EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 21.8.2020
COM(2020) 427 final
2020/0201(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Pasaules Muitas organizācijas Harmonizētās sistēmas komitejas 66. sesijā attiecībā uz paredzēto klasifikācijas viedokļu, klasifikācijas lēmumu, Harmonizētās sistēmas skaidrojumu grozījumu vai citu padomu par Harmonizētās sistēmas interpretāciju pieņemšanu un ieteikumu pieņemšanu par vienveidības nodrošināšanu Harmonizētās sistēmas interpretācijā saskaņā ar Harmonizētās sistēmas konvenciju
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Pasaules Muitas organizācijas Harmonizētās sistēmas komitejas (HSK) 66. sesijā 2020. gada septembrī.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.Starptautiskā konvencija par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu
Starptautiskās konvencijas par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu mērķis ir atvieglot starptautisko tirdzniecību un statistikas vākšanu, salīdzināšanu un analīzi, it īpaši attiecībā uz starptautisko tirdzniecību. Tās pielikumā ir iekļauta Harmonizētās sistēmas (HS) nomenklatūra, kas ir starptautiska saskaņota sistēma, kura ļauj iesaistītajām valstīm muitas vajadzībām klasificēt tirgotās preces uz kopīga pamata. Konkrēti, HS nomenklatūra ietver preču aprakstu, kas sastāv no pozīcijām un apakšpozīcijām un to attiecīgajiem ciparu kodiem, balstoties uz sešciparu kodu sistēmu. HS nomenklatūru pārskata reizi piecos gados. To piemēro vairāk nekā 190 administrācijas visā pasaulē, līdz ar to vairāk nekā 98 % no visām pasaulē pārdotajām precēm ir klasificētas saskaņā ar to.
Nolīgums stājās spēkā 1988. gada 1. janvārī.
Eiropas Savienība un visas dalībvalstis ir nolīguma puses.
2.2.Pasaules Muitas organizācija (PMO)
Pasaules Muitas organizācija (PMO), kuru 1952. gadā izveidoja kā Muitas sadarbības padomi, ir neatkarīga starpvaldību struktūra, kuras uzdevums ir uzlabot muitas administrāciju efektivitāti un lietderību. Tā pārstāv 183 muitas administrācijas visā pasaulē. PMO pārvaldības struktūra ir padome. Kamēr nav stājušies spēkā grozījumi Muitas sadarbības padomes izveides konvencijā, Savienība pagaidu kārtā īsteno dalībai līdzvērtīgas tiesības un pienākumus PMO.
PMO pārvaldības struktūra ir PMO padome, kurai, pildot savas funkcijas, ar kompetenci un prasmēm palīdz sekretariāts un vairākas tehniskās un padomdevējas komitejas.
Harmonizētās sistēmas komiteja (HSK) ir tehniska komiteja, kas atbild par sagatavošanas darbu saistībā ar HS konvenciju. HSK galvenie uzdevumi ir šādi:
·sagatavot skaidrojumus, klasifikācijas viedokļus vai citus padomus kā vadlīnijas Harmonizētās sistēmas interpretācijai un īstenot citas funkcijas saistībā ar Harmonizēto sistēmu, ko PMO padome vai līgumslēdzējas puses var uzskatīt par vajadzīgām;
·sagatavot ieteikumus par vienveidības nodrošināšanu Harmonizētās sistēmas tiesību aktu interpretācijā un piemērošanā – tostarp risinot klasificēšanas strīdus starp līgumslēdzējām pusēm – tādējādi atvieglojot tirdzniecību;
·ierosināt Harmonizētās sistēmas grozījumus un atjauninājumus, lai atspoguļotu tehnoloģiju attīstību un tirdzniecības modeļu izmaiņas, kā arī citas Harmonizētās sistēmas lietotāju vajadzības;
·veicināt Harmonizētās sistēmas plašu piemērošanu un izskatīt ar to saistītus vispārējus un politikas jautājumus.
Savienībai un tās dalībvalstīm Harmonizētās sistēmas komitejā ir tikai viena balss. Jautājumos, uz kuriem attiecas šis pamatlēmums, HSK lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.
Saskaņā ar HS konvencijas 8. panta 2. punktu skaidrojumus, klasificēšanas viedokļus, citus padomus par Harmonizētās sistēmas interpretāciju un ieteikumus, kas sagatavoti HSK sesijas laikā, lai nodrošinātu Harmonizētās sistēmas interpretācijas un piemērošanas vienveidību, uzskata par PMO padomes apstiprinātiem, ja ne vēlāk kā otrā mēneša beigās pēc tā mēneša, kad ir beigusies sesija, kurā tie pieņemti, neviena no HS konvencijas līgumslēdzējām pusēm nav informējusi PMO ģenerālsekretāru, ka tā pieprasa šāda jautājuma nosūtīšanu PMO padomei izskatīšanai.
2.3.Paredzētie akti
Saskaņā ar HS konvencijas 6. panta 2. punktu HSK parasti sanāk divas reizes gadā. Praksē HSK sanāksmes notiek martā un septembrī.
Ierosinātais lēmums attiecas uz šādiem tiesību aktiem, kurus HSK izskata un provizoriski pieņem pēc PMO padomes apstiprinājuma, izmantojot “klusēšanas procedūru”:
a)skaidrojumi, kas precizē HS nomenklatūras piezīmju, pozīciju un apakšpozīciju interpretāciju;
b)klasifikācijas viedokļi, kas atspoguļo HSK pieņemtos lēmumus par konkrētu produktu klasifikāciju;
c)citi padomi un ieteikumi attiecībā uz preču klasifikāciju HS nomenklatūrā, piemēram, klasifikācijas lēmumi vai citi HSK pieņemti norādījumi.
Saskaņā ar 34. panta 7. punkta a) apakšpunkta iii) punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, dalībvalstu muitas dienesti atceļ savus lēmumus, kas attiecas uz saistošo izziņu par tarifu (SIT lēmumus), ja tie vairs neatbilst HS nomenklatūras interpretācijai, kas izriet no klasifikācijas lēmumiem, klasifikācijas atzinumiem (viedokļiem) vai HS nomenklatūras paskaidrojumu (skaidrojumu) grozījumiem, no dienas, kad Komisijas paziņojums publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.
3.Savienības vārdā ieņemamā nostāja
3.1.Praktiski ierobežojumi ES nostāju sagatavošanā un pieņemšanā
PMO Harmonizētās sistēmas komiteja katrā no savām divām ikgadējām sesijām pieņem klasifikācijas viedokļus, klasifikācijas lēmumus, Harmonizētās sistēmas skaidrojumu (HS skaidrojumu) grozījumus vai citus padomus par Harmonizētās sistēmas interpretāciju un ieteikumus par vienveidības nodrošināšanu Harmonizētās sistēmas interpretācijā saskaņā ar Harmonizētās sistēmas konvenciju.
No praktiskā viedokļa raugoties, Savienībai parasti nav pietiekami daudz laika, lai pirms katras HSK sanāksmes formāli pieņemtu nostāju saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu. Tāpēc Komisija ir iesniegusi priekšlikumu Padomes Pamatlēmumam par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem PMO HS jautājumos, un tas pašlaik tiek izskatīts Padomē.
Tomēr PMO sekretariāts informēja, ka Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gada septembra sanāksme notiks rakstiskās diskusijās tiešsaistē. Lai gan šīs sanāksmes darba kārtība vēl nav pieejama un vēl nav zināms, kā tiks organizētas diskusijas un kāds būs to formāts, gaidāms, ka septembra sanāksmes darba kārtībā, visticamāk, tiks iekļauti iepriekšējās sanāksmes (2020. gada marta HSK 65. sesija) darba kārtības punkti, kuru PMO atcēla globālas pandēmijas dēļ.
Ņemot vērā to jautājumu skaitu, par kuriem HSK tiks lūgta pieņemt lēmumu šajā sanāksmē, un to saistošās juridiskās sekas attiecībā uz Savienības tiesību aktiem, tiek uzskatīts, ka ir nepieciešams Padomes lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, tajā nosakot Savienības nostāju par jautājumiem, par kuriem jau ir zināms, ka HSK tiks aicināta pieņemt lēmumu (t. i., skaidrojumi, klasifikācijas viedokļi un klasifikācijas lēmumi, norādījumi vai citi padomi par Harmonizētās sistēmas interpretāciju).
Citi jautājumi, kurus vēlāk varētu iekļaut HSK darba kārtībā, tiks izskatīti vēlāk.
3.2.Priekšlikuma mērķis un saturs
Izskatāmie HSK lēmumi var būtiski ietekmēt Savienības tiesību saturu, proti, Padomes Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu un tai pievienoto kombinēto nomenklatūru (KN). Klasifikācijas lēmumi, klasifikācijas viedokļi vai HS nomenklatūras skaidrojumu grozījumi tiek izmantoti, lai pamatotu klasifikāciju, kas paredzēta Komisijas īstenošanas regulās par preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā, KN skaidrojumos un dalībvalstu muitas dienestu pieņemtajos lēmumos par klasifikāciju. Dalībvalstu muitas dienestiem ir jāatceļ savi klasifikācijas lēmumi, ja tie vairs neatbilst HS nomenklatūras interpretācijai, kas izriet no šiem klasifikācijas lēmumiem, klasifikācijas viedokļiem vai HS skaidrojumu grozījumiem.
Tāpēc ir lietderīgi, ka saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, tiek pieņemts Padomes lēmums, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem PMO.
Šādas nostājas nosaka, ņemot vērā HS konvencijā noteiktos vispārīgos kritērijus (HS interpretācijas vispārīgie noteikumi) un preču objektīvās pazīmes un īpašības.
Ierosinātās nostājas mērķis ir paust Savienības nostāju attiecībā uz preču klasifikāciju HS nomenklatūrā. Tās mērķis arī ir paust nostāju attiecībā uz HSK sagatavotajiem klasifikācijas viedokļiem un HS skaidrojumiem.
Muitas ekspertu grupā 2020. gada 3. līdz 5. martā notika apspriešanās ar dalībvalstu tehniskajiem ekspertiem. Muitas ekspertu grupas secinājumi atbilst Padomes lēmuma priekšlikuma projekta pielikumā izklāstītajām ierosinātajām nostājām.
Ierosinātā ES nostāja atbilst arī iedibinātajai muitas politikai un Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai, saskaņā ar ko, importējot preces, tās klasificē pēc to objektīvajām pazīmēm un īpašībām.
Ierosinātā nostāja ir nepieciešama, lai ES varētu paust savu nostāju nākamajā HSK sanāksmē.
4.Juridiskais pamats
4.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kam nav saistoša spēka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu”.
Tāpēc LESD 218. panta 9. punkts ir procesuālais juridiskais pamats ierosinātajam lēmumam, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem PMO attiecībā uz to skaidrojumu, klasifikācijas viedokļu vai citu padomu pieņemšanu, kas kalpo par norādījumiem HS interpretācijai saskaņā ar HS konvenciju.
4.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Harmonizētās sistēmas komiteja un PMO padome ir struktūras, kas izveidotas ar nolīgumu, proti, ar Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu.
Akti, kurus HSK ir aicināta sagatavot, ir akti ar juridiskām sekām. Paredzētie akti, tiklīdz tos ir apstiprinājusi PMO padome, var būtiski ietekmēt ES tiesību aktu saturu, proti: Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā. Tas ir tāpēc, ka Savienības Muitas kodeksa 34. panta 7. punkta a) apakšpunkta iii) punktā ir noteikts: “Muitas dienesti atceļ SIT lēmumus [..], ja tie vairs neatbilst [..] interpretācijai, kas izriet no [..] klasifikācijas lēmumiem, klasifikācijas atzinumiem (viedokļiem) vai grozījumiem paskaidrojumos (skaidrojumos) attiecībā uz preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas nomenklatūru, ko pieņēmusi” HS komiteja”. Turklāt šādi HSK sagatavotie lēmumi par klasifikāciju, klasifikācijas viedokļi vai HS nomenklatūras skaidrojumu grozījumi tiek izmantoti, lai pamatotu klasifikāciju, kas paredzēta Komisijas īstenošanas regulās par preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (KN), KN skaidrojumos un dalībvalstu muitas dienestu pieņemtajos lēmumos par klasifikāciju. Paredzētais akts nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.
Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.3.Materiālais juridiskais pamats
4.3.1.Principi
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens no tiem ir atzīstams par galveno, bet otram ir pakārtota nozīme, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais jeb dominējošais mērķis vai komponents.
4.3.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Tā kā paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz kopējo muitas tarifu, ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 31. pants, 43. panta 2. punkts un 207. panta 4. punkts.
4.4.Secinājums
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 31. pantam, 43. panta 2. punktam un 207. panta 4. punktam saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.
5.Ietekme uz budžetu
Priekšlikums neietekmē Eiropas Savienības budžetu.
6.Paredzētā akta publicēšana
Nē
2020/0201 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Pasaules Muitas organizācijas Harmonizētās sistēmas komitejas 66. sesijā attiecībā uz paredzēto klasifikācijas viedokļu, klasifikācijas lēmumu, Harmonizētās sistēmas skaidrojumu grozījumu vai citu padomu par Harmonizētās sistēmas interpretāciju pieņemšanu un ieteikumu pieņemšanu par vienveidības nodrošināšanu Harmonizētās sistēmas interpretācijā saskaņā ar Harmonizētās sistēmas konvenciju
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 31. pantu, 43. panta 2. punktu un LESD 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar tā 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Ar Padomes Lēmumu 87/369/EEK Savienība apstiprināja Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu un tās grozījumu protokolu (HS konvencija), ar ko izveidoja Harmonizētās sistēmas komiteju (HSK).
(2)Saskaņā ar HS konvencijas 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu HSK citustarp ir atbildīga par to, lai tiktu sagatavoti skaidrojumi, klasifikācijas viedokļi, citi padomi par Harmonizētās sistēmas interpretāciju un ieteikumi par vienveidības nodrošināšanu Harmonizētās sistēmas interpretācijā un piemērošanā.
(3)Sagaidāms, ka Harmonizētās sistēmas komiteja savā septembra sesijā pieņems klasifikācijas viedokļus, klasifikācijas lēmumus, Harmonizētās sistēmas skaidrojumu grozījumus vai citus padomus par Harmonizētās sistēmas interpretāciju un ieteikumus par vienveidības nodrošināšanu Harmonizētās sistēmas interpretācijā saskaņā ar Harmonizētās sistēmas konvenciju.
(4)Ir būtiski atgādināt, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas iedibināto judikatūru, juridiskās noteiktības labad un lai atvieglotu pārbaudes, galvenais preču klasifikācijas kritērijs muitas vajadzībām parasti ir objektīvi raksturojošas pazīmes un īpašības, kas noteiktas attiecīgās muitas nomenklatūras pozīcijas tekstā, kā arī attiecīgās sadaļas un nodaļas piezīmēs.
(5)Ņemot vērā klasifikācijas viedokļus, klasifikācijas lēmumus, Harmonizētās sistēmas skaidrojumu grozījumus vai citus padomus par Harmonizētās sistēmas interpretāciju un ieteikumus par vienveidības nodrošināšanu Harmonizētās sistēmas interpretācijā saskaņā ar Harmonizētās sistēmas konvenciju, ir lietderīgi noteikt nostāju, kas jāieņem Savienības vārdā, jo pēc klasifikācijas viedokļu, konkrētu klasifikācijas lēmumu un HS skaidrojumu grozījumu pieņemšanas tie tiks publicēti Komisijas paziņojumā, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013 34. panta 7. punkta a) apakšpunkta iii) punktā, un kļūs piemērojami visās dalībvalstīs. Šī nostāja tiks pausta Harmonizētās sistēmas komitejā.
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Pasaules Muitas organizācijas Harmonizētās sistēmas komitejas 66. sesijā, par skaidrojumu, klasifikācijas viedokļu vai citu padomu par Harmonizētās sistēmas interpretāciju apstiprināšanu un ieteikumu apstiprināšanu par vienveidības nodrošināšanu Harmonizētās sistēmas interpretācijā saskaņā ar Harmonizētās sistēmas konvenciju apstiprināšanu, ir izklāstīta pielikumā.
2. pants
Par nelielām izmaiņām 1. pantā minētajā nostājā var vienoties bez turpmāka Padomes lēmuma.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs