<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-399/17</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62017CC0399</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:922">EU:C:2018:922</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>9</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>9</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">N</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Wahl</HT> secinājumi – Lieta C‑399/17</HT></P><P><HT TYPE="SC">Komisija/Čehijas Republika</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Nilsa Vāla [<HT TYPE="ITALIC">Nils Wahl</HT>]</HT></P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20181115">2018. gada 15. novembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – angļu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑399/17</HT></P><P>Eiropas Komisija</P><P>pret</P><P>Čehijas Republiku</P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Pārkāpums</KEYWORD><KEYWORD>LESD 258. pants</KEYWORD><KEYWORD>Regula (EK) Nr. 1013/2006</KEYWORD><KEYWORD>Atkritumu sūtījumi</KEYWORD><KEYWORD>Viela, kas pazīstama kā TPS‑NOLO (<HT TYPE="ITALIC">Geobal</HT>)</KEYWORD><KEYWORD>Nelikumīgu atkritumu sūtījumu ņemšana atpakaļ</KEYWORD><KEYWORD>Klasifikācijas jautājumi</KEYWORD><KEYWORD>28. pants</KEYWORD><KEYWORD>Viela, kas jāuzskata par atkritumiem, ja pastāv domstarpības par klasifikācijas jautājumiem</KEYWORD><KEYWORD>Pieņemamība</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Šajā lietā Tiesa ir aicināta izlemt, vai Čehijas Republika ir izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1013/2006<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (<DATE ISO="20060614">2006. gada 14. jūnijs</DATE>) par atkritumu sūtījumiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="190" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 190, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Atkritumu sūtījumu regula<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>). Konkrētāk, izskatāmais jautājums ir par to, vai Čehijas Republika ir pārkāpusi minētās regulas normas, atsakoties ņemt atpakaļ vielu, kas pazīstama kā TSP‑NOLO (vai <HT TYPE="ITALIC">Geobal</HT>), kura tika nosūtīta uz Poliju, neievērojot Atkritumu sūtījumu regulā noteiktās formalitātes.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Uzdotais jautājums ietver vairākus aspektus: Savienības tiesībās izmantoto plašo un mainīgo jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>atkritumi<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>, Atkritumu sūtījumu regulas tvērumu un nosacījumus prasības celšanai saskaņā ar LESD 258. pantu. Neviens no šiem jautājumiem nav atrisināms vienkārši.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Ja tiktu atzīts, ka šajā gadījumā nav pārkāpuma, iespējams, tiktu vājināta Atkritumu sūtījumu regulas – kuras galvenais un svarīgākais mērķis ir vides aizsardzība – ietekme un īstenošana. Tomēr tiesas ievēro, pirmkārt un galvenokārt, procesuālos principus, kas nodrošina pienācīgu procesu katrā izskatāmajā lietā. Šos principus nedrīkst upurēt lielāka mērķa dēļ, lai cik cēls tas būtu.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesiskais regulējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Atkritumu sūtījumu regula</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Atbilstoši Atkritumu sūtījumu regulas 1. pantam (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Darbības joma<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>) ar šo regulu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>nosaka procedūras un kontroles režīmus atkritumu sūtīšanas jomā atkarībā no sūtījuma izcelsmes, galamērķa un maršruta, sūtīto atkritumu veida un apstrādes veida, kas tiek piemērota atkritumiem to galamērķa punktā<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>2. pantā (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Definīcijas<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>) ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>1)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>atkritumi<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> ir atkritumi, kā definēts Direktīvas 2006/12/EK 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā;</TXT></NP></ITEM></LIST></P><?PAGE NO="2"?><P>[..]</P><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>34)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>sūtījums<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> ir atkritumu pārvadāšana reģenerācijas vai apglabāšanas nolūkā, ko ir plānots veikt vai ko veic:</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>starp valstīm; [..]</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>[..]</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>35)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>nelikumīgs sūtījums<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> ir jebkāds atkritumu sūtījums, ko veic:</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>bez paziņojuma visām iesaistītajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar šo regulu; vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>bez iesaistīto kompetento iestāžu piekrišanas saskaņā ar šo regulu; vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>ar piekrišanu, kas iegūta no iesaistītajām kompetentajām iestādēm, viltojot dokumentus, sagrozot faktus vai krāpšanas ceļā; vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>veidā, kas nav būtībā izklāstīts paziņojuma vai pārvietošanas dokumentos; vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>veidā, kā rezultātā notiek atkritumu reģenerācija vai apglabāšana, kas neatbilst Kopienas vai starptautiskajiem noteikumiem; vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>f)</NO.P><TXT>pretrunā 34., 36., 39., 40., 41. un 43. pantam; vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>g)</NO.P><TXT>kas, attiecībā uz 3. panta 2. punktā un 4. punktā minētajiem atkritumu sūtījumiem, notiek šādos gadījumos:</TXT><P><LIST TYPE="roman"><ITEM><NP><NO.P>i)</NO.P><TXT>konstatēts, ka atkritumi nav uzskaitīti III, IIIA vai IIIB pielikumā; vai</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>ii)</NO.P><TXT>nav ievērots 3. panta 4. punkts;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>iii)</NO.P><TXT>sūtījums tiek veikts tādā veidā, kas nav būtībā noteikts VII pielikumā dotajā dokumentā;</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></P><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Atkritumu sūtījumu regulas 3. pantā ietverti vispārējie procedūras noteikumi atkritumu sūtījumiem, un tajā ir noteikts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="003.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Uz šādu atkritumu sūtījumiem attiecas iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra, kas noteikta šīs sadaļas noteikumos:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>ja sūtījums paredzēts apglabāšanas darbībām:</TXT><P>visi atkritumi;</P></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>ja sūtījums paredzēts reģenerācijas darbībām:</TXT><P><LIST TYPE="roman"><ITEM><NP><NO.P>i)</NO.P><TXT>atkritumi, kas uzskaitīti IV pielikumā, tostarp Bāzeles Konvencijas II un VIII pielikumā uzskaitītie atkritumi;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>ii)</NO.P><TXT>atkritumi, kas uzskaitīti IVA pielikumā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>iii)</NO.P><TXT>atkritumi, kas nav klasificēti vienā pozīcijā III, IIIB, IV vai IVA pielikumā;</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="3"?><ITEM><NP><NO.P>iv)</NO.P><TXT>atkritumu maisījumi, kas nav klasificēti vienā pozīcijā III, IIIB, IV vai IVA pielikumā, ja vien tie nav uzskaitīti IIIA pielikumā.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Atkritumu sūtījumu regulas 24. pantā ir reglamentēta sūtījuma ņemšana atpakaļ gadījumos, kad tas ir nelikumīgs, un tajā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="024.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ja kompetentā iestāde atklāj sūtījumu, ko tā uzskata par nelikumīgu, tā nekavējoties informē pārējās iesaistītās kompetentās iestādes.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="024.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Ja par nelikumīgu sūtījumu atbild paziņotājs, kompetentā nosūtīšanas iestāde nodrošina, ka attiecīgos atkritumus:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>ņem atpakaļ <HT TYPE="ITALIC">de facto</HT> paziņotājs vai, ja nav iesniegts paziņojums;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>ņem atpakaļ <HT TYPE="ITALIC">de iure</HT> paziņotājs, vai, ja tas nav iespējams;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>ņem atpakaļ pati kompetentā nosūtīšanas iestāde vai fiziska vai juridiska persona tās vārdā [..];</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P><P>Minēto ņemšanu atpakaļ, reģenerāciju vai apglabāšanu veic 30 dienu laikā vai tādā citā laikposmā, par ko var vienoties iesaistītās kompetentās iestādes, pēc tam, kad kompetentā nosūtīšanas iestāde ir konstatējusi vai saņēmusi rakstisku paziņojumu no kompetentās galamērķa vai tranzīta iestādes par nelikumīgu sūtījumu un iemeslu(‑iem) tam. [..]</P><P>Neviena kompetenta iestāde neiebilst pret nelikumīga sūtījuma atkritumu atgriešanu. [..]</P><P>[..]</P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="024.007"><NO.PARAG>7.</NO.PARAG><ALINEA>Ja nelikumīg[ā] sūtījumā iekļautie atkritumi tiek atklāti dalībvalstī, kompetentā iestāde, kuras jurisdikcijā ir teritorija, kurā atkritumi tika atklāti, ir atbildīga par to, lai nodrošinātu pasākumus atkritumu drošai uzglabāšanai, kamēr tiek veikta atkritumu atgriešana vai tāda reģenerācija vai apglabāšana alternatīvā veidā, kas nav pagaidu darbība.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Atkritumu sūtījumu regulas 28. pantā (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Domstarpības par klasifikācijas jautājumiem<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>) turklāt ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="028.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ja kompetentās nosūtīšanas un galamērķa iestādes nevar vienoties par klasifikāciju attiecībā uz atšķirību starp atkritumiem un neatkritumiem, strīdus objektam piemēro atkritumiem paredzēto režīmu. Tas neskar galamērķa valsts tiesības rīkoties ar sūtīto materiālu saskaņā ar tās tiesību aktiem pēc tam, kad sūtītais materiāls ir sasniedzis gala punktu, ja šādi tiesību akti ir saskaņā ar Kopienas vai starptautiskajām tiesībām.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="028.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Šā panta 1. līdz 3. punktu piemēro tikai šīs regulas mērķiem, un tie neskar ieinteresēto pušu tiesības risināt jebkuru strīdu saistībā ar šiem jautājumiem tiesā.<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="4"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2008/98/EK (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Atkritumu pamatdirektīva<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (<DATE ISO="20081119">2008. gada 19. novembris</DATE>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="312" PAGE.FIRST="3" DATE.PUB="2008">OV 2008, L 312, 3. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE></HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Ar Atkritumu pamatdirektīvu ir aizstāta Direktīva 2006/12/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par atkritumu sūtījumiem (<DATE ISO="20060405">2006. gada 5. aprīlis</DATE>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="114" PAGE.FIRST="9" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 114, 9. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> un tās 3. pantā ietverta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>atkritumu<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>bīstamu atkritumu<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> definīcija Atkritumu sūtījumu regulas piemērošanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>3. pantā definētie <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>atkritumi<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>jebkura viela vai priekšmets, no kā īpašnieks atbrīvojas, ir nodomājis atbrīvoties vai ir spiests atbrīvoties<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>. Turklāt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>bīstami atkritumi<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> ir definēti kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>atkritumi, kam piemīt viena vai vairākas III pielikumā minētās bīstamās īpašības<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Atkritumu pamatdirektīvas 6. pantā savukārt ir noteikti apstākļi, kādos atkritumi vairs nav uzskatāmi par atkritumiem:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="006.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Daži konkrēti atkritumi vairs nav atkritumi 3. panta 1. punkta nozīmē, tiklīdz tos reģenerē, tostarp pārstrādā, tiem piemēro kādu darbību un tie atbilst konkrētiem kritērijiem, kas jāizstrādā saskaņā ar šādiem nosacījumiem:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>vielu vai priekšmetu parasti lieto konkrētiem nolūkiem;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>pastāv tirgus vai pieprasījums pēc šādas vielas vai priekšmeta;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>viela vai priekšmets atbilst konkrētajos nolūkos noteiktajām tehniskajām prasībām, kā arī pastāvošajiem tiesību aktiem un produktiem piemērojamajiem standartiem; un</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>vielas vai priekšmeta lietošanai nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz vidi un cilvēku veselību.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="006.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Ja Kopienas mērogā saskaņā ar 1. un 2. punktā izklāstīto procedūru nav izveidoti kritēriji, dalībvalstis var katrā atsevišķā gadījumā izlemt, vai konkrētie atkritumi vairs nav atkritumi, ņemot vērā atbilstīgo judikatūru. Dalībvalstis informē Komisiju par šiem lēmumiem [..]<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>.</ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Saskaņā ar tās 40. pantu dalībvalstīm Atkritumu pamatdirektīva bija jātransponē valstu tiesību aktos līdz <DATE ISO="20101212">2010. gada 12. decembrim</DATE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">C.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Regula (EK) Nr. 1907/2006 (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>REACH regula<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (<DATE ISO="20061218">2006. gada 18. decembris</DATE>), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="396" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 396, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE></HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Saskaņā ar tās 1. panta 1. punktu <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas mērķis ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>nodrošināt augsta līmeņa cilvēku veselības aizsardzību un vides aizsardzību, ieskaitot alternatīvu metožu popularizēšanu vielu risku novērtēšanai, kā arī vielu brīvu apriti iekšējā tirgū, reizē veicinot konkurenci un novatorismu<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Atbilstoši <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas 2. panta 2. punktam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>atkritumi, kā definēts [Direktīvā 2006/12], nav viela, preparāts vai izstrādājums šīs regulas [..] nozīmē<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Turklāt regulas 128. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="128.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Saskaņā ar 2. punktu dalībvalstis neaizliedz, neierobežo vai nekavē ražot, importēt, laist tirgū vai lietot vielas, vielas maisījumos vai izstrādājumos, uz ko attiecas šī regula, kas atbilst šai regulai un – attiecīgos gadījumos – Kopienas tiesību aktiem, kas pieņemti, lai īstenotu šo regulu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="128.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Šī regula neliedz dalībvalstīm darba ņēmēju, cilvēku veselības un apkārtējās vides aizsardzībai piemērot vai izstrādāt savus noteikumus, kuri ir spēkā gadījumos, ja šī regula nesaskaņo prasības par ražošanu, laišanu tirgū vai lietošanu.<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Lietas priekšvēsture un pirmstiesas procedūra</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT><DATE ISO="20101203">2010. gada 3. decembrī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Jiří Paškůj</HT>, persona, kas pakļauta Čehijas Republikas likumiem, un uzņēmums <HT TYPE="ITALIC">Biuro Rozwoju Gospodarczego Sp. z.o.o</HT>. (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/><HT TYPE="ITALIC">BRG</HT><QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>), kas reģistrēts Polijā, Sosnovecā, noslēdza līgumu par <FT TYPE="NUMBER">58000</FT> tonnu TPS‑NOLO (<HT TYPE="ITALIC">Geobal</HT>) sūtījumu cementa ražošanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Komisija norāda, ka 2010. gada beigās un 2011. gada sākumā čehu operators nosūtīja uz zemes gabalu Katovicē, <HT TYPE="ITALIC">Karol Woźniak</HT> ielā, ko iznomāja <HT TYPE="ITALIC">BRG</HT>, apmēram <FT TYPE="NUMBER">20000</FT> tonnas TPS‑NOLO (<HT TYPE="ITALIC">Geobal</HT>), ko veido darvas skābe, kas paliek pēc naftas rafinēšanas (Eiropas Atkritumu katalogā ietverta ar kodu 05 01 07*), oglekļa putekļi un kalcija oksīds. Polijas kompetentā iestāde šo vielu konstatēja brīdī starp 2011. gada sākumu un 2011. gada 11. septembri.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT><DATE ISO="20110911">2011. gada 11. septembrī</DATE> kompetentās Polijas iestādes paziņoja kompetentajām Čehijas iestādēm par atklāto vielu, kuru Polijas iestādes uzskatīja par nelikumīgi nosūtītu uz Poliju Atkritumu sūtījumu regulas 2. panta 35) punkta a) apakšpunkta izpratnē, jo ne nosūtītājs, ne saņēmējs nebija informējis Polijas iestādes par atkritumu sūtījumu, kā noteikts minētās regulas 3. pantā. Polijas iestādes uzskatīja, ka viela ir bīstami atkritumi, kas klasificēti Atkritumu sūtījumu regulas IV pielikumā (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>Darvaini atkritumi (izņemot asfaltcementu), kas radušies organisku materiālu attīrīšanā, destilācijā vai jebkurā pirolīzes procesā<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>), tāpēc tās apgalvoja, ka šādas vielas sūtījumam bija nepieciešama iepriekšēja rakstiska paziņošana un piekrišana.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Administratīvās procedūras laikā Čehijas pilsonis, kas bija atbildīgs par sūtījumu uz Poliju, iesniedza uzņēmuma pieņemtos standartus, kā arī pierādījumus, ka minētā viela bija reģistrēta atbilstoši <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulai un ka to izmantoja kā kurināmo.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Pēc tam, kad kompetentās Čehijas iestādes administratīvās procedūras laikā atteicās uzlikt par pienākumu Čehijas pilsonim nogādāt vielu atpakaļ Čehijas Republikā, neraugoties uz to, ka Polijas iestādes atsaucās uz Atkritumu sūtījumu regulas 28. pantu, kurā noteikts, ka domstarpību gadījumā viela ir uzskatāma par atkritumiem, 2014. gada 4. februārī Komisijā tika iesniegta privāta sūdzība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT><DATE ISO="20140612">2014. gada 12. jūnijā</DATE> Komisija pieņēma lēmumu izskatīt sūdzību un uzsāka izmeklēšanu (<HT TYPE="ITALIC">EU Pilot</HT> lieta Nr. 6603/14/ENVI). Čehijas Republika, atbildot uz <HT TYPE="ITALIC">EU Pilot</HT> pieprasījumu, norādīja, ka viela TPS‑NOLO (<HT TYPE="ITALIC">Geobal</HT>) ir reģistrēta atbilstoši <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulai un tādējādi tā nav uzskatāma par atkritumiem. Attiecīgi Atkritumu sūtījumu regula neesot piemērojama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Pēc Čehijas Republikas atbildes analīzes Komisija secināja, ka Čehijas Republika ir pārkāpusi Savienības tiesības, neizpildot saistības, kas noteiktas Atkritumu sūtījumu regulā un Atkritumu pamatdirektīvā. Tā rezultātā 2015. gada 20. februārī Komisija Čehijas Republikai nosūtīja brīdinājuma vēstuli. Čehijas Republika atbildēja uz šo brīdinājuma vēstuli tajā pašā dienā, faktiski atkārtojot argumentus, kādus tā bija norādījusi, atbildot uz <HT TYPE="ITALIC">EU Pilot</HT> pieprasījumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Pēc tam, kad Polijas vides aizsardzības inspektors bija informējis Komisiju, ka minētā viela vēl nav nosūtīta atpakaļ uz Čehijas Republiku, Komisija, izanalizējusi Čehijas Republikas atbildē uz brīdinājuma vēstuli sniegtos argumentus, <DATE ISO="20151022">2015. gada 22. oktobrī</DATE> nosūtīja Čehijas Republikai argumentētu atzinumu, norādot iemeslus, kāpēc Komisija nevar pieņemt Čehijas Republikas iestāžu argumentus par to, ka Čehijas Republika ir izpildījusi pienākumus saskaņā ar Atkritumu sūtījumu regulu, it īpaši tās 24. panta 2. punktu un 28. panta 1. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT><DATE ISO="20151218">2015. gada 18. decembrī</DATE> Čehijas Republika atbildēja, vēstulē norādot, ka tās juridiskā nostāja ir tāda, ka tā ir izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar minētajām normām, jo apstrīdētā viela laikā, kad tā tika nosūtīta uz Poliju, nebija atkritumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Komisija, izskatījusi Čehijas Republikas sniegto atbildi uz argumentēto atzinumu, konstatēja, ka pārkāpums turpinās. Turklāt Komisija nebija informēta par nekādiem pasākumiem, ko Čehijas Republika būtu veikusi, lai izpildītu pienākumus saskaņā ar Atkritumu sūtījumu regulas 24. panta 2. punktu un 28. panta 1. punktu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Tiesā un lietas dalībnieku prasījumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Komisija <DATE ISO="20170703">2017. gada 3. jūlija</DATE> prasības pieteikumā lūdz Tiesu:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>atzīt, ka, atsakoties nodrošināt, ka uz Čehijas Republiku tiek paņemta atpakaļ viela, kas pazīstama kā TPS‑NOLO (<HT TYPE="ITALIC">Geobal</HT>) un kas tika nosūtīta no Čehijas Republikas uz Katovici Polijā, Čehijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar Atkritumu sūtījumu regulas 24. panta 2. punktu un 28. panta 1. punktu;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Čehijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Čehijas Republika lūdz Tiesu:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>noraidīt prasību kā nepamatotu;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Gan Čehijas Republika, gan Komisija sniedza mutvārdu apsvērumus tiesas sēdē, kas notika <DATE ISO="20180920">2018. gada 20. septembrī</DATE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Analīze</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Prasības pieteikumā Komisija lūdz Tiesu atzīt, ka, nenodrošinot, ka TPS‑NOLO (<HT TYPE="ITALIC">Geobal</HT>), kas tika nosūtīta no Čehijas Republikas uz Katovici Polijā, tiek paņemta atpakaļ uz Čehijas Republiku, Čehijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas noteikti Atkritumu sūtījumu regulas 24. panta 2. punktā un 28. panta 1. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Turpinājumā vispirms iepazīstināšu ar lietas dalībnieku argumentiem un tad analizēšu Komisijas iesniegto pieteikumu.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieku argumenti</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Komisijas pieteikums nav strukturēts, tādēļ ir grūti skaidri izsecināt Komisijas argumentāciju. Tomēr izvirzīto pamatu un galveno argumentu kopsavilkumā Komisijas nostāja ir sniegta šādi.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Pirmkārt, Komisija apgalvo, ka TPS‑NOLO (<HT TYPE="ITALIC">Geobal</HT>), kas tika nosūtīta no Čehijas Republikas uz Poliju un kas radās no bīstamiem atkritumiem atkritumu apglabāšanas vietā (sārņu dīķos pie Ostramo), tiek glabāta citā atkritumu apglabāšanas vietā Čehijas Republikas teritorijā, un tiek klasificēta kā darvaini atkritumi, kas radušies organisku materiālu attīrīšanā, destilācijā vai jebkurā pirolīzes procesā. Turklāt Polijas iestādes šo vielu uzskata par atkritumiem Atkritumu sūtījumu regulas IV pielikuma izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Otrkārt, tā kā Čehijas Republika apstrīd minētās vielas klasificēšanu kā atkritumus, atsaucoties uz vielas reģistrāciju atbilstoši <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulai, ir radusies domstarpība par klasifikācijas jautājumu Atkritumu sūtījumu regulas 28. panta 1. punkta izpratnē. Minētajā normā ir noteikts, ka viela attiecīgi ir jāuzskata par atkritumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Tomēr, treškārt, saskaņā ar Komisijas viedokli, <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regula nekādā veidā negarantē, ka vielas izmantošanai nav kaitīgas ietekmes uz vidi vai cilvēku veselību vai ka viela automātiski pārstāj būt atkritumi. Tā kā nav valsts lēmuma, kas apstiprinātu, ka viela ir pārstājusi būt atkritumi, tās reģistrāciju saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulu nav iespējams uzskatīt par spēkā esošu atbilstīgi minētās regulas 2. panta 2. punktam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Visbeidzot, tā kā apstrīdētā viela tika pārvesta pāri robežām bez paziņošanas, attiecīgais sūtījums ir jāuzskata par nelikumīgu Atkritumu sūtījumu regulas 2. panta 35) punkta a) apakšpunkta izpratnē. Tādā gadījumā nosūtīšanas dalībvalsts kompetentās iestādes tiek informētas par sūtījumu, lai varētu nodrošināt aplūkojamās vielas ņemšanu atpakaļ saskaņā ar Atkritumu sūtījumu regulas 24. panta 2. punktu. Čehijas Republika to darīt ir atteikusies. Reģistrēšana saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulu, kuras 3. pantā ir noteikta vielu, maisījumu vai izstrādājumu garantēta brīva aprite, nemaina minēto pienākumu, jo atkritumi ir tieši izslēgti no <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulas piemērošanas jomas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Čehijas Republikas valdība, no otras puses, apgalvo, ka uz šo tiesvedību attiecināmo faktu norises laikā viela nebija atkritumi Atkritumu pamatdirektīvas 3. panta 1. punkta izpratnē, jo tā bija reģistrēta saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">REACH</HT> regulu un tika izmantota kā kurināmais. Turklāt minētā valdība apgalvo, ka Komisija nevar atsaukties uz Atkritumu sūtījumu regulas 28. panta 1. punktu. Ja dalībvalsts brīvi varētu piemērot 28. panta 1. punktu gadījumā, kad nav nevienas objektīvas norādes, ka viela patiešām ir atkritumi, tas būtu nopietns preču brīvas aprites pārkāpums. Piemēram, dalībvalstis varētu kavēt pārtikas preču importu no citām dalībvalstīm.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Būtībā Čehijas Republikas valdība apgalvo, ka Komisija nav pierādījusi, ka minētais sūtījums bija atkritumu sūtījums Atkritumu sūtījumu regulas izpratnē un ka tādējādi tas nebija nelikumīgs sūtījums minētās regulas izpratnē. Tāpēc Čehijas Republikas valdība uzskata, ka Komisijas prasība ir acīmredzami nepamatota.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Tomēr abas puses piekrīt, ka TPS‑NOLO (<HT TYPE="ITALIC">Geobal</HT>) sūtījums no Čehijas Republikas uz Poliju ir noticis.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Ņemot vērā Komisijas neskaidro pieteikumu, vispirms ir jāizvērtē šī pieteikuma pieņemamība.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="8"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Pieņemamība</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Čehijas Republika nav izvirzījusi iebildi par nepieņemamību. Tomēr Tiesa pēc savas ierosmes var izvērtēt, vai ir izpildīti LESD 258. pantā ietvertie nosacījumi par prasības celšanu sakarā ar valsts pienākumu neizpildi un vai celtā prasība atbilst attiecīgajiem procesuālajiem nosacījumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20121115">2012. gada 15. novembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Portugāle</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑34/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:712">EU:C:2012:712</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra. Skat. arī spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160602">2016. gada 2. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Nīderlande</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑233/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:396">EU:C:2016:396</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; 2012. gada 26. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Slovēnija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑185/11</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:43">EU:C:2012:43</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajos minētā judikatūra; un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070426">2007. gada 26. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Somija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑195/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:248">EU:C:2007:248</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>No Tiesas Reglamenta 120. panta un ar to saistītās judikatūras izriet, ka prasības pieteikumā ir jāietver strīda priekšmets un kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem un argumentiem, turklāt tie ir jānorāda pietiekami skaidri un precīzi, lai atbildētājs varētu sagatavot savu aizstāvību un lai Tiesa varētu pieņemt lēmumu. Tātad galvenie faktiskie un tiesiskie apstākļi, ar kuriem ir pamatota prasība, prasības pieteikumā ir jānorāda loģiskā un saprotamā veidā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160602">2016. gada 2. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Nīderlande</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑233/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:396">EU:C:2016:396</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra. Skat. arī spriedumu, 2003. gada 9. janvāris, Itālija/Komisija C‑178/00, EU:C:2003;7, 6. punkts, un spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070426">2007. gada 26. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Somija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑195/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:248">EU:C:2007:248</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra.</P></NOTE>. Šie prasījumi ir jāformulē nepārprotami, lai izvairītos no tā, ka Tiesa spriež <HT TYPE="ITALIC">ultra petita</HT> vai arī nelemj par kādu iebildumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160602">2016. gada 2. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Nīderlande</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑233/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:396">EU:C:2016:396</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Konkrētāk, Komisijas prasībā ir jābūt loģiski un detalizēti izklāstītiem iemesliem, kas tai ir radījuši pārliecību, ka attiecīgā dalībvalsts nav izpildījusi kādu no Līgumos paredzētajiem pienākumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160602">2016. gada 2. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Nīderlande</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑233/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:396">EU:C:2016:396</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra.</P></NOTE>. Turklāt prasības izskaidrojumam jābūt saskaņā ar prasījumiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Skat. arī spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20041014">2004. gada 14. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Spānija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑55/03</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:628">EU:C:2004:628</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un 2012. gada 26. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Komisija/Slovēnija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑185/11</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:43">EU:C:2012:43</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Izskatāmajā lietā Komisija lūdz Tiesu atzīt, ka, atsakoties nodrošināt, ka TPS‑NOLO (<HT TYPE="ITALIC">Geobal</HT>), kas tika nosūtīta no Čehijas Republikas uz Katovici Polijā, tiek paņemta atpakaļ uz Čehijas Republiku, Čehijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas noteikti Atkritumu sūtījumu regulas 24. panta 2. punktā un 28. panta 1. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Tomēr no Komisijas apgalvojumiem pieteikuma tekstā vai no Komisijas atbildēm uz Tiesas jautājumiem tiesas sēdes laikā nav skaidrs, uz kuriem pamatiem Komisija balsta savu prasību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070426">2007. gada 26. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Somija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑195/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:248">EU:C:2007:248</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Pienākumi, kas izriet no abām iepriekšējā punktā minētajām normām, nav loģiski definēti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>No vienas puses, šķiet, ka Komisija apgalvo, ka Atkritumu sūtījumu regulā ir noteikts absolūts un obligāts pienākums dalībvalstīm nodrošināt, ka tiek ņemti atpakaļ konkrēti sūtījumi, kurus cita dalībvalsts uzskata par atkritumus saturošu. Šāds pienākums, tā apgalvo, pastāvot neatkarīgi no lietas apstākļiem un no tā, vai viela vai priekšmets faktiski ir atkritumi. Dalībvalsts, uz kuru attiektos šis pienākums, nevarētu izmantot nekādu aizstāvību, lai izvairītos no apstrīdētā sūtījuma atpakaļ ņemšanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Vienlaikus Komisija, šķiet, norāda uz to, ka pienākums ņemt atpakaļ sūtījumu nepastāv, kad viela vai priekšmets faktiski nav atkritumi. Tādējādi Komisija sava pieteikuma lielā daļā mēģina noteikt, ka apstrīdētā viela faktiski ir atkritumi, tādējādi tā, šķiet, izvirza ideju par pienākumu, kura pastāvēšana ir atkarīga no tā, vai apstrīdētā viela faktiski ir atkritumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Es uzskatu, ka šie argumenti nav savienojami.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Izskatās, ka Komisija vienā vienīgā argumentā ir apvienojusi divus alternatīvus argumentus. Iespējams, tāpēc sniegtie argumenti šķiet neskaidri un neloģiski.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Turklāt neskaidrību vairo neparastais veids, kādā pieteikums ir ticis sagatavots. Tā vietā, lai izklāstītu savus argumentus, šķiet, ka Komisija drīzāk atbild uz Čehijas Republikas argumentiem, ko Čehijas Republika sniegusi atbildē uz argumentēto atzinumu. Tādējādi Tiesai ir pavisam grūti izprast Komisijas argumentus šajā lietā, jo lasītājam prasība ir jākonstruē no pretargumentiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Šajā sakarā ir lietderīgi norādīt, ka Savienības Tiesa nevar aizstāt pieteicēju vai viņa advokātu, mēģinot pieteikumā noteikt tos argumentus, ko tā varētu uzskatīt par tādiem, kas pamato puses prasījumus<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Šajā sakarā skat. ģenerāladvokāta Ležē [<HT TYPE="ITALIC">Léger</HT>] secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Itālija/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑178/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2002:541">EU:C:2002:541</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0009">9.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Turklāt mani mulsina, ka Komisija, šķiet, lūdz Tiesu atzīt tāda pārkāpuma esamību, kas nākotnē var izrādīties, ka vispār nav pārkāpums. Es neesmu pārliecināts, ka LESD 258. pantā ietvertā procedūra pieļauj šāda veida nosacītu <HT TYPE="ITALIC">pro tempore</HT> pārkāpumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Skat. pēc analoģijas spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20000913">2000. gada 13. septembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Nīderlande</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑341/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2000:434">EU:C:2000:434</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0009">9.</REF.NP.ECR>, <REF.NP.ECR REF="NP0010">10.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0018">18.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; un spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20091203">2009. gada 3. decembris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Vācija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑424/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:749">EU:C:2009:749</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Jebkurā gadījumā – ja Komisija patiešām mēģina izvirzīt argumentu par šādu pārkāpumu, tā savu argumentu nav pamatojusi ar iemesliem, kas tai ļāva secināt, ka šāds pārkāpums pastāvējis.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Turklāt Komisijas prasījuma skaidrības trūkums ir iespaidojis Čehijas Republikas atbildi uz šo prasījumu. Tā kā Komisija nav skaidri definējusi dalībvalstu pienākumus saskaņā ar Atkritumu sūtījumu regulas 24. panta 2. punktu un 28. panta 1. punktu, Čehijas Republikai netika radīta situācija izsmeļošas atbildes sniegšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos es uzskatu, ka Tiesai nav pietiekami daudz informācijas, lai tā spētu izvērtēt, vai pastāv Savienības tiesību pārkāpums, par ko tiek vainota Čehijas Republika, un lai tādējādi noskaidrotu, vai pastāv pienākumu neizpilde, kā to apgalvo Komisija<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070426">2007. gada 26. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Somija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑195/04</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:248">EU:C:2007:248</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Tomēr es saprotu, kāpēc Komisija, iespējams, saskārusies ar grūtībām sniegt skaidri saprotamu izskaidrojumu prasības iemesliem. It īpaši attiecībā uz Atkritumu sūtījumu regulas 28. pantu šķiet sarežģīti apvienot šīs normas dažādo punktu formulējumu gan ar pārējo regulas tekstu, gan izmantojamajiem interpretācijas principiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Tomēr es secinu, ka prasība ir jānoraida kā nepieņemama.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, piedāvāju Tiesai:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>noraidīt prasību kā nepieņemamu;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>