(1)

Iekšējais tirgus ir Savienības stūrakmens. Jau kopš pirmsākumiem tas devis nozīmīgu ieguldījumu izaugsmē, konkurētspējā un nodarbinātībā. Tas radījis jaunas iespējas un apjomradītus ietaupījumus Eiropas uzņēmumiem, jo īpaši mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), un stiprinājis to rūpniecisko konkurētspēju , un tam būtu jāturpina sniegt vienlīdz liels labums visiem iedzīvotājiem . Iekšējais tirgus ir veicinājis darbvietu radīšanu un patērētājiem piedāvājis plašākas izvēles iespējas par zemākām cenām , vienlaikus garantējot piedāvāto preču un pakalpojumu augstāku kvalitāti . Tas vēl aizvien darbojas kā virzītājspēks lielākas tirgus integrācijas un spēcīgākas, līdzsvarotākas un taisnīgākas ekonomikas veidošanā. Laikā, kad pasaulē palielinās globalizācija, iekšējais tirgus ir viens no Savienības lielākajiem sasniegumiem un vērtīgākais aktīvs, laikā, kad pasaulē palielinās globalizācija kā arī pamatelements sekmīgas pārejas nodrošināšanā uz resursu ziņā efektīvu, energoefektīvu un ilgtspējīgu ekonomiku, lai reaģētu uz pieaugošo spiedienu, ko rada klimata pārmaiņas . [Am. 1]

(2)

Iekšējam tirgum ir pastāvīgi jāspēj pielāgoties strauji mainīgai digitālās revolūcijas un globalizācijas videi. Jauna digitālo inovāciju ēra joprojām sniedz iespējas un priekšrocības ekonomikā un ikdienas dzīvē, jo īpaši uzņēmumiem un privātpersonām, rada jaunus produktus un uzņēmējdarbības modeļus, taču vienlaikus ir izaicinājums attiecībā uz regulējumu un izpildi , un patērētāju aizsardzību un drošumu . [Am. 2]

(3)

Iekšējā tirgus darbības pamatu veido pamatīgs Savienības tiesību aktu kopums. Konkrētāk, tie reglamentē konkurētspēju, savstarpēju atzīšanu, standartizāciju, patērētāju tiesību aizsardzību, tirgus uzraudzību un pārtikas piegādes ķēdes regulējumu, taču arī nosaka noteikumus uzņēmējdarbībai, tirdzniecībai un finanšu darījumiem, kā arī tādas godīgas konkurences veicināšanai, kura nodrošina iekšējā tirgus darbībai nepieciešamos vienlīdzīgos konkurences apstākļus , sniedzot labumu patērētājiem un uzņēmumiem . [Am. 3]

(4)

Tomēr joprojām pastāv un turklāt rodas jauni nepamatoti, diskriminējoši un nesamērīgi šķēršļi iekšējā tirgus netraucētai darbībai joprojām pastāv, turklāt rodas jauni. Noteikumu pieņemšana ir tikai pirmais solis — ne mazāk svarīgi ir arī nodrošināt to iedarbīgumu. Uzņēmumu un patērētāju iespējas ierobežo pastāvošo noteikumu neatbilstoša piemērošana, šķēršļi preču un pakalpojumu brīvai apritei un zems pārrobežu publiskā iepirkuma līmenis. Šādu šķēršļu novēršana galu galā šis ir jautājums par iedzīvotāju uzticēšanos Savienībai un tās spējai panākt rezultātus, kā arī spējai radīt izaugsmi un darbvietas, turklāt aizsargājot sabiedrības intereses. [Am. 4]

(5)

Pašlaik ir vairākas programmas Savienības darbībai tādās jomās kā uzņēmumu(tostarp, jo īpaši mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu) konkurētspēja, patērētāju tiesību aizsardzība, patērētāji un tiešie lietotāji galalietotāji un finanšu pakalpojumu politikas veidošana, kā arī pārtikas piegādes ķēde. Dažas papildu aktivitātes ir finansētas tieši no iekšējā tirgus budžeta pozīcijām. Ir jāracionalizē un jāizmanto sinerģija starp dažādām darbībām un jāparedz elastīgāks , pārredzamāks, vienkāršāks un dinamiskāks satvars tādu aktivitāšu finansēšanai, kuru mērķis ir iespējami izmaksefektīvi panākt labi funkcionējošu iekšējo tirgu. Tāpēc jāizveido jauna programma, kas apvieno aktivitātes, kuras iepriekš finansētas saskaņā ar šīm citām programmām un citām attiecīgām budžeta pozīcijām , ņemot vērā pieredzi, kas gūstama no jau pastāvošu programmu īstenošanas . Programmā , izvairoties no pārklāšanās ar saistītajām Savienības programmām un darbībām, būtu jāietver arī jaunas iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus funkcionēšanu. [Am. 5]

(6)

Eiropas statistikas izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu reglamentē atsevišķa Eiropas Statistikas programma, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 99/2013 (4). Lai Eiropas statistikas sagatavošanā un izplatīšanā nodrošinātu nepārtrauktību, jaunajā Programmā būtu jāiekļauj arī aktivitātes, kuras aptver pašreizējā Eiropas Statistikas programma, nodrošinot satvaru Eiropas statistikas vākšanai, kā arī izstrādei, apkopošanai , pareizai lietošanai, piemērošanai un izplatīšanai. Ar jauno Programmu Eiropas statistikai būtu jāiedibina tāds finansēšanas satvars, lai būtu iegūstama augsti kvalitatīva augstas kvalitātes , salīdzināma un drošticama Eiropai veltīta statistika, tostarp tādās jomās kā tirdzniecība un migrācija, uz kuru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantu varētu balstīties Savienības rīcībpolitiku politikas nostādņu izstrāde, īstenošana, pārraudzība un izvērtēšana. [Gr. 6]

(7)

Tāpēc ir lietderīgi izveidot Iekšējā Vienotā tirgus programmu, lai stiprinātu iekšējo tirgu un uzlabotu tā darbību tādās jomās kā uzņēmumu, tostarp jo īpaši mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu, konkurentspējas konkurētspēja un ilgtspēja, standartizācija, tirgus uzraudzība, patērētāju aizsardzība, pārtikas piegādes ķēde un Eiropas statistikas programmu statistika (“Programma”). Programma būtu jāsagatavo uz septiņu gadu ilgu darbības laiku septiņi gadi, proti, no 2021. līdz 2027. gadam. [Gr. 7]

(8)

Programmai būtu jāatbalsta iekšējā tirgus pareizas darbības pamatā esošo Savienības tiesību aktu izstrāde, īstenošana un izpilde. Programmai būtu jāatbalsta tādu piemērotu apstākļu radīšana, kas nodrošinātu rīcības iespējas visiem iekšējā tirgus dalībniekiem: uzņēmumiem, iedzīvotājiem (tostarp patērētājiem un darbiniekiem ), pilsoniskajai sabiedrībai un publiskajām varas iestādēm. Šajā nolūkā Programmai būtu jānodrošina uzņēmumu, sevišķi MVU jo īpaši mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu, tostarp tūrisma jomā , konkurētspēja un ilgtspēja , kā arī jāatbalsta patērētāju tiesību aizsardzības un drošuma noteikumu un vides un sociālo standartu izpilde un jāveido uzņēmumu un privātpersonu izpratne, nodrošinot pareizos instrumentus, atbilstīgu informāciju un palīdzību, zināšanas un kompetenci, ar kuru palīdzību pieņemt rūpīgi pārdomātus lēmumus un vairāk piedalīties Savienības rīcībpolitika s politikas veidošanā. Turklāt Programmai būtu jācenšas uzlabot regulatīvo un administratīvo sadarbību, jo īpaši izmantojot apmācības programmas, paraugprakses apmaiņu, veidojot zināšanu un kompetenču bāzes, tostarp izmantojot stratēģisku publisko iepirkumu. Programmai būtu arī jāatbalsta tādu augsti kvalitatīvu augstas kvalitātes starptautisko standartu izstrāde, kuri ir Savienības tiesību aktu īstenošanas pamatā. Šis darbs ietver arī standartu noteikšanu finanšu pārskatu un revīzijas jomā, tādējādi dodot ieguldījumu Savienības kapitāla tirgu caurredzamībā pārredzamībā un labā funkcionēšanā un ieguldītāju aizsardzības uzlabošanā. Programmai būtu jāatbalsta noteikumu izstrāde un standartu noteikšana, arī nodrošinot pēc iespējas plašāku visu ieinteresēto personu iesaistīšanos. Vienam no Programmas mērķiem vajadzētu būt arī atbalstīt Savienības tiesību aktu īstenošanu un izpildi, augstā līmenī nodrošinot cilvēka, dzīvnieku un augu veselību pārtikas piegādes ķēdē un dzīvnieku labturības uzlabošanu. [Gr. 8]

(9)

Mūsdienīgs iekšējais tirgus , kas balstīts uz taisnīguma, pārredzamības un savstarpējas uzticēšanās principiem, veicina konkurenci un sniedz labumu patērētājiem, uzņēmumiem un darbiniekiem. Labāk izmantojot pastāvīgā attīstībā esošā iekšējā pakalpojumu tirgus potenciālu, Eiropas uzņēmumiem vajadzētu būt vieglāk radīt jaunas darbvietas un paplašināties ārpus robežām, kā arī lielākā klāstā piedāvāt pakalpojumus par labākām cenām, turklāt patērētājiem un darbiniekiem saglabājot augstus standartus. Lai to sasniegtu, Programmai būtu jāpalīdz uzlabot iekšējā tirgus norišu, tostarp jaunu tehnoloģiju attīstības radītās ietekmes, uzraudzību, konstatēt un novērst atlikušos nepamatotos, diskriminējošos un nesamērīgos šķēršļus un nodrošināt tādu tiesisko regulējumu , kurā ir vieta jauniem inovatīviem uzņēmējdarbības modeļiem , tostarp sadarbīgās ekonomikas modeļiem un sociālajai uzņēmējdarbībai, vienlaikus nodrošinot augsta līmeņa sociālo aizsardzību, arī uzņēmējiem . [Gr. 9]

(10)

Izmantojot preventīvus mehānismus, pieņemot kopīgus noteikumus un standartus, un — kur Savienības noteikumu nav — piemērojot savstarpējas atzīšanas principu, normatīvie šķēršļi iekšējā tirgū ir novērsti daudziem rūpnieciskiem ražojumiem. Jomās, kurās Savienības tiesību aktu nav, ir savstarpējās atzīšanas princips, kas nozīmē, ka precēm, kuras tiek likumīgi tirgotas vienā dalībvalstī, ir brīva aprite un tās var pārdot citā dalībvalstī , ja vien attiecīgajai dalībvalstij nav pamata iebilst pret šo preču tirdzniecību un ja šāds ierobežojums nav diskriminējošs, ir balstīts uz leģitīmiem sabiedrības interešu mērķiem, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 36. pantā vai atzīts Tiesas judikatūrā, un atbilst sasniedzamajam mērķim. Tomēr uzņēmumu piekļuvi citu dalībvalstu tirgiem apgrūtina savstarpējās atzīšanas neadekvāta piemērošana , piemēram, nepamatoti vai nesamērīgi ierobežojumi . Par spīti preču tirgus augstajai integrētībai šādi tiek zaudētas iespējas ekonomikai kopumā. Pārskatot Regulu (ES) Nr. xxx/2018 par savstarpēju atzīšanu, tiks stimulēti ekonomikas ieguvumi šajā jomā. Tāpēc Programmai būtu jācenšas uzlabot savstarpējās atzīšanas piemērošanu preču jomā , pilnībā izmantojot tās potenciālu, un samazināt tirgū ieviestu nelikumīgu un neatbilstīgu preču skaitu , piedāvājot mērķtiecīgu izpratnes veidošanu un apmācību, atbalstot produktu informācijas punktus, veicinot kompetento iestāžu ciešāku sadarbību savstarpējās atzīšanas jomā un stiprinot tirgus uzraudzību . [Gr. 10]

(11)

Jaunas tiesiskās un izpildes problēmas attiecas uz strauji mainīgu digitālās revolūcijas vidi un ir saistītas ar tādiem jautājumiem kā kiberdrošība, datu aizsardzība un privātums, lietu internets vai mākslīgais intelekts un ar to saistītie ētikas standarti . Nodarīta kaitējuma gadījumā būtiski nepieciešami ir stingri noteikumi par preču drošumu un skaidrība attiecībā uz atbildību , kā arī noteikumu stingra piemērošana , lai nodrošinātu rīcībpolitiskus politiskus risinājumus, kas Eiropas iedzīvotājiem, tostarp patērētājiem un uzņēmumiem, dod iespēju šādus noteikumus izmantot. Tāpēc Programmai vajadzētu veicināt inovāciju stimulējoša Savienības ražojumatbildības režīma ātru pielāgošanu un labāku izpildi , vienlaikus garantējot lietotāju drošumu un drošību . [Gr. 11]

(12)

Savienības tiesību aktiem neatbilstīgu preču laišana tirgū atbilstīgu preču ražotājus atbīda sliktākās pozīcijās un var apdraudēt apdraud Savienības iedzīvotājus un patērētājus neatkarīgi no tā, vai preces tiek laistas tirgū, izmantojot tradicionālus vai elektroniskus līdzekļus, un vai tās ražotas Savienībā vai tiek ievestas no trešām valstīm . Daudzi Uzņēmēji, kuri tirgo atbilstīgus ražojumus, saskaras ar konkurenci, ko izkropļo uzņēmēji , kuri neievēro noteikumus vai nu nepietiekamu zināšanu dēļ, vai apzināti, lai iegūtu konkurences priekšrocības, neievēro noteikumus. Tirgus uzraudzības iestādēm bieži vien nepietiek finansiālo līdzekļu un to darbība apstājas pie valsts robežas, turpretim uzņēmēji tirgojas Savienības vai pat pasaules mērogā. Konkrētāk, e-komercijas gadījumā tirgus uzraudzības iestādēm ir ļoti grūti atklāt no trešām valstīm importētus neatbilstīgus ražojumus, noteikt atbildīgo juridisko personu tiesību subjektu šo valstu jurisdikcijā un veikt risku novērtējumus vai drošības pārbaudes, jo nav iespējama fiziska piekļuve ražojumiem . Tādēļ Programmai būtu jātiecas nostiprināt ražojumu atbilstību, nodrošinot pareizus stimulus stiprinot tirgus uzraudzību, paredzot skaidrus, pārredzamus un vispusīgus noteikumus uzņēmējiem , uzlabojot informētību par piemērojamajiem Savienības noteikumiem attiecībā uz ražojumu drošumu, pastiprinot atbilstības pārbaudes, tostarp sistemātiski pārbaudot ražojumu paraugus, kas pārstāv ievērojamu daļu no katra tirgū laisto ražojumu veida, un veicot tirgus uzraudzības iestāžu organizētus kontrolpirkumus, kā arī veicinot ciešāku pārrobežu sadarbību starp izpildiestādēm. Programmai būtu arī jāpalīdz konsolidēt līdzšinējo tirgus uzraudzības aktivitāšu satvaru, rosināt dažādu dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes uz kopīgām darbībām, uzlabot informācijas apmaiņu un veicināt tirgus uzraudzības aktivitāšu konverģenci un ciešāku integrāciju , jo īpaši nodrošinot, ka tiek stingri piemēroti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/858  (5) ieviestie jaunie noteikumi, lai izvairītos no tā, ka Eiropas iedzīvotājiem tiek tirgoti neatbilstīgi ražojumi . Tādējādi Programmai būtu jāstiprina tirgus uzraudzības iestāžu spējas visā Savienībā un jāveicina lielāka dalībvalstu vienādība, nodrošinot to, ka iekšējais tirgus sniedz vienlīdz lielu labumu ekonomiskās labklājības un ilgtspējīgas izaugsmes ziņā, vienlaikus pielāgojoties dalībvalstu īpašajām vajadzībām. [Gr. 12]

(13)

Ražojumu drošums ir kopīgas rūpes. Atbilstības izvērtēšanas struktūras verificē, vai pirms laišanas tirgū ražojumi atbilst drošuma prasībām. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai atbilstības novērtēšanas struktūras būtu uzticamas un kompetentas. Savienība ir ieviesusi atbilstības novērtēšanas struktūru akreditācijas sistēmu, kas verificē to kompetenci, objektivitāti un neatkarību. Taču Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008  (6) dalībvalstu līmenī ir īstenota ļoti atšķirīgi. Šīs atšķirības pastāv ne tikai attiecībā uz tirgus uzraudzības iestāžu kompetenču sadalījumu, bet arī attiecībā uz iekšējās koordinācijas mehānismiem valsts līmenī, tirgus uzraudzībai atvēlēto finanšu resursu izlietojuma līmeni, tirgus uzraudzības stratēģijām un pieejām, kā arī pilnvarām attiecībā uz neatbilstīgiem ražojumiem un sankciju apmēru pārkāpuma gadījumā, tādējādi izraisot Savienības saskaņošanas tiesību aktu sadrumstalotu izpildi. Šī sadrumstalotība ir novedusi pie tā, ka tirgus uzraudzība dažās valstīs ir stingrāka nekā citās, potenciāli samazinot tiesību aktu atturošo ietekmi un radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem dažās dalībvalstīs un preču drošuma līmeņa nelīdzsvarotību visā Savienībā. Pašlaik galvenais izaicinājums ir saglabāt akreditācijas sistēmas atbilstību jaunākajiem sasniegumiem un nodrošināt, ka visā Savienībā tā tiek piemērota vienādi stingri. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta pasākumi, kas nodrošinātu, lai atbilstības novērtēšanas struktūras joprojām atbilst normatīvo aktu prasībām, jo īpaši izmantojot trešās puses veiktu novērtējumu nolūkā uzlabot objektīvas un neatkarīgas procedūras, un pilnveidotu Eiropas akreditācijas sistēmu, jo īpaši jaunās rīcībpolitiskās politiskās jomās, atbalstot pārbaužu un sankciju vienveidību, kā arī Eiropas sadarbību akreditācijai (EA), kas minēta Regulas (EK) Nr. 765/2008 14. pantā. [Gr. 13]

(14)

E-tirdzniecības attīstība varētu radīt zināmas problēmas saistībā ar tiešo lietotāju veselības un drošuma aizsardzību pret neatbilstīgiem ražojumiem. Kopš attīstījušies tiešsaistes tirdzniecības un tūrisma pakalpojumi, patērētāju tirgiem nav robežu, tāpēc ir svarīgi nodrošināt, lai patērētāji, kas Savienībā dzīvo pastāvīgi, varētu izmantot pienācīgu līdzvērtīgu aizsardzību, importējot preces un pakalpojumus, ko piedāvā trešās valstīs bāzēti uzņēmēji. Tāpēc Programmai vajadzētu dot iespēju atbalstīt sadarbību ar attiecīgajām struktūrām trešās valstīs, kuras ir Savienības galvenie tirdzniecības partneri , saistībā ar informācijas apmaiņu par neatbilstīgiem ražojumiem, par jaunākajām zinātniskajām norisēm un jaunām tehnoloģijām, par jaunajiem riskiem un citiem ar kontroles darbībām saistītiem aspektiem . [Gr. 14]

(15)

Publisko iepirkumu publiskās iestādes izmanto, lai nodrošinātu publiskā sektora līdzekļu lietderīgāku izmantošanu un palīdzētu veidot inovatīvāku, ilgtspējīgāku, iekļaujošāku un konkurētspējīgāku iekšējo tirgu , tostarp gadījumos, kad tas atbilst piemērojamiem Savienības tiesību aktiem, piemērojot arī citus kritērijus, nevis vienkārši zemāko cenu vai rentabilitāti, cita starpā ņemot vērā kvalitātes, vides, godīgas tirdzniecības un sociālos aspektus un veicinot lielas infrastruktūras iepirkumu konkursu sadalīšanu daļās . Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/23/ES (7), 2014/24/ES (8) un 2014/25/ES (9) publisko iestāžu, uzņēmumu, kā arī iedzīvotāju, tostarp patērētāju interesēs nosaka tiesisko regulējumu attiecībā uz integrāciju un rezultatīvu publiskā iepirkuma tirgu darbību, kuri pārstāv 14 % no Savienības iekšzemes kopprodukta. Pareizi īstenoti publiskā iepirkuma noteikumi ir būtisks instruments, ar ko tiek stiprināts vienotais tirgus un veicināta Savienības uzņēmumu izaugsme un darbvietu skaita pieaugums. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta pasākumi, kas nodrošina: stratēģiskā publiskā iepirkuma plašāku izmantošanu, publiskā iepirkuma profesionalizāciju, labāku MVU piekļuvi un mikrouzņēmumu piekļuves iepirkuma tirgiem caurredzamības atvieglošanu un uzlabošanu, jo īpaši sniedzot konsultatīvus pakalpojumus un nodrošinot apmācību , pārredzamības , godprātības un labāku datu vairošanu, iepirkuma digitālās pārveides izvēršanu un kopīgu iepirkumu veicināšanu, kopā ar dalībvalstīm nostiprinot partnerības pieeju, tostarp ar īpašu IT rīku izstrādi uzlabojot datu vākšanu un datu analīzi, atbalstot apmaiņu ar pieredzi un labu praksi, nodrošinot atbilstību Eiropas un starptautiskajiem standartiem, sniedzot konsultācijas, cenšoties noslēgt izdevīgus tirdzniecības nolīgumus, stiprinot sadarbību starp valstu iestādēm un sākot pilotprojektus. [Gr. 15]

(16)

Lai sasniegtu Programmas mērķus un atvieglotu iedzīvotāju dzīvi un uzņēmumu darbību, nepieciešams ieviest uz lietotāja vajadzībām orientētus augsti kvalitatīvus augstas kvalitātes publiskos pakalpojumus, kuri aizvien vairāk ir orientēti uz digitalizāciju un pilnīgu pieejamību, un turpināt atbalstīt centienus e-pārvaldes jomā, vienlaikus nodrošinot pienācīgu datu aizsardzību un privātumu. Tas nozīmē, ka valsts pārvaldes iestādēm būs jāsāk izmantot jaunas, novatoriskākas metodes, jālikvidē lai likvidētu barjeras starp dažādām to administrāciju daļām, un jāiesaistās šo publisko pakalpojumu līdzradīšanā, tostarp kopā ar iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Bez tam nepārtrauktais un pastāvīgais pārrobežu aktivitāšu pieaugums iekšējā tirgū nozīmē, ka nepieciešams sagādāt atjauninātu informāciju ir vajadzīga piekļuve atjauninātai, precīzai un viegli saprotamai informācijai par uzņēmumu un iedzīvotāju tiesībām, kā arī skaidrojumus skaidrojumi par administratīvajām formalitātēm , turklāt šīs formalitātes ir nepieciešams vienkāršot . Aizvien vajadzīgāk kļūst arī sniegt juridiskas konsultācijas un palīdzēt risināt pārrobežu problēmas. Turklāt ir nepieciešams veidot vienkāršas un efektīvas saiknes starp valstu administrācijām, atbalstīt valsts iestādes šo mērķu sasniegšanā, kā arī izvērtēt, kā iekšējais tirgus faktiski darbojas. Esošajiem iekšējā tirgus pārvaldības instrumentiem jau ir būtiska nozīme minēto mērķu sasniegšanas veicināšanā. Šajā sakarībā — un lai neatpaliktu no tehnoloģiju un tirgus attīstības, kā arī lai risinātu jaunās tiesiskās un izpildes problēmas, Programmai būtu jāatbalsta iekšējā tirgus pārvaldības instrumentu kvalitātes, pamanāmības, pārredzamības un uzticamības uzlabošana. Tāpēc Programmai, lai uzlabotu iedzīvotāju ikdienas dzīvi un uzņēmumu spēju veikt pārrobežu tirdzniecību, cita starpā būtu jāatbalsta šādi spēkā esoši iekšējā tirgus pārvaldības instrumenti: portāls “Tava Eiropa”, kam būtu jākļūst par topošās “Vienotās digitālās vārtejas” mugurkaulu, “Tavs Eiropas padomdevējs”, SOLVIT, Iekšējā tirgus informācijas pakalpojumu dienests sistēma un vienotā tirgus rezultātu tablo apkopojums . [Gr. 16]

(17)

Programmai būtu jāatbalsta Savienības tiesiskā satvara izstrāde uzņēmējdarbības tiesību un korporatīvās pārvaldības jomā, kā arī līgumtiesību jomā, lai — turklāt nodrošinot aizsardzību uzņēmuma darbības skartajām ieinteresētajām personām — uzņēmējdarbību , jo īpaši MVU uzņēmējdarbību, padarītu efektīvāku un konkurētspējīgāku un lai būtu iespējams reaģēt uz jauniem rīcībpolitiskiem politiskiem izaicinājumiem. Tai būtu arī jānodrošina attiecīgā acquis pienācīga izvērtēšana, īstenošana un izpilde, jāinformē ieinteresētās struktūras, jāpalīdz tām un jāveicina informācijas apmaiņa šajā jomā. Programmai turklāt būtu jāatbalsta Komisijas iniciatīvas, kas atbalsta skaidra un pielāgota datu ekonomikas un inovācijas tiesiskā satvara regulējuma izstrādi. Minētās iniciatīvas ir nepieciešamas, lai uzlabotu juridisko noteiktību attiecībā uz līgumtiesībām un ārpuslīgumiskajām tiesībām, jo īpaši attiecībā uz atbildību un ētiku tādu jauno tehnoloģiju kontekstā, kā lietu internets, mākslīgais intelekts, robotika, 3D druka. Programmai vajadzētu būt vērstai uz datos balstītas uzņēmējdarbības attīstības veicināšanu , vienlaikus nodrošinot augsta līmeņa aizsardzību privātumam , jo no šīs ekonomikas lielā mērā būs atkarīgs Savienības ekonomikas stāvoklis pasaules mēroga konkurencē. [Gr. 17]

(18)

Programmai būtu jāveicina arī, ka dalībvalstis pareizi un pilnīgi īsteno un piemēro Savienības tiesisko satvaru nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā un terorisma finansēšanas novēršanā, kā arī turpmāko rīcībpolitiku izstrāde jaunu problēmjautājumu risināšanai šajās jomās. Tai būtu jāatbalsta arī attiecīgas tādu Eiropas nozīmes starptautisko organizāciju darbības, kā, piemēram, Eiropas Padomes Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas pasākumu un terorisma finansēšanas apkarošanas izvērtēšanas ekspertu komiteja.

(19)

Iekšējā tirgus īstenošana un attīstība finanšu pakalpojumu, finanšu stabilitātes un kapitāla tirgu savienības jomā, ieskaitot ilgtspējīgas finanses, lielā mērā ir atkarīga no Savienības veiktajiem uz pierādījumiem balstītas rīcībpolitikas pasākumiem. Lai sasniegtu šo mērķi, Komisijai būtu aktīvi jāiesaistās pastāvīgā finanšu tirgu un finansiālās stabilitātes pārraudzībā, novērtējot Savienības tiesību aktu īstenošanu dalībvalstīs, izvērtējot spēkā esošo tiesību aktu piemērotību noteiktajiem mērķiem, nosakot iespējamās darbības jomas, kurās rodas jauni riski, un pastāvīgi iesaistot ieinteresētās personas visā rīcībpolitikas ciklā. Šādas aktivitātes balstās uz analīžu sagatavošanu, pētījumiem, mācību materiāliem, aptaujām, atbilstības novērtēšanām, izvērtēšanām un statistiku, kā arī IT sistēmām un komunikāciju rīkiem.

(20)

Ņemot vērā, ka iekšējais tirgus, kā noteikts 3. pantā LESD Savienību, ietver sistēmu ir paredzēta noteikumu sistēma , kas nodrošina neizkropļotu konkurenci iekšējā tirgū , Programmai būtu jāatbalsta jāsekmē Savienības konkurences politika, tīkli un sadarbība uzlabojot un stiprinot sadarbību ar plašāku ieinteresēto personu grupu saziņā un skaidrojumos par tiesībām, ieguvumiem un pienākumiem Savienības konkurences politikas sakarā. Eiropas Konkurences tīklu un valstu iestādēm un tiesām, šajā nolūkā cita starpā stiprinot starptautisko sadarbību, kā arī saikne informējot un skaidrojot Savienības konkurences politikā paredzētās tiesības, ieguvumus un pienākumus. Programmai jo īpaši būtu jāpalīdz Komisijai uzlabot tās veikto tirgus norišu analīzi un novērtēšanu, cita starpā plaši izmantojot nozaru pētījumus un sistemātiski apmainoties ar rezultātiem un paraugpraksi Eiropas Konkurences tīklā. Tam būtu jāpalīdz nodrošināt godīgu konkurenci un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, tostarp starptautiskā līmenī, un jārada iespējas uzņēmumiem, jo īpaši MVU, un patērētājiem, lai tie varētu gūt labumu no vienotā tirgus. [Gr. 18]

(21)

Programmai jo īpaši jārisina būtiskās sekas, ko konkurencei un iekšējā tirgus darbībai izraisa pastāvīgās pārmaiņas ekonomikas un uzņēmējdarbības vidē, konkrētāk, datu apjoma eksponenciālais pieaugums un lietošana, ņemot vērā, ka uzņēmumi un to konsultanti aizvien biežāko izmanto mākslīgo intelektu , lielos datus, algoritmus un citus IT rīkus. Svarīgi arī, lai Programma atbalstītu tīklus un sadarbību plašāku un dziļāku saikņu veidošanu ar dalībvalstu iestādēm un tiesām, ņemot vērā, ka neizkropļota konkurence un iekšējā tirgus darbība ir izšķirīgi atkarīga no šo subjektu rīcības. Konkurences politikai ir īpaša nozīme tāda iespējama iekšējam tirgum nodarīta kaitējuma nepieļaušanā, kas izriet no pretkonkurences rīcības aiz Savienības robežām, tāpēc Programmai attiecīgā gadījumā būtu jāatbalsta arī sadarbība ar trešo valstu iestādēm. Visbeidzot, jāpaplašina informēšanas pasākumi, lai vēl vairāk iedzīvotāju un uzņēmumu varētu pilnībā izmantot godīgas konkurences apstākļus iekšējā tirgū. Jo īpaši ir nepieciešams ar pilsoniskās sabiedrības grupu iesaistes un attiecīgo tieši skarto ieinteresēto personu palīdzību nodemonstrēt Eiropas iedzīvotājiem Savienības konkurences politikas sniegtos taustāmos ieguvumus . [Gr. 19]

(22)

Ir ārkārtīgi svarīgi stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspēju , vienlaikus nodrošinot patiesi vienlīdzīgus konkurences apstākļus un atvērtu un konkurētspējīgu iekšējo tirgu. MVU ir Eiropas ekonomikas dzinējspēks, kas veido 99 % no visiem Eiropas uzņēmumiem, dod nodrošina divas trešdaļas darbvietu un vērā ņemami ievērojami sekmē tādu jaunu kvalitatīvu darbvietu rašanos radīšanu visās nozarēs , kurām ir reģionāla un vietēja dimensija , un tādējādi sekmē sociālo kohēziju. MVU ir būtiska nozīme centienos īstenot enerģētikas pārkārtošanu un sasniegt no Parīzes nolīguma izrietošos Savienības mērķus klimata jomā. Tāpēc Programmai būtu jāpalielina to spēja izstrādāt videi draudzīgus augstas kvalitātes ražojumus un pakalpojumus un jāatbalsta to centieni palielināt resursefektivitāti saskaņā ar principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”. Tādējādi Programma arī palīdz uzlabot Savienības MVU konkurētspēju globālajā tirgū. [Gr. 20]

(23)

Lai saņemtu finansējumu, atrastu prasmīgu darbaspēku, atvieglotu administratīvo slogu, izmantotu radošumu un ieviestu inovācijas, piekļūtu tirgiem un veicinātu darbību internacionalizāciju, MVU sastopas ar kopīgiem izaicinājumiem, kas lielākus uzņēmumus neietekmē tādā pašā mērā. Programmai šādas tirgus nepilnības būtu jārisina proporcionāli, vienlaikus neradot nepamatotus konkurences kropļojumus iekšējā tirgū. Programmai jo īpaši būtu jārada atbilstoši apstākļi, lai ražošanas procesos ieviestu tehnoloģisko un organizatorisko inovāciju, pievēršot uzmanību specifiskiem MVU veidiem, piemēram, mikrouzņēmumiem, uzņēmumiem, kas nodarbojas ar amatniecību, pašnodarbinātām personām, brīvo profesiju pārstāvjiem un sociālās ekonomikas uzņēmumiem. Uzmanība būtu jāveltī arī potenciālajiem uzņēmējiem, jaunpienācējiem uzņēmējiem, gados jauniem uzņēmējiem un sievietēm uzņēmējām, kā arī citām konkrētām mērķa grupām, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, migrantiem vai uzņēmējiem, kas pieder pie sociāli nelabvēlīgākā stāvoklī esošām vai neaizsargātām grupām, piemēram, personām ar invaliditāti. [Gr. 21]

(23a)

Programmai būtu jāatbalsta un jāveicina inovācijas kultūra, attīstot ekosistēmu, kas spēj veicināt tādu jaunuzņēmumu, jo īpaši mikrouzņēmumu un inovatīvu MVU, izveidi un izaugsmi, kas spēj izturēt tādas vides izaicinājumus, kurā valda aizvien lielāka konkurence un vērojama aizvien straujāka uzņēmējdarbības attīstība. Lai būtiski pārveidotu inovāciju procesus, ir nepieciešams izveidot atvērtu inovācijas modeli ar pastiprinātu kopīgu pētniecību un zināšanu un intelektuālā īpašuma apmaiņu starp dažādām organizācijām. Tādēļ Programmai būtu jācenšas atbalstīt inovācijas procesu, iekļaujot jaunus sadarbīgus uzņēmējdarbības modeļus, kas vērsti uz tīklu veidošanu un zināšanu un resursu apmaiņu starporganizāciju kopienu satvarā. [Gr. 22]

(23b)

Programmai šādas tirgus nepilnības būtu jārisina proporcionāli, īpašu uzmanību pievēršot darbībām, kas tiešā veidā dod labumu MVU un uzņēmumu tīkliem, un vienlaikus neradot nepamatotus konkurences kropļojumus iekšējā tirgū. [Gr. 23]

(24)

Daudzas Savienības konkurētspējas problēmas ir saistītas ar MVU grūtībām piekļūt finansējumam, jo tiem trūkst informācijas, tie ne vienmēr var pierādīt savu kredītspēju, tiem ir nepietiekams nodrošinājums vai tie gluži vienkārši ir nepietiekami informēti par pastāvošajiem mehānismiem, kas ir izveidoti, lai atbalstītu to darbību ES, valstu vai vietējā līmenī . Papildu sarežģījumus attiecībā uz finansējumu rada mikrouzņēmumu mazais izmērs un MVU vajadzība saglabāt konkurētspēju, iesaistoties, piem., digitalizācijas, internacionalizācijas un inovācijas darbībās un attīstot sava darbaspēka prasmes. Ierobežota piekļuve finansējumam negatīvi ietekmē uzņēmumu izveidi un izveidoto uzņēmumu izaugsmes un dzīvotspējas rādītājus, kā arī jaunpienācēju uzņēmēju gatavību pārņemt ekonomiski dzīvotspējīgus uzņēmumus mantošanas gadījumā. [Gr. 24]

(25)

Lai pārvarētu šīs tirgus nepilnības un nodrošinātu, ka MVU turpina pildīt savas funkcijas kā Savienības ekonomikas konkurētspējas pamats un ilgtspējīgas ekonomikas dzinējspēks , mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vajadzīgs papildu atbalsts ar parāda un pašu kapitāla instrumentiem; šis atbalsts jāparedz ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu […] (10) izveidotā fonda InvestEU MVU sadaļā. Aizdevumu garantiju mehānisms, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1287/2013 (11) ir izveidots bijušās programmas COSME satvarā , ir pierādījis, ka tam ir pievienotā vērtība, un gaidāms, ka tam būs pozitīva ietekme uz tas pozitīvi ietekmēs vismaz 500 000 MVU; tā pēctecību nodrošinās mehānisms, kas tiks izveidots fonda InvestEU MVU sadaļā. Lielāka uzmanība būtu jāpievērš labākai saziņai un publiskām kampaņām, ar kurām tiktu vairota potenciālo labumguvēju informētība par Programmas pieejamību MVU. Lai veicinātu izpratni par Savienības veiktajām MVU atbalsta darbībām, darbībās, kuras pilnībā vai daļēji finansē no Programmas, tostarp izmantojot starpniekus, būtu jāiekļauj Eiropas emblēma (karogs) un īsa norāde par to, ka atbalsts tiek sniegts no programmas COSME . [Gr. 25]

(26)

Programmas rīcībpolitikas mērķi tiks īstenoti arī, izmantojot finanšu instrumentus un budžeta garantiju, kas paredzēti fonda InvestEU MVU sadaļā. Fonda InvestEU MVU sadaļā būtu jāparedz centrāls visaptverošs kontaktpunkts, kas sniegtu informāciju par Programmu ikvienā no dalībvalstīm, lai palielinātu līdzekļu pieejamību MVU un to informētību par šiem līdzekļiem. Tirgus neveiksmju vai suboptimālu ieguldījumu jomas situāciju risināšanai finansiālais atbalsts būtu jāizmanto samērīgi, un darbībām nevajadzētu dublēt vai izspiest no tirgus privāto finansējumu vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū , un būtu skaidri jāpiedāvā papildināmība un labāka sinerģija ar citām Eiropas programmām . Darbībām vajadzētu būt ar uzskatāmu Eiropas pievienoto vērtību. [Gr. 26]

(26a)

Fonda InvestEU atbalstītajām darbībām, izmantojot ES vai dalībvalstu apakšstruktūru līdzekļus, nevajadzētu dublēt vai aizstāt privāto finansējumu, nedz arī kropļot konkurenci iekšējā tirgū, bet, ņemot vērā jau pastāvošās vietējās valsts un privātās garantijas sistēmas, tām būtu jāveicina to integrācija šajās sistēmās, par svarīgāko mērķi nosakot to, ka tiek uzlaboti un paplašināti faktiskie ieguvumi galasaņēmējiem, kas ir MVU Ieteikuma 2003/361/EK  (12) nozīmē, lai panāktu pasākumu patiesu papildināmību. [Gr. 27]

(26b)

Papildus finansējuma pieejamībai izšķiroša nozīme ir arī prasmju pieejamībai, jo cita starpā vadības prasmes un zināšanas ir ļoti nozīmīgi faktori, lai MVU varētu piekļūt esošajiem līdzekļiem, ieviest inovācijas, konkurēt un augt. Tāpēc saskaņā ar fondu InvestEU paredzētā finanšu instrumentu īstenošana būtu jāpapildina ar pienācīgu mentorēšanas un apmācības sistēmu izstrādi un uz zināšanām balstītu uzņēmējdarbības pakalpojumu sniegšanu. [Gr. 28]

(27)

Programmai būtu jānodrošina iedarbīgs atbalsts MVU visā to dzīvesciklā , sniedzot palīdzību no projekta sagatavošanas līdz komercializācijai un piekļuvei tirgum, kā arī veicinot uzņēmumu tīklu izveidi . Tās pamatā vajadzētu būt unikālajām zināšanām un iegūtajām speciālajām zināšanām attiecībā uz MVU un rūpniecības un ekonomikas un uzņēmējdarbības nozarēm, kā arī lielajai pieredzei darbā ar Eiropas, nacionāla un reģionāla līmeņa ieinteresētajām personām. Šim atbalstam būtu jābalstās uz sekmīgo pieredzi, kas gūta Eiropas Biznesa atbalsta tīklā, kurš kā vienas pieturas aģentūra palīdz MVU vienotajā tirgū un ārpus tā uzlabot konkurētspēju un attīstīt uzņēmējdarbību. Šis tīkls plāno turpināt sniegt pakalpojumus citu Savienības programmu, piemēram, programmas “Apvārsnis 2020”, vārdā, izmantojot šo programmu finansiālos resursus. Tam būtu arī jāatbalsta MVU pārstāvju organizācijas līdzdalības uzlabošana tādu vienotā tirgus politikas iniciatīvu izstrādē kā publiskais iepirkums, standartizācijas procesi un intelektuālā īpašuma režīmi. Tīklam būtu arī jāpalielina darbību skaits, sniedzot mērķtiecīgākus padomus MVU, izstrādājot projektus un atbalstot tīklu veidošanu un tehnoloģisko un organizatorisko pāreju. Tīklam būtu arī jāuzlabo sadarbība un sakari ar citiem konsultāciju centriem, kas izveidoti digitālajā programmā un fondā InvestEU attiecībā uz piekļuvi finansējumam. Tīklā veicamajām darbībām, kuras paredzētas MVU, būtu arī jātiecas nodrošināt augstas kvalitātes pakalpojumus visā Eiropā, īpašu uzmanību pievēršot darbības jomām un Savienības ģeogrāfiskajām daļām, kurās tīkli un starpnieku ieinteresētās personas negūst gaidītos rezultātus. Par rīku, ar kura palīdzību jaunpienācēji uzņēmēji vai mērķtiecīgi topošie uzņēmēji varētu iegūt uzņēmējdarbības un vadības pieredzi no viņiem piemeklēta pieredzējuša uzņēmēja no citas valsts, tādējādi gūstot iespēju nostiprināt savas uzņēmējdarbības spējas, joprojām vajadzētu saglabāt arī jauno uzņēmēju veiksmīgo mentorēšanas shēmu “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” . Programmai būtu jācenšas attīstīt un paplašināt savu ģeogrāfisko pārklājumu un tādējādi, attiecīgā gadījumā papildinot citas Savienības iniciatīvas, uzņēmējiem plašākā klāstā piedāvāt piemērotu kontaktu iespējas. Lai palielinātu uzņēmējdarbības iniciatīvu veicināšanas pievienoto vērtību, īpaša uzmanība būtu jāpievērš mikrouzņēmumiem un tiem, kas vismazāk guvuši labumu no esošās programmas, un vietām, kurās uzņēmējdarbības kultūras attīstība joprojām ir ļoti zemā līmenī un saskaras ar lielākiem šķēršļiem. Būtu pēc iespējas jācenšas panākt līdzekļu pietiekami ģeogrāfiski līdzsvarotu sadalījumu . [Gr. 29]

(27a)

Būtu jāīsteno lielāki centieni, lai samazinātu administratīvo slogu un palielinātu programmu pieejamību nolūkā samazināt izmaksas, ar ko MVU un mikrouzņēmumi saskaras sarežģītā pieteikumu iesniegšanas procesa un dalības prasību dēļ. Dalībvalstīm arī būtu jāapsver iespēja izveidot vienotu informācijas centru, kas funkcionētu kā vienots kontaktpunkts uzņēmumiem, kuri ir ieinteresēti izmantot Savienības līdzekļus. Izvērtēšanas procedūrai vajadzētu būt pēc iespējas vienkāršākai un ātrākai, lai būtu iespējams laikus izmantot Programmas piedāvātos ieguvumus. [Gr. 30]

(28)

Stratēģisks MVU konkurētspējas atbalsta un paplašināšanas instruments ir klasteri, jo tie piedāvā uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi , palielina rūpniecības un pakalpojumu ilgtspējīgu attīstību, kā arī stiprina reģionu ekonomisko attīstību, radot kvalitatīvas darbvietas . Lai paātrinātu MVU izaugsmi, kopīgajām klasteru iniciatīvām būtu jāsasniedz kritiskā masa. Savienojot specializētās ekosistēmas, klasteri mazajiem un vidējiem uzņēmumiem rada jaunas iespējas uzņēmējdarbībai un tos labāk iekļauj Eiropas un pasaules mēroga stratēģiskajās vērtībķēdēs. Atbalsts būtu jāpiešķir starpvalstu partnerību stratēģiju izstrādei un tādu kopīgu darbību īstenošanai, ko atbalsta Eiropas Klasteru kopdarbības programma (ECCP). Ilgtspējīga partnerību veidošana būtu jāveicina, turpinot finansēšanu, ja ir sasniegti starpposma mērķrādītāji attiecībā uz sniegumu un līdzdalību. Tiešais atbalsts MVU ar klasteru organizāciju starpniecību būtu jānovirza šādām vajadzībām: progresīvo tehnoloģiju, jaunu uzņēmējdarbības modeļu, mazoglekļa un resursu ziņā lietderīgāku risinājumu ieviešana, radošums un dizains, prasmju uzlabošana, talantu piesaiste, uzņēmējdarbības akcelerācija un internacionalizācija. Būtu jāpiesaista arī citi specializētie MVU atbalsta aktori, lai veicinātu rūpniecības pārveidi un pārdomātas specializācijas stratēģiju īstenošanu. Programmai tādējādi vajadzētu veicināt izaugsmi un veidot saiknes ar Savienības (digitālās) inovācijas centriem, kā arī ar kohēzijas politikas un “Apvārsnis Eiropa” ieguldījumiem. Būs iespējams izpētīt arī sinerģiju ar programmu Erasmus. [Gr. 31]

(28a)

Programma var sekmēt attiecību veicināšanu un/vai uzlabošanu starp mikrouzņēmumiem, MVU un universitātēm, pētniecības centriem un citām iestādēm, kas iesaistītas zināšanu veidošanā un izplatīšanā. Šāda saikne varētu palīdzēt uzlabot uzņēmumu spēju risināt stratēģiskās problēmas, ko rada jaunā starptautiskā vide. [Gr. 32]

(28b)

MVU, ņemot vērā to mazāko izmēru, saskaras ar īpašiem šķēršļiem izaugsmei, un tiem ir lielas grūtības dažu savu saimniecisko darbību palielināšanā un paplašināšanā. Savienība ir sniegusi atbalstu, lai pastiprinātu darbības, kas vērstas uz inovāciju pētniecībā, galvenokārt izmantojot MVU instrumentu un nesen Eiropas Inovācijas padomes izmēģinājuma projektu programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros. Pamatojoties uz MVU instrumenta darba metodēm un pieredzi, vienotā tirgus programmai būtu arī jāsniedz atbalsts MVU darbību paplašināšanai papildus jaunajai EIC, īpašu uzmanību pievēršot progresīvajai inovācijai programmā “Apvārsnis Eiropa”. Paplašinot MVU darbības saskaņā ar šo programmu, galvenā uzmanība būtu jāpievērš, piemēram, tam, lai palīdzētu MVU paplašināties, izmantojot komercializēšanu, internacionalizāciju un tirgus virzītas iespējas. [Gr. 33]

(29)

Radošums un inovācijas , tehnoloģiskā un organizatoriskā pārveide, uzlabota ražošanas procesu ilgtspēja, jo īpaši resursu un energoefektivitātes ziņā, ir būtiski svarīgi Savienības rūpniecības vērtībķēžu konkurētspējai. Kā uzņēmējdarbības un rūpniecības nozaru modernizācijas katalizatori tie veicina gudru, integrējošu un ilgtspējīgu izaugsmi. Tomēr to plašāka izmantošana MVU joprojām nav pietiekami liela. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta mērķorientēti pasākumi, tīkli un partnerības, lai radošuma rosinātas inovācijas notiktu visos rūpniecības vērtībķēdes posmos. [Gr. 34]

(29a)

Atzīstot, ka programmas “Apvārsnis 2020” MVU instruments ir ārkārtīgi sekmīgi funkcionējis uzņēmējiem gan 1. posma, gan 2. posma dotācijās, palīdzot MVU attīstīties un virzīt savas biznesa idejas, kā arī veikt testēšanu un izstrādāt prototipus. Lai gan atlases process jau tā ir ļoti stingrs, daudzus ļoti labus projektus vienalga nav iespējams finansēt nepietiekamu finanšu resursu dēļ. Īstenošana Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras (EASME) ietvaros ir bijusi ļoti efektīva. Minētā programma ir orientēta uz augsto tehnoloģiju projektiem, savukārt šīs Programmas metodika būtu jāpaplašina, ietverot visu veidu izvērses MVU. [Gr. 35]

(29b)

MVU paredzētajām darbībām vajadzētu būt vērstām arī uz nozarēm, kurām raksturīgs ievērojams izaugsmes un sociālais potenciāls un liela MVU proporcija. Tūrisms ir viena no Savienības ekonomikas nozarēm, kas sniedz būtisku devumu Savienības IKP un kur darbojas galvenokārt MVU. Savienībai būtu jāturpina un jāpalielina darbības šīs nozares īpatnību atbalstam. [Gr. 36]

(30)

Iekšējā tirgū svarīga nozīme ir Eiropas standartiem. Standarti ir ļoti svarīgi uzņēmumu (jo īpaši MVU) konkurētspējas nodrošināšanai. Tie ir arī būtisks instruments Savienības tiesību aktu un rīcībpolitikas politikas virzienu atbalstam vairākās tādās nozīmīgās jomās kā enerģētika enerģētikas pārkārtošana , klimata pārmaiņas un vides aizsardzība , informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, resursu ilgtspējīga izmantošana un reciklēšana , inovācija, ražojumu drošums, patērētāju tiesību aizsardzība, darba ņēmēju drošība un darba apstākļi, kā arī iedzīvotāju novecošana, tādējādi pozitīvi ietekmējot sabiedrību kopumā. Tomēr, kā liecina pieredze, ir vajadzīgi uzlabojumi attiecībā uz standartu izstrādes ātrumu un savlaicīgumu un lielāki centieni būtu jāpieliek, lai labāk iesaistītu visas attiecīgās ieinteresētās personas, arī patērētāju pārstāvjus . [Gr. 37]

(31)

Eiropas standartizācijas darbības reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (13), un tās tiek īstenotas ar ilglaicīgu publiskā un privātā sektora partnerību, kas ir ļoti svarīgi, lai sasniegtu minētajā regulā izvirzītos, kā arī Savienības standartizācijas politiku vispārīgo un nozaru mērķus.

(32)

Iekšējā tirgus darbībai, rezultatīvai kapitāla finanšu tirgu darbībai, kā arī finanšu pakalpojumu integrēto tirgu integrētā tirgus īstenošanai banku savienības un kapitāla tirgus savienības kontekstā būtiski nepieciešams ir labi funkcionējošs kopīgs finanšu pārskatu satvars. [Gr. 38]

(33)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (14), Starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS), ko pieņēmusi Starptautisko Grāmatvedības standartu Padome, un saistītās interpretācijas, ko izdevusi SFPS interpretācijas komiteja, ir jāiestrādā Savienības tiesībās, lai tos piemērotu uzņēmumiem, kuru vērtspapīri Savienībā tiek kotēti regulētā tirgū, ja vien SFPS atbilst minētajā regulā noteiktajiem kritērijiem, arī prasībai, ka pārskatiem ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (15) 4. panta 3. punktā, un tiem jāsniedz labums Eiropas sabiedrības interesēm. Šādi starptautiski grāmatvedības standarti ir jāizstrādā, izmantojot caurredzamu un demokrātiski atbildīgu procesu. Tādēļ SFPS ir viens no nozīmīgākajiem elementiem iekšējā tirgus darbībā, un tātad Savienība ir tieši ieinteresēta nodrošināt, lai SFPS izstrādes un apstiprināšanas procesā tiktu iegūti tādi standarti, kas atbilst iekšējā tirgus tiesiskā satvara prasībām. Tādēļ ir svarīgi iedibināt attiecīgus SFPS fonda finansēšanas pasākumus.

(34)

Ņemot vērā Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupas (EFRAG) nozīmi novērtēšanā par to, vai SFPS atbilst Savienības tiesību aktu prasībām un rīcībpolitikai, kā tas noteikts Regulā (EK) Nr. 1606/2002, Savienībai ir arī jānodrošina stabila EFRAG finansēšana un tādējādi jāpiešķir tai līdzekļi. EFRAG tehniskais darbs būtu jāorientē uz Komisijas tehnisku konsultēšanu par SFPS apstiprināšanu, kā arī uz pienācīgu līdzdalību šādu SFPS izstrādes procesā, un būtu jānodrošina, ka starptautisko standartu noteikšanas procesā tiek pienācīgi ņemtas vērā Savienības intereses. Šajās interesēs būtu jāietver jēdziens “prudenciāla pieeja”, jāsaglabā prasība sniegt patiesu un skaidru priekšstatu, kā noteikts Direktīvā 2013/34/ES, un jāaizsargā Eiropas sabiedrības intereses, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1606/2002, ņemot vērā SFPS ietekmi uz finanšu stabilitāti un ekonomiku. Lai korporatīvo pārskatu izstrādē veicinātu inovācijas un paraugprakses attīstību, Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupā (EFRAG) būtu jāizveido arī Eiropas Korporatīvo pārskatu laboratorija. Šajā forumā uzņēmumi un ieguldītāji var dalīties ar paraugpraksi, it īpaši nefinanšu pārskatu un ilgtspējības pārskatu jomā.

(35)

Obligātās revīzijas jomā Pārraudzības grupa — starptautiska struktūra, kas atbildīga par Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) pārvaldības reformas pārraudzību, — 2005. gadā izveidoja Sabiedrības interešu Uzraudzības padomi (PIOB). PIOB uzdevums ir pārraudzīt procesu, kura rezultātā tiek pieņemti starptautiskie revīzijas standarti (SRS), kā arī citas sabiedrisko interešu darbības, ko veic IFAC. Starptautiskos revīzijas standartus var pieņemt piemērošanai Savienībā jo īpaši ar nosacījumu, ka tie ir izstrādāti atbilstīgā procesā, ar publisku pārraudzību un pārredzamā veidā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/43/EK (16) 26. pantā. Ņemot vērā SRS ieviešanu Savienībā un PIOB svarīgo uzdevumu nodrošināt šo standartu atbilstību Direktīvas 2006/43/EK prasībām, ir svarīgi nodrošināt attiecīgus PIOB finansēšanas pasākumus.

(36)

Savienība, atbalstot un papildinot dalībvalstu rīcībpolitikas politikas virzienus tā, lai mēģinātu nodrošināt to, ka iedzīvotāji, darbodamies kā patērētāji, var visā pilnībā izmantot iekšējā tirgus priekšrocības, un, to darot, bauda pienācīgu ar konkrētu darbību palīdzību nodrošinātu drošību un juridisko un ekonomisko interešu aizsardzību, palīdz nodrošināt augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni un to, lai galvenā uzmanība iekšējā tirgū būtu pievērsta patērētājiem un viņu iespējām rīkoties kā pilntiesīgiem tirgus dalībniekiem. Savienībai ir arī jānodrošina, lai patērētāju un ražojumu drošuma tiesību akti visur tiktu pareizi un vienādi īstenoti un lai uzņēmumiem iekšējā tirgū būtu vienlīdzīgi apstākļi ar godīgu konkurenci. Turklāt ir nepieciešams sniegt patērētājiem vairāk rīcības iespēju, mudināt viņus veikt ilgtspējīgas un apzinātas izvēles un palīdzēt viņiem šo izvēļu veikšanā, tādējādi līdzdarbojoties tādas ilgtspējīgas, energoefektīvas, resursefektīvas ekonomikas veidošanā, kas būtu arī aprites ekonomika. [Gr. 39]

(37)

Programmai būtu jātiecas palielināt patērētāju, uzņēmumu, pilsoniskās sabiedrības un varas iestāžu izpratni par Savienības tiesību aktiem patērētāju un drošuma jomā un dot patērētājiem un tos pārstāvošajām organizācijām iespējas rīkoties valstu un Savienības līmenī, proti, atbalstot Eiropas Patērētāju organizāciju (BEUC), kas ir sen izveidota un atzīta NVO, kura pārstāv patērētāju intereses saistībā ar visām attiecīgajām visiem attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem rīcībpolitikām, un Eiropas Apvienību patērētāju pārstāvības koordinēšanai standartizācijā (ANEC), kas pārstāv patērētāju intereses saistībā ar standartizācijas jautājumiem. Līdztekus īpaša uzmanība būtu jāpievērš jaunajām tirgus vajadzībām attiecībā uz ilgtspējīga patēriņa veicināšanu un mazaizsargātības novēršanu, un jo īpaši darbībām ar mērķi risināt ražojumu plānotā nolietojuma jautājumu un novērst neaizsargātību, kā arī problēmas, ko izraisa ekonomikas digitalizācijas digitalizācija, saistītie produkti, lietu internets, mākslīgā intelekta un algoritmu izmantošana vai jaunu jaunie patēriņa modeļu modeļi un uzņēmējdarbības modeļu izraisītām problēmām modeļi, proti, sadarbīgā ekonomika un sociālās uzņēmējdarbība . Programmai būtu jāatbalsta, ka tiek izstrādāta attiecīga informācija par tirgiem, rīcībpolitikas problēmjautājumiem, aktuālajiem jautājumiem attiecīgas tirgus informācijas izstrāde , tostarp darbības ar mērķi uzlabot ražojumu izsekojamību visā piegādes ķēdē , kvalitātes standartus visā Savienībā, kā arī risināt ražojumu divējādas kvalitātes problēmu , politikas problēmjautājumus, aktuālus jautājumus un mainīt uzvedību, kā arī jāatbalsta Savienības patēriņa tirgu rezultātu pārskatu publicēšana. [Gr. 40]

(38)

Programmai būtu jāatbalsta valstu kompetentās iestādes, tostarp tās, kas atbildīgas par ražojumu drošuma pārraudzību un sadarbojas jo īpaši bīstamām precēm paredzētajā Savienības ātrās brīdināšanas sistēmā. Tai arī būtu jāatbalsta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/95/EK (17) un Regulas (EK) Nr. 765/2008 izpilde attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzību un ražojumu drošumu, kā arī jāatbalsta Patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības tīkls un starptautiskā sadarbība starp attiecīgajām iestādēm trešās valstīs un Savienībā. Programmai būtu jātiecas visiem patērētājiem un tirgotājiem nodrošināt lētu piekļuvi kvalitatīvai strīdu izšķiršanai ārpustiesas kārtībā un strīdu izšķiršanai tiešsaistē, kā arī informācijai par dalības procesu tiesiskās aizsardzības iespējām pasākumos . [Gr. 41]

(39)

Programmai būtu jāatbalsta arī Eiropas Patērētāju centru tīkls, kas palīdz patērētājiem gūt labumu no Savienības patērētāju tiesībām, tiešsaistē vai ceļojuma laikā, pērkot preces un pakalpojumus, kas tiek piedāvāti pāri robežām iekšējā tirgū un Eiropas Ekonomikas zonā. Šis 30 centrus apvienojošais tīkls, kuru jau vairāk nekā desmit gadus kopīgi finansē Savienības patērētāju tiesību aizsardzības programmas, ir apliecinājis savu pievienoto vērtību, nostiprinot patērētāju un tirgotāju uzticēšanos iekšējam tirgum. Šis tīkls saņem vairāk nekā 100 000 patērētāju pieprasījumu gadā un ar preses un tiešsaistes informatīvo pasākumu starpniecību uzrunā miljoniem iedzīvotāju. Tas ir viens no vērtīgākajiem iedzīvotāju atbalsta tīkliem Savienībā; lielākā daļa tā centru ir arī kontaktpunkti tādu iekšējā tirgus tiesību aktu jautājumos kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (18), un un šā tīkla izvērtējumā ir uzsvērts, ka svarīgi ir turpināt tā darbību . Eiropas Patērētāju centru tīkls var būt arī nozīmīgs informācijas avots par apgrūtinājumiem un problēmām, ar ko patērētāji saskaras vietējā līmenī, un šāda informācija ir būtiska Savienības politikas veidošanai un patērētāju interešu aizsardzībai. Tādēļ Programmai būtu jādod iespēja veidot un uzlabot sinerģiju starp patērētāju pārstāvību vietējā un Savienības līmenī, lai uzlabotu patērētāju interešu aizstāvību. Ir arī nodoms, ka tīkls izstrādās vienošanās par savstarpīgumu ar līdzīgām struktūrām trešās valstīs. [Gr. 42]

(40)

Savienības patērētāju un tirgvedības tiesību atbilstības pārbaude, ko Komisija veica 2017. gada maijā, atklāja nepieciešamību uzlabot noteikumu izpildes nodrošināšanu un atvieglot tiesisko aizsardzību gadījumos, kur patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu pārkāpumi kaitējuši patērētājiem. Tā rezultātā Komisija 2018. gada aprīlī pieņēma “Uz patērētājiem orientētu jauno kursu”, lai cita starpā nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret patērētājiem iekšējā tirgū attiecībā uz pārrobežu lietām, piemēram, neatbilstīgu ražojumu pārdošanu mehānisko transportlīdzekļu nozarē, ražojumu divējādas kvalitātes standartiem vai tādu pasažieru problēmām, kuri nonākuši grūtībās liela skaita lidojumu atcelšanas dēļ , panāktu stingrāku izpildes spēju dalībvalstīs, uzlabotu ražojumu drošību , pastiprinātu starptautisko sadarbību un pavērtu jaunas iespējas tiesību aizsardzības jomā, jo īpaši izmantojot tiesīgo iestāžu pārstāvības prasības. Programmai vajadzētu būt vērstai uz to, lai atbalstītu patērētāju rīcībpolitiku politiku ar šādiem pasākumiem: izpratnes uzlabošana veicināšana , zināšanu palielināšana, darbībspējas spēju veidošana, patērētāju organizāciju un patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu apmaiņa ar paraugpraksi, kontaktu veidošana un tirgus izpētes attīstība, iekšējā tirgus darbībai attiecībā uz patērētājiem veltīto pierādījumu bāzes stiprināšana, IT sistēmas un saziņas līdzekļi, u. c. [Gr. 43]

(41)

Iedzīvotājus jo īpaši ietekmē finanšu pakalpojumu tirgu darbība , un tādēļ tie būtu plašāk jāinformē par attiecīgajām tiesībām, riskiem un ieguvumiem . Tirgi ir būtisks iekšējā tirgus elements, un tiem vajadzīga stabils regulējuma un uzraudzības satvars, kurš ne tikai nodrošina finansiālu stabilitāti un ilgtspējīgu ekonomiku, bet arī augstā līmenī aizsargā patērētājus un citus finanšu pakalpojumu galalietotājus, tostarp privātos ieguldītājus, noguldītājus, apdrošināšanas polises turētājus, pensiju fondu dalībniekus un labumguvējus, individuālos akcionārus, aizņēmējus un MVU. Ir svarīgi palielināt to spēju līdzdarboties finanšu nozares politikas veidošanā. Programmai būtu jāpalīdz uzlabot to spēju līdzdarboties politikas veidošanā, tostarp sagatavojot un izplatot skaidru, pilnīgu un lietotājdraudzīgu informāciju par produktiem, kas tiek tirgoti finanšu tirgos . [Gr. 44]

(42)

Tāpēc Programmai būtu jāturpina atbalstīt īpašās darbības, uz kurām attiecas Spēju veidošanas programma 2017.–2020. gadam, ar ko pastiprina patērētāju un citu finanšu pakalpojumu tiešo lietotāju iesaistīšanos Savienības rīcībpolitikas politikas veidošanā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/826 (19), kura turpināja 2012.–2017. gada izmēģinājuma programmu un sagatavošanas darbību. Tas nepieciešams, lai rīcībpolitikas politikas veidotājiem sagādātu tādu ieinteresēto personu viedokli, kas nav finanšu nozares profesionāļi, un nodrošinātu patērētāju un citu finanšu pakalpojumu tiešo lietotāju galalietotāju interešu labāku pārstāvību. Programmai būtu pastāvīgi jāpilnveido sava metodika un paraugprakse par to, kā palielināt patērētāju un finanšu pakalpojumu galalietotāju iesaistīšanos, lai noteiktu jautājumus, kas attiecas uz Savienības politikas veidošanu, un nodrošinātu patērētāju intereses finanšu pakalpojumu jomā. Tam vajadzētu uzlabot būtu jāuzlabo finanšu pakalpojumu politiku politika , jo īpaši pateicoties labākai sabiedrības izpratnei par to, kādas problēmas ir saistītas ar finanšu regulējumu, un uzlabotai finanšpratībai. Šīs Programmas publiskie resursi būtu jākoncentrē uz to, kas ir svarīgi galalietotājiem, un jāizvairās no jebkāda veida tieša vai netieša finansiāla atbalsta komerciālām darbībām, ko piedāvā privāti finanšu uzņēmumi . [Gr. 45]

(43)

Pilotprojektā no 2012. līdz 2013. gadam un sagatavošanas darbībā no 2014. līdz 2016. gadam Komisija pēc ikgadēja atklāta uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus piešķīra dotācijas divām organizācijām. Šīs divas organizācijas ir Finance Watch, kas ar Savienības dotācijām tika izveidota 2011. gadā saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem kā starptautiska bezpeļņas apvienība, un Better Finance, kas izveidojusies 2009. gadā aizsāktu procesu rezultātā, esošām Eiropas akcionāru apvienībām vairākkārt reorganizējoties un mainot zīmolvārdus. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/826 izveidotā spēju veidošanas programma šīs divas organizācijas norāda par vienīgajām labumguvējām. Tāpēc šīs organizācijas jāturpina līdzfinansēt no Programmas. Tomēr minētā finansēšana būtu jāpārskata. Šajā sakarībā būtu jāatgādina, ka gadījumā, ja Spēju veidošanas programma un atbilstīgais finansējums tiek attiecināti arī uz laikposmu pēc 2020. gada un ja parādās citi iespējami labumguvēji, uzaicinājumam iesniegt pieteikumus vajadzētu būt atvērtam jebkurām citām organizācijām, kuras atbilst kritērijiem un dod ieguldījumu Programmas mērķu sasniegšanā, un tam jānotiek saskaņā ar Regulu (ES) 2017/826 . [Gr. 46]

(44)

Lai aizsargātu patērētājus un lai iekšējais tirgus varētu efektīvi un netraucēti darboties, ar pārtikas un barības piegādes ķēdes starpniecību nepieciešams nodrošināt augstu veselības aizsardzības līmeni. Droša un ilgtspējīga lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēde ir sabiedrības un iekšējā tirgus priekšnoteikums. Kā liecina nesenie negadījumi, piemēram, 2017. gadā konstatētais ar fipronilu piesārņotu olu negadījums un 2013. gada skandāls ar zirga gaļu, pārrobežu veselības krīzes , piemēram saistībā ar putnu gripu vai Āfrikas cūku mēri, un ar pārtiku saistīta sabiedrības izbīļa gadījumi traucē iekšējā tirgus darbību, ierobežojot personu un preču apriti un traucējot ražošanu. Ārkārtīgi svarīgi ir novērst pārrobežu veselības krīzes un ar pārtiku saistīta sabiedrības izbīļa gadījumus. Tādēļ Programmai būtu jāatbalsta konkrētas darbības, piemēram, ārkārtas pasākumu paredzēšana tādu krīzes un neparedzamu notikumu gadījumā, kas ietekmē dzīvnieku un augu veselību, un tāda mehānisma izveide, ar kuru var tieši piekļūt Savienības rezervei palīdzībai ārkārtas gadījumos, lai ātrāk, efektīvāk un iedarbīgāk novērstu ārkārtas situācijas. . [Gr. 47]

(45)

Savienības tiesību aktu vispārīgais mērķis attiecībā uz pārtikas piegādes ķēdi ir palīdzēt šajā ķēdē augstā līmenī nodrošināt garantēt cilvēka, dzīvnieku un augu veselību, atbalstīt dzīvnieku labturības standartu uzlabošanu, augstā līmenī aizsargāt patērētāju tiesības un nodrošināt to informētību un augstā līmenī aizsargāt vidi, tostarp saglabāt bioloģisko daudzveidību, turklāt gādājot par ilgtspējīgāku Eiropas pārtikas un barības ražošanu, samazinot pārtikas atkritumus, visā Savienībā paaugstinot produktu kvalitātes standartus, uzlabojot Savienības pārtikas un barības nozares konkurētspēju un veicinot darbvietu izveidi. [Gr. 48]

(46)

Ņemot vērā, ka ar augstu cilvēka, dzīvnieku un augu veselības līmeni pārtikas piegādes ķēdē saistītajām darbībām ir īpašs raksturs, šajā regulā jāparedz īpaši atbalsttiesīguma kritēriji dotāciju piešķiršanā un publiskā iepirkuma izmantošanā. Jo īpaši, atkāpjoties no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) (20) (“Finanšu regula”), un taisot izņēmumu tās principam par nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku, ārkārtas pasākumu steidzamības un neparedzamības dēļ šo pasākumu izmaksas būtu jāuzskata par attiecināmām izmaksām, un tajās būtu jāiekļauj arī izmaksas, kas radušās sakarā ar aizdomām par slimības sastopamību vai kaitīga organisma klātbūtni, ja vien minētā sastopamība vēlāk ir apstiprināta un paziņota Komisijai. Komisijai attiecīgas budžeta saistības būtu jāuzņemas un attiecināmo izdevumu maksājums jāveic pēc juridisko saistību parakstīšanas un pēc dalībvalstu iesniegto maksājuma pieteikumu novērtēšanas. Izmaksas arī būtu attiecināmas uz aizsardzības pasākumiem, kas veikti, ja, trešā valstī, dalībvalstī vai aizjūras zemēs un teritorijās esot sastopamām vai izvēršoties noteiktām dzīvnieku slimībām un zoonozēm, ir radies tiešs apdraudējums Savienības veselības statusam, kā arī attiecināmas uz aizsardzības pasākumiem vai citām attiecīgām darbībām, kas veiktas, lai Savienībā atbalstītu augu veselības statusu; [Gr. 49]

(47)

Dalībvalstu Ņemot vērā arvien vairāk globalizētās pārtikas piegādes ķēdes, dalībvalstu veiktas oficiālas kontroles ir svarīgs instruments, kas nepieciešams, lai verificētu un pārraudzītu attiecīgo Savienības prasību īstenošanu, ievērošanu un izpildīšanu , jo īpaši attiecībā uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kas importēti no trešām valstīm . Lai pārtikas piegādes ķēdē cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem varētu uzturēt augstu drošības līmeni , kā arī patērētāju uzticēšanos , vienlaikus nodrošinot augsta līmeņa aizsardzību videi un dzīvnieku labturību, ir ļoti svarīgi, lai oficiālās kontroles sistēmas būtu rezultatīvas un efektīvas. Šādu kontroles pasākumu vajadzībām būtu jāatvēl Savienības finansiālais atbalsts. Konkrētāk, Savienības references laboratorijām vajadzētu būt tiesīgām uz finansiālu iemaksu, kas tām palīdzētu segt Komisijas apstiprinātu darba programmu īstenošanā radušās izmaksas. Turklāt oficiālo kontroļu rezultativitāte ir atkarīga arī no tā, vai kontroles iestāžu rīcībā ir labi apmācīts personāls, kam ir pienācīgas zināšanas par Savienības tiesību aktiem, tāpēc Savienībai būtu jāsniedz ieguldījums kompetento iestāžu organizētās mācībās un attiecīgās apmaiņas programmās. [Gr. 50]

(48)

Eiropai veltītai augsti kvalitatīvai statistikai, kas izstrādāta, sagatavota un izplatīta saskaņā ar Eiropas Statistikas programmu, ir būtiska nozīme uz faktiem balstītu lēmumu pieņemšanā; Eiropas statistikai vajadzētu būt laikus pieejamai un būtu jāpalīdz īstenot Savienības rīcībpolitikas, kas atspoguļotas LESD, proti, pastiprināta un integrēta ekonomikas pārvaldība, sociālā, ekonomikas un teritoriālā kohēzija, ilgtspējīga attīstība, lauksaimniecības politika, Eiropas sociālā dimensija un globalizācija.

(49)

Eiropas statistikai ir būtiska nozīme Savienības lēmumu pieņemšanā, kā arī Savienības iniciatīvu snieguma un ietekmes novērtēšanā. Tādēļ būtu jānodrošina pastāvīga Eiropai veltītas statistikas sniegšana un attīstība, izmantojot Savienības mēroga pieeju un skatījumā raugoties tālāk par iekšējo tirgu, lai aptvertu visas Savienības darbības un rīcībpolitikas jomas, turklāt dodot iespēju uzņēmumiem un iedzīvotājiem pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus.

(50)

Ņemot vērā Eiropas Statistikas programmas horizontālo raksturu, uz to attiecas īpašas prasības, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 223/2009 (21) prasības, jo īpaši attiecībā uz statistikas principu ievērošanu, Eiropas statistikas sistēmas darbību un tās pārvaldību, tostarp lomu un uzdevumiem, kas uzticēti Eiropas statistikas sistēmas komitejai un Komisijai, statistikas darbību plānošanas izveidi un īstenošanu.

(51)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 223/2009 Programma tikusi iesniegta iepriekšējai izskatīšanai Eiropas Statistikas sistēmas komitejā , un tā būtu jāīsteno, nodrošinot efektīvu parlamentāro uzraudzību . [Gr. 51]

(52)

Savienība un dalībvalstis ir apņēmušās īstenot apņēmušās pierādīt, ka ir līderi Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu programma 2030. gadam īstenošanā . Sekmējot 2030. gada programmas sasniegšanu, Savienība un dalībvalstis veicinās spēcīgāku, ilgtspējīgāku, iekļaujošāku, drošāku un pārtikušāku Eiropu. Programmai būtu jāpalīdz īstenot 2030. gada programmu, tostarp līdzsvarojot ilgtspējīgas attīstības ekonomiskos, sociālos un vidiskos vides aspektus , šajā nolūkā uzņemoties skaidras un redzamas saistības DFS regulā un integrējot ilgtspējīgas attīstības mērķus, kā to paredz Eiropas Parlamenta 2018. gada 14. marta un 30. maija rezolūcijas par 2021.–2027. gada DFS . [Gr. 52]

(53)

Ņemot vērā to, cik svarīgi pret klimata pārmaiņām cīnīties atbilstoši Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, Programmai būtu jāpalīdz klimata darbus maģistralizēt un sasniegt vispārēju mērķrādītāju, proti, 25 % no Savienības budžeta izdevumiem, kas paredzēti klimata mērķu sasniegšanai. Attiecīgās darbības tiks formulētas Programmas sagatavošanas un īstenošanas posmā un atkārtoti novērtētas attiecīgo izvērtēšanas un pārskatīšanas procesu gaitā.

(54)

Šajā regulā ir noteikts Programmas finansējums, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa tādā izpratnē, kā [reference to be updated as appropriate according to the new inter-institutional agreement: point 17 of the Interinstitutional Agreement of 2 December 2013 between the European Parliament, the Council and the Commission on budgetary discipline, on cooperation in budgetary matters and on sound financial management (22)].

(55)

Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu paredz, ka Programmas aptvertajās jomās norit sadarbība starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm, kuras ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībnieces, no otras puses. Būtu arī jāparedz, ka Programmā var piedalīties citas valstis, tostarp Savienības kaimiņvalstis un tādas valstis, kas ir iesniegušas pieteikumu kļūt par Savienības dalībvalstīm, kas ir kandidātvalstis vai kas pievienojas Savienībai. Turklāt saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par sadarbību statistikas jomā (23) Eiropas statistikas jomā Programmai vajadzētu būt atvērtai Šveicei.

(56)

Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties sadarbības ietvaros, kura izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kas paredz programmas īstenot, saskaņā ar minēto līgumu pieņemot attiecīgu lēmumu. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskiem aktiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu tiesības un piekļuvi, kas tiem vajadzīgi pilnīgai savas attiecīgās kompetences īstenošanai.

(57)

Šai Programmai piemēro Finanšu regulu. Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumiem.

(58)

Saskaņā ar iepriekšējām programmām un budžeta pozīcijām īstenotās darbības ir apliecinājušas, ka ir piemērotas un būtu jāsaglabā. Saskaņā ar Programmu ieviesto jauno pasākumu mērķis ir jo īpaši nostiprināt labi funkcionējošu iekšējo tirgu. Lai Programmas izpildē nodrošinātu lielāku vienkāršību un elastību un tādējādi labāk sasniegtu tās mērķus, darbības būtu jādefinē tikai kopējo, vispārīgo kategoriju jomā. Programmā būtu jāiekļauj arī to indikatīvo aktivitāšu saraksts, kas attiecas uz konkrētiem mērķiem konkurētspējas un patērētāju aizsardzības jomā, vai īpašas darbības, kas izriet no regulatīvām prasībām, piemēram, standartizācijas, tirgus uzraudzības, pārtikas piegādes ķēdes regulējuma un Eiropai veltītas Eiropas statistikas jomā. [Gr. 53]

(59)

Ir nepieciešams konkretizēt noteiktas to subjektu kategorijas, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu, kā arī subjektus, kuri būtu tiesīgi saņemt finansējumu bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus.

(60)

Ņemot vērā aizvien augošo pasaules ekonomikas , tostarp digitālās ekonomikas, savstarpējo atkarību, Programmai būtu jāturpina nodrošināt iespēju konkrētās darbībās iesaistīt ārējus ekspertus, piemēram, trešo valstu amatpersonas, starptautisku organizāciju pārstāvjus vai ekonomikas dalībniekus. [Gr. 54]

(61)

Ir nepieciešams norādīt īpašus kritērijus attiecībā uz līdzfinansēšanas noteikumiem un attiecināmajām izmaksām.

(62)

Lai ņemtu vērā Komisijas apņēmību, kas pausta tās 2010. gada 19. oktobra paziņojumā “Par ES budžeta pārskatīšanu” (24), un lai saskaņotu un vienkāršotu finansēšanas programmas, ja ar paredzētajām darbībām saskaņā ar Programmu iecerēts sasniegt mērķus, kas dažādiem finansēšanas instrumentiem ir kopīgi, resursi būtu jāizmanto kopīgi ar citiem Savienības finansēšanas instrumentiem, tomēr novēršot divkāršu finansēšanu.

(63)

Šai Programmai būtu jāveicina tas vispārējais atbalsts attālāko reģionu īpašajām vajadzībām un to integrācijai iekšējā tirgū, kuru nesen atkārtoti apstiprināja Komisijas paziņojums “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem” (25).

(64)

Programmai būtu jāveicina sinerģija, vienlaikus novēršot pārklāšanos ar saistītajām Savienības programmām un pasākumiem. Darbībām saskaņā ar Programmu būtu jāpapildina iekšējā tirgus atbalstam un uzlabošanai paredzētās muitas un Fiscalis programmas darbības, kas noteiktas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) […] (26) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) […] (27). [Gr. 55]

(65)

Programmai būtu jāveicina sinerģija un papildināmības, komplementaritāte un papildināmība attiecībā uz MVU un uzņēmējdarbības atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) […] (28). Turklāt ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) […] (29) izveidotā fonda InvestEU MVU sadaļa garantēs parāda un pašu kapitāla atbalstu, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam un finansējuma pieejamību MVU un mikrouzņēmumiem. Programmai būtu arī jācenšas panākt sinerģiju ar Kosmosa programmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) […] (30), lai MVU rosinātu gūt labumu no revolucionārām inovācijām un citiem risinājumiem, kas izstrādāti minētajās programmās. [Gr. 56]

(66)

Šai Programmai būtu jāveicina sinerģija ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. […] (31) un kuras mērķis ir veicināt pētniecību un inovāciju. Tas jo īpaši attiecas uz papildināmību ar topošajām Eiropas Inovācijas padomes darbībām inovatīviem uzņēmumiem, kā arī uz atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem paredzētiem pakalpojumiem.

(67)

Programmai būtu jāveicina sinerģija un papildināmība attiecībā uz programmu “Digitālā Eiropa”, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) […] (32) un kuras mērķis ir veicināt Savienības ekonomikas un publiskā sektora digitalizāciju , kā arī palielināt kiberdrošību . [Gr. 57]

(68)

Turklāt Programmai būtu arī jācenšas panākt sinerģiju ar Tiesiskuma, tiesību un vērtību fondu, kurš izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) […] (33) un kura mērķis ir atbalstīt Eiropas tiesiskuma telpas turpmāko attīstību attiecībā uz valstu tiesu sistēmu labu darbību, kas ir priekšnosacījums taisnīgai un izmaksu ziņā lietderīgai Eiropas ekonomikai.

(69)

Attiecībā uz darbaspēka un jaunatnes mobilitāti, kas ir būtiski svarīga labi funkcionējošam iekšējam tirgum, Programmai būtu jāveicina sinerģija ar Erasmus programmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) […] (34), Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) […] (35), un Eiropas Sociālo fondu Plus, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) […] (36).

(70)

Visbeidzot, tādus pārtikas piegādes ķēdes pasākumus, pkā veterināros un fitosanitāros pasākumus dzīvnieku un augu veselības krīžu gadījumā varētu papildināt ar tirgus intervenci no Savienības kopējās lauksaimniecības politikas programmas, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) […] (37).

(71)

Attiecīgā gadījumā Programmas darbības būtu jāizmanto samērīgi, lai risinātu Programmas darbībām vajadzētu būt ar skaidru Eiropas pievienoto vērtību , un ar to palīdzību būtu samērīgi jānovērš tirgus neveiksmes nepilnības vai suboptimālas situācijas ieguldījumu jomā, darbībām nevajadzētu dublēt nedublējot vai izspiest neizspiežot no tirgus privāto finansējumu, un tām jābūt ar uzskatāmu Eiropas pievienoto vērtību. [Gr. 58]

(72)

Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz tādu darba programmu pieņemšanu, ar kurām īsteno darbības, kas veicina cilvēku, dzīvnieku un augu augstu veselības līmeni pārtikas piegādes ķēdē. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (38). [Gr. 59]

(73)

Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizraugās pēc to spējas sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā Savienības pievienoto vērtību, kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver, vai neizmantot vienreizējus maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punkā. [Gr. 60]

(74)

Lai nodrošinātu regulāru pārraudzību un pārskatu sniegšanu par sasniegto progresu un Programmas efektivitāti un lietderību , jau pašā sākumā būtu jāizveido pienācīgs Programmas darbību un rezultātu pārraudzības satvars. Šādai pārraudzībai un pārskatu sniegšanai būtu jābalstās uz rādītājiem, novērtējot Programmā veikto darbību ietekmi salīdzinājumā ar iepriekš noteiktiem atskaites punktiem. [Gr. 61]

(75)

Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (39) , proti, tā 22. un 23. punktu, Programmu nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas pārraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Šajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmantot, izvērtējot Programmas ietekmi praksē. Komisijai būtu jāsagatavo starpposma novērtējuma ziņojums par to, kā sasniegti ar Programmu atbalstīto darbību mērķi, par rezultātiem un ietekmi, par resursu izlietojuma efektivitāti un tās sniegto Savienības pievienoto vērtību, kā arī galīgais novērtējuma ziņojums par darbību ilgtermiņa ietekmi, rezultātiem un ilgtspēju, kā arī sinerģiju ar citām programmām. [Gr. 62]

(75a)

Lai papildinātu dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz darba programmu pieņemšanu. [Gr. 63]

(76)

Neizsmeļošs to dzīvnieku slimību un zoonožu saraksts, kuras var pretendēt uz finansējumu uz ārkārtas pasākumu pamata un uz izskaušanas, kontroles un uzraudzības programmu pamata, būtu jāizveido, pamatojoties uz dzīvnieku slimībām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 (40) I daļas 2. nodaļā, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2160/2003 (41) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 999/2001 (42). [Gr. 64]

(77)

Lai ņemtu vērā situācijas, ko izraisījušas dzīvnieku slimības, kuras būtiski ietekmē lopkopību vai lopkopības produktu tirdzniecību, cilvēkus apdraudošu zoonožu izplatīšanās vai jaunas zinātniskas norises vai epidemioloģisku notikumu gaitu, kā arī dzīvnieku slimības, kas var radīt jaunu apdraudējumu Savienībai, būtu jāpiešķir jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD, proti, tā 290. pantu , pieņemt tiesību aktus attiecībā uz dzīvnieku slimību un zoonožu saraksta grozīšanu. Lai nodrošinātu, ka Programmas virzība uz tās mērķu sasniegšanu tiek rezultatīvi novērtēta, Komisijai būtu jāpiešķir būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līgumu Līguma par Eiropas Savienības darbību, proti, tā 290. pantu pieņemt aktus, ar kuriem vajadzības gadījumā pārskata vai papildina rādītājus, pēc kuriem novērtē konkrēto mērķu sasniegšanu, un šo regulu papildina ar noteikumiem par pārraudzības un izvērtēšanas satvara izveidi. Ir īpaši svarīgi būtiski , lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu attiecīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Tāpat būtu jāapspriežas arī ar ieinteresētajām personām un patērētāju apvienībām. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. [Gr. 65]

(78)

Saskaņā ar [reference to be updated as appropriate according to a new decision on OCTs: Padomes Lēmuma 2013/755/ES 94. pantu (43)] fiziskās personas un tiesību subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām ir tiesīgi saņemt finansējumu, ja vien tiek ievēroti Programmas noteikumi un mērķi un iespējamie režīmi, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(79)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (44), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95 (45), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (46) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (47) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finansiālās intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (48). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(80)

Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, kurus pieņēmis ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši , pamatojoties uz LESD 322. pantu. Šie noteikumi ir noteikti , un jo īpaši Finanšu regulā un jo īpaši regula, kas nosaka procedūru tādai budžeta izveidei un izpildei, kurā izmantotas dotācijas, iepirkumus iepirkumi , godalgas, netiešu izpildi netieša izpilde , kā arī paredz finansiālo aktoru finanšu nozares dalībnieku atbildības pārbaudes kontroli, būtu jāpiemēro darbībām saskaņā ar šo Programmu, ievērojot šajā regulā paredzētas īpašas atkāpes . Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību gadījumos, kur dalībvalstīs pastāv vispārīgas nepilnības tiesiskuma jomā, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finansiālai pārvaldībai un rezultatīvam Savienības finansējumam. [Gr. 66]

(81)

Personas datu apstrādi, kas saistībā ar šo regulu un dalībvalstu kompetento iestāžu uzraudzībā tiek veikta dalībvalstīs, reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (49). Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (50) reglamentē personas datu apstrādi, ko šīs regulas ietvaros un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja uzraudzībā veic Komisija. Jebkurai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko veic kompetentās iestādes, jāatbilst Regulas Regulā (ES) 2016/679 un Regulā XXX [Privātuma un elektronisko sakaru regula] paredzētajiem noteikumiem par personas datu nodošanu un jebkurai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko veic Komisija, jāatbilst Regulas Regulā (EK) Nr. 45/2001 paredzētajiem noteikumiem par personas datu nodošanu. [Gr. 67]

(82)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo tie ir saistīti ar pārrobežu jautājumiem, bet Savienības rīcības lielākā potenciāla dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(83)

Programmai arī būtu jānodrošina labāka redzamība un saskaņotība Savienības iekšējā tirgū, lielāka uzņēmumu (tostarp MVU) , jo īpaši mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspēja un ilgtspēja konkurētspēja, kā arī jāveicina Eiropas statistikas darbības, kas vērstas uz Eiropas iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pārvaldes iestādēm. [Gr. 68]

(84)

No 2021. gada 1. janvāra būtu jāatceļ Regula (ES) Nr. 99/2013, Regula (ES) Nr. 1287/2013, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 254/2014 (51), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 258/2014 (52), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 652/2014 (53) un Regula (ES) 2017/826.

(85)

Ir lietderīgi nodrošināt netraucētu pāreju no programmām tādās jomās kā uzņēmumu, jo īpaši mikrouzņēmumu, mazo un MVU vidējo uzņēmumu konkurētspēja un ilgtspēja , patērētāju tiesību aizsardzība, finanšu pakalpojumu klienti un tiešie lietotāji galalietotāj , finanšu pakalpojumu politikas veidošana, pārtikas piegādes ķēde un Eiropas statistika, kas izveidotas ar Regulu (ES) Nr. 1287/2013, Regulu (ES) Nr. 254/2014, Regulu (ES) 2017/826, Regulu (ES) Nr. 258/2014, Regulu (ES) Nr. 652/2014, Regulu (ES) Nr. 99/2013 uz un šo Programmu, jo īpaši attiecībā uz daudzgadu pasākumu turpināšanu un iepriekšējo programmu panākumu izvērtēšanu, [Gr. 69]