūru, ja tā atzīst, ka ministra lēmums, ar kuru noraidīts starptautiskās aizsardzības pieteikums, attiecībā uz šī pieteikuma pamatošanai sniegtā faktu izklāsta ticamību nav pietiekami pamatots, tā nevar pati lemt ne par šī izklāsta ticamību, ne par minēto pieteikumu, tā ka šai tiesai šis lēmums jāatceļ un lieta jānodod atpakaļ ministram izskatīšanai no jauna.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču iesniedzējtiesa norāda, ka tai ir šaubas par šīs valsts tiesu judikatūras atbilstību Direktīvai 2013/32.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs tiesas ieskatā no Tiesas judikatūras var secināt, ka S faktu izklāsta ticamības vērtējums un viņa starptautiskās aizsardzības pieteikuma novērtējums ir iesniedzējtiesas kompetencē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos rechtbank Den Haag, zittingsplaats Zwolle (Hāgas tiesa, tiesas sēžu vieta Zvollē) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-69" title="page-6">
      “1) Vai [rechtbank Den Haag, zittingsplaats Zwolle (Hāgas tiesa, tiesas sēžu vieta Zvollē)] no Direktīvas [2013/32] 46. panta 3. punkta, attiecīgā gadījumā kopsakarā ar [Hartas] 47. pantu vai citu Savienības tiesību aktu noteikumu vai Savienības tiesību principu, var atvasināt savas pilnvaras veikt patvēruma pieteikuma pamatojuma ticamības novērtējumu, kas aizstāj ministra veikto novērtējumu?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-70" title="page-6">
      2) Vai [rechtbank Den Haag, zittingsplaats Zwolle (Hāgas tiesa, tiesas sēžu vieta Zvollē)] no kādas no iepriekš minētajām tiesību normām var atvasināt pilnvaras pieņemt lēmumu pēc būtības un galīgo lēmumu par starptautiskās aizsardzības pieteikumu, pamatojoties uz tām patvēruma pieteikuma pamatojuma daļām, kuras ministrs uzskata par ticamām, un – ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša – tām šī pamatojuma daļām, kuras [rechtbank (tiesa)] arī turklāt uzskata par ticamām? Vai, to darot, [rechtbank (tiesa)] var aizstāt ministra vērtējumu ar savu vērtējumu par baiļu no vajāšanas ticamību vai reālu risku ciest būtisku kaitējumu, it īpaši, ja, ņemot vērā pieejamo un publiski iegūstamo informāciju par valsti, [rechtbank (tiesa)] uzskata, ka tā ir pietiekami informēta, lai veiktu šādu vērtējumu?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-71" title="page-6">
      3) Vai valsts judikatūra, piemēram, pamatojoties uz procesuālo autonomiju, var ierobežot pilnvaras pirmā un otrā jautājuma izpratnē tādējādi, ka šīs pilnvaras tomēr tiek piešķirtas tikai ministram?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-72" title="page-6">
      4) Vai [rechtbank Den Haag, zittingsplaats Zwolle (Hāgas tiesa, tiesas sēžu vieta Zvollē)], vērtējot jautājumu par to, vai tās rīcībā ir pietiekama informācija, lai pieņemtu lēmumu pēc būtības, var ņemt vērā informāciju, kas tika iesniegta prasības izskatīšanas laikā, bet kas vēl nebija pieejama administratīvajā procesā? Vai šajā ziņā ir būtiski, vai puses varēja neierobežoti iesniegt savus rakstveida apsvērumus par lietas apstākļiem vai izteikt tos tiesas sēdē?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par Regulām (ES) 2024/1347 un (ES) 2024/1348</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uzdotajos jautājumos, formāli neminot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1347 par standartiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku kvalificēšanu par starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, vienotu statusu bēgļiem vai personām, kam ir tiesības uz alternatīvo aizsardzību, un piešķirtās aizsardzības saturu, ar ko groza Padomes Direktīvu 2003/109/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/95/ES (OV L, 2024/1347; labojums – OV L, 2025/9092[2]), vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1348 (2024. gada 14. maijs), ar ko izveido kopīgu procedūru starptautiskajai aizsardzībai Savienībā un atceļ Direktīvu 2013/32/ES (OV L, 2024/1348), iesniedzējtiesa ir lūgusi Tiesu iekļaut šīs regulas atbildēs, kas tiks sniegtas uz šiem jautājumiem, jo šai tiesai varētu nākties tās piemērot pamatlietas izskatīšanā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar LESD 267. pantu iedibinātajā valstu tiesu un Tiesas sadarbības procedūrā Tiesai ir jāsniedz valsts tiesai noderīga atbilde, kas tai ļautu izspriest tās izskatīšanā esošo lietu. Tādēļ Tiesai var būt jāņem vērā tādas Savienības tiesību normas, uz kurām valsts tiesa sava jautājuma izklāstā nav atsaukusies (skat. spriedumus, 1986. gada 20. marts, Tissier, 35/85, EU:C:1986:143, 9. punkts, kā arī 2025. gada 1. augusts, Alace un Canpelli, C‑758/24 un C‑759/24, EU:C:2025:591, 44. punkts).).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, pirmām kārtām, jānorāda, ka saskaņā ar Regulas 2024/1347 42. pantu tā ir piemērojama no 2026. gada 12. jūnija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi nav konstatēts, ka šīs regulas interpretācija iesniedzējtiesai būtu nepieciešama, lai tā varētu pieņemt nolēmumu pamatlietā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, no Regulas 2024/1348 79. panta 2. un 3. punkta izriet, pirmkārt, ka šī regula piemērojama no 2026. gada 12. jūnija un, otrkārt, ka minētā regula piemērojama piešķiršanas procedūrai attiecībā uz starptautiskās aizsardzības pieteikumiem, kas iesniegti no 2026. gada 12. jūnija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka uz tādiem starptautiskās aizsardzības pieteikumiem, kuri līdzīgi S pieteikumam iesniegti pirms šī datuma, attiecas Direktīva 2013/32.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Regulas 2024/1347 un 2024/1348 nav jāinterpretē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par prejudiciālajiem jautājumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pirmo līdz ceturto jautājumu, kuri jāizvērtē kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2013/32 46. panta 3. punkts, to lasot Hartas 47. panta gaismā, jāinterpretē tādējādi, ka, pirmkārt, tas pirmās instances tiesai, kurā celta prasība par lēmumu, ar ko noraidīts starptautiskās aizsardzības pieteikums, piešķir kompetenci saistošā veidā lemt par šī pieteikuma pamatošanai sniegtā faktu izklāsta ticamību, par pieteikuma iesniedzēja baiļu no vajāšanas vai reāla riska ciest būtisku kaitējumu, ja tas atgrieztos izcelsmes valstī, šķietamo pamatotību, kā arī par minētā pieteikuma pamatotību, ņemot vērā elementus, kuri iesniegti pārsūdzības procedūras gaitā, un ka, otrkārt, dalībvalstis šo kompetenci nedrīkst ierobežot, nosakot, ka pilnvaras novērtēt starptautiskās aizsardzības pieteikumus un lemt par to pamatotību ir tikai atbildīgajai iestādei šīs direktīvas 2. panta f) punkta izpratnē (turpmāk – atbildīgā iestāde).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, jānorāda, ka Direktīvā 2013/32 ir nošķirta “atbildīgā iestāde”, kura tās 2. panta f) punktā ir definēta kā “jebkura ar tieslietām saistīta vai administratīva struktūra dalībvalstī, kas atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu un kas ir kompetenta, lai šādos gadījumos pieņemtu lēmumus pirmajā instancē”, no vienas puses, un tās 46. pantā minētā “tiesa”, no otras puses. Uz procedūru atbildīgajā iestādē attiecas šīs direktīvas III nodaļas “Pirmās instances procedūras” normas, bet tiesvedību tiesā regulē noteikumi, kas formulēti minētās direktīvas V nodaļā “Pārsūdzības procedūras”, kuru veido tās 46. pants (skat. spriedumus, 2018. gada 25. jūlijs, Alheto, C‑585/16, EU:C:2018:584, 103. punkts, un 2020. gada 16. jūlijs, Addis, C‑517/17, EU:C:2020:579, 61. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā izriet no Direktīvas 2013/32 34. apsvēruma, procedūrām starptautiskās aizsardzības nepieciešamības pārbaudei vajadzētu būt tādām, lai kompetentās iestādes varētu veikt starptautiskās aizsardzības pieteikumu rūpīgu izskatīšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāuzsver arī – no šīs direktīvas 16. un 22. apsvēruma, 4. panta, kā arī tās vispārējās sistēmas izriet, ka starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšana administratīvā vai ar tieslietām saistītā struktūrā, kam piešķirti īpaši līdzekļi un attiecīgajā jomā specializēts personāls, ir būtisks ar minēto direktīvu ieviesto kopējo procedūru posms (skat. spriedumus, 2018. gada 25. jūlijs, Alheto, C‑585/16, EU:C:2018:584, 116. punkts, un 2020. gada 16. jūlijs, Addis, C‑517/17, EU:C:2020:579, 61. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt jāatgādina, ka novērtējums, uz ko attiecas Direktīvas 2011/95 4. pants, kurā norādīts, ka atbildīgajai iestādei jāpieņem lēmums par starptautiskās aizsardzības pieteikumu, noris divos atsevišķos posmos. Pirmajā posmā atbildīgajai iestādei jākonstatē faktiskie apstākļi, kas varētu būt uzskatāmi par pierādījumiem šo pieteikumu pamatojumam. Otrajā posmā tai jāveic šo pierādījumu juridiskais vērtējums, kas ietver lēmuma pieņemšanu par to, vai, ņemot vērā konkrēto lietu raksturojošos faktus, ir izpildīti materiāltiesiskie nosacījumi starptautiskās aizsardzības piešķiršanai (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2012. gada 22. novembris, M., C‑277/11, EU:C:2012:744, 64. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Protams, ir taisnība, ka starptautiskās aizsardzības pieteikuma pamatojumam sniegtā faktu izklāsta ticamības novērtējums un baiļu no vajāšanas vai reāla riska ciest būtisku kaitējumu šķietamās pamatotības novērtējums ietilpst pirmajā posmā un faktu vērtējumā. Tomēr šis faktu vērtējums nav izslēgts no tās pirmās instances tiesas kompetences, kurā celta prasība par lēmumu, ar ko noraidīts starptautiskās aizsardzības pieteikums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar Direktīvas 2013/32 46. panta 1. punktu starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem tiek piešķirtas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā attiecībā uz lēmumiem par šādiem pieteikumiem. Šīs direktīvas 46. panta 3. punktā definēts šo tiesību tvērums, precizējot, ka dalībvalstīm, kam ir saistoša šī direktīva, jānodrošina, lai tiesā, kurā pārsūdzēts lēmums par starptautiskās aizsardzības pieteikumu, tiktu veikta “faktiskā un juridiskā pamatojuma pilnīga un ex nunc pārbaude, tostarp attiecīgā gadījumā pārbaude par starptautiskās aizsardzības nepieciešamību saskaņā ar Direktīvu [2011/95]” (skat. spriedumus, 2018. gada 25. jūlijs, Alheto, C‑585/16, EU:C:2018:584, 106. punkts, kā arī 2025. gada 1. augusts, Alace un Canpelli, C‑758/24 un C‑759/24, EU:C:2025:591, 76. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz minēto tiesību tvērumu Tiesa atzinusi, ka formulējums “ar efektīvu tiesību aizsardzību ir nodrošināta faktiskā un juridiskā pamatojuma pilnīga un ex nunc pārbaude” jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstīm atbilstoši šai tiesību normai savas valsts tiesības jāorganizē tā, lai attiecīgo pārsūdzību izskatīšana ietvertu visu faktisko un tiesību elementu pārbaudi tiesā, ļaujot tai veikt aktualizētu vērtējumu konkrētajā lieta (spriedumi, 2018. gada 25. jūlijs, Alheto, C‑585/16, EU:C:2018:584, 110. punkts, kā arī 2025. gada 1. augusts, Alace un Canpelli, C‑758/24 un C‑759/24, EU:C:2025:591, 81. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, pirmkārt, Tiesa precizējusi, ka frāze “ex nunc” izceļ tiesas pienākumu veikt vērtējumu, kurā attiecīgā gadījumā tiek ņemti vērā jauni elementi, kas atklājušies pēc pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas (spriedumi, 2018. gada 25. jūlijs, Alheto, C‑585/16, EU:C:2018:584, 111. punkts, kā arī 2025. gada 1. augusts, Alace un Canpelli, C‑758/24 un C‑759/24, EU:C:2025:591, 82. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šāds vērtējums pieļauj starptautiskās aizsardzības pieteikuma visaptverošu izskatīšanu, neradot vajadzību lietu nodot atpakaļ atbildīgajai iestādei (spriedums, 2018. gada 25. jūlijs, Alheto, C‑585/16, EU:C:2018:584, 112. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, Tiesa ir norādījusi, ka Direktīvas 2013/32 46. panta 3. punktā ietvertais apzīmētājs “pilnīga”, apstiprina, ka tiesai jāpārbauda gan tie elementi, kurus ņēmusi vērā vai kurus būtu bijis jāņem vērā atbildīgajai iestādei, gan tie, kas radušies pēc tam, kad šī iestāde pieņēmusi šo lēmumu (spriedumi, 2018. gada 25. jūlijs, Alheto, C‑585/16, EU:C:2018:584, 113. punkts, kā arī 2025. gada 1. augusts, Alace un Canpelli, C‑758/24 un C‑759/24, EU:C:2025:591, 83. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, pirmkārt, ka atbilstoši šī sprieduma 31.–33. punktā minētajai Tiesas judikatūrai tās pirmās instances tiesas kompetencē, kurā celta prasība par lēmumu, ar ko noraidīts starptautiskās aizsardzības pieteikums, ir novērtēt faktus un veikt pašai savu tajā apspriesto faktu visaptverošu un aktualizētu vērtējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tikai faktu pārbaude ļauj novērtēt starptautiskās aizsardzības pieteikuma pamatošanai sniegtā faktu izklāsta ticamību un baiļu no vajāšanas vai reāla riska ciest būtisku kaitējumu šķietamo pamatotību, kas ir šīs aizsardzības nepieciešamības pārbaudes būtiskie komponenti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, pirmās instances tiesai, kurā celta prasība par lēmumu, ar ko noraidīts starptautiskās aizsardzības pieteikums, kā izriet no šī sprieduma 32. un 34. punkta, jāpārbauda gan elementi, kurus ņēmusi vērā vai kurus būtu bijis jāņem vērā atbildīgajai iestādei, gan tie, kas radušies pēc tam, kad šī iestāde pieņēmusi šo lēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas nozīmē, ka šāda tiesa var ņemt vērā elementus, kas iesniegti pārsūdzības procedūras gaitā, bet vēl nebija pieejami administratīvajā posmā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšana tiktu ievērojami aizkavēta, ja pirmās instances tiesai, kurā celta prasība par lēmumu, ar ko noraidīts starptautiskās aizsardzības pieteikums, lieta būtu jānodod atpakaļ atbildīgajai iestādei, lai šī iestāde šādus elementus ņemtu vērā, lemjot par pieteikuma iesniedzēja starptautiskās aizsardzības nepieciešamību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādas tiesas rīcībā esošās pilnvaras ņemt vērā jaunus elementus, par kuriem šī iestāde nav lēmusi, iekļaujas Direktīvas 2013/32 mērķī, kurš, kā izriet konkrēti no tās 18. apsvēruma, ir vērsts uz to, lai starptautiskās aizsardzības pieteikumi tiktu izskatīti “cik drīz vien iespējams, neskarot pieteikumu atbilstīgu un pilnīgu izskatīšanu” (spriedumi, 2018. gada 25. jūlijs, Alheto, C‑585/16, EU:C:2018:584, 111. un 112. punkts, kā arī 2024. gada 4. oktobris, Ministerstvo vnitra České republiky, Odbor azylové a migrační politiky, C‑406/22, EU:C:2024:841, 78. un 88. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par jautājumu, vai starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējam un atbildīgajai iestādei jābūt iespējai izteikties par šiem jaunajiem elementiem, Tiesa ir norādījusi, ka tiesai, kā izriet no Hartas 47. panta, jāsniedz šim pieteikuma iesniedzējam iespēja izteikties, ja šie elementi var to nelabvēlīgi ietekmēt (spriedums, 2018. gada 25. jūlijs, Alheto, C‑585/16, EU:C:2018:584, 114. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši sacīkstes principam šai tiesai tāpat jāsniedz atbildīgajai iestādei iespēja sniegt apsvērumus par šādiem jauniem elementiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šāda interpretācija ir imperatīva vēl jo vairāk tāpēc, ka minētajai tiesai šie jaunie elementi jāņem vērā, lai tā varētu pieņemt visaptverošu lēmumu par starptautiskās aizsardzības pieteikumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet – lai izpildītu Direktīvas 2013/32 46. panta 3. punktā paredzēto prasību par pilnīgu un ex nunc pārbaudi, valsts pirmās instances tiesai, kurā celta prasība par atbildīgās iestādes lēmumu noraidīt starptautiskās aizsardzības pieteikumu, pirmkārt, jābūt kompetencei pašai veikt faktu vērtējumu un, otrkārt, jāņem vērā jauni elementi, kas atklājušies pēc pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas, vienlaikus nodrošinot, lai lietas dalībniekiem būtu iespēja par šiem elementiem iesniegt apsvērumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, no Tiesas judikatūras izriet, ka Savienības likumdevējs – kad tas pieņēmis Direktīvas 2013/32 46. panta 3. punktu, paredzēdams, ka tiesai, kuras kompetencē ir pieņemt nolēmumu par prasību, ar ko pārsūdzēts lēmums, ar kuru noraidīts starptautiskās aizsardzības pieteikums, attiecīgā gadījumā jāveic pārbaude par pieteikuma iesniedzēja “starptautiskās aizsardzības nepieciešamību”, – ir vēlējies šādai tiesai, kad tā uzskata, ka tās rīcībā ir visi šajā ziņā nepieciešamie faktiskie un tiesību elementi, piešķirt pilnvaras pēc šo elementu pilnīgas un ex nunc, t.i., visaptverošas un aktualizētas, pārbaudes saistošā veidā lemt par jautājumu, vai šis pieteikuma iesniedzējs atbilst Direktīvā 2011/95 paredzētajiem nosacījumiem, lai tam piešķirtu starptautisko aizsardzību (spriedums, 2019. gada 29. jūlijs, Torubarov, C‑556/17, EU:C:2019:626, 65. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, no šīs judikatūras, kā arī no šī sprieduma 31.–34. punkta izriet, ka likumdevējs Direktīvas 2013/32 46. panta 3. punktā definējis pieteikuma iesniedzēja starptautiskās aizsardzības nepieciešamības pārbaudes – kas jāveic valsts pirmās instances tiesai, kurā celta prasība par atbildīgās iestādes lēmumu, ar ko noraidīts starptautiskās aizsardzības pieteikums, – tvērumu un intensitāti. No tā izriet, ka šīs pārbaudes tvēruma un intensitātes noteikšana neietilpst dalībvalstu procesuālajā autonomijā. Līdz ar to minētās nedrīkst ierobežot šādas tiesas kompetenci lemt par šo starptautiskās aizsardzības nepieciešamību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Citādu secinājumu nevarētu pamatot ar to, ka atbildīgā iestāde būtu piemērotākā situācijā un labāk aprīkota starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanai pēc būtības. Ir taisnība, ka šīs iestādes veikta šāda pieteikuma izskatīšana atbilstoši šī sprieduma 27. punktā atgādinātajai judikatūrai ir būtisks ar Direktīvu 2013/32 ieviesto kopējo procedūru posms. Tomēr ar šo direktīvu izveidotajā sistēmā minētā iestāde nav vienīgā, kuras kompetencē ir novērtēt starptautiskās aizsardzības pieteikumus un lemt par to pamatotību, kā izriet it īpaši no šī sprieduma 45. punktā minētās judikatūras.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat no iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka pretēji tam, ko apsvērumos apgalvo Nīderlandes valdība, valsts pirmās instances tiesai, kurā celta prasība par lēmumu par atbildīgās iestādes lēmumu noraidīt starptautiskās aizsardzības pieteikumu, tiek piešķirta kompetence, kas pārsniedz atbildīgās iestādes lēmuma “pārbaudi, ievērojot zināmu atturību”. Līdz ar to šādai tiesai nevar būt pienākums šo kompetenci īstenot, “ievērojot atturību”, bet tai ir jāveic pilnīga un ex nunc, t.i., visaptveroša un aktualizēta, faktisko un tiesību elementu, kā arī pieteikuma iesniedzēja starptautiskās aizsardzības nepieciešamības pārbaude.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, ir taisnība, ka atbilstoši Tiesas judikatūrai Direktīvas 2013/32 46. panta 3. punkts attiecas vienīgi uz pārsūdzības pārbaudi un tātad neskar iespējamu tā lēmuma atcelšanu, kas ir šīs pārsūdzības priekšmets (spriedums, 2019. gada 29. jūlijs, Torubarov, C‑556/17, EU:C:2019:626, 54. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr no judikatūras izriet arī – tas, ka šādai tiesai piešķirtas pilnvaras saistošā veidā lemt par jautājumu, vai pieteikuma iesniedzējs atbilst Direktīvā 2011/95 paredzētajiem nosacījumiem, lai tam piešķirtu starptautisko aizsardzību, nozīmē, ka tad, ja šī tiesa atceļ administratīvās iestādes lēmumu pēc pieteikuma iesniedzēja starptautiskās aizsardzības nepieciešamības pilnīgas un aktualizētas pārbaudes, ņemot vērā visus nozīmīgos tiesību un faktiskos elementus, un konstatē, ka šim pieteikuma iesniedzējam jāpiešķir starptautiskā aizsardzība, un pēc tam nodod lietu atpakaļ šai administratīvajai iestādei, lai tā pieņemtu jaunu lēmumu, minētajai administratīvajai iestādei lūgtā starptautiskā aizsardzība jāpiešķir, ja vien nav radušies jauni faktiskie vai tiesību elementi, kas radītu objektīvu nepieciešamību pēc jauna un aktualizēta vērtējuma. Tāpat, ja šī pati administratīvā iestāde pēc tam pieņem pretēju lēmumu, šajā nolūkā nekonstatējusi, ka būtu radušies jauni elementi, kas attaisnotu jaunu minētā pieteikuma iesniedzēja starptautiskās aizsardzības nepieciešamības vērtējumu, minētajai tiesai šis lēmums, kurš neatbilst tās iepriekšējam spriedumam, jāgroza un šis lēmums jāaizstāj ar savu lēmumu par starptautiskās aizsardzības pieteikumu, vajadzības gadījumā nepiemērojot valsts tiesisko regulējumu, kas tai aizliegtu šādi rīkoties (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 29. jūlijs, Torubarov, C‑556/17, EU:C:2019:626, 66., 73., 75., 77. un 78. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā no iesniedzējtiesas sniegtajiem paskaidrojumiem izriet – tā uzskata, ka tās rīcībā ir pietiekama informācija, lai tā pati novērtētu atsevišķu starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju faktu izklāsta elementu, kā arī to starptautiskās aizsardzības pieteikumu pamatojumam norādīto iemeslu ticamību. Tomēr tā precizē, ka saskaņā ar Afdeling Bestuursrechtspraak van de Raad van State (Valsts padomes Administratīvo strīdu nodaļa) judikatūru tai nav pilnvaru veikt šādus vērtējumus; tā varot vienīgi pamatlietā aplūkotos lēmumus atcelt un pēc tam nodot lietu atpakaļ ministram, lai tas starptautiskās aizsardzības pieteikumus izskatītu no jauna.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, piemērojot valsts tiesības, valsts tiesām tās jāinterpretē cik vien iespējams atbilstoši attiecīgās direktīvas formulējumam un mērķim, lai sasniegtu tajā paredzēto rezultātu un līdz ar to panāktu atbilstību LESD 288. panta trešajai daļai (spriedums, 2018. gada 6. novembris, Bauer un Willmeroth, C‑569/16 un C‑570/16, EU:C:2018:871, 66. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstīgas interpretācijas princips prasa valsts tiesām, ņemot vērā valsts tiesības kopumā un piemērojot tajās atzītās interpretācijas metodes, veikt visas to kompetencē ietilpstošās darbības, lai nodrošinātu attiecīgās direktīvas pilnīgu efektivitāti un rastu risinājumu, kas atbilst tās mērķim (spriedums, 2018. gada 6. novembris, Bauer un Willmeroth, C‑569/16 un C‑570/16, EU:C:2018:871, 67. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā atzinusi Tiesa, prasība pēc šādas atbilstīgas interpretācijas citastarp ietver pienākumu valsts tiesām attiecīgā gadījumā mainīt iedibināto judikatūru, ja tā ir balstīta uz valsts tiesību interpretāciju, kas nav saderīga ar direktīvas mērķiem. Līdz ar to valsts tiesa nevar likumīgi uzskatīt, ka tai nav iespējams interpretēt valsts tiesību normu atbilstīgi Savienības tiesībām tikai tāpēc, ka tā šo normu pastāvīgi interpretējusi ar šīm tiesībām nesaderīgā veidā (spriedums, 2018. gada 17. aprīlī, Egenberger, C‑414/16, EU:C:2018:257, 72. un 73. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, ja izrādītos, ka atbilstīga interpretācija nav iespējama, Tiesa uzsvērusi imperatīvu tiesai, kurai ir jurisdikcija, kad tai jāpiemēro Savienības tiesības, nepiemērot valsts tiesību normas, kas var būt šķērslis tādu ar tiešu iedarbību apveltītu Savienības tiesību normu kā Direktīvas 2013/32 46. panta 3. punkts, to lasot Hartas 47. panta gaismā, pilnīgai efektivitātei (spriedums, 2025. gada 3. aprīlis, Barouk, C‑283/24, EU:C:2025:236, 41. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot – iespējamība pārsūdzēt tādas valsts pirmās instances tiesas nolēmumu, kurā celta prasība par atbildīgās iestādes lēmumu, ar ko noraidīts starptautiskās aizsardzības pieteikums, nevar atspēkot iepriekš minētos apsvērumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Direktīvas 2013/32 46. panta 3. punkta formulējumu efektīvai tiesību aizsardzībai, kas dalībvalstīm jāparedz, jāattiecas “vismaz [..] uz pārsūdzības procedūrām pirmās instances tiesā”. Tādējādi šajā tiesību normā dalībvalstīm noteikts pienākums paredzēt šādu tiesību aizsardzību, vienlaikus dodot tām iespēju ieviest apelācijas vai kasācijas procedūru, tomēr minētajā tiesību normā paredzētās pārbaudes raksturiezīmes neatšķiras atkarībā no tā, vai dalībvalstis izmanto šo iespēju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem jāatbild – Direktīvas 2013/32 46. panta 3. punkts, to lasot Hartas 47. panta gaismā, jāinterpretē tādējādi, ka, pirmkārt, tas pirmās instances tiesai, kurā celta prasība par lēmumu, ar ko noraidīts starptautiskās aizsardzības pieteikums, piešķir kompetenci saistošā veidā lemt par šī pieteikuma pamatošanai sniegtā faktu izklāsta ticamību, par pieteikuma iesniedzēja baiļu no vajāšanas vai reāla riska ciest būtisku kaitējumu, ja tas atgrieztos izcelsmes valstī, šķietamo pamatotību, kā arī par minētā pieteikuma pamatotību, ņemot vērā elementus, kuri iesniegti pārsūdzības procedūras gaitā, un ka, otrkārt, dalībvalstis nedrīkst šo kompetenci ierobežot.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-119" title="page-13">
      Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:
    </p>
    <p class="C30Dispositifalinea" id="para-120" title="page-13">
      Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai 46. panta 3. punkts, to lasot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta gaismā,
    </p>
    <p class="C30Dispositifalinea" id="para-121" title="page-13">
      jāinterpretē tādējādi, ka
    </p>
    <p class="C30Dispositifalinea" id="para-122" title="page-13">
      pirmkārt, tas pirmās instances tiesai, kurā celta prasība par lēmumu, ar ko noraidīts starptautiskās aizsardzības pieteikums, piešķir kompetenci saistošā veidā lemt par šī pieteikuma pamatošanai sniegtā faktu izklāsta ticamību, par pieteikuma iesniedzēja baiļu no vajāšanas vai reāla riska ciest būtisku kaitējumu, ja tas atgrieztos izcelsmes valstī, šķietamo pamatotību, kā arī par minētā pieteikuma pamatotību, ņemot vērā elementus, kuri iesniegti pārsūdzības procedūras gaitā, un ka, otrkārt, dalībvalstis nedrīkst šo kompetenci ierobežot.
    </p>
    <div class="signatures">
<p class="C77Signatures" id="para-123" title="page-13">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
</div>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) Tiesvedības valoda – holandiešu</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">i</a>
</span>) Šīs lietas nosaukums ir izdomāts. Tas neatbilst neviena lietas dalībnieka reālajam personvārdam vai nosaukumam.</p>
</body>
</html>
